KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Regulas (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+) nobeiguma novērtējums

1.           IEVADS

Programma LIFE ir ES vienīgais finanšu instruments, kura vienīgais mērķis ir Savienības vides politikas un regulējuma īstenošana. Tās darbība tika sākta 1992. gadā, un šobrīd saskaņā ar LIFE+ regulu (EK) Nr. 614/2007 rit tās ceturtais plānošanas periods[1]. Minētā regula aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam un paredz finansējumu 2,17 miljardu euro apmērā.

LIFE+ ietvaros ir paredzēti trīs atbalsta veidi:

· darbības subsīdijas [rīcības dotācijas], kam atvēl 78 % budžeta. Subsīdijas piešķir trijās programmas daļās: "Daba un bioloģiskā daudzveidība", "Vides politika un pārvaldība" un "Informācija un komunikācija";

· operatīvās subsīdijas [darbības dotācijas] NVO, kam atvēl 3 % budžeta;

· publiskā iepirkuma līgumi par pakalpojumu sniegšanu, kam atvēl 19 % budžeta.

Atbilstīgi regulas 15. panta 2. un 3. punktam Komisija sagatavoja:

– vidusposma pārskatu, ko tā iesniedza Eiropas Parlamentam un LIFE+ komitejai 2010. gada septembrī[2];

– LIFE+ turpinājumprogrammas priekšlikumu, ko tā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei 2011. gada decembrī[3].

2012. gada decembrī Komisija publicēja pētījuma rezultātus, kur bija ietverti secinājumi un ieteikumi saistībā ar programmu LIFE+ un tās īstenošanu[4].

Nobeiguma novērtējumā apkopotie un analizētie dati un viedokļi liecina, ka nedz programmas LIFE+ būtība un īstenošana, nedz tās sniegto rezultātu kvalitāte nav būtiski mainījusies kopš vidusposma novērtējuma 2010. gadā. Tas nozīmē, kas vidusposma novērtējuma secinājumi joprojām kopumā atbilst faktiskajai situācijai. Tomēr nobeiguma novērtējumā ir sniegti dati, kas apliecina programmas īstenošanas pastāvīgu uzlabošanos kopš iepriekšējo novērtējumu sagatavošanas[5]. Turpmākajās šā paziņojuma sadaļās ir norādīti konstatētie panākumi, kā arī neatrisinātās problēmas un trūkumi saistībā ar programmu LIFE. Komisijas iesniegtajā priekšlikumā par turpinājuminstrumentu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam jau ir mēģināts risināt konstatētās problēmas un trūkumus.

2.           PANĀKUMI UN PROBLĒMAS

2.1.        Panākumi

LIFE+ ir bijusi efektīvs instruments Sestajā vides rīcības programmā (6EAP) noteikto prioritāšu īstenošanai[6]. Programma ir būtiski palīdzējusi vairot informētību par ES vides politikas un regulējuma īstenošanu, veicināt šīs īstenošanas labu pārvaldību un sekmēt sabiedrības līdzdalību tajā. Novērtējumos ir apliecināts, ka LIFE+ ir bijusi "efektīvs instruments ar vērā ņemamu ES pievienoto vērtību"[7].

Programmas divdesmit gadu laikā papildus "ieguvumiem, kas skaitliskā izteiksmē veido aptuveni 600 miljonus euro gadā", LIFE ir:

· sekmējusi aptuveni 4,7 miljonu hektāru zemes saglabāšanu un atjaunošanu;

· uzlabojusi ūdens kvalitāti aptuveni 3 miljonu hektāru lielā platībā;

· uzlabojusi gaisa kvalitāti aptuveni 12 miljoniem cilvēku;

· novērsusi aptuveni 300 000 tonnu atkritumu rašanos un turklāt nodrošinājusi 1 miljona tonnu atkritumu pārstrādāšanu;

· nodrošinājusi CO2 emisiju samazināšanos par 1,13 miljoniem tonnu gadā.

