KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kodoliekārtu slēgšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: to kodolsaistību pārvaldība, kuras izriet no tām Kopīgā pētniecības centra (JRC) darbībām, ko tas veic saskaņā ar Euratom līgumu

1.           Kopsavilkums

Šā paziņojuma mērķis ir sniegt atjauninātu informāciju par Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) pārziņā esošo kodoliekārtu slēgšanas un kodolatkritumu apsaimniekošanas programmu (DWM programma). Atjauninātā informācija aptver laikposmu pēc iepriekšējā paziņojuma (2008­‑2012)[1], un tajā ir iekļautas arī nākotnes prognozes. Pēdējo četru gadu laikā programmas īstenošana sākusi norisināties straujāk, un ir gūti vērā ņemami panākumi vairāku svarīgu pasākumu īstenošanā.

Programmas vissvarīgākie pasākumi tiek īstenoti JRC Ispras objektā (Itālijā), jo tur atrodas lielākā daļa no slēdzamajām JRC kodoliekārtām. Pārējos JRC kodolobjektos, proti, Karlsrūē (Vācija), Petenā (Nīderlande) un Gēlā (Beļģija), kodoliekārtu slēgšanas pasākumi patlaban ir salīdzinoši ierobežoti, jo šajos trijos objektos notiek kodoliekārtu ekspluatācija.

Ispras JRC galvenā uzmanība bijusi vērsta uz to, lai projektētu un objektā uzbūvētu pirmsslēgšanas atkritumu raksturošanas, apstrādes un kondicionēšanas iekārtas. Viss atkritumu apjoms Ispras JRC pēc kodoliekārtas slēgšanas un pēc to kondicionēšanas būs jāglabā objektā, līdz Itālijā kļūs pieejamas pagaidu vai galīgās atkritumu novietnes. Šā iemesla dēļ JRC būvē pagaidu glabātavu uz vietas objektā. Vienlaikus lielākā daļa vairs neizmantojamo kodolmateriālu no objekta jau ir izvesta vai notiek to nodošana trešajām personām.

Trijos pārējos objektos ir turpinājušies pirmsslēgšanas pasākumi, proti, demontētas vairs neizmantotas pētniecības iekārtas un no objekta izvesta vairs neizmantojama kodoldegviela un citi kodolmateriāli.

Pamatojoties uz atjaunināto plānu, visi četri objekti ir pārskatījuši savas budžeta aplēses, galveno uzmanību pievēršot 2014.–2020. gadam, kas ir EK jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periods, tomēr prognozējot arī izdevumus pēc 2020. gada. Konsolidētās aplēses visai JRC DWM programmai pēc 2013. gada ir EUR2012 989,2 miljoni.

Riska mazināšanas stratēģijas īstenošana kopš iepriekšējā paziņojuma ir nodrošinājusi vairākus ar iekšējo organizāciju saistītus uzlabojumus, kā arī 2009. gada 27. novembrī starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Itālijas valdību tika parakstīts izlīgums. Tas attiecas uz šādiem jautājumiem:

– atbildības par Ispra-1 reaktora slēgšanu nodošana Itālijas valdībai, lai kompensētu Itālijas saistības par iepriekš veiktajiem kodolpētniecības pasākumiem JRC Ispras objektā;

– nosacījumi visu JRC Ispras objektā esošo atkritumu pārvešanai uz nākotnē paredzēto Itālijas valsts repozitāriju līdz DWM programmas pabeigšanai;

– riska ierobežošana attiecībā uz atkritumu vēlāku atkārtotu kondicionēšanu gadījumā, ja mainās Itālijas atkritumu pieņemšanas kritēriji.

Nākamie svarīgie posmi būs rīkoties un vienoties ar attiecīgajiem ārējiem partneriem par:

– Ispras izlīguma izpildes grafiku, jo īpaši par Ispra-1 reaktora licences nodošanu;

– regulatīvo atļauju piešķiršanas procesu, lai labāk salāgotu to ar JRC Ispras slēgšanas projektiem;

– kopējām izmaksām atkritumu, jo īpaši no Ispras JRC un Karlsrūes JRC, galīgajai apglabāšanai;

– Petenas JRC augstplūsmas reaktora nodošanas nosacījumiem, kad vēlāk notiks tā ekspluatācijas izbeigšana, un pēc demontāžas darbu veikšanas.

JRC DWM koordinācijas komiteja regulāri izvērtē slēgšanas stratēģijas un izdevumu dinamiku. JRC darbojas arī DWM neatkarīgo ekspertu grupa, kas konsultē par tehniskajiem projektiem un budžeta aplēsēm.

Novērtējumā, ko ārējie eksperti veica 2011.–2012. gadā, tika konstatēts, ka ir panākts ievērojams progress, un attiecīgajiem objektiem tika apstiprināts atjauninātais plāns turpmākai DWM programmas izpildei.

2.           Paziņojuma mērķis

Šā paziņojuma mērķis ir sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu informāciju par Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra pārziņā esošo novecojušo kodoliekārtu slēgšanas un kodolatkritumu apsaimniekošanas programmu. Iepriekšējais paziņojums par šo pašu tēmu tika sagatavots 2008. gadā un sniegts 2009. gadā[2], kā arī pirms tam – 1999. un 2004. gadā.

3.           Konteksts

Ar Euratom līguma 8. pantu 1957. gadā izveidotais JRC sākotnēji nodarbojās tikai ar kodolenerģētikas jautājumiem, taču kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, lai apmierinātu Komisijas politikas ģenerāldirektorātu un citu institūciju vajadzības, tā darbības joma tika paplašināta. Patlaban ar kodolenerģijas izmantošanu saistītie pasākumi veido aptuveni ceturto daļu no visiem JRC pasākumiem. Saskaņā ar Euratom līgumu JRC jāpārvalda savas kodolsaistības un pēc savu kodoliekārtu ekspluatācijas pilnīgas izbeigšanas tās jāslēdz. Šajā nolūkā pēc vienošanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir izveidota atsevišķa budžeta pozīcija.

