KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Izglītības atvēršana – ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus /* COM/2013/0654 final */
Tehnoloģijas
un atvērtie izglītības resursi — jaunas iespējas ES
izglītības pārveidei
Šajā paziņojumā ir izklāstīta
Eiropas programma, ar ko paredzēts veicināt kvalitatīvu,
novatorisku mācību apguves un mācīšanas metožu ieviešanu,
kurās tiktu izmantotas jaunās tehnoloģijas un digitāls
saturs. Programmā “Izglītības atvēršana” ierosināti
pasākumi, kā padarīt mācību vidi atvērtāku,
lai sniegtu augstākas kvalitātes un efektīvāku
izglītību, tādējādi sekmējot
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus — stimulēt ES konkurētspēju
un izaugsmi, paaugstinot darbaspēka kvalitāti un
nodarbinātības līmeni. Programma palīdzēs sasniegt ES
pamatmērķus — mazināt mācību priekšlaicīgu
pārtraukšanu un panākt, lai vairāk cilvēku iegūtu
augstāko izglītību vai līdzvērtīgu
izglītību[1] —, un tās
pamatā ir jaunākās iniciatīvas “Izglītības
pārvērtēšana”[2],
“Eiropas augstākā izglītība pasaulē”[3],
kā arī pamatiniciatīva “Eiropas digitalizācijas programma”[4]. Programmā ierosināti pasākumi ES un valstu
līmenī, jo īpaši: - palīdzēt izglītības iestādēm,
skolotājiem un izglītojamajiem apgūt digitālās prasmes
un mācību metodes, - atbalstīt atvērto izglītības resursu
izstrādi un pieejamību, - savienot mācību klases vienotā
tīklā un ieviest digitālas ierīces un saturu, - mobilizēt visu ieinteresēto personu (skolotāju,
izglītojamo, ģimeņu, ekonomisko un sociālo partneru)
centienus, lai palielinātu digitālo tehnoloģiju nozīmi
izglītības iestādēs. Lai gan panākumi šajā jomā galvenokārt
ir atkarīgi no dalībvalstu rīcības, ES arī ir
nozīmīga loma. Tā var veicināt paraugprakses izmantošanu un
atbalstīt sadarbību starp dalībvalstīm. Savienība var
arī nodrošināt ieguvumus no apjomradītiem ietaupījumiem un savietojamību,
tādējādi novēršot sadrumstalotību šajā jomā.
Tā var veicināt digitālo tehnoloģiju un satura ieviešanu un
pieejamību, nodrošinot finansiālo atbalstu, veidojot publiskā un
privātā sektora partnerības un sniedzot ieteikumus. ES izglītība atpaliek no
digitālās sabiedrības un ekonomikas attīstības... Digitālās tehnoloģijas ir pilnībā
integrētas cilvēku dzīvē — saziņā, darbā un
tirdzniecībā, tomēr Eiropas izglītības un
apmācības sistēmās tās vēl netiek izmantotas
pilnībā. Nesen veiktā pētījumā[5]
par digitālā aprīkojuma līmeni Savienības skolās
atklājās, ka 63 % deviņgadīgu skolēnu
nemācās “digitāli ļoti labi aprīkotā skolā”
(proti, skolā, kas aprīkota ar attiecīgām
iekārtām, ātru platjoslas internetu un kurā
nodrošināts augsts “savienojamības” līmenis). Lai gan 70 %
skolotāju ES atzīst, ka pedagoģiskajā darbā ir
svarīgi izmantot tādas mācīšanas un mācību
apguves metodes, kas balstās digitālām tehnoloģijām,
tikai 20-25 % izglītojamo māca skolotāji, kas labi
pārvalda digitālās tehnoloģijas un atbalsta šādas
metodes. Lielākā daļa skolotāju informācijas un
komunikāciju tehnoloģijas (IKT) izmanto galvenokārt tam, lai
sagatavotu mācību saturu, nevis lai strādātu ar
audzēkņiem stundu laikā[6]. Šodienas izglītojamie vēlas
personalizētāku attieksmi, lielāku sadarbību un labāku
saikni starp formālo un neformālo izglītību, ko lielā
mērā var īstenot, mācību apguvē izmantojot
digitālās tehnoloģijas. Tomēr 50 % līdz 80 %
audzēkņu ES nekad neizmanto digitālas mācību
grāmatas, uzdevumu programmatūras, raidījumus/tiešsaistes
aplādes, simulācijas vai izglītojošas spēles. ES
trūkst labas kvalitātes izglītības satura un
pedagoģisku lietojumprogrammu konkrētos priekšmetos un daudzās
valodās, kā arī visiem audzēkņiem un skolotājiem
nav nodrošināta pietiekama piekļuve tīklā
saslēgtām ierīcēm. Šādu sadrumstalotu pieeju un tirgu
dēļ ES palielinās nevienlīdzība digitalizācijas
jomā starp cilvēkiem, kam ir pieejama novatoriska, uz
tehnoloģijām balstīta izglītība, un tiem, kam nav
šādas iespējas. Turklāt šajā aspektā ES riskē atpalikt
no citiem pasaules reģioniem. ASV un dažas Āzijas valstis iegulda
līdzekļus IKT stratēģijās, lai pārveidotu
izglītības un apmācības jomu. Šīs valstis savas
izglītības sistēmas pārveido, modernizē un padara
starptautiskākas, gūstot jūtamus rezultātus skolās un
augstskolās attiecībā uz izglītības pieejamību un
izmaksām, pedagoģisko praksi un uz šo mācību iestāžu
globāli pazīstamo reputāciju vai zīmola
popularizēšanu. Kā piemēru var minēt, ka lielu daļu
digitālā satura sniedz tirgus dalībnieki no valstīm
ārpus Eiropas, tostarp no mācību iestādēm, kas
piedāvā mācību programmas globālā
mērogā, izmantojot masveida atvērtos interneta kursus (MOOC). …un tomēr tehnoloģijas
dod iespēju palielināt efektivitāti un vienlīdzīgumu
izglītībā Iespējamie digitālās revolūcijas
ieguvumi izglītībā ir dažādi: personas var viegli
meklēt informāciju un iegūt zināšanas no avotiem, kas nav
viņu skolotāji[7] un mācību iestādes,
bieži vien šīs zināšanas var iegūt bez maksas; var sasniegt
jaunas izglītojamo grupas, jo mācīšanās vairs nenotiek
tikai tam īpaši paredzētās klasēs, noteiktos laikos vai
izmantojot konkrētas metodes, un to var pielāgot individuālām
vajadzībām; parādās jauni izglītības pakalpojumu
sniedzēji; skolotāji var viegli izveidot mācību saturu var
dalīties tajā ar kolēģiem un audzēkņiem
dažādās valstīs; kā arī ir pieejams daudz plašāks
izglītības resursu klāsts. Atvērtās tehnoloģijas
dod iespēju ikvienam mācīties
jebkurā vietā un laikā, izmantojot jebkādas ierīces un
