KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Ceļvedis vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā– sekmēt uzticēšanos piegādes pakalpojumiem un veicināt tirdzniecību internetā /* COM/2013/0886 final - 2013/ () */
1) E-komercijas attīstīšana, uzlabojot piegādes
pakalpojumus E-komercija ir viens no pārtikušākas un
konkurētspējīgākas Eiropas galvenajiem
dzinējspēkiem, ar ievērojamu potenciālu veicināt
ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Sagaidāms, ka 2013.–2016. gadā
e-komercijas izaugsmes rādītājs ES līmenī ik gadu
būs vairāk nekā 10 %. E-komercijas attīstības līmenis ES dalībvalstu
vidū ir ļoti atšķirīgs. Apvienotajā Karalistē 2012. gadā
82 % interneta lietotāju bija veikuši kādu pirkumu
internetā, savukārt Rumānijā šis rādītājs
bija tikai 11 % interneta lietotāju. ES pārrobežu e-komercija
attīstās lēnāk nekā iekšzemes e-komercija: 2012. gadā
54 % ES interneta lietotāju internetā bija veikuši kādu
pirkumu no savas valsts mazumtirgotāja, taču tikai 14 % bija
internetā iepirkušies pie kāda pārrobežu mazumtirgotāja[1].
Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz
uzņēmumiem: 14 % visu uzņēmumu ir nodarbojušies ar
elektronisko tirdzniecību savā valstī un tikai 6 % –
citās ES valstīs[2].
Eiropas Komisijas paziņojumā par
e-komerciju un citās ES ierosmēs[3]
ir atzīts, ka viens no galvenajiem e-komercijas izaugsmes elementiem ir
internetā pasūtīto preču fiziskā piegāde[4].
E-mazumtirgotāju piedāvātie piegādes pakalpojumi ir viens
no pamatfaktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli
iepirkties pie šiem tirgotājiem. Pašlaik Eiropas Savienībā viens
no galvenajiem aspektiem, kas uztrauc gan e-pircējus, gan
e-mazumtirgotājus, ir piegāde un preču atgriešana[5]. Galvenie
risināmie jautājumi bija apzināti Komisijas 2012. gada
novembra zaļajā grāmatā “Integrēts paku piegādes
tirgus e-tirdzniecības izaugsmei ES”. Īpašs uzsvars
tajā bija likts uz paku pārrobežu piegādi[6],
MVU vajadzībām, kā arī mazāk attīstītiem un
grūtāk pieejamiem reģioniem, norādot, ka e-komerciju ir
jābūt iespējai izmantot visiem iedzīvotājiem un
uzņēmumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas un no
uzņēmuma lieluma. Pēc zaļās grāmatas
pieņemšanas visu attiecīgo personu vidū ir izkristalizējies
vispārējs konsenss gan par apzinātajiem jautājumiem, gan
par to, ka tie steidzami jārisina. Piegādes operatori,
e-mazumtirgotāji un patērētāju organizācijas ir
iesaistījušies konstruktīvās diskusijās dažādās
šiem jautājumiem veltītās konferencēs un citos forumos.
Daudzi operatori ir sākuši izstrādāt risinājumus, kas
varētu labāk atbilst klientu vēlmēm. Komisijas mērķis ir ar šā
ceļveža palīdzību iespējami drīz nodrošināt
taustāmus uzlabojumus. Ir jārīkojas, lai e-mazumtirgotājiem
un patērētājiem nodrošinātu augstas kvalitātes un
pieejamus paku pārrobežu piegādes pakalpojumus par pieņemamu
cenu, pienācīgi ņemot vērā MVU un mazāk
attīstītu vai grūtāk pieejamu reģionu (tostarp
tālāko reģionu[7])
vajadzības. Pamatojoties uz darbu, kas jau veikts kopš zaļās
grāmatas pieņemšanas, šā ceļveža nolūks ir
ievirzīt un organizēt turpmāko rīcību, ievērojot trīs
galvenos mērķus:
nodrošināt lielāku pārredzamību un uzlabot
informētību visiem e-komercijas pievienotās
vērtības ķēdē iesaistītajiem;
uzlabot piegādes risinājumu pieejamību,
kvalitāti un cenu pieņemamību;
· uzlabot patērētāju sūdzību izskatīšanas
un tiesiskās aizsardzības mehānismus. Šis ceļvedis ieinteresētajām
personām paredz konkrētus uzdevumus un lomas. Komisija veicinās
sadarbības procesu, izmantojot speciālus forumus un
darbseminārus, un cieši pārraudzīs gūtos panākumus.
Pēc 18 mēnešiem tā veiks izvērtējumu, lai
noteiktu, vai nepieciešami papildu pasākumi. 2) Nepilnīgs paku pārrobežu
piegādes tirgus Galvenās problēmas, ar ko
saskaras patērētāji un e-mazumtirgotāji Zaļās grāmatas
apspriešanā sniegtie komentāri[8],
kā arī konkrēti apsekojumi, pētījumi un darbsemināru
rezultāti liecina, ka piegāde ir būtisks faktors e-komercijas
vispārējā attīstībā. Tomēr piegāžu
ātrums, kvalitāte, uzticamība un izmaksas ne vienmēr
atbilst patērētāju un e-mazumtirgotāju vēlmēm un
vajadzībām[9].
Vairums Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru
tīkla saņemto patērētāju sūdzību par
pārrobežu darījumiem internetā attiecas uz problēmām
ar piegādi. Copenhagen Economics nesen veikts pētījums
apstiprina, ka ar piegādi saistītas problēmas spēcīgi
ietekmē to, vai e-pircēji noslēdz savu pirkumu vai arī
atmet domu par iepirkšanos internetā[10]. Rezumējot, galvenās apzinātās problēmas ir
šādas: ·
Patērētāji bieži nezina, kādi piegādes varianti viņiem ir
pieejami, kad un kā viņiem tiktu piegādāta
attiecīgā paka un kā to var atgriezt, ja viņi to
vēlētos. Viņi sūdzas par ilgiem piegādes
termiņiem un informācijas trūkumu par piegādes procesu.