DWM programma attiecas uz visām JRC kodoliekārtām Isprā, Karlsrūē, Petenā un Gēlā neatkarīgi no tā, vai to ekspluatācija jau ir izbeigta vai arī tiek turpināta. Praktiski tas nozīmē, ka JRC ir apņēmies novecojušās iekārtas slēgt, veicot visas darbības tiktāl, lai iekārtas varētu bez ierobežojumiem nodot (t. i., bez jebkādiem radioloģiskiem ierobežojumiem).

JRC DWM koordinācijas komiteja, kas tiekas trīsreiz gadā, izvērtē slēgšanas stratēģijas un izdevumu dinamiku.

4.           Kodoliekārtu slēgšanas programmas izpildes gaita (2008 – 2012)

JRC objektos Karlsrūē, Petenā un Gēlā patlaban kodolenerģētikas jomā tiek veiktas pētniecības darbības. Isprā visu iekārtu (reaktori un kodolpētījumu laboratorijas) ekspluatācija tika pilnīgi izbeigta pirms vairākiem gadiem, izņemot ciklotronu, laboratorijas, ko izmanto kodoldrošības atbalstam, un atkritumu apsaimniekošanas iekārtas. Tādējādi Isprā DWM programmas izpilde ir pavirzījusies uz priekšu tālāk nekā pārējos objektos.

4.1.        Ispras JRC, Itālija

Patlaban Itālijā nav centralizēta valsts repozitārija vai pagaidu glabāšanas iekārtas. Turklāt radioaktīvo atkritumu pārvešanā starp dažādiem reģioniem jāievēro reģionālo un vietējo iestāžu izdotas direktīvas. Šajā kontekstā jāmin, ka Ispras JRC būvē vairākas atkritumu apstrādes un kondicionēšanas iekārtas.

Ispras JRC DWM programmai ir pieci galveni mērķi:

– novecojušo iekārtu drošības uzturēšana saskaņā ar spēkā esošajiem drošības standartiem (darbības, ko sauc par „drošu iekonservēšanu”)[3];

– atkritumu raksturošanas, apstrādes, kondicionēšanas un pagaidu glabāšanas iekārtu būvēšana vai uzlabošana;

– esošo atkritumu reģenerācija, apstrāde un atkārtota kondicionēšana;

– kodolmateriālu kondicionēšana to turpmākai glabāšanai uz vietas objektā vai nodošanai trešām personām;

– novecojušo iekārtu slēgšana un šajā procesā radušos atkritumu apsaimniekošana.

4.1.1.     Programmas statuss

Programma patlaban tiek īstenota un, ņemot vērā ekspertu iepriekšējos ieteikumus, pārvaldības struktūra ir tikusi ievērojami reorganizēta. Galvenās izmaiņas bija šādas: “slēgšanas tehniskās programmas pārvaldnieka" iecelšana objekta programmas vispārējai koordinēšanai, īpašas nodaļas izveidošana darbam ar slēgšanas projektu finanšu dokumentāciju un radioloģiskās aizsardzības atbalsta reorganizācija.

Lai optimizētu ārēju uzņēmumu sniegtu ārpakalpojumu iepirkumu, tika īstenota sistemātiskāka pieeja, nosakot sešas pamatlīgumu jomas: atbalsts programmas īstenošanai, inženierija, atkritumu apsaimniekošanas darbi, demontāžas darbi, atbalsts radioloģiskajai laboratorijai un ārēji radioloģiski mērījumi.

Visa programma ir iedalīta “projektu saimēs” (PS). Galvenais veikums katrā projektu saimē 2008.–2012. gadā ir šāds.

PS1: atkritumu apsaimniekošanas iekārtu izveide:

– uzsākta šķidro atkritumu glabāšanas iekārtas ekspluatācija,

– uzsākta atkritumu radioloģiskās raksturošanas iekārtu ekspluatācija,

– pasūtīta iekārta atkritumu kondicionēšanai ar betonu, un tai vajadzētu būt gatavai ekspluatācijai 2015. gadā. Vienlaikus kondicionētiem atkritumiem notiek piemērotas 5 m3 “galīgo atkritumu pakas” kvalifikācijas process,

– ir projektēta un licencēta „pagaidu glabāšanas iekārta" kondicionētiem atkritumiem; tās celtniecība tika uzsākta 2011. gadā, un tai vajadzētu būt gatavai 2013. gadā.

PS2: atkritumu apsaimniekošana:

– visi vairs neizmantojamie sārmzemju metāli (15 tonnas) ir izvesti no objekta,

– aptuveni 1700 novecojuši radioloģiskie avoti ir izvesti no objekta,

– laika gaitā uzkrājušies tehnoloģiskie atkritumi dažādās ēkās izšķiroti (šī darbība norisinās pašlaik, paveikti aptuveni 40 % darbu), raksturoti, pienācīgi no jauna iepakoti un tiek glabāti “tranzītzonā” pa kategorijām, līdz notiks to kondicionēšana,

– ir veikti pētījumi, lai novērtētu iespējas samazināt specifisku atkritumu daudzumu, izmantojot dažādus jau patlaban pieejamus atkritumu samazināšanas procesus.

PS3: kodolmateriālu apsaimniekošana:

– aptuveni 90 % no neapstarotajiem kodolmateriāliem no objekta ir izvesti, to īpašumtiesības ir nodotas un tie ir nosūtīti uz ASV un Franciju pārstrādei,

– apstarotu kodolmateriālu pagaidu glabāšanai ir izveidota centralizēta glabātava.

