KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ceturtais ziņojums par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu

1.           Ievads

ES un Moldovas Republikas vīzu dialogs, lai izvērtētu nosacījumus, ar kuriem Moldovas Republikas pilsoņiem (turpmāk — Moldovas pilsoņi) varētu piešķirt tiesības ceļot uz ES bez vīzām, tika sākts 2010. gada 15. jūnijā. Komisija 2011. gada 24. janvārī iepazīstināja Moldovas Republikas iestādes (turpmāk — Moldovas iestādes) ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (turpmāk — VRLRP)[1]. VRLRP noteikta virkne precīzu kritēriju Moldovas Republikai, kas iedalīti četros tā sauktajos būtisko tehnisko jautājumu „blokos”[2], lai pieņemtu tiesisko regulējumu un politikas satvaru (1. posms) un to efektīvi īstenotu (2. posms).

Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par VRLRP īstenošanu. Pirmais progresa ziņojums par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, tika iesniegts 2011. gada 16. septembrī[3]. Pirmais progresa ziņojums un nākamie procesa soļi tika apspriesti augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē, kura notika 2011. gada 7. oktobrī.

Novērtēšanas misijas par VRLRP 2., 3. un 4. bloku tika rīkotas 2011. gada oktobra otrajā pusē un novembra sākumā, iesaistot ekspertus no ES dalībvalstīm, kā arī Komisijas dienestu un Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk — EĀDD) amatpersonas. Ekspertu misiju mērķis bija novērtēt tiesisko, politisko un institucionālo satvaru, pamatojoties uz VRLRP pirmā posma kritērijiem, un atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Ekspertu ziņojumus pabeidza 2011. gada decembrī.

Otrais progresa ziņojums par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, tika iesniegts 2012. gada 9. februārī[4]. Augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme notika 2012. gada 27. februārī, kuras laikā tika prezentēts otrais progresa ziņojums un apspriesti nākamie procesa soļi.

Trešo progresa ziņojumu par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu iesniedza 2012. gada 22. jūnijā[5]. Tas bija trešais un pēdējais progresa ziņojums par VRLRP pirmo posmu un sniedza konsolidētu Komisijas vērtējumu par progresu, ko Moldovas Republika panākusi, lai izpildītu VRLRP pirmā posma kritērijus, kas saistīti ar tiesiskā, politiskā un institucionālā satvara izveidošanu.

Komisija, iesaistot attiecīgās ES aģentūras un ieinteresētās puses, 2012. gada 3. augustā[6] iesniedza novērtējumu par ietekmi, kāda gaidāmajai vīzu režīma liberalizācijai Moldovas pilsoņiem, kuri ceļo uz ES, varētu būt uz migrāciju un drošību.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Padome 2012. gada 19. novembrī pieņēma secinājumus, kuros tā piekrita Komisijai, ka Moldovas Republika ir izpildījusi visus Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna pirmā posma kritērijus. Pēc tam tika uzsākts otrajā posmā izvirzīto kritēriju novērtējums.

Augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē, kas notika 2013. gada 28. janvārī, tika apspriesti otrā posma nākamie soļi, kā arī novērtēšanas misiju sagatavošana. No 2013. gada 18. februāra līdz 15. martam tika organizētas vairākas jaunas visu četru VRLRP bloku novērtēšanas misijas. Šīs novērtēšanas misijas ievērojami atšķīrās novērtējuma apjoma un informācijas ziņā, proti, tās ilga četras nedēļas, iesaistot 12 ekspertus no ES dalībvalstīm kopā ar Komisijas un EĀDD amatpersonām.

Ekspertu misijām bija jānovērtē gan otrā posma VRLRP kritēriju izpildes statuss, gan tiesiskā, politikas un institucionālā satvara ieviešanas apjoms atbilstoši Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta tādām jomām kā diskriminācijas novēršana, minoritāšu integrācija un cilvēku tirdzniecība, dažas no kurām jau bija pieminētas Padomes 2012. gada 19. novembra secinājumos.

Ekspertu ziņojumus pabeidza 2013. gada maijā. Moldovas Republika ir apņēmusies ņemt vērā šajos ziņojumos izklāstītos ieteikumus, ieviešot atjaunināto valsts rīcības plānu, kas tika izstrādāts 2013. gada maija beigās.

Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāns ir izrādījies nozīmīgs stimuls reformām un ir ļāvis Moldovas Republikai kopš 2010. gada saglabāt stabilu strukturālo reformu tempu. Noslēdzot VRLRP pirmo posmu 2012. gada novembrī, tika atzīts, ka tiesiskais un politiskais satvars ir izveidots.

Šā ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par tiesiskā un institucionālā satvara ieviešanu, iestāžu darbību un aģentūru darba koordinācijas līmeni. Komisija ir sagatavojusi šo progresa ziņojumu, pamatojoties uz vispusīgajām 2013. gada februārī un martā īstenotajām novērtēšanas misijām, tostarp uz ziņojumiem, ko šajā sakarā sagatavojuši dalībvalstu eksperti, kā arī uz papildu informāciju, kas saņemta divu 2013. gada aprīlī organizētu pasākumu rezultātā, proti, ES un Moldovas Republikas Apvienotās apakškomitejas Nr. 3[7] sanāksmē un ES un Moldovas Republikas dialogā cilvēktiesību jomā. Īpaša uzmanība tika pievērsta reformu un sasniegto rezultātu ilgtspējai, tostarp pārdomātai personāla izvēlei un finansējumam. Ziņojums ietver arī novērtējumu par to, kā tiek ņemti vērā Moldovas Republikai paredzētie ieteikumi, kas iekļauti 2012. gada augusta ietekmes novērtējuma ziņojumā[8].

2.           Četru Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna bloku īstenošanas novērtējums

1. bloks. Dokumentu drošība, ieskaitot biometriju

a) VRLRP kritēriji

· Pakāpeniska biometrisko pasu ieviešana saskaņā ar ICAO standartiem, tostarp Moldovas konsulātos ārvalstīs, un pakāpeniska ICAO prasībām neatbilstošu pasu izņemšana no apgrozības

Kopš 2011. gada janvāra Moldovas Republikā izsniedz vienīgi biometriskas pases (parastās pases, diplomātiskās pases, oficiālās pases un pases bezvalstniekiem), īstenojot principu „viena pase, viens dokuments”.

Moldovas Republikā 2012. gada 31. decembrī apgrozībā bija 2 514 335 pilsoņu pases, no kurām 487 745 (jeb 19,3 %) bija biometriskas pases. Nebiometrisko pasu pakāpenisku pilnīgu izņemšanu no apgrozības ir plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām.

Kopš 2012. gada 1. janvāra Moldovas pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs, var iesniegt pieteikumus Moldovas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajās iestādēs, lai saņemtu biometrisku pasi. Pilnīgi visās Moldovas Republikas vēstniecībās un konsulātos ārvalstīs ir speciāls aprīkojums biometrisko datu ievākšanai no pieteikumu iesniedzējiem. Šī jaunā biometriskā pase atbilst ICAO standartiem, un tai ir vairāki aizsardzības elementi, ko ieteikusi iekļaut ICAO[9].

Kopš 2013. gada 2. janvāra Valsts informācijas resursu centrs „Registru” (CSIR Registru, turpmāk — „Registru”) strādā ar saviem saknes un publiskās atslēgas sertifikātiem. Moldovas iestādes 2012. gada 28. septembrī iesniedza pieteikumu, lai pievienotos ICAO publiskās atslēgas direktorijam (turpmāk — ICAO PKD), bet 2013. gada sākumā tika sagatavots Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrijas rīkojums par vienreizējas reģistrācijas maksas samaksu par „Registru” pievienošanos ICAO PKD. Pamatojoties uz 2012. gada janvārī rīkotā konkursa rezultātiem, „Registru” gatavojās slēgt iepirkuma līgumu, lai iegādātos pasu grāmatiņas ar integrētu mikroshēmu, taču līguma parakstīšana tika atlikta līdz 2013. gada februārim, jo piedāvājums tika apstrīdēts Moldovas Republikas Augstākajā tiesā. Tiek plānots, ka „Registru” 2013. gada vasarā parakstīs līgumu ar konkursa uzvarētāju.