Patērētāji bieži uzskata, ka cenas par pārrobežu
piegādi un piegādi uz lauku un attālām teritorijām ir
pārāk augstas. Viņi sūdzas par to, ka preces ir bojātas
vai vispār netiek piegādātas, un par nepareizu preču
piegādi. Turklāt viņi bieži nav informēti par pieejamajiem
sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismiem, ko
izmantot problēmu gadījumā. ·
E-mazumtirgotājiem[11], jo īpaši mazākiem komersantiem, nav pietiekamas
informācijas par viņiem potenciāli pieejamajiem piegādes
pakalpojumiem, un ir ierobežotas tādu piegādes risinājumu
izvēles iespējas un pieejamība, kuri būtu
prasītajā kvalitātē (piemēram, saistībā ar
izsekošanas funkcijām, pēdējā posma piegādes variantiem)
un par pieņemamu cenu. E-tirgotāji saskaras ar laika ierobežojumiem. Viņu
komercdarbības dzīvotspēja ir atkarīga no piegādes
pakalpojumu nozares spējas nodrošināt lētu un ērtu
piegādi. Jo īpaši tas attiecas uz e-komercijas tirgus mazākajiem
dalībniekiem. Ņemot vērā mazākus apjomus, viņiem
sarunās nepietiek ietekmes, lai no piegādes operatoriem panāktu
ievērojamas atlaides, tāpēc nākas pieņemt mazāk
izdevīgus piegādes risinājumus. Tajā pašā laikā
viņiem trūkst resursu, lai ieguldītu pašiem savā piegādes
tīklā. Šajā tirgū, kurā no svara ir apjomradīti
ietaupījumi, viņi nespēj konkurēt ar lielajiem
e-mazumtirgotājiem. Piegādes operatoriem ir jārod
risinājumi, kas atbilstu klientu mainīgajām piegādes
vēlmēm, līdztekus ņemot vērā tādus
jautājumus kā piegādes pirmā un pēdējā posma
augstās izmaksas vai valsts pasta pakalpojumu atbrīvojums no PVN.
Pārrobežu piegādes pakalpojumus ietekmē daudzās papildu
normatīvās un administratīvās prasības, tostarp no
muitas puses[12],
un piegādes uzņēmumu sadarbspējas trūkums
(piemēram, tādos jautājumos kā sūtījumu
izsekošana vai kopējas marķēšanas sistēmas). Normatīvās vides
attīstība Pasta pakalpojumu direktīvā[13] (turpmāk: “PPD”) noteiktais pasta pakalpojumu tiesiskais
regulējums ir galvenokārt vērsts uz vēstuļu
piegādi un pasta universālā pakalpojuma nodrošināšanu
dalībvalstīs. Tomēr vairāki noteikumi, īpaši
saistībā ar universālā pakalpojuma prasībām,
attiecas arī uz paku piegādi. Praksē universālā
pakalpojuma noteikumi attiecas (tikai) uz 5–10 % no paku pārrobežu
piegādēm, jo PPD obligātās prasības attiecas
vienīgi uz paku pamatpakalpojumiem jeb “pie lodziņa” sniegtajiem
pakalpojumiem (tātad galvenokārt patērētāju
savstarpējiem sūtījumiem). Universālā pakalpojuma
saistību minimums ir noteikts direktīvas 3. pantā,
taču dalībvalstis var noteikt stingrākas prasības.
Turklāt paku piegādes pakalpojumiem, kurus jebkurš piegādes
operators – tostarp pasta operatori – sniedz ārpus universālā
pakalpojuma noteikumu darbības jomas, ir piemērojami arī
vispārīgie noteikumi par patērētāju tiesību
aizsardzību un statistikas datu vākšanu. Eiropas Komisija 2014. gada
sākumā publicēs īstenošanas ziņojumu, kurā
būs novērtēta PPD efektivitāte un lietderīgums strauji
mainīgas tirgus vides apstākļos. No 2014. gada 13. jūnija Eiropas
patērētāji varēs izmantot patērētāju
tiesību direktīvas (turpmāk: “PTD”) īstenošanas
priekšrocības, jo interneta pirkumu jomā būtiski uzlabosies
informētība un pārredzamība. Jo īpaši runa ir par
slēpto maksu izskaušanu un cenu pārredzamību distances
līgumos un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtos
līgumos, uzlabotām atlīdzināšanas tiesībām
(piemēram, attiecīgā gadījumā – piegādes izmaksu
atmaksāšanu) un skaidrām informācijas prasībām par
iegādāto preču atgriešanas izmaksām, ja atsakās no
pirkuma. Nesen pieņemtie akti par strīdu alternatīvu
izšķiršanu un strīdu izšķiršanu tiešsaistē (SAI un SIT)
palīdzēs vēl vairāk uzlabot strīdu izšķiršanas
mehānismus[14].
Vides un transporta aspekti ir svarīgi piegādes pakalpojumu ilgtspējīgai
attīstībai un pirmā un pēdējā posma pakalpojumu
augsto izmaksu mazināšanai[15].
Visiem saskaņā ar šo ceļvedi ierosinātajiem pasākumiem
būtu jābūt pilnībā saskaņotiem ar
saistītajām ierosmēm, īpaši saistībā ar 2011. gada
transporta balto grāmatu[16],
un visām turpmākām ierosmēm (piemēram, e-kravu
ierosmi) vai pasākumiem attiecībā uz pilsētu
loģistiku, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes
plānošanu, regulējumu par gaisu (trokšņiem/kvalitāti),
kā arī ierosmēm par muitas procedūrām. Vērtējot sociālos aspektus,
e-komercijas prasībām elastības, jaudu un
sarežģītības ziņā ir būtiska ietekme uz
nodarbinātības nosacījumiem. Inovācija piegādes
uzņēmumos un jauni uzņēmējdarbības modeļi
var prasīt izmaiņas attiecībā uz darbvietām un darba
prasmēm. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma atbildīgu
nodarbinātības apstākļu nodrošināšanā, un ES
līmenī tiek izstrādāti dažādi projekti un programmas[17], kas
tiks turpināti regulārā dialoga ietvaros ar Eiropas
sociālā dialoga komiteju pasta pakalpojumu jomā, un tāpat
tiks turpināta paraugprakses apkopošana un izplatīšana. Nepieciešama rīcība, kas
sniedzas pāri tiesiskā regulējuma darbības jomai Esošais ES tiesiskais regulējums nedod
iespēju atrisināt visas iepriekš minētās problēmas.
