KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2012. GADA ZIŅOJUMS PAR SUBSIDIARITĀTI UN PROPORCIONALITĀTI

1. Ievads

Šis ir divdesmitais gada ziņojums par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu ES likumdošanas procesā. Šo ziņojumu iesniedz saskaņā ar 9. pantu 2. protokolā par šo principu piemērošanu (turpmāk “Protokols”), kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

Šajā ziņojumā ir aplūkots, kā dažādas ES iestādes un struktūras ir īstenojušas šos divus principus un vai salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem prakse ir mainījusies. Tajā ir sīkāk analizēti daži Komisijas priekšlikumi, par kuriem 2012. gadā tika pausti pamatoti atzinumi. Tā kā 2012. gadā valstu parlamenti parādīja pirmo “dzelteno karti”, kā paredzēts Lisabonas līgumā, ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta šim konkrētajam gadījumam. Ņemot vērā subsidiaritātes kontroles mehānisma ciešo saikni ar politisko dialogu starp valstu parlamentiem un Komisiju, šis ziņojums papildina Komisijas 2012. gada ziņojumu par attiecībām ar valstu parlamentiem[1].

2. Principu piemērošana iestādēs 2.1. Komisija

Ņemot vērā Komisijas iniciatīvas tiesības, tās pienākums ir nodrošināt, ka politikas veidošanas agrīnā posmā tiek pieņemts pareizais lēmums par to, vai ierosināt Eiropas līmeņa rīcību un kādā veidā to darīt.

Tāpēc un atbilstīgi savām saistībām attiecībā uz lietpratīgu regulējumu Komisija pirms jaunas iniciatīvas ierosināšanas pārbauda, vai ES ir tiesības rīkoties un vai dalībvalstis nevar pietiekamā apmērā sasniegt ierosinātās rīcības mērķus.

Vispirms Komisija sagatavo publiski pieejamus ceļvežus[2] par visām galvenajām iniciatīvām. Ceļvežos tiek iekļauts sākotnējais iespējamo iniciatīvu apraksts un izklāstīti Komisijas plāni attiecībā uz politisko un konsultāciju darbu. Tajos vienmēr tiek ietverts sākotnējais rīcības pamatojums no subsidiaritātes un proporcionalitātes aspekta.

Pēc tam politikas izstrādes posmā tiek veikta pilnīgāka subsidiaritātes jautājumu analīze ietekmes novērtējuma (IN) procesa ietvaros, ņemot vērā ieinteresēto personu apspriežu laikā paustos viedokļus. Tāpēc IN pamatnostādnēs ir ietverts strukturētu jautājumu kopums subsidiaritātes un proporcionalitātes analīzei[3], kurus var izmantot kā pamatu, lai novērtētu ES tiesības un pamatojumu rīkoties.

Tādējādi iespējamās ES rīcības subsidiaritāte un proporcionalitāte tiek novērtēta, pamatojoties uz visiem pieejamiem pierādījumiem. To pilnīgi pārbauda Ietekmes novērtējuma padome[4].

Apzinoties, ka ietekmes novērtējumiem ir liela nozīme, jo tajos tiek izklāstīti fakti politisko lēmumu pieņēmējiem, Valde 2012. gada ziņojumā[5] uzsvēra, ka visos ietekmes novērtējumos jāsniedz stingrs un sīki izstrādāts subsidiaritātes pamatojums.

IAB 2012. gadā pārbaudīja 97 ietekmes novērtējumus un sniedza 144 atzinumus. Piezīmes par subsidiaritātes jautājumiem tika iekļautas 33 % no tās atzinumiem.

Viens no gadījumiem, kad IAB sniedza piezīmes par subsidiaritāti, bija ietekmes novērtējums attiecībā uz Direktīvu par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu (COM(2012) 372). Šajā gadījumā IAB aicināja vadošo dienestu “veikt pastiprinātu ES rīcības nepieciešamības, termiņa un pievienotās vērtības novērtējumu, ņemot vērā ierosināto (vienotais tirgus un kultūras daudzveidība) tiesisko pamatu”. Tā rezultātā pārskatītajā ietekmes novērtējumā daudz skaidrāk tika norādīts uz ierosinātās ES iniciatīvas pamatojumu, piemēram, labāk skaidrojot konstatēto problēmu starptautisko būtību un parādot, ka ir pierādījies, ka esošais tiesiskais regulējums gan valstu, gan ES līmenī nav pietiekams, lai atrisinātu problēmas.

Attiecībā uz priekšlikuma Regulai par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu[6] ietekmes novērtējumu IAB ieteica “skaidrāk parādīt ES rīcības nepieciešamību un ES pievienoto vērtību, lai politiskās cerības var ietvert atbilstošā kontekstā”. Tā arī aicināja vadošo dienestu “skaidrāk risināt [Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa] papildināmību un koordināciju ar citu organizāciju darbu, ņemot vērā ieinteresēto personu bažas par darba dublēšanos un konkurenci”. Pārskatītajā IN ziņojumā ņēma vērā šos ieteikumus un sniedza rūpīgāku ES rīcības pamatojumu.

IAB atzinumi palīdz uzlabot atbilstības subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem analīzi, un kopā ar IN ziņojumiem šie svarīgie elementi ir Komisijas politikas veidošanas procesa pamatā.

