Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana:

ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana

1. Ievads

1.1 Tendences un problēmas

Kopš laika, kad 2008. gadā pēdējo reizi atjaunināta ES radikalizācijas un vervēšanas apkarošanas stratēģija, radikalizācijas tendences, līdzekļi un veidi ir attīstījušies un paplašinājušies.

Pirmkārt, saskaņā ar Eiropola TE-SAT 2013. gada pārskata rezultātiem terorisms Eiropā tagad balstās lielākā ideoloģiju dažādībā. Tās ietver nacionālistu un separātistu ideoloģijas, Al Qaida iedvesmoto, vardarbīgu kreiso ekstrēmistu, anarhistu un labējo ekstrēmistu ideoloģijas.

Otrkārt, Eiropas Savienībā teroristu un vardarbīgu ekstrēmistu darbības neveic vienīgi centralizētas un hierarhiskas organizācijas. Apdraudējums ir pakāpeniski attīstījies, un tagad tas ietver arī nelielas ES esošas grupas, atzarus un vientuļos darboņus, kas darbojas mazāk kontrolējamā un paredzamā veidā. Viņi plāno uzbrukumus, kādas organizācijas norādījumus saņemot ierobežotā apmērā vai nesaņemot nemaz, tāpēc tos novērst ir vēl grūtāk.

Daudzi teroristi, kas plāno uzbrukumus Eiropā, paši ir eiropieši. Šādi uzbrukumi ne tikai izraisa cilvēku bojāeju un ekonomiskos zaudējumus, bet tie var arī sēt neuzticības sēklu starp kopienām Eiropā, kas savukārt rosina reakcionārus un ekstrēmus uzskatus citās sabiedrības daļās. Tas veicina labvēlīgu vidi ekstrēmismam, radot agresivitātes un vardarbīgas radikalizācijas apburto loku.

Tāpat Eiropu tieši skar teroristu darbībās visā pasaulē. Kā skaidri parādīja nesen notikušie nežēlīgie noziegumi Nairobi, eiropieši var ciest uzbrukumos. Bet viņi var arī būt arī šo uzbrukumu veicēji. Eiropieši, kas bieži vien, ekstrēmistu propagandas vai vervētāju iedvesmoti sākuši savu radikalizācijas ceļu Eiropā, ceļo uz ārvalstīm, lai mācītos un karotu konflikta zonās, un šajā procesā kļūst vēl radikālāk noskaņoti.

Bruņoti ar jauniegūtām kaujas prasmēm, atgriežoties no konflikta zonas daudzi no šiem Eiropas “ārzemju kaujiniekiem” varētu radīt draudus mūsu drošībai. Ilgtermiņā tie varētu būt terorisma katalizatori. Šī ārzemju kaujinieku parādība nav jaunums, bet, kamēr karadarbība Sīrijā turpinās, joprojām pieaug ekstrēmistu skaits, kas turp ceļo, lai piedalītos konfliktā. Un palielinoties Eiropas ārzemju kaujinieku skaitam, pieaug arī draudi mūsu drošībai.

Lai rastu jaunus veidus, kā sadarboties ar neapmierināto jaunatni, teroristu grupējumi un ekstrēmisti izmanto tehnoloģiju sasniegumus, gūstot priekšrocības, ko sniedz sociālo tīklu vietnes, tiešsaistes video kanāli un radikālās tērzētavas. Tie izplata savu propagandu plašāk, ātrāk un efektīvāk.

Lai risinātu jaunās radikalizācijas tendences, ar tradicionālajām tiesībaizsardzības metodēm nepietiek, un tādēļ radikalizācijas novēršanai un apkarošanai ir vajadzīga plašāka pieeja. Šai plašākai pieejai, reaģējot uz radikalizācijas tendencēm, ir jāiesaista visa sabiedrība.

Šajā paziņojumā aplūkota radikalizācija visās tās izpausmēs un noteiktas jomas, ietverot plaša spektra pasākumus, lai nepieļautu un apkarotu radikalizācijas izpausmes - terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu.

1.2 Vispārējā pieeja un mērķi

Dalībvalstu pienākums ir izstrādāt un īstenot pasākumus, kuru mērķis ir novērst un apkarot radikalizāciju; galvenās darbības notiek valsts un vietējā līmenī, tam tā arī būtu jāpaliek. Dažas dalībvalstis šajā jomā ir paveikušas lielu darbu, un tās var dalīties pieredzē ar citām dalībvalstīm, kas ir ieinteresētas.

Ar pieaugošajām bažām par radikalizāciju internetā un būtiski pieaugošo grupējumu skaitu Eiropā, kas ir atklāti ekstrēmi noskaņoti, arvien lielākam skaitam dalībvalstu nākas saskarties ar draudiem, kas radušies radikalizācijas rezultātā. Visā ES pieaug risks, ka radikalizācija rada pamatu ekstrēmistu vardarbības izpausmēm, un dalībvalstis būtu ieguvējas, ja tās vairāk papūlētos efektīvi reaģēt uz šiem izaicinājumiem.