Piegādes operatoru savstarpējās sadarbspējas
trūkums patiesībā izriet ne tik ļoti no regulējuma
sadrumstalotības kā no ierastajām darbības
struktūrām. Tradicionālajos (vēstuļu) pasta tirgos
noteicošās vienmēr ir bijušas iekšējās plūsmas, un
darbības procesi, tostarp IT sistēmas, ir pielāgoti, ņemot
vērā valsts iekšējos apstākļus. Iepriekš
pārrobežu plūsmas galvenokārt bija vēstuļu
sūtījumi, un PPD palīdzēja nodrošināt, ka ar laiku šo
plūsmu kvalitāte ievērojami uzlabojas. Turpretī paku
pārrobežu plūsmas – īpaši no uzņēmumiem patērētājiem
(B2C) – pirms e-komercijas parādīšanās nebija
nozīmīgas. Tādējādi arvien augošais
pieprasījums pēc kvalitatīviem B2C paku pārrobežu
piegādes pakalpojumiem par pieņemamu cenu vienlaikus ir gan
jauns izaicinājums tradicionālajiem pasta operatoriem, gan
viens no daudzsološākajiem izaugsmes tirgiem laikā, kad
vēstuļu apjomi pastāvīgi mazinās. Šie operatori tagad
pārorientē savus darbības procesus tā, lai spētu
sniegt paku (pārrobežu) piegādes pakalpojumus, kas ir efektīvi,
izsekojami un tajā pašā laikā ir par pieņemamu cenu. Privātajiem paku un
ekspressūtījumu operatoriem arī gan
valsts, gan pārrobežu mērogā ir jāpielāgojas strauji
augošajiem B2C sūtījumu apjomiem, ko rada e-komercija. Šiem
operatoriem – kuri joprojām dominē paku pārrobežu tirgos – savas
uz uzņēmumu savstarpējiem (B2B) sūtījumiem
vērstās darbības jāpielāgo individuālo klientu
vajadzībām, ieguldot šķirošanas jaudās, izplatīšanas
tīklos un paku atgriešanas sistēmās. Šajā kontekstā šā ceļveža
mērķis ir sekmēt abu uzņēmējdarbības
modeļu (jau notiekošos) uzlabojumus un tādējādi – arī
konkurenci starp visiem piegādes tirgus dalībniekiem, kā
rezultātā ieguvēji būtu e-mazumtirgotāji,
galapatērētāji un ekonomika kopumā. 3) Turpmākā rīcība – ceļvedis ar
pasākumiem nākamajiem 18 mēnešiem Process, kuru virza nozare E-komercijas ietekmē paku pārrobežu
piegādes tirgum ir raksturīga strauja izaugsme un inovācija,
taču reizē arī atsevišķu tirgus nepilnību
pazīmes, piemēram, saistībā ar informācijas
asimetriju. Šajā ceļvedī ir mēģināts rast
līdzsvaru starp tirgus spēku potenciālu nodrošināt
efektīvus risinājumus un nepieciešamību aizsargāt
būtiski svarīgas sabiedriskās kārtības intereses –
piemēram, nodrošināt, lai e-komercijas sniegtās
priekšrocības būtu pieejamas tādiem mazāk ietekmīgiem
dalībniekiem kā MVU un attālu/lauku teritoriju
iedzīvotāji. Ievērojot 2012. gada zaļajā
grāmatā skaidri apzinātos sabiedriskās kārtības
mērķus, pasta operatoru grupa un International Post Corporation
(IPC) nesen piedāvāja saistības dažās no
zaļajā grāmatā norādītajām jomām
(t. i., e-mazumtirgotāju labāka informētība;
efektīvi atgriešanas risinājumi; izsekošanas funkcijas
vieglākām pakām; uzlabotas marķēšanas sistēmas;
labāk savienoti patērētāju sūdzību
izskatīšanas mehānismi). Komisija ir gandarīta par šīm
saistībām, jo tās noteikti sagatavo augsni risinājuma
rašanai vairākos jautājumos, kas minēti zaļajā
grāmatā un šajā ceļvedī. Tā cieši
pārraudzīs un izvērtēs šo saistību īstenošanu un
to, kādā mērā tās reāli atbilst
e-mazumtirgotāju un to klientu vajadzībām un vēlmēm.
Jānorāda, ka, lai arī šīs saistības ir būtiskas,
tās neatrisina visas šajā ceļvedī minētās
problēmas, turklāt tās neattiecas uz visiem paku piegādes
nozares operatoriem. Savā galīgajā novērtējumā
Komisija skatīs arī, kādā mērā risinājumi,
kurus īstenojusi jebkura piegādes nozares daļa, nodrošina
pietiekamu sadarbspējas pakāpi ar citiem šā tirgus operatoriem
(piemēram, ar atvērto standartu un/vai nediskriminējošas
piekļuves palīdzību), lai e-mazumtirgotājiem
nodrošinātu efektīvus pārrobežu piegādes pakalpojumus. Turklāt ir acīm redzams, ka dažus no
iepriekš minētajiem mērķiem nevar sasniegt tikai ar
piegādes operatoru rīcību. Būs vajadzīga papildinoša
(pašregulējuma) rīcība no e-mazumtirgotāju, kā
arī no dalībvalstu un to regulatīvo struktūru puses. Īstenošana, pārraudzība, turpmākā
rīcība Komisija cieši sadarbosies ar visiem procesa
dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz visiem
turpmāk aprakstītajiem darba virzieniem īstenošana ir
iespējami ātra un efektīva. Īstenošanas procesā Komisija veiks
vairākus veicinošus pasākumus. Tā kā šā ceļveža
kodols ir e-mazumtirgotāju un patērētāju vajadzības un
vēlmes, Komisija ar tiem uzturēs ciešu saikni, lai
tādējādi pārliecinātos, ka visi šā ceļveža
ietvaros izstrādātie risinājumi pēc iespējas atbilst
abu pušu vēlmēm. Šajā kontekstā īpaši
nozīmīga loma būs Pasta pakalpojumu lietotāju forumam,
kuru Komisija organizēs reizi gadā. Attiecībā uz nozares virzītajiem
pasākumiem Komisija veicinās un pārraudzīs gūtos
panākumus, organizējot speciālus darbseminārus. Tajos
būs aicināti piedalīties visi potenciāli iesaistītie
un ieinteresētie piegādes operatori, piegādes darbību
eksperti un e-mazumtirgotāju un patērētāju
pārstāvji. Ar šiem darbsemināriem Komisija
i) nodrošinās, ka procesā ir iesaistītas visas
ieinteresētās personas, ii) centīsies saskaņot
viedokļus par veicamo uzdevumu konkrēto saturu un iii) apkopos
gūtos panākumus. Attiecībā uz pasākumiem, kuros
iesaistītas dalībvalstis, regulatori un konkurences iestādes,
Komisija organizēs regulāras diskusijas sanāksmēs,
kurās tiekas Eiropas regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē,
dalībvalstu komiteja, kas izveidota saskaņā ar PPD, un ekspertu
grupa, kas izveidota saskaņā ar e-komercijas direktīvu.