2.2. Valstu parlamenti

Komisija 2012. gadā saņēma no valstu parlamentiem 70 pamatotus atzinumus, un tas ir gandrīz tikpat daudz kā iepriekšējā gadā (64 atzinumi 2011. gadā), ar nelielu pieaugumu aptuveni 9 % apmērā. Tomēr 2012. gadā saņemto pamatoto atzinumu proporcija bija tikpat liela kā kopējam atzinumu skaitam, ko Komisija saņēma plašāka politiskā dialoga kontekstā 2012. gadā (663). Gan 2010. gadā, gan 2011. gadā to bija nedaudz vairāk par 10 %. Izskatot Komisijas priekšlikumu regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, valstu parlamenti 2012. gadā pirmo reizi izmantoja dzelteno kartīti. Šis gadījums ir sīkāk aprakstīts 3. nodaļā.

Pamatoti atzinumi joprojām ievērojami atšķiras formas un argumentu veida ziņā, kurus izvirza valstu parlamenti, pamatojot savus secinājumus par to, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips. Tāpat kā iepriekšējā gadā, valstu parlamentu sniegtajos pamatotajos atzinumos galvenā uzmanība tiek pievērsta atšķirīgiem jautājumiem. 70 pamatotie atzinumi tika sniegti vismaz par 23 Komisijas priekšlikumiem. Pēc Monti II priekšlikuma (12 pamatoti atzinumi) otru lielāko pamatoto atzinumu skaitu (5) iesniedza par priekšlikumu regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu. Par vēl astoņiem priekšlikumiem tika iesniegti trīs pamatoti atzinumi par katru (skatīt sīkāku informāciju pielikumā). Šķiet, ka šī tendence apstiprina atšķirīgās politiskās intereses valstu parlamentiem, kuriem ir dažādas prioritātes, izvēloties Komisijas priekšlikumus, ko tie pārbauda saistībā ar subsidiaritātes kontroles mehānismu, piemērojot dažādus kritērijus, kad novērtē atbilstību subsidiaritātes principam. Tas nozīmē, ka joprojām pastāv problēmas attiecībā uz valstu parlamentu koordināciju.

Tāpat kā 2011. gadā Zviedrijas Riksdag bija parlaments, kurā pieņemts vislielākais pamatoto atzinumu skaits (20), t. i., gandrīz divas reizes vairāk nekā 2011. gadā (11). Riksdag pārbauda visus Komisijas priekšlikumus no subsidiaritātes aspekta un uzdod veikt pārbaudes visām parlamentārajām komitejām, kuras, šķiet, piemēro dažādus kritērijus. Tādējādi var skaidrot Riksdag sniegto pamatoto atzinumu skaitu[7]. Francijas Sénat sniedza otru lielāko pamatoto atzinumu skaitu (7), un nākamais bija Vācijas Bundesrat (5). Šie trīs valstu parlamenti vien sniedza gandrīz 50 % no visiem pamatotajiem atzinumiem 2012. gadā.

Astoņpadsmitajā COSAC pusgada ziņojumā[8] sniegts parlamentāro pārbaužu procedūru un prakses pārskats[9]. Šajā dokumentā, pamatojoties uz valstu parlamentu/palātu iesūtītajām atbildēm uz aptaujas jautājumiem, secināts, ka procedūras atšķiras, ņemot vērā valstu parlamentu viedokļus par saistību starp subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Daži parlamenti uzskata, ka šie principi ir vienlīdz svarīgi, bet citi — ka proporcionalitātes princips ir tikai subsidiaritātes elements. Taču lielākā daļa valstu parlamentu uzskata, ka subsidiaritātes pārbaudes ir neefektīvas, ja netiek ietvertas arī proporcionalitātes pārbaudes.

Ziņojumā norādīts, ka valstu parlamentu vairākums ziņo, ka pamatoto atzinumu pamatā bieži ir plašāka subsidiaritātes interpretācija nekā 2. protokola redakcijā. Piemēram, Nīderlandes Eerste Kamer uzskata, ka “piemērojot subsidiaritātes pārbaudi, nav iespējams izslēgt tiesiskuma un proporcionalitātes principus (..)”. Čehijas Senát uzskata, ka subsidiaritāte ir “vispārēja un abstrakta (..) tas nav stingri un skaidri noteikts juridisks jēdziens” un tāpēc būtu jāizmanto plaša interpretācija. Apvienotās Karalistes Lordu palātai ir līdzīgs viedoklis, atbalstot plašāku šā principa interpretāciju, jo “lai gan princips ir juridisks jēdziens, praksē tā piemērošana ir atkarīga no politiska vērtējuma”.

Valstu parlamentu atšķirīgie viedokļi par subsidiaritātes principa izpratni un piemērošanu rada atšķirīgus viedokļus par to, vai ir vajadzīgas pamatnostādnes, lai skaidrotu subsidiaritātes kontroles un saistīto kritēriju piemērošanas jomu. Tikai puse no valsts parlamentiem, kuri atbildēja uz COSAC aptaujas jautājumiem, piekrita šim viedoklim. Visi iepriekš minētie parlamenti uzstāja, ka pamatnostādnes nedrīkst būt saistošas.

