Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) — rezultāti un turpmākie pasākumi

I. Ievads

Regulējums ir būtiska modernās sabiedrības un labas pārvaldības daļa. Regulējums ES līmenī rada pievienoto vērtību tādās jomās kā konkurence, tirdzniecība un iekšējais tirgus ar mērķi veidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas nodrošina iespējas uzņēmējiem, darba ņēmējiem un patērētājiem. ES tiesību akti arī aizsargā iedzīvotāju, patērētāju un darba ņēmēju veselību un drošību. Tie rada vienotu sistēmu, aizvietojot vai saskaņojot dažādos 28 valstu tiesību aktus. Tas ļauj ES dalībvalstīm strādāt kopā, lai nodrošinātu pamattiesības un brīvības un lai radītu iespējas, kurām ir pārrobežu raksturs, kā, piemēram, interneta un darbaspēka mobilitāte, un risinātu problēmas, kuras sniedzas pāri valstu robežām, tostarp  klimata pārmaiņas, vides piesārņojumu, dzīvnieku un augu veselības apdraudējumu. Tiesiskais un institucionālais regulējums, kura ietvaros Komisija un Eiropas Tiesa uzraugot tiesību aktu piemērošanu, sniedz dalībvalstīm pārliecību, ka ES tiesību akti tiek pareizi piemēroti visā ES. Tomēr bieži tiek izteikti pārmetumi, ka ES regulējums paredz pārāk daudz prasību, kas slāpē uzņēmējdarbību, īpaši mazos uzņēmumus[1].

Atbildot uz minētajām bažām, Komisija dažos pēdējos gados ir veikusi saskaņotus pasākumus ar mērķi racionalizēt tiesību aktus un mazināt regulatīvo slogu. Kopš 2005. gada Komisija ir apstiprinājusi 660 iniciatīvas, kuru mērķis ir vienkāršošana, kodificēšana vai pārstrādāšana[2]. Ir atcelti vairāk nekā 5590 tiesību akti. Jaunais tiesiskais regulējums attiecībā uz produktiem paredz nozīmīgu normatīvu vienkāršošanu, samazinot slogu uzņēmējiem daudzās tādās jomās kā, piemēram, lauksaimniecība, statistika, dzīvnieku un augu veselības aizsardzība, PVN, transports, publiskais iepirkums, gada pārskati, — un tās ir tikai dažas no jomām. Vides politikas ietvaros ir ieviestas pamatdirektīvas attiecībā uz ūdeni, gaisu, rūpnieciskajām emisijām un atkritumiem, ar kurām vienkāršoja tiesisko regulējumu, samazinot direktīvu skaitu katrā jomā un nodrošinot īstenošanas elastīgumu. Darba drošības un veselības aizsardzības direktīvas ļauj dalībvalstīm nodrošināt elastīgumu attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Tagad ir ievērojami mainījies veids, kā Komisija sagatavo regulējumu. Komisija sistemātiski veic ietekmes novērtējumus un apspriedes ar ieinteresētajām personām. Birokrātiskā sloga samazinājums ievērojami pārsniedz administratīvā sloga samazināšanas programmā noteikto mērķi — 25 %. Komisijas rīcības pamatā ir lietpratīga regulējuma principi un prakse. Lai nezaudētu dinamiku, šis process ir pastāvīgi jāstiprina. Lietpratīgs regulējums ir nevis vienreizējs pasākums, bet nepārtraukts process. Lai atgrieztu Eiropu uz izaugsmes un darbavietu radīšanas ceļa, ir svarīgi nodrošināt ES tiesību aktu atbilstību mērķim. Tāpēc Komisija 2012. gada decembrī uzsāka Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT)[3]. REFIT atspoguļo Komisijas pastāvīgo apņemšanos nodrošināt vienkāršu, skaidru, stabilu un paredzamu tiesisko regulējumu uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. REFIT programma ir paredzēta visa ES tiesību aktu kopuma pārskatīšanai, lai noteiktu slogu, neatbilstības, trūkumus un neefektīvus pasākumus un iesniegtu vajadzīgos priekšlikumus turpmāku pasākumu veikšanai, balstoties uz pārskatīšanas procesā gūtajiem konstatējumiem.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas 2013. gada augustā publicētās pārbaudes rezultāti[4]. Paziņojumā ir norādītas jomas, kurās Komisija rīkosies, un jomas, kurās pašlaik ir nolemts nerīkoties, lai saglabātu normatīvo atbilstību. Tajā ir noteiktas REFIT programmas īstenošanas pirmajā posmā konstatētās problēmas un sniegts turpmāko pasākumu pārskats. Pielikumā ir izklāstītas tās darbības normatīvās atbilstības jomā, kuras tiek veiktas vai par kurām likumdevējiem ir iesniegti priekšlikumi.

II. REFIT pārbaudes rezultāti

Pārbaudē atklājās, ka Komisija pēdējos gados ir daudz paveikusi, lai nodrošinātu tiesību aktu atbilstību mērķim un vienkāršošanu, kā arī ar tiem saistīto izmaksu mazināšanu. Dažas iniciatīvas ir stājušās spēkā, bet citas atrodas pie likumdevēja, gaidot pieņemšanu. Pārbaudes rezultātā tika norādīts arī uz jomām, kurās jāturpina tiesību aktu pārskatīšana (konsolidēšana, vienkāršošana), un uz jomām, kurās jāveic papildu analīze (izvērtēšana un atbilstības pārbaudes), lai sagatavotos regulējuma pārskatīšanai.

1. Līdzšinējais progress un sasniegumi

Rezultāti skaidri liecina, ka lietpratīga regulējuma principi tiek piemēroti politikas izstrādē visās politikas jomās un arī lietpratīga regulējuma rīki (ietekmes novērtējums, apspriedes ar ieinteresētajām personām un izvērtēšana) tiek pastāvīgi izmantoti visās politikas jomās.

Lietpratīga regulējuma instrumenti ir politikas cikla neatņemama sastāvdaļa. Pašlaik gandrīz visiem Komisijas priekšlikumiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme, veic ietekmes novērtējumu, un arvien lielāku uzmanību pievērš ex-post politikas izvērtēšanai.[5] Komisija laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam organizēja 340 sabiedriskās apspriešanas un vairākas apspriedes ar sociālajiem partneriem, lai noskaidrotu iedzīvotāju, sociālo parteru un citu ieinteresēto personu viedokli no uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aprindām un iekļautu viņu apsvērumus politikas izstrādes un pārskatīšanas procesā.[6]

Pēdējos 10 gados Komisija ir uzsākusi svarīgas politikas reformas, kuru mērķis cita starpā ir plaša vienkāršošana un normatīvā sloga mazināšana. Turpmāk ir minēti piemēri.

Pakalpojumu direktīva ir sekmējusi valstu tiesību aktu grozīšanu, lai novērstu simtiem diskriminējošu, nepamatotu vai nesamērīgu prasību. Tika vienkāršotas atļauju izsniegšanas shēmas tādās galvenajās pakalpojumu sniegšanas nozarēs kā tirdzniecība, reglamentētās profesijas, celtniecība, tūrisms u. c. Komisija strādā ar dalībvalstīm, lai novērstu šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un nodrošinātu vērienīgu īstenošanu, kas noteikta 2012. gada paziņojumā.[7] Turklāt Komisija turpina darbu pie pasākumiem, kas saistīti ar reglamentētajām profesijām, sekmējot brīvību veikt uzņēmējdarbību šajā nozarē.[8]

Patentu reformu kopums, kas nodrošina vienotu patentu aizsardzību, un Vienotā patentu tiesa sniegs ievērojamus ieguvumus un ietaupījumus. Administratīvās izmaksas par vienota, gandrīz visās dalībvalstīs aizsargāta patenta piešķiršanu tiks samazinātas pat par 80 %. Tas, ka pastāv Vienota patentu tiesa, nozīmē iespēju uzņēmējiem izvairīties no pašreizējās situācijas, kad prāvošanās notiek vairākās tiesās dažādās valstīs.

Šengenas Robežu kodekss un Vīzu kodekss ir lielā mērā atvieglojis uzņēmējdarbību un ceļošanu, radot telpu bez iekšējām robežām, kurā iedzīvotāji, uzņēmēji un tūristi var brīvi pārvietoties bez robežkontroles procedūrām. Kopš 1985. gada to darbības joma ir pakāpeniski paplašinājusies, un tagad tie aptver gandrīz visas ES dalībvalstis un dažas asociētās valstis, kas nav ES dalībvalstis.

Piemēram, uzņēmējdarbības un rūpniecības jomā ar jaunām regulām par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem, vieglajiem transportlīdzekļiem un metroloģiju tika atceltas attiecīgi 24, 15 un 8 direktīvas.

