BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 9 PROJEKTS 2013. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IEŅĒMUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀM IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀM III iedaļa – Komisija

Ņemot vērā:

– Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam[1], un jo īpaši tās 41. pantu,

– Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2012. gada 12. decembrī[2],

– budžeta grozījumu Nr. 1/2013, kas pieņemts 2013. gada 4. jūlijā,

– budžeta grozījumu Nr. 2/2013, kas pieņemts 2013. gada 11. septembrī,

– budžeta grozījumu Nr. 3/2013, kas pieņemts 2013. gada 11. septembrī,

– budžeta grozījumu Nr. 4/2013, kas pieņemts 2013. gada 11. septembrī,

– budžeta grozījumu Nr. 5/2013, kas pieņemts 2013. gada 11. septembrī,

– budžeta grozījuma Nr. 6/2013 projektu[3], kas pieņemts 2013. gada 10. jūlijā un kurā grozījumi izdarīti 2013. gada 18. septembrī[4],

– budžeta grozījuma Nr. 7/2013 projektu[5], kas pieņemts 2013. gada 25. jūlijā,

– budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projektu[6], kas pieņemts 2013. gada 25. septembrī,

Eiropas Komisija ar šo iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai 2013. gada budžeta grozījuma Nr. 9 projektu.

IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-lv.htm). Izmaiņas šajā kopsavilkumā angļu valodā informācijas nolūkos ir pievienotas kā budžeta pielikums.

SATURS

1.      Ievads.. 5

2.      ES Solidaritātes fonda izmantošana.. 5

2.1.        Sausums Rumānijā.. 5

2.2.        Plūdi Centrāleiropā.. 6

2.2.1.     Vācija.. 6

2.2.2.     Austrija.. 8

3.2.2.     Čehija.. 9

3.      Finansējums.. 10

4.      Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām... 11

1.           Ievads

2013. gada budžeta grozījuma Nr. 9 projekts (BGP) attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 400,5 miljonu apmērā saistību un maksājumu apropriācijās. Līdzekļi no fonda tiek piesaistīti Rumānijas atbalstam saistībā ar sausumu un mežu ugunsgrēkiem 2012. gada vasarā un Vācijas, Austrijas un Čehijas atbalstam saistībā ar plūdiem 2013. gada maijā un jūnijā.

2.           ES Solidaritātes fonda izmantošana

2.1.        Sausums Rumānijā

2012. gada vasarā lielākajā daļā Rumānijas bija ļoti maz nokrišņu un atkārtoti karstuma viļņi ar ļoti augstu temperatūru, kas izraisīja sausumu un rezultātā sliktu ražu, vairākus mežu un veģetācijas ugunsgrēkus, ūdens trūkumu iedzīvotājiem un no tā izrietošās problēmas ar ūdens apgādi un hidroelektrostacijām. Tāpēc 2012. gada novembrī Rumānijas iestādes nolēma iesniegt pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai no ES Solidaritātes fonda.

Komisijas dienesti rūpīgi izvērtēja pieteikumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Vērtējumā tika izdarītas šādas būtiskākās atziņas.

(1) Komisija pieteikumu no Rumānijas saņēma 2012. gada 2. novembrī. Lai varētu pabeigt vērtējumu, Komisija pieprasīja papildu un rediģētu informāciju, kuru tā saņēma 2013. gada 30. maijā. Šīs informācijas tulkojums no oriģināla rumāņu valodā bija pieejams 2013. gada 3. jūlijā.

(2) Saistībā ar sausumu Kiprā 2008. gadā Komisija noteica, ka, lai gan Regula (EK) Nr. 2012/2002 var nebūt labi piemērota lēni progresējošas katastrofas iezīmju novēršanai, to tomēr saskaņā ar regulas 2. panta 1. punktu var piemērot, kad notiek liela dabas katastrofa ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku saņēmējvalstī, ja katastrofa atbilst 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem un pieteikums palīdzības saņemšanai iesniegts laikus saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

