SATURS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Šaujamieroči un ES iekšējā drošība: pilsoņu aizsardzība un nelegālās tirdzniecības pārtraukšana

1........... Ievads............................................................................................................................ 3

2........... Nepieciešamība rīkoties ES līmenī................................................................................... 6

3........... 1. prioritāte: aizsargāt civilo šaujamieroču likumīgo tirgu................................................... 9

3.1........ 1. uzdevums: noskaidrot, kuri šaujamieroči ir aizliegti un kuriem ir nepieciešama atļauja... 10

3.2........ 2. uzdevums: izveidot jaunu ES standartu marķēšanai..................................................... 11

3.3........ 3. uzdevums: vienkāršot šaujamieroču licencēšanas noteikumus...................................... 11

4........... 2. prioritāte: No likumīga par nelikumīgu: samazināt šaujamieroču nonākšanu noziedzīgās rokās            12

4.1........ 1. uzdevums: atjaunināt kontroli pār šaujamieroču pārdošanu un nelikumīgo ražošanu...... 13

4.2........ 2. uzdevums: novērst zādzības un nozaudēšanas gadījumus............................................. 13

4.3........ 3. uzdevums: līdzsvarot ārējās darbības un paplašināšanās procesus, lai samazinātu novirzīšanas risku no trešām valstīm.......................................................................................................................... 13

4.4........ 4. uzdevums: veicināt iznīcināšanu kā ieteicamāko veidu, kā atbrīvoties no liekajiem šaujamieročiem     14

5........... 3. prioritāte: palielināt spiedienu uz noziedzīgajiem tirgiem............................................... 14

5.1........ 1. uzdevums: sniegt norādījumus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem.......................... 15

5.2........ 2. uzdevums: īstenot pārrobežu sadarbību, lai pārtrauktu šaujamieroču nelikumīgu glabāšanu un apriti    15

5.3........ 3. uzdevums: izveidot sadarbību noziedznieku izmantoto šaujamieroču izsekošanai.......... 15

5.4........ 4. uzdevums: stiprināt atturošus faktorus pret šaujamieroču ļaunprātīgu lietošanu............. 16

6........... 4. prioritāte: izveidot labāku izlūkdatu apkopojumu........................................................ 16

6.1........ 1. uzdevums: apkopot precīzākus un visaptverošākus datus par noziegumiem saistībā ar šaujamieročiem ES un pasaulē......................................................................................................................... 17

6.2........ 2. uzdevums: veikt tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mērķtiecīgu apmācību jomās, kurās tas visvairāk nepieciešams................................................................................................................ 18

7........... Secinājumi.................................................................................................................... 18

1. PIELIKUMS: Prioritātes un uzdevumi..................................................................................... 19

2. PIELIKUMS: Statistika.......................................................................................................... 20

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Šaujamieroči un ES iekšējā drošība: pilsoņu aizsardzība un nelegālās tirdzniecības pārtraukšana

1.           Ievads

Šaujamieroči tiek likumīgi un atbildīgi izmantoti civilām vajadzībām, un to ražošana, pārdošana un iegāde ir ES iekšējā tirgus daļa[1]. Tomēr, ja šaujamieroči nonāk nepareizās rokās, tie var radīt postošas sekas iedzīvotājiem un sabiedrībai. ES joprojām ir pārāk daudz ar šaujamieročiem saistītas vardarbības upuru[2]. 21. gadsimta pirmajos desmit gados ES 28 dalībvalstīs slepkavībās vai nonāvēšanās, kas izdarītas, pielietojot šaujamieročus, ir gājuši bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku[3], un katru gadu ar šaujamieročiem tiek izdarīts vairāk nekā 4000 pašnāvību[4]. Kopumā ES uz 100 000 iedzīvotājiem gadā tiek izdarītas 0,24 slepkavības un 0,9 pašnāvības, pielietojot šaujamieročus[5]. Jaudīgu un bieži vien nelegāli glabātu ieroču klātbūtne, jo īpaši trūcīgajos pilsētu rajonos, iedzīvotājos var radīt nedrošības sajūtu.

Šāvēji, kas pēdējos gados ir bijuši atbildīgi par šausminošajām apšaudēm skolās Tūsulā (Tuusula) (2007. gadā) un Kauhajoki (Kauhajoki) (2008. gadā), kā arī Kambrijā (Cumbria) (2010. gadā) un Alfenā pie Reinas (Alphen aan den Rijn) (2011. gadā), bija garīgi nelīdzsvaroti pieaugušie, kuriem tomēr bija izsniegta šaujamieroča glabāšanas atļauja. Vinendenā (Winnenden) (2009. gadā) pusaudzis izmantoja pistoli, kas vecāku guļamistabā netika glabāta drošā vietā. Uzbrukumos Lježā (Liège) 2011. gadā šāvējs lietoja ieročus no milzīga privātā arsenāla, kurā ietilpa militārie ieroči un kolekcionāru priekšmeti, kurus viņš bija iegādājies un pārveidojis. Šie incidenti vien prasīja 61 cilvēka, tostarp 19 bērnu, dzīvību[6].

Nelegāli turēti ieroči turklāt tiek bieži izmantoti organizētās noziedzības upuru piespiešanai un iebiedēšanai. Šo ieroču nelegālais imports un pārdošana, kā arī ražošana, ir ienesīga nodarbe ES noziedzīgajiem grupējumiem, kuru skaits ES tiek lēsts 3600 apmērā[7]. Teroristi un ekstrēmisti ir izmantojuši šaujamieročus, lai iedvestu bailes un nogalinātu: septiņi cilvēki gājuši bojā Tulūzas un Montobānas (Montauban) uzbrukumos 2012. gadā, bet divi – 2011. gada incidentā Frankfurtes lidostā[8].

Ir aplēsts, ka ES ir 80 miljoni legāli turētu civilo šaujamieroču. Precīza statistika nav pieejama, tomēr ir daudz ieroču, kas nelegālā apritē bieži vien nonāk zādzību vai novirzīšanas no to legālās aprites rezultātā, vai arī tie tiek nelegāli importēti no trešām valstīm un iegūti, citus priekšmetus pārveidojot par šaujamieročiem. Saskaņā ar Šengenas informācijas sistēmas datiem ES ir gandrīz pusmiljons nozaudētu vai nozagtu šaujamieroču, kuru atrašanās vieta nav zināma, lielākais vairums no tiem ir civilie šaujamieroči[9]. Vienā dalībvalstī – Francijā – varasiestādes ir paziņojušas, ka laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam nozagto civilo un militāro ieroču izņemšana ir pieaugusi par 40 %[10]. Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus ES ir ievests liels daudzums jaudīgu militārās klases ieroču no Rietumbalkāniem un agrākajām padomju bloka valstīm[11], kurus bieži pārvadā mazos apjomos un paslēptus tādos transportlīdzekļos kā tālsatiksmes autobusi, lai izvairītos no to atrašanas[12]. Nesenie nemieri Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos rada risku, ka militāro ieroču pārpalikums un zagtie ieroči Eiropas noziedzīgos tirgus sasniegs līdzīgā veidā. Pieaug arī šaujamieroču, to detaļu un sastāvdaļu tirdzniecība tiešsaistē un piegāde, izmantojot pasūtīšanu pa pastu, pasta vai eksprespiegādes pakalpojumus. ES tiesībaizsardzības iestādes ir nobažījušās, ka tie ieroči, kas ir dezaktivēti, tiek nelegāli reaktivēti un pārdoti noziedzīgiem nolūkiem, ka tādi priekšmeti kā signālraķešu pistoles, pneimatiskie ieroči un salūtpatronu ieroči tiek pārveidoti par nelegāliem letāliem šaujamieročiem un ka noziedznieki drīz varētu sākt izmantot 3D drukas tehnoloģijas mājās izgatavotu ieroču salikšanai vai daļu izgatavošanai, kas būtu izmantojamas šaujamieroču reaktivēšanai. Turpmāk tiek sniegts to dažu nelikumīgās tirdzniecības maršrutu pārskats, par kuriem ir ziņojuši dalībvalstu šaujamieroču eksperti.

Nelikumīgās tirdzniecības maršruti saskaņā ar Eiropas šaujamieroču ekspertu grupas ziņojumu[13]

Ieroču – gan legāli īpašumā esošu civilo ieroču, gan civilo vai militāro ieroču, kas ir nelikumīgi izgatavoti vai iegūti – ļaunprātīga izmantošana[14] rada būtiskus draudus gan iekšējai, gan ārējai ES drošībai[15]. Ar šo paziņojumu tiek ierosināta integrēta politika, ar ko vērsties pret šiem draudiem, izmantojot likumdošanu, operatīvo darbību, apmācību un ES finansējumu. Pamatojoties uz pasākumiem, kas jau ir veikti starptautiskā, ES un valstu līmenī, šajā paziņojumā uzmanība ir vērsta uz četrām prioritātēm (skatīt 1. pielikumu, kurā sniegts visu ierosināto darbību saraksts).

(1) aizsargāt civilo šaujamieroču likumīgo tirgu, ieviešot jaunus ES standartus, kas regulētu šaujamieroču pārdošanu civilai lietošanai, to, kā šaujamieroči būtu marķējami, un kā izsniegt atļaujas personām, kas vēlas glabāt un lietot šaujamieročus;

(2) samazināt šaujamieroču nonākšanu noziedzīgās rokās, izstrādājot efektīvus standartus attiecībā uz civilo šaujamieroču drošu glabāšanu un to, kā dezaktivēt civilos un militāros šaujamieročus, un palielinot pūliņus samazināt šaujamieroču (gan civilo, gan militāro) nelikumīgo tirdzniecību no ārpussavienības valstīm;

(3) palielināt spiedienu uz noziedzīgajiem tirgiem, nodrošinot ciešāku policijas, muitas un robežsardzes pārrobežu sadarbību starp , kā arī izvērtējot vajadzību pēc kopīgiem ES noteikumiem attiecībā uz to, kādi noziegumi saistībā ar šaujamieročiem būtu krimināli sodāmi un kāda līmeņa kriminālsodi dalībvalstīm būtu jāpiemēro;

(4) izveidot labāku izlūkdatu apkopojumu, apkopojot un kopīgojot vairāk informācijas par noziegumiem saistībā ar šaujamieročiem un veicot tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mērķtiecīgu apmācību.