jebkādu personu palīdzību. Svarīgākais ir tas, ka šādā veidā
izglītība un zināšanas var daudz vieglāk pārvietoties
no vienas valsts uz otru, kas būtiski palielina starptautiskās
sadarbības potenciālu un šādas sadarbības
vērtību. Pateicoties atvērtajiem izglītības resursiem
(AIR)[8]
un konkrēti MOOC, skolotāji un izglītības
iestādes tagad var vienlaicīgi sasniegt tūkstošiem
audzēkņu no visiem pieciem kontinentiem, parādot, ka valoda ne
vienmēr ir šķērslis. Sadarbība ir uzlabojusies, jo tā
dod iespēju izglītojamajiem, pedagogiem, pētniekiem un
iestādēm izveidot mācību saturu, dalīties ar to un
apspriest ar kolēģiem no visas pasaules. Papildus izglītības pieejamības
palielināšanai, plašāk izmantojot jaunās tehnoloģijas un
atvērtos izglītības resursus, var palīdzēt
samazināt izmaksas izglītības iestādēm un
izglītojamajiem, īpaši nelabvēlīgā situācijā
esošām grupām. Tomēr šādai pozitīvai ietekmei uz
vienlīdzīgumu ir nepieciešami pastāvīgi ieguldījumi
izglītības infrastruktūrās un cilvēkresursos. Atvērtās tehnoloģijas Eiropai paver
iespēju piesaistīt jaunus talantīgus speciālistus, sniegt
iedzīvotājiem attiecīgas prasmes, veicināt zinātnes un
pētniecības attīstību, stimulēt inovāciju, produktivitāti,
nodarbinātību un izaugsmi. Eiropai būtu jārīkojas jau
tagad, nodrošinot piemērotu politikas satvaru un stimulus, lai
skolās, augstskolās, profesionālās izglītības un
apmācības (PIA) iestādēs un pieaugušo izglītības
iestādēs ieviestu inovatīvas mācību apguves un
mācīšanas metodes. ES politikas satvars (atvērtā
koordinācijas metode, kas minēta dokumentā “Izglītība
un apmācība 2020”) un ES programmas (īpaši Erasmus+, Apvārsnis
2020 un struktūrfondi un ieguldījumu fondi) var nodrošināt
stimulus un radīt pamatnosacījumus šā mērķa
īstenošanai. Turklāt tas var palīdzēt visām
dalībvalstīm un reģioniem, jo īpaši mazāk
attīstītajiem, izmantot kvalitatīvas izglītības
sniegtās priekšrocības un uzlabot savu izaugsmes potenciālu,
tādējādi saglabājot ekonomisko un sociālo
konverģenci. Kā iepriekš minēts, ES atbalstīs šajā
dokumentā ierosinātos pasākumus, un tie atspoguļo
rezultātus, kas gūti apspriedēs ar plašu ieinteresēto
personu loku, kuras tika organizētas kopš 2012. gada vasaras. Dienestu
darba dokumentā (DDD) ir arī iekļauti rezultāti un
detalizēti fakti, tajā analizēta pašreizējā
situācija dalībvalstīs, starp kurām pastāv
ievērojamas atšķirības, norādīti paraugprakses
piemēri un iztirzāti galvenie šķēršļi ES
līmenī, kas kavē inovāciju ieviešanu
izglītībā, izmantojot digitālu saturu un tehnoloģijas.
Ir skaidrs, ka problēmas dažādos izglītības sektoros (t.i.,
obligātajā izglītībā, augstākajā
izglītībā, profesionālajā izglītībā un
apmācībā, kā arī pieaugušo izglītības
jomā) ir atšķirīgas, tāpat tās nav viennozīmīgas
neformālās un ikdienējās mācīšanās
jomā.
1.
Atvērta izglītības vide — inovācijas iespējas
organizācijām, skolotājiem un izglītojamajiem
1.1. Inovatīvas organizācijas
Izglītības un
apmācības iestādēm ir nepieciešams pārskatīt
savas organizatoriskās stratēģijas... Visām izglītības iestādēm ir
jāuzlabo savas spējas pielāgoties, veicināt inovāciju
un izmantot tehnoloģiju un digitālā satura potenciālu.
Tomēr iestāžu stratēģijas parasti ir izstrādātas
tā, ka atvērtība izglītībā, ko piedāvā
IKT, tajās īsti neiekļaujas. Ierobežojošie noteikumi, kas
pastāv vispārējā izglītībā un PIA
attiecībā uz mācību programmām un
novērtēšanas praksi, kavē pilnībā izmantot mācīšanas
un mācību apguves pieejas, kas balstās uz
tehnoloģijām. Savukārt augstākajā
izglītībā pārmaiņas kavē citi faktori,
piemēram, neelastīgas finansējuma un pārvaldības
struktūras apvienojumā ar budžeta līdzekļu ierobežojumiem.
Arī pieaugušo izglītībā IKT piedāvā milzīgu
potenciālu strukturālajām pārmaiņām — Somijā
veikta aptauja[9] liecina, ka tikai 41 % respondentu
organizāciju Somijas rūpniecībā savā 2012. gada
personāla apmācībā ir izmantojis mācības
tiešsaistē. Tomēr IKT izmantošana apmācībā var
samazināt izmaksas un palielināt elastību laikā un
telpā. Tikai tādā
gadījumā, ja izglītības iestādes mainītu savas
darbības pamatnosacījumus, tās varētu izmantot IKT
sniegtās iespējas. Lai atvērta izglītības vide
kļūtu par realitāti, izglītības iestāžu
vadītājiem ir aktīvi jārīkojas gan nodrošinot
stratēģisku redzējumu, gan pārveidojot atsevišķas
iestādes saistītās mācību kopienās, gan
apbalvojot speciālistus par novatorisku mācīšanas metožu
izmantošanu. Vadība ir jāpapildina ar organizatoriskām
pārmaiņām un institucionālās attīstības
plāniem. Izglītības iestādēm būtu jāapsver
vajadzība izvērtēt, vai tās ir labi aprīkotas un
gatavas IKT izmantošanai, un pārskatīt savus organizatoriskos un
darbības modeļus, ja nepieciešams. Tas nozīmē,
piemēram, ka iestādēm būtu jāizvērtē,
kādi varētu būt ieguvumi efektivitātes ziņā,
digitalizējot administratīvos dienestus, kā arī, vai IKT ir
tik droši integrētas, kā izmantojot eSafety
marķējumu skolām[10], un, vai mācību apguvei un
mācīšanai ir nodrošināts digitāls atbalsts. Šādā
kontekstā, iespējams, būtu arī
jāpārliecinās, vai iestādes aicinājums ir sniegt
zināšanas un/vai apliecināt to apguvi. Tādu kardināli jaunu inovāciju kā MOOC
parādīšanās var ievērojami mainīt augstāko
izglītību un radīt vēl lielāku konkurenci un
izcilības centrus augstskolās visā pasaulē. Lai gan pirmais
atvērtās kursprogrammatūras projekts tika uzsākts Vācijā,
lielākās pārmaiņas notiek ASV. Kamēr trīs
galvenie MOOC sniedzēji ASV piedāvā aptuveni 400