(3) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. panta 1. punktu pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā desmit nedēļas pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem. Lēni progresējošu katastrofu, piemēram, sausuma gadījumā runa ir par objektīvu problēmu. Rumānijā ilgs periods ar zemu nokrišņu daudzumu, arvien augstāku temperatūru un vairākiem ugunsgrēkiem vairāku mēnešu garumā izraisīja lielu sausumu, kas aptvēra 2,764 miljonus hektāru zemes 35 no 41 Rumānijas apriņķa, kā rezultātā 2012. gada 25. augustā izcēlās lieli veģetācijas un mežu ugunsgrēki. Tāpēc Komisija uzskata, ka 2012. gada 25. augustu, kā norādījušas Rumānijas iestādes, t. i., nedaudz mazāk par 10 nedēļām pirms pieteikuma saņemšanas, var uzskatīt par lielās katastrofas sākuma datumu. Rezultātā 2012. gada 2. novembrī iesniegtajā pieteikumā Komisijai ir ievērots regulas 4. panta 1. punktā noteiktais termiņš.

(4) Sausums un tā izraisītās sekas ir dabas katastrofas un tāpēc ietilpst ES Solidaritātes fonda galvenajā piemērošanas jomā.

(5) Savā sākotnējā pieteikumā Rumānijas iestādes lēsa, ka sausuma un mežu ugunsgrēku radītie kopējie tiešie zaudējumi pārsniedz EUR 1,9 miljardus. Šī summa veidoja 263 % no Rumānijai piemērojamā parastā Solidaritātes fonda piesaistes sliekšņa, kas 2012. gadā bija EUR 735,5 miljoni (t.i., 0,6 % no NKI, pamatojoties uz 2010. gada datiem). Taču šī summa ietvēra lauksaimniecībai radītos zaudējumus pirms noteiktā sākuma datuma, kurus nedrīkst iekļaut, aprēķinot kopējo zaudējumu apmēru. Turklāt lauksaimniecības zaudējumu aprēķina pamatā bija nereālistiskas prognozes attiecībā uz ražu un tirgus cenām. Tāpēc pēc Komisijas lūguma Rumānija pārskatīja zaudējumu novērtējumu. Pabeidzot pārskatīšanu, Rumānijas iestādes norādīja, ka kopējie zaudējumi ir EUR 872,8 miljoni. Taču šajā summā joprojām ir ietverti ekonomiskie zaudējumi 66,1 miljona euro apmērā hidroenerģijas ražošanas nozarē, ko nevar uzskatīt par tiešajiem zaudējumiem un kuri no šīs summas ir atskaitāmi. Tādējādi Komisija uzskata, ka kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 806,7 miljoni. Tā kā šī summa pārsniedz parasto slieksni Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanai, sausums uzskatāms par lielu dabas katastrofu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. punktu. Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats finansiālās palīdzības summas aprēķināšanai. Finansiālo palīdzību var izmantot tikai un vienīgi būtiskiem avārijas darbiem, kas uzskaitīti regulas 3. pantā.

(6) Vairāk nekā 99 % zaudējumu ir radušies lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, kurām nav tiesību saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda, jo tās nav minētas starp Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 2. punktā minētajiem avārijas darbiem, kuru veikšanai var piešķirt palīdzību. Saskaņā ar Rumānijas aprēķiniem to darbu izmaksas, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu, ir 2,5 miljoni euro. Šīs izmaksas ir saistītas ar glābšanas dienestu veiktajiem avārijas darbiem, jo īpaši ugunsdzēšanu un ūdens transportu, kā arī rehabilitācijas operācijām saistībā ar ūdens infrastruktūru. Palīdzība no Solidaritātes fonda nedrīkst pārsniegt kopējās avārijas darbu attiecināmās izmaksas.

(7) Skartais reģions var pretendēt uz atbalstu kā „Konverģences reģions” no struktūrfondiem (2007.–2013. g.).

(8) Saskaņā ar Rumānijas iestādēm attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, pieteikumā minētais sausums un mežu ugunsgrēki tiek uzskatīti par lielu katastrofa regulas nozīmē, un tie izpilda Regulas Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta pirmajā daļā minētos nosacījumus Solidaritātes fonda līdzekļu piesaistei.

2.2.        Plūdi Centrāleiropā

2013. gada maijā un jūnijā Centrāleiropā laika apstākļi bija ļoti līdzīgi tiem, kuru rezultātā izcēlās lielākie plūdi pēdējo simts gadu laikā 2002. gadā un pēc kuriem tika izveidots ES Solidaritātes fonds. Ārkārtīgi spēcīgie plūdi atkal skāra Vāciju, Austriju un Čehiju. Neraugoties uz to, ka plūdu līmenis daļēji bija augstāks, kopējais postījums, lai arī joprojām ļoti apjomīgs, bija mazāks par 2002. gadā nodarīto postījumu, jo īpaši Austrijā un Čehijā, arī pateicoties efektīvai aizsardzībai pret plūdiem un kopš 2002. gada ieviestajiem riska kontroles pasākumiem.