Vides jomā, pieņemot Ūdens pamatdirektīvu, ūdens direktīvu skaits tika samazināts no 18 uz 9. Tādējādi kopā ar Eiropas informācijas sistēmu par ūdens resursu kvalitāti (WISE) tika vienkāršotas un samazinātas ziņojumu sniegšanas prasības. 2010. gada Direktīva par rūpnieciskajām emisijām ir liels konsolidācijas sasniegums, jo ar to tika atceltas septiņas nozaru direktīvas. Jaunā direktīva samazina administratīvo slogu par aptuveni 30 miljoniem euro gadā, apvienojot atļauju piešķiršanu, un par 2 miljoniem euro gadā, vienkāršojot ziņojumu sniegšanu un uzraudzību.

Komisija iesaistījās vērienīgā rīcības programmā, lai mazinātu birokrātisko slogu. Laikposmā no 2007. gada līdz 2012. gadam, īstenojot programmu administratīvā sloga samazināšanai, 13 prioritārajās jomās slogs tika samazināts par 25 %, kas ir līdzvērtīgi 30,8 miljardu euro ietaupījumam, un vēl gaidāms 5 miljardu euro ietaupījums, kad likumdevējs būs pieņēmis pārējos pasākumus[9]. Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, pateicoties kuriem sloga samazināšanas mērķis ir pārsniegts, proti, to ieviešanas rezultātā sloga samazinājums būs gandrīz 41 miljards euro (33 %). Daļa no minētā samazinājuma, kas saskaņā ar aplēsēm pārsniedz 3 miljardus euro, tika zaudēta likumdošanas procesā, jo Komisijas priekšlikumi tika grozīti. Kā programmas galvenos sasniegumus cita starpā var minēt e-rēķinu sagatavošanas veicināšanu PVN jomā, kā arī MVU atbrīvojumus vai speciālos režīmus grāmatvedības, elektronisko atkritumu un ES iekšējās tirdzniecības statistikas jomā. REFIT programmas ietvaros Komisija kopā ar dalībvalstīm pārbauda, vai vietējie uzņēmumi ir pilnībā izmantojuši iespēju gūt šos ietaupījumus. Tādējādi Komisija var rast labāko veidu birokrātiskā sloga turpmākai samazināšanai.

Ar Direktīvu par PVN rēķinu sagatavošanu tiek ievērojami samazināts birokrātiskais slogs, paredzot līdzvērtīgu attieksmi pret e-rēķiniem un rēķiniem, kas iesniegti papīra formā. Arī Savienības Muitas kodeksā (SMK) ir paredzēts īstenot jaunas procedūras, kas balstītas uz elektroniskiem līdzekļiem.

MVU “Top Ten” apspriešanās par ES tiesisko regulējumu, kas MVU rada vislielākās grūtības, ir ņemta vērā, nosakot MVU prioritātes Komisijas normatīvās atbilstības programmā. Ir noteikti turpmākie pasākumi, kas ir tieša reakcija uz MVU paustajām bažām[10].

REFIT galvenais uzdevums ir samazināt MVU normatīvo slogu.[11] Komisija 18. jūnijā pieņēma paziņojumu par turpmākiem pasākumiem saistībā ar MVU “Top Ten” apspriešanos. Šīs apspriešanās laikā noteiktie ES tiesību akti, kuri rada vislielākās grūtības, attiecas uz šādām jomām: ķimikālijas (REACH); PVN pārvaldība; patēriņa preču drošums; darba drošība un veselības aizsardzība; kvalificētu profesionāļu spēja strādāt visā ES; atkritumu transportēšana un apsaimniekošana, nekaitējot videi; piekļuve galvenajiem publiskā iepirkuma tirgiem; preču autotransports un Datu aizsardzības direktīva.

Komisija jau ir izstrādājusi priekšlikumus Parlamentam un Padomei par sešu “Top Ten” minēto tiesību aktu vienkāršošanu. Tie ietver vienkāršošanu attiecībā uz MVU saistībā ar datu aizsardzību, darba ņēmēju norīkošanu, preču drošumu, publisko iepirkumu, profesionālajām kvalifikācijām un reģistrācijas kontrolierīcēm (tahogrāfiem), ko izmanto autotransportā. Šajā gadā plānots iesniegt vēl divus priekšlikumus (par standarta PVN deklarāciju, ar ko atvieglo atbilstības nodrošināšanu uzņēmumiem, kuri veic darbību vairākās dalībvalstīs, un par atkritumu sūtījumu pārbaudēm un kontroli). Komisija cer, ka šie priekšlikumi tiks ātri pieņemti.

Pašreizējā tiesiskajā regulējumā ir veiktas arī citas izmaiņas. Piemēram, nodevas, ko MVU maksā saskaņā ar REACH, attiecībā uz vidējiem, maziem un mikrouzņēmumiem ir samazinātas par 35-95 % ,un Eiropas Ķimikāliju aģentūra ir iecēlusi MVU pārstāvi.

2. Priekšlikumi, kas atrodas likumdevēja izskatīšanā

Likumdevēja izskatīšanā atrodas svarīgas likumdošanas iniciatīvas par vienkāršošanu un sloga samazināšanu uzņēmumiem. Likumdošanas procesā ir kopā 21 priekšlikums par vienkāršošanu un sloga samazināšanu. Tie ir priekšlikumi tādās jomās kā augu un dzīvnieku veselības aizsardzība, lauksaimniecības subsīdijas mazām lauku saimniecībām, patēriņa preču drošums un tirgus uzraudzība, publiskais iepirkums, kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB), klīniskā izpēte ar zālēm, kompleksi ceļojumi, brīvdienas un ekskursijas un reģistrācijas kontrolierīces (tahogrāfi), ko izmanto autotransportā.

Ar ierosināto Klīniskās izpētes direktīvas pārskatīšanu tiks radīts vienots noteikumu kopums — sponsori varēs pieteikties, izmantojot vienotu portālu un iesniedzot vienu dokumentu kopumu (vienas pieturas aģentūra).

Komisijas priekšlikumi dzīvnieku veselības aizsardzības, augu veselības aizsardzības, augu reproduktīvā materiāla un oficiālās kontroles jomā būs saistīti attiecīgi ar 37, 7, 12 un 10 tiesību aktu atcelšanu. Tā rezultātā sistēma kļūs elastīgāka, un tiks piedāvātas jaunas iespējas samazināt birokrātisko slogu, piemēram, likvidējot dubultu prasību par slimību paziņošanu ES un starptautiskām organizācijām, atļaujot ES iekšējo tirdzniecību ar dažiem dzīvniekiem un produktiem bez sertifikātiem, ieviešot brīvprātīgus mehānismus augstākai bioloģiskai drošībai lauku saimniecībās slimību novēršanas nolūkā, nododot dažādus reģistrācijas un augu pasu izsniegšanas pienākumus privātajam sektoram un uzlabojot uz riskiem balstītu prioritāšu noteikšanu oficiālas kontroles veikšanai.

Komisijas priekšlikuma par kopējo konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi mērķis ir ieviest izvēles sistēmu ar vienotu noteikumu kopumu ES to uzņēmumu ienākumu nodokļa aprēķināšanai, kuri darbojas iekšējā tirgū. Sistēma pārrobežu uzņēmumiem piedāvātu iespēju iesniegt vienu vienotu, konsolidētu nodokļu deklarāciju par visu uzņēmuma darbību ES. Tiek lēsts, ka tas varētu samazināt pašreizējās atbilstības izmaksas par 7 %, un ar KKUINB uzņēmumi ietaupītu 750 miljonus euro, pateicoties samazinātām atbilstības izmaksām, un 1 miljardu euro, pateicoties samazinātām izmaksām par pārrobežu darbību.

Komisija 2011. gada decembrī ierosināja pārskatīt publiskā iepirkuma režīmu. Dažiem no ierosinātajiem grozījumiem būs tieša ietekme uz MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam, tostarp koncesijām. Tiks pārskatīti noteikumi, lai atļautu pieņemt pašdeklarācijas atlases vajadzībām (tikai uzvarējušajam pretendentam būs jāiesniedz visi pierādījumi), un noteikumi, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēju iestāžu pienākums ir piemērot samērīgus atlases kritērijus pretendentu finansiālā stāvokļa pārbaudei. Komisijas priekšlikumā ir paredzēta pakāpeniska pāreja uz e-iepirkumu. Uzņēmumi varētu apspriest konkursa iespējas tiešsaistē un iesniegt priekšlikumus elektroniski, tādējādi vienkāršojot procesu un palielinot pārredzamību. Tāpat kā attiecībā uz priekšlikumu par tahogrāfu, ko izmanto autotransportā, Parlaments un Padome ir panākuši vienošanos, un ir sagaidāms, ka priekšlikums par iepirkumu drīz tiks pieņemts.

