KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Eiropas kvalifikāciju sistēmas (EQF) novērtējums Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikuma par Eiropas kvalifikāciju sistēmas mūžizglītībai izveidi īstenošana /* COM/2013/0897 final */
1. Ievads Eiropas kvalifikāciju
sistēma (EQF)[1] veicina mūžizglītību un uzlabo izglītojamo un
darba ņēmēju mobilitāti, nodarbināmību un
sociālo integrāciju, veidojot Eiropas standarta shēmu
kvalifikācijas sistēmām. EQF atvieglo kvalifikāciju
salīdzināšanu un atzīšanu miljoniem absolventu, kuri katru gadu
meklē turpmākās mācību iespējas vai ienāk
darba tirgū visā Eiropā. Piemēram, Čehijas Republika 2012. gadā
piešķīra 900 dažādu profesionālo kvalifikāciju
gandrīz 150 000 studentu.
Tajā pašā gadā aptuveni 69 000 regulēto
kvalifikāciju veidu tika piešķirti aptuveni 16,8 miljoniem
izglītojamo Apvienotajā Karalistē. EQF izmanto jaunu Eiropas sadarbības metodi kvalifikāciju
jomā. Tā paredz astoņus standarta līmeņus, ko raksturo
mācību rezultāti, aptverot visu veidu un līmeņu
kvalifikāciju. Šādi koncentrējoties uz mācību
rezultātiem, galvenā nozīme ir izglītojamajam, un tas ir
svarīgi, salīdzinot un atzīstot kvalifikācijas
dažādās valstīs un dažādos mācību kontekstos. Komisija ir
konsekventi uzsvērusi, cik svarīgi ir sekmēt prasmju un
kvalifikāciju salīdzināmību visā ES, jo īpaši
saistībā ar pašreizējo augsto bezdarba līmeni, jo šāda
salīdzināmība atvieglo izglītojamo un darba ņēmēju
pārvietošanos starp valstīm un nodarbošanās veidu
mainīšanu. Dot iespēju izglītojamajiem un darba
ņēmējiem apliecināt savas prasmes un kvalifikāciju,
kas iegūta formālā, neformālā vai ikdienējā
mācīšanās vidē, ir īpaši svarīgi
saistībā ar „Eiropas 2020” pamatiniciatīvām „Jaunatne
kustībā”, „Jaunu prasmju un darba vietu programma” un „Digitālā
programma”, kā arī „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām
jaunām darba vietām” nodarbinātības paketi un Padomes
ieteikumu par neformālās un ikdienējās
mācīšanās validēšanu. Lai sekmētu šo darbu un
nodrošinātu, ka prasmes un kvalifikācijas var viegli atzīt
pāri robežām, Komisija paziņoja par savu nodomu izveidot
„Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpu” iniciatīvas
„Izglītības pārvērtēšana” ietvaros[2]. EQF
mudina valstu valdības atvieglot kvalifikāciju atzīšanu un
padarīt to pārredzamāku — 36 valstis
brīvprātīgi piedalās EQF (28 ES
dalībvalstis, 5 kandidātvalstis, Lihtenšteina,
Norvēģija un Šveice). Šis
ziņojums atspoguļo līdzšinējo EQF pieredzi un apspriež iespējamo ietekmi
nākotnē. Tas izvērtē, vai ieteikums tā
pašreizējā veidā var atrisināt jaunās problēmas,
ko rada straujās sociāli ekonomiskās un tehnoloģiskās
izmaiņas, un vai tas atvieglo elastīgu mācīšanos.
Minētais novērtējums tiek veikts īpaši nozīmīgā
laikā, kad bezdarba līmenis ir augsts un arvien palielinās
pieejamo mācību iespēju un kvalifikāciju skaits.