Šie panākumi ir gūti, īstenojot gandrīz 50 000 projektu darbību, tostarp iegādājoties 194 miljonus hektāru zemes Natura 2000 tīkla izveidei, organizējot vairāk nekā 95 000 mācību kursu, ar paziņojumiem uzrunājot vairāk nekā 6,1 miljonu cilvēku un panākot 1,2 miljonu skolēnu un studentu līdzdalību.

ES pievienotā vērtība

LIFE+ radītās ES pievienotās vērtības pamatā ir tas, ka programma spēj funkcionēt kā paraugprakses un zināšanu apmaiņas platforma, sniedzot iespēju iesaistītajām struktūrām visā ES mācīties citai no citas pieredzes un līdz ar to risināt vides problēmas efektīvāk. Piemēram, programmas daļā "Daba un bioloģiskā daudzveidība" LIFE+ ir palīdzējusi izveidot sadarbības platformas, kas pilnveido partnerības, tādējādi atvieglojot paraugprakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām un lēmējiem. LIFE+ arī ļauj labāk sadalīt atbildību un īstenot solidaritāti ES kopējo vides bagātību saglabāšanā. Tā darbojas kā katalizators, nodrošinot vienreizējus ieguldījumus, lai novērstu sākotnējos šķēršļus ES vides un klimata politikas īstenošanai, un testējot jaunas pieejas. Vidusposma novērtējumā norādīts, ka programma LIFE "joprojām ir vajadzīga — tā ir vienīgais ES finanšu instruments, kurš orientējas tieši uz vidi"[8].

Saskaņā ar regulu nodrošinātās ES pievienotās vērtības augstais līmenis ir panākts, gādājot par to, ka:

· darbības subsīdiju projektu individuālā kvalitāte ir augsta un to ietekme ir būtiski paplašināta, izmantojot projektu rezultātu izplatīšanu un informēšanu par tiem, tādējādi sasniedzot pēc iespējas lielāku skaitu politikas veidotāju un ieinteresēto personu visā ES;

· finansētajām NVO ir radīta iespēja efektīvi iesaistīties politikas veidošanā un īstenošanā;

· publiskie iepirkumi ir prasmīgi ieplānoti un saskaņoti ar oficiāli apstiprinātām prioritātēm.

Tomēr ES pievienoto vērtību zināmā mērā mazināja sistēma piešķīrumam pa valstīm, kas negatīvi ietekmēja finansēto projektu kvalitāti, kā arī pārmērīgi plašas prioritātes, kuru dēļ nepietiekama uzmanība tika veltīta konkrētām vajadzībām un prioritātēm. Tā kā LIFE+ prioritāšu saraksts ir noteikts regulā, programmas īstenošanas laikā nebija iespējams ieviest prasības, kas noteiktu, ka projektu finansējumu var piešķirt tikai konkrētām politikas vajadzībām un prioritātēm.

Atlases process un projektu uzraudzība

LIFE+ projektu rūpīgais novērtēšanas un atlases process ir nodrošinājis, ka finansētie projekti ir prasmīgi izplānoti un tāpēc ar lielām izredzēm uz panākumiem. Regulāru atbalstu un uzraudzību uz vietas nodrošinājušas ārējas komandas ar plašām zināšanām par projektu valodu un kontekstu. Projektu finansējuma saņēmēji uzskata, ka ir saņēmuši pienācīgu atbalstu gan no šīs ārējās uzraudzības komandas, gan no Komisijas tehniskajiem un finanšu referentiem[9].

NVO operatīvās subsīdijas

Šīs programmas LIFE+ daļas mērķis ir dot iespēju uz Eiropu orientētām vides jomas NVO dot savu ieguldījumu līdzsvarotā ieinteresēto personu iesaistē ES politikas procesā. Operatīvās subsīdijas ir devušas NVO iespēju līdzdarboties ES darba grupās, sagatavot informatīvus un analītiskus dokumentus, iesaistīties informētības palielināšanas un konsultāciju darbībās un īstenot ilgtermiņa projektus. Novērtējumi apstiprina šā atbalsta pastāvīgo lietderību, un tajos ir secināts, ka izraudzītās NVO sniedz vajadzīgu ieguldījumu ES politikā.