· Pasu, personas apliecību un citu pamatdokumentu pieteikumu iesniegšanas, personalizēšanas un izsniegšanas procesa augsta līmeņa integritāte un drošība

„Registru” atbild par ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Visi Civilstāvokļa dienesta biroji ir datorizēti un ar droša saziņas kanāla starpniecību savienoti ar automatizētu informācijas sistēmu, kuras nosaukums ir „Valsts iedzīvotāju reģistrs” (turpmāk — VIR). Dzimšanas, laulības, miršanas, šķiršanās un vārda/uzvārda maiņas apliecībām ir vienots formāts un vienādi drošības elementi[10].

Pieteikumus ceļošanas dokumentu un valsts personas apliecību saņemšanai var iesniegt 49 „Registru” teritoriālajos un reģionālajos birojos. Šo biroju veiktajās pārbaudēs parasti tiek novērtēta datu precizitāte un tas, cik pilnīga informācija ir pieteikumos, kā arī neelektroniskās pārbaudes saistībā ar Iekšlietu ministriju tiek veiktas attiecībā uz likumpārkāpumiem, krimināllietām un personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.

Ņemot vērā to, ka VIR ir liels informācijas apjoms par katru Moldovas iedzīvotāju, iespēja, ka kāds varētu izmantot vairākas identitātes, ir ļoti neliela. Tas, ka pasēs ir iekļauti biometriskie dati, „iesaldē” pases turētāja identitāti un neļauj izmantot citas identitātes.

„Registru” veic nopietnus pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu korupcijas iespējamību darbinieku vidū, cita starpā skaidri nodalot darbinieku pienākumus un funkcijas; nosūtot pieteikumu iesniedzējus pie ierēdņiem pēc nejaušības principa; uzticot iesniegto pieprasījumu izvērtēšanu vismaz trīs dažādiem ierēdņiem un iekasējot nodevas ar bankas automātu starpniecību. Tas, ka tiek veiktas vairākas pieteikumu pārbaudes, ievērojami mazina iespēju, ka darbinieki varētu ievadīt sistēmā viltus pieteikumus.

Turklāt Civilstāvokļa dienests ir izstrādājis stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai darbinieku vidū. Pasākumi ietver neplānotas pārbaudes, ierobežotu piekļuvi datiem, videonovērošanu, kā arī paziņojumus par ienākumiem, īpašumiem un interešu konfliktu. Katrā vietējā pieteikumu iesniegšanas birojā ir izvietoti paziņojumi ar informāciju par korupciju.

Šo jauno pasākumu rezultātā pēc 2012. gadā veiktajām pārbaudēm par Civilstāvokļa dienesta darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem tika piemēroti septiņi disciplinārsodi.

Pieteikumu iesniedzēji, kuri dzīvo Piedņestras[11] apgabalā, var iesniegt pieteikumus dokumentu saņemšanai vienā no birojiem administratīvā dalījuma robežas tuvumā. Kopš 2003. gada 17. jūlija šādus pieprasījumus izskata seši pastāvīgi biroji Moldovas Republikā un viens mobilais birojs, kuros ir tāda pati praktiskā organizācija un galvenās procedūras kā citviet Moldovas Republikā. Personas, kuru rīcībā ir tikai Piedņestras „iestāžu” izsniegti dokumenti, savus civilstāvokli apliecinošos dokumentus var reģistrēt Moldovas iestādēs, ļaujot Civilstāvokļa dienestam izgatavot to norakstus un iekļaut VIR. Pēc tam Civilstāvokļa dienests izsniegs personai dokumentu, kas ļaus iegūt Moldovas pasi. Likumā ir paredzēta īpaša kārtība, kā atpazīt Piedņestras „iestāžu” izsniegtos pamatdokumentus. Identitāti iespējams noteikt, pamatojoties uz iepriekš Moldovas Republikā izsniegtiem personību apliecinošiem vai ceļošanas dokumentiem vai ģimenes arhīviem. Daudzos gadījumos personas identitātes pārbaude būs salīdzinoši vienkārša, jo ir pieejami dati, sākot no 1992. gada. Lai noteiktu identitāti un tiesības uz Moldovas Republikas pilsonību personām, kuras dzimušas Piedņestras apgabalā pēc 1992. gada, radniecības pierādīšanai nepieciešams pārbaudīt ierakstus par vecākiem, brāļiem un māsām. Visbeidzot, identitāti var noteikt ar pienācīgu noteiktības pakāpi, izmantojot atsauces datus par ģimenes locekļu ierakstiem VIR.

· Tūlītēja un sistemātiska ziņošana Interpola/nozaudēto un nozagto pasu datubāzei par nozaudētām un nozagtām pasēm

Kopš 2011. gada oktobra ir ieviesta kārtība, ka datus par visām nozaudētām un nozagtām pasēm ik pēc piecām minūtēm no „Registru” nosūta Valsts Policijas centrālajai pārvaldei (turpmāk — VPCP), kas ir Interpola koordinācijas punkts. VPCP arī nosūta šo informāciju Interpolam katru dienu, izmantojot reāllaika elektronisko sistēmu. Starp nozaudētām un nozagtām pasēm nav noteikta nekāda atšķirība. Robežšķērsošanas punkti ir savienoti ar Interpola nozaudēto un nozagto pasu datubāzi. Salīdzinājumā ar izgatavoto pasu skaitu nozaudēto pasu skaits ir ļoti liels. Piemēram, 2011. gadā tika izgatavotas 261 259 pases, bet 29 946 pases tika pieteiktas kā nozaudētas, kā arī 2012. gadā 32 343 pases tika pieteiktas kā nozaudētas, bet izgatavotas tika 260 393 pases. Kopš 2011. gada oktobra no pasēm, kas tika pieteiktas kā nozaudētas, 15 603 tika atrastas un atjaunotas.

· Regulāra apmaiņa ar pasu paraugiem un sadarbība dokumentu drošības jomā ar ES

Katru gadu pa īpašu komunikācijas kanālu ES dalībvalstīm nosūta atjauninātu informāciju par Moldovas Republikas pasu paraugiem. Turklāt kopš 2009. gada Moldovas Republika ir pievienojusies Eiropas Savienības Padomes Autentisku personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu publiskajam reģistram tiešsaistē (turpmāk — PRADO). Pēdējās izmaiņas PRADO sistēmā tika veiktas 2011. gada 1. jūlijā, iekļaujot jaunos paraugus ar Moldovas biometrisko pasu aizsardzības elementiem, bet 2012. gada decembrī tika nosūtīti 65 jauni paraugi ar Moldovas diplomātisko un dienesta biometrisko pasu aizsardzības elementiem. Tāpat 2012. gadā Robežpolicijas departamenta dokumentu ekspertīzes nodaļa ar Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijas starpniecību saņēma ES dalībvalstu ceļošanas dokumentu paraugus (62 gab.)

b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Izveidot un piemērot samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas personām, kuras ir notiesātas par savas pases pārdošanu vai aizdošanu.

Moldovas Republikas Kriminālkodeksa 361. pants jau paredz sankcijas par viltotu oficiālu dokumentu izgatavošanu, glabāšanu, pārdošanu vai izmantošanu. Attiecībā uz nozaudētām vai nozagtām pasēm Moldovas iestādes pašlaik izskata iespēju noteikt stingrākus pasu izsniegšanas nosacījumus tām personām, kuras pasi nozaudējušas vai kurām tā nozagta.

· Regulāri dalīties ar informāciju ar ES iestādēm par nozaudētām un nozagtām biometriskajām pasēm, jo īpaši izmantojot Interpola nozaudēto un nozagto ceļošanas dokumentu datubāzi.

Sk. VRLRP kritērijus punktā „Tūlītēja un sistemātiska ziņošana Interpola/nozaudēto un nozagto pasu datubāzei par nozaudētām un nozagtām pasēm” šā ziņojuma 5. lpp.

· Stiprināt tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru attiecībā uz Civilstāvokļa aktu reģistru, lai novērstu vārda vai identitātes maiņas ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā iegūt jaunu pasi. Izstrādāt un piemērot skaidrus noteikumus par vārda maiņu; stiprināt tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru un tajā ietvert efektīvus kontroles un izsekojamības pasākumus.