3. Jaunas iniciatīvas un sagatavošanās nākamajai regulējuma reformas kārtai

Tomēr pārbaudē atklājās, ka vienkāršošanas un sloga samazināšanas potenciāls nav izsmelts. Tiks veikti turpmāki pasākumi, vienkāršojot un/vai konsolidējot esošos tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka ES regulējums atbilst mērķim, un, vajadzības gadījumā veicot turpmākus pasākumus saistībā ar izvērtējumā ietvertajiem ieteikumiem par turpmāku regulējuma sloga samazināšanu, tiks iesniegtas 23 jaunas likumdošanas iniciatīvas, lai vienkāršotu un samazinātu regulatīvo slogu; šīs iniciatīvas ir uzskaitītas pielikumā. Tās ir šādas:

· grozīšana un konsolidēšana: tiks apsvērta triju direktīvu par darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu konsolidēšana saskaņā ar atbilstības pārbaudi un atkarībā no apspriešanās rezultātiem ar sociālajiem partneriem; vairākas esošās statistikas regulas tiks integrētas vienā pamatregulā par uzņēmējdarbības statistiku; 8 uzņēmējdarbības tiesību direktīvas tiks kodificētas vienā direktīvā; visās dalībvalstīs tiks ierosināta standarta PVN deklarācija; tiks pārstrādāti 11 zootehnikas likumdošanas pasākumi un kodificētas 26 regulas par tirdzniecību;

· izvērtējumi un atbilstības pārbaudes: pārbaudes svarīgs rezultāts bija to jomu noteikšana, kurās jāveic novērtēšana, lai labāk noteiktu normatīvā sloga samazinājumu, sasniegtu ES politikas mērķus ar mazākajām iespējamām izmaksām un izmantotu ieguvumus, ko sniedz ES regulējums. Pašlaik tiek veikti 16 izvērtējumi un atbilstības pārbaudes, kas ir uzskaitīti pielikumā. Lai sagatavotu turpmākās likumdošanas iniciatīvas par normatīvā sloga samazināšanu, 2013. un 2014. gadā tiks uzsākts 31 izvērtējums, atbilstības pārbaudes un citi pētījumi. Starp tiem ir septiņas jaunas atbilstības pārbaudes attiecībā uz tiesību aktiem, kas saistīti ar biežāk sastopamajām ķīmiskajām vielām, kuras nav iekļautas REACH, pārbaudes attiecībā uz Natura 2000[12], ES ekomarķējumu, vides vadības un audita sistēmu (EMAS), legālo migrāciju, patērētāju tiesībām un reklāmu, kā arī vispārīgiem pārtikas tiesību aktiem. Ir plānots veikt izvērtēšanu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta normatīvai atbilstībai tādās jomās kā darba drošība un veselības aizsardzība, Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, Apvienošanās regula, Pagaidu darba ņēmēju direktīva, Direktīva par mašīnām, vides trokšņa pārvaldība un novērtēšana, tiesiskās aizsardzības līdzekļi publisko iepirkumu jomā un akcīzes nodokļa kārtība. Komisija sāk plānot arī jauna ES regulējuma kopuma saskaņotības izvērtējumu finanšu pakalpojumu nozarē. Turpinās darbs pie prasību noteikšanas un īstenošanas attiecībā uz aviācijas drošību nekomerciālā jomā. Līdz 2014. gada beigām Komisija būs veikusi vai uzsākusi 47 izvērtējumus, atbilstības pārbaudes vai citus ziņojumus, kuru mērķis ir mazināt normatīvo slogu. Īpaši pasākumi tiek veikti vides jomā (12 iniciatīvas), uzņēmējdarbības un rūpniecības jomā (8 iniciatīvas) un nodarbinātības jomā (5 iniciatīvas).

Pašlaik viss arodveselības un drošības acquis (Direktīva 89/391/EEK un 23 saistītās direktīvas) ir iesniegts pilnīgai izvērtēšanai, kas ietvers īpašas apspriedes ar sociālajiem partneriem (arodbiedrībām un darba ņēmēju organizācijām), tostarp organizācijām, kas pārstāv MVU. Šā ex-post izvērtējuma secinājumi būs pieejami līdz 2015. gada beigām. Dalībvalstis papildinās šo izvērtējumu, līdz 2013. gada decembrim iesniedzot īstenošanas ziņojumus.

Komisija REFIT ietvaros pārskata ES atkritumu politiku un tiesību aktus, un tas jāpabeidz 2014. gadā. Komisija 2014. gada sākumā organizēs semināru, lai apspriestu MVU paustās bažas attiecībā uz ES tiesību aktiem atkritumu jomā. Komisija arī strādās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pie praktiskiem norādījumiem un konsultāciju pasākumiem. Komisija rīkosies, lai palielinātu MVU līdzdalību Eiropas Resursu efektīvas izmantošanas platformā[13].

4. Atsaukšana un atcelšana

Pārbaudes rezultātā noteica sešas jomas, kurās Komisija ir nolēmusi neiesniegt priekšlikumus, lai gan tajās notiek sagatavošanas darbs. Tās ir iniciatīvas tādās jomās kā frizieru arodveselība un veselības aizsardzība, skeleta un muskulatūras saslimšanas un ekrānu ierīces, pasīvā smēķēšana un kancerogēni un mutagēni (dažās no minētajām jomām notiek izvērtēšana)[14].

Ir arī tādi tiesību akti, kuri vairs nav vajadzīgi, ņemot vērā jaunākos notikumus, un kurus Komisija plāno piedāvāt atcelt. Tiek plānoti 9 priekšlikumi par tiesību aktu atcelšanu. Tie ir tiesību akti tādās jomās kā “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana, jēlnaftas un naftas produktu piegāde, bīstamu preparātu klasifikācija, iepakošana un marķēšana, kā arī tērauda statistika. Turklāt ir vairāki priekšlikumi, kurus Komisija ierosinās anulēt. Šajā kategorijā ir iekļauti septiņi priekšlikumi attiecībā uz tiesu pieejamību saistībā ar vides jautājumiem[15], priekšlikumu direktīvai, ar kuru vienkāršo PVN saistības, priekšlikumu par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem[16], regulu par tērauda statistiku un smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem.

III. Normatīvās atbilstības problēmas risināšana — jaunas horizontālas darbības

Pārbaude palīdzēja noteikt konkrētas likumdošanas un sagatavošanas darbības. Izvērtēšana norādīja uz daudzām problēmām virzībā uz normatīvo atbilstību, kuru pārvarēšanai nepieciešama jauna domāšana attiecībā uz horizontālu pieeju normatīvajai atbilstībai. Tas attiecas uz visām ES iestādēm un dalībvalstīm, un tām būs jāstrādā kopā, lai rastu risinājumus. Minētās problēmas ir definētas turpmāk.

1. Darbs tiesiskā regulējuma ietvaros

Ņemot vērā, ka ES likumdošanas process ir ilgstošs un ieinteresētās personas biežas tiesību aktu pārskatīšanas vietā dod priekšroku normatīvai stabilitātei, ir jāizmanto viss potenciāls sloga samazināšanai, neveicot grozījumus tiesību aktos. Lai gan administratīvais slogs tagad tiek sistemātiski aplēsts ietekmes novērtējumos, ir svarīgi izskatīt administratīvās prasības (par ziņojumiem, atļaujām, pārbaudēm un nodevām), ko dalībvalstīm piemēro īstenošanas posmā, un, ja iespējams, samazināt slogu. Var darīt vairāk, lai būtu viegli pieejama noderīga informācija par regulējumu (gan ES, gan valsts līmenī).

Piemēram, attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Komisija tiesību aktos, tostarp īstenošanas tiesību aktos, sistemātiski noteiks minēto pienākumu veidu, darbības jomu un biežumu un regulāri tos pārskatīs, lai noteiktu sloga samazināšanas iespējas. Dalībvalstis tiks aicinātas veicināt iniciatīvas izpildi, sniedzot informāciju par veidu, kādā tās ir transponējušas ziņojumu sniegšanas prasību kopumu. ES un valstu līmenī jau tiek sekmīgi īstenots izmēģinājuma projekts Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas jomā[17]. Šo darbu turpinās 2014. gadā un vajadzības gadījumā izmantos kā piemēru, attiecinot uz citām nozarēm. Tā pamatā ir līdzīgi ziņojumu sniegšanas pienākuma grozījumi ūdens, gaisa kvalitātes un dabas aizsardzības regulējuma jomā.

Saskaņā ar nesen pieņemto rīcības plānu “Tava Eiropa”[18] Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpina pilnveidot portālu “Tava Eiropa” kā vienotu avotu visai MVU un iedzīvotājiem vajadzīgajai informācijai par savām tiesībām un iespējām vienotajā tirgū. Šo centienu mērķis ir uzlabot informācijas kvalitāti un jo īpaši veicināt saikni ar valstu portālos pieejamo saturu. Turklāt Komisija mudinās izmantot tiešsaistes informāciju citās jomās, piemēram, saistībā ar PVN.