Publiskais iepirkums

Komisija izmanto publisko iepirkumu, lai veiktu papildu pētījumus un vērtējumus, organizētu sanāksmes, darbseminārus un seminārus un izstrādātu un uzturētu datorsistēmas (piemēram, LIFE tīmekļa vietni vai Natura 2000 informācijas sistēmu). Šo programmas LIFE+ daļu izmanto arī tam, lai Komisijai palīdzētu īstenot tās politikas mērķa sasniegšanai vajadzīgās informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības. Šādiem līgumiem ir bijusi liela loma programmas mērķu sasniegšanā, lai gan tiem veltītā LIFE+ budžeta daļa ir salīdzinoši neliela. Novērtējumi liecina, ka ar publisko iepirkumu saistītie izdevumi ir bijuši lietderīgi un ir atbilduši politikas vajadzībām. Gūtie rezultāti ir, piemēram, augsta līmeņa komunikācija un informēšana; lai gan ir grūti novērtēt šādu pasākumu faktisko kopējo ietekmi, tie tika īstenoti atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un pēc tiem bija stratēģiska nepieciešamība.

2.2.        Problēmas un darbības pašreizējā sistēmā

2.2.1.     Darbības subsīdijas

Stratēģija un saskanība

Programma LIFE+ ir novērtēta kā lietderīga un vajadzīga, jo tā rada ES pievienoto vērtība ES vides politikas izstrādes un īstenošanas jomā[10]. Tomēr programmas mērķi ne vienmēr ir skaidri, un dažkārt tie nav saskanīgi ar ES politiku citās jomās. Ir konstatēts, ka viens no programmas trūkumiem ir skaidras stratēģiskas pieejas un kritiskās masas neesamība, kuras galvenais cēlonis ir regulas nepilnības. Līdz ar to programmas LIFE+ īstenošanā nav izdevies atspoguļot ES politikas prioritāšu attīstību, īpaši programmas daļās, kas attiecas uz vidi un informāciju un komunikāciju. Attiecībā uz nākotni novērtējumos tika ieteikta rūpīgāka stratēģiskā un daudzgadu plānošana, kā arī lielāka elastība finanšu instrumentu izvēles un komplementaritātes aspektā. Turklāt novērtējumos tika secināts, ka LIFE+ vides politikas un pārvaldības daļā būtu jāvelta vairāk uzmanības ES vides jomas regulējuma īstenošanai un informācijas izplatītāju veidošanai.

Saskaņā ar regulas 9. pantu LIFE+ nevajadzētu finansēt darbības, kas var saņemt finansējumu no citiem ES fondiem; tādējādi tiek novērsta vairāku ES instrumentu izmantošana viena projekta finansēšanai. Tomēr lietderīga būtu bijusi lielāka sinerģija un saskanība ar valstu, reģionu un pašvaldību programmām dalībvalstīs.

Ierobežojumi attiecībā uz ārpus ES īstenotu darbību finansēšanu ir mazinājuši programmas efektivitāti tādu ES vides problēmu risināšanā, kuras izraisa faktori ārpus ES robežām.

Komisija turpina centienus darbības subsīdiju rezultātus pilnīgāk integrēt politikas izstrādē un īstenošanā, ņemot vērā pašreizējās LIFE+ sistēmas ierobežojumus. Norādījumi pieteikumu iesniedzējiem ir būtiski pārskatīti, īpaši attiecībā uz daļu "Vides politika un pārvaldība", lai potenciālajiem finansējuma saņēmējiem sniegtu mērķorientētākus un labākus norādījumus, ievērojot LIFE+ regulas ierobežojumus.