Ikviens pilsonis var iesniegt pieteikumu vārda vai uzvārda maiņai. Centrālais civilstāvokļa aktu birojs pieņem lēmumu pēc speciālas komitejas atzinuma. Likumā nav paredzēti nekādi ierobežojumi attiecībā uz skaitu, cik reizes vārdu vai uzvārdu var mainīt. Nekad netiek mainīts unikālais personīgais identifikācijas numurs (turpmāk — UPIN) dzimšanas apliecībā, bet vārda vai uzvārda maiņas gadījumā visi iepriekšējie ceļošanas un personu apliecinošie dokumenti tiek atzīti par nederīgiem. Izbraucot no valsts, robežkontrole tiek veikta, pamatojoties uz UPIN, bet robežpolicijai ir piekļuve VIR, kur atrodami Moldovas pilsoņu visi iepriekšējie vārdi/uzvārdi. Ieviestā sistēma ievērojami samazina vārda maiņas gadījumu skaitu ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā.

Vispārējs 1. bloka novērtējums Ieviestā organizācija un kārtība nodrošina labu dokumentu integritātes un drošības līmeni. Kopš 2010. gada ir ievērojami uzlabojusies civilstāvokļa reģistrācijas un dokumentu izsniegšanas kārtība. Pastāvošās pieteikumu iesniegšanas un dokumentu izsniegšanas sistēmas ir drošas un pārdomātas, kā arī nodrošina pilsoņiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tiek izsniegtas ICAO standartiem atbilstošas biometriskas pases, bet vecā parauga pases tiek ātri izņemtas no apgrozības. Moldovas Republikai arī ir izteikts lūgums sniegt papildu informāciju par nozaudēto pasu lielo skaitu. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi otrā posma 1. blokam noteiktos kritērijus. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · sākt izmantot pasu grāmatiņas ar integrētu mikroshēmu, īstenojot gan paplašinātās piekļuves kontroli, gan papildu piekļuves kontroli; · automatizēt pēc iespējas vairāk procesu, aizstāt atlikušās esošās manuālās procedūras un izveidot elektronisku saikni starp „Registru” un Iekšlietu ministriju.

2. bloks. Nelikumīgā imigrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

2. bloks / 1. temats. Robežu pārvaldība

a) VRLRP kritēriji

· Efektīva tiesību aktu īstenošana robežkontroles jomā, izmantojot atbilstošas robežpārbaudes un robežuzraudzību, procedūras un darbības efektivitāti, situācijas novērtējumu valsts un vietējā līmenī, kas ietver riska analīzes, ziņu iegūšanas un datu plūsmas pārvaldības ieviešanu, kā arī tiešu piekļuvi attiecīgajām valsts un starptautiskajām datubāzēm un iespēju iegūt informāciju tajās

Likums par robežpoliciju, saskaņā ar kuru Robežsardzes dienests tika pārstrukturēts, kļūstot par Moldovas Republikas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas departamentu, stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā.

Robežpolicijai ir kompetence un izpildes pilnvaras integrētas robežu pārvaldības jomā, kā arī pārrobežu noziedzības novēršanā un apkarošanā. Likums par valsts robežu atbilst Šengenas Robežu kodeksa[12] regulējumam un tajā lietotajām definīcijām, un tajā ņemts vērā arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz pārvadātāju atbildību, jo īpaši Padomes Direktīva par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem (Direktīva 2004/82/EK). Robežpolicija veic savus pienākumus, ievērojot līdzīgus likumus un noteikumus, kādus ievēro robežsargi ES Šengenas valstīs. Moldovas Republikas kontrolētajā teritorijā ir 56 robežšķērsošanas vietas, un satiksmes intensitāte uz Moldovas Republikas robežām sasniedz 13–15 miljonus pasažieru gadā. Robežpārbaudes tiek plaši veiktas atbilstoši ES Šengenas kataloga paraugpraksei.

Ziņošanas un riska analīzes sistēmām ir ļoti labs līmenis, pat salīdzinot ar Šengenas valstu sistēmām. Riska analīzes sistēma atbilst FRONTEX vienotajam integrētā riska analīzes modelim (CIRAM), bet profili ir kvalitatīvi un labi izstrādāti. Tā kā robežpolicija ietilpst FRONTEX Austrumu robežu riska analīzes tīklā (EBRAN), tā katru mēnesi veic informācijas apmaiņu ar FRONTEX. Turklāt ES Robežu palīdzības misijas Moldovas Republikā un Ukrainā (turpmāk — EUBAM) ietvaros Moldovas un Ukrainas robežpolicija un muita sagatavo kopīgus robežas drošības novērtējuma ziņojumus.

Robežu uzraudzību plāno un veic saskaņā ar riska analīzes sistēmu. Patruļu skaits atbilst samērā labam līmenim. Integrētās robežu pārvaldības (turpmāk — IRP) ietvaros plānots izveidot visaptverošu stacionāru uzraudzības sistēmu gar robežām. Ieviešot stacionāro uzraudzības sistēmu ar papildu pārnēsājamām sistēmām (bez apkalpes), robežpolicija var veikt robežu uzraudzību pienācīgā līmenī. Robežpolicijai ir pietiekami daudz dienesta suņu (pavisam kopā 123, no kuriem 74 ir pēddzinēji suņi). Kopumā ierīces pirmās līnijas robežpārbaužu veikšanai atbilst Eiropas standartiem. Datubāzēs reģistrēto brīdinājumu skaits 2012. gadā pārsniedza 5700 (5687 valstu brīdinājumi; 56 Interpola brīdinājumi), bet to kopējais skaits salīdzinājumā ar 2011. gadu bija pieaudzis vairāk nekā četras reizes. Pirmās līnijas ierēdņiem ir piekļuve Robežpolicijas integrētajai informācijas sistēmai (turpmāk — RIIS), tiesiskajam regulējumam, ārvalstu brīdinājumiem, riska profiliem un internetam (piemēram, PRADO). Visās robežšķērsošanas vietās ir tiešsaistes pieslēgumi centrālajām datubāzēm. Attiecīgu ierīču trūkuma dēļ otrās līnijas pārbaudes ne visās robežšķērsošanas vietās notiek atbilstošā līmenī.

· Atbilstošas infrastruktūras, tehniskā aprīkojuma, IT sistēmu, finanšu resursu un cilvēkresursu nodrošināšana saskaņā ar IRP stratēģiju un rīcības plānu, ko plānots pieņemt, un efektīva apmācību programmu un korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana

Robežpolicija uzlabo robežu uzraudzības sistēmu, kā arī izveidos Valsts koordinācijas centru (turpmāk — VKC). Situācijas apzināšana ir viena no realizējamā trīs posmu plāna daļām ar nosaukumu „Fiksēto un mobilo sakaru sistēmas izveide uz valsts robežas”. Šie posmi ietver aprīkojuma iegādi un fiksēto un mobilo telekomunikāciju sakaru sistēmas izveidi visā valstī. VKC izveide uzlabos informētību par situāciju, kā arī veicinās sadarbību ar Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu[13] (turpmāk — EUROSUR). Robežpolicijai ir pietiekams skaits ierīču robežu uzraudzībai (piemēram, termovizuālas kameras un nakts redzamības brilles, taču pašlaik trūkst stacionāru uzraudzības sistēmu).

Plānotais darbavietu skaits robežpolicijā ir 3543, no kurām 83 % (2945) šobrīd ir aizpildītas. Darbinieku trūkst tāpēc, ka robežkontrolē vairs nenodarbina personas, kas pilda obligāto dienestu, taču līdz 2013. gada beigām ir paredzēts aizpildīt visas brīvās štata vietas. Valsts robežpolicijas koledža organizē divu gadu apmācību programmas virsniekiem un sešu mēnešu mācību pamatkursus jauniem darbiniekiem. Divu gadu programmā virsniekiem izmantots Kopenhāgenas process, un tā izstrādāta ar EUBAM atbalstu un saskaņā ar ES kopējo mācību programmu robežsargu apmācīšanai. Kopumā mācību programmas veido stabilu pamatu, lai sagatavotu profesionālus darbiniekus robežas pārvaldības vajadzībām. Robežpolicija jau ir īstenojusi lielāko daļu no ieteikumiem un paraugprakses korupcijas novēršanai[14] atbilstoši ES Šengenas katalogam par ārējo robežu kontroli[15]. Robežpolicijas profesionālās ētikas kodekss tika apstiprināts 2008. gada 13. jūnijā, un robežpolicijas darbinieki saņem konkurētspējīgu atalgojumu. Tiek veiktas iepriekš nepieteiktas pārbaudes, un pirms stāšanās amatā robežpolicijas darbiniekiem ir jāpublisko personīgās intereses un ienākumi, bet pēc tam tas jāatkārto katru gadu. Ir ieviesta personāla regulāras rotācijas sistēma.