Problēmas rada arī arvien lielākais skaits kvalifikāciju,
ko piedāvā privātie pakalpojumu sniedzēji, starptautisko
kvalifikāciju skaita palielināšanās un nesen izveidotie masveida
atvērtie tiešsaistes kursi (MOOC), kas ar laiku spēs piesaistīt
daudzus studentus. Šis novērtējums
kopā ar Europass un EQAVET novērtējumiem, kā
arī progresa ziņojumu par kvalitātes nodrošināšanu
augstākajā izglītībā palīdzēs apzināt
problēmas un iespējamos uzlabojumus Eiropas prasmju un
kvalifikāciju telpā. 2. rezultāti
un ietekme 2.1. EQF galvenās iezīmes EQF pamatā ir
šādi elementi: • astoņi Eiropas standarta līmeņi, ko raksturo mācību rezultāti un
kas spēj aptvert visu veidu un līmeņu kvalifikāciju
visā Eiropā. EQF 5., 6., 7. un 8. līmenis ir
saderīgs ar deskriptoriem, kas attiecas uz īsā cikla
kvalifikācijām un trim cikliem Eiropas augstākās
izglītības telpas kvalifikāciju sistēmā (QF-EHEA)[3]; • mācību rezultātu metode. Līmeņa deskriptori tiek izteikti
kā zināšanas, prasmes un kompetences un nav saistīti ar
mācību konteksta elementiem, piemēram, mācību ilgumu
vai norises vietu; •
kvalitātes
nodrošināšanas kopīgie principi augstākajā izglītībā un
profesionālajā izglītībā un apmācībā
saistībā ar EQF. EQF ieviešanai tika izveidota EQF konsultatīvā grupa
(AG) un valstu koordinācijas punkti (NCP)
dalībvalstīs. AG nodrošina vispārēju
saskanību un veicina procesa pārredzamību, sasaistot
kvalifikācijas sistēmas ar EQF. Pildot attiecināšanas
atbalsta uzdevumus 2009. gadā, EQF AG apstiprināja desmit
kritērijus un procedūras, kā attiecināt valstu
kvalifikācijas līmeņus uz EQF[4]. Tās ir palīdzējušas izstrādāt kopīgu
metodi, kā izklāstīt šīs attiecināšanas
rezultātus ieinteresētajām personām. Visas valstis izmanto
šos kritērijus, strukturējot savus valstu attiecināšanas
ziņojumus. Dažus kritērijus (jo īpaši 3. un 4. kritēriju)
varētu interpretēt dažādi, un tie ir sīkāk
jāpaskaidro, lai nodrošinātu attiecināšanas procesa
vispārējo saskanību. NCP atbalsta un kopā ar citām iesaistītām valstu
iestādēm nodrošina ievirzi attiecībām starp valstu
kvalifikācijas sistēmām un EQF, kā arī veicina
šo attiecību kvalitāti un pārredzamību. 2.2. Īstenošanas paātrināšana — nepieciešama jauna
steidzamības izjūta Ieteikumā
ir paredzēti divi mērķa datumi: •
2010. gadā — dalībvalstīm
jāsasaista valstu kvalifikācijas sistēmas ar EQF, jo
īpaši attiecinot savus kvalifikācijas līmeņus uz EQF
un, ja nepieciešams, izstrādājot valsts kvalifikācijas
sistēmas (NQF); •
2012. gadā — visās
jaunajās kvalifikācijas apliecībās, diplomos un Europass
dokumentos, kurus izdevušas kompetentās iestādes, jāiekļauj
nepārprotama atsauce uz attiecīgo EQF līmeni. 2010. gada starpposma mērķis Līdz 2010. gadam četras
dalībvalstis bija attiecinājušas savas valsts kvalifikāciju
sistēmas. Trīs no tām jau 2008. gadā bija izveidojušas
NQF. Līdz 2013. gada jūnijam 20 dalībvalstis
bija iesniegušas EQF valsts ziņojumus par attiecināšanu.
Pārējās valstis (astoņas dalībvalstis, četras
kandidātvalstis un Norvēģija) plāno pabeigt
attiecināšanu 2013.–2014. gadā. Līdz 2010. gada beigām || FR, IE, MT un UK 2011. gadā || BE-vl, CZ, DK, EE, LT, LV, NL un PT 2012. gadā || AT, DE, HR un LU 2013. gadā || BG, IT, PL un SI Vēl jāattiecina || Dalībvalstis: BE-fr, BE-de, EL, ES, FI, HU, KY, RO, SE un SK Kandidātvalstis: IS, ME, MK un TK EEZ valsts: NO 1. tabula.
Pārskats par EQF ieteikuma pirmā starpposma mērķa
sasniegšanu 2013. gada septembrī Tas liecina, ka ieteikums izraisa reformas —
piemēram, visaptveroša NQF izstrādi, pamatojoties uz
mācību rezultātiem — un šim nolūkam nepieciešama
dažādu ieinteresēto personu būtiska politiskā un
tehniskā iesaiste. Šādai notikumu gaitai nepieciešams laiks.