Komisija ir nodrošinājusi, ka neviens LIFE+ projekts nav līdztekus saņēmis atbalstu no citiem ES instrumentiem, tādejādi ievērojot LIFE+ regulas noteikumus. Tomēr projektu atlases procesā labākas izredzes bija projektiem, kas demonstrēja sinerģiju ar līdzekļiem no citiem avotiem vai integrētu pieeju dažādu avotu finansējuma izlietošanā, jo atlases kritēriji tika noteikti tā, lai par šādiem projektiem piešķirtu papildu vērtējuma punktus.

Komisija uz novērtējumā sniegtajiem ieteikumiem ir arī reaģējusi, ierosinot LIFE+ turpinājuminstrumentā ieviest jaunu projektu veidu — "integrētos projektus"; šāds integrētais projekts būtu vairāk orientēts uz ES politikas īstenošanu ilgākā laikposmā un piesaistot papildu finansējumu.

Ierosinātā jaunā programma arī ieviestu iespēju finansēt darbības, kas tiek īstenotas ārpus ES, ja tas vajadzīgs ES vides vai klimata politikas mērķu sasniegšanai.

Administratīvais slogs

LIFE+ radītais administratīvais slogs laika gaitā ir palielinājies, jo pieteikšanās un ziņošanas prasības ir kļuvušas stingrākas, jo sevišķi attiecībā uz finanšu pārvaldību, tāpēc ir paustas bažas par efektivitāti. Ir arī novērojams, ka LIFE+ nodaļas sadalīšana divās atsevišķās nodaļās 2009. gadā ir palielinājusi administratīvo slogu atsevišķiem referentiem.

Komisija ir centusies panākt procedūru un ierosināto pasākumu vienkāršošanu LIFE+ turpinājumprogrammā, lai samazinātu administratīvo slogu.

Pieteikšanās un atlases kārtība

Novērtējumos tika secināts, ka projektu pieteikumu iesniegšanas un atlases procedūras ir pārāk garas un sarežģītas un ka tās jāvienkāršo.

Lai risinātu šo problēmu, 2011. gadā tika ieviesta tiešsaistes pieteikuma veidlapa. Pirmajā izmēģinājuma gadā bija novērojamas dažas sākumposma problēmas, tostarp problēmas, ko radīja dokumentu elektronisko un fizisko kopiju savstarpējā neatbilstība, kas bija jānovērš manuāli.

Komisija pēc katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ir organizējusi darbseminārus potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, lai paskaidrotu pieteikšanās kārtību un uzlabotu pieteikumu kvalitāti. Īpaša uzmanība šajos darbsemināros ir veltīta valstīm, no kurām saņem maz pieteikumu vai no kurām saņemtie pieteikumi reti tiek pieņemti. Komisija ir arī turpinājusi pastiprināt un pilnveidot izplatīšanas darbības un palielinājusi centienus piesaistīt netipiskus LIFE projektu pieteikumu iesniedzējus, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības daļu un vides politikas un pārvaldības daļas jaunajiem tematiem.

Komisija ir saīsinājusi projektu atlases procedūras ilgumu, saglabājot tās kvalitāti. E-pieteikumu sistēma kopš 2012. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus funkcionē labi, un Komisija izskata iespēju paplašināt elektroniskās ziņošanas izmantošanu projektu uzraudzības jomā.

Projektu rezultāti un to integrēšana

Novērtējumos ir ierosināts, ka Komisijai vajadzētu biežāk veikt projektu ex post apmeklējumus, pat ja regula nenosaka šādu pienākumu. Sistemātiskāka ex post uzraudzības sistēma būtu uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, jo tā sniegtu pierādījumus par to, kuri projekti patiešām rada ilgtermiņa ieguvumus. Tas palīdzētu nodrošināt projektu rezultātu lietderīgāku izmantošanu un integrēšanu politikas veidošanā. Vispārīgākā mērogā būtu jāuzlabo zinātības pārnese, jo sevišķi ES līmenī.