Daudzējādā ziņā radikalizāciju neierobežo valstu robežas. Piemēram, tērzētavu, sociālo plašsaziņas līdzekļu, kā arī citus tiešsaistes instrumentu izmantošanai bieži vien ir starptautiska dimensija. Dalībvalstis saskaras ar bieži vien līdzīga rakstura draudiem, tāpēc iedarbīga varētu būt rīcība ES līmenī.

Eiropas Komisija jau atbalsta dalībvalstu centienus novērst un pretoties vardarbīgam ekstrēmismam. Komisija 2011. gadā izveidoja ES Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN), kas apvieno vairāk nekā 700 ekspertus un speciālistus no visas Eiropas. RAN apkopo pieredzi un sekmē ideju apmaiņu par dažādiem jautājumiem, sākot ar vietējo dalībnieku iespēju veicināšanu, līdz starptautisko konferenču rīkošanai, apvienojot zināšanas visos līmeņos.

Šajā paziņojumā izklāstīts, kā Eiropas Komisija sadarbībā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstā pārstāve) un ar ES terorisma apkarošanas koordinatoru (CTC), var atbalstīt dalībvalstu centienus novērst radikalizāciju. Ar to Komisija reaģē uz Padomes 2013. gada jūnija secinājumiem, un veicina plašākus pasākumus atjaunināt ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju. Nākamajā nodaļā ir iztirzātas desmit jomas, kurās dalībvalstis un ES varētu aktīvāk rīkoties, lai novērstu radikalizāciju gan pašmājās, gan ārzemēs.

Šajā paziņojumā ierosinātie pasākumi atspoguļo ES apņemšanos nodrošināt drošību un pamattiesību un brīvību ES pilsoņiem, kā tas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp vārda un informācijas brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī cieņu pret valodu, kultūru un reliģiju daudzveidību.

2. Radikalizācijas novēršana

Komisija ar Augstās pārstāves un CTC atbalstu un ar ievērojamu ieguldījumu no RAN, ir noteikusi desmit jomas, kuras dalībvalstis un ES varētu iekļaut savos centienos novērst radikalizāciju gan pašmājās, gan ārvalstīs. Šajā sadaļā ir iekļauts īss izklāsts par to, kā šīs idejas varētu sekmēt dalībvalstu centienus novērst radikalizāciju, un par katru gadījumu minēts, kā Komisija varētu atbalstīt ieinteresētās dalībvalstis.

RAN ir apkopojusi pieejas un paraugprakses piemērus no ES, kurus Komisija ievieto internetā, un kas papildina šo paziņojumu. Šajā apkopojumā iekļauts plašs paņēmienu klāsts šajā paziņojumā ierosināto darbību turpmākai sekmēšanai.[1]

Turpmākajās iedaļās izklāstītos pasākumus ir paredzēts īstenot, izmantojot esošo programmu līdzekļus saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014. - 2020. gadam. Tie tiks finansēti plānotā budžeta ietvaros un saskaņā ar programmas mērķiem. Ja būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, pašreizējie darbinieki tiks pārcelti. Jebkurš uzdevums, kas uzdots decentralizētai aģentūrai, tiks iekļauts šīs aģentūras pašreizējās pilnvarās un pielāgots tās 2014. - 2020. gadam piešķirtajiem resursiem. Ierosinātās iniciatīvas neradīs papildu izmaksas ES budžetā.

2.1 Dalībvalstis gūtu labumu no valstu stratēģiju radikalizācijas novēršanai izstrādes

Kaut gan terorisms nav tieši ietekmējis visas dalībvalstis, draudi joprojām pastāv un teroristu uzbrukumi ir neprognozējami. Terorisms var notikt jebkurā vietā un jebkurā laikā. Tādēļ ir ļoti svarīgi strādāt kopā un darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu minēto apdraudējumu.

Vairākas dalībvalstis jau ir īstenojušas pasākumus, lai gan ārēji, gan iekšēji  novērstu radikalizāciju. Tomēr vispusīgās pieejas, kas iztirzātas ES terorisma apkarošanas stratēģijas nodaļā par radikalizāciju un vervēšanu, netiek plaši izmantotas. Dažās dalībvalstīs šādas pieejas tiek izmantotas, bet citās netiek. Pašreiz spēkā esošo stratēģiju pamatā ir horizontālā un vertikālā sadarbība starp ieinteresētajām pusēm vietējā un starptautiskā līmenī. Iedarbīgāka novēršana nozīmē nevalstisko organizāciju, darbinieku, drošības dienestu un šīs jomas ekspertu iesaisti.