Lielākas pūles ir jāpieliek arī darbā ar dalībvalstīm, lai sagatavotos īstenošanai. Turpmāk Komisijas priekšlikumi un īstenošanas plāni būtu jāpapildina ar izvērtēšanas sistēmu, kurā ietverti attiecīgā pasākuma mērķi un izpildes rādītāji, kā arī pasākuma rezultātu uzraudzības un izvērtēšanas plāns. Komisija jau ir apņēmusies strādāt ar dalībvalstīm transponēšanas posmā, lai veicinātu informācijas apmaiņu par paraugpraksi un citiem īstenošanas plānos noteiktajiem pasākumiem. Dalībvalstīm būs svarīgi izveidot vajadzīgās spējas, lai uzraudzītu īstenošanu. Komisija vēlas palīdzēt šajā procesā.

Komisija veiks īpašas darbības, lai veicinātu jaunu pienākumu īstenošanu, īpaši jomās, par kurām MVU pauduši īpašas bažas. Piemēram, veiksmīga iniciatīva tādā jomā kā pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labklājība, kuras nosaukums ir “Labāka apmācība nekaitīgai pārtikai”, paredzēta sistemātiskai dalībvalstu amatpersonu apmācībai par galvenajiem jaunu tiesību aktu elementiem un praktiskiem veidiem, kā tos labāk un vieglāk īstenot. Tā kā iniciatīvas pamatā ir “pasniedzēju apmācības” princips, šīs amatpersonas savukārt apmāca ieinteresētās personas, tādējādi vairojot labvēlīgo ietekmi. Kā vēl vienu piemēru var minēt procesu, kas tiks uzsākts 2015. gadā, lai palīdzētu MVU un reaģētu uz to paustajām bažām par ES regulējumā minēto prasību piemērošanu attiecībā uz pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, darot pieejamu visu attiecīgo informāciju. Līdzīgu pieeju varētu piemērot homeopātiskiem produktiem un tradicionālām augu izcelsmes zālēm.

Komisija rīkojas arī saistībā ar citiem MVU ieteikumiem “Top Ten” apspriešanās kontekstā[19]. Tie ir saistīti ar norādījumu sniegšanu attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku[20], un MVU testiem īstenošanas noteikumu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ietekmes novērtējumos[21].

Lai būtu iespējams rīkoties ātri, Parlaments un Padome varētu apsvērt iespēju ieviest paātrinātas procedūras gadījumos, kad jāveic tiesību aktu grozījumi. Ar likumdevēju ir jāturpina pētīt veidus, kā modernizēt likumdošanas procesu, vairāk izmantojot konsolidētos tekstus tiesību aktu pieņemšanas procesā[22]. Tādējādi varētu samazināt tiesību aktu apjomu un skaitu, vienkāršot acquis un uzlabot piekļuvi tiesību aktiem.

Komisija turpinās apspriesties ar Eiropas Parlamentu un Padomi par konsolidēto tekstu izmantošanu, lai efektīvi samazinātu acquis apjomu.

2. Stingrāki pasākumi regulējuma novērtēšanā

Pārbaudē atklājās, ka izvērtējumos ne vienmēr pietiekami liela uzmanība tiek pievērsta normatīvās atbilstības aspektiem. Izveidojusies tendence normatīvās atbilstības novērtējumā, galveno uzmanību pievērst status quo. Ir jāpievērš vairāk uzmanības tam, vai mērķi ir sasniegti visefektīvākajā un racionālākajā veidā. Šajā nolūkā jāpiemēro stingrāka pieeja, novērtējot ieguvumus, izmaksas un slogus, kā arī uzklausot ieinteresēto personu viedokļus,.

Tas ir sarežģīti. Attiecībā uz izmaksu, ieguvumu un regulējuma kopējās ietekmes novērtējumu pastāv metodoloģiskas grūtības. Ir grūti aprēķināt visas regulējuma radītās izmaksas un ieguvumus, ņemot vērā arī dažādās regulatīvās ietekmes, kuras savstarpēji var cita citu pastiprināt, tikt pretstatītas vai nonākt pretrunā. Šajā jomā vēl jāstrādā, tostarp Komisijai ciešāk jāsadarbojas ar dalībvalstīm, kurām ir tādas pašas problēmas izvērtēšanas praksē.

Lai noteiktu, novērtētu un vajadzības gadījumā izteiktu skaitļos kopējās izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību ES tiesību aktiem, Komisija 2012. gadā ir veikusi ar likumdošanas slogu saistīto kopējo izmaksu novērtējumu tērauda un alumīnija nozarē. Izvērtējot faktisko ar ES tiesību aktiem saistīto izmaksu ietekmi, šajā novērtējumā ir ņemtas vērā visas izmaksas, kuras radās attiecīgajā nozarē.

Ir problemātiski piekļūt datiem par izmaksām un ieguvumiem. Ar īstenošanu saistītās faktiskās izmaksas un ieguvumi ir atkarīgi no dalībvalstu veiktajām izvēlēm, transponējot ES tiesību aktus. Lai noteiktu prioritārās jomas, kurās būtu jānodrošina minēto datu vākšana, ir vajadzīgi kopīgi centieni.

Visbeidzot, palielināta uzmanība jāpievērš transponēto valstu tiesību aktu atbilstībai ES tiesību aktiem. Ar to būtu jāsāk izvērtēšana. Izvērtēšanas procesā ir jāņem vērā arī ar tiesību aktu piemērošanu saistītie signāli[23].

Komisija pārskatīs un stiprinās savu izvērtēšanas sistēmu, tostarp nosakot minimālās prasības attiecībā uz izvērtēšanas biežumu un apjomu[24], sniegs jaunu impulsu ieinteresēto personu līdzdalībai izvērtēšanā un ietekmes novērtēšanā un tieši apspriedīsies ar ieinteresētajām personām, lai noteiktu izvērtēšanas jomas, izmantojot “Top Ten” apspriešanā gūto pieredzi. Komisija nodrošinās, ka dažādu ieinteresēto personu sniegtais ieguldījums tiek izmantots, lai politikas jomas savstarpēji bagātinātos, pārliecināsies, ka izvērtēšanā tiek ņemts vērā, kādā veidā un cik lielā mērā ir izpildīti pasākuma mērķi, izmantojot atsaucei jebkuru oficiālo mērķi un gaidītos rezultātus un plānus, kas noteikti jebkurā pievienotajā ietekmes novērtējumā (ja tie ir pieejami un joprojām ir ņemami vērā pēc tam, kad likumdevējs veicis būtiskus grozījumus). Minētā izvērtēšanas procesa ietvaros būtu jārisina pastāvīgas tiesību aktu piemērošanas problēmas (kas ietvertas, piemēram, sūdzībās vai judikatūrā). Ietekmes novērtējuma padome sistemātiski apsvērs izvērtēšanas rezultātu izmantošanu kvalitātes pārskatos. Lai veicinātu ātru ietekmes novērtējuma galveno rezultātu, tostarp aplēsto ieguvumu un izmaksu, noteikšanu, ietekmes novērtējuma ziņojumi ietver standarta kopsavilkumu divu lappušu apjomā.

Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai (ABR+) kontekstā tiks noteikts, kā plānotais samazinājums ir īstenots vietējā līmenī. Dalībvalstis un ieinteresētās personas apkopos kvantitatīvus datus un apmainīsies ar paraugpraksi par efektīvu normatīvā sloga samazināšanu, īstenojot 12 prioritārās darbības. Šim procesam būtu jāpalīdz turpmāk pilnveidot ar regulējumu saistīto izmaksu un ieguvumu novērtēšanas metodoloģijas un praksi.

3. Normatīvās atbilstības nostiprināšana lēmuma pieņemšanas posmā

Lietpratīgs regulējums ir darba process, nevis vienreizēja iniciatīva. Tam jābūt cieši integrētam Komisijas darba programmā un stratēģiskās plānošanas ciklā (pārvaldības plāni, gada darbības pārskati). Pašlaik normatīvais acquis, ko izvērtēja saskaņā ar REFIT programmu, veido 42 % no izvērtējumiem, un vēl 19 % tiek plānoti. Šī procentuālā attiecība ir jāpalielina, lai izvērtēšanu pareizi iekļautu politikas veidošanas procesā un savlaicīgi atklātu regulatīvos trūkumus. Turklāt izvērtēšanas plānošana vēl nav pilnībā saskaņota ar citiem svarīgiem regulatīvā cikla elementiem.

Komisija gada darba programmā norādīs visas REFIT likumdošanas iniciatīvas, tostarp atsaukšanu, atcelšanu un konsolidēšanu. No 2014. gada Komisija plānos izvērtēšanu REFIT programmā un gada izvērtēšanas plānu ietvers Komisijas darba programmas pielikumā. Komisija veiks atbilstības pārbaudes visās svarīgajās regulējuma jomās[25]. Regulāra izvērtēšanas plānošana ļaus ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmējiem, MVU un visām citām ieinteresētajām personām, ieteikt jomas, kurās, viņuprāt, ir jāveic atbilstības pārbaudes.