Komisija tagad veic sistemātiskākus ex post apmeklējumus, lai novērtētu projektu ilgtspēju un gūto pieredzi izmantotu politikas veidošanā. Tā ir arī pastiprinājusi centienus integrēt projektu rezultātus politikas veidošanā un īstenošanā, izmantojot darbseminārus un paneļdiskusijas, kurās piedalās projektu finansējuma saņēmēji un politikas veidotāji. Programmas daļā "Daba un bioloģiskā daudzveidība" saites starp politiku un projektiem jau ir ļoti ciešas, taču nākamajā plānošanas periodā šim jautājumam varētu veltīt vēl vairāk uzmanības, īpaši saistībā ar programmas daļu "Vides politika un pārvaldība".

Komunikācija un informēšana

Novērtējumos ir ieteikts uzlabot horizontālo informēšanu par programmu LIFE un ar to saistīto komunikāciju, kā arī nostiprināt projektu rezultātu un zināšanu izplatīšanu, jo sevišķi ES līmenī.

Ir panākti vairāki uzlabojumi. Ārēji vispamanāmākais uzlabojums ir atjauninātā un uzlabotā LIFE mājas lapa internetā.

Komisija regulāri publicē tematiskas brošūras, lai parādītu, kā LIFE projekti risina vides problēmas; ir veikti un publicēti trīs apkopojoši pētījumi par ūdeni, atkritumiem un gaisu un troksni.

Komisija ir sekmējusi kontaktu veidošanu, organizējot reģionāla un ES mēroga starpprojektu sanāksmes, lai dalītos pieredzē un tehniskajās zināšanās.

Sadarbība un dalīšanās zināšanās projektu finansējuma saņēmēju vidū ir bijusi īpaši cieša daļā "Daba un bioloģiskā daudzveidība", un tas ir arī palīdzējis uzkrāt zinātniskus datus par dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, tādējādi sniedzot plašāku ieguldījumu Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas īstenošanā.

Valstu organizācijas un pārvaldība

Valstu kontaktpunktiem ir svarīga funkcija programmas LIFE+ un valstu programmu saskaņotības, komplementaritātes un koordinācijas nodrošināšanā. Tomēr koordinācija ar citiem — galvenokārt valsts mēroga — finansējuma avotiem joprojām šķiet nepietiekama. Valstu kontaktpunkti norāda, ka ir potenciāls ar LIFE+ piesaistīt vairāk resursu valsts mērogā.

Tiek uzskatīts, ka valstu stratēģijām ir svarīga funkcija programmas popularizēšanā, izplatīšanā un izpildē konkrētās dalībvalstīs.

Katra dalībvalsts ir iesniegusi ļoti atšķirīgu skaitu priekšlikumu, un tas ir daļēji saistīts ar dalībvalsts līdzšinējo pieredzi ar LIFE un daļēji — ar valstu kontaktpunktu sniegto palīdzību. Tas rada finansējuma nevienmērīgu sadali dalībvalstu starpā. Itālija, Spānija un Vācija aizvien saņem būtisku LIFE+ atbalstu, savukārt dažām jaunākajām dalībvalstīm ir klājies sliktāk.

Komisija rīko mācību kursus, lai nostiprinātu valstu kontaktpunktu lomu palīdzības sniegšanā pieteikumu iesniedzējiem un projektu finansējuma saņēmējiem, un ir izstrādājusi vadlīnijas par komunikācijas darbībām.

Lai gan nešķiet, ka regulā paredzētais piešķīrums pa valstīm padara projektu sadalījumu ES būtiski līdzsvarotāku, dažās valstīs tiek gūtas sekmes, pateicoties valstu kontaktpunktu centieniem. Šādi sekmīgi centieni būtu jāatkārto citās dalībvalstīs.

2.2.2.     NVO operatīvās subsīdijas

Lai gan atsevišķu NVO operatīvo subsīdiju ietekmi ir grūtāk novērtēt nekā darbības subsīdiju ietekmi, ir konstatēts, ka NVO subsīdiju programma rada lielu pievienoto vērtību, sekmējot politikas izstrādi un īstenošanu. Lai gan atbilstības kritēriji kopumā ir novērtēti kā pienācīgi, tiek uzskatīts, ka prasība, lai būtu dalībnieki daudzās valstīs, ir pretrunā noteikumam, ka atbalstu var sniegt tikai finansējuma saņēmējam, nevis dalībniekiem.