Šajās prioritātēs ir ņemtas vērā diskusijas ar tiesībaizsardzības iestādēm, to personu viedokļi, kas ir cietušas no vardarbības, kurā iesaistīti šaujamieroči, NVO un likumīgo ražotāju, mazumtirgotāju un lietotāju viedokļi, kā arī atbildes, kas tika saņemtas sabiedriskajā apspriešanā, kuru Komisija rīkoja 2013. gadā no marta līdz jūnijam[16].

Šis paziņojums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumu rīkoties aktīvāk, lai apzinātu šaujamieroču aprites cikla vājos posmus un vērstos pret tiem, lai sniegtu aizsardzības pasākumus šaujamieroču likumīgai ražošanai, pārdošanai un glabāšanai, lai pārtrauktu noziedzīgās piegādes ķēdes un atturētu no nelikumīgas lietošanas[17]. Tas papildina ES rīcību citās svarīgākajās drošības jomās, tostarp cīņu pret organizēto noziedzību un terorismu, un ES 2005. gada Nelikumīgas vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanas stratēģiju[18].

Komisija turpmāk veiks sīkāku analīzi, lai labāk izprastu šajā paziņojumā izklāstītās problēmas un to cēloņus. Tā apspriedīsies ar ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, likumīgajiem ražotājiem un civilo šaujamieroču lietotāju federācijām, lai 2015. gadā sniegtu jaunus, samērīgus un, ja nepieciešams, tiesību aktu priekšlikumus, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu[19].

2.           Nepieciešamība rīkoties ES līmenī

Pēdējo desmit gadu laikā ES ir veikusi vairākus pasākumus, lai vērstos pret drošības apdraudējumu, ko šaujamieroči rada ES iekšējai drošībai.

Šajā gadā ES (savas kompetences ietvaros) noslēdza ANO šaujamieroču protokolu[20], kas stiprinās pistoļu un citu kājnieku ieroču plūsmas kontroli uz ES, no tās un ES iekšienē. Pasaules līmenī ir cerības, ka nesen pieņemtais Līgums par ieroču tirdzniecību[21] kļūs par pagrieziena punktu ieroču tirdzniecības kontrolē. Parakstot šo līgumu, valstis apņemas novērtēt visus eksporta gadījumus nolūkā izskaust ieroču nelegālo tirdzniecību, lai tādējādi veicinātu mieru un drošību un novērstu smagus starptautisko humanitāro vai cilvēktiesību normu pārkāpumus.

Kaut arī šie starptautiskie nolīgumi ir ļoti nozīmīgi, tie ir tikai pirmais solis ceļā uz pilnībā efektīvu rīcību. Tāpēc ES ir centusies panākt līdzsvarotu pieeju civilo (t. i., nemilitāro) šaujamieroču likumīgas aprites regulēšanai starptautiskajā tirgū, šaujamieroču nelikumīgas aprites un lietošanas pārtraukšanai un standartiem attiecībā uz parasto militāro ieroču pārvietošanu un tirdzniecības starpniecību.

Tiesību aktu jomā Šaujamieroču direktīvā (Padomes Direktīva Nr. 91/477/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu Nr. 2008/51/EK) ir ietverti noteikumi par nemilitāro ieroču iegādi un glabāšanu un ir izveidota “Eiropas šaujamieroču apliecība” medniekiem, sporta šāvējiem, kolekcionāriem un tirgotājiem ceļošanai ES teritorijā. Ar Regulu Nr. 258/2012 (“Šaujamieroču regula”) ES saskaņā ar ANO Šaujamieroču protokolu pieprasa atļauju saņemšanu nemilitāro ieroču eksportam uz valstīm ārpus ES. Kopš 1998. gada kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ES ir bijis Rīcības kodekss par ieroču eksportu, ko 2008. gadā aizstāja ar kopējo nostāju, kurā ir ietverts vienots militāro ieroču saraksts un minimuma standarti, uz kuriem balstīt valstu atļauju izsniegšanas politiku[22]. Direktīvas Nr. 2009/43/EK mērķis ir vienkāršot atļauju izsniegšanas procedūras šādu ieroču pārvietošanai ES teritorijā[23]. Minimuma standarti ir spēkā arī attiecībā uz parasto ieroču tirdzniecības starpniecību starp trešām valstīm, kas notiek dalībvalsts teritorijā[24].

Kā muitas savienība ES pēdējos gados ir izstrādājusi kopīgu sistēmu, kas ietver risku kritērijus un IT sistēmas riska pārvaldībai saistībā ar preču pārvietošanu pār ES ārējo robežu kā daļu no tirdzniecības piegādes ķēdes. Komisija nesen ir norādījusi uz grūtībām saistībā ar riska pārvaldību, ar kādām saskaras ES muitas iestādes, un ir iesniegusi vairākus priekšlikumus muitas spēju uzlabošanai, tostarp labākai informācijas, datu avotu un citu instrumentu un procedūru izmantošanai riska precīzai noteikšanai un tirdzniecības piegādes ķēdes pārvadājumu analīzei[25].

Operatīvajā līmenī ES ir izveidojusi Eiropas šaujamieroču ekspertu grupu, lai veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību[26], un 2010. gadā tika pieņemts rīcības plāns, lai sekmētu šaujamieroču izsekošanu un sadarbību, vēršoties pret to tirdzniecību[27]. Dalībvalstis un Komisija, pamatojoties uz Eiropola ES smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu 2013. gadā, ir izvirzījušas šaujamieroču nelikumīgas ražošanas un tirdzniecības pārtraukšanu par vienu no deviņām tiesībaizsardzības prioritātēm laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam[28].

Saistībā ar ārējo darbību ES 2005. gadā pieņēma nelikumīgas VIKI, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanas stratēģiju. Šajā stratēģijā ir noteikti trīs galvenie principi, kas ir ES rīcības pamatā kājnieku ieroču un vieglo ieroču jomā – novēršana, sadarbība ar partneriem un daudzpusējas iesaistes atbalsts. Tā papildina un palīdz īstenot ANO rīcības programmu pret kājnieku un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību un Starptautisko izsekošanas instrumentu[29], apvienojot visus instrumentus un politiku, kas ir Eiropas Savienības rīcībā, lai risinātu visus ar šaujamieročiem saistīto jautājumu aspektus. Kopumā laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas atbalstam un šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai visā pasaulē tika izlietots aptuveni 21 miljons euro no dažādām ES budžeta pozīcijām. Piemēram, ES atbalsta fiziskās drošības un krājumu pārvaldības pasākumus Lībijā un plašākā reģionā[30], Dienvidaustrumu un Austrumeiropas informācijas apstrādes centru kājnieku ieroču un vieglo ieroču kontrolei, reģionālos centrus šaujamieroču kontrolei Centrālamerikā (CASAC) un Āfrikā (RECSA), EDSO sekretariātu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroju, vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas[31] un Interpola šaujamieroču izsekošanas sistēmu (skat. turpmāk). Komisija kopā ar Eiropas ārējās darbības dienestu ir izstrādājusi priekšlikumu[32] Stabilitātes instrumentam, kas aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, kura ietvaros papildu finansējums cīņai pret šaujamieroču tirdzniecību varētu tikt novirzīts partnervalstīm, papildus sniedzot dalībvalstu palīdzību tiesībaizsardzības jomā. Savukārt ES kandidātvalstīm tiek prasīts saskaņot savus valsts tiesību aktus ar esošajiem instrumentiem[33] attiecībā uz ieroču eksportu, starpniecību, iegādi, glabāšanu un tirdzniecību.

Tomēr, kā liecina iepriekš minētie piemēri un statistika, ir nepieciešama papildu rīcība. Kā norāda šaujamieroču eksperti, noziedznieki izmanto atšķirības valstu tiesību aktos par šaujamieročiem, un tas palielina risku, ka notiek nelikumīga aprite pāri robežām[34]. Tas nozīmē, ka ir jātuvina valstu tiesību akti šaujamieroču jomā. ES mēroga statistikas un izlūkdatu trūkums kavē efektīvu politiku un operatīvo darbību, un ir veicinājis to, ka noziegumi saistībā ar šaujamieročiem tiek novērtēti kā mazāk smagi salīdzinājumā ar citiem smagiem noziegumiem, kaut arī šaujamieroči ir atzīti par būtisku noziegumu, piemēram, narkotiku tirdzniecības, veicinošo faktoru. Pēdējā kopīgās muitas operācija, kas bija galvenokārt vērsta uz šaujamieročiem, notika 2006. gadā[35], bet tās ietvaros nevarēja veikt izņemšanas, jo trūka izmeklēšanas uzvedinošas informācijas un precīzu datu par šaujamieroču izplatīšanas maršrutiem. Rīcība ES līmenī var palīdzēt izveidot izlūkdatu un statistikas bāzi, lai aizpildītu zināšanu trūkumu un sniegtu informāciju dialogam starp dalībvalstīm par labāko praksi.

ES ir arī jādomā, kas būtu darāms, lai tiešāk pārtrauktu šaujamieroču nelikumīgo tirdzniecību. Ieroča aprites cikls sākas ar tā izgatavošanu un beidzas ar iznīcināšanu. Jebkurā tā pārdošanas, glabāšanas un dezaktivēšanas starpposmā ierocis var tikt novirzīts un nonākt noziedzīgās rokās. Stingrāka rīcība, pievēršot uzmanību šaujamieroča visneaizsargātākajiem aprites cikla posmiem, no izgatavošanas līdz iznīcināšanai, atvieglotu gan likumīgo tirdzniecību iekšējā tirgū, gan tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, atklājot un izjaucot organizētās noziedzības grupas, kas ir ES iekšējās drošības jautājumu stratēģijas prioritāte un “politikas cikls” cīņai pret smago un organizēto noziedzību[36].