4. Sadarbība ar ES likumdevējiem un dalībvalstīm normatīvās atbilstības jomā

Komisija nevar nodrošināt normatīvo atbilstību, ja tā cieši nesadarbojas ar citām ES iestādēm un dalībvalstīm. Likumdevēja pieņemtajos tiesību aktos ne vienmēr tiek saglabātas Komisijas ierosinātās vienkāršošanas vai sloga samazināšanas iniciatīvas. Komisija atzinīgi vērtē ietekmes novērtēšanas spēju izveidošanu Eiropas Parlamentā un mudina Eiropas Parlamentu un Padomi sistemātiskāk novērtēt tiesību aktu grozījumu ietekmi. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka koplēmuma procesā netiek ieviests neparedzēts normatīvais slogs. Turklāt dažos gadījumos dalībvalstis normatīvo slogu pievieno, īstenojot vai piemērojot ES regulējumu, dažreiz pretēji Eiropas līmenī paredzētajiem vienkāršošanas pasākumiem[26].

Komisijas vēlme samazināt normatīvo slogu ir cieši saistīta ar pilnīgu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu ievērošanu[27]. Tāpat savstarpēji cieši saistīti ir centieni samazināt normatīvo slogu un centieni nodrošināt, ka tiesību akti ir samērīgi un tajos ir ievērota subsidiaritāte. To rezultāti ir savstarpēji pastiprinoši. Tāpēc REFIT programmas mērķi saskaras ar dalībvalstu mērķiem ES tiesību aktu pārskatos. Komisijai un dalībvalstīm ir kopīga vēlme, lai ES tiesību akti atbilstu mērķim, būtu samērīgi un tajos pilnībā tiktu ievērots subsidiaritātes princips. Dalībvalstu ieteikumi tiek rūpīgi izskatīti, uz dažiem no tiem tiks reaģēts nekavējoties, bet citus iekļaus noritošajā REFIT novērtēšanas procesā.

Lai sekotu priekšlikumu atbilstībai visā likumdošanas ciklā, Komisija publicēs gada REFIT rezultātu pārskatu nolūkā izsekot visu REFIT ietvaros ierosināto iniciatīvu likumdošanas procesam un uzraudzīt ES līmenī pieņemto grozījumu saturu un dalībvalstīs veiktās īstenošanas ietekmi uz vienkāršošanu un sloga samazināšanu. Rezultātu pārskats tiks izmantots, lai uzraudzītu REFIT programmā noteikto saistību izpildi un sniegtu atzinumu par to, vai lēmumu pieņemšanas procesā ES līmenī tiek saglabātas Komisijas ierosinātās iniciatīvas sloga samazināšanas un vienkāršošanas jomā. Ja ir pieejama informācija no dalībvalstīm, to darīs pieejamu darbību īstenošanas gaitā[28]. Rezultātu pārskats tiks izmantots, lai informētu par gadījumiem, kad likumdevējs atkāpjas no Komisijas priekšlikuma par vienkāršošanu un kad regulējuma īstenošana rada papildu normatīvo slogu dalībvalstīs vai neļauj uzņēmējiem saņemt visus ieguvumus no tādas sloga samazināšanas, par kuru lēmums pieņemts ES līmenī. Rezultātu pārskats ļaus ņemt vērā iedzīvotāju, dalībvalstu, uzņēmēju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības viedokli un veicinās pārredzamu dialogu par normatīvo atbilstību. REFIT rezultātu pārskatu izmantos, lai uzraudzītu progresu visās jomās, kurās ir iesniegti priekšlikumi par vienkāršošanu un sloga samazināšanu. Rezultātu pārskatā būs ietverti turpmāki pasākumi pēc ABR+ programmas, “Top Ten” apspriešanās un darbībām, kuras līdz šim uzraudzīja MVU rezultātu pārskata kontekstā.

IV. Secinājumi un turpmākie pasākumi

Saskaņā ar REFIT programmu Komisija ir noteikusi vispārīgu tiesību aktu kopuma pārskatu un ierosinājusi turpmāko rīcību.

REFIT ir pastāvīga programma. Tiesību aktu apzināšana un pārbaude tiks atjaunināta katru gadu, lai noteiktu jaunus pasākumus un ziņotu par tiem, kā arī lai uzraudzītu jau īstenotās iniciatīvas un tās, kuras atrodas īstenošanas procesā.

Komisija cerīgi raugās uz auglīgu sadarbību ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu ātru to pasākumu pieņemšanu, kurus Komisija jau ir ierosinājusi attiecībā uz vienkāršošanu un normatīvā sloga mazināšanu.

Komisija turpinās cieši sadarboties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai uzklausītu viedokļus un ieteikumus attiecībā uz normatīvo atbilstību, ko var risināt, izmantojot REFIT programmu, un lai pilnveidotu tos REFIT programmas aspektus, kuri vēl jāapsver vai kuros jāīsteno kopīga rīcība.

[1] Sk. arī jaunākā Standarta Eirobarometra rezultātus: 74 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ES rada pārāk lielu birokrātisko slogu. (QA16.4. jautājums 59. lpp.: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb79/eb79_anx_en.pdf)

[2] Kodificēšana ir tiesību akta un visu tā grozījumu apvienošana vienā jaunā tiesību aktā. Pārstrādāšana ir līdzīga kodificēšanai, jo arī tā nozīmē tiesību akta un visu tā grozījumu apvienošanu vienā jaunā tiesību aktā, bet — atšķirībā no kodificēšanas — pārstrādāšana ietver jaunas regulējuma izmaiņas pēc būtības, jo pārstrādātā teksta sagatavošanas laikā tiek grozīts oriģinālais tiesību akts. Abos gadījumos uz jauno tiesību aktu attiecas viss likumdošanas process, un ar to aizstāj kodificētos tiesību aktus.

[3] COM(2012) 746 final.

[4] SWD(2013) 401 final.

[5] Ietekmes novērtējums ir veikts 29 % no izvērtētajām regulām, 13 % to pašlaik veic un 19 % to plāno veikt.

[6] Komisijas ietekmes novērtēšanas sistēma ir plaši atzīta tās labās kvalitātes dēļ. [sk. ESAO, 2011. gads: “Ilgtspēja ietekmes novērtējumos. Pārskats par ietekmes novērtējumu sistēmām atsevišķās ESAO valstīs un Eiropas Komisijā”; Eiropas Parlaments, 2011. gads: “Salīdzinošs pētījums par ES dalībvalstīs veikto ietekmes novērtējumu mērķi, piemērošanas jomu un procedūrām”; Eiropas Politikas studiju centrs (CEPS) / Ekseteras Universitāte, 2012. gads: “Regulējuma kvalitāte Eiropas Komisijā un Apvienotajā Karalistē. Veci jautājumi un jaunas atziņas”; Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 3/2010 “Vai ietekmes novērtējumi ES iestādēm noder lēmumu pieņemšanā?”]

[7] Direktīva 2006/123/EK.

[8] Komisijas paziņojums par reglamentēto profesiju pieejamības novērtējumu, kam pievienots dienestu darba dokuments par juridiskās formas, īpašuma struktūras un tarifu prasību salīdzinošās novērtēšanas rezultātiem, 2013. gada 2. oktobris.

[9] Samazinājumu veido pārbaudes izmaksu samazināšana attiecībā uz augļu un dārzeņu tirdzniecību (970 miljoni euro), mikrouzņēmumu atbrīvošana no grāmatvedības direktīvu noteikumu piemērošanas un turpmāka kopējā režīma modernizācija (6471 miljoni euro), ziņojumu sniegšanas vienkāršošana par zāļu izmaiņām, farmakovigilanci un klīniskās izpētes pieteikumiem (368 miljoni euro), statistikas prasību samazināšana ES iekšējā tirdzniecībā, lauksaimniecībā, rūpnieciskajā ražošanā u. c. jomās (330 miljoni euro), elektronisku PVN rēķinu sagatavošanas ieviešana, kompensāciju izmaksas vienkāršošanu, vienas pieturas aģentūras izveidošana, īpaša kārtība attiecībā uz MVU un attālinātu pārdošanu (26 000 miljoni euro). Šajos piemēros ir dota atsauce uz Komisijas priekšlikumā minēto aplēsto slogu.

[10] Sk. Komisijas turpmākos pasākumus saistībā ar MVU “Top Ten” apspriešanos par ES tiesisko regulējumu, COM(2013) 446 final un SWD(2013) 401 final.

[11] Sk. arī COM(2011) 803 un COM(2013) 122.

[12] Direktīvas 92/43/EK un 2009/147/EK — atbilstības pārbaude tiks veikta papildus tiesību aktos paredzētajam izvērtējumam, ievērojot direktīvās noteiktos termiņus.