PS4: novecojušu iekārtu slēgšana:

– par visām slēdzamajām iekārtām ir veikta plaša radioloģiskās raksturošanas izpēte; šajā izpētē tika novērtēts iekārtu iespējams piesārņojums, ņemot vērā to paredzēto slēgšanu,

– vecā radioķīmijas ēka (2700 m2) ir pirmā kodolpētniecības ēka objektā, kas tiks pilnībā slēgta, un ir tikusi atbrīvota no radioloģiskās kontroles.

Neraugoties uz to, ka paveikts ir krietni daudz, Ispras JRC programmas īstenošana ir aizkavējusies salīdzinājumā ar 2008. gadā paredzētajiem termiņiem. Kavējumi galvenokārt ir saistīti ar sarežģītu regulatīvo atļauju piešķiršanas procesu.

4.1.2.     Izlīgums un sekas

Lai mazinātu risku attiecībā uz Itālijas saistībām sakarā ar agrākajām kodolpētniecības darbībām Ispras objektā, attiecībā uz atkritumu ilgtermiņa glabāšanas jaudu uz vietas objektā un attiecībā uz atkritumu pieņemšanas kritērijiem, kā arī riskus, kas tika konstatēti iepriekšējā paziņojumā, Eiropas Atomenerģijas kopiena 2009. gada 27. novembrī ar Itālijas valdību parakstīja nolīgumu, lai:

– noregulētu vēsturiskās saistības attiecībā uz objektu, nododot atbildību par Ispra-1 reaktora slēgšanu Itālijas valdībai;

– oficiāli noformētu visu JRC Ispras objekta atkritumu nodošanu turpmāk izveidojamajam Itālijas valsts repozitārijam līdz DWM programmas pabeigšanai;

– ierobežotu atkritumu vēlākas atkārtotas kondicionēšanas risku, kas varētu rasties, mainoties Itālijas atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

Tomēr Itālijas valdība šo nolīgumu vel joprojām oficiāli nav izpildījusi. Tāpēc Ispra-1 reaktora licences nodošana Itālijas operatoram vēl nav pabeigta.

4.2.        Karlsrūes JRC, Vācija

JRC Karlsrūē radušies radioaktīvie atkritumi tiek sūtīti Vācijas uzņēmumam HDB (“Hauptabteilung Dekontaminationsbetriebe”), kas atrodas turpat objektā un ir atbildīgs par atkritumu kondicionēšanu un pagaidu glabāšanu. Patlaban notiek to atkritumu tvertņu papildu raksturošana un atkārtota kondicionēšana, kas HDB tika nosūtītas līdz 1995. gadam. Šī papildu darbība ir vajadzīga, lai izpildītu 1995. gadā izveidotā Vācijas galīgā repozitārija (Konrad) atkritumu pieņemšanas kritērijus to galīgai apglabāšanai.

Pēc orientējošu termiņu noteikšanas repozitārija celtniecībai, ekspluatācijai un galīgajai slēgšanai Vācijas regulatīvā iestāde (“Bundesamt für Strahlungschutz” jeb BfS) ir ieviesusi jaunu pieeju, kā noteikt finanšu ieguldījumu atkritumu galīgajai apglabāšanai. Saskaņā ar administratīvo izdevumu sadalījumu, kas noteikts visiem Vācijas atkritumu radītājiem, Karlsrūes JRC maksā savu daļu (1,4 %) no patlaban notiekošās apglabāšanas objekta celtniecības izmaksām, un vēlāk tam būs jāpiedalās arī ekspluatācijas un slēgšanas izdevumu segšanā.

Galvenie pasākumi, kas Karlsrūes JRC tika veikti 2008.–2012. gadā, ir šādi:

– demontēts ievērojams skaits vairs neizmantotu iekārtu un savākti laika gaitā radušies atkritumi;

– pabeigta Karlsrūes JRC esošo vairs neizmantojamo kodolmateriālu īpašumtiesību inventarizācija;

– veikti testi, lai novērtētu, cik lietderīgi ir kondicionēt vairs neizmantojamus apstarotus kodolmateriālus, kurus nevar apglabāt HDB.

Karlsrūes JRC ir saņēmis licenci tādu jaunu zinātnisku kodolpētījumu laboratoriju celtniecībai, kuras atbilst jaunākajiem drošības standartiem. Zinātniskās darbības, kas saistītas ar augstākiem radioaktivitātes līmeņiem, tiks pārceltas uz jaunajām laboratorijām, kad būs pabeigta to celtniecība. Pārējās laboratorijas, kuras izmanto zema radioaktivitātes līmeņa pētījumiem, tiks apvienotas, un tas ļaus pēc tam slēgt laboratorijas ēku neaizņemtās daļas.

4.3.        Petenas JRC, Nīderlande

Radioaktīvie atkritumi, kas rodas Petenas objektā, tiek pārvesti uz Nīderlandes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas COVRA (“Centrale Organisatie voor Radioactief Afval”) kondicionēšanas un pagaidu glabāšanas iekārtām Vlisingenā.

2005. gadā augstplūsmas reaktora (HFR) ekspluatācijas licenci JRC nodeva Nīderlandes uzņēmumam NRG (“(Nuclear Research and consultancy Group”), kurš reaktoru pirms tam ekspluatēja saskaņā ar JRC licenci. Tas ir ļāvis precizēt pienākumus pret valsts drošības reglamentācijas iestādēm, jo operators un licences turētājs ir kļuvis par vienu un to pašu personu. Tomēr HFR paliks Kopienas īpašumā (saskaņā ar ilgtermiņa nomas līgumu ar Nīderlandes valdību), un Kopiena ir atbildīga par tā turpmāko slēgšanu. Dalībvalstis, kas piedalās HFR pētniecības papildprogrammā (Nīderlande, Beļģija un Francija), maksā gada maksu par paredzēto reaktora slēgšanu.

Aptuveni desmit gadus nederīgā, izlietotā kodoldegviela, kas bija JRC vēsturisks īpašums, ir tikusi regulāri izvesta no objekta gan uz ASV, gan uz COVRA. Pēdējā šāda veida izvešana notika 2011. gada martā.