· Iestāžu sadarbības (tostarp datu apmaiņas starp Robežsardzes dienestu un tiesībaizsardzības iestādēm) uzlabošana, starptautiskās sadarbības uzlabošana, kas ietver sadarbību ar kaimiņvalstīm un sadarbības noteikumu ar FRONTEX īstenošanu, sasniedzot augsta līmeņa efektivitāti

Iestāžu sadarbība robežu pārvaldības jomā notiek apmierinošā līmenī. Robežpolicija ļoti aktīvi sadarbojas ar policiju, muitu un Migrācijas un patvēruma lietu biroju (turpmāk — BMA). Robežpolicijas un Ģenerālprokuratūras sadarbība strukturāli palielinājās pēc tam, kad robežpolicijai tika piešķirtas jaunas pilnvaras veikt kriminālizmeklēšanu. Galvenie iestāžu sadarbības veidi ir informācijas apmaiņa, kopīgas izmeklēšanas komandas, kopīga rīcība un kopīgas mācības. Visos robežšķērsošanas punktos robežpolicija un muita veic vienu kopīgu pārbaudi. Viņi izmanto vienotu kravas automobiļu reģistrācijas sistēmu un var izmantot viens otra ierīces, piemēram, lai pārbaudītu transportlīdzekļus.

Robežpolicija ir noslēgusi visaptverošus sadarbības nolīgumus un protokolus ar Rumāniju un Ukrainu, kā arī 2012. gadā robežpolicija turpināja sadarbību ar EUBAM, nodrošinot efektīvu Devītā rīcības plāna pasākumu ikgadējā posma īstenošanu[16]. Kopš 2006. gada Galacas kopīgajā pārrobežu sadarbības centrā robežpolicijai ir sadarbības koordinators. Ir noslēgti sadarbības nolīgumi ar dažām ES dalībvalstīm (Latviju, Lietuvu, Igauniju, Ungāriju un Poliju). Sadarbība ar citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (turpmāk — NVS) valstīm notiek ar NVS Robežsardzes spēku vadītāju padomes starpniecību. Ir arī parakstīts sadarbības protokols starp GUAM[17] valstu robežsargiem. Robežpolicija 2008. gada augustā parakstīja sadarbības noteikumus ar FRONTEX, kā arī tā ir piedalījusies daudzās FRONTEX koordinētās darbībās. Robežpolicijas departamentā 2012. gada decembrī tika izveidots FRONTEX valsts kontaktpunkts, kas atbild par FRONTEX sadarbības plāna noteikumu koordināciju un īstenošanu.

b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Turpmāk stiprināt robežkontroli, tostarp riska analīzes un uzraudzības pasākumus, novērst un apkarot korupciju pie robežas, kā arī turpmāk stiprināt sadarbību ar EUBAM visās robežu pārvaldības jomās.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 7. un 8. lpp.

· Uzlabot sadarbību ar kaimiņvalstīm. Stiprināt divpusējo un starptautisko sadarbību un apmaiņu ar statistikas un analītiskajiem datiem un taktiskajiem/darbības datiem/izlūkdatiem, piemērojot tādus pasākumus kā kopīgo pārrobežas darbību uzsākšana/līdzdalība tajās, kopīgas izmeklēšanas komandas un kopīgas izlūkošanas komandas, kam jāveicina sadarbības koordinatoru apmaiņa šādās darbībās un jāpiedāvā apmācība par to, kā veikt kopīgas robežkontroles un muitas kontroles.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 8., 9. un 10. lpp.

· Uzlabot apmācības un spēju veidošanu attiecībā uz starptautisko muitas un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 8., 9. un 10. lpp.

· Koordinēt kontroles darbības pie kopīgajām robežām. Apmainīties ar izlūkdatiem un uzlabot kopīgās situācijas novērtējumu darbības līmenī.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 8., 9. un 10. lpp.

· Stiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Ukrainu.

Moldovas Republikas un Ukrainas iestādes 2007. gadā uzsāka izmēģinājuma projektu par kopīga Rosošānu-Bričānu robežšķērsošanas punkta izveidi. Šis izmēģinājuma projekts tika sagatavots un uzsākts ar EUBAM un Eiropas Komisijas palīdzību un atbalstu. Abas puses viena otrai uzticējušas veikt izceļošanas pārbaudes. Izmēģinājuma projektā sekmīgi ieviesti principi „pie viena lodziņa”, „vienas pieturas aģentūra”, „no viena pie otra”, „zem viena jumta” un „plecu pie pleca”.

· Turpmāk atbalstīt sadarbību ar EUBAM un īstenot EUBAM ieteikumus par mobilo vienību uzlabošanu un biežāku izmantošanu.

Moldovas Republikas un Ukrainas robežas Piedņestras posma kontrole neietilpst Moldovas Republikas robežpolicijas un muitas pārziņā. Šajā posmā, kas robežojas ar Ukrainu, ir 25 oficiālas robežšķērsošanas vietas, un starptautiski atzītas robežpārbaudes un uzraudzības funkcijas veic vienīgi Ukrainas robežsardze. Gar iekšējo administratīvā dalījuma līniju starp Piedņestras reģionu un Moldovas Republiku ir izvietoti 14 iekšējās muitas kontroles punkti, kur preču pārbaudes veic Moldovas Republikas muita.

Moldovas iestādes 2013. gada februārī sāka īstenot jaunu stratēģiju, lai novērstu nelikumīgo imigrāciju un pārrobežu noziedzību un lai atvieglotu pasažieru plūsmu cauri Piedņestras reģionam. Stratēģija paredz šādus pasākumus: Moldovas Republikā ieceļojošo un izceļojošo ārvalstu pilsoņu reģistrācija pie administratīvā dalījuma robežas; iekšējās muitas kontroles punktu efektivitātes pastiprināšana ar BMA starpniecību (sešos iekšējās muitas kontroles punktos ārvalstnieki varēs reģistrēties visu diennakti); iekšējās muitas kontroles punktu noteikumu izstrāde (datu aizsardzība, informācijas apmaiņa starp iestādēm un uzdevumu sadalījums); informācijas kampaņa par jaunajiem ārvalstnieku reģistrācijas noteikumiem; mobilo vienību[18] izveide visā valstī un sadarbības stiprināšana ar Ukrainas iestādēm un EUBAM. Saskaņā ar šo stratēģiju ārvalstu pilsoņi, kuri ieceļo vai izceļo no Moldovas Republikas cauri Piedņestras reģionam, tostarp tie ārvalstu pilsoņi, kuri tur dzīvo, var brīvprātīgi reģistrēties iekšējās muitas kontroles punktos, robežšķērsošanas punktos vai noteiktās iestādēs Kišiņevā, Belcos vai Komratā. Šis mehānisms neietekmēs ārvalstnieku pārvietošanos starptautiski atzītajās Moldovas Republikas robežās. Lai apkarotu nelegālo migrāciju un pārrobežu noziedzību, mobila vienība 70 darbinieku sastāvā veiks uz riska analīzi balstītas iekšzemes pārbaudes visā valstī. Šādas pārbaudes tiks veiktas biežāk kā kopīgas muitas, policijas, robežpolicijas un BMA patruļas. Šīs politikas, tostarp tiesiskā regulējuma, īstenošanu ir plānots pabeigt 2013. gada pirmajā pusē. Turklāt Moldovas Republika plāno paplašināt kopīgu patrulēšanu un to veikt kopā ar Ukrainas robežsargiem kopīgās robežas centrālajā (Piedņestras) posmā. Šāda prakse aizsākās 2012. gadā robežas ziemeļu posmā Rosošānu-Bričānu kopējā robežšķērsošanas punktā, un drīz to plānots īstenot arī Palankas-Majaku robežšķērsošanas punktā robežas dienvidu posmā.