[13] http://ec.europa.eu/environment/resource_efficiency/re_platform/

[14] Gadījumos, kad sociālie partneri vienojas, ka ir vajadzīgi tiesību akti, Komisijas pienākums ir novērtēt šo vienošanos un informēt sociālos partnerus par savu lēmumu. Komisija turpinās novērtēt sociālo partneru vienošanos par frizieru darba drošību un veselības aizsardzību. Pašreizējā pilnvaru termiņa laikā Komisija neizvirzīs priekšlikumu par šīs vienošanās īstenošanu tiesību aktu veidā.

[15] Komisija izskatīs Orhūsas konvencijā paredzēto saistību alternatīvus izpildes veidus un, gaidot Tiesas spriedumu, veic ietekmes novērtējumu.

[16] Komisija izskata jauna priekšlikuma iesniegšanas iespēju.

[17] Izmēģinājuma projekta, ar ko izveido Strukturētu īstenošanas un informācijas sistēmu Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai, mērķis ir samazināt ziņojumu sniegšanas pienākumus, vienlaicīgi palielinot pārredzamību attiecībā uz īstenošanas gaitu un iedzīvotāju piekļuvi vides informācijai reālā laikā.

[18] Komisijas paziņojums “Uzņēmumu un pilsoņu tiesības Eiropas vienotajā tirgū:

rīcības plāns portāla “Tava Eiropa” sekmēšanai sadarbībā ar dalībvalstīm”, COM(2013) 636 galīgā redakcija, 17.9.2013.

[19] Šīs darbības dažādās politikas nozarēs sīkāk aplūkotas dokumentā SWD(2013) 401 galīgā redakcija.

[20] Regula (EK) Nr. 1935/2004.

[21] Regula (ES) Nr. 1169/2011.

[22] Pašlaik grozījumu priekšlikumi tiek pieņemti kā esošo tiesību aktu grozījumi, un konsolidētās versijas tiek izstrādātas visās valodās pēc pieņemšanas. Tiek apspriesta šā procesa vienkāršošana, izmantojot konsolidētos tekstus jau pieņemšanas procesā.

[23] Komisijas rīki SOLVIT un “Tava Eiropa” ietver to lietu datubāzes, kurās varētu atrast lietderīgus pierādījumus.

[24] 2014. gada sākumā tiks veiktas darbības izvērtējuma un ietekmes novērtējuma pamatnostādņu pārskatīšanas kontekstā .

[25] Šīs jomas tiks noteiktas 2014. gadā.

[26] Sk. “The Midas Touch: Gold-plating of EU employment directives in UK law”, Institute of Directors, Londona, 2013. gada jūnijs.

[27] “Subsidiaritātes” principa ievērošana nozīmē, ka darbība jāveic valdības līmenī, ja tas ir efektīvāk, t. i., darbība nav jāveic ES līmenī, ja minēto darbību efektīvāk un lietderīgāk var veikt starptautiskā, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. ”Proporcionalitātes” princips paredz, ka jebkurā valdības līmenī veiktai darbībai jābūt samērīgai, ņemot vērā tās mērķus, un nedrīkst īstenot pārmērīgu regulējumu.

[28] MVU rezultātu pārskats, kas sniegts dokumentā SWD(2013) 60, tiks iekļauts vienotā REFIT rezultātu pārskatā.

PIELIKUMS

REFIT iniciatīvas

Šajā pielikumā ir izklāstīti priekšlikumi, kas izriet no REFIT programmas kā jaunas iniciatīvas nolūkā mazināt izmaksas, vienkāršot regulējumu, sekmīgāk sasniegt politikas mērķus un izmantot ES regulējuma sniegtās priekšrocības, kā arī iniciatīvas nolūkā atcelt novecojušus tiesību aktus un atsaukt izskatīšanā esošus priekšlikumus vai atturēties no rīcības jomās, kurās regulējums vai rīcība nav piemēroti vai nepastāv pietiekams pamatojums tiesību akta pieņemšanai. Saskaņā ar Komisijas lietpratīga regulējuma politiku attiecībā uz Komisijas likumdošanas iniciatīvām ar būtisku ietekmi veic izvērtējumu un ietekmes novērtējumu.

Iniciatīvu izklāsts ir sniegts četrās galvenajās kategorijās:

1. izskatīšanā esošie Komisijas priekšlikumi par vienkāršošanu un sloga mazināšanu, kurus likumdevējs vēl nav pieņēmis;

2. jaunas Komisijas iniciatīvas nolūkā vienkāršot un mazināt regulējuma radītās izmaksas un konsolidēt tiesību aktus;

3. jomas, kurās pastāv novecojuši tiesību akti, ko Komisija ierosinās atcelt, priekšlikumi, ko Komisija ierosinās atsaukt, un plānotas iniciatīvas, kuras tā neizvirzīs;

4. atbilstības pārbaudes un izvērtējumi (plānoti un noritoši), kas koncentrējas uz regulējuma radīto izmaksu un sloga mazināšanu.

1. Izskatīšanā esošie Komisijas priekšlikumi par vienkāršošanu un sloga mazināšanu, kurus likumdevējs vēl nav pieņēmis

Veselības un patērētāju tiesību aizsardzība

· Priekšlikums regulai par patēriņa preču drošumu[1] un regulai par tirgus uzraudzību[2], ar ko ievieš skaidrākus noteikumus, novērš pārklāšanos un kodificē arī dažus atbrīvojumus no ziņošanas prasībām.

· Priekšlikums par klīnisko izmēģinājumu direktīvas[3] pārskatīšanu, kurā ierosinātas vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras un vienkāršotas ziņošanas prasības.

· Priekšlikumi par jaunu tiesību aktu dzīvnieku veselības jomā[4], ar ko aizstāj 37 tiesību aktus, par jaunu augu veselības regulu[5], ar ko aizstāj 7 tiesību aktus, par jaunu tiesību aktu augu reproduktīvo materiālu jomā, ar ko aizstāj 12 tiesību aktus, un par jaunu regulu par oficiālajām kontrolēm lauksaimniecības pārtikas apritē, ar ko aizstāj 10 tiesību aktus[6].

Vide

· Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/92 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

· Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem.

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

· Komisijas priekšlikums pārskatīt direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (2005/36/EK)[7].

· Komisijas priekšlikums grozīt publiskā iepirkuma direktīvas: Direktīvu 2004/18/EK un Direktīvu 2004/17/EK[8].

· Komisijas priekšlikums par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem[9].

Tiesiskums

· Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula)[10].

· Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kompleksiem ceļojumiem un atbalstītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004, Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK[11].

Iekšlietas

· Komisijas priekšlikums pārstrādāt direktīvu par ieceļošanu un uzturēšanos ES trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir studenti vai pētnieki vai pieder citām grupām, piemēram, skolēniem, praktikantiem, brīvprātīgajiem un auklēm[12].

Jūrlietas un zivsaimniecība

· Komisijas priekšlikums par kopējās zivsaimniecības politikas reformu[13].

· Komisijas priekšlikums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju[14].

Enerģētika

· Kopienas sistēma radioaktīvo materiālu pārvadātāju reģistrācijai, ar ko valstu ziņošanas un atļauju saņemšanas procedūras aizstāj ar vienotu reģistrācijas sistēmu, tādējādi vienkāršojot procedūras un vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni pret radiāciju[15].

· Drošības pamatstandartu aizsardzībai pret radiāciju un ar to saistīto direktīvu konsolidācija[16].

Budžets

· Komisijas priekšlikums par jaunu pašu resursu, kura pamatā ir PVN[17].

Nodokļu politika un muita

· Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)

Tirdzniecība

· Komisijas priekšlikums regulai, ar ko groza antidempinga un antisubsīdiju pamatregulas[18].

Mobilitāte un transports

· Priekšlikums, ar ko groza Regulu Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (tahogrāfs).

Piezīme: Likumdevējs vēl nav pieņēmis vairākus Komisijas priekšlikumus saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu. Tas attiecas uz priekšlikumiem tādās jomās kā lauksaimniecība un lauku attīstība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzības politika, iekšējās drošības fonds, patvēruma un migrācijas fonds, jūrlietas un zivsaimniecība, attīstības sadarbība, humānā palīdzība un civilā aizsardzība un paplašināšanās[19].

2. Jaunas Komisijas iniciatīvas nolūkā vienkāršot un mazināt regulējuma radītās izmaksas un konsolidēt tiesību aktus

Nodarbinātība

· Trīs direktīvu konsolidācija darbinieku informēšanas un uzklausīšanas jomā, ņemot vērā apspriešanos ar sociālajiem partneriem[20].

Veselības un patērētāju tiesību aizsardzība

· Pārtikas higiēnas tiesību aktu pārskatīšana, lai konsolidētu higiēnas noteikumus, vienkāršotu procedūras un nostiprinātu elastīgu pieeju attiecībā uz MVU.