Regulāras sanāksmes un informācijas apmaiņa par
sociālajiem un vides aspektiem, kā arī par jautājumiem,
kuri plašākā kontekstā saistīti ar transportu,
turpināsies ar sociālajiem partneriem un jo īpaši ar Eiropas
sociālā dialoga komiteju pasta pakalpojumu jomā. Komisija pārraudzīs
attiecīgās norises 18 mēnešus no šā
ceļveža publicēšanas dienas. Ja kādi pasākumi līdz tam
nebūs pilnībā īstenoti vai izrādīsies, ka tie nav
pietiekami efektīvi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus,
Komisija apsvērs iespēju veikt koriģējošus vai papildu
pasākumus, ar kuriem novērst tirgus nepilnības. Visi šajā dokumentā ierosinātie
pasākumi, kurus plānots veikt Komisijai, atbilst pašreizējai
daudzgadu finanšu shēmai (DFS) (2007.–2013. gads) un jaunajai 2014.–2020. gada
DFS. Šie pasākumi neskar ES konkurences noteikumu piemērošanu. Kaut
arī vairums pasākumu ir vērsti uz B2C aspektiem, daži no
tiem var attiekties arī uz B2B. I mērķis. Nodrošināt
lielāku pārredzamību un uzlabot informētību un
informācijas apmaiņu visiem e-komercijas pievienotās
vērtības ķēdē iesaistītajiem Patērētājs ir interneta pirkuma “iniciators”, taču
ne vienmēr spēj ietekmēt pasūtīto preču
piegādi. To nosaka tas, ka piegādes pamatā ir līgums starp
e-mazumtirgotāju un piegādes operatoru(-iem). Pietiekamas, skaidras
un izsmeļošas informācijas sniegšana par piedāvāto
pakalpojumu klāstu un iezīmēm palīdzēs patērētājiem
pārvarēt bažas par piegādi. Patērētāju
tiesību direktīvas pilnīga īstenošana nodrošinās, ka
patērētāji ir daudz labāk informēti, īpaši par
cenām (piemēram, par preču atgriešanu). Tomēr
e-mazumtirgotājiem tiek ieteikts gadījumā, ja klienti to
vēlas, informāciju sniegt plašākā apjomā nekā
prasīts tiesību aktos. E-mazumtirgotājiem jāreaģē
uz patērētāju vēlmēm ne tikai informācijas
ziņā, bet arī piedāvājot piegādes pakalpojumus,
kas ir vienkārši izmantojami, par pieņemamu cenu un uzticami. Tirgū
jau ir pieejami vairāki piemēroti piegādes risinājumi,
taču e-mazumtirgotāji, īpaši MVU, bieži par tiem nezina[18].
E-mazumtirgotājiem ir vajadzīga labāka informācija par
pieejamajiem piegādes pakalpojumiem, alternatīviem piegādes
operatoriem, apvienošanas iespējām un starpniekiem un par galvenajiem
raksturojošajiem rādītājiem (ātrums, atgriešanas
nosacījumi, tarifu līmeņi utt.). Līdztekus jāpalielina
vispārējā informētība par paku (pārrobežu)
tirgiem un pakalpojumiem. Paku piegādes tirgus
pašlaik nav pārredzams. Regulatoriem
un citām kompetentajām struktūrām nav pieejami dati par
pakām, jo īpaši par apjomiem, tarifiem un galamaksājumiem[19],
jo pasta pakalpojumu operatori nepublicē un nesniedz datus, uz kuriem
neattiecas (paku) universālā pakalpojuma saistību režīms.
Tomēr e-komercijas straujā attīstība prasa paku
(pārrobežu) plūsmu lielāku pārredzamību, lai
tādējādi varētu nodrošināt uzraudzības
sistēmas atbilstību mērķim, dotu iespēju noteikt
skaidras tirgus definīcijas un pārraudzīt taisnīgas
konkurences principa ievērošanu. Gan esošajiem piegādes uzņēmumiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem
ir nepieciešama prognozējama normatīvā vide. Nesenie
pētījumi un ziņojumi[20],
kā arī par zaļo grāmatu sniegtie komentāri apliecina,
ka atsevišķos pasta piegādes tirgos joprojām pastāv
šķēršļi ieiešanai tirgū. Alternatīvie pasta
pakalpojumu operatori, kā arī e-mazumtirgotāji uzskata, ka PPD
piemērošanā būtu iespējami uzlabojumi. PPD valsts
līmeņa transponēšanas noteikumu piemērošana ļoti
lielā mērā ir vērsta uz vēstuļu piegādes
pakalpojumu sniegšanu un universālā pakalpojuma sniegšanas
nodrošināšanu. Valstu regulatoriem, konkurences
iestādēm un Komisijai būs jāspēj apzināt paku
piegādes tirgu regulējuma problēmas un konkurences
kropļojumus un vajadzības gadījumā veikt koriģējošus
pasākumus. Konkurences problēmas var rasties, piemēram,
saistībā ar tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu, kas
izpaužas kā prettiesiskas šķērssubsīdijas, nepamatoti
augstas cenas (t. i., pārkāpjot PPD 14. panta 3. punkta
b) apakšpunkta iv) punkta principus), plēsonīgi paku
(pārrobežu) piegādes tarifi vai nepamatoti atteikumi nodrošināt
piekļuvi piegādes tīkliem vai to būtiskiem elementiem
(piemēram, adrešu datubāzei). PPD 22.a pantā dalībvalstīm ir
noteikts pienākums nodrošināt, ka pasta pakalpojumu sniedzēji
sniedz “visu informāciju, jo īpaši valsts
regulatīvajām iestādēm, tostarp finanšu
informāciju un informāciju par vispārējā pakalpojuma
sniegšanu, .. lai .. varētu nodrošināt atbilstību šai
direktīvai [un] .. skaidri noteiktiem statistikas mērķiem”.