Šādai stratēģijai ir nepieciešams veidot uzticēšanos kopienās un starp tām, veicināt labāku izpratni par otras puses jūtīgajiem aspektiem un problēmām, iesaistīt dažādus sabiedrības slāņus, utt. Visus šo dažādo darbību apvienošana samazina radikalizācijas risku un rada lielāku iespējamību apturēt procesus, kas izraisa ekstrēmismu un vardarbību.

RAN ir konstatējis, ka priekšnoteikums iedarbīgai novēršanai ir lielākā skaitā dalībvalstu ieviest stratēģijas vardarbīga ekstrēmisma un terorisma novēršanai ES un ārpus tās, pamatojoties uz viņu pašu apdraudējuma analīzi un specifikācijām. Valsts stratēģijas varētu saistīt ar pārskatīto ES stratēģiju un varētu apsvērt sadarbību starp dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai apzinātu inovatīvus paņēmienus radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai.

Arī Komisija sadarbībā ar Augsto pārstāvi un ar CTC varētu palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot to stratēģijas, veicināt jaunu projektu izstrādi un sekmēt sadarbību Eiropas Savienībā un ārpus tās.

2.2 Pieredzes apkopošana par radikalizācijas novēršanu

Eiropas Savienībā un ārpus tās ir liels daudzums pieredzes un paraugprakses piemēru. Politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām dalībvalstīs būtu jābūt piekļuvei šai zināšanu bāzei, un aktīvi tā jāizmanto. RAN izveide bija viens solis šajā virzienā; tā sekmētais dialogs būtu jāturpina un paraugprakses piemēru apmaiņa, kas šāda dialoga rezultātā tika apkopota, būtu jāattīsta tālāk. ES būtu jāturpina palīdzēt padziļināt sadarbību starp politikas veidotājiem, akadēmiskajām aprindām, privātā sektora partneriem un starptautiskiem forumiem.

Lai to sasniegtu, Komisija ierosina stiprināt RAN sekretariāta lomu un līdz 2015. gadam pārveidot to par zināšanu centru, kur koncentrējas zināšanas par to, kā novērst un apkarot radikalizāciju un tās pārvēršanos terorismā un vardarbīgā ekstrēmismā. Papildus centra tehniskā atbalsta lomai, tā galvenie uzdevumi varētu būt šādi:

- galvenokārt atsaukties uz atbalsta pieprasījumiem no dalībvalstīm un Komisijas attiecībā uz to centieniem īstenot priekšlikumus radikalizācijas novēršanai;

- apvienot speciālās zināšanas radikalizācijas novēršanas jomā, tostarp apkopot un izplatīt paraugprakses piemērus un aktīvi palīdzēt veidot pētniecības programmu;

- kalpot par novēršanas iniciatīvu koordinācijas centru ES un plašākā mērogā.

RAN sekretariāts darbosies ierobežotu laiku, balstoties uz konkursa rezultātiem.

2.3 Radikalizācijas izpratnes tīkla darba labāka saskaņotība ar dalībvalstu vajadzībām

RAN ir izdevies izstrādāt instrumentus, kas paredzēti ar radikalizāciju saistītu problēmu risināšanai. Paraugprakses interneta reģistrs ir labs šī darba piemērs. Cits piemērs ir e-mācību instruments, kas tīkla dalībniekiem ļauj neklātienē apmainīties ar informācijas un idejām. Tam īpaši paredzētos darbsemināros un projektos RAN ir pievērsies atsevišķu jautājumu pētīšanai. Nesen tika pabeigts darbs, kas saistīts ar pievēršanos ārzemju kaujiniekiem, galveno uzmanību veltot novēršanai, saziņai, rehabilitācijai un reintegrācijai. Šis jautājums kļūst aizvien būtiskāks, tā kā Sīrijas konfliktā nav novērojamas mazināšanās pazīmes.

Komisija 2013. gada janvārī rīkoja augsta līmeņa konferenci, kurā RAN eksperti tikās ar politikas veidotājiem no dalībvalstīm, lai sagatavotu ieteikumus par vardarbīga ekstrēmisma apkarošanu. Šis bija pirmais pasākums, kas tuvina RAN un dalībvalstu politikas veidotājus un Komisija turpinās veicināt šo tuvināšanu.