2.3. Eiropas Parlaments un Padome

Padomē katras dalībvalsts Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) nodrošina, ka tiek ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Eiropas Parlaments 2012. gadā izveidoja jaunu horizontālu direktorātu, lai sniegtu plašāku pakalpojumu klāstu EP komitejām attiecībā uz ietekmes un Eiropas pievienotās vērtības novērtēšanu.

Darbs pie ietekmes novērtējumiem ietver to Komisijas ceļvežu pārbaudi, kas atspoguļo plānoto politisko un konsultāciju darbu, un Komisijas ietekmes novērtējumu sākotnējo vērtējumu izstrādi. Pēc atsevišķu komiteju pieprasījuma tas var sniegt arī sīki izstrādātus Komisijas ietekmes novērtējumu vērtējumus, Komisijas sākotnēji neietverto priekšlikumu papildu analīzes un Parlamenta piedāvāto grozījumu ietekmes novērtējumus.

Eiropas Parlaments aplūko arī priekšlikumu Eiropas pievienoto vērtību, analizējot iespējamo ieguvumu no turpmākas ES rīcības. Pēc Eiropas Parlamenta komitejas pieprasījuma tas var sniegt Eiropas pievienotās vērtības novērtējumus, lai novērtētu iespējamo ietekmi un noteiktu Parlamenta normatīvajos ziņojumos izvirzīto priekšlikumu priekšrocības un trūkumus. Tagad Eiropas Parlaments var izstrādāt arī ziņojumus par izmaksām, kas rodas, neveicot ES līmeņa rīcību politiskajās jomās, kurās pašlaik nenotiek rīcība, bet ir ievērojams lielākas efektivitātes un/vai labuma sabiedrībai sasniegšanas potenciāls, veicot rīcību ES līmenī.

Eiropas Parlaments 2012. gadā izdeva 10 Komisijas ietekmes novērtējumu sākotnējos vērtējumus, 1 Komisijas ietekmes novērtējuma sīki izstrādātu vērtējumu un 3 ziņojumus par Eiropas pievienoto vērtību.

Eiropas Parlaments 2012. gada 13. septembrī pieņēma Rezolūciju par labāku likumdošanas procesu, kas zināmā mērā ir atbilde uz Komisijas 2010. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti[10]. Tāpēc Eiropas Parlaments tāpat kā COSAC uzskata, ka būtu jāizskata jautājums par ES līmeņa kritērijiem, ar kuriem novērtēt atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

Turklāt Eiropas Parlamenta ziņojumā tiek uzsvērta reģionālā un vietējā subsidiaritātes pārbaudes dimensija un aicināts veikt neatkarīgu Komisijas analīzi par reģionālo un vietējo parlamentu nozīmi subsidiaritātes kontroles jomā. Komisija atbildē uz Eiropas Parlamenta ziņojumu[11] apstiprināja, ka Reģionu komiteja jau ir sagatavojusi analīzi[12].

2.4. Reģionu komiteja

Reģionu komiteja (RK) 2012. gadā pieņēma jaunu stratēģiju attiecībā uz subsidiaritātes principa uzraudzību. Tās mērķis ir stiprināt RK subsidiaritātes uzraudzības darba pārvaldības struktūru, ieviest vispusīgu pieeju subsidiaritātes uzraudzīšanai, izmantojot ES lēmumu pieņemšanas procesu, iesaistīt ES un valstu iestādes šajā darbā un nostiprināt RK gatavību iesniegt prasību Tiesā.

Šajā saistībā tika izveidota Subsidiaritātes vadības grupa, lai nodrošinātu RK subsidiaritātes uzraudzības darba politisko pārvaldību. Tā koordinē un nodrošina subsidiaritātes uzraudzības pasākumu politisku kontroli visu gadu. Tā ir atbildīga par ikgadējo subsidiaritātes prioritāšu akcentēšanu un priekšlikumu izstrādi par vispiemērotāko Subsidiaritātes uzraudzības tīkla rīku un procedūru izmantošanu, lai atbalstītu RK referentu darbu likumdošanas procesā.

Pārskatītajā stratēģijā uzsvērts, ka RK subsidiaritātes uzraudzības pasākumiem jāsākas pirmslikumdošanas posmā. Šīs pieejas pamatā ir nozīmīgais darbs, ko veica subsidiaritātes ekspertu grupa, kurā ietilpst 16 ierēdņi no Subsidiaritātes uzraudzības tīkla, kas izvēlēti, ņemot vērā viņu kompetenci subsidiaritātes jomā un dziļu ES likumdošanas izpratni. Grupa 2012. gada 25. oktobrī tikās pirmo reizi un izvēlējās iniciatīvas prioritāšu uzraudzībai. Pamatojoties uz to, RK birojs 2012. gada 30. janvārī pieņēma subsidiaritātes darba programmu[13]. Tajā ietvertas četras iniciatīvas, kas iekļautas Komisijas 2013. gada darba programmā (E-rēķinu piesūtīšana valsts iepirkuma jomā, “Zilā zona” — vienots tirgus jūras transportam, Pārskats atkritumu apsaimniekošanas politikas un tiesību aktu jomā, Vides klimata un enerģijas novērtēšanas sistēma, lai nodrošinātu drošu un neapdraudētu netradicionālu ogļūdeņražu ieguvi), un mobilitāte pilsētās (kas nav ietverta Komisijas 2013. gada darba programmā, taču Komisija ir paziņojusi savu nodomu sniegt paziņojumu par ES transporta politikas pilsētas dimensiju 2013. gadā).