Pēc tam Vācija iesniedza pieteikumu finansiālās palīdzības saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, atsaucoties uz lielas katastrofas kritēriju, savukārt Austrijas un Čehijas pieteikumi tika iesniegti, atsaucoties uz tā dēvēto "kaimiņvalstu kritēriju".

Komisijas dienesti pieteikumus rūpīgi izvērtēja saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Vērtējumā tika izdarītas šādas būtiskākās atziņas.

2.2.1.     Vācija

(1) Komisija pieteikumu no Vācijas saņēma 2013. gada 24. jūlijā noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2013. gada 18. maijā reģistrētajiem postījumiem.

(2) No 2013. gada maija vidus lielā daļā Vācijas bija ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes, kas dažos apgabalos sasniedza pat 300 % no vidējā mēneša nokrišņu daudzuma. Turklāt augsne vairs nespēja uzsūkt mitrumu un Donavas upes baseinos ieplūda kūstošais sniegs no Alpiem, kā rezultātā izcēlās plaši plūdi. Ūdens līmenis daudzās upēs sasniedza rekordaugstu līmeni. Plūdi bija plašāki un spēcīgāki par plūdiem 2002. gada augustā un iepriekš reģistrētajiem rekordaugsta līmeņa vasaras plūdiem 1954. gada jūlijā. 2013. gada 18. maijā spēcīgi pērkona negaisi un ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes izraisīja pirmos plūdu radītos postījumus Bavārijā un Tīringenē. Donavas, Lehas un Rēgenas upes un Inn-Salzach reģionu laikposmā no 2013. gada 1. līdz 16. jūnijam skāra īpaši spēcīgi plūdi. Sākot no 2013. gada 30. maija, pastāvīgas lietusgāzes izraisīja plūdus Reinas garumā un visā tās sateces baseinā Bādenē-Virtembergā, Bavārijā, Hesenē, Reinzemē-Pfalcā un Tīringenē. Reģionos ap Elbas un Zāles upēm Saksijā, Tīringenē, Saksijā-Anhaltē, Brandenburgā, Lejassaksijā, Meklenburgā-Priekšpomerānijā un Šlēsvigā-Holšteinā plūdi bija ilgāki, proti, tie sākās 2013. gada 2. jūnijā un turpinājās līdz mēneša beigām.

(3) Plūdi ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst Solidaritātes fonda galvenajā piemērošanas jomā.

(4) Kas attiecas uz plūdu ietekmi un sekām, Vācijas iestādes ziņoja par astoņiem bojā gājušajiem un vismaz 128 ievainotajiem. Vairāk nekā 100 000 cilvēku no plūdu skartajām teritorijām tika evakuēti, un kopā katastrofa skāra gandrīz 600 000 cilvēku. Ietekme bija jūtama gandrīz 1700 apdzīvotās vietās. Daudzi pilsētu centri tika daļēji vai pilnībā appludināti (piemēram, Pasava, Degendorfa, Bādšandava, Pirna, Meisene, Drēzdene, Grimma, Dobelna, Valdheima). Vairāk nekā 32 000 māju tika izpostītas vai pilnībā iznīcinātas. Kopējie privātām mājsaimniecībām nodarītie zaudējumi bija gandrīz 1,5 miljardi euro. Daudzviet tika pārtraukta dzeramā ūdens piegāde, notekūdeņu sistēmu un elektroenerģijas tīklu darbība, un skolas un bērnudārzi tika slēgti. Vairāk nekā 170 tiltu un aptuveni 700 km ceļu tika bojāti vai sagrauti. Galvenais dzelzceļa savienojums starp Berlīni un Stendāli joprojām ir slēgts. Publiskajām pretplūdu aizsardzības sistēmām tika nodarīts strukturāls postījums, un turpmāku plūdu gadījumā tās vairs nedarbosies. Uzņēmējdarbības nozarei nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairāk nekā EUR 1,3 miljardu apmērā, kas būtiski ietekmē desmitiem tūkstošu uzņēmumu. Ražošanas iekārtām nodarīto postījumu un loģistikas problēmu dēļ ražošana tika daļēji pārtraukta. Vairāk nekā 430 000 hektāru lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes tika appludināti, un ievērojami tiešie zaudējumi aptvēra gan sliktu ražu, gan arī pilnībā nopostītas ēkas un iekārtas.