3.           1. prioritāte: aizsargāt civilo šaujamieroču likumīgo tirgu

Šaujamieroču iekšējā tirgus konsekventa kontrole radītu noteiktību šaujamieroču likumīgajiem ražotājiem un īpašniekiem, kā arī atvieglotu policijas pārrobežu sadarbību centienos izjaukt noziedzīgas darbības. Tomēr vēl arvien pastāv ievērojamas atšķirības valsts noteikumu piemērošanā par to, kuri šaujamieroči tiek atļauti, par procedūrām skaidri identificējamam marķējumam un par ieroča tirdzniecības un glabāšanas atļauju izsniegšanu.

3.1.        1. uzdevums: noskaidrot, kuri šaujamieroči ir aizliegti un kuriem ir nepieciešama atļauja

Šaujamieroču direktīvā ir atzīts, ka daži šaujamieroči, piemēram automātiskie ieroči (kas uzskaitīti A kategorijā), ir tik bīstami un tiem ir tik nebūtisks likumīgais civilais pielietojums, ka tie nebūtu jāatļauj civilai lietošanai[37]. ES nosaka, ka cita veida ieročus (B kategorija), kas tiek uzskatīti par mazāk bīstamiem, piemēram, pusautomātiskos ieročus un viena šāviena šautenes, var izmantot sporta šāvēji un mednieki, ja tiem ir vajadzīgā atļauja. Uz citiem mazāka riska šaujamieročiem (C kategorija), piemēram, uz garstobra šaujamieročiem ar viena šāviena vītņstobru attiecas mazāk stingras prasības, piemēram, deklarēšana iestādēs tajā vietā, kur ierocis tiek glabāts, vai tiem nav noteikti ierobežojumi (D kategorija), piemēram, viena šāviena garstobra šaujamieročiem ar gludu stobru. Šīs ir minimuma prasības, bet dalībvalstis var izlemt piemērot stingrākus standartus.

Pamatojoties uz nesen veikto šo noteikumu vienkāršošanas darbības jomas novērtējumu[38], kurā tika secināts, ka nav nepieciešams ierosināt samazināt kategoriju skaitu, Komisija ir sākusi pārskatīt šo jautājumu plašākā kontekstā, tostarp iespējas samazināt nelikumīgo tirdzniecību starp dalībvalstīm, kas piemēro atšķirīgus noteikumus, un atvieglot pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

Nākamais pasākums, ko veiks Komisija, būs tehniskā līmenī izvērtēt atsevišķu pašlaik civilai izmantošanai atļautu šaujamieroču veidu, piemēram, pusautomātisko ieroču, lietderīgumu salīdzinājumā ar to radītajiem drošības riskiem, un apsvērt, vai būtu lietderīgāk aizliegt šos ieročus.

Treškārt, Komisija izvērtēs nepieciešamību paplašināt pašreizējo Šaujamieroču direktīvas darbības jomu un, ņemot vērā dalībvalstu pieredzi, noteikt nepieciešamību regulēt tādu priekšmetu pārdošanu un glabāšanu kā, piemēram, pneimatiskās pistoles, kopijas, antīkie ieroči un dezaktivēti ieroči, kurus var viegli pārveidot vai izmantot kā šaujamieročus[39]. Paralēli Komisija ierosinās kopīgas pamatnostādnes dezaktivācijas standartiem, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek neatgriezeniski padarīti neizmantojami.

Ņemot vērā, ka šaujamierocis var nodarīt kaitējumu tikai kopā ar munīciju, Komisija izskatīs veidus, kā novērst noziedznieku iespējas munīciju iegādāties un ļaunprātīgi izmantot, piemēram, šajā nolūkā izmantojot marķējumu un, nosakot maksimālo izmēru likumīgo civilo ieroču munīcijas aptverēm.

Visbeidzot, Komisija izskatīs veidus, kā nodrošināt lielāku juridisko noteiktību uzņēmējiem un tiesībaizsardzības iestādēm, ES tiesību aktos nosakot un precizējot dažādus tehniskos ar šaujamieročiem saistītus terminus, kas ir iekļauti esošajā glosārijā, ko ir izstrādājusi Eiropas Šaujamieroču ekspertu grupa, piemēram, attiecībā uz dezaktivāciju un marķēšanas sistēmām.

3.2.        2. uzdevums: izveidot jaunu ES standartu marķēšanai

Šaujamieročiem, kas atrodas ES tirgū, ir atšķirīgi marķējumi, kas sastāv no simboliem un/vai cipariem, kuri ir iespiesti vai iegravēti izgatavošanas, importa vai pārdošanas brīdī[40]. Marķējumi ir paredzēti, pirmkārt, lai nodrošinātu produkta atbilstību esošajām kvalitātes un drošības prasībām, un, otrkārt, lai šaujamieroci varētu atpazīt un izsekot, ja tas ir nozaudēts, nozagts vai ļaunprātīgi izmantots, vai nelikumīgi pārvietots.

Šaujamieroču direktīvā ir ietverti pamatnoteikumi, lai nodrošinātu atpazīstamību un izsekojamību. Dalībvalstīm ir jānodrošina visu būtisko šaujamieroča sastāvdaļu marķējums, bet tās var valsts līmenī noteikt marķēšanas procedūras, tostarp kvalitātes un drošības jautājumus. Ir konstatētas daudzas problēmas saistībā ar nelikumīgiem ieročiem un marķēšanas prasībām. Marķējumus var izdzēst, vai ar tiem var veikt manipulācijas. Ir arī pierādījumi, ka dezaktivētie ieroči var tikt sakomplektēti, izmantojot nemarķētas daļas un tādējādi kļūst grūti vai neiespējami tos izsekot. Tiesībaizsardzības iestādes ziņo, ka nozieguma vietā izmeklētāji visbiežāk atrod izlietoto munīciju un patronas, kurām parasti nav marķējuma, nevis pašus ieročus.

Tādēļ Komisija, apspriežoties ar nozares speciālistiem un Pastāvīgo starptautisko šaujamieroču pārbaudes komisiju (C.I.P.)[41] meklēs iespējas izveidot ES marķējuma standartu visiem ieročiem, gan civilajiem, gan militārajiem, to būtiskajām sastāvdaļām, munīcijai un munīcijas iepakojumam, lai samazinātu marķējumu viltošanas risku.

Tās mērķis ir kopā ar starptautiskajiem partneriem izstrādāt globālu marķēšanas standartu, pamatojoties uz Starptautisko izsekošanas instrumentu, par kuru visas ANO dalībvalstis vienojās 2005. gada decembrī[42].

3.3.        3. uzdevums: vienkāršot šaujamieroču licencēšanas noteikumus

Gan pilsoņu drošības, gan iekšējā tirgus netraucētas darbības interesēs ir, lai visā ES būtu vienota pieeja atļauju izsniegšanai šaujamieroču tirgotājiem[43], to tirdzniecības starpniekiem un īpašniekiem. Šaujamieroču direktīvā ir atsauces uz nedefinētajiem terminiem – “licences” un “atļauja” (attiecībā uz B kategorijas šaujamieročiem), “atļaujas” (attiecībā uz C un D kategoriju), kā arī ir minēta “deklarācijas” (attiecībā uz C kategoriju) vai “reģistrācijas” (attiecībā uz tirdzniecības starpniekiem) nepieciešamība. Noziedznieki var censties iegūt šaujamieročus tur, kur valsts noteiktās procedūras tiek uzskatītas par viselastīgākajām.

Komisija apsvērs iespējas novērst iespējamos definīcijas trūkumus. Tā arī ciešā sadarbībā ar Eiropas ieroču ražotāju un īpašnieku asociācijām novērtēs, cik noderīgas ir medicīniskās pārbaudes, kā arī pārbaudes sodāmības reģistrā kā nosacījums jebkāda šaujamieroča likumīgai iegādei un glabāšanai un laika ziņā ierobežotas atļaujas, kuras ir jāatjauno, kas jau pašlaik ir ierasta prakse daudzās dalībvalstīs, līdzīgi kā autovadītāja apliecības. Varētu būt vērtīgi arī pieņemt vairāk kopīgu ES standartu par šaujamieroča glabāšanas vai lietošanas likumīgiem iemesliem, un gadījumiem, kad atļauja būtu jāatsaka.

Šaujamieroču direktīvā jau ir paredzēti noteikumi īpašnieku un tirgotāju reģistrācijai un atļauju izsniegšanai, bet tirdzniecības starpnieku reģistrācija ir atstāta valstu ziņā, un iepriekšēja atļauja tirdzniecības starpniecības darījumiem ir nepieciešama tikai darījumiem starp trešām valstīm. Tas var novest pie nelikumīgām darbībām dalībvalstīs, kurās tiesiskais regulējums paredz mazāku iejaukšanos[44]. Nelikumīga tirdzniecības starpniecība, kas ir ļoti ienesīga un pasaulē netiek bieži regulēta, potenciāli ir būtisks ieroču tirdzniecības veicinātājs ES[45]. vienā dalībvalstī (Apvienotajā Karalistē) kopš 2007. gadā 15 gadījumos vainīgās personas ir sekmīgi sauktas pie atbildības par nelikumīgu ieroču tirdzniecības starpniecību[46]. Tādēļ Komisija apsvērs tirdzniecības starpnieku obligātās reģistrācijas un pārbaudes nepieciešamību.