2007. gadā arī ar NRG parakstīts līgums par tādu vēsturisku augstas radioaktivitātes līmeņa atkritumu izvešanu un nodošanu, kuri radušies eksperimentos un degvielas ciklā.

4.4.        Gēlas JRC, Beļģija

JRC Gēlas objektā radušies radioaktīvie atkritumi kondicionēšanai un pagaidu glabāšanai tiek nosūtīti uz Belgoprocess glabāšanas iekārtām Deseli.

2002. gadā Gēlas JRC pabeidza savas slēgšanas programmas sākotnējo posmu, kas ietvēra viena paātrinātāja demontāžu un iepriekš izmantoto kodolpētījumu laboratoriju slēgšanu un atbrīvošanu no radioloģiskās kontroles.

Kopš tā laika Gēlas JRC ir noslēdzis konkrētus līgumus par savu nederīgo kodolmateriālu pakāpenisku izvešanu.

4.5.        Izdevumi laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam

Iepriekšējā paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam tika iekļauta 2008. gadā sagatavota budžeta prognoze. Proti, laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam budžets visai JRC DWM programmai tika lēsts EUR2003 124 miljonu apmērā, kas atbilst EUR 146 miljoniem, ņemot vērā inflāciju.

Laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam veikto un 2012. gadam prognozēto iepirkumu grāmatvedības dokumenti liecina, ka no paredzētajiem līdzekļiem kopā ir iztērēti EUR 133 miljoni. Tas ir par aptuveni 9 % mazāk, nekā lēsts iepriekš.

Lai gan šāds zemāks izlietojums daļēji ir saistīts ar izmaksu ietaupījumiem, tā galvenais iemesls ir neiztērēti līdzekļi Ispras JRC programmas atliktu projektu dēļ, kā minēts iepriekš.

5.           Turpmākās programmas vispārīgs novērtējums

Iepriekšējos divos gados minētie četri JRC objekti ir atkārtoti izvērtējuši DWM projektus un ar tiem saistītās izmaksas laikposmā pēc 2013. gada. Šo padziļināto atkārtoto novērtējumu rezultāti ir iesniegti ārējiem ekspertiem vispārīgai izvērtēšanai (sk. 4.6. iedaļu).

Komisija priekšlikumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020" (COM(2011)500 galīgā redakcija) ierosināja DWM programmai 2014.–2020. gadam piešķirt EUR2011 208 miljonus (jeb EUR2012 212,1 miljonu, kas atbilst EUR 234,3 miljoniem pašreizējās cenās). Galīgais pieņemtais budžets, iespējams, būs mazāks, un tas ir atkarīgs no sarunu iznākuma par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

Tādējādi ir atjaunināta arī attiecīgo objektu izmaksu sadalījuma tabula (sk. 1. PIELIKUMU), un turpinājumā par to sniegtas piezīmes. Turpat tiek iztirzāti arī galvenie ar programmu saistītie jautājumi, kā arī veicamās darbības.

5.1.        Ispras JRC, Itālija

Ispras JRC ir atkārtoti izvērtējis savu slēgšanas un atkritumu apsaimniekošanas programmu. Ir no jauna novērtēti visi patlaban īstenojamie un turpmākie projekti, reālistiski aplēšot saistītās izmaksas. Dažādo projektu īstenošanas termiņi ir integrēti "ģenerālplānā".

Ispras JRC patlaban ir sācis izstrādāt detalizētus kodoliekārtas slēgšanas plānus.

Ispras JRC budžets 2014.-2020. gadam un pēc 2020. gada (sk. 1. PIELIKUMU)

1. PIELIKUMĀ iekļautajā budžeta tabulā Ispras objektam ir iekļauts prognozētais izmaksu sadalījums, kā aplēsts 2008. gadā, un pašreizējais atjauninājums; visas vērtības koriģētas, ņemot vērā inflāciju (milj. EUR2012).

2008. gada prognozē tika paredzēts, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam slēgšanas budžets progresīvi pieaugs saistībā ar galveno kodoliekārtu demontāžas faktisku uzsākšanu un atkritumu apsaimniekošanu. Pašreizējie skaitļi ir ievērojami zemāki: 2014.–2020. gadam patlaban piešķirtais kopējais budžets ir EUR2012 172,9 miljoni. Daži projekti tiks atlikti, tos īstenos tikai pēc 2020. gada, un paredzams, ka programma tiks pabeigta 2030. gadā (nevis 2028. gadā, kā tika prognozēts 2008. gadā). Šāda termiņu maiņa palielina kopējo aplēsto budžetu, kas nepieciešams pēc 2020. gada. Vēl būs vajadzīgi EUR2012 332,7 miljoni – atlikušajiem slēgšanas projektiem (EUR2012 197,0 miljoni) un rezervei (EUR2012 135,7 miljoni) turpmākām maksām par atkritumu galīgo apglabāšanu un iespējamām izmaiņām atkritumu pieņemšanas kritērijos saskaņā ar izlīgumu.

Salīdzinājumā ar 2008. gada prognozi kopējais atlikušais budžets, kas nepieciešams Ispras JRC programmas pabeigšanai (2014.–2020. gads un pēc 2020. gada) pieaug par 8 % no EUR2012 468,3 miljoniem līdz EUR2012 505,6 miljoniem. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka nav radušies tēriņi par 2008.–2012. gadā nerealizētiem projektiem (sk. 3.5. iedaļu) un ka ir no jauna izvērtēti turpmākie projekti, tomēr iemesls ir arī izmaksu pieaugums par iekārtu drošu iekonservēšanu ilgākā laikposmā.

Jebkādas turpmākas nobīdes visā programmā nozīmētu papildu izdevumus, kas aplēsti kā EUR2012 5 - 7 miljoni gadā, lai īstenotu iekārtu ilgstošāku drošu iekonservēšanu.