Iepriekšējos novērtējumos tika konstatētas problēmas saistībā ar maksājumu ātrumu un laiku, kas NVO radīja likviditātes problēmas. Vidusposma pārskatā tika ieteikts grozīt atlases procedūras termiņus vai ieviest vairāku gadu partnerības pamatlīgumus, lai risinātu likviditātes problēmas un uzlabotu izmaksu efektivitāti[11].

Komisija ir uzlabojusi komentāru sniegšanu NVO par līdzfinansēšanas lēmumiem, un zināmi uzlabojumi ir panākti attiecībā uz maksājumu laiku, lai gan tos ierobežo Komisijas finanšu procedūrām vajadzīgais laiks.

Komisija pēdējā LIFE+ uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus lielāku uzmanību veltīja gada prioritātēm un ieviesa ārēju novērtēšanu, lai nostiprinātu novērtēšanas procesa objektivitāti. Attiecībā uz turpinājuminstrumentu tika ierosināta iespēja paredzēt daudzgadu atbalstu, lai varētu sniegt stabilāku atbalstu, kas finansējuma saņēmējām NVO ļautu veikt plānošanu ilgtermiņā. Tiks sekmēta arī tīkla dalībnieku lielāka līdzdalība subsīdiju īstenošanā.

3.           LIFE+ NĀKOTNE

Kā minēts iepriekš, daudzi novērtējumos sniegtie ieteikumi nebija savienojami ar pašreizējo LIFE+ regulu, bet tie ir ņemti vērā nākamā instrumenta sagatavošanā.

Komisija savā 2011. gada 12. decembra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei ierosināja laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam piešķirt 3,2 miljardus euro jaunai vides un klimata pasākumu programmai — LIFE. Ierosinātās jaunās programmas pamatā ir pašreizējā sekmīgā programma LIFE+, kura tiks pārstrādāta, lai panāktu lielāku ietekmi, vienkāršību un elastību, un nākamās programmas budžets būs ievērojami lielāks.

Galvenās ierosinātās izmaiņas ir šādas:

· klimata pasākumu apakšprogrammas izveide (tai atvēlot 800 miljonus euro minētajam laikposmam), nosakot trīs prioritātes: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām, pārvaldība un informētība;

· precīzāk noteikta vides pasākumu apakšprogrammas struktūra (2,4 miljardi euro minētajam laikposmam): bioloģiskā daudzveidība; vide; pārvaldība;

· integrēto projektu (IP) ieviešana — tie ir demonstrējumu projekti, kas paredzēti vides mērķu sasniegšanai, it sevišķi — piesaistot citu pieejamo ES un/vai valstu finansējumu. Konkrētāk, šādi projekti nodrošinās stiprāku komplementaritāti un koordināciju ar ESI fondu atbalstītām darbībām tādās jomās kā daba, ūdens, atkritumi, gaisa kvalitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Vides pasākumu apakšprogramma atbalstīs pasākumus šādās jomās:

· "Vide un resursefektivitāte" — šīs jomas uzmanības centrā būs novatoriskāki risinājumi labākai vides politikas īstenošanai un vides mērķu integrēšanai citās nozarēs;

· "Bioloģiskā daudzveidība" — šajā jomā tiks izstrādāta un īstenota paraugprakse bioloģiskās daudzveidības sarukšanas apturēšanai un ekosistēmas pakalpojumu atjaunošanai, bet prioritāte joprojām būs atbalsts Natura 2000 teritorijām, jo īpaši ar tādiem integrētajiem projektiem, kas ir atbilstīgi dalībvalstu prioritārās rīcības plāniem;

· "Vides pārvaldība un informācija" — šis atzars sekmēs zināšanu apmaiņu, paraugprakses izplatīšanu un tiesību normu labāku ievērošanu, kā arī atbalstīs izpratnes palielināšanas kampaņas.