Šaujamieroču direktīvā ir noteikts pārdevēju pienākums ziņot policijai par šaujamieroča, tā sastāvdaļu vai munīcijas nozaudēšanu vai zādzību un uzturēt aktuālu dokumentāciju par šaujamieroču veidu, daudzumu, izcelsmi un atrašanās vietu. Lai vēl vairāk veicinātu nozaudēto, nozagto vai ļaunprātīgi izmantoto šaujamieroču izsekošanu, Komisija apsvērs, vai līdzīga prasība būtu jāpiemēro jebkurai personai, kas vēlas saņemt atļauju šaujamieroču pārdošanai, pirkšanai vai nodošanai citu rīcībā.

4.           2. prioritāte: No likumīga par nelikumīgu: samazināt šaujamieroču nonākšanu noziedzīgās rokās

Noziedznieki meklēs veidus, kā apiet pat visstingrāko likumīgā tirgus kontroli, un nesen veiktais draudu novērtējums (skatīt karti iepriekš 1. nodaļā) vērš uzmanību uz nelikumīgo ieroču plūsmu no konflikta zonām Eiropas kaimiņvalstīs un ieroču gadatirgu, tiešsaistes pārdošanas un 3D ieroču drukas tehnoloģiju iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. ES ir jāspēj identificēt iespējamie vājie posmi tirgū, kur šaujamieroči tiek ražoti noziedzīgos nolūkos vai kur šaujamieroči, kas ražoti civilai vai militārai lietošanai, pārdošanas, lietošanas vai dezaktivācijas brīdī ir novirzīti uz noziedzīgiem tirgiem. Pret šiem vājajiem posmiem, kas tiks aplūkoti Šaujamieroču direktīvas novērtējuma ziņojumā, kuru plānots izstrādāt 2015. gadā, būtu jācīnās, pareizi īstenojot un ja nepieciešams, atjauninot Šaujamieroču direktīvu, piedaloties spēju veidošanas un palīdzības projektos trešās valstīs tādās jomās kā lieko krājumu iznīcināšana, krājumu apsaimniekošana un drošība, kā arī atbildīgas pārvietošanas kontrole.

4.1.        1. uzdevums: atjaunināt kontroli pār šaujamieroču pārdošanu un nelikumīgo ražošanu

Bieži daudzās ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs notiek ieroču gadatirgi, kur ir iespēja iegūt dezaktivētus šaujamieročus, salūtpatronu ieročus, imitācijas un antīkos šaujamieročus, tostarp neantikvāros stobra ieročus, kas dažās dalībvalstīs ir aizliegti. Komisija nodrošinās ES standartu pastiprināšanu attiecībā uz ieroču pārvietošanu un sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu norādījumus, kā samazināt šaujamieroču novirzīšanu, izmantojot ieroču gadatirgus, un šo standartu pārkāpuma gadījumā uzsāks pārkāpuma procedūras.

Strauji paplašinās e-tirdzniecība, un dažas dalībvalstis ir norādījušas uz grūtībām īstenot efektīvus tiesībaizsardzības pasākumus pret ieroču pārdošanu tiešsaistē. Plašāka draudu novērtējuma ietvaros Eiropolam vajadzētu izpētīt tiešsaistes tirgus raksturu un izplatību, kā arī problēmas, ko rada potenciāla ieroču un munīcijas 3D druka. Saskaņā ar Padomes 2010. gada rīcības plānu Eiropols izstrādās rokasgrāmatu šaujamieroču tirdzniecības internetā apkarošanai[47]. Komisija atbalstīs kibernoziegumu patruļu izveidošanu dalībvalstīs, līdzīgi tām, kas tiek izmantotas, apkarojot narkotiku tirdzniecību. Tā arī no drošības viedokļa apsvērs, cik lietderīgi un samērīgi būtu ES aizliegt pārdot un iegādāties internetā visus vai noteiktus šaujamieročus, detaļas un munīciju[48].

Ņemot vērā vairāku dalībvalstu izteiktās bažas, Komisija, pamatojoties uz esošo sadarbību sprāgstvielu atklāšanā, apspriedīsies ar valstu iestādēm un pārvadājumu uzņēmumiem par to, kā samazināt risku attiecībā uz nelikumīgu šaujamieroču piegādi, izmantojot pasta pakalpojumus.

4.2.        2. uzdevums: novērst zādzības un nozaudēšanas gadījumus

Stingrāka tirgus kontrole var veicināt to, ka noziedznieki vairāk mēģinās zagt šaujamieročus. Komisija novērtēs ES minimuma standartu darbības jomu attiecībā uz šaujamieroču drošu glabāšanu, ko īsteno šaujamieroču īpašnieki, tostarp iespēju noteikt par obligātu seifu izmantošanu, kā tas jau dažās dalībvalstīs ir noteikts ar likumu. Komisija sadarbosies ar šaujamieroču nozari, lai izpētītu tehniskos risinājumus, piemēram, biometriskos sensorus, kad personas dati tiek glabāti šaujamierocī, nodrošinot, ka iegādāto ieroci var izmantot tikai tā likumīgais īpašnieks. Tā arī veiks detalizētu izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz šādu „viedo ieroču” drošības elementu noteikšanu par obligātiem tiem šaujamieročiem, kas tiek likumīgi pārdoti ES.

4.3.        3. uzdevums: līdzsvarot ārējās darbības un paplašināšanās procesus, lai samazinātu novirzīšanas risku no trešām valstīm

Ņemot vērā jaunākos draudu novērtējumus ES būtu jāturpina sniegt palīdzību kaimiņvalstīm un konfliktu un pēckonfliktu zonām visā pasaulē, lai novērstu kājnieku ieroču un vieglo ieroču novirzīšanu, zādzības un tirdzniecību, šajā nolūkā izveidojot spēcīgākas valstu ieroču eksporta kontroles sistēmas[49]. Saskaņā ar jaunākajiem ESĪP/UNDP konferences par ieroču kontroli ieteikumiem[50], kandidātvalstīm tiks lūgts izstrādāt un īstenot stratēģiju par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, tostarp to iznīcināšanu vai ieroču veikalu drošības uzlabošanu, un ES standartu pieņemšanu šaujamieroču riska mazināšanai. Komisija iekļaus drošības jautājumus citos attiecīgajos dialogos, piemēram, par nolīgumiem par vīzu režīmu, un novērtēs valstu tiesiskā regulējuma stingrību un policijas un muitas sadarbības kārtību ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas jomā. ES turpinās iekļaut noteikumus attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču jomas regulējumu visos attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos un turpinās integrēt rīcību attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, izmantojot ģeogrāfiskos un tematiskos sadarbības instrumentus.

Saskaņā ar iedibināto eksporta kontroles palīdzības programmu ES arī veicinās Ieroču tirdzniecības līguma vispārēju, pilnīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī sekmēs efektīvu daudzpusīgu rīcību, lai apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas piegādes un destabilizējošu izplatību. Līdzekļus sadarbībai ar trešām valstīm varēs atvēlēt jo īpaši no kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžeta, no Attīstības un sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un Stabilitātes instrumenta[51].

4.4.        4. uzdevums: veicināt iznīcināšanu kā ieteicamāko veidu, kā atbrīvoties no liekajiem šaujamieročiem

Komisija apzinās nozīmīgās atšķirības dalībvalstu standartos attiecībā uz dezaktivēšanu, un ir bijuši ziņojumi par slepkavībām, kas izdarītas ar šaujamieročiem, kuri ir nelikumīgi reaktivēti. Tas var būt Šaujamieroču direktīvas nepareizas īstenošanas rezultāts[52], piemēram, ja detaļas, kas tikušas dezaktivētas saskaņā ar vienas dalībvalsts noteikumiem, tiek pārvietotas uz citu dalībvalsti, kurā piemēro stingrākus standartus. Komisija, pārskatot pamatnostādnes par dezaktivāciju saskaņā ar Šaujamieroču direktīvu, novērtēs valstu standartu efektivitāti attiecībā uz civilo un militāro ieroču dezaktivāciju un izvērtēs nepieciešamību ieviest juridiski saistošus kopīgus standartus visā ES.

Komisija uzskata, ka iznīcināšana ir efektīvākais un lētākais veids, kā novērst šaujamieroču risku. Tā izskatīs, kā vislabāk atbalstīt un veicināt iznīcināšanu dezaktivācijas vietā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ES turpinās palīdzēt trešām valstīm samazināt to liekos kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī munīcijas krājumus, iznīcinot tos un veicinot atlikušo krājumu atbilstošu pārvaldību un drošību.

5.           3. prioritāte: palielināt spiedienu uz noziedzīgajiem tirgiem

Pēdējos gados operatīvā sadarbība ES līmenī ir veicinājusi nelegāli turēto šaujamieroču izņemšanu, parasti mērķtiecīgu narkotiku tirdzniecības apkarošanas darbību vai ceļu policijas operāciju ietvaros, lai gan šajā ziņā trūkst visaptverošas statistikas. Lai kontrabandas ceļā ievestu ieročus ES, tiek izmantota fiktīva, viltota vai maldinoša dokumentācija, un, lai tos atklātu, iestādēm ir nepieciešams pārbaudīt ES ienākošo sūtījumu fizisko saturu gan pie ārējās robežas, gan muitas iestādē galamērķī, kur preces tiek atmuitotas. Lēmums izvirzīt šaujamieročus par prioritāti smagu noziegumu un organizētās noziedzības politikas cikla ietvaros laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam sniedz nebijušu iespēju saskaņotai ES rīcībai vairāku gadu gaitā.

5.1.        1. uzdevums: sniegt norādījumus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem

Šo jauno ievirzi nepieciešams atbalstīt, sniedzot skaidrus norādījumus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Padome ir centusies standartizēt procedūras attiecībā uz pārrobežu izmeklēšanu saistībā ar izņemtajiem vai atgūtajiem šaujamieročiem, kas saistīti ar noziegumiem[53]; šīs pamatnostādnes būtu jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāatjaunina.