2. bloka / 1. temata novērtējums. Robežu pārvaldība Moldovas Republikas robežpolicija ir izveidota atbilstoši ES Šengenas kataloga ieteikumiem, robežpārbaudes un uzraudzība tiek veikta galvenokārt saskaņā ar ES standartiem, bet riska analīzes sistēmas organizācija atbilst Šengenas paraugpraksei. Tomēr ir nepieciešami daži tehniski uzlabojumi. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · izveidot stacionāru tehniskās uzraudzības sistēmu gar sauszemes robežu; īstenot ES paraugpraksi, lai izveidotu VKC un reģionālos koordinācijas centrus; · pastiprināt transportlīdzekļu pārbaudes, lai atklātu paslēptas personas, un uzlabot riska analīzi un profilēšanu, lai veicinātu cilvēku tirdzniecības apkarošanu; uzlabot apmācību par viltotu dokumentu atklāšanu un tās pieejamību pirmās un otrās līnijas ierēdņiem; turpināt iegādāties aprīkojumu otrās līnijas pārbaudēm un transportlīdzekļu pārbaudēm; uzraudzīt un fiksēt robežpārbaudes, katrā kabīnē ievietojot kameras; pastiprināt korupcijas novēršanas profilaksi muitā un īstenot ES paraugpraksi; · turpināt īstenot mobilo vienību koncepciju Piedņestras reģionā, iekļaujot to sastāvā kompetentas tiesībaizsardzības iestādes, kas izgājušas apmācību saistībā ar nelikumīgās imigrācijas un pārrobežu noziedzības apkarošanu; starp visām tiesībaizsardzības iestādēm ir jānodrošina automātiska informācijas un personas datu apmaiņa reāllaikā.

2. bloks / 2. temats. Migrācijas pārvaldība

a) VRLRP kritēriji

· Efektīva ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīguma un Moldovas pilsoņu (kuri atgriežas brīvprātīgi vai saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu) reintegrācijas pasākumu īstenošanas turpināšana

Iekšlietu ministrijas Migrācijas un patvēruma lietu birojs (BMA) ir kompetentā iestāde, kas atbild par Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu. Starp Moldovas Republiku un citām valstīm ir noslēgti šādi atpakaļuzņemšanas nolīgumi: ar ES (parakstīts Briselē, 2007. gada 10. oktobrī) ar Norvēģiju (2006. gada 9. augusts), ar Šveices Konfederāciju (2004. gada 1. jūnijs, 2010. gada 19. maijs) un ar Turciju (2012. gada 1. novembris). Turpinās sarunas ar Albāniju, Azerbaidžānu, Krievijas Federāciju un Libānu. Pēdējā ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma atvieglošanas apvienotās komitejas sanāksmē[19] tika secināts, ka Moldovas pilsoņu atpakaļuzņemšanas pieprasījumu skaits no ES valstīm ir samazinājies no 242 pieprasījumiem 2011. gadā līdz 142 pieprasījumiem 2012. gadā, kā arī līdz 57 pieprasījumiem 2013. gada pirmajos piecos mēnešos. Vislielākais pieprasījumu skaits 2012. gadā tika saņemts no Francijas (54), Vācijas (34) un Austrijas (26).

Ar Valsts nodarbinātības aģentūras biroju starpniecību Darba, sociālās aizsardzības un ģimenes lietu ministrija ir ieviesusi ilgtspējīgus pasākumus Moldovas pilsoņu reintegrācijai. Tiek organizēti regulāri vakanču gadatirgi, ir pieejams palīdzības tālrunis, visās vietējās filiālēs ir pieejama pārskatāma informācija (bukleti, informācijas stendi, brošūras) par vakancēm darba tirgū un bezdarbnieku sociālajiem pabalstiem. PARE 1+1 programma turpina atbalstīt vietējos ieguldījumus, ko veic pilsoņi, kuri atgriezušies Moldovā, papildinot tos ar valdības ieguldījumu.

· Efektīva migrācijas pārvaldības tiesiskā regulējuma īstenošana, tostarp administratīvo struktūru nodrošinājums ar atbilstošiem cilvēkresursiem, kuriem ir attiecīgas zināšanas un kompetence saistībā ar visiem migrācijas pārvaldības aspektiem, kā arī efektīva attiecīgo aģentūru sadarbība

Migrācijas pārvaldību Moldovas Republikā nosaka Likums Nr. 200/16.07.2010 par ārvalstniekiem piemērojamo regulējumu Moldovas Republikā. Vecākie valsts tiesību akti (t. i., Likums Nr. 275/1994, Likums Nr. 180/2008) joprojām ir piemērojami attiecībā uz ārvalstnieku legālu uzturēšanos, tie nav atcelti un nav iekļauti jaunajā tiesību aktā. Joprojām tiek izstrādātas visaptverošas procedūras, lai precizētu brīvprātīgas atgriešanās mehānisma termiņus un administratīvo pārkāpumu sankcijas, kā arī aizsardzības pasākumus ģimenēm un bērniem[20].

Iekšlietu ministrijas Migrācijas un patvēruma lietu birojs (BMA) ir galvenā par migrācijas pārvaldību atbildīgā iestāde Moldovas Republikā. Komisija ar migrācijas jautājumiem saistītu darbību koordinēšanai (kas izveidota ar valdības lēmumu 133/23.02.2010) rūpējas par to, lai tiktu īstenotas visas valsts stratēģijas un politika migrācijas jomā, tiktu novērsta un apkarota nelikumīga migrācija, kā arī tiktu koordinētas visas kompetento valsts iestāžu darbības migrācijas pārvaldības jomā. Iekšlietu ministrijas iekšējās restrukturizācijas ietvaros BMA ieguva atbilstošus cilvēkresursus (22 darbiniekus), lai koordinētu vairākus ar migrācijas stratēģiju saistītus uzdevumus. BMA Imigrācijas departaments veic dažādus papildu uzdevumus, piemēram, reģistrē/anulē ārvalstnieku domicilu vai pastāvīgo dzīvesvietu, reģistrē to ārvalstnieku pagaidu dzīvesvietu, kuri uzturas Moldovas Republikā līdz 90 dienām[21], kā arī koordinē ilgtermiņa vīzu izsniegšanu un ārvalstnieku nelikumīgas uzturēšanās apkarošanu. Ar IOM, ICMPD un UNHCR atbalstu dažādu ES projektu ietvaros BMA darbiniekiem tiek nodrošināta nepārtraukta apmācība. REVIS projekta ietvaros tiek organizēti plaši semināri par vīzu informācijas sistēmu un mācību ekskursijas uz vairākām ES dalībvalstīm.

Pēdējā ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma atvieglošanas apvienotās komitejas sanāksmē[22] tika secināts, ka vīzu atteikumu skaits Moldovas pilsoņiem ir ievērojami samazinājies no 11,43 % 2010. gadā līdz 6,53 % 2012. gadā. Statistikas dati par 2010. gadu un 2012. gadu liecina, ka ES vēstniecībās un Kišiņevas konsulātos ir samazinājies vienoto jeb Šengenas vīzu atteikumu skaits. Čehijas Republikā atteikumu skaits samazinājies no 22,72 % līdz 9,55 %, Lietuvā — no 15,86 % līdz 2,9 %, Francijā — no 14,11 % līdz 9,9 %, Polijā — no 11,64 % līdz 6,42 %, Itālijā — no 15,23 % līdz 8,0 %, Ungārijā (Kopīgā vīzu pieteikuma centrā) — no 7,75 % līdz 5,9 %, bet Vācijā — no 5,33 % 2010. gadā līdz 2,4 % 2012. gadā. Vidējais svērtais vīzu atteikumu skaits 2010. gadā bija 11,43 %, bet 2012. gadā — 4,8 %. Moldovas Republikā izsniegto daudzkārtējo Šengenas ieceļošanas vīzu procentuālais apjoms arī turpina pieaugt (no 25,2 % 2010. gadā līdz 26,7 % 2012. gadā).