Tādējādi, neraugoties uz stingrajām valstu
saistībām pret EQF, kavēšanās ar tās ieviešanu
ir acīmredzama. Lai nepieļautu papildu kavēšanos, visām
valstīm būtu jāpabeidz savi attiecināšanas procesi
līdz 2014. gada beigām un jāīsteno ieteikums
ātrāk. Komisija pastiprinās uzraudzību pār EQF
ieviešanu valsts līmenī, ja nepieciešams — veicot divpusēju
saziņu, lai palīdzētu atsevišķām valstīm
atrisināt konkrētās problēmas. Jāpiebilst, ka attiecināšanas
ziņojums ir valsts kvalifikāciju sistēmas
momentuzņēmums, bet attiecināšana ir nepārtraukts
pārdomu process par mainīgajām kvalifikāciju
sistēmām. Tādējādi valstīm regulāri
jāpārskata savi attiecināšanas ziņojumi un
jāinformē AG par jebkurām izmaiņām un par
savām atbildēm uz ieinteresēto personu piezīmēm. AG
jānosaka kritēriji un procedūras izmaiņu uzraudzībai
valstu kvalifikācijas sistēmās un to ietekmei uz
attiecināšanu. 2012. gada starpposma mērķis Otrā starpposma
mērķa priekšrocība ir tieša EQF sasaiste ar
izglītojamajiem, darba ņēmējiem, izglītības un
mācību iestādēm un darba devējiem. EQF
līmeņu iekļaušana kvalifikācijās un pielikumos ir
būtisks solis ceļā uz labākas kvalifikāciju
salīdzināšanas atvieglošanu pāri robežām. Nesasniedzot attiecināšanas
starpposma mērķi, radās būtiska aizkavēšanās
šā otrā starpposma mērķa sasniegšanā. Tikai viena
valsts iekļāva EQF līmeņus savos Europass
pielikumos līdz 2012. gadam. Divas valstis iekļāva EQF
līmeņus kvalifikācijas datu bāzēs. Līdz 2013. gada
septembrim trīs valstis bija piešķīrušas kvalifikācijas,
kas attiecinātas ar EQF līmeni, un piecas valstis bija
sākušas EQF līmeņu iekļaušanu savos Europass
pielikumos. Vēl sešas valstis plāno sākt to darīt 2013.–2014. gadā. || 2012. gada beigas || 2013. gada septembris EQF līmenis iekļauts jaunajās apliecībās un diplomos || || CZ, DK un LT EQF līmenis iekļauts Europass pielikumos — diplomu pielikumos (ds) un/vai apliecību pielikumos (cs) || FR (cs) || CZ (cs), DK (ds), EE (ds) un IE (ds) EQF līmenis iekļauts valsts kvalifikāciju datu bāzēs || FR un UK || CZ un DK 2. tabula. Pārskats par EQF ieteikuma otrā
starpposma mērķa sasniegšanu Pašlaik ir steidzami jāsasniedz otrais
starpposma mērķis. EQF līmeņa iekļaušana un
nepārprotams sasniegto mācību rezultātu apraksts nodrošina
cilvēkiem spēcīgu līdzekli, lai varētu labāk
informēt par savu prasmju un kvalifikāciju līmeņiem un
daudzveidību. Tas ir jo īpaši svarīgi krīzes laikā.
Pašlaik ir steidzami jāpaātrina darbs valsts līmenī, lai
nodrošinātu, ka līdz 2014. gada beigām vismaz ceturtā
daļa visu Eiropā piešķirto kvalifikāciju būtu ar
atsauci uz EQF. Valstis tuvojas otrajam starpposma
mērķim dažādos veidos. Lielākā daļa valstu
iestāžu izskata tehniskos risinājumus, ko sistemātiski izmantot
valsts līmenī. Citas uztic iestādēm kas piešķir
kvalifikācijas, pieņemt lēmumu par to, vai un kā
iekļaut EQF līmeņus apliecībās, diplomos, Europass
pielikumos un kvalifikāciju datu bāzēs. Kopumā valstis ir
vienisprātis, ka nepieciešama kopīga ES metodika, kas
nodrošinātu vienādu pārredzamības līmeni visiem
izglītojamajiem un darba ņēmējiem. AG būtu
jāizstrādā šāda kopīga metodika. 2.3.
Saskanīga sistēma EQF astoņu līmeņu struktūru piemēro valstu
kvalifikācijas sistēmām un ieinteresēto personu
vajadzībām. Lielākajai daļai valstu jau ir visaptveroša NQF,
kas aptver visus kvalifikācijas veidus un līmeņus
formālajās izglītības un mācību
sistēmās, vai tās vēl to izstrādā. NQF
līmeņu skaits ir atkarīgs no valstu vajadzībām. EQF vispārējie principi un struktūra —
„kvalifikācijas” definīcija un līmeņi, kas balstīti uz
mācību rezultātiem, — atvieglo kvalifikāciju
salīdzināšanu. Tomēr turpmāki uzlabojumi nav
iespējami, neatrisinot dažas būtiskas problēmas.