5.2.        2. uzdevums: īstenot pārrobežu sadarbību, lai pārtrauktu šaujamieroču nelikumīgu glabāšanu un apriti

Politikas cikla ietvaros dalībvalstu šaujamieroču un muitas eksperti un Eiropols ir izstrādājuši vispārēju plānu saskaņotai operatīvai rīcībai[54]. Šajā plānā ietilpst:

· informācijas par noziedzību saistībā ar šaujamieročiem koordinēta vākšana un apmaiņa, iesaistot policiju, robežsardzi un muitas iestādes gan dalībvalstu iekšienē, gan pāri robežām;

· policijas kontroles operācijas, lai vērstos pret nelegālo šaujamieroču galvenajiem avotiem un maršrutiem, tostarp Rietumbalkānos, un riska izvērtējums attiecībā uz ieroču tirdzniecību pāri ES austrumu robežai un no Ziemeļāfrikas (saskaņā ar iepriekš minēto 2. prioritātes 3. uzdevumu);

· ar šaujamieročiem saistīto brīdinājumu saskaņotas pēcpārbaudes veicināšana otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmā, lai nodrošinātu, ka neatrisinātu brīdinājumu skaits neturpina palielināties, un

· kopīga policijas un muitas operāciju programma dalībvalstu un Eiropola vadībā un, piedaloties Komisijai, lai apzinātu risku, ka šaujamieroči varētu tikt tirgoti, izmantojot pasažieru pārvietošanos starp dalībvalstīm.

Komisija un Padome kopā ar Eiropolu uzraudzīs šo operatīvo darbību efektivitāti. Lai atbalstītu darbības īstenošanu saskaņā ar 2014.–2017. gada politikas ciklu, tiks izmantots ES Iekšējās drošības fonds[55].

5.3.        3. uzdevums: izveidot sadarbību noziedznieku izmantoto šaujamieroču izsekošanai

Viena no tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības jomām, kam jāpievērš īpaša uzmanība, ir sadarbība šaujamieroču izsekošanā. Izsekošana ir svarīga, nosakot, kurš ir atbildīgs par noziegumiem, kas izdarīti ar šaujamieročiem, un kā viņš šo šaujamieroci ir ieguvis. Tā var atklāt ieroču tirdzniecības struktūras, un noteikt pārkāpējus, un tas palīdz valdībām ieviest efektīvu un mērķtiecīgu šaujamieroču politiku. Pašlaik nav skaidrs, vai dalībvalstu iestādes ir aprīkotas, lai sistemātiski izmeklētu visu to ieroču izcelsmi, kurus tās atgūst vai izņem; ES vajadzētu palīdzēt tām šajā ziņā, izvērtējot esošo izsekošanas rokasgrāmatu un šķēršļus tās īstenošanai. Komisija apsvērs nepieciešamību pēc saistošiem noteikumiem šajā jomā, pamatojoties uz Starptautisko izsekošanas instrumentu un starptautisko labāko praksi, kas ir izstrādāta Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajos kājnieku ieroču kontroles standartos (ISACS)[56]. Izsekošanas norādījumos un noteikumos varētu ietvert prasību būtisku informāciju par izņemtajiem šaujamieročiem augšupielādēt Interpola nelikumīgo šaujamieroču ierakstu un izsekošanas pārvaldības sistēmā (iARMS)[57], kas arī ģenerē ziņojumus par novirzīšanas noziedzīgiem mērķiem risku un apstrādā starptautiskos izsekošanas pieprasījumus.

Komisija arī centīsies uzlabot ballistiskās identifikācijas iespējas. Informācijas un labākās prakses apmaiņas veicināšana starp dalībvalstīm sekmēs jaunu metožu ātrāku izplatību visā ES šajā tiesībaizsardzības jomā. Vēl viena iespēja būtu izveidot centrālo faktu informācijas tiešsaistes krātuvi par ballistiku un ieroču veidiem, ko uzturētu Eiropols un kuras pamatā būtu Interpola esošās šaujamieroču atsauču tabulas un ballistiskās informācijas tīkls, lai palīdzētu policijai un muitai identificēt munīciju un ieročus.

5.4.        4. uzdevums: stiprināt atturošus faktorus pret šaujamieroču ļaunprātīgu lietošanu

Personas, kas plāno izdarīt noziegumu ar šaujamieroci, var atturēt stingri kriminālsodi, bet kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem ES ievērojami atšķiras, piemēram, sešās dalībvalstīs tas, ka šaujamierocim nav ražošanas vietas marķējuma, netiek atzīts par noziedzīgu nodarījumu[58]. Lielāka saskaņotība starp dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz to, par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros izmantoti šaujamieroči, ir paredzēti kriminālsodi, un attiecībā uz sodu līmeni varētu palīdzēt samazināt pieprasījumu noziedzīgajos tirgos. Pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi un uz novērtējumu par to, vai pašreizējie valstīs noteiktie sodi, ir izrādījušies “iedarbīgi, samērīgi un atturoši”[59], Komisija izskatīs nepieciešamību izstrādāt ES tiesību aktu, pamatojoties uz LESD 83. panta 1. punktu, ietverot vienotas definīcijas noziedzīgiem nodarījumiem, kuros izmantoti šaujamieroči, un minimuma kriminālsodus. Noziedzīgu nodarījumu vienotajās definīcijās varētu iekļaut nelikumīgu izgatavošanu, tirdzniecību, manipulācijas ar marķējumiem, nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu un nolūku piegādāt šaujamieročus.

6.           4. prioritāte: izveidot labāku izlūkdatu apkopojumu

Izņemts šaujamierocis sniedz pierādījumus par tā iespējamo izmantošanu iepriekšējos noziegumos, bet, izsekojot tā vēsturei, izmeklēšanai var atklāt saistītus noziegumus un noziedzīgas organizācijas[60]. Pašlaik šaujamieroču reģistrēšana un izsekošana ES notiek tikai daļēji, un tā ir nepietiekami koordinēta. Piemēram, izņemšana var būt reģistrēta policijā, bet ne muitas datu bāzēs, vai otrādi, bet datu formāti un piekļuves noteikumi dažādām ES sistēmām, piemēram, Muitas riska pārvaldības sistēmai, Muitas informācijas sistēmai un Eiropola informācijas sistēmai, nav savietojami[61]. Turpmāk minētie priekšlikumi kopā ar labākiem norādījumiem vai apmācību par to, kā tiesībaizsardzības iestāžu operatīvie darbinieki varētu pilnībā izmantot datu sistēmas ar to laiku un resursiem, kas tiem ir pieejami, varētu dot ieguldījumu šo problēmu risināšanā.

6.1.        1. uzdevums: apkopot precīzākus un visaptverošākus datus par noziegumiem saistībā ar šaujamieročiem ES un pasaulē

Attiecīgajos kriminālizmeklēšanas posmos operatīvā līmenī būtu kopīgi un pārdomāti jāizmanto esošie IT instrumenti un informācijas avoti. Šīs sistēmas var arī sniegt ES iespēju veidot skaidrāku kopainu šaujamieroču noziedzības jomā. Komisija apspriedīsies ar Eiropas šaujamieroču ekspertu grupu, dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem šaujamieroču izsekošanai, valsts koordinācijas centriem robežu uzraudzībai, tiesu iestādēm, muitas iestādēm, Interpolu, ANO Rīcības programmas kontaktpunktiem dalībvalstīs un trešās valstīs, un ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. ES būtu jāizstrādā šaujamieroču datu vākšanas plāns un norādījumi gala lietotājiem, kā izmantot sinerģiju un uzlabot noziedzības novērtējumus valstīs. Plānam būs piecas galvenās sastāvdaļas.

Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāspēj veikt šaujamieroču riska valsts novērtējumus. Līdz 2014. gadam ieviešot datorizētas datu uzglabāšanas sistēmas par likumīgi glabātiem šaujamieročiem (Šaujamieroču direktīvas prasība[62]) būtu jāpalīdz dalībvalstīm šajā sakarā, un tām būtu jāapmainās ar pieredzi par šo sistēmu izveidi, lai izvairītos no dublēšanās.

Otrkārt, visi izņemtie vai atgūtie šaujamieroči valsts šaujamieroču ekspertiem būtu jāreģistrē tehniskā ziņā pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu to izsekojamību un varētu noteikt tendences to sakarā. Šī informācija būtu augšupjāielādē Eiropola informācijas sistēmā. Gadījumos, kad muita pirmā izņem šaujamieroci, kas nelegāli ievests ES, darbiniekiem ir jānorāda pamatinformācija muitas informācijas sistēmā[63], pirms nodot ieroci šaujamieroču ekspertiem. Šaujamieroču ekspertiem visus izņemtos šaujamieročus vajadzētu pārbaudīt nozaudēto vai nozagto šaujamieroču datubāzēs, tostarp Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II), un iARMS. Valsts tiesībaizsardzības lietojumprogrammatūra būtu jāatjaunina, lai darbinieks varētu izveidot, atjaunināt vai dzēst ierakstus vienā transakcijā (t. i, “vienas pieturas aģentūra”), kas nodrošina, ka ieraksti ir pareizi valstu reģistros, SIS II un iARMS. Eiropolam, kam ir piekļuve visām pārrobežu sistēmām (Muitas, SIS II un iARMS, kā arī Eiropola informācijas sistēmai), būtu jāsalīdzina ikgadējā statistika, pamatojoties uz anonimizētiem datiem par kopējo izņemšanu skaitu un jāziņo par jebkuru neatbilstību vai datu kvalitātes jautājumu.

Treškārt, par ikvienu ziņojumu par nozaudētu vai nozagtu šaujamieroci būtu jāizveido brīdinājums SIS II un iARMS sistēmā. Visām dalībvalstīm būtu jānodrošina visiem gala lietotājiem piekļuve pašlaik pieejamiem meklēšanas rīkiem, kas ļautu viņiem veikt vienu meklējumu gan valsts reģistros, gan SIS II un iARMS, un visi rezultāti parādītos uz gala lietotāja ekrāna.