(5) Vācijas iestādes kopējos tiešos zaudējumus lēš EUR 8,2 miljardu apmērā. Šī summa ievērojami pārsniedz Vācijai 2013. gadā piemērojamo slieksni Solidaritātes fonda izmantošanai, proti, EUR 3,7 miljardus (EUR 3 miljardi 2002. gada cenās). Tā kā kopējie lēstie tiešie zaudējumi pārsniedz šo slieksni, katastrofa kvalificējama kā „liela dabas katastrofa”. Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats finansiālās palīdzības aprēķināšanai. Finansiālo palīdzību var izmantot tikai un vienīgi būtiskiem regulas 3. pantā uzskaitītajiem avārijas darbiem.

(6) Vācijas iestādes to darbu izmaksas, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 2. punktu, lēš EUR 3,3 miljonu apmērā, un tās ir norādītas, sadalot pa darbu veidiem. Avārijas darbu izmaksu lielākā daļa (virs EUR 2,5 miljoni) attiecas uz atjaunošanas darbu izmaksām transporta infrastruktūras jomā.

(7) Skartie Vācijas reģioni daļēji var pretendēt uz atbalstu kā „Konverģences reģioni”, daļēji kā „reģioni, kuros atbalsts pakāpeniski tiek izbeigts” un daļēji kā “konkurētspējas un nodarbinātības reģioni” no struktūrfondiem (2007.– 2013.g.). Vācijas iestādes plāno esošo finansējumu no struktūrfondiem un no ELFLA projektiem izmantot katastrofas seku novēršanai skartajos reģionos. Pasākumiem, kas tiek finansēti no Solidaritātes fonda, nedrīkst piešķirt palīdzību no regulas 6. pantā minētajiem struktūrfondiem.

(8) Pieteikuma iesniegšanas brīdī nebija pieejama sīka informācija par apdrošināšanas seguma attiecināmajām izmaksām. Komisija patur tiesības novērtēt šo elementu, kad būs pieejama informācija. Tiesības saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda neattiecas uz izmaksām par trešās personas nodarīta postījuma novēršanu.

Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, pieteikumā minētie plūdi tiek uzskatīti par lielu katastrofu regulas nozīmē, un tie atbilst Regulas Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem Solidaritātes fonda līdzekļu piesaistei.

2.2.2.     Austrija

(1)  Komisija pieteikumu no Austrijas saņēma 2013. gada 6. augustā noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2013. gada 30. maijā reģistrētajiem postījumiem.

(2) Plūdi skāra septiņas no deviņām Austrijas zemēm, jo īpaši Forarlbergu, Tiroli, Zalcburgu, Lejasaustriju un Augšaustriju, kurās ir aptuveni 4,6 miljoni iedzīvotāju. Dažos upju baseinos (Zālahas, Zalcahas, Innas un Donavas augštecē) ūdens līmenis bija augstākais pēdējo 500 gadu laikā. Tas nodarīja plašus postījumus infrastruktūrai, jo īpaši aizsardzības infrastruktūrai gar upēm, transporta nozarei un ūdensapgādes / notekūdeņu nozarē. Daudzas privātmājas un īpašumi tika bojāti vai nopostīti, un plūdu vairāk nekā 22 000 hektāros lauksaimniecības zemes rezultātā raža bija slikta. Vairāk nekā 300 uzņēmumu tika nodarīti tiešie postījumi, tostarp dažiem uzņēmumiem visnotaļ nozīmīgajā tūrisma nozarē.

(3) Tā ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst Solidaritātes fonda piemērošanas jomā.