Kaut
arī EQF tiecas kļūt par atskaites punktu visām
kvalifikācijām Eiropā neatkarīgi no struktūras,
kas tās piešķir, lielākā daļa NQF
aprobežojas ar kvalifikācijām, ko piešķir valsts
izglītības un mācību iestādes. Tikai dažas NQF
ietver kvalifikācijas, kas piešķirtas ārpus
formālajām sistēmām, piemēram,
privātajā sektorā, kam bieži vien ir liela nozīme darba
tirgū. Galvenā problēma ir nodrošināt, lai visas
kvalifikācijas NQF, arī tās, kas iegūtas
neformālās vai ikdienējās mācībās,
būtu uzticamas un atbilstu kvalitātes pamatprasībām. AG
būtu jānodrošina ievirze par kopīgajiem kritērijiem,
kas jāizskata, lai kvalifikācijas varētu iekļaut NQF.
Pašreizējās
EQF iezīmes varētu nebūt piemērotas
nākotnes attīstībai. Arvien plašāk izplatās jauna
prakse, piemēram, jaukta tipa mācības. MOOC ir
jaunākais sasniegums tālmācībā, un tas ļauj
organizēt mācības pāri robežām un laika
zonām, jebkurā vietā ar interneta pieslēgumu.
Kvalifikācijas
piešķir arī starptautiskas struktūras un daudznacionāli
uzņēmumi dažādās valstīs Eiropā un ārpus
tās. Dažas valstis ir iekļāvušas tās NQF, bet ne
vienmēr vienā un tajā pašā EQF līmenī.
Šīs problēmas liecina, ka visās valstīs ir nepieciešama
saskanīga pieeja attiecināšanā ar EQF, lai
nemulsinātu darba devējus un kvalifikāciju īpašniekus.
EQF līmeņa deskriptori „zināšanām” un
„prasmēm” atbilst valstu deskriptoriem. Tomēr „kompetences”
deskriptors rada vairāk problēmu, jo deskriptors, kas
iekļauts II pielikumā, pilnībā neatbilst
„kompetences” definīcijai I pielikumā. Tādēļ
„kompetences” deskriptors būtu jāpaskaidro.
Kvalitātes
nodrošināšanas kopīgie principi ir palīdzējuši
valstīm īstenot attiecināšanas procesu. Kaut arī tie
bija paredzēti tikai profesionālajai izglītībai un
mācībām, kā arī augstākās
izglītības kvalifikācijām, protams, tie noder arī
citām kvalifikācijām. Skaidrāk jāprecizē to
iespējas sniegt ievirzi attiecībā uz visiem kvalifikāciju
līmeņiem un veidiem.
Daži
jautājumi, kas padziļināti apspriesti Eiropas
līmenī, attiecas uz kvalifikācijām EQF 2.–3. līmenī
(obligātās izglītības pabeigšanas
kvalifikācijām) un EQF 3.–5. līmenī
(iekļaujot skolu pabeigšanas kvalifikācijas, kas ļauj iegūt
augstāko izglītību un amata meistara kvalifikāciju).
Saskaņā
ar Lisabonas Konvenciju par kvalifikāciju atzīšanu skolu pabeigšanas
kvalifikācijas, kas ļauj iegūt augstāko
izglītību, lielākoties ir līdzvērtīgas,
ļaujot iegūt augstāko izglītību visā Eiropā
un ārpus tās. Sasaistot šīs
kvalifikācijas ar dažādiem EQF līmeņiem,
kļūst redzama atšķirība starp sasniegtajiem
mācību rezultātu līmeņiem, un tā var radīt
šķēršļus to skolu absolventu mobilitātei, kuri vēlas
iegūt augstāko izglītību citā valstī. Dažos gadījumos
valstu kvalifikācijas ar vienādu nosaukumu atšķiras pēc
satura un sarežģītības. Citos gadījumos valstis dažādi
interpretē to, kā mācību rezultāti pareizi atbilst EQF
līmenim. Pat ja šīs atšķirības
būs likumīgas, tās neizpratīs cilvēki, kuriem kvalifikācijas
nosaukums šķitīs līdzīgs, un tādēļ
liecinās par līdzīgu kvalifikāciju. Informācijas
apmaiņai un norādījumu sniegšanai Eiropas līmenī
arī turpmāk jātiecas sekmēt attiecināšanas lēmumu
izprašanu un uzticamību.
EQF
sistēma ir pilnībā saderīga ar QF-EHEA.