Minētā panta piemērošana neaprobežojas ar universālā
pakalpojuma saistībām, bet var tikt izmantota, lai ietvertu arī
informāciju par citiem pasta sūtījumiem (pakām), un
tāpat tā neaprobežojas vienīgi ar izraudzītajiem
universālā pakalpojuma sniedzējiem. Kā noteikts 3. punktā,
“dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes
pēc pieprasījuma sniedz Komisijai attiecīgu un nepieciešamu
informāciju, lai tā varētu veikt savus uzdevumus
saskaņā ar šo direktīvu”. Pamatojoties uz šo,
dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto iespējas
nodrošināt pārredzamību visos paku piegādes tirgos. Komisija
palīdzēs dalībvalstīm izveidot statistikas sistēmu,
kas ietver visus būtiskos datus par pakām. Šo darbu veiks ciešā
sadarbībā ar Eiropas regulatoru grupu pasta pakalpojumu nozarē (ERGP),
kas jau ir sākusi domāt par kopēju statistikas datu
vākšanas metodiku, ko piemērot visiem valstu regulatoriem. 1. pasākums. Labāk informēt patērētājus par e-mazumtirgotāju tīmekļa vietnēs piedāvāto piegādes un atgriešanas risinājumu iezīmēm un izmaksām E-mazumtirgotājiem būtu: · jānodrošina viegli saprotama informācija par piegādes un atgriešanas iespējām. Informācijā būtu jāietver visas attiecīgo piegādes variantu būtiskās iezīmes (jo īpaši par piegādes ilgumu, izsekošanas iespējām, dažādiem pēdējā posma piegādes variantiem, piegādes pakalpojumu un atgriešanas risinājumu tarifiem) un attiecīgie tarifi. Šo mērķi cita starpā varētu sasniegt šādi: - nākamo 18 mēnešu laikā pieņemot (brīvprātīgu) rīcības kodeksu vai paraugprakses kodeksu, ko izstrādājuši un ievēro e-mazumtirgotāji. Šajā kodeksā būtu jāskata, cik vispusīgai un kādā veidā pasniegtai būtu jābūt informācijai par piegādes un atgriešanas pakalpojumiem, līdztekus nodrošinot, ka ir ņemtas vērā mazāko e-mazumtirgotāju konkrētās vajadzības un ierobežotās iespējas. Kaut arī mazākiem e-mazumtirgotājiem var šķist sarežģīti sniegt šo informāciju, galvenās informācijas minimuma sniegšana ir viņu pašu interesēs, ja tie vēlas iegūt (potenciālo) klientu uzticību; - piegādes būtiskās prasības iekļaujot e-komercijas uzticības zīmju izstrādē un izmantošanas nosacījumos; - paredzot patērētājiem iespēju sniegt e-mazumtirgotājiem atsauksmes par viņu apmierinātību ar piegādi. Komisija: · organizēs speciālas tikšanās ar e-mazumtirgotājiem un patērētāju pārstāvjiem, lai atbalstītu šā darba virzību un novērtētu gūtos panākumus. 2. pasākums. Labāk informēt e-mazumtirgotājus par tiem pieejamajiem piegādes pakalpojumiem Ņemot vērā iespējamo sinerģiju ar esošajām struktūrām un saistītām ierosmēm, piemēram, Komisijas e-kravu ierosmi[21], Piegādes operatoriem un e-mazumtirgotājiem būtu (kopīgi): · jāizstrādā kopīgas piegādes pakalpojumu pamatjēdzienu un pamatiezīmju definīcijas, balstoties uz patērētāju vajadzībām, nevis loģistikas procesiem. Tās varētu aptvert tādus jautājumus kā paku fiziskie raksturlielumi (izmēri, masa), piegādes ilgums (ātrums) vai papildu pakalpojumu piedāvājums (piemēram, izsekošana, apdrošināšana utt.) un palīdzētu gan e-mazumtirgotājiem, gan patērētājiem salīdzināt piedāvājumus un izdarīt uz faktiem balstītu izvēli. · jānodrošina labāka informācijas pieejamība e-mazumtirgotājiem valsts un pārrobežu līmenī. Šajā informācijā attiecībā uz ES dalībvalstīs pieejamajiem piegādes risinājumiem būtu jāietver piegādes ilgums (ātrums), tarifi, atgriešanas nosacījumi, vispārīgie nosacījumi par piekļuvi šiem pakalpojumiem utt. Informācijai būtu jāattiecas uz visu attiecīgo operatoru pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz alternatīvie piegādes operatori, pakalpojumu apvienotāji, paku mākleri un citi starpnieki. Šo mērķi cita starpā varētu sasniegt ar: - salīdzināšanas tīmekļa vietnēm (par cenām un/vai pakalpojumu raksturlielumiem); - platformām (tīmekļa portāliem), kas e-mazumtirgotājiem nodrošina piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kura ietver vismaz iepriekš minēto datu un informācijas kopumu. Informācijas sniegšanas rīkiem būtu jābūt atvērtiem un pieejamiem visiem e-mazumtirgotājiem, un jebkuram piegādes operatoram vai starpniekam būtu jābūt iespējai piedāvāt savus pakalpojumus ar šo rīku palīdzību, balstoties uz nediskriminējošiem piekļuves nosacījumiem. Šajos rīkos būtu jāņem vērā patērētāju skatupunkts. Nozare tiek aicināta ņemt vērā e-kravu ierosmes ietvaros formulētos standartus, jo tos var izmantot par pamatu, lai izstrādātu internetā izmantojamus rīkus, kas līdzīgi kravu maršrutu multimodālajiem plānotājiem. Komisija: · organizēs speciālas tikšanās un darbseminārus, lai iesaistītu visas ieinteresētās personas, jo īpaši privātos piegādes operatorus, noskaidros konkrētos sagaidāmos rezultātus (tostarp termiņus) un apkopos gūtos panākumus; · ikgadējā Pasta pakalpojumu lietotāju foruma darba kārtības noteikšanā koncentrēsies uz gūto panākumu izvērtējumu. 3. pasākums. Palielināt (pārrobežu) piegādes tirgu, piegādes pakalpojumu un kvalitātes standartu pārredzamību, pamatojoties uz pasta pakalpojumu direktīvu. Dalībvalstīm būtu: · ievērojot sagatavošanas darbus, ko metodikas jomā veic ERGP, un pamatojoties uz PPD 22.a pantu, jānosaka skaidra statistikas sistēma, kas valstu regulatīvajām iestādēm dotu iespēju vākt būtiskos tirgus datus par paku iekšzemes un pārrobežu plūsmām no visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas B2C un B2B paku tirgos, tostarp no starpniekiem, pakalpojumu apvienotājiem un alternatīvajiem operatoriem. Dati būtu jāvāc vismaz par apjomiem, tarifiem, galamaksājumiem, piedāvātajiem pakalpojumiem, vispārīgajiem nosacījumiem par piekļuvi pakalpojumiem un kvalitātes standartiem; · jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka lietotājiem un pasta pakalpojumu sniedzējiem tiek regulāri un pārredzami sniegta pietiekami sīka informācija par universālā pakalpojuma sniedzēja(-u) piedāvātā universālā pakalpojuma konkrētajām iezīmēm, īpaši attiecībā uz paku piegādes pamatpakalpojumiem. Izraudzītajiem universālā pakalpojuma sniedzējiem būtu skaidrāk jāsniedz informācija par visiem universālā pakalpojuma saistībās ietilpstošajiem paku piegādes risinājumiem, kā arī par šo pakalpojumu raksturlielumiem, ieskaitot tarifus. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu: · ik gadu jāpublicē būtiskie tirgus dati par paku iekšzemes un pārrobežu plūsmām par visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas B2C un B2B paku tirgos, tostarp par starpniekiem, pakalpojumu apvienotājiem un alternatīvajiem operatoriem. Paralēli Komisija: · veiks pētījumu par pārredzamības veicināšanas vajadzībām un līdzekļiem, piemēram, izveidojot piegādes pakalpojumu rādītāju apkopojumu; · pievērsīsies paku (pārrobežu) piegādes pakalpojumu attīstības tendencēm un problēmām PPD īstenošanas ziņojumā, kuru paredzēts publicēt 2014. gada pirmajā ceturksnī. Minētā ziņojuma nolūks ir jaunākās attīstības tendences skatīt ES pasta pakalpojumu politikas un pasta pakalpojumu nozares pārmaiņu vispārīgajā kontekstā. Šajā ceļvedī paku piegādes jomā nepieciešamie pasākumi ir raksturoti no e-komercijas skatupunkta, savukārt īstenošanas ziņojumā šie aspekti tiks ņemti vērā, vērtējot pasta pakalpojumu nozares vispārējo situāciju un nākotnes problēmjautājumus; · nodrošinās, ka Eiropas regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē pievērš uzmanību pārrobežu paku jautājumam, jo īpaši: - sniedzot ziņojumus par pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un statistikas datiem; - veicot pārskatīšanu, lai noteiktu, vai paku pārrobežu piegādes tirgos pastāv tirgus nepilnība, kas prasītu papildu pasākumus. II mērķis. Uzlabot
piegādes risinājumu pieejamību, kvalitāti un cenu
pieņemamību E-mazumtirgotāji
– īpaši attālu teritoriju vai perifērijas reģionu MVU un
mikrouzņēmumi – sekmīgi darboties var vienīgi tad, ja tiem
ir pieejami efektīvi piegādes risinājumi par pieņemamu
cenu. Piegādes operatori, tirdzniecības palātas un
e-mazumtirgotāju apvienības jau patlaban apzina paraugpraksi par to,
kā atbalstīt MVU, kas vēlas sākt tirdzniecību
internetā, un sekmēt pakalpojumu ērtumu
galapatērētājiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka gan e-mazumtirgotāju,
gan klientu vajadzības un vēlmes pastāvīgi
attīstās, ir nepieciešama nepārtraukta inovācija
piegādes procesu, produktu un pakalpojumu jomā. Ir svarīgi
sekmēt piegādes operatoru sadarbspēju, lai varētu
attīstīt piegādes risinājumus, kas kvalitātes
(ātrums, efektivitāte, uzticamība), cenas un pieejamības
ziņā atbilst e-mazumtirgotāju un patērētāju
vajadzībām[22],
un tādējādi nodrošinātu pakalpojumu ērtumu
patērētājiem, kvalitatīvu galīgo piegādi
(pēdējais posms) un pilnībā funkcionējošas atgriešanas
procedūras. Pašlaik tiek īstenotas vairākas ES līmeņa ierosmes
ar mērķi palielināt sadarbspēju un rast novatoriskus datu
plūsmu risinājumus[23].
Ir pieņemtas paraugprakses un tehnoloģiju izpētes programmas,
kas loģistikas operatoriem un e-mazumtirgotājiem dod iespēju
kopīgi izstrādāt projektus. Tādas organizācijas
kā IPC nesen ir sākušas vēl citus projektus šajā
jomā. Pārrobežu tirdzniecības plūsmu ziņā lielu
labumu dotu informācijas plūsmu atvērtās saskarnes,
operatoru savstarpēji pieņemti izsekošanas risinājumi,
marķēšanas sistēmas, labākas brīdinājuma
sistēmas ienākošo pārrobežu plūsmu apstrādei un
labākas/vienkāršākas atgriešanas operācijas. Turklāt
mazo mazumtirgotāju sūtījumu sistemātiskāka apvienošana
dotu tiem iespēju izmantot apjoma atlaides. Līdz ar to taisnīga konkurence Eiropas Savienībā un
tādu standartu noteikšana, kas sekmētu ES iekšējo
tirdzniecības plūsmu savstarpējo savienojamību, noteikti
pozitīvi ietekmētu ES starptautisko konkurētspēju gan
e-komercijas, gan piegādes tirgos. Valstu regulatīvo iestāžu ciešāka sadarbība ERGP
līmenī nodrošinās esošo regulējuma instrumentu labāku
piemērošanu pārrobežu kontekstā. 4. pasākums. Veicināt paku piegādes darbību lielāku sadarbspēju, lai sekmētu efektīvu pārrobežu tirdzniecību Piegādes operatoriem un e-mazumtirgotājiem būtu: jāizstrādā risinājumi, kā savstarpēji savienot informācijas sistēmas un atvērtās saskarnes, lai dotu iespēju apmainīties ar informācijas sistēmu datiem starp vairākiem operatoriem. Jo īpaši tiem būtu jāizstrādā pārrobežu risinājumi attiecībā uz izsekošanu, marķēšanu un saistītiem procesiem, kam nepieciešama lielāka saskaņotība; jāizstrādā efektīvāki atgriešanas risinājumi, kas var ietvert arī sadarbības un apvienošanas iespējas, lai samazinātu pēdējā posma piegādes izmaksas. Visiem paredzētajiem risinājumiem būtu jābalstās uz atvērtajiem standartiem un infrastruktūrām un uz nediskriminējošu piekļuvi. Nozare jo īpaši tiek aicināta pienācīgi ņemt vērā e-kravu ierosmes ietvaros veikto darbu. Izsekošanas risinājumiem par pieņemamu cenu būtu jābūt pieejamiem jo īpaši attiecībā uz pakām ar masu līdz 2 kg, kuras ir ievērojama daļa no piegādēm, kas saistītas ar e-komerciju. Komisija: regulāri pārraudzīs un uzraudzīs gūtos panākumus; saskaņā ar PPD 20. pantu pilnvaros Eiropas Standartizācijas komiteju izstrādāt, ciktāl iespējams, brīvprātīgus standartus konkrētiem paku piegādes pakalpojumu raksturlielumiem, jo īpaši ES līmenī kopīgai adrešu sistēmai. III mērķis. Uzlabot
patērētāju sūdzību izskatīšanas un tiesiskās
aizsardzības mehānismus Teju 40 % patērētāju norāda, ka viņus no
iepirkšanās internetā attur piegādes problēmas[24].