mācību kursus, kurus izmanto trīs miljoni lietotāju
visā pasaulē, Eiropā MOOC sniedz tikai dažas
universitātes. Nesen veikta aptauja[11] liecina, ka viena trešdaļa 200
aptaujāto Eiropas augstskolu pat nav informētas par to, kas ir MOOC,
un tikai viena trešdaļa apsver kādas ar MOOC saistītas
iniciatīvas īstenošanu. Šo potenciālu var labāk izmantot ar
stratēģisko partnerību palīdzību. Kā
pozitīvu piemēru var minēt Eiropas MOOC iniciatīvu,
ko nesen uzsākusi Eiropas tālmācības augstskolu
asociācija[12]. Šādas iniciatīvas
izveidošana liecina, ka pārrobežu darbība nodrošina nepieciešamo
mērogu, lai izveidotu jaunus izglītības risinājumus, kurus
katra iestāde atsevišķi nevarētu īstenot. ...veicināt novatorisku mācību
praksi Plašāk izmantojot mācību pieredzi, kurā
apvienotas klātienes un tiešsaistes mācības (jaukta tipa
mācības), var palielināt audzēkņu motivāciju un
mācību apguves rezultativitāti. Piemēram, mācekļa
prakses veida apmācībās tehnoloģijas var izmantot, lai
imitētu reālas dzīves situācijās, kurās
audzēkņi pilnveido savas tehniskās prasmes un problēmu
risināšanas spējas. Pateicoties tehnoloģijām, var izveidot
jaunas mācību un vērtēšanas metodes, kas vairāk
orientētas uz to, ko audzēknis ir spējīgs izdarīt,
nevis tikai uz informācijas iegūšanu vai uz spēju atkārtot. Tehnoloģijas dod iespēju izstrādāt
jaunus risinājumus labākai individualizētai apmācībai,
ļaujot skolotājiem precīzākā un
aktualizētākā veidā izsekot katra audzēkņa
darbam. Pateicoties mācību analītiskajiem datiem[13], var ieviest jaunas pedagoģiskās metodes, kas
vairāk vērstas uz izglītojamās personas
vajadzībām, jo var rūpīgāk pārraudzīt to
audzēkņu progresu, kuri regulāri izmanto IKT, — skolotāji
var precīzi izsekot katra audzēkņa mācību
rezultātiem un konstatēt vajadzības pēc papildu atbalsta
atkarībā no katra audzēkņa individuālā
mācīšanās stila
1.2. Novatoriski skolotāji
Skolotājiem
būtu jābūt iespējai padziļināti apgūt
digitālās prasmes... Gadu gaitā skolotāji pastāvīgi ir
veicinājuši inovāciju ieviešanu izglītības
iestādēs. Tomēr, aplūkojot IKT integrācijas
iespējas, var konstatēt, ka
daudziem pedagogiem nav nepieciešamo prasmju informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai pedagoģiskos
nolūkos. Tikai septiņās valstīs[14]
ir 30 līdz 50 % ceturto un/vai astoto klašu skolēnu, kurus
māca skolotāji, kas labi pārvalda digitālās prasmes un
atbalsta šādu mācīšanas pieeju, kuru skolā ir augsta IKT
pieejamība un kuriem nav daudz šķēršļu šo tehnoloģiju
izmantošanai skolā. Turklāt pētījumi liecina, ka 70 %
skolotāju vēlētos profesionāli pilnveidoties,
padziļināti apgūstot IKT prasmes. Sākotnējā pedagoģiskajā
izglītībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš
mācību metodēm, kas balstās uz digitālām
tehnoloģijām (digitālā pedagoģija). Kopīgs EK un ESAO apsekojums liecina, ka
seši no desmit skolotājiem nekad nav piedalījušies
mācībās par to, kā izmantot IKT klasē. Tāpat, lai
skolotāji tiktu informēti par jaunākajām tendencēm,
viņu turpmākajā profesionālajā izaugsmē steidzami
ir jāpievērš lielāka uzmanība digitālo
pedagoģisko kompetenču apguvei. Šīs problēmas
risināšana ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas šķiet
svarīgs vairākām ieinteresētajām personām, kuras
iniciatīvas „Lielā koalīcija digitālo darbvietu
aizpildīšanai” kontekstā jau ir apņēmušās
izstrādāt Eiropas MOOC, lai skolotāji varētu
apgūt specifiskas prasmes, kas savukārt palīdzētu
attīstīt viņu digitālās prasmes. Cita
starpā Komisija turpmāk balstīsies uz European Schoolnet[15] akadēmiju, lai
izstrādātu un īstenotu liela mēroga tiešsaistes
profesionālās pilnveides kursus skolotājiem konkrētās
jomās, piemēram, matemātikā, dabaszinātnēs un
tehnoloģijās, kā arī atbalstīs organizāciju
tīklu, kas iesaistījušās skolotāju
sākumapmācībā un tālākizglītošanā darba
gaitā. ...lai uzturētu sakarus, izmantojot nostiprinājušās
prakses kopienas... Izglītības satura
un AIR izmantošanu ierobežo grūtības atrast resursus, kas atbilst
katra lietotāja īpašajām vajadzībām — skolotāji
parasti pārsvarā izmanto tos mācību līdzekļus, ko
ieteikuši citi kolēģi. Ir pierādījies, ka prakses kopienas
ES līmenī ir piemērots risinājums labas prakses
apmaiņai un kolēģu atbalstam, kā par to liecina arī
plaša skolotāju līdzdalība platformā e-Twinning[16],
kurā iesaistījušies vairāk nekā 200 000
reģistrētu lietotāju, Eiropas Dabaszinātņu
izglītības kopienā SCIENTIX[17]
un platformā Open Discovery Space[18]. Lai
nodrošinātu, ka šīs lielās prakses kopienas piedalās
profesionālajā pilnveidē, izmantojot tiešsaistes resursus un
mācīšanos no līdzbiedriem, Komisija izpētīs, kā
vislabāk izmantot esošos tīklus, tostarp gaidāmo EPALE (Elektroniskā platforma pieaugušo
izglītībai Eiropā), un izveidot jaunus.
Turklāt īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai izzinātu
potenciālās sadarbības iespējas mācīšanas un
mācību apguves jomā augstākajā
izglītībā, kas pašlaik nav tik attīstītas kā
pētniecības jomā. ...un saņemt atzinību par jaunu
mācību metožu izmantošanu Skolotājus ietekmē
tas, kā viņu sniegumu novērtē. Lai gan dažādās
valstīs un izglītības sektoros snieguma novērtējums
atšķiras, tas reti ietver parametrus, kas saistīti ar atvērtu
pedagoģisko praksi. Dalībvalstīm, reģionālajām
iestādēm un izglītības un apmācības
iestādēm ir jāpārskata savas snieguma
novērtēšanas shēmas, lai skolotājiem izveidotu
piemērotus stimulus inovatīvu mācīšanas metožu ieviešanai
un iekļaušanai.