Ieviešanas saskanība jo īpaši tiek nodrošināta, Eiropas
Padomei (EP) piedaloties AG un NCP sanāksmēs un
Komisijas pārstāvjiem apmeklējot QF-EHEA
sanāksmes. Šī saskanība ir ļāvusi lielākajai
daļai valstu īstenot EQF attiecināšanu un QF-EHEA
pašsertificēšanu kā vienotu procesu, iesniedzot vienotu
ziņojumu, kurā raksturoti abu procesu kritēriji.
Vairākas ne-EQF Boloņas valstis ir
izstrādājušas arī mūžizglītības NQF,
pamatojoties uz mācību rezultātiem. Būtu derīgi
novērtēt valstu viedokļus par šo abu galveno Eiropas
kvalifikāciju sistēmu pievienoto vērtību.
2.4. EQF kā galvenais
līdzeklis kvalifikāciju atzīšanai un pārredzamības
nodrošināšanai EQF attiecas uz visiem
kvalifikāciju līmeņiem un veidiem. Saskanība starp EQF
un citām Eiropas politikām un rīkiem[5], kuru mērķis ir uzlabot prasmju un kvalifikāciju
pārredzamību (piemēram, QF-EHEA, Europass, ECTS,
ECVET, Direktīvu 2005/36/EK, ESCO, neformālās un
ikdienējās mācīšanās validēšanu), kā
arī kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un principiem (EQAVET
un ESG), ir būtiska to efektivitātei un ietekmei. Tie visi
atvieglo personu brīvu pārvietošanos un sekmē
mūžizglītību, un dažiem ir kopīga mācību
rezultātu metodika. EQF un Eiropas
kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas, proti, ECTS
un ECVET, ir saskanīgas pamatprincipu jomā, bet vēl nav
pilnībā saskaņotas praktiskās ieviešanas jomā. ECTS
izmanto aptuveni 75 %
augstākās izglītības kursu. Kaut arī lielākā
programmu daļa pašlaik tiek raksturota pēc plānotajiem
mācību rezultātiem, problēmu rada mācību
rezultātu attiecināšana uz programmas struktūru un
novērtējumu. Uzsāktā ECTS rokasgrāmatas
pārskatīšana nodrošinās papildu norādījumus Eiropas
līmenī. ECVET pilnībā balstās uz
mācību rezultātiem, bet tās ieviešana ir tikko
sākusies. EQF kopīgie
kvalitātes nodrošināšanas principi lielākoties ir saderīgi
ar Eiropas standartiem un pamatnostādnēm (ESG) un EQAVET.
Tomēr visu šo triju rīku principi attiecas tikai uz
vispārējo kvalitātes nodrošināšanu izglītībā
un mācībās, un tie nesniedz konkrētus norādījumus
par mācību rezultātu metodikas, kvalifikāciju un
kvalifikāciju sistēmu kvalitātes nodrošināšanu.
Uzsāktie EQF un EQAVET novērtējumi un ESG
pārskatīšana jāizmanto, lai apzinātu, kādas
turpmākas sinerģijas iespējams sasniegt starp Eiropas
kvalifikāciju sistēmām un kvalitātes nodrošināšanas
mehānismiem. EQF ir saskanīga
ar Lisabonas Konvenciju par kvalifikāciju atzīšanu (LRC)[6], kas atvieglo kvalifikāciju atzīšanu augstākajā
izglītībā un tās pieejamību Eiropā. LRC
papilddokuments par kvalifikāciju sistēmu izmantošanu ārvalstu
kvalifikāciju atzīšanā, kas pieņemts 2013. gada
jūnijā, sekmē ciešāku saistību starp
kvalifikāciju sistēmām un kvalifikāciju atzīšanu
tālākizglītības nolūkiem. Tomēr atzīšanas
praksē iestāžu līmenī reti tiek ņemtas vērā
kvalifikāciju sistēmas un pastiprinātā
pārredzamība, ko nodrošina Eiropas sistēmas. Tā ir mazāk saskanīga ar
direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.
Direktīva paredz piecus līmeņus un pamatkritērijus,
piemēram, kursu ilgumu, lai kvalifikācijas varētu atzīt
darba tirgū, bet EQF ir astoņi līmeņi, kas
balstīti uz mācību rezultātiem. Tas ir mulsinājis ieinteresētās
personas. Tādēļ jaunā direktīva[7] paredz sinerģijas ar EQF. Tā saglabā piecu
līmeņu ievades sistēmu, taču atļauj
izstrādāt „kopīgas mācību sistēmas”, lai valstis
varētu vienoties par minimālajiem zināšanu, prasmju un
kompetenču līmeņiem saistībā ar EQF
līmeņiem. Pamatojoties uz to, valstis varēs automātiski
atzīt profesionālās kvalifikācijas. Ieteikums paredz ciešu saiti ar Europass. Europass
pielikumiem būtu jāatsaucas uz atbilstošu EQF līmeni, bet
tā notiek reti, jo otrais EQF starpposma mērķis ir
sasniegts tikai ierobežotā apjomā. Visbeidzot, pastāv cieša saistība starp
Eiropas daudzvalodu prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju
klasifikācijas (ESCO) izstrādi un EQF.