Patērētāji jo īpaši bažījas par to, ka viņi
nebūs pietiekami aizsargāti gadījumā, ja “ar piegādi
kaut kas noies greizi”, piemēram, ja paka netiek piegādāta,
piegāde aizkavējas vai preču atgriešanas iespējas
nešķiet pieņemamas. Pamatojoties uz jaunajiem patērētāju aizsardzības
tiesību aktiem, kas minēti iepriekš, iesaistītajām
personām būtu kopīgi jāstrādā pie tā, lai
nodrošinātu sūdzību un iespējamo strīdu
izskatīšanas risinājumus, kas atbilst patērētāju
vajadzībām. IPC šajā jomā pašlaik strādā
pie patērētāju sūdzību izskatīšanas uzlabojumiem,
savienojot piedalošos operatoru zvanu centrus, un kopējām klientu
apkalpošanas sistēmām attiecībā uz produktiem (kuriem
nodrošina izsekošanu), taču būtu jāapzina citi
īstenošanā esošie projekti un jāizpēta iespējas,
kā pilnveidot esošos risinājumus. 5. pasākums. Veicināt patērētāju tiesību aizsardzību[25] Piegādes operatoriem, e-mazumtirgotājiem un patērētāju apvienībām būtu (kopīgi): · jānodrošina labāka sadarbība attiecībā uz sūdzību izskatīšanas un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām. Dalībvalstīm būtu: · jāmudina attiecībā uz paku piegādes pakalpojumiem izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas mehānismus, kas tiek izstrādāti, īstenojot direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu. Komisija: · izcels ar piegādi saistītos jautājumus (piemēram, par informācijas pārredzamības prasībām attiecībā uz piegādes izmaksām vai atgriešanas nosacījumiem, piegādes operatoru atbildību) gaidāmajās (2014. gadā) dalībvalstu izpildes iestādēm adresētajās norādēs par patērētāju tiesību direktīvas īstenošanu; · prasīs, lai Eiropas regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē (ERGP) izanalizē patērētāju sūdzības par paku (pārrobežu) piegādi; · saskaņā ar PPD 20. pantu pilnvaros Eiropas Standartizācijas komiteju izstrādāt (brīvprātīgus) standartizācijas instrumentus, lai novērtētu sūdzības par bojātām, novēloti piegādātām vai pazaudētām pakām. PIELIKUMS. Pasākumu tabula Iesaistītās personas: || I mērķis. Nodrošināt lielāku pārredzamību un uzlabot informētību || II mērķis. Uzlabot piegādes risinājumu pieejamību, kvalitāti un cenu pieņemamību || III mērķis. Uzlabot patērētāju sūdzību izskatīšanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus Piegādes operatori kopā ar e-mazumtirgotājiem || Nodrošināt labāku ar piegādes risinājumiem saistītās informācijas pieejamību e-mazumtirgotājiem valsts un pārrobežu līmenī (jauni/uzlaboti informācijas rīki; kopēji standarti) || Izstrādāt risinājumus, kas uzlabo sadarbspēju (informācijas sistēmu savstarpēja savienošana; pārrobežu risinājumi attiecībā uz izsekošanu, marķēšanu un saistītiem procesiem, kam nepieciešama lielāka saskaņotība; efektīvāki atgriešanas risinājumi; piegādes pēdējais posms) || Uzlabot strīdu izšķiršanas mehānismus un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas E-mazumtirgotāji || E-mazumtirgotāju tīmekļa vietnēs nodrošināt pienācīgu informāciju patērētājiem || || Dalībvalstis, regulatīvās iestādes || Valsts līmenī uzlabot informācijas sniegšanu par paku piegādes pakalpojumiem un paku piegādes tirgiem DV: - pamatojoties uz ERGP veikto darbu, noteikt statistikas sistēmu, lai no visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem vāktu būtiskos tirgus datus par paku iekšzemes un pārrobežu piegādi - noteikt skaidrus pakalpojumu kvalitātes valsts līmeņa standartus paku (pārrobežu) piegādei, uz kuru attiecas universālā pakalpojuma saistības, un nodrošināt neatkarīgu pārraudzību VRI: ik gadu publicēt apkopojumu par statistikas datiem un pakalpojumu kvalitātes standartu novērtējumu || || DV: - transponēt informācijas prasības, kas patērētāju tiesību direktīvā paredzētas attiecībā uz distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem, un veicināt to piemērošanu vēl pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas - saskaņā ar PPD 19. pantu un direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu izstrādāt mehānismus attiecībā uz visiem paku piegādes pakalpojumiem Eiropas Komisija || - veikt pētījumu par paku piegādes tirgu un pakalpojumu pārredzamību - publicēt 5. piemērošanas ziņojumu par PPD īstenošanu, vispusīgi apskatot paku piegādes segmentu - lūgt Eiropas regulatoru grupai pasta pakalpojumu nozarē (ERGP) sniegt ziņojumus par pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un statistikas datiem par pakām un veikt pārskatu par paku pārrobežu piegādes tirgiem || pilnvarot Eiropas standartizācijas struktūras izstrādāt brīvprātīgus standartus kopīgām adrešu sistēmām || - izcelt ar piegādi saistītos jautājumus PTD īstenošanas norādēs, kas tiks publicētas 2014. gadā - prasīt, lai ERGP izanalizē patērētāju sūdzības par paku pārrobežu piegādi - pilnvarot Eiropas standartizācijas struktūras izstrādāt brīvprātīgus standartus sūdzību novērtējumam - Regulāri pārraudzīt un uzraudzīt gūtos panākumus - Organizēt speciālas tikšanās un darbseminārus, lai iesaistītu visas ieinteresētās personas, noskaidrot konkrētos sagaidāmos rezultātus (tostarp termiņus) un apkopot gūtos panākumus - Ikgadējā Pasta pakalpojumu lietotāju foruma darba kārtības noteikšanā koncentrēties uz gūto panākumu izvērtējumu - Dalībvalstīm svarīgos jautājumus apspriest komitejās, kas izveidotas saskaņā ar pasta pakalpojumu un e-komercijas direktīvām - Nodrošināt, ka ERGP 2014./2015. gada darba programmās tiek pienācīgi ņemti vērā šajā ceļvedī norādītie uzdevumi - 18 mēnešu laikā no šā ceļveža pieņemšanas sniegt ziņojumu par gūtajiem panākumiem - Noteikt papildu pasākumus (leģislatīvus vai neleģislatīvus), ja šā ceļveža īstenošanas un ietekmes līmenis izrādīsies zemāks par cerēto [1] Eurostat