Ispras JRC programma: konstatētās problēmas un darbības

Galvenās problēmas saistībā ar Ispras JRC programmu un saistītās darbības var apkopot šādi.

(1) Itālijas valdībai ir jānosaka ceļvedis izlīguma noteikumu izpildei.

“Izlīgums” ar Itālijas valdību tika parakstīts 2009. gadā. Šo nolīgumu ir svarīgi īstenot, lai mazinātu neskaidrības ar Ispras objekta slēgšanas programmu. Lai gan bija paredzēts Ispra-1 reaktora licenci nodot viena gada laikā pēc nolīguma parakstīšanas, tas vēl nav noticis.

EK un JRC darbības: turpinās saziņa starp Eiropas Komisiju un Itālijas valdību. Gaidot līguma izpildi, JRC jau ir ieviesusi grāmatvedības sistēmu, lai aprēķinātu konkrētos izdevumus Ispra-1 reaktora drošai iekonservēšanai.

(2) Regulatīvais atļauju piešķiršanas process ir labāk jāsalāgo ar Ispras JRC programmas vajadzībām.

Lai gan iepriekšējo gadu laikā ir paveikts diezgan daudz, Ispras JRC programma saskārās ar zināmiem aizkavējumiem salīdzinājumā ar 2008. gadā paredzētajiem termiņiem. Pašreizējie aizkavējumi galvenokārt ir saistīti ar sarežģīto atļauju piešķiršanas procesu.

JRC darbības: ir nodibināti kontakti ar Itālijas drošības iestādēm, lai būtu labāk iespējams paredzēt nepieciešamos termiņus saistībā ar drošības dokumentu izvērtēšanu. Vienlaikus JRC ir konstatējusi, kādi īpaši organizatoriskie pasākumi ir vajadzīgi, lai procesu uzlabotu.

(3) Jāsamazina atlikušās neskaidrības par Ispras JRC atkritumu turpmāko apjomu un par to galīgās apglabāšanas izmaksām.

Paredzamais atkritumu apjoms, kas radīsies, turpmāk īstenojot slēgšanas darbības, pamatojas uz labākajām aplēsēm. Turklāt situācijas Itālijā dēļ vēl nav zināmi apglabāšanas tarifi. Neskaidrības par atkritumu kopējo apjomu apvienojumā ar neskaidrību par apglabāšanas tarifiem varētu nozīmēt, ka pašreizējā rezerve, kas iekļauta budžeta plānā pēc 2020. gada, ievērojami mainīsies.

JRC darbības: Ispras JRC ir sācis sagatavot detalizētus slēgšanas plānus vairumam iekārtu, kuru ekspluatāciju paredzēts izbeigt. Šajos plānos būs iekļauta detalizētāka informācija par krājumiem, un tie mazinās neskaidrību par atkritumu daudzumiem. Vienlaikus pastiprināti sakari ar uzņēmumu Sogin (Società Gestione Impianti Nucleari), kuram ar likumu ir uzticēta paredzētā Itālijas valsts repozitārija izveide un ekspluatācija.

5.2.        Karlsrūes JRC, Vācija

Karlsrūes JRC projekta plāns ir no jauna izvērtēts, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no patlaban notiekošās tehniskās īstenošanas, un pamatojoties uz maksām un iemaksām par atkritumu apstrādi, glabāšanu un apglabāšanu Vācijā.

Patlaban ir tikai vispārīgi novērtēts to atkritumu daudzums, kas radīsies turpmākajās slēgšanas darbībās.

Karlsrūes JRC budžets 2014.-2020. gadam un pēc 2020. gada (sk. 1. PIELIKUMU)

2014.–2020. gadam pieejamais budžets ir EUR2012 37,9 miljoni.

Paredzams, ka aptuveni pusi no šā budžeta (45 %) iedalīs maksām HDB par iepriekš radušos atkritumu atkārtotu kondicionēšanu un BfS par Vācijas atkritumu repozitāriju (Konrad), kā paskaidrots iepriekš (sk. 3.2. iedaļu). Pēdējie minētie izdevumi ir izdevumi par turpmākiem atkritumiem, kas maksājami agrāk, nekā sākotnēji paredzēts. Tā kā šis nosacījums par agrākiem maksājumiem vēl nebija iekļauts 2008. gada prognozē 2014.–2020. gadam, citiem projektiem šajā periodā tiek mainīti termiņi, lai netiktu pārsniegts pieejamais budžets.

Tomēr atkārtotā izvērtēšana neietekmē kopējo atlikušo programmas budžetu (2014.‑2020. gadam un pēc 2020. gada), kas saglabājas EUR2012 368,2 miljonu apmērā.

Karlsrūes JRC programma: konstatētās problēmas un darbības

Jācenšas mazināt neskaidrības saistībā ar atkritumu apjomiem un saistītajām izmaksām par galīgo apglabāšanu.

Svarīga 2014.–2020. gada budžeta daļa ietvers Karlsrūes JRC finanšu ieguldījumu Vācijas repozitārija celtniecībā. Pēc celtniecības pabeigšanas izmaksas samazināsies, un tās būs ar ekspluatāciju saistītās izmaksas, kā arī – nobeigumā – izmaksas par slēgšanu un repozitārija ilgtermiņa drošību. Ar šiem izdevumiem saistītās neskaidrības apgrūtina budžeta plānošanu pa gadiem.

JRC darbības: Karlsrūes JRC pētīs, vai iespējams uzlabot repozitārija maksu finansēšanas plānošanu.

5.3.        Petenas JRC, Nīderlande

Petenas augstplūsmas reaktora slēgšanas plāns (sagatavots 2005. gadā) 2011. gadā tika atjaunināts un sīkāk izvērtēts. Plānā paredzēta:

– atkritumu iepriekšēja izvešana pirms ekspluatācijas izbeigšanas un administratīvais sagatavošanās darbs;

– pārejas posms pēc ekspluatācijas izbeigšanas, kas ilgtu aptuveni 3,5 gadus, kamēr notiktu atdzišana un degvielas izņemšana;

– faktiskais demontāžas posms.