1.3. Inovācijas iespējas
audzēkņiem
Izglītojamie
vēlas iegūt 21. gadsimtam atbilstīgas digitālās
prasmes... Cilvēkiem ir
jāapgūst jaunas prasmes, kas nepieciešamas digitālajā
pasaulē[19].
Lai gan digitālās kompetences ir būtiski svarīgas
nodarbinātībai, mūsdienu jauniešiem trūkst spējas
tās izmantot radoši un kritiski. Ar piedzimšanu digitālā
laikmetā vien nepietiek, lai iegūtu kompetenci digitālā ziņā.
Pētījumi liecina, ka vidēji tikai 30 % audzēkņu
Eiropas Savienībā var uzskatīt par kompetentiem
digitālā ziņā; un vēl joprojām 28 %
audzēkņu ES skolā vai mājās praktiski nav pieejamas
IKT. Tikai apmēram puse no sākotnējās profesionālās
izglītības un apmācības iestāžu audzēkņiem
Eiropā piedalās nodarbībās, kurās skolotāji vairāk
nekā 25 % mācību stundu izmanto IKT. Turklāt nelielas
digitālās prasmes vai to trūkums daudziem pieaugušajiem
negatīvi ietekmē darba ražīgumu un inovācijas spējas,
kā arī viņu līdzdalību sabiedrībā[20]. Iniciatīvas "Lielā koalīcija
digitālo darbavietu aizpildīšanai" ietvaros Komisija jau
strādā partnerībā ar nozari, lai sekmētu IKT
speciālistiem nepieciešamo prasmju apguvi.
Tomēr aizvien vairāk cilvēkiem ir jāapgūst
digitālās prasmes labākā līmenī un
jāmācās aktīvi izmantot tehnoloģijas, lai
paaugstinātu savas izredzes darba tirgū. Ir svarīgi uzlabot
digitālās prasmes, izmantojot ikdienējās un
neformālās mācības un jaunas skolu mācību
programmas, kurās plaši sāk lietot, piemēram, kodēšanu.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī
nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram,
audzēkņiem ar vāju sekmju risku konkrētos priekšmetos,
piemēram, dabaszinātnēs un tehnoloģijās, vai
audzēkņiem, kuriem ir mācīšanās grūtības. ... un viņu
iegūtās digitālās prasmes ir viegli sertificējamas un
tiek atzītas turpmākā izglītošanās procesā vai
darbā Izglītojamie
vēlas, lai potenciālie darba devēji atzītu viņu
prasmes vai lai tās tiktu atzītas turpmākajā
mācību procesā, un meklē tādus izglītības un
apmācības sniedzējus, kas var piešķirt attiecīgu
kvalifikāciju. Tiešsaistes
izglītības sniedzējiem audzēkņu mācību
rezultātu novērtēšana un sertifikācija nav viegls uzdevums
— tā nozīmē iekļaut tiešsaistes mācību metodes
oficiālajā izglītības programmā un rast
risinājumus, kā validēt ar tehnoloģiju palīdzību
iegūtas zināšanas neformālo un ikdienējo mācību
jomā. Daži pakalpojumu sniedzēji ir sākuši piedāvāt
“atvērtos žetonus”, kas apliecina, ka persona ir pabeigusi attiecīgu
kursu vai apguvusi attiecīgas prasmes. Taču iestādes kvalifikāciju
jomā šādus žetonus neatzīst, un darba tirgū tie arī
bieži vien nav pazīstami. Formālajā
izglītībā izmantotos validācijas un atzīšanas
instrumentus ir jāpielāgo daudzveidīgākam
izglītības piedāvājumam, tostarp jauniem
izglītības sniedzējiem un jaunām mācīšanās
formām, kas ir iespējamas, pateicoties tehnoloģijām.
Līdztekus, iespējams, vajadzēs izveidot jaunus instrumentus, lai
nodrošinātu tādas izglītības validēšanu, kas
balstīta uz tehnoloģijām un iegūta ārpus
formālās izglītības, un mudinātu audzēkņus
vairāk iesaistīties atvērtajā izglītībā.
Attiecībā uz šiem jaunajiem instrumentiem būtu
jāievēro principi, kas ir izklāstīti Padomes ieteikumā
par neformālās un ikdienējās mācīšanās
validēšanu[21] sinerģijā ar jau
izveidotiem validēšanas un atzīšanas instrumentiem, un ar tiem
jāpalīdz izveidot Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpu[22],
kas paredzēta, lai vienādotu izmantotās prakses
dažādās dalībvalstīs un veicinātu efektīvu
atzīšanu dažādās valstīs. Galvenās pārveides darbības šajā
jomā Izmantojot jaunās programmas Erasmus +
un “Apvārsnis 2020”, Komisija: ·
atbalstīs izglītības
iestādes jaunu darbības un izglītības modeļu
izstrādē un uzsāks plaša mēroga pētniecības un
politikas eksperimentus, lai testētu jaunas pedagoģiskās
pieejas, mācību programmu izstrādi un prasmju
novērtējumu; ·
atbalstīs skolotāju
profesionālo pilnveidošanos, izmantojot atvērtos tiešsaistes kursus,
saskaņā ar saistībām, kas uzsāktas
iniciatīvā "Lielā koalīcija digitālo darbvietu
aizpildīšanai"[23],, un izveidos jaunas
Eiropas platformas pedagogu prakses kopienām un paplašinās jau esošo
platformu darbību (piem.: eTwinning, EPALE), lai visā
ES izveidotu sadarbspējīgu un koleģiālu pedagoģisko
praksi; ·
sadarbībā ar
ieinteresētajām personām un dalībvalstīm
pētīs un testēs digitālo prasmju sistēmas un
pašnovērtējuma instrumentus izglītojamajiem, skolotājiem un
organizācijām; ·
pētīs, kā jau
izveidotus instrumentus, piemēram, “atvērtos žetonus”, un jaunus
instrumentus prasmju validācijai un atzīšanai var pielāgot
audzēkņu vajadzībām; ·
koordinēs un veicinās
valstu programmās gūtās pieredzes un rezultātu apmaiņu
starp dalībvalstīm un sniegs mērķtiecīgas politikas
norādes dalībvalstu grupām, lai tām palīdzētu
apzināt pasākumus, ar kuriem sekmīgi risināt
problēmas, ņemot vērā konkrētus valstīm
adresētus ieteikumus “Eiropas pusgada” un stratēģijas “Eiropa
2020” ietvaros. Dalībvalstis
un izglītības iestādes tiek aicinātas: ·
atbalstīt inovatīvas
mācīšanas un mācību apguves vides izveidi, tostarp
izmantojot struktūrfondus un ieguldījumu fondus (ESIF); ·
nodrošināt, lai
pārredzamības un atzīšanas instrumenti formālajā
izglītībā tiktu pielāgoti jaunajiem mācību
veidiem, tostarp tiešsaistes mācībās apgūto prasmju
validācijai, saskaņā ar valsts līmeņa instrumentiem
saistībā ar Padomes ieteikumu par neformālās un
ikdienējās mācīšanās validēšanu; ·
atbalstīt skolotājus,
lai viņi varētu padziļināti apgūt digitālās
prasmes un izmantot inovatīvas mācīšanas metodes, šim
nolūkam ieviešot elastīgas apmācības sistēmas,
stimulēšanas shēmas, pārskatītas mācību
programmas pedagogu sākotnējā izglītībā un jaunus
profesionālus novērtējuma mehānismus; ·
pastiprinātu uzmanību
pievērst digitālo prasmju apguvei izglītības un
apmācības iestādēs, tostarp attiecībā uz tām
audzēkņu grupām, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā,
un pārskatīt izglītojamo novērtējumus, lai
nodrošinātu, ka visas digitālajā mācību procesā
iegūtās prasmes ir iespējams atzīt.