Pamatojoties uz RAN gūto pieredzi, Komisija:

- 2014. gada vidū organizēs otru augsta līmeņa konferenci;

- dos norādījumus RAN atbalstīt dalībvalstis šajā paziņojumā ieteikto pasākumu īstenošanā;

- atzinīgi novērtēs dalībvalstu iniciatīvas, ievērojot, ja vien iespējams, RAN modeli, radīt nacionālās platformas, kuru mērķis būtu nodrošināt sīkāk izstrādātas norādes valsts un pašvaldību līmeņa politikas veidotājiem un nevalstiskā sektora dalībniekiem;

- atbalstīs konferenci par ārzemju kaujiniekiem Sīrijā, kas notiks 2014. gada sākumā un ko vadīs RAN. Šajā konferencē piedalīsies pārstāvji no visām saistītajām nozarēm (tiesībaizsardzības, veselības aprūpes utt.) no pilsētām ES, kur ārzemju kaujinieki rada vislielākās bažas. Vietējie speciālisti un valstu eksperti varēs apmainīties ar pieredzi un ar idejām par to, kā novērst iespējamo kaujinieku iesaisti Sīrijas konfliktā un sadarbību ar ārzemju kaujiniekiem pēc atgriešanās.

2.4  Speciālistu apmācīšana radikalizācijas novēršanai

Pamatojoties uz RAN pieredzi, vietējiem dalībniekiem ir jābūt atbilstoši sagatavotiem, lai varētu atpazīt radikālu uzvedību. Jo īpaši attiecībā uz tiem, kas ir tiešā saskarē ar personām, kuras ir pakļautas radikalizācijas riskam. Vietējie darbinieki ir sociālie darbinieki, izglītības un veselības aprūpes darbinieki, policisti, ieslodzījuma vietu un probācijas dienestu darbinieki. Lai gan ne visi šie speciālisti ir drošības struktūru darbinieki, tomēr viņi ir apmācīti un informēti par riska grupā esošo personu vajadzībām, un tādēļ šie speciālist bieži vien ir vislabāk sagatavoti atpazīt radikalizācijas procesā esošus indivīdus. Tomēr ne vienmēr vietējiem darbiniekiem ir laba izpratne par radikalizācijas procesu vai kā uz to reaģēt. Tādēļ ir vajadzīgas apmācības, lai palīdzētu viņiem atpazīt un interpretēt radikalizācijas pazīmes un pieņemt lēmumu par to, vai ir nepieciešama iejaukšanās.

Visā Eiropā jau ir izstrādāti kursi un apmācības, lai veicinātu informētību un sapratni vietējo darbinieku vidū, kuri tieši strādā ar riska grupā esošām personām vai grupām. Tomēr draudi turpina pieaugt, ir kļuvis skaidrs, ka ir vajadzīga vispusīgāka nozaru un starpnozaru pieeja. Šāda pieeja būtu jāattīsta uz esošo apmācību bāzes, un tajā būtu jāiekļauj jaunākie paņēmieni. Dažas dalībvalstis ir izveidojušas mācību programmas attiecībā uz dažādām nozarēm, bet citās mācību programmas ir paredzētas tikai tradicionālajām mērķa grupām, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu un ieslodzījumu vietu darbiniekiem. Sakarā ar jaunākajām radikalizācijas tendencēm ir nepieciešams paplašināt apmācību moduļus tā, lai tie aptver citas nozares, piemēram, sociālo pakalpojumu, veselības aprūpes un izglītības nozari.

Komisija:

- uzdos RAN ar dalībvalstu ieguldījumu izveidot Eiropas programmu “apmācītāju apmācīšanai”, piedāvājot gan nozaru, gan un starpnozaru apmācības;

- vajadzības gadījumā uzdos RAN tā izveidoto mācību kursu vadīšanu;

- ar RAN atbalstu sadarbosies ar Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL), lai izstrādātu mācību moduli tiesībaizsardzības darbiniekiem par to, kā atpazīt un novērst radikalizācijas procesu.

2.5 Būtu lietderīgi dalībvalstīs izstrādāt “pārtraukšanas stratēģijas”, lai palīdzētu cilvēkiem novērsties no vardarbīga ekstrēmisma

Pat tāds cilvēks, kurš ir ķēries pie tik radikāliem risinājumiem kā vardarbīgs ekstrēmisms vai terorisms, var atteikties no vardarbības un tās pamatā esošās ideoloģijas. “Pārtraukšanas stratēģijas” var palīdzēt radikāļiem vājināt saikni (atteikties no vardarbības, neatsakoties no tās pamatā esošās ideoloģijas) un deradikalizēties (atteikties no vardarbības un no tās pamatā esošās ideoloģijas). Šīs stratēģijas atšķiras atkarībā no to mērķa, sākot no ekstrēmistu atturēšanas no vardarbības līdz bijušo radikāļu reintegrācijai sabiedrībā. Ikkatrs radikālis ir personība ar savu motivāciju un iemesliem, tādēļ pārtraukšanas programmām ir jābūt pielāgotām konkrētajām vajadzībām.

Pārtraukšanas stratēģiju pamatā parasti ir individuāls mentorings, kas sastāv no psiholoģiskā atbalsta un konsultācijām. Tas apvienojams ar sociālo un ekonomisko atbalstu reintegrācijas veicināšanai. Mentoriem ir jābūt ar īpašu profesionālo kompetenci, atbilstoši apmācītiem, un tiem jāsaņem citu speciālistu atbalsts.