· Tiesību aktu konsolidācija zootehnikas jomā.

· Veterināro zāļu tiesību aktu vienkāršošana.

Statistika

· Pamatregulas, ar ko integrē uzņēmējdarbības statistiku (FRIBS) un sociālo statistiku[21].

· Lauku saimniecību apsekojumu sistēmas reforma.

Iekšlietas

· Vīzu kodeksa vienkāršošana un racionalizācija[22].

· Šengenas Robežu kodeksa kodificēšana[23].

Tiesiskums

· Tiesību aktu konsolidācija un apvienošana attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību un reklāmu, ņemot vērā atbilstības pārbaudes rezultātus[24].

· Tiesību aktu pārskatīšana par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām[25].

· Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

· PVKIU pārskatīšana[26].

· Astoņu direktīvu kodifikācija uzņēmējdarbības tiesību jomā[27].

Nodokļu politika un muita

· ES standarta PVN deklarācijas ieviešana visās dalībvalstīs.

Lauksaimniecība

· Valsts atbalsta noteikumu vienkāršošana lauksaimniecības nozarē[28].

· Tiesiskā regulējuma pārskatīšana un vienkāršošana attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību[29].

Tirdzniecība

· Divdesmit sešu Padomes regulu kodifikācija pēc divu pilnvarojošo regulu pieņemšanas[30], lai tirdzniecības tiesību aktus saskaņotu ar LESD.

· Nebīstamo atkritumu eksports reģenerācijai — Regulas Nr. 1418/2007[31] atjaunināšana vienkāršos procedūras un samazinās administratīvo slogu.

Mobilitāte un transports

· Kabotāžas noteikumu vienkāršošana autotransporta jomā[32].

Konkurences politika

· Komisijas Regulas, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 139/2004[33], pārskatīšana, lai ieviestu vienkāršotu apvienošanās kontroles procedūru [Konkurence].

Jūrlietas un zivsaimniecība

· Zvejas atļauju regula.

· Tehniski pasākumi jūras organismu aizsardzībai.

 

3. Jomas, kurās Komisija ierosinās atcelt tiesību aktus vai apsver šādu iespēju, atsauks neizskatītus priekšlikumus vai neizvirzīs iniciatīvas

Vide

· Priekšlikuma par Augsnes pamatdirektīvu atsaukšana[34].

Komisija norāda, ka priekšlikums ir bijis izskatīšanā astoņus gadus, un šajā laikā nav gūti efektīvi panākumi. Tāpēc Komisija rūpīgi apsvērs, vai priekšlikuma mērķis, kuru Komisija turpina atbalstīt, tiktu labāk sasniegts, paturot priekšlikumu spēkā vai to atsaucot, tādējādi darot iespējamu alternatīvu iniciatīvu nākamajā pilnvaru termiņā. Tas tiks izlemts, ņemot vērā iespēju panākt priekšlikuma pieņemšanu līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

· Priekšlikuma par tiesas pieejamību vides jomā atsaukšana[35].

Nodarbinātība

· Pašreizējā pilnvaru termiņa laikā Komisija neierosinās tiesību aktus tādās jomās kā frizieru arodveselība un veselības aizsardzība, skeleta un muskulatūras saslimšanas un ekrānu ierīces, pasīvā smēķēšana un kancerogēni un mutagēni.

Uzņēmējdarbība un rūpniecība

· Direktīvas 1999/45/EK par bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu atcelšana.

Veselības un patērētāju tiesību aizsardzība

· Divu priekšlikumu atsaukšana attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par zālēm, kuru iegādei vajadzīga ārsta recepte[36].

· Padomes Direktīvas par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē atcelšana[37].

Statistika

· Regulas par tērauda statistiku atcelšana[38].

· Priekšlikuma regulai par Eiropas statistiku attiecībā uz noziegumdrošības sajūtu (COM (2011) 335) atsaukšana.

Iekšlietas

· Padomes Lēmuma par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu atcelšana[39].

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

· Likumdošanas procedūrā esošo priekšlikumu par dizainparaugu tiesisko aizsardzību un par Kopienas patentu (patenta priekšlikums ir pārveidots par ciešāku sadarbību) atsaukšana.

· Priekšlikuma Padomes regulai par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem atsaukšana[40].

Nodokļu politika

· Priekšlikuma direktīvai par PVN pienākumu vienkāršošanu atsaukšana[41].

Mobilitāte un transports

· Direktīvas 2007/38/EK par smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem, atcelšana.

· Direktīvas 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu atcelšana.

· Likumdošanas procedūrā esoša priekšlikuma atsaukšana par vadītāju apliecībām, kurās ietvertas vadītāju karšu funkcijas.

Enerģētika

· Padomes lēmuma par Kopienas mērķa noteikšanu, lai samazinātu patēriņu no primārās enerģijas avotiem jēlnaftas un naftas produktu piegādes grūtību gadījumā[42] un tā īstenošanas tiesību aktu atcelšana.

Attīstības sadarbība

· Komisija neierosinās jaunu Eiropas Savienības pārtikas mehānismu. Šā instrumenta termiņš beigsies 2013. gada beigās.

4. Atbilstības pārbaudes, izvērtējumi un citi ziņojumi, kuros novērtē vienkāršošanas un regulējuma radīto izmaksu un sloga mazināšanas potenciālu

Vide

Plānotās atbilstības pārbaudes un izvērtējumi

· Atbilstības pārbaudes attiecībā uz Natura 2000 tīklu[43], ES ekomarķējumu[44] un EMAS[45].

· Ziņojumu sniegšanas prasību racionalizēšana vides nozarē, piemērojot strukturētu īstenošanas un informācijas sistēmu principus.

· Izvērtējumi par Eiropas Piesārņojošo vielu izplūdes un nodošanas reģistru (EPRTR), tiesību aktiem attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos un attiecībā uz Orhūsas konvenciju (gaidot Tiesas spriedumu).

Noritošās atbilstības pārbaudes un izvērtējumi

· Atbilstības pārbaudes par atkritumu apsaimniekošanas politiku[46].

· Izvērtējumi par tiesību aktiem attiecībā uz vides troksni, gaistošo organisko savienojumu emisijām, ekoloģisko atbildību un telpiskās informācijas infrastruktūru[47].

Nodarbinātība

Plānotie izvērtējumi

· Izvērtējumi par tiesību aktiem attiecībā uz informēšanas pienākumu darba devējiem attiecībā uz darba līgumiem.

Noritošie izvērtējumi

· Izvērtējums par tiesību aktiem attiecībā uz darbinieku veselības aizsardzību un darba drošību[48].

· Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām.

· Direktīva 97/81/EK par nepilna laika darbu un Direktīva 99/70/EK par darbu uz noteiktu laiku.

Veselības un patērētāju tiesību aizsardzība

Plānotās atbilstības pārbaudes un izvērtējumi

· Regulas (ES) Nr. 178/2002 (Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regula) atbilstības pārbaude.

Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Plānotās atbilstības pārbaudes, kumulatīvo izmaksu novērtējumi un izvērtējumi

· Svarīgāko ķimikāliju jomas tiesību aktu, uz ko neattiecas REACH, kā arī ar tiem saistīto tiesiskā regulējuma, ko piemēro pakārtotajai rūpniecībai, atbilstības pārbaudes.

· Direktīvas par mašīnām un tiesību aktu par šaujamieročiem izvērtējumi.

· Kumulatīvo izmaksu novērtējums ķīmijas rūpniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes (kokapstrādes, mēbeļu, celulozes/papīra un poligrāfijas) rūpniecības jomās.

Noritošās/pabeigtās atbilstības pārbaudes un izvērtējumi

· Regulu par rūpniecības ražojumu iekšējo tirgu izvērtējums.

· Atbilstības pārbaudes par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēmu un naftas pārstrādes nozari.

· Kumulatīvo izmaksu novērtējums alumīnija nozarē.

· Kumulatīvo izmaksu novērtējums tērauda nozarē tika veikts 2013. gadā.

Enerģētika

Plānotie izvērtējumi

· Atjaunojamo energoresursu direktīvas izvērtējums[49].

Iekšlietas

Plānotās atbilstības pārbaudes un izvērtējumi

· Tiesību aktu par legālo migrāciju atbilstības pārbaude.

· Vīzu informācijas sistēmas[50], FRONTEX[51], tostarp ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību[52], un tiesību aktu par uzturēšanās atļaujām cilvēku tirdzniecības upuriem[53] izvērtējumi.

Noritošie izvērtējumi

· Visaptverošs izvērtējuma ziņojums par Padomes pamatlēmumu par cīņu pret organizēto noziedzību un terorisma apkarošanu[54].

Tiesiskums

Plānotās atbilstības pārbaudes un izvērtējumi

· Atbilstības pārbaudes nolūkā novērtēt iespējamo nepieciešamību kodificēt un apvienot tiesību aktus, kas ir saistīti ar patērētāju tiesībām un reklāmu (skatīt iepriekš).