2.
Atvērtie izglītības resursi — iespējas izmantot brīvi
pieejamas zināšanas, lai nodrošinātu labāku izglītības
kvalitāti un pieejamību
Zināšanas ir pieejamas, ja tās tiek sniegtas,
izmantojot visiem iedzīvotājiem pieejamus rīkus. AIR ir
svarīga nozīme, lai veicinātu novatorisku mācību vidi,
kurā lietotāji saturu var pielāgot atbilstīgi savām
vajadzībām. Lai izglītību varētu modernizēt, ir
būtiski stimulēt AIR pieprasījumu un piedāvājumu.
Izmantojot AIR apvienojumā ar tradicionālajiem izglītības
resursiem, var īstenot jaukta tipa mācības, kombinējot
mācības klātienē un tiešsaistē. Šāda veida
mācību resursu lietošana var arī potenciāli samazināt
mācību materiālu izmaksas gan izglītojamajiem un viņu
ģimenēm, gan publiskā sektora budžetiem, ja izmaksas par
mācību materiāliem tiek segtas no tiem. Kvalitatīviem Eiropas atvērtajiem
izglītības resursiem jākļūst pamanāmākiem un
pieejamākiem visiem iedzīvotājiem... Pēdējā desmitgadē AIR piedāvājums
pasaulē ir krasi pieaudzis. Tomēr, lai gan AIR aptver dažādus
mācību priekšmetus un tematus, parasti tie tiek izstrādāti
tikai dažās valodās (pārsvarā angļu valodā) un
tos izmanto konkrētos izglītības sektoros (īpaši
augstākajā izglītībā) un specifiskās
disciplīnās (piemēram, IKT). AIR izmantošana Eiropā
joprojām ir pārāk sadrumstalota, un tā nav
ilgtspējīga[24]. Jārīkojas enerģiskāk, lai
nodrošinātu, ka Eiropas resursu saturs kļūst pamanāms un
plaši pieejams, kā arī, lai lietotāji, izglītojamie un pedagogi
spētu šos resursus atrast un būtu pārliecināti par to
augsto kvalitāti. Daudziem skolotājiem atbilstošas kvalitātes
resursu kataloģizēšanas, atlases un pieejamības trūkums ir
būtisks šķērslis AIR plašākai izmantošanai. Pamatojoties
uz sākotnējo pieredzi, kas gūta portālā e-Learning, un balstoties uz ieinteresēto
personu aktīvu līdzdalību, Komisija ar programmas Erasmus+
finansējumu izveidos vienu portālu, kurā tiks apkopoti
Eiropā izstrādātie AIR, apvienojot esošās platformas ar
progresīvām pārlūkošanas un meklēšanas funkcijām,
lai palīdzētu lietotājiem atrast vajadzīgo saturu. Attiecībā uz satura kvalitātes
novērtējumu paralēli citām pieejām tiks
pētītas profesionālnovērtējuma un publikas veikta
novērtējuma[25] iespējas, lai padarītu
pamanāmākus kvalitatīvus AIR, izstrādātu AIR
kvalitātes sistēmu un izveidotu atbilsmi ar mācību
programmām. Eiropas izglītības un apmācības
iestādes, skolotāji un audzēkņi būtu arī
jāmudina brīvi dalīties savos mācību materiālos
ar kolēģiem, izmantojot atklātās licences[26].
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas
Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO)
Parīzes deklarāciju[27] kopējai Eiropas pieejai būtu
jānodrošina, lai publiskā sektora finansēti mācību
materiāli būtu brīvi pieejami visām personām, kas
vēlas tos izmantot mācību apguvei vai mācīšanai.
Turklāt tehniskajiem rīkiem, piemēram, atvērtajiem
kvalitātes standartiem (Open Quality Standards), būtu
jāpalīdz AIR veidotājiem uzlabot resursu izstrādes procesa
un pašu resursu kvalitātes pamanāmību. Turklāt pašlaik
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, ko piemēro
uz digitālām (izglītības) mācību
grāmatām, lielākajā daļā valstu ir augstāka
par PVN likmi, ko piemēro papīra formātā izdotām
(izglītības) mācību grāmatām. Lai sekmētu
digitālo resursu izplatību, daudzas
ieinteresētās personas aicina nevilcinoties risināt
jautājumu par šo likmju atšķirību. Komisija pašlaik ir pievērsusies šim jautājumam
un līdz 2013. gada beigām nāks klajā ar
turpmākiem pasākumiem attiecībā uz rīcības
plānu PVN jomā. Turklāt arī 2013. gada Eiropas pusgada
ieteikumos ir uzsvērts, ka neefektivitāte šajā jomā, kas
radusies dažu valstu nodokļu sistēmu īpatnību dēļ
(piemēram, konkrētas pazeminātās likmes un citi nodokļu
atvieglojumi), ir jānovērš. Visbeidzot, ieinteresētās personas, kas iesaistītas
“tradicionālo” mācību materiālu sniegšanā, arī
var palīdzēt padarīt kvalitatīvu digitālo saturu
plašāk pieejamu: mācību grāmatu autori, izdevēji un
grāmatnīcas var atbalstīt kopīgus sadarbības
centienus, lai rastu jaunus novatoriskus tehniskos risinājumus,
nodrošinot, ka augstas kvalitātes resursi ir visiem pieejami. Būtu
vēlams saglabāt šādus galvenos pamatprincipus —
tradicionāli publicētie resursi un AIR ir savstarpēji
papildināmi un skolotājiem un pasniedzējiem ir izvēles
brīvība. …un ar autortiesībām aizsargāto
mācību materiālu lietotāju tiesībām un
pienākumiem būtu jābūt pārredzamākiem
pārrobežu mērogā Potenciālos
lietotājus attur tas, ka nav skaidras informācijas par konkrētu
tiešsaistes mācību materiālu (piemēram, tekstu, attēlu
un videomateriālu) atļautu izmantošanu[28].