2007. gadā izveidotais Subsidiaritātes uzraudzības tīkls (SUT) ir RK galvenais uzraudzības rīks, kas apvienoja 141 partneri 2012. gada beigās. Līdzdalības un pārstāvniecības bāze 2012. gadā vēlreiz palielinājās, pievienojoties reģionālajiem parlamentiem un valdībām. Apspriešanās ar SUT partneriem ir galvenais darbības rīks, kuru RK referents izmanto atzinuma projekta sagatavošanas laikā. 2012. gadā notika trīs apspriedes — par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu[14], par Septīto vides rīcības programmu (EAP)[15] un par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību (“Monti II”)[16]. Saskaņā ar SUT rīcības plānu grupa visu gadu strādāja pie TEN-T vadlīniju pārskatīšanas un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

REGPEX, Apmaiņa starp reģionu parlamentiem, sāka darboties 2012. gada februārī kā Subsidiaritātes uzraudzības tīklam pakārtots tīkls, kas atvērts reģionu parlamentiem un valdībām, kurām piešķirtas likumdevēju pilnvaras. Tas palīdz minētajiem reģioniem veikt ES tiesību aktu subsidiaritātes uzraudzību, jo īpaši saistībā ar agrīnās brīdināšanas sistēmu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un iespējamo apspriešanos ar valstu parlamentiem. RK uzlūko REGPEX ne tikai kā tehnisku datubāzi, kas sniedz piekļuvi informācijas avotiem un publicē reģionu nostāju, bet arī kā tīklu, kas sekmē kontaktus starp ES “likumdevējiem reģioniem”.

Turpmāk ir uzskaitīti 2012. gadā pieņemtie RK atzinumi, kuros ir izteiktas bažas par atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam un minēti iespējamie pārkāpumi: priekšlikums regulai par ERAF; Septītā vides rīcības programma; Publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums; Datu aizsardzības tiesību aktu kopums un darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.

2.5. Tiesa

2012. gadā nebija Tiesas spriedumu, kuros būtu svarīgi subsidiaritātes principa skaidrojumi. Tomēr 2012. gada 19. decembra spriedumā lietā C-288/11 P Mitteldeutsche Flughafen Tiesa apstiprināja, ka subsidiaritātes principu nepiemēro valsts atbalsta jomā, kurš ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē.

Turklāt 2012. gada 19. aprīļa spriedumā lietā C-221/10 P Artegodan Tiesa atkārtoti konstatēja, ka subsidiaritāte un plašākā ziņā Līguma kompetences noteikumi nenosaka individuālas tiesības un tāpēc šo noteikumu pārkāpums pats par sevi nerada Savienības un tās iestāžu ārpuslīgumisko atbildību.

3. Galvenie gadījumi, kuros tika izteiktas bažas par subsidiaritāti un proporcionalitāti

Priekšlikums regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību (Monti II)

Valstu parlamenti sniedza 12 pamatotus atzinumus par Monti II priekšlikumu, kas atbilda 19 balsīm (minimālais balsu skaits — 18 balsis), un tādējādi pirmo reizi ierosināja sākt tā saukto dzeltenās kartes procedūru[17].

Komisijas priekšlikuma mērķis bija precizēt mijiedarbību starp Līgumā paredzēto sociālo tiesību īstenošanu un brīvības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus īstenošanu. Tā centās novērst ieinteresēto personu (jo īpaši arodbiedrību) paustās bažas par to, ka vienotā tirgū ekonomiskās brīvības dominē pār tiesībām streikot saskaņā ar Tiesas Viking Line un Laval spriedumiem, skaidrojot likumdošanas instrumentā, ka prioritāte netiek piešķirta ne minētajām brīvībām, ne tiesībām. Komisija bija informēta par jautājuma jutīgumu un grūtībām rast starp pretrunīgajām interesēm kopīgu nostāju, kā labāk risināt rūpnieciskus konfliktus situācijās, kurās iesaistīti uzņēmumi un darba ņēmēji dažādās dalībvalstīs.

Pamatotus atzinumus sniedza SE Riksdag (2 balsis), DK Folketing (2 balsis), FI Eduskunta (2 balsis), FR Sénat (1 balss), PL Sejm (1 balss), PT Assembleia da República (2 balsis), LV Saeima (2 balsis), LU Chambre des Députés (2 balsis), BE Chambre des Représentants (1 balss), Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta (1 balss), NL Tweede Kamer (1 balss) un MT Kamra tad-Deputati (2 balsis).