Ceturtkārt, vispārīgākai informācijas apmaiņai par nelikumīgiem šaujamieročiem dalībvalstīm vajadzētu izmantot pieejamos drošos tīklus, piemēram, Eiropola SIENA rīku, kas ļauj Eiropola valstu sadarbības koordinatoriem palīdzēt izmeklēt citas noziedzīgas darbības, piemēram, narkotiku tirdzniecību, kurās ir iesaistīti šaujamieroči[64].

Piektkārt, globālā mērogā Komisija sadarbosies ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroju (UNODC), lai noteiktu šaujamieroču tirdzniecības maršrutus pasaulē un noteiktu galvenos noziedzīgās darbības centrus, pret kuriem jāvēršas turpmākajās ES un pasaules mēroga operācijās, pilnībā izmantojot ES esošos rīkus, tostarp muitas riska pārvaldības sistēmu. ES atbalstīs papildu pūles, lai uzlabotu sistemātisku uzraudzību pār ieroču plūsmām uz bruņoto konfliktu zonām un no tām un tādējādi veicinātu starptautisko mieru un drošību.

6.2.        2. uzdevums: veikt tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mērķtiecīgu apmācību jomās, kurās tas visvairāk nepieciešams

Pamatojoties uz operatīvajām prasībām, CEPOL patlaban tiesībaizsardzības mācību shēmas ietvaros[65] veic “trūkumu analīzi”, lai noteiktu apmācību vajadzības attiecībā uz risku mazināšanu saistībā ar šaujamieročiem. Sākot ar 2014. gadu, šīs vajadzības jārisina ar valsts un ES līmeņa apmācībām. CEPOL būtu arī jāsadarbojas ar partneriem trešās valstīs to tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācības jomā, kuri nodarbojas ar šaujamieroču jautājumiem.

7.           Secinājumi

Šajā paziņojumā ir noteikti vairāki veidi, kā ES var palīdzēt dalībvalstīm stiprināt centienus mazināt draudus, ko rada šaujamieroču nelikumīga lietošana. Tajā tiek ierosināts veidot integrētu politiku gan nolūkā uzlabot šaujamieroču iekšējo tirgu par labu likumīgiem lietotājiem, gan arī ierobežot noziedzīgas lietošanas radīto negatīvo ietekmi uz ES iekšējo drošību. Politika būtu jāīsteno, iesaistot vairākus sektorus, tostarp vietējās iestādes, šaujamieroču nozari, Pastāvīgo starptautisko šaujamieroču pārbaudes komisiju, šaujamieroču likumīgo lietotāju federācijas, mediķus, Eiropas standartu organizāciju un Eiropas Aizsardzības aģentūru, kā arī tiesībaizsardzības iestādes, pilnveidojot labāko praksi, kas izstrādāta saskaņā ar „administratīvās pieejas” iniciatīvu[66]. Šie uzdevumi tiks veikti, pilnībā ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības, kas nostiprinātas ES Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

Komisija apspriedīsies ar ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, ar mērķi novērtēt dažādas iespējas, lai risinātu konstatētās problēmas. Ja būs nepieciešams, un pamatojoties uz detalizētu priekšizpēti un ietekmes novērtējumu uz drošību, nozari un šaujamieroču likumīgajiem lietotājiem, Komisija 2015. gadā iesniegs attiecīgus priekšlikumus, tostarp tiesību aktu priekšlikumus[67].

1. PIELIKUMS: Prioritātes un uzdevumi

Prioritāte || Uzdevums || Vada (sadarbībā ar) || Laiks

1. Aizsargāt civilo šaujamieroču likumīgo tirgu. || 1. Noskaidrot, kuri šaujamieroči ir aizliegti un kuriem ir nepieciešama atļauja. || KOM (EFE, šaujamieroču nozare) || 2015.

|| 2. Izveidot jaunu ES standartu marķēšanai. || KOM (šaujamieroču nozare, C.I.P., Eiropas standartizācijas organizācija) || 2015.

|| 3. Vienkāršot šaujamieroču licencēšanas noteikumus. || KOM (dalībvalstis, nozare, īpašnieki) || 2015.

2. No likumīgā par nelikumīgo: samazināt šaujamieroču nonākšanu noziedzīgās rokās. || 1. Atjaunināt kontroli pār ieroču pārdošanu un nelikumīgu ražošanu. || KOM (dalībvalstis, Eiropols, Eiropas Aizsardzības aģentūra) || 2015.

|| 2. Novērst zādzības un nozaudēšanas gadījumus. || KOM (dalībvalstis, C.I.P., šaujamieroču nozare) || 2015.

|| 3. Līdzsvarot ārējās darbības un paplašināšanās procesus, lai samazinātu novirzīšanas risku no trešām valstīm. || EĀDD (KOM, ANO) || 2013.-2015.

|| 4. Veicināt iznīcināšanu kā ieteicamāko veidu, kā atbrīvoties no liekajiem šaujamieročiem. || KOM un EĀDD (Eiropas Aizsardzības aģentūra) || 2013.-2015.

3. Palielināt spiedienu uz noziedzīgajiem tirgiem. || 1. Sniegt norādījumus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. || KOM (dalībvalstis, Eiropols) || 2014.-2015.

|| 2. Īstenot pārrobežu sadarbību, lai apturētu šaujamieroču nelegālo glabāšanu un apriti. || KOM, EĀDD, dalībvalstis un Eiropols || 2013.-2017.

|| 3. Izveidot sadarbību noziedznieku izmantoto šaujamieroču izsekošanai. || KOM (dalībvalstis, Eiropols) || 2015.

|| 4. Stiprināt atturošus faktorus pret šaujamieroču ļaunprātīgu lietošanu. || KOM || 2015.

4. Izveidot labāku izlūkdatu apkopojumu. || 1. Apkopot precīzākus un visaptverošākus datus par noziegumiem saistībā ar šaujamieročiem ES un citur pasaulē. || KOM (dalībvalstis, Eiropols) || 2014.-2017.

|| 2. Veikt tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku mērķtiecīgu apmācību jomās, kurās tas visvairāk nepieciešams. || CEPOL (KOM) || 2014.

2. PIELIKUMS: Statistika

2011. gadā saražoto civilo šaujamieroču apjoms ES-27 (vienības) (pasaulē – kursīvā)[68]:

Kopā: 1 974 156 (10 255 580)

Īsstobra ieroči: 806 645 (1 219 000)

Garstobra ieroči 1 167 511 (5 074 395)

2011. gadā eksportēto civilo šaujamieroču apjoms ES-27 (vienības)[69]:

Kopā 1 200 941

Īsstobra ieroči 566 345

Garstobra ieroči 634 596

2011. gadā importēto civilo šaujamieroču apjoms ES-27 (vienības)[70]:

Kopā: 195 382

Īsstobra ieroči: 25 958

Garstobra ieroči: 169 424

2011. gadā eksportētie civilie un militārie šaujamieroči ES-28 (vērtība EUR)[71]:

Kopā: 931 633 044

Valstu statistika par šaujamieroču likumīgu glabāšanu un slepkavībām, kas izdarītas ar šaujamieročiem[72]

|| Likumīgi turēti šaujamieroči uz 100 iedzīvotājiem || Slepkavības ar šaujamieročiem uz 100 000 iedzīvotājiem || Pašnāvības ar šaujamieročiem uz 100 000 iedzīvotājiem

Beļģija || 17,2 || 0,68 || 1,96

Bulgārija || 6,2 || 0,67 || 0,87

Čehijas Republika || 16,3 || 0,19 || 1,39

Vācija || 30,3 || 0,19 || 0,94

Dānija || 12 || 0,27 || 1,16

Igaunija || 9,2 || 0,24 || 1,57

Īrija || 8,6 || 0,48 || 0,56

Grieķija || 22,5 || 0,26 || 0,97

Spānija || 10,4 || 0,2 || 0,42

Francija || 31,2 || 0,06 || 2,33

Horvātija || 21,7 || 0,39 || 2,35

Itālija || 11,9 || 0,71 || 0,81

Kipra || 36,4 || 0,46 || 0,48

Latvija || 19 || 0,22 || 0,94

Lietuva || 0,7 || 0,18 || 1

Luksemburga || 15,3 || 0,62 || 1

Ungārija || 5,5 || 0,07 || 0,72

Malta || 11,9 || 0 || 1,68

Nīderlande || 3,9 || 0,33 || 0,24

Austrija || 21,9 || 0,28 || 2,68

Polija || 1,3 || 0,09 || 0,12

Portugāle || 8,5 || 0,41 || 1,09

Rumānija || 0,7 || 0,02 || 0,06

Slovēnija || 13,5 || 0,1 || 2,34

Slovākija || 8,3 || 0,18 || 0,94

Somija || 45,3 || 0,45 || 3,34

Zviedrija || 31,6 || 0,41 || 1,2

Apvienotā Karaliste || 6,5 || 0,07 || 0,18

[1]               2011. gadā ES ražotāji izgatavoja gandrīz 2 miljonus civilo šaujamieroču, kas atbilst 20 % no pasaules kopējā ražošanas apjoma, skatīt The Global Regime for Transnational Crime, Council on Foreign Relations, Issue Brief, 2.7.2012.) un papildu skaitļus 2. pielikumā.

[2]               Eurostat, Trends in crime and criminal justice, 18/2013.

[3]               Laikposms no 2000. līdz 2009. gadam. Avots: UNODC Global Study on Homicide 2011. Tā ir tikai daļēja informācija, jo lielākajā daļā dalībvalstu statistika par visu periodu nav pieejama.