Kvalifikācijas, kas saistītas ar EQF, tiks netieši
iekļautas ESCO. Šim nolūkam tiks izmantots EQF
portāls ar saiti uz valstu kvalifikāciju datu bāzēm.
Starptautiskās kvalifikācijas, kas nav iekļautas NQF,
tiks tieši iekļautas ESCO. Mācību rezultātu metodika,
kas izmantota EQF un ESCO, būtu jākoordinē. 2.5. Pārvaldība EQF pārvalda AG
un NCP (2.1. punkts). AG ietilpst
pārstāvji no: ·
36 valstīm (28 dalībvalstīm, 5 kandidātvalstīm,
Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices); ·
Eiropas sociālajiem partneriem (ETUC, BusinessEurope,
UAEPME un CEEP); ·
Eiropas jumta organizācijām, kas
piešķir kvalifikācijas (Eurochambres, EUCIS-LLL un EUA);
un ·
citām ieinteresētajām personām
(valstu nodarbinātības dienestiem, Eiropas Studentu savienības,
Eiropas Brīvprātīgo centra un Eiropas Jaunatnes foruma). EP piedalās AG darbā, lai
nodrošinātu saskanību starp EQF un QF-EHEA. Cedefop un Eiropas
Izglītības fonds atbalsta AG. AG nodrošina efektīvu virzību valstu
attiecināšanas procesiem un vairo uzticību un izpratni starp
iesaistītajām valstīm. Tās mandāts 2012. gadā
tika pagarināts, lai uzraudzītu, kā tiek īstenots Padomes
ieteikums par neformālās un ikdienējās
mācīšanās validēšanu[8]. Tās mērķis ir papildus nostiprināt saites starp
kvalifikāciju sistēmām un apstiprināšanas mehānismiem,
kas lielākajā daļā valstu vēl
jāizstrādā. NCP ir izveidoti 36 valstīs.
Tie darbojas dažādās institucionālajās vidēs, tostarp
ministrijās, valsts aģentūrās, valsts kvalifikāciju
iestādēs, izglītības pētniecības
iestādēs un izglītības informācijas centros. To
efektivitāte lielākoties ir atkarīga no tā, cik cieša ir to
saistība ar NQF/EQF procesa pārvaldību valsts
līmenī. Lielāko daļu savu pasākumu NCP
koncentrē uz saziņu ar ieinteresētajām personām, bet
uzskata, ka ir grūti sazināties ar sociālajiem partneriem, un
tiem trūkst kompetences saskarsmē ar plašāku sabiedrību.
Valstu iestādēm jānovērtē, kā NCP
varētu labāk sazināties ar dažādajām
ieinteresētajām personām un izstrādāt saziņas
stratēģijas. Kaut arī pēdējo triju
gadu laikā NCP izmantoja tikai aptuveni 75 %
pieejamā budžeta saistībā ar sākotnējām organizatoriskām
grūtībām un izmaiņām attiecināšanas laika
grafikos, to darbība tika atzīta par galveno, īstenojot EQF
valstu līmenī. EQF portāls
informē par EQF un valstu attiecināšanas procesu
rezultātiem. Tas ļauj salīdzināt valstu kvalifikācijas
līmeņus ar EQF un veikt kvalifikāciju meklēšanu.
Salīdzināšanas funkcija parāda informāciju par 9 no 20 valstīm,
kas veikušas attiecināšanu. Atsevišķu kvalifikāciju
meklēšana būs iespējama tikai 2013. gada nogalē. Lielu
problēmu rada fakts, ka valstu kvalifikāciju datu bāzes vēl
neeksistē visās valstīs, bet esošās datu bāzes
neaptver visas kvalifikācijas NQF. Lai pilnībā izmantotu
šā portāla potenciālu, tajā jāiekļauj
būtiski lielākā daļa iesaistīto valstu. 2.6. Ietekme un ilgtspēja Kaut arī nav pieejama statistika par EQF
ietekmi uz mūžizglītību un mobilitāti un tās ieviešana
ir tikai sākumposmā, pāreja uz mācību rezultātu
metodiku ir būtisks sasniegums. Tā ir sagatavojusi ceļu
elastīgākiem mācību paveidiem, kā arī neformālās
un ikdienējās mācīšanās validēšanai. EQF ietekme
sniedzās arī ārpus 36 iesaistītajām valstīm.