Lielākā daļa valstu parlamentu, kuri pieņēma pamatotus atzinumus, apšaubīja LESD 352. panta izmantošanu kā priekšlikuma tiesisko pamatu. Vairums uzskatīja, ka šāda tiesiskā pamata izmantošana nav pietiekami pamatota. Daži uzskatīja, ka līdz ar tiesību streikot izslēgšanu no LESD 153. panta piemērošanas jomas, ir izslēgta arī iespēja izmantot LESD 352. pantu kā priekšlikuma tiesisko pamatu. Tāds pats parlamentu skaits pauda šaubas par priekšlikuma pievienoto vērtību un nepieciešamību veikt ierosināto rīcību. Dažas palātas norādīja, ka priekšlikums nemainītu pašreizējo tiesisko situāciju, citas apgalvoja, ka tas neveicinātu tiesisko skaidrību un noteiktību. Turklāt pieci valstu parlamenti argumentēja, ka LESD 153. panta 5. punkts izslēgtu tiesības streikot no ES kompetences, bet citi apgalvoja, ka priekšlikumā ietvertais vispārējais princips un proporcionalitātes tests neatbilst subsidiaritātes principam un varētu radīt nelabvēlīgu ietekmi uz tiesībām streikot. Citu izvirzīto jautājumu starpā valstu parlamenti apšaubīja vajadzību izstrādāt alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu, paužot bažas, ka tas varētu traucēt valstu sistēmu darbību. Tie pauda šaubas arī par to, vai ir nepieciešams brīdināšanas mehānisms.

Komisija padziļināti izvērtēja valstu parlamentu pamatotajos atzinumos izvirzītos argumentus un secināja, ka subsidiaritātes princips nav pārkāpts.

Komisija atbildēs valstu parlamentiem, kuri sniedza pamatotus atzinumus[18], skaidroja, ka Komisijas priekšlikuma mērķis bija skaidrot vispārējos principus un piemērojamos noteikumus ES līmenī attiecībā uz to, kā īstenot pamattiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību, tostarp vajadzību rast saskaņu starp tiesībām un brīvībām praksē pārrobežu situācijās. Komisija pauda viedokli, ka to nevarētu sasniegt atsevišķas dalībvalstis un ir vajadzīga rīcība Eiropas Savienības līmenī.

Attiecībā uz jautājumu par tiesisko pamatu Komisija nolēma izmantot LESD 352. pantu, ņemot vērā skaidra noteikuma trūkumu Līgumā. Lai gan LESD 153. panta 5. punktā tiesības streikot tiešām ir izslēgtas no to jautājumu klāsta, kurus visā ES var regulēt, izmantojot direktīvā noteiktus minimālus standartus, Tiesas nolēmumos ir skaidri norādīts, ka fakts, ka 153. pantu nepiemēro tiesībām streikot, neizslēdz kolektīvu rīcību no ES tiesību aktu piemērošanas jomas. Turklāt Komisija uzskatīja, ka regula būtu bijusi visatbilstošākais tiesību instruments, jo tā tiek piemērota tieši un tāpēc būtu samazinājusi regulatīvo sarežģītību un sniegtu lielāku tiesisko noteiktību personām, kam visā Savienībā piemēro šo tiesību aktu, sniedzot piemērojamo noteikumu skaidrojumu.

Turklāt ar ierosināto regulu tiktu atzīta valstu tiesu nozīme faktu konstatēšanā, noskaidrojot, vai rīcības ir vērstas uz tādu mērķu sasniegšanu, kuri atbilst likumīgām interesēm, vai šīs rīcības ir piemērotas, lai sasniegtu attiecīgos mērķus, un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šādu mērķu sasniegšanai. Ar to tiktu atzīta arī valstīs spēkā esošo tiesību aktu un procedūru nozīme, īstenojot tiesības streikot, tostarp jau pastāvošās alternatīvās strīdu izšķiršanas struktūras, kas ar priekšlikumu netiktu mainītas vai ietekmētas. Ar to tiktu skaidrota tādu alternatīvu neformālu strīdu izšķiršanas mehānismu nozīme, kuri jau pastāv vairākās dalībvalstīs.

Komisija secināja, ka subsidiaritātes princips nebija pārkāpts, bet ņēma vērā valstu parlamentu pausto viedokli, kā arī ieinteresēto personu apspriedes par regulas projektu. Tā atzina, ka priekšlikums neieguva nepieciešamo politisko atbalstu Eiropas Parlamentā un Padomē, lai nodrošinātu pieņemšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija 2012. gada 12. un 13. septembra vēstulē informēja Eiropas Parlamentu, Padomi un valstu parlamentus par nodomu atcelt savu priekšlikumu un skaidroja, ka, to darot, Komisija cerēja paātrināt priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Direktīvas 96/71/EK izpildi apspriešanu un turpināt darbu saistībā ar priekšlikumu par norīkoto darba ņēmēju tiesību izpildi, kā noteikts “Izaugsmes un nodarbinātības pakta” 3 l) punktā, ko Eiropadome pieņēma 2012. gada 28. un 29. jūnijā. Komisija pieņēma lēmumu atcelt Monti II priekšlikumu 2012. gada 26. septembrī[19].