Klimata pasākumu apakšprogramma attiecas uz šādām jomām:

· "Klimata pārmaiņu mazināšana" — šīs jomas uzmanības centrā būs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana;

· "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" — šajā jomā uzmanība tiks galvenokārt veltīta tam, kā palielināt noturību pret klimata pārmaiņām;

· "Klimata pārvaldība un informācija" — šīs jomas galvenais mērķis būs veicināt informētību, komunikāciju, sadarbību un informācijas izplatīšanu par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem.

Programmas galvenais atbalsta veids joprojām būs dotācijas [subsīdijas] projektu finansēšanai. Ir ierosināts arī paredzēt iespēju piešķirt rīcības dotācijas NVO un citām struktūrām, un varēs veikt iemaksas novatoriskos finanšu instrumentos.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu LIFE 2014.–2020. gadam būs raksturīgas vienkāršākas un elastīgākas procedūras.

4.           NOSLĒGUMS

Lai gan novērtējumi liecina, ka programmā LIFE+ ir potenciāls uzlabojumiem, to tomēr uzskata par efektīvu un labi pārvaldītu. Ja vien tas bijis iespējams, konstatētie trūkumi ir novērsti pašreizējā plānošanas perioda beigu posmos. Gadījumos, kad trūkumu cēlonis bija pati LIFE+ regula, ieteikumi ir ņemti vērā, izstrādājot programmas LIFE 2014.–2020. gadam priekšlikumu.

Komisija uzskata, ka ar ES budžetu arī turpmāk vajadzētu dalībvalstīm un visai ES palīdzēt ES politikas izstrādē un īstenošanā — gan ar īpašu vides politikas instrumentu, gan arī integrējot vides politiku finanšu instrumentos ar lielāku ietekmi uz budžetu.

Ņemot vērā ES vides un klimata politikas nevienmērīgo un nepietiekamo īstenošanu, aizvien vēl ir vajadzīgs īpašs instruments vides un klimata atbalstam. Komisijas sagatavotā jaunās programmas LIFE priekšlikuma mērķis ir pilnveidot un attīstīt programmu, ko patlaban reglamentē sekmīgā LIFE+ regula.

[1]               OV L 149, 9.6.2007.

[2]               http://ec.europa.eu/environment/life/publications/lifepublications/evaluation/index.htm#mte2010.

[3]               http://ec.europa.eu/environment/life/about/documents/COMM_PDF_COM_2011_0874_F_ EN.pdf?reference=IP/11/1526&format=PDF&aged=0&language=EN&guiLanguage=en.

[4]               http://ec.europa.eu/environment/life/about/documents/121214_conclusions.pdf.

[5]               Sk. EPEC (2008), pieejams: https://ec.europa.eu/dgs/environment/pdf/epec_report_life.pdf; SEC(2008) 2633 galīgā redakcija, Komisijas dienestu darba dokuments par tādu Eiropas nevalstisko organizāciju finansiālā atbalsta programmas īstenošanu, kuras galvenokārt darbojas vides aizsardzības jomā; COWI (2009) "Programmas LIFE ietvaros finansēto projektu un darbību ex post novērtējums"; EK Revīzijas palātas (2009) Īpašais ziņojums Nr. 11/2009 par LIFE-Daba projektu ilgtspējību un Komisijas īstenoto pārvaldību; Arcadis (2010) starpposma novērtējums par LIFE+ regulas īstenošanu; SEC(2011) 1541 galīgā redakcija, Komisijas dienestu darba dokuments — ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi.

[6]               OV L 242, 10.09.2002.

[7]               http://ec.europa.eu/environment/nature/biodiversity/comm2006/pdf/2020/1_EN_impact _assesment_part1_v4.pdf.

[8]               SEC(2010) 1120, KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI, LIFE+ regulas vidusposma pārskats, 5. lpp.

[9]               MTR, 9. lpp.

[10]             SEC(2010) 1120, KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI, LIFE+ regulas vidusposma pārskats, 10. lpp.

[11]             SEC(2010) 1120, KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI, LIFE+ regulas vidusposma pārskats, 8. lpp.