(4) Austrijas iestādes kopējos tiešos zaudējumus lēsa EUR 866,5 miljonu apmērā. Šī summa veido 48 % no sliekšņa, proti, EUR 1,8 miljarda, (t. i., 0,6 % no Austrijas NKI) un līdz ar to katastrofa nav kvalificējama kā „liela katastrofa” saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 noteikumiem. Tomēr Austriju skāra tie paši plūdi, kas izraisīja lielu katastrofu Vācijā. Tāpēc Austrijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar tā dēvēto „kaimiņvalstu kritēriju”, kas paredz, ka kaimiņvalsts, kuru skārusi tā pati lielā katastrofa, izņēmuma kārtā var saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda arī tad, ja nav sasniegts parastais slieksnis fonda līdzekļu piesaistei. Ir skaidrs, ka plūdi Vācijā un Austrijā ir radušies vienu un to pašu iemeslu dēļ, tādēļ Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts. Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats finansiālās palīdzības apmēra aprēķināšanai. Finansiālo palīdzību var izmantot tikai un vienīgi būtiskiem regulas 3. pantā uzskaitītajiem avārijas darbiem.

(5) Austrijas iestādes to darbu izmaksas, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 2. punktu, lēš EUR 350,4 miljonu apmērā, un tās ir norādītas, sadalot pa darbu veidiem. Avārijas darbu izmaksu lielākā daļa attiecas uz darbiem uz atjaunošanas darbu izmaksām transporta jomā (EUR 164 miljoni) un preventīvo infrastruktūru (EUR 79 miljoni).

(6) Austrijas iestādes norādīja, ka tās neplāno iesniegt citus pieprasījumus pēc palīdzības no citiem Savienības instrumentiem.

(7) Austrijas iestādes paziņoja, ka neviens no attiecināmajiem darbiem nav apdrošināts.

Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, pieteikumā minētie plūdi tiek uzskatīti par katastrofu kaimiņvalstī regulas nozīmē, un tie atbilst Regulas Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem Solidaritātes fonda līdzekļu piesaistei.

3.2.2.     Čehija

(1) Komisija pieteikumu no Čehijas saņēma 2013. gada 8. augustā noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2013. gada 2. jūnijā reģistrētajiem postījumiem.

(2) 2013. gada maija beigās un jūnijā Čehijā bija ilgstošas un ļoti spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus, kādi ir reizi 50 gados, un plūdi jo īpaši skāra Berounkas, Vltavas un Labes upju sateces baseinus, kā arī Dienvidbohēmiju, Pilzeni, Centrālbohēmiju, Hradeckrālovu, Liberecu, Ústí un Prāgas pilsētu, kas veido aptuveni 54 % no Čehijas teritorijas, un tieši skāra vairāk nekā vienu trešdaļu Čehijas iedzīvotāju. 15 cilvēki zaudēja dzīvību un 23 000 bija jāevakuē. Plūdos jo īpaši tika sabojāta vai iznīcināta transporta infrastruktūra (dzelzceļš, ceļi un tilti utt.), telekomunikāciju tīkli, ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas, kā arī elektroenerģijas un gāzes tīkli. Postījumi tika nodarīti vairāk nekā 7000 privātmāju. Būtiski zaudējumi tika radīti arī veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu nozarei, daudziem uzņēmumiem — no kuriem dažus var būt nepieciešams slēgt — , kā arī lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

(3) Tā ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst Solidaritātes fonda piemērošanas jomā.

(4) Čehijas iestādes kopējos tiešos zaudējumus lēsa EUR 637,1 miljona apmērā. Šī summa veido 73 % no sliekšņa EUR 871,6 miljardu apmērā (t. i., 0,6 % no Čehijas NKI), un līdz ar to katastrofa nav kvalificējama kā „liela katastrofa” saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 noteikumiem. Tomēr Čehiju skāra tie paši plūdi, kas radīja lielu katastrofu Vācijā. Tāpēc Čehijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar tā dēvēto „kaimiņvalstu kritēriju”, kas paredz, ka kaimiņvalsts, kuru skārusi tā pati lielā katastrofa, izņēmuma kārtā var saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda. Ir skaidrs, ka plūdi Vācijā un Čehijā ir radušies vienu un to pašu iemeslu dēļ, tādēļ Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts. Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats finansiālās palīdzības apmēra aprēķināšanai. Finansiālo palīdzību var izmantot tikai un vienīgi būtiskiem regulas 3. pantā uzskaitītajiem avārijas darbiem.

(5) Čehijas iestādes to darbu izmaksas, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 2. punktu, lēš EUR 416,4 miljonu apmērā, un tās ir norādītas, sadalot pa darbu veidiem. Avārijas darbu izmaksu lielākā daļa attiecas uz darbiem uz ceļiem un tiltiem (EUR 158 miljoni), notekūdeņu sistēmām (vairāk nekā EUR 52 miljoni) un ūdenstecēm (vairāk nekā EUR 56 miljoni).