Pārtraukšanas stratēģijas būtu jāievieš plašākas sabiedrības kontekstā. Šādas stratēģijas ietvaros būtu jāiesaista ģimenes un kopienas, kas bieži vien ir vispiemērotākā vieta deradikalizācijas veicināšanai, sekmējot diskusijas par sarežģītiem jautājumiem, izmantojot plašākas sabiedrības atbalstu, un saglabājot modrumu attiecībā uz aizdomīgām izmaiņām uzvedībā.

RAN pieredze arī liecina, ka valsts un vietējās iestādes varētu gūt labumu, atbalstot aktīvāku ģimeņu iesaisti, kas palīdzētu tām izprast un vājināt viņu tuvinieku radikalizāciju vai, ja iespējams, novērst to. Konsultācijas, uzticības tālrunis un vietējie atbalsta tīkli ļoti grūtos apstākļos var sniegt nozīmīgu atbalstu.

Ar šādu pieeju pārtraukšanas stratēģijas jāizstrādā un jāīsteno sadarbībā ar daudziem valsts un nevalstiskā sektora dalībniekiem. Tā ir pazīstama kā daudzpusēja pieeja. Centieni veicināt pārtraukšanas stratēģijas varētu veicināt starpnozaru sadarbību starp saistītajām iestādēm, piemēram, policiju, ieslodzījuma vietām un probācijas dienestiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, skolām, u.c. Tās būtu jāskata ilgtermiņa perspektīvā, ņemot vērā pamatā esošos sociāli ekonomiskos faktorus un to vajadzībām ir jābūt speciāli piešķirtiem līdzekļiem.

Lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt tādas pārtraukšanas programmas, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm uzdos RAN apkopot zināšanas un kompetenci, lai pēc pašu lūguma dalībvalstis varētu saņemt atbalstu efektīvas deradikalizācijas un saikņu vājināšanas programmu izveidei. Šāds atbalsts ietvertu:

- ES mēroga darbsemināru organizēšanu kopā ar dalībvalstīm, lai izpētītu dažādas deradikalizācijas un saikņu vājināšanas programmas, un apspriestu konsultāciju mehānismus ģimenēm, kopienām un vietējiem darbiniekiem;

- apmācību izveidi vietējiem speciālistiem, kas palīdzētu indivīdiem vājināt saikni un deradikalizēties;

- pēc dalībvalsts lūguma darbu ar šīs dalībvalsts valsts pārvaldes iestādēm un vietējām pašvaldībām, lai palīdzētu izveidot valsts deradikalizācijas vai saikņu vājināšanas programmas.

2.6 Ciešāka sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, lai risinātu ar internetu saistītās problēmas

Mūsdienu sakaru tehnoloģijas piedāvā bezprecedenta piekļuvi informācijai. Radikāļi tādējādi gūst labumu, izmantojot tiešsaistes rīkus, lai efektīvāk nekā jebkad agrāk izplatītu savus naidpilnos vēstījumus. Bez tam mūsdienu interneta lietotāji var piekļūt ekstrēmistu informācijai paši savās mājās. Turklāt radikāļi var bez šķēršļiem sazināties ar cilvēkiem, kuri ir radikalizēšanās riska grupā. Žurnālos, kā piemēram, Al Qaida Arābijas pussalā internetā publicētajā “Inspire”, tiek attēlota sagrozīta terorista dzīves aina. Ir viegli atrodami grupējumu, piemēram, Al-Shabab reklāmas videoklipi. Un pat populārās vispārējās tīmekļa vietnēs ir atrodami grafiski video, kas atspoguļo terora aktus.

Vajadzētu ieguldīt vairāk darba, lai nepieļautu bīstamās propagandas izplatību un tās mērķgrupas sasniegšanu, un reaģēt uz to. Dalībvalstis un pakalpojumu sniedzēji sadarbojas pēc ad hoc principa ar nolūku izņemt nelikumīgo informāciju, bet tas ir sarežģīts uzdevums, jo daudzas ekstrēmistu tīmekļa vietnes tiek izvietotas uz serveriem ārpus ES. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā jau ir paredzēts pienākums iestādēm visās ES dalībvalstīs nodrošināt, ka audiovizuālie pakalpojumi nesatur kūdīšanu uz naidu rases, dzimuma, ticības vai tautības dēļ. Saskaņā ar šo direktīvu, veicot jebkādas darbības, ir jāievēro pamattiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību.

Ekstrēmistu propagandas apkarošana ir vairāk kā tikai nelegāla satura aizliegšana vai izņemšana. Ir jāizplata pozitīvs un rūpīgi vērsts ziņojums, un tam jābūt pietiekami plaši izplatītam, lai tas kā viegli pieejama alternatīva terorisma propagandai sasniegtu mazāk aizsargātus interneta lietotājus.