Pašreizējais paredzētais termiņš ekspluatācijas izbeigšanai ir 2021. gads, tomēr to izmanto tikai plānošanas vajadzībām. Faktiskā slēgšana vēl nav apstiprināta, un tā ir atkarīga galvenokārt no medicīnas izotopu ražošanai paredzētā jaunā reaktora (“PALLAS” reaktors) celtniecības termiņiem.

Petenas JRC budžets 2014.-2020. gadam un pēc 2020. gada (sk. 1. PIELIKUMU)

2012. gada budžeta atjauninājumā ir ņemti vērā pārskatītā slēgšanas plāna aprēķini. Pēc atkārtotās izvērtēšanas aplēstais kopējais budžets augstplūsmas reaktora (HFR) slēgšanai pieaug par aptuveni 20 % līdz EUR2012 72,6 miljoniem. Šāds pieaugums skaidrojams ar visaptverošāku Petenas JRC veiktu novērtējumu, pienācīgi ņemot vērā visas pieskaitāmās izmaksas slēgšanas posmā.

Šajā aplēsē nav iekļautas neskaidrības saistībā ar:

– HFR drošas iekonservēšanas nodrošināšanu pēcekspluatācijas posmā starp reaktora apturēšanu un licences nodošanu,

– ēku turpmāko nojaukšanu un teritorijas attīrīšanu,

kas varētu ietekmēt JRC vispārējo budžetu. Kopējā budžetā nav arī paredzēti nekādi lieli līdzekļi, lai kompensētu iespējamus kavējumus un neparedzētus gadījumus.

2008. gada budžeta prognozē tika izdarīts pieņēmums par HFR slēgšanas uzsākšanu, un par atsauces gadu tika pieņemts 2015. gads (darba hipotēze). Šajā atjauninājumā minētais atsauces gads ir mainīts uz 2021. gadu. Tas izskaidro 2014.–2020. gada budžeta nobīdi, galvenokārt uz laikposmu pēc 2020. gada. Tomēr saistībā ar paredzamo reaktora ekspluatācijas izbeigšanu ir prognozēti daži iepriekšēji izdevumi, galvenokārt par radioloģisko raksturošanu saistībā ar turpmāko slēgšanu.

Tā kā ekspluatācijas galīgās izbeigšanas datums vēl nav noteikts, agrāka vai vēlāka īstenošana neizbēgami ietekmēs patlaban plānoto budžeta sadalījumu.

Kā minēts 3.3. iedaļā, no papildprogrammas tiek veiktas iemaksas īpašā HFR slēgšanas fondā. Šī iemaksa ir noteikta vismaz EUR 800 tūkst. gadā, un 2011. gadā kopējais līdzekļu daudzums šajā fondā sasniedza EUR 13,9 miljonus.

Petenas JRC programma: konstatētās problēmas un darbības

Petenas JRC programmas neskaidrības un darbības, kas veiktas to mazināšanai, var apkopot šādi:

– pēc tam, kad reaktora ekspluatācija būs izbeigta, pārejas posma beigās paredzēts, ka NRG licenci nodos atpakaļ Eiropas Komisijai. Ir svarīgi, lai būtu precīzi noteiktas abu pušu, proti, Eiropas Komisijas un NRG, saistības un nosacījumi iekārtas pieņemšanai un licences nodošanai;

– nolīgumā par objektu starp Kopienu un Nīderlandes valdību ir paredzēts, ka Eiropas Savienība atjauno iekārtu tādā stāvoklī, kādā tā bija nodošanas brīdī. Tas nozīmē, ka nav skaidri minēts, kura no pusēm uzņemsies atbildību par nojaukšanu un teritorijas sanāciju.

JRC darbības: JRC turpinās pētīt un kartēt iespējamās sekas, kas saistītas ar iekārtas situāciju, kad tiks izbeigta tās ekspluatācija, kā arī tās slēgšanas beigās. JRC centīsies sagatavot oficiālus nolīgumus ar iesaistītajām pusēm.

5.4.        Gēlas JRC, Beļģija

Gēlas JRC ir atjauninājusi savu kodoliekārtu slēgšanas vispārējo plānu. Plāns pamatojas uz detalizētu faktisko krājumu inventarizāciju, un tajā ir iekļauta aplēse par plānotajām slēgšanas darbībām, materiālu daudzumu un veidu un radītajiem atkritumiem, tostarp attiecīgās izmaksas.

IRMM ir arī sagatavojusi visaptverošu objekta attīstības plānu, kurā iztirzāta turpmāka renovācija un celtniecība. Saskaņā ar šo plānu tiks uzbūvēta jauna, modernizēta kodoliekārta (aplēstie ieguldījumi: EUR 10 miljoni). Šajā iekārtā tiks veiktas darbības, kuras līdz šim tika īstenotas objekta vecākajā iekārtā, un tajā varēs veikt references kodolmērījumus un sagatavot references materiālus, ievērojot visstingrākos drošības standartus.

Gēlas JRC budžets 2014.–2020. gadam un pēc 2020. gada

2012. gada budžeta atjauninājumā ir ņemti vērā pārskatītā slēgšanas plāna aprēķini. Ir paredzēts, ka pēc jaunās kodoliekārtas uzbūvēšanas vecā iekārta tiks slēgta, un slēgšanai vajadzētu sākties 2020. gadā.

Laikposmam pēc 2020. gada ir paredzēti papildu līdzekļi jaunās kodoliekārtas slēgšanai tālākā nākotnē (aplēstās slēgšanas izmaksas: EUR 3,4 miljoni). Tas izskaidro, kāpēc kopējais budžets ir palielinājies par 8,6 % līdz EUR2012 42,8 miljoniem.