Vairākas ES partnervalstis pārņēma EQF koncepciju
savās valsts un reģionālajās sistēmās, un valstis
no citiem pasaules reģioniem vēlas dialogu par EQF. Ņemot vērā politiskās atbildības
līmeni EQF, šis kopīgais atsauces līdzeklis būtu
ilgtspējīgs arī bez Eiropas finansiālā atbalsta,
taču ieinteresētās personas atzīst, ka stingra ES
līmeņa koordinācija ir ļoti svarīga saskanīgai un
pārredzamai ieviešanai. 3.
Secinājumi Secinājumi apstiprina,
ka EQF tiek plaši atzīta par atskaites punktu kvalifikāciju
sistēmu izstrādē, mācību rezultātu metodikas
ieviešanā un prasmju un kompetenču pārredzamības un
atzīšanas sekmēšanā. Tā varētu atrasties nākotnes
Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpas centrā. Tomēr
kavēšanās ar ieviešanu ir radījusi steigas sajūtu. ES
būtu jārada iespēja izglītojamajiem un darba
ņēmējiem popularizēt viņu prasmes neatkarīgi no
to iegūšanas vietas. Tai iespējami ātrāk jāsāk
pilnībā izmantot EQF. Pamatojoties uz novērtējuma
rezultātiem, Komisija ierosina apsvērt turpmāk minētos
pasākumus, lai veicinātu EQF attiecināmību,
efektivitāti un ietekmi. Paātrināt EQF,
attiecinot un izstrādājot valsts kvalifikāciju sistēmas Visām valstīm
būtu jāizveido spēcīgas NQF, ko izprot un lieto
ieinteresētās personas. Tām būtu jārīko valsts
līmeņa konsultācijas, panākot plašu vienprātību
par to, kā valstu kvalifikāciju līmeņi saistās ar EQF,
un jācenšas pabeigt pirmā attiecināšanas ziņojuma
izstrāde līdz 2014. gadam. Pastiprināt
kvalifikāciju sistēmu nozīmi un ietekmi, pamatojoties uz
mācību rezultātiem valsts un Eiropas līmenī Valdībām
būtu jāapņemas izmantot mācību rezultātu metodi
visās izglītības un mācību apakšsistēmās,
ieviešot vispusīgas NQF, kas aptver kvalifikācijas, kuras
piešķirtas tradicionālo formālo izglītības un
mācību sistēmu ietvaros un ārpus tām. NQF
būtu jāintegrē vispārējā izglītības,
mācību un nodarbinātības politikā. Eiropas
līmenī jāpaskaidro „kompetences” deskriptors, kas iekļauts
ieteikuma I un II pielikumā. Veicināt pārredzamu un saskanīgu EQF
attiecināšanu, ņemot vērā kvalifikāciju sistēmu mainīgumu Attiecināšana jāuzskata par nepārtrauktu procesu,
un to nedrīkst ierobežot ar viena attiecināšanas ziņojuma
iesniegšanu. AG jānodrošina norādījumi par 3. un 4. kritēriju
un jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai
nākotnē turpinātu darbu ar attiecināšanas ziņojumiem.
Tajā jāparedz pastiprināta uzraudzība pār to, kā
valstis ņem vērā AG piezīmes par valstu
attiecināšanas ziņojumiem, un jānovērš attiecināšanas
nesakritības starp valstīm. AG būtu arī
jāatbalsta ieinteresēto personu sazināšanās par smagām
attiecināšanas problēmām. Pastiprināt saiti
starp Eiropas kvalitātes nodrošināšanas un kvalifikāciju
sistēmām EQF kopīgie principi par kvalitātes nodrošināšanu, EQAVET
un ESG būtu vairāk jāsaskaņo un jāatbalsta
mācību rezultātu metode, lai varētu izstrādāt
saskanīgus kvalitātes nodrošināšanas principus
mūžizglītībai. Papildus paaugstinātajai uzticībai
kvalifikāciju jomā, kvalifikāciju sistēmām un attiecināšanai
ar EQF arī šādi principi varētu paaugstināt
uzticību un uzlabot caurlaidību starp izglītības un
mācību apakšsistēmām. Uzlabot
informēšanu par EQF, lai plašāk sasniegtu izglītojamos,
darba ņēmējus un citas ieinteresētās personas un
informētu viņus par EQF priekšrocībām Attiecinot
savas kvalifikācijas ar EQF, valstīm būtu
jānodrošina, lai visās jaunajās apliecībās, diplomos
un Europass pielikumos tiktu iekļauta atsauce uz attiecīgo EQF
līmeni. Valstīm būtu jāizveido valsts kvalifikāciju
datu bāzes/ reģistri un jāpieslēdz tie EQF
portālam. EQF portāls būtu jāsavieno ar Eiropas
mācību iespēju portālu (Ploteus) un ESCO.