· Izvērtējums par tiesību aktiem, kas attiecas uz vienlīdzīgu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomā[55].

· Tiesību aktu par Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem izvērtējums[56].

Iekšējais tirgus un pakalpojumi

Plānotie izvērtējumi

· Regula Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (SGS).

· Jaunā Tiesiskās aizsardzības līdzekļu direktīva 2007/66/EK.

· Tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā[57].

· Direktīva 86/653 par tirdzniecības aģentiem.

Nodokļu politika un muita

Plānotie izvērtējumi

· Direktīvas par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm un direktīvas par vispārējo akcīzes nodokļu sistēmu izvērtējumi.

Tirdzniecība

Plānotie izvērtējumi

· Visaptverošs īstenošanas ziņojums par ES eksporta kontroles regulu, tostarp Regulas par divējādu lietojumu 428/2009 pārskatīšana (atbilstoši prasībai pamataktā un saskaņā ar eksporta kontroles politiku). Plānotajā ziņojumā tiks izklāstītas iespējas veikt reformu un vienkāršošanu.

· Padomes Regula (EK) Nr. 953/2003 (2003. gada 26. maijs) par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanās uz Eiropas Savienību.

Mobilitāte un transports

Plānotie izvērtējumi

· Direktīvas 2004/54/EK par tuneļu drošību novērtējums.

· Kombinētā transporta direktīvas izvērtējums[58].

· Tiesību aktu izvērtējums pasažieru kuģu drošības jomā[59].

· Turpmāks darbs, lai noteiktu un īstenotu aviācijas drošību nekomerciālajā nozarē[60].

Citas jomas

Noritošie izvērtējumi

· Izvērtējums par Eiropas konsensu par humāno palīdzību — sadarbības politikas ietvaru starp ES un dalībvalstīm [humānā palīdzība un civilā aizsardzība].

Plānotie izvērtējumi

· Direktīvas par privāto dzīvi un elektroniskajām komunikācijām[61] izvērtējums [Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas]

· Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMSD)[62] izvērtējums [Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas]

· Izvērtējums par Apvienošanās regulu: nodošanas sistēma un mazākuma līdzdalību kapitālā [Konkurence].

[1] COM(2013)78

[2] COM(2013)74

[3] COM(2012) 369 final

[4] COM(2013) 260 final

[5] COM(2013) 267 final

[6] COM(2013) 265 final

[7] COM(2011)883

[8] COM(2011) 896 un COM(2011) 895

[9] COM(2013) 462 final

[10] COM (2012) 11

[11] COM (2013) 512

[12] (COM(2013) 151)

[13] COM (2011) 425

[14] COM(2011) 416

[15] COM(2011)518

[16] COM(2012)242

[17] COM (2011) 737, 739 un 740. Saskaņā ar Eiropadomes 2013. gada jūlija secinājumiem nākamās DFS laikā jāsaglabā pašreizējā sistēma. Komisija 4. septembrī apstiprināja kopīgās deklarācijas projektu par pašu resursiem, kas ir daļa politiskās vienošanās starp Padomi un EP. Tajā ir paredzēts izveidot augsta līmeņa darba grupu, kas veiks vispārēju pašu resursu sistēmas pārskatīšanu.

[18] Komisijas priekšlikums (COM(2013) 192) regulai, ar ko groza antidempinga un antisubsīdiju pamatregulas (Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis).

[19] Atsauces skatīt SWD(2013)401 final.

[20] Tas attiecas uz Direktīvu 98/59/EK par kolektīvo atlaišanu, Direktīvu 2001/23/EK par uzņēmējsabiedrību maiņu un Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai EK.

[21] Sociālās statistikas pārskatīšana būs atkarīga no norisēm Eiropas statistikas sistēmā.

[22] Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu.

[23] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

[24] Direktīva 2005/29/EK[24] par uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām un Direktīva 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.

[25] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs).

[26] Direktīva 2009/65/EK.

[27] Direktīvas 82/891/EEK, 89/666/EEK, 2005/56/EK, 2009/101/EK, 2009/102/EK, 2011/35/ES, 2012/17/ES un 2012/30/ES.

[28] Jaunajai „de minimis” regulai tiek veikts ietekmes novērtējums, un šo regulu iecerēts pieņemt līdz 2013. gada beigām. Ietekmes novērtējumu attiecībā uz pārējiem tiesību aktiem valsts atbalsta paketē (t.i., valsts atbalsta pamatnostādnēm un regulām par grupveida atbrīvojumiem un paziņojumu veidlapām) ir paredzēts veikt 2014. gada sākumā. Jaunās pamatnostādnes un regulas plānots pieņemt līdz 2014. gada jūlijam.

[29] Tiesību aktu pārskatīšanas mērķis bioloģiskās lauksaimniecības jomā būs novērst neatbilstības, trūkumus un neefektīvus pasākumus, vienkāršot noteikumus un mazināt regulējuma radītās izmaksas. Ietekmes novērtējumu ir plānots veikt 2013. gada rudenī, un Komisija plāno priekšlikumus pieņemt 2014. gada pirmajā ceturksnī.

[30] COM(2011) 82 un COM(2011) 349

[31] Komisijas Regula (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli.

[32] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum.

[33] Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula).

[34] COM(2006)232

[35] Komisija apsvērs alternatīvus veidus, kā izpildīt saistības saskaņā ar Orhūsas konvenciju, un, gaidot Tiesas spriedumu, veic ietekmes novērtējumu.

[36] COM(2012) 48 un COM(2012) 49

[37] OV L 317, 4.1.1993., 18. lpp.

[38] Regula (EK) Nr. 48/2004.

[39] Padomes Lēmums 2000/642/TI (2000. gada 17. oktobris). Termiņi ir atkarīgi no tā, kad tiks pieņemts un īstenots priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, kuru Komisija pieņēma 2013. gada 5. februārī un ar kuru tiks atcelts Lēmums 2000/642/TI.

[40] COM (2008) 396 Komisija apsver jauna priekšlikuma sniegšanu šajā jomā.

[41] COM(2004) 728 galīgā redakcija (2004. gada 29. oktobris).

[42] Padomes Lēmums 77/706/EEK (1977. gada 7. novembris) par Kopienas mērķi samazināt patēriņu no primārās enerģijas avotiem jēlnaftas un naftas produktu piegādes grūtību gadījumā (+īstenojošais Komisijas Lēmums Nr. 79/639).

[43] Direktīvas 92/43/EK un 2009/147/EK. Šo atbilstības pārbaudi veiks tā, lai papildinātu tiesību aktos paredzēto izvērtējumu, ievērojot direktīvā noteiktos termiņus.

[44] Regula (EK) Nr. 66/2010.

[45] Regula (EK) Nr. 1221/2009.

[46] Ietvertas: Direktīva 86/278/EEK (notekūdeņu dūņas), Direktīva 94/62/EK (iepakojums un izlietotais iepakojums), Direktīva 96/59/EK (PCB/PCT), Direktīva 2000/53/EK (nolietoti transportlīdzekļi), Direktīva 2006/66/EK (baterijas).

[47] Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību. Izvērtējums par Direktīvu 2009/126/EK (2009. gada 21. oktobris) par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos. Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā saistībā ar vides postījumu novēršanu un seku mīkstināšanu. Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.

[48] Pamatdirektīva 89/391/EEK un 23 ar to saistītas direktīvas.

[49] Direktīva 2009/28/EK (2009.gada 23.aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.

[50] Regula 767/2008 un Padomes Lēmums Nr. 2004/512.

[51] Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX).

[52] Regula (EK) Nr. 863/2007, ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu, kā arī reglamentē pieaicināto amatpersonu pienākumus un pilnvaras.

[53] Padomes Direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm Tiks apsvērta šīs direktīvas un Direktīvas 2011/36, kas ir saistīta ar cilvēku tirdzniecības apkarošanu, apvienošana.

[54] Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI un Padomes Pamatlēmums 2008/919/TI, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI.

[55] Padomes Direktīva 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos.

[56] Regula (EK) Nr. 805/2004 (2004.gada 21.aprīlis), ar kuru izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem.

[57] Šo novērtējumu ir plānots veikt vidējā termiņā.

[58] Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, OV L 368, 17.12.1992., 0038.-0042. lpp.

[59] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (Pārstrādāta versija), OV L 163, 25.6.2009., 0001.-0140. lpp.

[60] Eiropas Aviācijas drošības (EASA) Pamatregula (216/2008).

[61] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regula (EK) Nr.2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

[62] Direktīva 2010/13/ES. Nupat ir veikta apspriešanās par AVMSD pamatelementiem un atsevišķa apspriešanās par audiovizuālo mediju regulatoru neatkarību (AVMSD 30. pants), par kuru pašlaik tiek veikts novērtējums.