Šis kopējais budžets ir labākā aplēse, un tajā nav paredzēti nekādi lieli līdzekļi, lai kompensētu iespējamus kavējumus un neparedzētus gadījumus.

5.5.        Visu JRC objektu konsolidētais budžets

Pamatojoties uz izmaksu aprēķinu, ko sagatavojuši visi četri JRC objekti, ir aprēķināts konsolidētais kopējais JRC budžets DWM programmas atlikušajai daļai (sk. 1. PIELIKUMU).

Konsolidētajā tabulā redzams, ka aplēstais kopējais atlikušais budžets ir EUR2012 989,2 miljoni. Salīdzinājumā ar iepriekšējo paziņojumu aplēses ir pieaugušas par 6 % (neto pieaugums papildus inflācijai). Kā izskaidrots iepriekš, pieauguma iemesls galvenokārt ir ilgstošākas drošas iekonservēšanas izmaksas, ko rada projektu atlikšana Ispras JRC.

Aplūkojot tikai 2014.–2020. gadu, pieejamais budžets EUR2012 212,1 miljona apmērā (jeb EUR 234,3 miljonu apmērā pašreizējās cenās) ir ievērojami zemāks, nekā prognozēts 2008. gadā un, kā minēts iepriekš, galīgā summa, par kuru tiks panākta vienošanās, var būt vēl mazāka atkarībā no sarunu par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam galīgā iznākuma.

5.6.        Ārējs izvērtējums

Patlaban “Neatkarīgu ekspertu grupa” iekārtu slēgšanas un atkritumu apstrādes jomā konsultē JRC par tā DWM programmas pārvaldību. Grupā ietilpst Eiropas eksperti no dažādām dalībvalstīm, un tās sanāksmes notiek divas reizes gadā.

Laikā starp 2011. gada aprīli un 2012. gada aprīli šajā Neatkarīgo ekspertu grupā strādājošu trīs starptautisku ekspertu komanda veica izvērtējumu. Četri attiecīgie JRC objekti ziņoja par saviem galvenajiem īstenotajiem pasākumiem un atjaunināja atkārtotos novērtējumus attiecībā uz programmas turpmāko izpildi. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, eksperti nāca klajā ar virkni novērojumu un ieteikumu. Izvērtējuma ziņojumā pausti šādi secinājumi.

“Saskaņā ar JRC pieprasījumu trīs ārēji eksperti no JRC D&WM Neatkarīgās ekspertu grupas ir izvērtējuši četru kodolobjektu slēgšanas un atkritumu apsaimniekošanas programmu.

Tika izvērtētas pašreizējās darbības un turpmākie slēgšanas plāni, tostarp dažādo projektu pilnīgums, saskaņotība un lietderīgums, kā arī prognozētie budžeti un iemesli novirzēm no iepriekšējā paziņojumā iekļautajām aplēsēm.

Eksperti guva vispārējus pierādījumus, ka darbības dažādajos objektos, neraugoties uz dažiem kavējumiem, tiek īstenotas, kā paredzēts, un ka plāni un izmaksu aplēses turpmākajām slēgšanām ir sagatavotas saskaņotā veidā. Tomēr, pamatojoties galvenokārt uz starptautisko pieredzi šajā jomā, tika formulēti arī vairāki ieteikumi par uzlabojumiem.

Eksperti vērsa uzmanību uz to, ka daudzos gadījumos budžeta skaitļi pamatojas uz labākajām aplēsēm un ka nav paredzēti vai ir paredzēti tikai nelieli līdzekļi patlaban precīzi nenosakāmo izdevumu segšanai. Tas jo īpaši attiecas uz ilgākā termiņā plānotajiem projektiem (pēc 2020. gada).

Eksperti atzīmēja, ka ar Itālijas valdību ir parakstīts nolīgums, kas Ispras objektam ievērojami mazina riskus saistībā ar kopīgajām vēsturiskajām saistībām un saistībā ar atkritumu turpmāku izvešanu no objekta un atkritumu pieņemšanas kritērijiem, bet, ka ir arī ļoti svarīgi, lai šis nolīgums tiktu izpildīts.

Eksperti atzīmēja arī, ka ir plašāk un detalizētāk ticis atkārtoti izvērtēts Petenas augstplūsmas reaktora gaidāmās slēgšanas plāns, lai gan reaktora ekspluatācijas pilnīgas izbeigšanas un sekojošas tā slēgšanas datums vēl nav noteikts. Eksperti aicina veikt nepieciešamos pasākumus, lai precizētu iesaistīto pušu saistības un lai noteiktu reaktora pieņemšanas nosacījumus nākotnē paredzētās slēgšanas sākumā un beigās.

Kopumā eksperti uzsver, ka ir svarīgi detalizēti novērtēt to atkritumu daudzumu, kuri radīsies slēgšanas laikā, un turpināt pētīt, kādi pārvaldības un tehniskie pasākumi būtu veicami, lai šādus daudzumus samazinātu. Tas mazinās vismaz pašreizējās neskaidrības saistībā ar to turpmākās apglabāšanas izmaksām.”

Šā izvērtējuma rezultāti ir ņemti vērā plānu atjaunināšanā, kā aprakstīts iepriekš; ir noteiktas mazināšanas vai korektīvas darbības (4.1. līdz 4.5. iedaļa).

6.           Informācija par JRC valdi

JRC valde tika informēta par ierosināto Komisijas paziņojumu Padomei un Parlamentam par JRC slēgšanas un atkritumu pārvaldības programmas izpildes gaitu. Šajā kontekstā JRC valde:

– pauda pilnīgu atbalstu Komisijas rīcībai, kas vērsta uz augstākā drošības un drošuma līmeņa sasniegšanu tās dažādajos JRC kodolobjektos (Isprā, Karlsrūē, Petenā un Gēlā);

– aicināja attiecīgās dalībvalstu iestādes savās attiecīgajās kompetenču jomās veikt visus nepieciešamos pasākumus un pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai atvieglotu JRC kodolobjektu slēgšanas procesu (jo īpaši saistībā ar Ispras izlīgumu); kas ir ilgtermiņa process, bet ar kura īstenošanu nevajadzētu kavēties;

– aicināja JRC reizi divos gados iesniegt progresa ziņojumu par slēgšanu.