Komisija ir gatava sniegt atbalstu dalībvalstīm, trešām valstīm, privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un indivīdiem to centienos radīt pozitīvu alternatīvo interneta vēstījumu apmaiņu un novērst publisku piekļuvi nelegālam saturam. Lai to sasniegtu, Komisija veiks šādas darbības:

- izveidos forumu ar galvenajiem nozares dalībniekiem, lai apspriestu problēmas apmērus, pasākumus, ko veic ieinteresētās personas, un iespējas ciešākai sadarbībai. Dalībnieki apspriedīs dažādus jautājumus, tostarp par veidiem, kā atvieglot iedzīvotāju iespējas ziņot par aizvainojošu vai potenciāli pretlikumīgu informāciju, veicināt ekstrēmismu atspēkojošus vēstījumus un darīt viegli pieejamu alternatīvu vēstījumu, kas sekmētu kritisko domāšanu. Šā foruma ietvaros notiks regulāras augsta līmeņa tehniskās sanāksmes un tiks sniegtas atskaites par tā darbībām; 

- turpinās mudināt sabiedriskās grupas, pilsoņus, cietušos un bijušos ekstrēmistus izstrādāt ekstrēmismu atspēkojošus vēstījumus. Kā daļu no šiem centieniem Komisija uzdos RAN attīstīt inovatīvus bijušo teroristu un terorisma upuru tiešsaistes vēstījumus, kuros tiktu atspēkots ekstrēmisms. Mērķis ir sagatavotu dažādus tiešsaistes video un vēstījumus, kas paredzēti riska grupā esošajiem cilvēkiem. Šo video iedarbība un ietekme tiks vērtēta, un būs jāsagatavo ziņojums Komisijai un dalībvalstīm par efektīviem ekstrēmismu atspēkojošiem tiešsaistes vēstījumiem.

2.7 Iespēju veicināšana cietušajiem, lai palīdzētu novērst radikalizāciju

Ekstrēmistu vardarbības upuriem ir nodarīts liels kaitējums, un viņi ir jāatbalsta atgūšanās procesā. Ja viņiem sniegtu piemērotu atbalstu, viņi var izvēlēties iestāties pret vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu. Tieši tāpēc, ka viņu ciešanas ir tik personiskas un tiešas, viņi ir ļoti ticami liecinieki, un viņu ietekme ir daudz lielāka nekā tā potenciāli varētu būt jebkurai organizācijai. Viņi varētu vēstīt par patiesajām terorisma un vardarbīga ekstrēmisma sekām un izveidot efektīvāku pretsvaru vienpusīgajai ekstrēmistu propagandai.

Komisija ir apņēmusies palīdzēt terora aktos un no ekstrēmistu vardarbības cietušajiem un tā:

- turpinās stiprināt cietušo tiesības, grupas un tīklus gan ES, gan ārpus tās;

- finansēs projektus, kuru ietvaros cietušie varētu stāstīt savu pieredzi, kas veicinātu viņu personisko atgūšanos, un kas būtu daļa no centieniem radīt jaunus ekstrēmismu atspēkojošus vēstījumus;

- uzlabos sabiedrības informētību par upuru situāciju, katra gada 11. martā atzīmējot upuru dienu un izveidojot upuriem veltītas izstādes.

2.8 Būtu jāiegulda vairāk darba, lai mudinātu jauniešus ekstrēmistu vēstījumus uztvert kritiski

Pusaudžu vecumā un jaunībā cilvēki ir visvairāk iespaidojami, un šajā posmā iegūtās vērtības un attieksme ietekmēs lielu daļu viņu turpmākās dzīves. Tāpēc nepārsteidz tas, ka radikālās propagandas apdraudējums visvairāk skar pusaudžus un jauniešus. Agrāk vecāki, skolotāji, un kopienu vadītāji labāk varēja izkontrolēt piekļuvi ekstrēmistu informācijai. Tomēr tagad sakarā ar jaunajām tehnoloģijām un šādas informācijas izplatību ar iepriekšminēto kontroli vairs nepietiek.

Jaunieši bieži izmanto internetu vieni paši, kad blakus nav neviena cita, kas kritiski izvērtētu kaitniecisko informāciju. Tas palielina risku, ka vēstījums iesakņojas un rosina jauniešus uzsākt vardarbību. Lai gan jaunieši tiešsaistē var būt pakļauti kaitīgai informācijai, tie var atrast arī pozitīvus ekstrēmismu atspēkojošus vēstījumus. Ir jārīkojas, lai mudinātu jauniešus nekļūt pasīviem, bet domāt kritiski, apšaubīt ekstrēmus viedokļus un prast saskatīt tajos trūkumus. RAN ir secinājusi, ka starpkultūru dialogs un jauniešu personisko domu apmaiņa ir galvenā pretestības veidošanas metode ekstrēmistu propagandai. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un līdzdalība sabiedrībā arī palīdz veidot pozitīvu attieksmi.