Priekšlikums regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu[20]

Komisijas priekšlikums, kas saņēma otro lielāko pamatoto atzinumu skaitu 2012. gadā (5), bija priekšlikums izveidot Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu. Visu valstu parlamenti, kuri atsūtīja pamatotus atzinumus[21], uzdeva vienu un to pašu jautājumu, proti, par pietiekama pamatojuma trūkumu attiecībā uz priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes principam[22]. DE Bundestag uzskatīja, ka saskaņā ar LESD 174. un 175. pantu ES kompetences jomā neietilpst cīņa pret nabadzību, ka sociālā politika un tās pasākumi ir dalībvalstu kompetencē un ka priekšlikums pārkāpj proporcionalitātes principu. SE Riksdag argumentēja, ka nabadzības un sociālās atstumtības labākā profilakse ir nodarbinātība, ļaujot personām sevi apgādāt pašām, un sociālā nodrošinājuma sistēma visiem iedzīvotājiem. SE Riksdag uzskatīja, ka par sociālo nodrošinājumu ir atbildīgas dalībvalstis, un tās visefektīvāk spēj pārvaldīt atbalstu. DK Folketing atbalstīja šo viedokli un norādīja, ka vistrūcīgāko personu atbalstīšanas mērķi vislabāk var īstenot dalībvalstis centralizētā, reģionālā vai vietējā līmenī. Apvienotās Karalistes Lordu palāta uzskatīja, ka Komisija nav izvirzījusi nevienu pārliecinošu argumentu, lai pamatotu savu priekšlikumu no subsidiaritātes principa aspekta, un ka jebkuru neskaidrību par visu dalībvalstu spēju saglabāt sociālos izdevumus un ieguldījumus pietiekamā līmenī varēja atrisināt, izmantojot rīcību saskaņā ar esošajām ES kohēzijas programmām. Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta apšaubīja vajadzību veikt ierosināto rīcību.

Komisija atbildēs uz šiem pamatotajiem atzinumiem uzsvēra, ka ietekmes novērtējuma laikā tā pārbaudīja ES tiesības rīkoties un pievienoto vērtību un ka šie konstatējumi tika apkopoti paskaidrojuma rakstā, kas pievienots priekšlikumam. Komisija atzina, ka nodarbinātības veicināšana, ļaujot personām sevi apgādāt pašām, ir labākais veids, kā neitralizēt sociālo atstumtību, un ka Eiropas Sociālais fonds joprojām būs galvenais instruments nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, izmantojot atbalstošus aktivizēšanas pasākumus. Tomēr tā norādīja, ka aug to Eiropas iedzīvotāju skaits, kas ir pārāk tālu no darba tirgus, lai gūtu labumu no atbalsta, kuru var sniegt pašreizējie fondi. Komisija pievērsa uzmanību ierosinātajam pienākumam apvienot materiālās palīdzības piešķiršanu un papildpasākumus, kuru mērķis ir to personu sociālā reintegrācija, kurām sniegta palīdzība, padarot ierosināto fondu par instrumentu, kas nodrošina ne tikai pasīvu iejaukšanos. Tā vērsa uzmanību, ka ierosinātā fonda pamatā būtu valstu atbalsta shēmas un to īstenotu saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, atstājot dalībvalstīm galveno atbildību par vispiemērotāko mērķgrupu un iejaukšanās veidu noteikšanu.

Priekšlikums regulai par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un šādu datu brīvu kustību[23].

No astoņiem Komisijas priekšlikumiem, par kuriem sniedza trīs pamatotus atzinumus, priekšlikums regulai par datu aizsardzību tika kritizēts ne tikai, pamatojoties uz subsidiaritātes, bet arī uz proporcionalitātes apsvērumiem. Daži valstu parlamenti uzskatīja, ka ierosinātā tiesību akta piemērošanas jomai jāattiecas tikai uz savstarpēju pārrobežu apmaiņu. No proporcionalitātes aspekta tie apgalvoja, ka priekšlikums varētu ietekmēt to, kā valsts sektors apstrādā personu datus (jo īpaši veselības un sociālās aprūpes jomā). Visbeidzot vairāki valstu parlamenti apšaubīja to deleģēto pilnvaru piemērošanas jomu un skaitu, ko ar priekšlikumu piešķir Komisijai. Pēdējo argumentu lielā mērā pauda gan dalībvalstis Padomes apspriedēs, gan daži Eiropas Parlamenta deputāti.

Komisija atbildēs skaidroja, ka regula tika izvēlēta ar mērķi turpināt saskaņot esošos Eiropas datu aizsardzības tiesību aktus, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni visā Savienībā un tādējādi garantētu personas datu brīvu plūsmu iekšējā tirgū. Regulā paredzētajās robežās dalībvalstis saglabātu zināmu rīcības brīvību valsts sektorā, kā tas jau noteikts priekšlikumā. Attiecībā uz deleģētajām pilnvarām Komisija skaidroja, ka tās nodrošinātu atbilstošu tiesību aktu pielāgošanās spēju nepārtrauktā attīstībā esošajai elektronisko datu pasaulei, izslēdzot vajadzību veikt atkārtotas sarunas par tiesību aktu likumdevēju līmenī.

4. Secinājumi

2012. gada laikā palielinājās informētība par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu starpiestāžu kontekstā, kas lielā mērā saistīts ar dzeltenās kartes procedūru, kuru valstu parlamenti izmantoja pirmo reizi.

Eiropas Parlaments un Reģionu komiteja, pieņemot iekšējās procedūras, lai labāk pārbaudītu sava darba ietekmi un pievienoto vērtību, nodrošināja, ka arī subsidiaritātes kontrole un jautājumu uzraudzīšana bija to darba kārtības nozīmīga sastāvdaļa. ES iestādes un struktūras pēta sinerģijas arī no atbilstības subsidiaritātes un proporcionalitātes principam novērtēšanas aspekta. Tāpēc tagad pēc tieša Komisijas pieprasījuma Reģionu komiteja var sniegt informāciju par plānotā priekšlikuma reģionālo un vietējo ietekmi Komisijas ietekmes novērtējumos. Eiropas Parlaments stiprināja savu pieeju attiecībā uz ietekmes un ES pievienotās vērtības novērtēšanu.