[4]               GunPolicy.org

[5]               Skatīt 2. pielikumu. Starp dalībvalstīm ir vērojamas lielas atšķirības – Maltā ar šaujamieročiem nav izdarīta neviena slepkavība, bet Itālijā šī attiecība ir 0,71 uz 100 000 iedzīvotāju; savukārt Lietuvā un Rumānijā uz 100 iedzīvotājiem ir 0,7 šaujamieroči, bet Somijā – 45. Avoti: UNODC, Small Arms Survey, GunPolicy.org

[6]               Skaitā ietvertas arī to sešu šāvēju dzīvības, kuri pēc uzbrukumiem izdarīja pašnāvību.

[7]               Eiropols, Smagu un organizēto noziegumu draudu novērtējums 2013. gadā. "Šaujamieročus bieži vien tirgo labi strukturētas organizētās noziedzības grupas ..., kas bieži ir iesaistītas arī narkotiku un citu ienesīgu preču tirdzniecībā." ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC), 'Digest of Organized Crime Cases', 2012., 101. lpp.

[8]               Eiropols, TE-SAT 2013 – ziņojums par terorisma situāciju un tendencēm ES. Izmantotie ieroči bija Colt 45 pistole un Uzi automāts (Tulūzā/Montobānā) un 9 mm FN P35 pistole (Frankfurtē).

[9]               Otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma ir ES datorsistēma, kas ļauj dalībvalstu iestādēm kopīgot to šaujamieroču datus (piemēram, tipu un sērijas numuru), par kuriem ir ziņots, ka tie ir nozaudēti, nozagti vai nelikumīgi piesavināti.

[10]             Avots: Francijas policija.

[11]             Precīzas aplēses par šo krājumu apmēru nav iespējams veikt, savukārt pieejamās aplēses ir ļoti atšķirīgas, daļēji tāpēc, ka apjomi ir mainīgi. Kādā nesenā pētījumā tika aplēsts, ka Bosnijā un Hercegovinā 2011. gadā bija 76 000 kājnieku ieroču un vieglo ieroču vienību, un 100 000 tonnu munīcijas, bet Melnkalnē 2011. gadā bija 28 000 ieroču un 7000 tonnu munīcijas. Pierre Gobinet, 'Significant Surpluses: Weapons and Ammunition Stockpiles in South-east Europe', Small Arms Survey, The Regional Approach to Stockpile Reduction and the US Office of Weapons Removal and Abatement, Dec 2011.

[12]             Avots: Eiropas Šaujamieroču ekspertu grupa: Convertible Weapons in the Western Balkans, SEESAC, 2009. Apvienotajā Karalistē 2010./2011. gadā 63 % no nozagtajiem 2534 šaujamieročiem tika nozagti dzīvojamajās telpās; Homicides, Firearms Offences and Intimate Violence 2010/11: Supplementary Volume 2 to Crime in England and Wales 2010/11, Kevin Smith et al, Home Office Statistical Bulletin 2012.

[13]             Pamatojoties uz Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Kipras, Čehijas Republikas, Dānijas, Īrijas, Igaunijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes sniegtajiem datiem.

[14]             ES līmenī ir divas līdzīgas, bet skaidri nodalītas ieroču definīcijas. (1) “Šaujamierocis” ir definēts ES iekšējā tirgus un kopējā tirdzniecības politikā kā “…pārnēsājams ierocis ar stobru, kurš šaujampulvera iedarbības rezultātā raida, ir paredzēts vai var tikt pielāgots, lai raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu...” (Direktīva 2008/51/EK (citēta) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai, OV 94/1, 30.3.2012. Šaujamieroči, kas paredzēti militārai lietošanai, nav iekļauti to tiesību aktu darbības jomā, uz kuriem attiecas šī definīcija. (2) Terminu “kājnieku ieroči un vieglie ieroči” parasti lieto Apvienoto Nāciju Organizācijas forumos un ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Kaut arī šim terminam nav vienotas starptautiskās definīcijas, ES uzskata, ka tas aptver automātiskās un pusautomātiskās šautenes un ložmetējus, kas īpaši paredzēti militārai lietošanai (Padomes Vienotā rīcība (2002. gada 12. jūlijs) par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku ieroču un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā un par Vienotās rīcības 1999/34/KĀDP atcelšanu). Šis paziņojums vērš uzmanību uz drošības riskiem, kas ir saistīti ar visa veida ieročiem, ietverot gan “šaujamieročus”, gan “kājnieku ieročus”, gan “civilai”, gan “militārai” lietošanai paredzētos ieročus.

[15]             Padomes ziņojums par Eiropas drošības stratēģijas ieviešanu – sniedzot drošību mainīgajā pasaulē. ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai, COM (2010) 673.

[16]             Apspriešana par vienoto pieeju par to, ka mazināt kaitējumu, ko izraisa šaujamieroču noziedzīga lietošana ES; http://ec.europa.eu/yourvoice/index_en.htm

[17]             Starpposma ziņojums par organizēto noziedzību, Eiropas Parlamenta CRIM komiteja jo īpaši uzsver, ka nepieciešama aktīvāka rīcība marķēšanas un nelegālās tirdzniecības jomā.

[18]             ES nelikumīgas VIKI, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanas stratēģija, Padomes dokuments Nr. 5319/06.

[19]             Saskaņā ar Direktīvas 2008/51/EK 1. panta 12. punktu Komisijai līdz 2015. gadam jāiesniedz novērtējums situācijai, kas izriet no šīs direktīvas piemērošanas, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus.

[20]             Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu.

[21]             Ieroču tirdzniecības līgumu ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma 2013. gada 2. aprīlī. Tajā ir noteikti kopīgi starptautiskie standarti, kas pamatā ietver cilvēktiesības un humanitārās tiesības un regulē galveno ieroču kategoriju, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču, starptautisko tirdzniecību. Tas ietver visus parastos ieročus, tostarp, šaujamieročus, to sastāvdaļas un munīciju, neatkarīgi no to galīgā lietojuma. Valstīm, kas ir šā līguma dalībnieces, ir jāņem vērā šie kopīgie standarti attiecībā uz ieroču pārvietošanas atļauju izsniegšanu. Līgums stāsies spēkā tad, kad to būs ratificējušas 50 valstis. Komisija 2013. gada maijā iesniedza priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru ES dalībvalstīm atļauj parakstīt līgumu.

[22]             ES Rīcības kodekss par ieroču eksportu, ko Padome pieņēma 1998. gada 8. jūnijā; Eiropas Savienības Kopējais militāro preču saraksts, kuru Padome pieņēma 2000. gada 13. jūnijā un kuru regulāri atjaunina; Rīcības kodeksu aizstāja ar Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju Nr. 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, OV L335/99.

[23]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L146, 10.6.2009.

[24]             Kopējā nostāja 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli, OV L156/79, 25.5.2003.

[25]             Komisijas paziņojums par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību, COM(2012) 793.

[26]             Eiropas Šaujamieroču ekspertu grupa tika izveidota 2004. gadā, lai sekmētu informācijas apmaiņu un veicinātu sadarbību ieroču nelikumīgas tirdzniecības un glabāšanas apkarošanai. Tā atbalsta Padomes Tiesībaizsardzības jautājumu darba grupu, un tajā ir šaujamieroču eksperti no visām ES dalībvalstīm, Eiropola un asociētajām dalībniecēm Lihtenšteinas, Norvēģijas, Šveices un Turcijas.

[27]             Padomes ieteikums par standarta procedūru, ko dalībvalstīs ievēro policijas iestādes pārrobežu pārbaudēs, veicot izmeklēšanu par tādu konfiscētu vai atgūtu šaujamieroču piegādes kanāliem, kas saistīti ar likumpārkāpumiem, 2007. gada 12. un 13. jūnijā; Padomes secinājumi par Eiropas rīcības plānu, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību ar tā dēvētiem lielkalibra šaujamieročiem, ko var lietot vai lieto noziedzīgās darbībās, 2010. decembrī.

[28]             2010. gadā ES izveidoja daudzgadu politikas ciklu cīņai pret smago starptautisko un organizēto noziedzību, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, ES iestādēm, ES aģentūrām un attiecīgajām trešām personām, un, lai nodrošinātu saskaņotu un stabilu darbības rīcību, kas vērsta pret visaktuālākajiem noziedzības draudiem ES. Pirmais pilnais politikas cikls ilgst no 2014. gada līdz 2017. gadam, ievērojot 2013. gada smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu un izveidoto daudzgadu stratēģisko plānu (2013. gada jūlijā), un pieņemto rīcības plānu (2013. gada oktobrī); Padomes secinājumi par ES politikas cikla izveidi un īstenošanu organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā, 3043. tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, Briselē, 2010. gada 8. un 9. novembrī.

[29]             2001. gada ANO Rīcības programma par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu ir politiski saistošs dokuments, kuru visas ANO dalībvalstis pieņēma vienprātīgi un kurš apliecina globālu apņemšanos īstenot visaptverošu pieeju, veicinot kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, samazināšanu un izskaušanu visos tās aspektos vietējā, nacionālā, apakšreģionālā, reģionālā un globālā līmenī kā ieguldījumu starptautiskā miera un drošības jomā. Tā ietver plašu darbību klāstu, tostarp krājumu pārvaldību un drošību, pārvietošanas kontroli, lietvedību, iznīcināšanu, informācijas apmaiņas mehānismus un ADR. Tās mērķis nav kontrolēt pārvietošanu nevalstiskajiem dalībniekiem vai civilo kājnieku ieroču glabāšanu. Īstenošana tiek pārskatīta valstu divgadu sanāksmēs un regulārās pārskata konferencēs (pēdējā pārskatīšanas konference notika 2012. gada augustā un septembrī Ņujorkā). Starptautiskais instruments, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus, kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma 2005. gada 8. decembrī.

[30]             Padomes Lēmums 2013/320/KĀDP; tā ir daļa no ES visaptverošās pieejas nolūkā atbalstīt pāreju uz demokrātiju, ilgtspējīgu mieru un drošību Lībijā; ES robežu pārvaldības palīdzības misija Lībijā.