· Izveidots un regulāri atjaunināts migrācijas profils un efektīva datu analīze par migrantu skaitu un migrācijas plūsmām

Saskaņā ar oficiālo (robežšķērsošanas punktu) statistiku 2013. gada 1. janvārī ārvalstīs uzturējās 899 500 Moldovas pilsoņu, no kuriem 274 500 ārvalstīs bija pavadījuši mazāk nekā trīs mēnešus, 289 500 — vairāk nekā trīs mēnešus, 100 700 — līdz vienam gadam, 55 600 — līdz trīs gadiem, bet 179 100 — vairāk nekā trīs gadus. Ar Valdības lēmumu Nr. 634/24.08.2012 par rādītāju saraksta un paplašinātā migrācijas profila veidnes apstiprināšanu tika izveidots paplašinātais migrācijas profils (PMP). Pirmo PMP publicēja 2013. gada aprīlī. PMP kalpos par instrumentu, ar kura palīdzību varēs izstrādāt efektīvāku un saskaņotāku Moldovas Republikas migrācijas politiku, kas papildinās valsts migrācijas stratēģiju un tās koordinācijas mehānismu. BMA ir izveidota specializēta vienība, kas atbild par paplašinātā migrācijas profila izveidi un atjaunināšanu (informācijas izstrādes, datu pārvaldības un riska analīzes vienība — pieci cilvēki).

· Konsekventa efektīvas metodikas piemērošana, lai iekšzemē atklātu nelikumīgu migrāciju, riska analīze (ieskaitot attiecīgu aģentūru ziņojumus un analīzi katrā administratīvā līmenī, piemēram, vietējā, valsts) un organizētas nelikumīgas migrācijas gadījumu izmeklēšana, tostarp efektīva attiecīgo aģentūru sadarbība

BMA atklāj ārvalstnieku nelikumīgu uzturēšanos, veicot īpašas pārbaudes. Pierādījumus pārbauda BMA Integrētajā automātiskajā informācijas sistēmā „Migrācija un patvērums” (SIIAMA), robežpolicijas reģistrā; Valsts iedzīvotāju reģistrā (ACCESS), Valsts centrālajā Interpola birojā (BNC INTERPOL), apsūdzēto personu datorizēto pierādījumu reģistrā „SEARCH”. BMA veic reidus visā valstī sadarbībā ar Darba inspekciju, Valsts nodokļu inspekciju un Valsts sabiedriskās veselības centru. Šo reidu rezultātā par vainīgiem uzturēšanās noteikumu pārkāpšanā un nelikumīgā nodarbinātībā 2011. gadā tika atzīti 107 ārvalstnieki, bet 2012. gadā — 123 ārvalstnieki. Lai aptvertu visus valsts reģionus, tika pieņemti darbā vēl 34 darbinieki un izveidotas trīs BMA reģionālās filiāles cīņai ar ārvalstnieku nelegālo uzturēšanos. BMA ir nesen izveidota Informācijas izstrādes, datu pārvaldības un riska analīzes nodaļa (pieci darbinieki), un arī robežpolicija saistībā ar nelikumīgo migrāciju ir izveidojusi specializētu risku analīzes vienību. Šos datus izplata un izmanto visos robežšķērsošanas punktos ar tiešsaistes datubāzes starpniecību, kura pieejama visos robežšķērsošanas punktos. Lai nodrošinātu visaptverošu Likuma par ārvalstniekiem un regulējošo aktu īstenošanu, BMA sadarbojas ar šādām Iekšlietu ministrijas specializētajām nodaļām: Policijas pārvaldi, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Informācijas un drošības dienestu, Robežpolicijas pārvaldi, Karabinieru karaspēka pārvaldi. Sadarbības nolīgums starp BMA un Robežpolicijas pārvaldi par ārvalstnieku nelikumīgās migrācijas novēršanu un apkarošanu pie robežām un Moldovas Republikas teritorijā tika parakstīts 2012. gada 20. decembrī.

Tiek īstenots rīcības plāns pasākumu īstenošanai, lai kontrolētu migrācijas plūsmas cauri Piedņestras reģionam. Ir paredzēts uzlabot ārvalstnieku reģistrāciju iekšējās muitas kontroles punktos, bet Iekšlietu ministrija plāno kontrolēt migrācijas plūsmas pie administratīvā dalījuma robežas. BMA tika izveidota vienība, kas vada iekšējās kontroles punktu darbību saistībā ar pierādījumiem un ārvalstnieku reģistrāciju. Jāreģistrējas būs vienīgi ārvalstniekiem, bet visi pārējie ceļotāji, kas šķērso Piedņestras reģionu, netiks pārbaudīti. Bez tam saskaņā ar ierosināto procedūru, ārvalstnieki var reģistrēties ne tikai iekšējās kontroles punktos, bet arī i) jebkurā Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrijas teritoriālajā iestādē, kas reģistrē dokumentus un datus par iedzīvotājiem; ii) jebkurā BMA reģionālo dienestu teritoriālajā apakšvienībā (Kišiņevā, Belcos un Kahulā); kā arī iii) Robežpolicijas pārvaldes apakšvienībās ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc robežas šķērsošanas.

· Atbilstošas infrastruktūras (tostarp pagaidu aizturēšanas centru) izveide un atbildīgo iestāžu efektivitātes stiprināšana, lai nodrošinātu, ka tiek izraidīti trešo valstu valstspiederīgie, kas Moldovas Republikas teritorijā uzturas un/vai to šķērso tranzītā nelikumīgi

BMA veic ārvalstnieku izraidīšanu, pavadot viņus līdz valsts robežai vai uz izcelsmes valsti. Aizturētos ārvalstniekus ievieto ārvalstnieku pagaidu izvietošanas centrā, kas ir BMA apakšvienība, kur tiek nodrošināta likumā garantētā piekļuve juridiskajai palīdzībai, sociālajām un kultūras tiesībām un cilvēktiesībām. Saistībā ar BMA/Iekšlietu ministrijas iekšējo restrukturizāciju centram tika piešķirti papildu cilvēkresursi, tajā pašlaik ir pieci dienesti un 40 darbinieki. Laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam tika aizturēti 360 ārvalstnieki, no kuriem 71 persona tika aizturēta 2009. gadā, 80 personas — 2010. gadā, 103 personas — 2011. gadā, 97 personas — 2012. gadā, un (līdz šim) 9 personas — 2013. gadā. Izmeklējot 115 BMA ierosinātās identifikācijas lietas, tika aizturēti 85 ārvalstnieki, kuriem nebija personu apliecinošu dokumentu.

b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Organizēt nepārtrauktas, mērķtiecīgas informācijas kampaņas ar mērķi precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum (tostarp ar ES imigrācijas portāla starpniecību) un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu.

Tika organizētas paplašinātas vīzu darba grupas sanāksmes ar ES augsta līmeņa konsultantiem, pilsonisko sabiedrību un nevalstiskām organizācijām. ES integrācijas ietvaros Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrija (MFAIE) regulāri rīko informācijas kampaņas medijos, sociālajā vidē un augstskolās. Šo informācijas kampaņu mērķis ir precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum, un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu. Ļoti aktīvs informācijas centrs atrodas Belcos, valsts universitātes telpās. Turklāt daudzas informācijas kampaņas notiek dažādu ES un Moldovas Republikas mobilitātes partnerības projektu ietvaros (piemēram, Legal in EU, Nexus, u. c.). Precīzi nosacījumi ceļošanai uz ES, ES vīzu politika un ES un Moldovas Republikas vīzu režīma atvieglošanas nolīguma noteikumi ir pieejami un tiek pastāvīgi atjaunināti MFAEI tīmekļa vietnē (konsulārās informācijas daļā), kā arī informāciju par tiem var saņemt MFAEI Pārsūdzības centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni.