(6) Skartās Čehijas daļas var pretendēt uz atbalstu kā “Konverģences reģioni” no struktūrfondiem (2007.–2013. g.), izņemot Prāgu, kas var pretendēt uz atbalstu kā „Pakāpeniskas iekļaušanas reģions”. Čehijas iestādes norādīja, ka tās esošos līdzekļus no struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmām plāno izmantot, lai tiktu galā ar plūdu radītajām sekām. Pasākumiem, kas tiek finansēti no Solidaritātes fonda, nedrīkst piešķirt palīdzību no regulas 6. pantā minētajiem struktūrfondiem.

(7) Čehijas iestādes norādīja, ka dažas publiskās ēkas parasti ir apdrošinātas, taču infrastruktūra nav apdrošināta. Komisija patur tiesības novērtēt šo elementu. Tiesības saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda neattiecas uz izmaksām par trešās personas nodarīta postījuma novēršanu.

Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, pieteikumā minētie plūdi tiek uzskatīti par katastrofu kaimiņvalstī regulas nozīmē, un tie atbilst Regulas Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem Solidaritātes fonda līdzekļu piesaistei.

3.           Finansējums

Kopējais Solidaritātes fondam pieejamais gada budžets ir EUR 1000 miljoni. Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums Fonda izveidei, Komisija uzskata, ka Fonda atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei postījumu daļai, kas pārsniedz slieksni (0,6 % no NKI jeb 3 miljardus euro 2002. gada cenās, ņemot vērā to summu, kura ir mazāka), ir jāpiešķir lielāks atbalsts nekā postījumiem, kas nepārsniedz minēto slieksni. Agrāk piemērotā likme, lai noteiktu piešķīrumus lielām katastrofām, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem Fonda līdzekļu piesaistes sliekšņa, un 6 %, kuri ir virs šī sliekšņa. Metodiku Solidaritātes fonda atbalsta aprēķināšanai noteica Solidaritātes fonda 2002.-2003. gada ziņojumā, un Padome un Eiropas Parlaments to apstiprināja.

Šajā gadījumā ir ierosināts izmantot tās pašas procentu likmes un piešķirt šādas atbalsta summas.

|| || || (euro)

Katastrofa || Tiešie zaudējumi || Slieksnis (miljoni euro) || Kopējās izmaksas darbiem, kuri var pretendēt uz atbalstu || Summa, pamatojoties uz 2,5 % || Summa, pamatojoties uz 6 % || Ierosinātā atbalsta kopējā summa

Rumānija sausums || 806 724 312 || 735,487 || 2 475 689 || 18 387 175 || 4 274 239 || 2 475 689

Vācija plūdi || 8 153 500 000 || 3678,755 || 3 289 400 000 || 91 968 875 || 268 484 700 || 360 453 575

Austrija plūdi || 866 462 000 || 1798,112 || 350 334 000 || 21 661 550 || - || 21 661 550

Čehija (plūdi) || 637 131 000 || 871,618 || 416 368 000 || 15 928 275 || - || 15 928 275

KOPĀ || || 400 519 089

Visbeidzot, iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ ir ierosināts pieņemt Rumānijas iesniegtos pieteikumus saistībā ar sausuma katastrofu 2012. gadā un Vācijas, Austrijas un Čehijas iesniegtos pieteikumus saistībā ar plūdu katastrofām 2013. gada maijā un jūnijā un ierosināt Solidaritātes fonda līdzekļu piesaisti katram no šiem gadījumiem.

4.           Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Finanšu shēma Kategorija / apakškategorija || Pārskatītā finanšu shēma 2013. gadam || 2013. gada budžets (ieskaitot BG Nr. 1 līdz BG Nr. 5 + BGP Nr. 6 līdz BGP Nr. 8/2013) || BGP Nr. 9/2013 || 2013. gada budžets (ieskaitot BG Nr. 1 līdz BG Nr. 5 + BGP Nr. 6 līdz BGP Nr. 9/2013)

SA || MA || SA || MA || SA || MA || SA || MA

1. ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME || || || || || || || ||

1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 15 670 000 000 || || 16 168 150 291 || 12 886 628 095 || || || 16 168 150 291 || 12 886 628 095