RAN ir atzinusi, ka izglītības, apmācības un jaunatnes darba nozares bieži vien ir vispiemērotākā vieta, lai palīdzētu jauniešiem attīstīt kritiskās domāšanas prasmes. Lai maksimāli palielinātu pretradikalizācijas centienus un izstrādātu efektīvākas programmas, izglītības, jauniešu neformālo aktivitāšu un drošības nozaru politikas veidotājiem dalībvalstīs būtu jāsadarbojas ciešāk.

Lai to sasniegtu, Komisija veiks šādas darbības:

- atbalstīs dalībvalstis, nosakot un izplatot programmas, kas ir izstrādātas, lai veicinātu kritiskās domāšanu prasmes. Ekstrēmisma un terorisma propagandas trūkumu atklāšana, mudinās jauniešus apstrīdēt šādas propagandas izvirzītos uzskatus. Komisijas darbības plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanā programmas "Radošā Eiropa" ietvaros piedāvā dalībvalstīm un ekspertiem iespējas rosināt diskusijas un izstrādā efektīvus instrumentus šajā jomā;

- izmantos Erasmus+, ES finansējuma programmu sadarbībai izglītības, apmācību, jaunatnes un sporta jomā, lai piedāvātu būtiskas iespējas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam nodrošināt studentu un pasniedzēju mobilitāti un atbalstīt partnerības starp ieinteresētajām personām. Tas palielinās prasmju līmeni, uzlabos mācīšanas kvalitāti, modernizēs izglītības un apmācību sistēmas un galu galā palīdzēs jauniešiem attīstīt spēju pretoties ekstrēmistu uzskatiem;

- atbalstīs vietējās un sabiedriskās grupas, kas strādā ar vardarbīgiem ekstrēmistiem ar ekstrēmistu upuriem, lai parādītu jauniešiem ka medaļai ir arī otras puse. Komisija arī uzdos RAN izveidot speciālistu, terorisma upuru un bijušo teroristu sarakstu, kas būs pieejams skolām, kuras ir ieinteresētas nopietnāk pievērsties šim jautājumu.

2.9 Turpmāka izpēte par radikalizācijas tendencēm un esošās prakses novērtēšana

Mēs nevaram izstrādāt mērķtiecīgus atbildes pasākumus uz jaunām ar vardarbīgu ekstrēmismu saistītām problēmām, ja mēs nesaprotam, kas nosaka šī procesa virzību. Šajā sakarā var būt noderīgs ES līmenī veikts pētījums ar mērķi noteikt un analizēt vispārējās radikalizācijas attīstības tendences. Komisija patlaban finansē pētījumu par vientuļo darboņu motivāciju, un kāpēc tie pievēršas vardarbībai, par pāreju no mērena uz vardarbīgu ekstrēmismu un par instrumentu kopuma izstrādi, kas paredzēts lai novērtētu programmu ietekmi radikalizācijas novēršanā. Nepieciešams veikt plašākus pētījumus, lai izprastu, kā un kāpēc cilvēki pievēršas radikālismam vai deradikalizējas. Šādiem pētījumiem būtu jāpievēršas ideoloģijas, jaunu interneta vervēšanas metožu un paraugu lomas izzināšanai.

Lai atbalstītu turpmāku izpēti Komisija:

- izmantos “Apvārsnis 2020” programmu, lai finansētu pētījumus par drošu sabiedrību, tostarp pētījumu par radikalizāciju un vervēšanu;

- izmantos noturībai pret katastrofām un cīņai pret noziedzību un terorismu paredzētos finansējuma avotus (nākotnē: Iekšējās drošības fonds), lai finansētu turpmāku izpēti par iespējām novērst radikalizāciju;

- sadarbosies ar valstu politikas veidotājiem, RAN un pētniekiem, lai nodrošinātu, ka pētniecība ir mērķorientēta.

2.10 Ciešāka sadarbība ar partnervalstīm, lai novērstu un apkarotu radikalizāciju gan ES iekšienē, gan ārpus tās

Paralēli pasākumiem, kas veikti iekšienē, ES un tās dalībvalstīm būtu jāveicina iniciatīvas trešās valstīs, īpaši pievēršoties nestabilām vai konfliktu plosītām valstīm, valstīm ar pārejas ekonomiku vai tām, kurām raksturīga vāja pārvaldība. Radikalizācijas apdraudējums nav aktuāls tikai ES iekšienē, ir labi zināms, ka arī ārpus Savienības notiek radikalizācijas process teroristu apmācības nometnēs un konflikta zonās. Tādēļ paralēli iepriekšminētajiem iekšējiem pasākumiem ES un tās dalībvalstīm ir jāmudina partnervalstis veikt savus pasākumus.