[31]             Organizācijas, ko atbalsta ES, ir, piemēram, Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūts un Saferworld.

[32]             Regulu plānots pieņemt 2013. gada rudenī.

[33]             Šaujamieroču direktīvas (1991. un 2008. gadā), Padomes 2011. gada 18. jūlija Lēmums 2011/428/KĀDP par to, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroja veiktās darbības, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visos tās aspektos.

[34]             Avots: Eiropas Šaujamieroču ekspertu grupa.

[35]             Operācijas Fireball mērķis bija kravas automobiļi, kas devās no Rietumbalkāniem uz ES, šķērsojot tās austrumu robežu.

[36]             Skatīt iepriekš 29. zemsvītras piezīmi.

[37]             Skatīt Direktīvas Nr. 2008/51/EK pielikumu.

[38]             COM(2012) 415. Par iespējamām priekšrocībām un trūkumiem, veicot vienkāršošanu un iedalot šaujamieročus tikai divās kategorijās (aizliegti vai atļauti) ar mērķi nodrošināt labāku iekšējā tirgus darbību attiecībā uz šiem ražojumiem, ziņojumā tika secināts, ka “šaujamieroču kategoriju skaita samazinājumam līdz divām kategorijām ES līmenī pašam par sevi nebūtu acīmredzamu priekšrocību; šāda iespēja jebkurā gadījumā nebūtu jāizskata atsevišķi”.

[39]             Piemēram, Apvienotā Karaliste 1997. gadā ieviesa vispārīgu pistoļu aizliegumu, bet 2006. gadā noteica ierobežojumus pneimatiskajiem ieročiem un aizliegumu importēt un pārdot “reālas” ieroču imitācijas; Lietuva 2012. gadā ieviesa gāzes pistoļu aizliegumu.

[40]             Atkarībā no ražotāja izvēles un valsts tiesību aktu prasībām, marķējumā var tikt ietverts ražotājs, modelis, kalibrs vai patronas apzīmējums, pārbaudes iestāde un pārbaudes gads, un sērijas numurs. Pārbaudes iestāde ir tehniska iestāde, kurā pārbauda šaujamieročus tajās valstīs, kurās pārbaudes un citi tehniskie pasākumi ir obligāti. Valstī var būt viena vai vairākas pārbaudes iestādes, kas var atrasties ražotāja telpās. Pārbaudes iestāde veic kontroles šāvienu un pārbauda sastāvdaļu drošības elementus, pēc tam ierīcēs, iespiež vai iegravē marķējumu, kas norāda pārbaudes veidu un laiku.

[41]             Pastāvīgā starptautiskā šaujamieroču pārbaudes komisija (La Commission internationale permanente pour l'épreuve des armes à feu portatives) jeb C.I.P. ir starptautiska organizācija, kas akreditē pārbaudes iestādes un piemēro standartizētas marķēšanas prasības, kas ir obligātas 14 organizācijas dalībvalstīs, tostarp 11 ES dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Čehijas Republikā, Somijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Slovākijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē).

[42]             Skatīt iepriekš 30. zemsvītras piezīmi. Šis politiski saistošais instruments, kurā līdzīgi kā Šaujamieroču direktīvā ir noteikts, ka ir nepieciešams vai nu īpašs marķējums, kas ietver izgatavotāja nosaukumu, izgatavošanas valsti un sērijas numuru, vai arī ir jāsaglabā jebkāds cits īpašs un viegli lietojams marķējums, kas visām valstīm ļauj viegli identificēt izgatavošanas valsti.

[43]             Tirgotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, "kuras arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir šaujamieroču, detaļu un munīcijas ražošana, tirdzniecība, maiņa, izīrēšana, labošana vai pārveidošana”. (Direktīvas Nr. 1991/477/EK 1. panta 2. punkts, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas Nr. 2008/51/EK 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu).

[44]             Direktīvas Nr. 2008/51/EK 1. pants 3. punkts. Tirdzniecības starpnieks ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kura nav tirgotājs un kuras arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir ieroču pirkšana, pārdošana vai ar ieroču pārvietošanu saistītu formalitāšu kārtošana”. (Direktīvas 91/477/EK 1. panta 1. punkta e) apakšpunkts, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas Nr. 2008/51/EK 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu).

[45]             Skatīt, piemēram, Small Arms Survey, UNIDIR and United Nations Department for Disarmament Affairs, 'Developing a Mechanism to Prevent Illicit Brokering in Small Arms and Light Weapons—Scope and Implications', 2007.

[46]             Avots: Stokholmas Starptautiskais miera pētniecības institūts.

[47]             Pamatojoties uz 2010. gada rīcības plānu, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību ar tā dēvētiem lielkalibra šaujamieročiem (skatīt iepriekš 28. zemsvītras piezīmi).

[48]             Neviens šāds pasākums nedrīkstētu apdraudēt likumīgus pētniecības un izstrādes pasākumus, kuru mērķis ir izmantot 3D druku un ar to saistītās tehnoloģijas, ja tas nepārprotami ir sabiedrības interesēs.

[49]             2009/1012/KĀDP; 2012/711/KĀDP.

[50]             Ministru konference “Ieroču kontrole ES paplašināšanās kontekstā”, iesaistot Īpašā Eiropas Savienības pārstāvja biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP) Bosnijā un Hercegovinā notika 2013. gada 18. un 19. jūnijā.

[51]             COM(2011) 840 galīgā redakcija, 2011/0406 (COD), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā; COM(2011) 839 galīgā redakcija, 2011/0405 (COD), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu; TAIEX IPA (starptautiskā pirmspievienošanās) Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, OV L 210/82. Informāciju par Stabilitātes instrumentu skatīt iepriekš 33. zemsvītras piezīmē.

[52]             Dalībvalstīm tiek prasīts “veikt pasākumus dezaktivācijai..., lai nodrošinātu to, ka šaujamierocim veiktās izmaiņas padara to neatgriezeniski neizmantojamu”; Direktīvas 91/477/EK I pielikuma III daļa.

[53]             Eiropas šaujamieroču ekspertu grupas (EFE) rokasgrāmata Šaujamieroču piederības izsekojamība – Tādu šaujamieroču aprites sistemātiskas izsekošanas rokasgrāmata, kas konfiscēti nelegālas piederības vai noziedzīgu nodarījumu gadījumos http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/07/st10/st10000.lv07.pdf

[54]             Tas arī veidos daļu no plašākas sadarbības ES 7. muitas un policijas sadarbības rīcības plāna ietvaros.

[55]             COM(2011) 753 galīgā redakcija, Priekšlikums Regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai.

[56]             http://www.smallarmsstandards.org/; iARMS ir Interpola sistēma nelikumīgu šaujamieroču reģistrēšanai un izsekošanai – skatīt 3. uzdevumu.

[57]             iARMS pastāvīgo attīstību un izvēršanu atbalsta no ES Stabilitātes instrumenta; līdz šim tajā piedalās 12 ES dalībvalstis: Beļģija, Čehijas Republika, Spānija, Īrija, Horvātija, Ungārija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija Slovēnija un Apvienotā Karaliste; Padome, Četrpadsmitais progresa ziņojums par to, kā tiek īstenota ES Stratēģija VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (2012/II) (2013/C 138/03).

[58]             Francija, Grieķija, Īrija, Nīderlande, Austrija un Somija.

[59]             16. pants Padomes Direktīvā Nr. 91/477/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu Nr. 2008/51/EK.

[60]             UNODC, Digest of Organized Crime Cases, 103. lpp.

[61]             COM(2004) 376, Policijas un muitas sadarbības pastiprināšana Eiropas Savienībā

[62]             Direktīvas 2008/51/EK 1. panta 2. punkts.

[63]             Padomes Lēmums 2009/917/TI. Šie pamatdati par izņemšanas vietu un šaujamieroča izcelsmi muitas informācijas sistēmā tiek glabāti muitas vajadzībām, proti, lai, balstoties uz riska analīzi, labāk noteiktu potenciālos kontrabandas ieroču pārvadājumus. Tāpēc tie dati, kas neattiecas uz muitas mērķiem, (piemēram, kalibrs) nav muitas informācijas sistēmā.

[64]             COM(2012) 735, Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības stiprināšana ES: Eiropas informācijas apmaiņas modelis (EIXM).

[65]             COM(2013) 172 Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmas izveide.

[66]             Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (2010/C 115/01), uzsvēra, ka nepieciešama šāda pieeja: “Labākais veids, kā samazināt noziedzības līmeni, ir veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu to, ka noziegumi vispār notiek, [...], izmantojot daudznozaru pieeju, kas ietver arī administratīvu pasākumu veikšanu un sadarbības veicināšanu starp administratīvajām iestādēm.”.

[67]             Tas balstīsies uz esošajiem resursiem, un tiks izstrādāts tā, lai nebūtu nepieciešams papildu personāls vai finanšu resursi Komisijā vai kādā no decentralizētajām aģentūrām.

[68]             Avots: World Forum of Shooting Activities, 2013. gada marts, izmantojot pārbaudes iestāžu sniegto informāciju; kas ietver oficiālos rādītājus par Beļģiju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Spāniju un Apvienoto Karalisti, un aplēses par pārējām dalībvalstīm.

[69]             Eurostat.

[70]             Eurostat. Vairākas dalībvalstis neziņoja ne par vienu pistoļu un revolveru (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Rumānija) un militāro šaujamieroču (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Rumānija) eksporta gadījumu.

[71]             Avots: Miera izpētes institūts Oslo.

[72]             Avots: UNODC, Small Arms Survey, www.gunpolicy.org; šos rādītājus var salīdzināt ar atbildēm, kuras sniegtas Eurobarometer 383 un kurās vidēji 5 % deklarēja, ka viņu īpašumā ir šaujamierocis, un šis rādītājs pa dalībvalstīm bija robežās no 1 % Nīderlandē līdz 18 % Kiprā.