Līdzīgi arī jauna mācību satura autoriem ir grūti
noteikt, kādas izmantošanas tiesības un/vai ierobežojumus tie
vēlas saistīt ar kādu konkrētu resursu. Pārredzamība palielināsies, ja skolotāju kopienu un
politikas veidotāju vidū tiks popularizētas atklātās
licences, kā arī ja tiks izstrādāti tehniskie instrumenti,
lai integrētu metadatus[29] katrā resursā, kas pieejams
internetā. ES
autortiesību regulējumā[30]
ir iekļauti izņēmumi attiecībā uz materiālu
izmantošanu mācību nolūkos. Šo izņēmumu
īstenošana dažādās dalībvalstīs atšķiras.
Ņemot vērā, ka izglītības satura izmantošanas
inovatīvajai praksei ir liels starptautiskais potenciāls, ir
būtiski novērtēt, vai spēkā esošais tiesiskais
regulējums lietotājiem praktiski nodrošina pietiekamu
pārredzamību un tiesisko noteiktību. Komisija patlaban gatavo
pārskatu par ES autortiesību regulējumu, kā paziņots
2012. gada 18. decembra paziņojumā par saturu digitālajā
vienotajā tirgū. Galvenās pārveides darbības šajā
jomā Komisija: ·
nodrošinās, lai visi
programmas Erasmus+ finansētie mācību materiāli
būtu pieejami sabiedrībai saskaņā ar atklātajām
licencēm, un veicinās līdzīgu praksi citās ES
programmās; ·
izmantos jaunās programmas
Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, lai veicinātu partnerības
starp izglītības satura radītājiem (piemēram,
skolotājiem, izdevējiem, IKT uzņēmumiem), lai
palielinātu kvalitatīvu AIR un citu mācību materiālu
piedāvājumu dažādās valodās, lai izstrādātu
jaunus uzņēmējdarbības modeļus un lai
izstrādātu tehniskus risinājumus, kas digitālo
izglītības resursu lietotājiem nodrošinātu pārredzamu
informāciju par autortiesībām un atklātajām
licencēm; ·
ar šo paziņojumu uzsāk Eiropas
atvērtās izglītības portāla Open Education Europa
darbību, to sasaistot ar esošajiem AIR repozitorijiem dažādās valodās
un aicinot audzēkņus, skolotājus un pētnieku darboties
kopā, lai uzlabotu ES radīto AIR kvalitāti, pievilcību un
atpazīstamību. Dalībvalstis
un izglītības iestādes tiek aicinātas: ·
veicināt atvērtas
piekļuves politiku publiskā sektora finansētajiem
izglītības materiāliem; ·
mudināt formālās
izglītības un apmācības iestādes iekļaut
digitālo saturu, tostarp AIR, ieteicamajos mācību materiālu
sarakstos audzēkņiem visos izglītības līmeņos un
stimulēt, tostarp izmantojot publisko iepirkumu, tādu kvalitatīvu
izglītības materiālu izstrādāšanu, kuru
autortiesības piederētu publiskā sektora iestādēm.
3.
Savienojamība un inovācija: partnerības attiecībā uz
infrastruktūrām, jauniem izstrādājumiem un pakalpojumiem un
savietojamība
Datortehnikas
trūkums vai zemais platjoslas interneta nodrošinājums kavē
optimālu tehnoloģiju izmantošanu, pasliktina AIR un
izglītības programmatūras izmantošanas iespējas un apdraud "Ņemiet līdzi savu datoru" principu[31].
Daudzās vietās iestāžu līmenī platjosla ir pieejama,
taču tā nav pieejama klasēs vai ierīces līmenī,
un dažādas ierīces ar atšķirīgām tehniskajām
specifikācijām (piemēram, dažādām programmatūram
vai zīmoliem) pašlaik nenodrošina vienlīdzīgu piekļuvi
izglītības resursiem. Dažos Eiropas reģionos joprojām ir
nepieciešams uzlabot vietējo IKT infrastruktūru (platjoslas
internets, saturs, rīki)... Infrastruktūru trūkumam vairs nevajadzētu
būt tam faktoram, kas kavē novatorisku mācīšanas un
mācību apguves metožu izmantošanu. Atšķirībām
pieejamības ziņā arī nevajadzētu radīt nevienlīdzību
starp iedzīvotājiem vai dažādiem ģeogrāfiskajiem
apgabaliem. Infrastruktūras atšķirības rada ne tikai
nevienlīdzīguma problēmas starp izglītojamajām
personām, bet arī samazina iespējamos ieguvumus no lielākas
iedzīvotāju līdzdalības ekonomikā. Lai gan dalībvalstis veic ieguldījumus, lai
uzlabotu savas valsts izglītības infrastruktūru (IKT,
digitālie izglītības resursi, platjosla), sadrumstalotība
un nesaskaņotība starp ES dalībvalstīm joprojām
pastāv. Vidēji 93 %[32] ES studentu internets ir pieejams
mājās, bet tikai 72 % audzēkņu ir piekļuve
internetam izglītības iestādē, taču ne vienmēr
klasē. Saglabājas arī reģionālas atšķirības:
tikai 45-46 % audzēkņu, kuri izmanto internetu
Grieķijā un Horvātijā, tam var piekļūt savā izglītības
vietā, salīdzinot ar Latviju, Lietuvu un Čehiju, kur šādu
audzēkņu ir vairāk nekā 90 %[33]. Ieguldījumi infrastruktūrā būtu
jāveicina tajos reģionos, kas atpaliek no pārējās
Eiropas teritorijas. Strukturfondu un ieguldījumu fondu finansējums
būtu jānovirza izglītībai un apmācībai[34],
lai uzlabotu vietējās IKT infrastruktūras un veicinātu
dažādu līgumslēdzēju iestāžu kopīgus iepirkumus
attiecībā uz inovācijām. Tas ļautu panākt
apjomradītus ietaupījumus, zemākas cenas, samazinātu
administratīvās izmaksas un apkopotu dažādas prasmes un
zināšanas. ...un atvērti savietojamības standarti ir
vajadzīgi, lai nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus... Tam, ka audzēkņi lieto dažādas ierīces,
ieskaitot dažādu datortehniku un programmnodrošinājuma
konfigurāciju, nevajadzētu būt par šķērsli vienādu
izglītības resursu izmantošanai. Tāpat digitālā satura
veidotāju izvēlētajam formātam nebūtu jāierobežo viņu
resursu potenciālo lietotāju skaits. Ir jāizstrādā
izglītības resursu savietojamības un pārnesamības
standarti, un jāgarantē to piemērošana attiecībā uz
visām ierīcēm, platformām un zīmoliem, lai
nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Standartiem būtu arī jānodrošina, ka resursus var izmantot
dažādās platformās, tādējādi palielinot to
efektivitāti. Turklāt šādiem standarti jāpaliek atvērtiem,
lai novērstu kāda atsevišķa uzņēmuma, kam standarti
piederētu, dominējošo stāvokli tirgū un tā spēju
ietekmēt tirgu atbilstīgi saviem mērķiem. ...lai
Eiropas digitālo lietotņu un digitālā satura tirgi
varētu kļūt lielāki Lai gan visā pasaulē ieguldījumi platjoslā
un uzņēmējdarbības jomā rada nozīmīgas
uzņēmējdarbības iespējas, Eiropā
uzņēmējdarbības potenciāls attiecībā uz
izglītības programmatūru un saturu joprojām lielā
mērā paliek neizmantots. Izglītības tehnoloģiju tirgus
izaugsmi veicinās attīstība mākoņdatošanas
tehnoloģiju, video spēļu, mācību un mobilo
ierīču personalizēšanas jomās. Ja vēlamies, lai
Eiropas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi
starptautiskā mērogā un radītu jaunas darba vietas, ir
obligāti jāveicina izaugsme un uzņēmējdarbība,
kas balstīta uz inovācijām, lai, no vienas puses, radītu
jaunu izglītības ekosistēmu un, no otras puses, ieviestu
mehānismus attiecīga mēroga risinājumiem visos
izglītības un apmācības sektoros. Galvenās pārveides darbības šajā
jomā Izmantojot
jaunās programmas Erasmus + un “Apvārsnis 2020”, Komisija: ·
sadarbībā ar Eiropas
standartizācijas organizācijām un programmām veicinās
atvērtu digitālās izglītības satura savietojamības
un pārnesamības sistēmu un standartu, lietotņu un
pakalpojumu, tostarp AIR, izveidi un izstrādās elementus, kas
pozitīvi ietekmēs izglītības tehnoloģiju vietu
tirgū, ieskaitot tādu publisko iepirkumu kopējo
specifikāciju koordināciju, kas paredzēti inovatīvu
risinājumu iegādei, lai ieviestu ierīces, programmatūru un
saturu par pieejamām cenām; ·
veicinās
pētniecību un inovāciju adaptīvu izglītības
tehnoloģiju, mācību analītisko datu un izglītojošu
digitālo spēļu jomā, izveidojot kontaktus ar novatoriskiem
uzņēmējiem. Dalībvalstis
un izglītības iestādes tiek aicinātas: ·
pievienot visām skolām platjoslu,
ideālā gadījumā nodrošinot atsevišķu klašu
savienojamību, modernizēt savu IKT aprīkojumu un līdz
2020. gadam izveidot pieejamu un atvērtu valsts digitālās
izglītības repozitoriju, izmantojot struktūrfondus un
ieguldījumu fondus.
4. Saskaņoti centieni, lai izmantotu digitālās
revolūcija iespējas
Mums ir vajadzīga integrēta pieeja... Dažādās
dalībvalstīs IKT un digitālā satura izmantošanas tendences
ir atšķirīgas. Daudzas dalībvalstis atzīst tehnoloģiju
potenciālo ietekmi uz izglītību, un ir arī uzsāktas
daudzas e-mācību iniciatīvas. Tomēr šīs
iniciatīvas ir bijušas pārāk sadrumstalotas un savstarpēji
nesaistītas; ieguldījumi infrastruktūrā bieži vien nav
tikuši apvienoti ar pasākumiem, lai uzlabotu skolotāju un
audzēkņu spējas un motivāciju šo infrastruktūru
izmantot. Šā iemesla dēļ, neraugoties uz lielajiem
ieguldījumiem, projekti no izmēģinājuma posma reti kad nonāk
plaša apritē. Gūtā pieredze liecina, ka ar tehnoloģiju
ieviešanu mācību klasēs vien nepietiek. Tikai integrēta
pieeja, kurā ir nodrošināta digitālā satura
pieejamība, IKT infrastruktūra, atbilstīga līmeņa
digitālās prasmes un organizatoriskās stratēģijas, var
radīt tādu izglītības piedāvājumu, kas spēj
uzturēt inovāciju ilgtermiņā. ...visu iesaistīto personu saskaņoti
centieni... Lai panāktu liela mēroga ilgtspējīgas
pārmaiņas, ir jāstrādā kopā un jāveic
mērķtiecīgi pasākumi, iesaistot visas
ieinteresētās personas, izglītojamos, skolotājus,
ģimenes, skolu direktorus, izglītības politikas veidotājus
un vietējās kopienas. Liela mēroga notikumiem un pieredzei, kas piesaista skolēnu
interesi, piedāvājot aizraujošas mācību iespējas skolā
un ārpus skolas, tajās iesaistot visas ieinteresētās personas,
tostarp reģionālā un vietējā līmeņa
dalībniekus, būtu jāpalīdz veidot saikni starp
izglītību un darba tirgu, lai radītu elastīgākus un
efektīvākus mehānismus, integrējot profesionālo
pieredzi un mācību pieredzi. Galvenās pārveides darbības šajā
jomā Izmantojot
jaunās programmas Erasmus + un “Apvārsnis 2020”, Komisija: ·
uzsāks tādas
platformas darbību, kas būs pieejama visām
ieinteresētajām personām (skolotājiem, skolēniem,
ģimenēm, digitālajām kopienām, ekonomiskajiem un
sociālajiem partneriem utt.), lai reģistrētu un salīdzinoši
novērtētu izglītības iestāžu situāciju
digitālajā jomā. ·
izveidos digitālā ziņā
novatorisku izglītības iestāžu Eiropas centru (European Hub
of Digitally Innovative Education institutions), kas izvērsīs un
vadīs inovatīvu pedagoģisko un organizatorisko praksi, kura
balstās uz IKT izmantošanu, to papildinot ar īpašu Eiropas
digitālās izcilības balvu (European Award of Digital
Excellence). Dalībvalstis un izglītības iestādes
tiek aicinātas: ·
mudināt
brīvprātīgos skolotājus, digitālo kopienu un IKT
ekspertu tīklus uzsākt iniciatīvas (piemēram,
kodēšanas kursus vai programmas "atpakaļ uz skolu") un
visās izglītības nozarēs izveidot skolotāju balvu par
labāko pedagoģisko IKT izmantojumu. ...un sekmēt labāku izpratni par
visām iespējām, ko digitālā revolūcija vēl
var sniegt Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas
tiek aicinātas aktīvi sadarboties ar Komisiju, lai
sistēmiskā un enerģiskā veidā īstenotu šajā
programmā ierosinātās prioritātes kā daļu no
savas valsts izglītības un apmācības reformām.