Rezerve || || || 1 849 709 || || || || 1 849 709 ||

1.b Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai || 54 974 000 000 || || 55 108 049 037 || 56 349 544 736 || || || 55 108 049 037 || 56 349 544 736

Rezerve[7] || || || 0 || || || || 0 ||

Kopā || 70 644 000 000 || || 71 276 199 328 || 69 236 172 831 || || || 71 276 199 328 || 69 236 172 831

Rezerve[8] || || || 1 849 709 || || || || 1 849 709 ||

2. DABAS RESURSU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA || || || || || || || ||

No kuriem ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi || 48 574 000 000 || || 43 956 548 610 || 43 934 188 711 || || || 43 956 548 610 || 43 934 188 711

Kopā || 61 289 000 000 || || 60 159 241 416 || 58 068 031 826 || || || 60 159 241 416 || 58 068 031 826

Rezerve || || || 1 129 758 584 || || || || 1 129 758 584 ||

3. PILSONISKUMS, BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS || || || || || || || ||

3.a Brīvība, drošība un tiesiskums || 1 661 000 000 || || 1 440 827 200 || 1 050 404 650 || || || 1 440 827 200 || 1 050 404 650

Rezerve || || || 220 172 800 || || || || 220 172 800 ||

3.b Pilsoniskums || 746 000 000 || || 753 287 942 || 664 802 559 || 400 519 089 || 400 519 089 || 1 153 807 031 || 1 065 321 648

Rezerve || || || 7 320 000 || || || || 7 320 000 ||

Kopā || 2 407 000 000 || || 2 194 115 142 || 1 715 207 209 || 400 519 089 || 400 519 089 || 2 594 634 231 || 2 115 726 298

Rezerve[9] || || || 227 492 800 || || || || 227 492 800 ||

4. ES — GLOBĀLO PROCESU DALĪBNIECE || 9 595 000 000 || || 9 583 118 711 || 6 941 146 336 || || || 9 583 118 711 || 6 941 146 336

Rezerve[10] || || || 275 996 289 || || || || 275 996 289 ||

5. ADMINISTRĀCIJA || 8 492 000 000 || || 8 430 374 740 || 8 430 049 740 || || || 8 430 374 740 || 8 430 049 740

Rezerve[11] || || || 147 625 260 || || || || 147 625 260 ||

6. KOMPENSĀCIJA || 75 000 000 || || 75 000 000 || 75 000 000 || || || 75 000 000 || 75 000 000

Rezerve || || || || || || || ||

KOPĀ || 152 502 000 000 || 144 285 000 000 || 151 718 049 337 || 144 465 607 942 || 400 519 089 || 400 519 089 || 152 118 568 426 || 144 866 127 031

Rezerve [12],[13],[14] || || || 1 782 722 642 || 0 || || || 1 782 722 642 || 0

[1]               OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[2]               OV L 66, 8.3.2013., 1. lpp.

[3]               COM(2013) 518.

[4]               COM(2013) 655.

[5]               COM(2013) 557.

[6]               COM(2013) 669.

[7]               134,0 miljonus euro, kas pārsniedz maksimālo robežu, 2013. gadā finansē no elastības instrumenta.

[8]               Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) nav ietverts 1.a izdevumu kategorijas rezerves aprēķinā (500 miljoni euro).

[9]               Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) summa ir iekļauta papildus attiecīgajām izdevumu kategorijām saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu (OV C 139, 14.6.2006.).

[10]             2013. gada 4. izdevumu kategorijas rezervē nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (264,1 miljons euro).

[11]             Lai aprēķinātu rezervi zem maksimālās robežas 5. izdevumu kategorijā, ir ņemta vērā 1. zemsvītras piezīme 2007.-2013. gada finanšu shēmā par summu 86 miljoni euro personāla iemaksām pensiju shēmā.

[12]             134,0 miljonus euro, kas pārsniedz saistībām noteikto maksimālo robežu, 2013. gadā finansē no elastības instrumenta.

[13]             Vispārējā rezervē saistībām nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar EGF (EUR 500 miljoni), Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (EUR 415,1 miljons), rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 264,1 miljons) un personāla iemaksām pensiju shēmā (EUR 86 miljoni).

[14]             Vispārējā rezervē maksājumiem nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar ESSF (EUR 415,1 miljoni), rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 80 miljons) un personāla iemaksām pensiju shēmā (EUR 86 miljoni).