2012. gadā tika intensīvāk apspriesta subsidiaritātes un proporcionalitātes principu definīcija, proti, vai ir jāuzlabo Līgumā aprakstītās subsidiaritātes kontroles piemērošanas jomas definīcija. Lai gan valstu parlamenti apzinās ieguvumus, ko viņiem sniedz darba koordinācijas ciešāka pārbaude, un izskan vairāki aicinājumi izstrādāt pamatnostādnes, tomēr tie vēlas saglabāt tiesības interpretēt šos principus. Šajā saistībā jāatgādina, ka Komisijas pamatnostādnēs par ietekmes novērtējumu[24] jau ir skaidri noteikti kritēriji, kurus izmanto, lai novērtētu Komisijas priekšlikumu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, un Komisija jau ir mudinājusi citas iestādes piemērot tos pašus kritērijus.

Pielikums

Komisijas iniciatīvas, par kurām valstu parlamenti 2012. gadā sniedza pamatotus atzinumus[25] par atbilstību subsidiaritātes principam[26]

|| Komisijas dokuments || Nosaukums || Pamatoti atzinumi (Protokols Nr. 2) || Valstu parlamenti/palātas, kas iesnieguši pamatotus atzinumus

1 || COM(2012) 130 || Par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību (Monti II) || 12 || BE Chambre des Représentants DK Folketing FI Eduskunta FR Sénat LV Saeima LU Chambre des Députés MT Kamra tad-Deputati NL Tweede Kamer PL Sejm PT Assembleia da República UK House of Commons SE Riksdag

2 || COM(2012) 617 || Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds || 5 || DE Bundestag DK Folketing UK House of Commons UK House of Lords SE Riksdag

3 || COM(2012) 380 || Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskās tehniskās apskates un Direktīvas 2009/40/EK atcelšana || 5 || CY Vouli ton Antiprosopon NL Eerste Kamer NL Tweede Kamer FR Sénat SE Riksdag

4 || COM(2012) 11 || Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) || 4 || DE Bundesrat BE Chambre des Représentants FR Sénat SE Riksdag

5 || COM(2011) 778 || Priekšlikums, ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas || 3 || BE Chambre des Représentants SK Národná Rada SE Riksdag

6 || COM(2011) 779 || Īpašas prasības attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās || 3 || BE Chambre des Représentants SK Národná Rada SE Riksdag

7 || COM(2011) 828 || Noteikumu un procedūru attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešana Savienības lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/30/EK atcelšana || 3 || DE Bundesrat FR Sénat NL Tweede Kamer

8 || COM(2011) 897 || Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana || 3 || DE Bundesrat AU Bundesrat ES Congreso de los Diputados/Senado

9 || COM(2012) 372 || Autortiesību un blakustiesību kolektīvais pārvaldījums un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālā licencēšana iekšējā tirgū || 3 || FR Sénat PL Sejm SE Riksdag

10 || COM(2012) 381 || Priekšlikums, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem || 3 || CY Vouli ton Antiprosopon NL Eerste Kamer NL Tweede Kamer

11 || COM(2012) 382 || Priekšlikums par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu || 3 || CY Vouli ton Antiprosopon NL Eerste Kamer NL Tweede Kamer

12 || COM(2012) 576 || Ģenētisko resursu pieejamība un to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale Savienībā || 3 || FR Sénat IT Senato della Repubblica SE Riksdag

13 || COM(2012) 614 || Dzimumu līdzsvara uzlabošana biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītie pasākumi || 3[27] || DK Folketing NL Eerste Kamer/Tweede Kamer SE Riksdag

14 || COM(2011) 821 || Kopīgi noteikumi budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs || 2 || FR Sénat SE Riksdag

15 || COM(2012) 10 || Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un šādu datu brīva aprite || 2 || DE Bundesrat SE Riksdag

16 || COM(2012) 167 || Priekšlikums, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku || 2 || AU Bundesrat ES Congreso de los Diputados/Senado

17 || COM(2012) 48 || Priekšlikums, ar kuru groza Direktīvu, ar ko attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par zālēm, kuru iegādei vajadzīga ārsta recepte, groza Direktīvu 2001/83/EK, ar ko attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par zālēm, kurām vajadzīga ārsta recepte, groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm || 2 || PL Senat SE Riksdag

18 || COM(2012) 49 || Priekšlikums, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 726/2004/EK attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par cilvēkiem paredzētām zālēm, kuru iegādei vajadzīga ārsta recepte || 2 || PL Senat SE Riksdag

19 || COM(2012) 84 || To pasākumu pārredzamība, ar kuriem reglamentē cilvēkiem paredzētu zāļu cenas un to iekļaušanu publisko veselības apdrošināšanas sistēmu tvērumā || 2 || AU Nationalrat LU Chambre des Députés