7.           Secinājumi

Kopš 2009. gadā sniegtā iepriekšējā paziņojuma JRC DWM programmas īstenošanā ir panākts ievērojams progress. Galvenā uzmanība tika pievērsta Ispras JRC objektam — ir pabeigta pirmās lielās iekārtas slēgšana, aizvākti atkritumi un kodolmateriāli, atvērtas vairākas atkritumu raksturošanas iekārtas un uzsākta pagaidu glabāšanas iekārtas celtniecība.

Riska mazināšanas stratēģija ir nodrošinājusi vairākus ar iekšējo organizāciju saistītus uzlabojumus, kā arī nolīguma parakstīšanu 2009. gada 27. novembrī starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Itālijas valdību par Ispras objektu.

JRC īsteno darbības, lai pārvarētu atlikušos ierobežojumus, kas galvenokārt ir saistīti ar izlīguma izpildes termiņiem, aizkavējumiem, ko rada sarežģītais atļauju piešķiršanas process Ispras JRC, paredzamajiem atkritumiem, kas radīsies dažādajos objektos un to galīgās apglabāšanas izmaksām un Petenas JRC augstplūsmas reaktora nodošanas nosacījumiem pēc tā vēlāk paredzētās slēgšanas.

Pamatojoties uz programmas atjaunināto izvērtējumu, konsolidētās aplēses visai JRC DWM programmai pēc 2013. gada ir EUR2012 989,2 miljoni.

Slēgšanas stratēģijas un izdevumu dinamiku nemitīgi uzrauga JRC DWM koordinācijas komiteja, un šī informācija tiek darīta zināma ekspertiem regulāru izvērtēšanu veikšanai.

Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīvā 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai, dalībvalstīm noteikts pienākums izveidot un līdz 2015. gada augustam informēt Komisiju par valstu programmām to jurisdikcijā esošas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, sākot ar to rašanos un beidzot ar apglabāšanu. JRC uzskata, ka valstu programmu izveidošana palīdzēs mazināt neskaidrības saistībā ar atkritumu pieņemšanas kritērijiem un izmaksu aplēsēm.

1. PIELIKUMS. Programmas izmaksas un izmaksu grafiks

|| Ispras JRC || Karlsrūes JRC || Petenas JRC || Gēlas JRC || Kopā JRC

|| 2008. gada prognoze || 2012. gada atjauninājums || 2008. gada prognoze || 2012. gada atjauninājums || 2008. gada prognoze || 2012. gada atjauninājums || 2008. gada prognoze || 2012. gada atjauninājums || 2008. gada prognoze || 2012. gada atjauninājums || 2012. gada *atjauninājums

Gads || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (milj. EUR2012) || (patlaban, milj. EUR)

2014 || 35,1 || 23,9 || 5,4 || 5,9 || || 0,5 || || || 40,5 || 30,3 || 31,5

2015 || 39,5 || 24,1 || 5,4 || 6,0 || 6,1 || 0,2 || || || 51,0 || 30,3 || 32,2

2016 || 34,9 || 24,5 || 5,4 || 5,8 || 6,1 || || || || 46,4 || 30,3 || 32,8

2017 || 37,2 || 25,1 || 5,4 || 5,2 || 9,1 || || || || 51,7 || 30,3 || 33,4

2018 || 27,7 || 25,3 || 5,4 || 5,0 || 9,1 || || || || 42,2 || 30,3 || 34,1

2019 || 47,5 || 25,3 || 5,4 || 5,0 || 9,1 || || || || 62,0 || 30,3 || 34,8

2020 || 57,9 || 24,7 || 4,6 || 5,0 || 9,1 || 0,2 || || 0,4 || 71,6 || 30,3 || 35,5

Kopā 2014.-2020. gads || 279,8 || 172,09 || 37,0 || 37,9 || 48,06 || 0,9 || || 0,4 || 365,4 || 212,1 || 234,3

Pēc 2020. gada || 188,5 || 332,7 || 331,2 || 330,3 || 12,1 || 71,7 || 39,4 || 42,4 || 571,2 || 777,1 ||

Kopā (> 2013) || 468,3 || 505,6 || 368,2 || 368,2 || 60,7 || 72,6 || 39,4 || 42,8 || 936,6 || 989,2 ||

* Galīgā summa, iespējams, būs mazāka atkarībā no sarunu par daudzgadu finanšu shēmu 2014. – 2020. gadam galīgā iznākuma.

Atjauninātais paziņojums par programmas izmaksām tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei pēc daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam paketes galīgās pieņemšanas.

[1]               Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam – Kodoliekārtu slēgšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: Kodolsaistību pārvaldība, kuras izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) pasākumiem, ko tas veic saskaņā ar Euratom līgumu, COM(2008) 903 galīgā redakcija, 12.01.2009.

[2]               Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam – Kodoliekārtu slēgšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: Kodolsaistību pārvaldība, kuras izriet no Kopīgā pētniecības centra (KPC) pasākumiem, ko tas veic saskaņā ar Euratom līgumu, COM(2008) 903 galīgā redakcija, 12.01.2009.

[3]               Tas nozīmē to iekārtu uzturēšanu drošuma un drošības prasībām atbilstošā stāvoklī, kuru ekspluatācija izbeigta, ņemot vērā iekārtu novecošanās procesus, kā arī valstu un starptautisko drošības noteikumu izmaiņas; šīs darbības veic pirms iekārtu slēgšanas.