Komisija sekos līdzi valstu līmenī gūtajam progresam, risinot
galvenās problēmas, kas minētas šajā paziņojumā,
izmantojot ikgadējo izglītības un apmācības
pārraudzības pārskatu. Šī programma nav galējais mērķis, bet
gan tikai sākuma punkts. Ilgtermiņā tehnoloģiskās
izmaiņas radikāli ietekmēs izglītību un
pētniecību tādā veidā, ko vēl pašlaik grūti
paredzēt. Lai uzlabotu mūsu zināšanu bāzi un
pilnībā izmantotu tehnoloģiju ietekmi izglītības
jomā, ir nepieciešams neatlaidīgs darbs un neizsīkstoša
starptautiskā sadarbība. Līdz 2013. gada beigām Komisija iesniegs
pētījumus par inovāciju augstākajā izglītībā,
par mainīgo pedagoģisko ainu augstākajā
izglītībā, pateicoties jauniem mācīšanas un
mācību apguves veidiem, un par IKT un AIR izmantošanu pieaugušo
izglītībā. Turklāt Komisija turpinās strādāt
un sadarboties ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm,
sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, studentiem, jauniem
izglītības sniedzējiem un citām starptautiskajām
organizācijām, piemēram, UNESCO, Eiropas starptautisko
padomi atvērtās un tālmācības izglītības
jomā (ICDE) un ESAO, lai labāk izprastu tehnoloģiju
ietekmi izglītības pasaulē, vienlaikus izmantojot šo
pārmaiņu radīto potenciālu. Eiropas Komisijas atbalsts, lai izveidotu labākas zināšanas un ieviestu spēcīgāku, uz zinātniskiem datiem balstītu politiku Komisija: · veiks visaptverošu scenāriju pārbaudi attiecībā uz izglītību Eiropā 2030. gadam, apspriežoties ar attiecīgajiem dalībniekiem, piemēram, ERT, EADTU, LERU, EUA un Eiropas skolu sadarbības tīklu, pamatojoties uz darbu, ko veicis JRC-IPTS[35] un saskaņā ar pašreizējo FUTURIUM[36] projektu; saistībā ar augstāko izglītību Komisija turpinās sadarboties ar Augsta līmeņa grupu augstākās izglītības modernizācijā, lai sagatavotu ieteikumus par jaunajām mācīšanās metodēm; · izstrādās mērīšanas instrumentus un rādītājus, lai ciešāk pārraudzītu IKT iekļaušanu izglītības un apmācības iestādēs, un atbalstīs kvantitatīvos apsekojumus Eiropas mērogā; · uzsāks īpašu ietekmes novērtējumu par ekonomisko un sociālo ietekmi attiecībā uz kādu ES iniciatīvu, lai veicinātu atklātu piekļuvi mācību materiāliem, kas izstrādāti, izmantojot publiskā sektora līdzekļus; · izpētīs kopā ar tiesību subjektiem, mācību iestādēm un citām izglītības jomas ieinteresētajām personām dažādas iespējas, kā izprast un novērtēt pašreizējo praksi un mācību materiālu apmaiņas vajadzības (tostarp atvērtos izglītības resursus), tai skaitā tās, kas saistītas ar autortiesībām un licencēšanas režīmiem, daudzvalodību, kvalitātes nodrošināšanu gan valsts, gan pārrobežu kontekstā. [1] 2012/C 70/05. [2] COM(2012) 669. [3] COM(2013) 499. [4] COM(2010) 245. [5] Skatīt http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/dae/document.cfm?doc_id=1800. [6] Skatīt pievienoto dienestu
darba dokumentu, lai iepazītos ar visiem datiem un faktiem, kas izmantoti
šajā paziņojumā. [7] Vārds "skolotāji" tiek
lietots šādā nozīmē: skolotāji, pasniedzēji,
mācībspēki un citi pedagogi visos izglītības
līmeņos un nozarēs. [8] AIR ir mācību resursi,
ko var izmantot, pielāgot īpašām izglītības
vajadzībām un brīvi dalīties ar tiem. [9] http://www.ek.fi/ek/fi/tutkimukset_julkaisut/2013/4_huhti/henko_tiedustelu2013.pdf. [10] http://www.esafetylabel.eu/ – eSafety
marķējums ir iniciatīva, ko izstrādājušas dažas
Izglītības ministrijas no Eiropas skolu sadarbības tīkla. [11] http://www.eua.be/news/13-0225/Massive_Open_Online_Courses_MOOCs_EUA_to_look_at_development_of_MOOCs_and_trends_in_innovative_learning.aspx.
[12] http://www.openuped.eu. [13] Mācību analītiskie
dati tiek definēti kā datu par audzēkņiem un viņu
konkrētajiem mācību apstākļiem mērīšana,
vākšana, analīze un paziņošana. Skatīt:http://www.solaresearch.org/. [14] BG, EE, IE, PT, SK, SI, SE. [15] Tīkls, kurā ietilpst 30
Eiropas valstu izglītības ministrijas un kurš darbojas
saistībā ar izglītības tehnoloģiju novatorisku
izmantošanu. [16] http://www.etwinning.net/. [17] http://www.scientix.eu. [18] Open Discovery Space (www.opendiscoveryspace.eu) prakses
kopienām nodrošina AIR pieejamību. [19] Digitālā prasme ir viena no astoņām
pamatprasmēm mūžizglītībā (Ieteikums 2006/962/EK). [20] 48 % eiropiešiem vecumā
no 16 līdz 74 gadiem ir nelielas IKT prasmes vai to nav vispār. [21] Padomes Ieteikums (2012/C
398/01). [22] COM (2012)669. [23] http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/grand-coalition-digital-jobs-0. [24] Ar sabiedriskās apspriešanas
rezultātiem var iepazīties pievienotajā dienestu darba
dokumentā. [25] Publikas veikts novērtējums
nozīmē pieejamo resursu vērtēšanas procesu, ko veic
lietotāji. [26] Kā definējusi ESAO:
“atklātā licencēšana ir līdzeklis, kā
kontrolētā veidā dalīties ar resursiem, autoram
saglabājot atsevišķas tiesības. Pateicoties atklātajām
licencēm, atļaujas saņemšanas procesā citas personas darba
izmantošanai tiek ieviesta noteiktība un skaidrība”. http://www.oecd.org/edu/ceri/37351085.pdf. [27] http://www.unesco.org/new/en/communication-and-information/access-to-knowledge/open-educational-resources/what-is-the-paris-oer-declaration/. [28] Skat. informāciju, kas gūta
sabiedriskajā apspriešanā: 84 % respondentu norāda, ka
trūkst skaidra tiesiskā regulējuma šajā jomā. [29] Konkrēti dati par katru resursu
nodrošina automātisku klasifikāciju pēc tā satura vai
raksturīgajām īpašībām. [30] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada
22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un
blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas
sabiedrībā. [31] Saskaņā ar šo principu
audzēkņiem, lai klasē piekļūtu mācību
materiāliem, būtu jāizmanto savi datori vai mobilās
ierīces. [32] Eurostat, 2011. gada dati. [33]http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/mapToolClosed.do?tab=map&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tin00081&toolbox=types. [34] http://www.education.ie/en/Press-Events/Conferences/Ireland-s-Presidency-of-the-EU/Conference-21-22-May-2013/Channelling-cohesion-policy-funds-towards-education-and-training.pdf. [35] http://ipts.jrc.ec.europa.eu/pages/EAP/eLearning.html [36] http://ec.europa.eu/digital-agenda/futurium/