[isoc_ec_ibuy]] – 2012. g. [2] Eurostat
[isoc_ec_eseln2] – 2011. g., dati atjaunināti 2013. gada
decembrī. [3] Paziņojums par
e-tirdzniecību, COM (2011) 942 galīgā redakcija; 2010. gada
21. septembra rezolūcija (P7_TA(2010)0320) par iekšējā
tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā; ES Padomes 2012. gada
31. maija secinājumi par digitālo vienoto tirgu un vienotā
tirgus pārvaldību; EESK 2013. gada marta atzinums INT 674 par
zaļo grāmatu; 2012. gada 11. decembra rezolūcija (P7_TA-PROV(2012)0468)
par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu (2012/2030(INI)). [4] Tādējādi
šajā ierosmē nav skatīta elektroniskā “piegāde”
(piemēram, attiecībā uz elektroniskām biļetēm vai
e-grāmatām). [5] Consumer market study on
the functioning of e-commerce and Internet marketing and selling techniques in
the retail of goods, pēc Eiropas Komisijas SANCO ĢD
pasūtījuma veikts pētījums, 2011. g.; European
Cross-border E-commerce, Accenture veikts pētījums Eiropas
Mazumtirgotāju apaļajam galdam, 2012. gada janvāris. [6] Šajā ceļvedī
ar “pakām” saprot jebkurus internetā pasūtītos un
patērētājam piegādātos priekšmetus (izņemot
pārtikas preces). Pakas jēdziens ir definēts
visplašākajā nozīmē un ietver visus sūtījumus,
kuru masa ir robežās no 100 g līdz 30 kg. [7] Šā jautājuma
nozīme tālākajiem reģioniem ir uzsvērta Solbes
ziņojumā un Komisijas 2012. gada paziņojumā par
tālākajiem reģioniem, kurā atgādināts, ka visos
priekšlikumos saistībā ar vienoto digitālo tirgu
attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā tālāko
reģionu aspekts. [8] [Link to Summary report Green
Paper consultation]. [9] Skatīt, piemēram, 2011. gada
pētījumu Consumer market study on the functioning of e-commerce
and internet marketing and selling techniques in the retail of goods
(veikts pēc EK SANCO ĢD pasūtījuma). [10] Copenhagen Economics (CE),
A study on the state of play of EU parcel markets with particular emphasis
on e-commerce, 2013. g., pēc EK pasūtījuma veikts
pētījums, 19. lpp. [11] Šajā ceļvedī
termins “e-mazumtirgotājs” attiecas uz visiem mazumtirgotājiem, kuri
vismaz daļu piedāvāto preču pārdod internetā un
kuriem attiecīgi šādu darījumu veikšanai ir nepieciešami
piegādes pakalpojumi. [12] Muitas jautājumi tiek
skatīti saistībā ar modernizētā muitas kodeksa
īstenošanas noteikumu izstrādi, bet PVN jautājumi – pašreiz
notiekošajā PVN režīma pārskatā. Šie aspekti šajā ceļvedī
nav skatīti, jo neietilpst tā tvērumā. [13] Direktīva 97/67/EK,
ievērojot grozījumus ar Direktīvām 2002/39/EK un 2008/6/EK,
OV L 52, 27.2.2008., 3. lpp. [14] Direktīva 2013/11/ES
par patērētāju SAI, OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.; Regula
(ES) Nr. 524/2013 par patērētāju SIT, OV L 165, 18.6.2013.,
51. lpp. [15] Šajā kontekstā
skatīt arī Eiropas sociālā dialoga komitejas pasta
pakalpojumu jomā 2013. gada 4. aprīļa kopīgos
secinājumus par vidi. [16] Baltā grāmata
“Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz
konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”. [17]
Skatīt Eiropas nozaru sociālo partneru (PostEurope un UNI
Europa Post & Logistics) kopīgās deklarācijas par pasta
nozares attīstību Eiropā un par to darbu pie prasmju
pielāgošanas nodarbinātības vajadzībām Eiropas pasta
nozarē, ko atbalstījusi Komisija; paziņojumi “Jaunu prasmju un
darba vietu programma – Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu
nodarbinātību” (COM(2010)682 galīgā redakcija) un
“Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba
vietām” (COM(2012)173 final). [18] Skatīt FTI
pētījumu Study on cross-border parcel delivery, 2011. g. [19] Piegādes
operatori, kas sūta pakas uz citu valsti, maksā atlīdzību
galamērķa valsts piegādes operatoram par attiecīgā
sūtījuma apstrādi un piegādi, ja vien tie neizmanto
integrētu piegādes tīklu. Šajā dokumentā
attiecīgā atlīdzība tiek saukta par galamaksājumu
(piemēram, attiecībā uz vēstulēm līdzīga
veida atlīdzība ir galamaksa; UPU sistēmā paku
galamaksājumus sauc par inward land rates). [20] WIK, The role of
Regulators, 2011. g.; Study on the main developments in the postal
sector, 2013. g. [21] Komisijas e-kravu ierosme: http://ec.europa.eu/transport/media/consultations/doc/2013-01-17-efreight/background.pdf, skatīt arī neseno IPC
ierosmi, kas minēta iepriekš (D iedaļa). [22] Sadarbspējas
problēmas, piemēram, daudzējādie adrešu un
marķēšanas standarti un informācijas sistēmu
nepietiekamā sadarbspēja, palielina piegādes izmaksas un
attiecīgi – cenu, ko e-mazumtirgotājs maksā par piegādi. [23] Skatīt jo īpaši
e-kravu ierosmes: http://ec.europa.eu/transport/media/consultations/doc/2013-01-17-efreight/background.pdf; CE E-komercijas
pētījums, 2013. g. [24] Special Eurobarometer 398,
2013. g., dati par 2012. g.; 2010. g. – 47 % (Cons Focus,
11/2010). [25] Šajā ceļvedī
nav ietverti nekādi konkrēti pasākumi attiecībā uz
produktu drošumu – tie jau bija noteikti Komisijas paziņojumā “20
darbības drošākiem un atbilstīgiem ražojumiem Eiropai”, 13.2.2013.,
COM(2013)76 final.