2. bloka / 2. temata novērtējums. Migrācijas pārvaldība Operatīvās procedūras Likuma par ārvalstniekiem piemērošanai darbojas, un BMA ir kļuvis par migrācijas plūsmu pārvaldības koordinatoru. Ir izveidots paplašinātais migrācijas profils, un to papildina datu novērtējuma ziņojums. Notiek efektīva ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas un vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu īstenošana. Ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, ieskaitot pagaidu aizturēšanas centrus. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt piemērot Likumu Nr. 200/2010 par ārvalstniekiem piemērojamo regulējumu un atcelt vecākos valsts tiesību aktus; · palielināt darbinieku skaitu, lai nodrošinātu BMA reģionālo pārklājumu migrācijas un ārvalstnieku nelegālas uzturēšanās apkarošanas jomā; izveidot ziņošanas un analīzes mehānismu katrā administratīvā līmenī, palielinot riska analīzes vienības jaudu; · turpināt jaunu BMA filiāļu atvēršanu reģistrācijas vajadzībām pie Piedņestras administratīvā dalījuma robežas; sadarboties ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošināt automātisku datu apmaiņu.

2. bloks / 3. temats. Patvēruma politika

a) VRLRP kritēriji

· Tiesību aktu patvēruma jomā efektīva īstenošana, tostarp nodrošinot pienācīgu infrastruktūru un uzlabojot atbildīgo iestāžu kapacitāti (darbinieki, finansējums), jo īpaši saistībā ar patvēruma procedūrām, patvēruma meklētāju uzņemšanu un viņu tiesību aizsardzību, kā arī bēgļu integrāciju; piekļuves nodrošināšana ceļošanas dokumentiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā noteikts tiesību aktos

Moldovas Republikas tiesību akti bēgļu aizsardzības jomā lielā mērā atbilst starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Likums par patvērumu paredz nepieciešamo institucionālo sistēmu un juridiskās procedūras un principus. Likuma piemērošana notiek apmierinoši. Bēgļa statusa noteikšanas procedūras kvalitāte ir laba un tiek vēl uzlabota. Likums garantē piekļuvi procedūrai, un tas tiek īstenots praksē. ANO Augstā komisāra bēgļu lietās birojam (UNHCR) tiek nodrošināta piekļuve visām personām, kuras vērsušās pēc palīdzības, un tam ir izveidojušās labas darba attiecības ar patvēruma iestādēm un robežpoliciju. Praksē tiek ievērots neizraidīšanas princips. Bēgļa statusa noteikšanas kvalitāte ir uzskatāma par labu, un tā tiek nepārtraukti pilnveidota. Bēgļa statusu 2012. gadā piešķīra 19 personām, bet humāno aizsardzību piemēroja 45 personām. Kopumā tika pieņemti 119 lēmumi, kas nozīmē, ka vairāk nekā pusei no pieteikumu iesniedzējiem tika piešķirta kāda veida aizsardzība. Pārējās valstis to valstu pieciniekā, kuru pilsoņi iesnieguši visvairāk pieteikumu, pamatojoties uz kuriem ir piešķirta kāda veida aizsardzība, ir Armēnija, Afganistāna, Kirgizstāna un Krievija. Šie skaitļi varētu liecināt par to, ka lēmumi ir balstīti uz objektīvu un atjauninātu informāciju par izcelsmes valsti un ka šī aizsardzība tiek piešķirta tiem, kuriem ir nepieciešama starptautiska aizsardzība. Tomēr izcelsmes valsts sistēma ir jāuzlabo, kā arī ir jāpieņem darbā vairāk darbinieku. Pieņemot lēmumus pirmajā instancē[23], izskatīto pārsūdzību skaits ir ļoti mazs, proti, 2012. gadā neviens lēmums netika pieņemts, jo turpinājās lietu izskatīšana.

Patvēruma un integrācijas departamenta Starptautiskās aizsardzības un patvēruma procedūru nodaļā strādā pieci darbinieki. Pašlaik šāds skaits ir pietiekams, jo patvēruma pieteikumu skaits joprojām ir salīdzinoši neliels (177 pieteikumi 2012. gadā, 72 pieteikumi 2011. gadā ), kas dod pietiekami daudz laika, lai kvalitatīvi veiktu pārrunas un pieņemtu lēmumus. Patvēruma un integrācijas departamentā ir viena labi aprīkota pārrunu telpa, kas patvēruma pieteikuma iesniedzējiem nodrošina pietiekamu privātumu. Saskaņā ar sniegto informāciju īpaša uzmanība tiek pievērsta visneaizsargātākajām personām, piemēram, nepilngadīgajiem, spīdzināšanas upuriem, personām, kuras pārcietušas smagas traumas, personām, kuras cietušas no vardarbības un spīdzināšanas, traumētām personām vai personām ar psiholoģiskiem traucējumiem. Šādām personām parasti sniedz atbalstu kāds NVO „Memoria” pārstāvis. BMA jaunajā struktūrā tika izveidota jauna nodaļa, proti, bezvalstnieku un informācijas nodaļa, kurā strādā četri darbinieki. Šī nodaļa izskata pieteikumus bezvalstnieka statusa piešķiršanai[24], kā arī reģistrē patvēruma meklētājus. Izstrādātā aptauja, pārrunu veidlapa un instrukcijas nodrošina, ka tiesību normas tiks ieviestas praksē. Kopš 2012. gada februāra tika saņemti 160 lūgumi un 16 personām tika piešķirts bezvalstnieka statuss.

„Likums par ārvalstnieku integrāciju Moldovas Republikā” stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Ir izstrādāta metodika nodarbībām, kurās aplūkoti sociālie un kultūras aspekti, kā arī valsts valodas kursiem. Ir apstiprināti izmitināšanas centra noteikumi un noteikumi par kārtību un nosacījumiem, kādā ārvalstnieki, kuri piedalās integrācijas programmās vai kuriem ir piešķirta kāda veida aizsardzība, var noīrēt mājokli. Saskaņā ar likumu jebkāda veida aizsardzības saņēmēji un patvēruma pieteikuma iesniedzēji var brīvi piekļūt darba tirgum un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī iesaistīties bezdarba novēršanas pasākumos. Tiek īstenoti vairāki veiksmīgi izmēģinājuma projekti. Šā novērtējuma laikā bēgļi vēl nevarēja saņemt ceļošanas dokumentus, kas viņiem ļautu izceļot no Moldovas Republikas. Tā kā bija aizkavējies konkurss par personu apliecinošu dokumentu un biometrisku pasu izsniegšanu, šie dokumenti būs pieejami līdz 2013. gada septembrim. Valdība 2012. gada 28. decembrī apstiprināja Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra noteikumus. Centrs pastāv kopš 2010. gada septembra, un tā uzturēšanas un darbinieku atalgojuma izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Uzņemšanas centrā 2013. gada 15. februārī dzīvoja 18 patvēruma meklētāji, divi humānās aizsardzības saņēmēji un viena persona ar bēgļa statusu. Centrs jebkurā laikā ir pieejams sociālajiem darbiniekiem, juridiskiem konsultantiem un UNHCR. Pamatā sadzīves apstākļi centrā ir labi, neskatoties uz darbinieku trūkumu un nepietiekamu finansējumu.

2. bloka / 3. temata novērtējums. Patvēruma politika Likums par patvērumu tiek pienācīgi īstenots, bēgļa statusa noteikšanas procedūras kvalitāte ir laba un turpina uzlaboties. Moldovas Republika ir izstrādājusi ļoti efektīvu bezvalstnieka statusa noteikšanas procedūru. Integrācijas jomā ir panākts ievērojams progress. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · apstiprināt, ka vienas pieturas aģentūras ir vienas no tām iestādēm, kas ir kompetentas saņemt patvēruma pieteikumus saskaņā ar Likuma par patvērumu 52. pantu; · nodrošināt policijas un robežpolicijas darbiniekiem nepārtrauktu apmācību patvēruma jomā; nodrošināt, ka tiesu iestādēm ir nepieciešamā kompetence patvēruma lietu izskatīšanā, piemēram, izveidojot īpašas tiesas vai ieceļot īpašas specializācijas tiesnešus; · turpināt izstrādāt izcelsmes valsts sistēmas metodiku un nodrošināt piekļuvi aktualizētai informācijai par izcelsmes valsti; · palielināt finansējumu valsts finansētiem integrācijas pasākumiem un izstrādāt uzņemšanas centra(-u) personāla ētikas kodeksu.

Vispārējs 2. bloka novērtējums Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi otrā posma 2. blokam noteiktos kritērijus. Joprojām ir jāturpina dažu ieteikumu īstenošana, kā aprakstīts iepriekš.