20 || COM(2011) 793 || Alternatīva strīdu izšķiršana un grozījumi Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR) || 2 || DE Bundesrat NL Eerste Kamer

21 || COM(2011) 895 || Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs || 2 || SE Riksdag UK House of Commons

22 || COM(2011) 896 || Publiskais iepirkums || 2 || SE Riksdag UK House of Commons

23 || COM(2011) 747 || Priekšlikums, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām || 1 || SE Riksdag

24 || COM(2011) 794 || Patērētāju strīdu izšķiršana tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR) || 1 || NL Eerste Kamer

25 || COM(2011) 824 || Apkalpošanas uz zemes pakalpojumi Savienības lidostās un Padomes Direktīvas 96/67/EK atcelšana || 1 || LU Chambre des Députés

26 || COM(2011) 834 || Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmas 2014.–2020. gadam izveidošana || 1 || SE Riksdag

27 || COM(2011) 873 || Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas ( EUROSUR) izveidošana || 1 || SE Riksdag

28 || COM(2011) 877 || Priekšlikums, ar kuru groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu || 1 || SE Riksdag

29 || COM(2012) 150 || Priekšlikums, ar kuru groza Direktīvas 1999/4/EK, 2000/36/EK, 2001/111/EK, 2001/113/EK un 2001/114/EK attiecībā uz Komisijai piešķiramajām pilnvarām || 1 || AU Bundesrat

30 || COM(2012) 280 || Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu izveidošana un Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/EK un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 grozīšana || 1 || SE Riksdag

31 || COM(2012) 35 || Eiropas nodibinājuma (FE) statūti || 1 || LT Seimas

32 || COM(2012) 363 || Cīņa pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības || 1 || SE Riksdag

33 || COM(2012) 369 || Cilvēkiem paredzētu zāļu klīniski izmēģinājumi un Direktīvas 2001/20/EK atcelšana || 1 || PL Sejm

34 || COM(2012) 511 || Īpašu uzdevumu piešķiršana Eiropas Centrālajai bankai saistībā ar kredītiestāžu uzraudzību || 1 || SE Riksdag

|| Atsevišķi saskaitīti pamatoti atzinumi par priekšlikumiem || || 83 ||

|| Pamatoti atzinumi par priekšlikumu kopumiem[28] || || -13 ||

|| KOPĀ || || 70 ||

[1] COM(2013) 565.

[2] http://ec.europa.eu/governance/impact/planned_ia/planned_ia_en.htm.

[3] SEC(2009) 92.

[4] http://ec.europa.eu/governance/impact/iab/iab_en.htm.

[5] http://ec.europa.eu/governance/impact/key_docs/docs/iab_report_2012_en_final.pdf.

[6] COM(2012) 514.

[7] Riksdag Konstitucionālās komitejas ziņojums — 2012/13:KU8.

[8] COSAC ir Eiropas dalībvalstu parlamentu komiteju konference, kas nodarbojas ar Eiropas Savienības lietām, kā arī Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.

[9] Astoņpadsmitais pusgada ziņojums: Eiropas Savienības parlamentāro pārbaužu procedūru un prakses jauninājumi, 27.9.2012.

[10] COM(2011) 344.

[11] SP (2012) 766/2.

[12] http://extranet.cor.europa.eu/subsidiarity/regpex/Pages/Study-on-Regional-Parliaments.aspx.

[13] CDR2336-2012.

[14] COM(2011) 659.

[15] COM(2012) 95.

[16] COM(2012) 130.

[17] Skatīt 7. panta 2. punktu 2. protokolā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu.

[18] 2013. gada 14. marta vēstule.

[19] PV(2012) 2017; http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10061/2012/EN/10061-2012-2017-EN-F-0.Pdf.

[20] COM(2012) 617; tās priekšgājēja bija ES programma “Pārtikas dalīšana vistrūcīgākajām personām”, kuras darbībai jābeidzas 2013. gadā — par Komisijas priekšlikumu COM(2010) 486 arī saņēma trīs pamatotus atzinumus.

[21] DE Bundestag, DK Folketing, UK House of Lords, UK House of Commons un SE Riksdag.

[22] 2. protokola 5. pants.

[23] COM(2012) 11.

[24] SEC(2009) 92.

[25] Lai atzinumu kvalificētu kā pamatotu atzinumu saskaņā ar 2. protokolā noteikto definīciju, tajā skaidri jākonstatē subsidiaritātes pārkāpums un tas jānosūta Komisijai astoņu nedēļu laikā pēc priekšlikuma nodošanas valstu parlamentiem.

[26] Sarindoti pēc pamatoto atzinumu skaita, kurus Komisija saņēma laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

[27] Par šo priekšlikumu Komisija saņēma kopā sešus pamatotus atzinumus. Trīs pamatotos atzinumus (PL Sejm, PL Senat, UK House of Lords) saņēma pēc 2012. gada 31. decembra, bet pirms 2013. gada 15. janvārī noteiktā termiņa.

[28] Tā kā daži atzinumi attiecas uz priekšlikumu kopumiem, tabulā norādīts pamatotu atzinumu skaits, kas sniegts par katru priekšlikumu. Lai norādītu arī Komisijas saņemto pamatoto atzinumu skaitu, tiek atņemts to pamatoto atzinumu skaits, kuri ietver vairāk nekā vienu priekšlikumu.