Tā kā pastāv skaidra saikne starp iekšējo un ārējo dimensiju, Komisija cieši sadarbosies ar Augsto pārstāvi un CTC, lai nodrošinātu, ka Eiropas radikalizācijas novēršanas atbildes pasākumu iekšējie un ārējie aspekti ir pienācīgi saskaņoti. Caur šiem aspektiem ir jāpievēršas īstajām prioritātēm un jāņem vērā trešās valstīs veiktas riska analīzes vai citi pielietotie konfliktu novērtēšanas instrumenti. Vienlaikus īpaša uzmanība būtu jāpievērš ar radikalizāciju saistīto programmu un projektu starpvalstu un transkontinentālajai dimensijai.

Šim nolūkam Komisija un Augstā pārstāve veiks šādas darbības:

- palielinās ārējās rīcībspējas stiprināšanas centienus, pievēršot galveno uzmanību radikalizācijas novēršanai un apkarošanai, un nodrošinās, ka šis darbs ir iekļauts rīcības plānos un politiskajā dialogā starp ES un tās partnervalstīm.  Ārējās darbības, kas veiktas radikalizācijas novēršanai, ir kļuvušas par aizvien svarīgāku ES pretterorisma sadarbības sastāvdaļu, un arī turpmāk ir plānots ieguldīt šajā jomā, it sevišķi Stabilitātes instrumenta ietvaros. ES atbalstīs projektus cīņai pret vardarbīgu ekstrēmismu Āfrikas ragā un Dienvidāzijā. Plānots papildu finansējums šīm darbībām Rietumāfrikā. ES plāno arī uzsākt projektus ar Starptautiskā Izcilības centra cīņai pret vardarbīgu ekstrēmismu Abū Dabī (Hedaja centrs) starpniecību ar mērķi attīstīt cita starpā iekšējās apmācību programmas, lai partnervalstu speciālistiem varētu tālāk nodot ar nozari saistītas specifiskas prasmes;

- uzsvērs saikni starp izglītības un drošības programmām, kas finansētas no ārējās palīdzības instrumentiem, lai trešo valstu bērni un jaunieši agrīnos izglītības posmos tiktu mudināti apgūt kritisko domāšanu, tādējādi novēršot to, ka viņi varētu kļūt par radikalizācijas, ekstrēmisma radītas vardarbības vai terorisma upuriem;

- atbalstīs plašsaziņas līdzekļus, kuriem ir noteicošā loma dialoga veicināšanā ar trešo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām varas iestādēm, privātā sektora dalībniekiem, akadēmiķiem, reģionālajām vai starptautiskajām organizācijām radikalizācijas novēršanai un apkarošanai;

- palīdzēs veidot Pasaules Fondu kopienas iesaistes un izturības veicināšanai, kas nesen tika dibināts Vispasaules Pretterorisma forumā. Šis fonds atbalsta sabiedrības iniciatīvas cīņai ar terorismu, un tas daļēji tiek finansēts no privātiem resursiem;

- iestrādās radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršanas stratēģijas tradicionālajos attīstības sadarbības rīkos un instrumentos, it īpaši nestabilās valstīs ar noslieci uz vardarbīgu ekstrēmismu;

- izveidos ārējos tīklus, lai veicinātu preventīvas stratēģijas starp ES delegācijām un ES dalībvalstu vēstniecībām prioritārajos reģionos, un nodrošinās, ka delegācijas var rast atbalsta iespējas pilsoniskās sabiedrības iesaistei un projektiem, kas paredzēti cīņai pret vardarbīgu ekstrēmismu. Komisija un Augstā pārstāve arī palīdzēs ES delegācijām novērot attieksmi pret ES un novērtēt, kā ES ziņojumi tiek saņemti prioritārajās valstīs.

3. Turpmākā virzība

Šajā paziņojumā ir apzinātas darbības, ko dalībvalstis un ES varētu veikt, lai efektīvāk novērstu un apkarotu radikalizāciju. Komisija sadarbībā ar Augsto pārstāvi un ar terorisma apkarošanas koordinatora atbalstu piedāvā dalībvalstīm instrumentus un atbalstu to centieniem.

Šis paziņojums ir arī paredzēts tam, lai sniegtu Komisijas viedokli par ES radikalizācijas un vervēšanas apkarošanas stratēģijas pārskatīšanu, kas tiks uzsākta 2014. gadā.

Līdz 2015. gada beigām Komisija sadarbībā ar Augsto pārstāvi un terorisma apkarošanas koordinatoru ziņos par dažādu šajā paziņojumā ietverto pasākumu īstenošanu.

***

[1] http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network/index_en.htm.