Komisija izpētīs, kā varētu izmantot tīmekļa
rīkus, lai piedāvātu ar prasmēm saistītus pakalpojumus
izglītojamajiem, darba ņēmējiem un citām
ieinteresētajām personām, atbalstot mobilitāti,
mūžizglītību un nodarbināmību. Plašāk izmantot EQF mobilitātes
un mūžizglītības politikas virzienos un rīkos EQF var darboties kā centrs, ar ko saistīti citi Eiropas
politikas virzieni un rīki, piemēram, kredītpunktu pārnese
un atzīšana. Kvalifikāciju sistēmas un kredītpunktu
sistēmas, kas balstītas uz mācību rezultātiem,
atvieglo elastīgākas individuālo mācību iespējas
dažādās iestādēs, sektoros un valstīs. Komisijai,
dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu
jāstiprina un jāpaskaidro saites starp EQF un Eiropas
kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmām.
Valstīm būtu plašāk jāizmanto EQF kā papildu
informācijas avots kompetentajām iestādēm, kas
izvērtē to kvalifikāciju atzīšanu, kuras piešķirtas
citās dalībvalstīs saistībā ar direktīvu par
profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un ET2020
valstīs saistībā ar Lisabonas Konvenciju par kvalifikāciju
atzīšanu. Paskaidrot
EQF nozīmi saistībā ar starptautiskajām
kvalifikācijām un attiecībā uz valstīm un
reģioniem ārpus Eiropas EQF arvien plašāk izmanto kā atskaites punktu
kvalifikāciju salīdzināšanai. Esošajam attiecināšanas
procesam un tā kritērijiem jānodrošina, lai EQF aptvertu
visus kvalifikāciju veidus, arī starptautiskās
kvalifikācijas. Papildus jāizpēta, kā EQF
varētu sekmēt ārpus Eiropas piešķirto kvalifikāciju
salīdzināšanu un atzīšanu. Pilnveidot EQF, lai tā būtu piemērotāka
pašreizējai situācijai attiecībā uz tiešsaistes
mācībām un starptautiskajām kvalifikācijām EQF būtu
jāattiecas uz starptautiskajām kvalifikācijām un tām
kvalifikācijām, kas satur dažādās valstīs apgūtos
moduļus vai klātienes un tiešsaistes mācību apvienojumu. EQF
var kļūt par patiesi visaptverošu sistēmu tikai, ja tā
pielāgojas šiem jaunajiem sasniegumiem un saglabā spēju ņemt
vērā izmaiņas izglītības un mācību
nodrošināšanā. „Izglītības
pārvērtēšana” uzsver izglītības nozīmi ekonomikas
izaugsmē, konkurētspējā un nodarbinātībā.
Viens no tās priekšlikumiem attiecas uz pētniecisko darbu par papildu
sinerģiju starp ES prasmju un kvalifikāciju pārredzamības
un atzīšanas rīkiem. Tai būtu jāsekmē Eiropas prasmju
un kvalifikāciju telpas izveide, kurā ikviens varētu brīvi
pārvietoties, viņa/viņas kompetences un kvalifikācijas
tiktu ātri atzītas tālākizglītības nolūkiem
un darba devēji tās pareizi izprastu. Komisija
apspriedīs šajā ziņojumā izklāstītos
secinājumus ar attiecīgām ieinteresētajām
personām arī 2013./2014. gada ziemā, kad notiks Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpas sabiedriskā
apspriešana. Pamatojoties uz šīs apspriešanas secinājumiem un
ietekmes novērtējumu, Komisija varēs piedāvāt
grozījumus pašreizējā EQF juridiskajā pamatā —
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa
ieteikumā (2008/C 111/01). [1] http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/eqf_en.htm. [2] COM(2012)0669 galīgā redakcija. [3] http://www.ehea.info/Uploads/qualification/QF-EHEA-May2005.pdf. [4] http://ec.europa.eu/eqf/documentation_en.htm [5] http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/mobility_en.htm. [6] ETS 165 — Kvalifikāciju atzīšana 1997. gadā.
Augstākā izglītība Eiropas reģionā, 11.IV.1997. [7] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52011PC0883:EN:NOT. [8] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2012:398:0001:0005:EN:PDF.