3. bloks. Sabiedriskā kārtība un drošība

3. bloks / 1. temats. Organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana un apkarošana

a) VRLRP kritēriji

· Stratēģijas un rīcības plāna īstenošana saistībā ar organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu, ieskaitot efektīvu attiecīgo iestāžu koordināciju, kā arī lietpratīgi veiktu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju

Lai īstenotu valsts stratēģiju organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai, kopš 2011. gada ir veikti vairāki īstenošanas pasākumi. Valsts padome darbības koordinēšanai, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, tika izveidota 2012. gada 4. maijā. Padome ir starpdepartamentu koleģiāla struktūra, kas izveidota, lai nodrošinātu efektīvu centrālo valsts pārvaldes iestāžu sadarbību un koordinētu to darbību organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā. Tāpat 2012. gada 8. jūnijā tika apstiprināts Ceļvedis ES novērtēšanas misiju ieteikumu īstenošanai no 2011. gada oktobra līdz novembrim attiecībā uz īpašiem izmeklēšanas pasākumiem un organizētās noziedzības apkarošanu. Ģenerālprokuratūra izveidoja Valsts koordinācijas padomi organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai. Septiņdesmit noziedzīgus nodarījumus 2012. gadā izdarīja 49 noziedzīgi grupējumi, kuru sastāvā ir 229 aktīvi biedri (seši no šiem noziedzīgajiem grupējumiem veic noziedzīgas darbības starptautiskā mērogā). Tika novērots praksē, ka pilsoniskā sabiedrība aktīvāk ziņo par nelikumīgiem darījumiem un uzskaite un disciplīna ir stingrāka, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu un citu pārkāpumu slēpšanu.

Vienlaikus ar stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu 2013. gada 5. martā stājās spēkā nozīmīga Iekšlietu ministrijas reforma. Reformas galvenie principi un mērķi ir šādi: tiesībaizsardzības iestāžu darbības depolitizācija; Karabinieru karaspēka pārvaldes demilitarizēšana; tiesībaizsardzības iestāžu klātbūtnes palielināšana visā valstī, labāk koordinējot policijas vienību izvietošanu; labāka darbības saskaņošana un sadarbība starp dažādiem policijas departamentiem, lai izvairītos no funkciju pārklāšanās un dublēšanās; efektīvāka reaģēšana nopietnu un smagu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, veicot noteiktas kriminālizmeklēšanas darbības un paralēli iesaistot prokuratūras dienestus. Iekšlietu ministrijas reformas rezultātā tika ieviestas un tiek īstenotas divas jaunas pieejas, proti, to policijas vienību specializācija, kuras izmeklē krimināllietas saistībā ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un organizēto noziedzību, un uz izlūkdatiem balstīta pieeja kārtības uzturēšanai. Katrā policijas departamentā izveidota analīzes vienība, kurā strādā pieci izlūkdatu analītiķi, kas izmanto I2 un IT analītisko rīku Letizia. Reforma ir vispārēji atzīta par teicamu līdzekli, ar kura palīdzību nošķirt politikas veidošanu no politikas īstenošanas. Jaunās ministra pilnvaras attiecībā uz policijas darbību vairs neiekļauj agrāko kriminālizmeklēšanas funkciju atbilstoši labākajiem ES un starptautiskajiem standartiem. Tas, ka valdība ieceļ policijas priekšnieku pēc iekšlietu ministra ierosinājuma, ir pirmais pozitīvais reformas rezultāts. Iekšlietu ministrijas reformas rezultātā karabinieru struktūrvienība tika reorganizēta, demilitarizēta un iekļauta Galvenās policijas inspekcijas struktūrā.

Tika veikti pasākumi tiesu medicīnas ekspertīžu laboratoriju pilnveidošanai. Ar 2012. gada 29. novembra rīkojumu Nr. 399 tika izveidota starpdepartamentu darba grupa tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrādei, kas nepieciešams, lai izveidotu un vadītu DNS datubāzi un DNS laboratoriju. Austrijas eksperti 2013. gada jūnijā sniegs atbalstu Iekšlietu ministrijai DNS likuma izstrādē. Aparatūras iegādei un tehniskajā un tiesu medicīnas jomā strādājošo darbinieku apmācībai tiks piešķirti EUR 2 miljoni.

Ir pieņemtas visas attiecīgās starptautiskās konvencijas, un šobrīd var uzskatīt, ka kopumā pašreizējais tiesiskais regulējums un tiesībaizsardzības iestāžu institucionālā sistēma atbilst ES acquis un labākajiem ES standartiem, un tās ieviešana ir ievirzījusies beigu posmā. Tomēr tiesību aktos par konfiskāciju joprojām ir dažas nepilnības saistībā ar starptautiskajiem standartiem un ES acquis. Šādas nepilnības galvenokārt attiecas uz kontu iesaldēšanas pilnvarām un trešo personu mantas konfiskāciju.

Moldovas Republikai būtu jāpastiprina pašreizējie uzņēmumu reģistrācijas noteikumi un korporatīvās kriminālatbildības nosacījumi, lai ierobežotu fiktīvu uzņēmumu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un slēpšanā. Konfiskāciju statistika liecina, ka konfiscētās summas ir nelielas salīdzinājumā ar notiesājošo spriedumu skaitu. Moldovas iestādēm būtu vairāk jāizmanto konfiskācijas pilnvaras. Moldovas Republikai būtu jāizveido centralizēts līdzekļu atguves birojs, lai varētu efektīvāk identificēt tos līdzekļus, kas iegūti no iekšzemes un pārrobežu noziedzīgas darbības, un izsekot tiem, kā arī operatīvi veiktu informācijas apmaiņu ar līdzekļu atguves dienestiem dalībvalstīs.

3. bloka / 1.a temata novērtējums. Organizētās noziedzības un terorisma novēršana un apkarošana Ir pienācīgi izplānota un uzsākta reformu īstenošana Iekšlietu ministrijā. Tiesībaizsardzības iestādes, kas atbild par smagu noziedzīgu nodarījumu un organizētās noziedzības apkarošanu, darbojas saskaņoti, cenšas ievērot Eiropas standartus un sniedz rezultātus. Ir nepieciešamas turpmākas korekcijas un ieguldījumi tehniskos līdzekļos, lai reformas būtu ilgtspējīgas un pilnībā īstenotas. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt attīstīt policijas stratēģisko izlūkdatu analīzes modeli atbilstoši kārtības uzturēšanas pieejai, kas balstīta uz izlūkdatiem; pastiprināt centienus, lai uzlabotu visu Valsts patrulēšanas inspekcijas departamentu koordināciju, veicot patrulēšanas pienākumus; atbrīvot Drošības un izlūkošanas dienestu no tehniskā starpnieka funkcijas, pārtverot ziņojumus saistībā ar kriminālizmeklēšanu, jo šādas funkcijas būtu jāveic vienīgi tiesībaizsardzības iestādēm; · nostiprināt tiesisko regulējumu par konfiskāciju, izveidot līdzekļu atguves biroju, palielināt juridisko personu pārskatāmību un sistemātiski izmantot konfiskācijas pilnvaras.

· Tiesību aktu un attiecīgā valsts plāna īstenošana cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā, tostarp efektīva valsts aģentūru koordinācija un efektīva cilvēku tirdzniecības upuru, jo īpaši bērnu, aizsardzība

Ņemot vērā tiesiskā regulējuma un institucionālā satvara pilnveidošanu, pēdējos divos gados Moldovas Republika ir guvusi ievērojamus panākumus cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Politikai cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā ir acīmredzama prioritāte politiskajā darba kārtībā. Valsts rīcības plāns 2010.–2011. gadam un valsts rīcības plāns 2012.–2013. gadam (attiecībā uz 2012. gadā plānotajām darbībām) bija pilnībā īstenots 75 % apjomā un daļēji īstenots 11 % apjomā. Daudzas plānā paredzētās darbības arī tika īstenotas, pateicoties atbalstam, ko vairāku starptautisku programmu ietvaros sniedza starptautiskas organizācijas un NVO. Jaunais Sestais rīcības plāns cilvēku tirdzniecības jomā tiks izstrādāts 2013. gada otrajā pusē. Statistikas dati[25] liecina, ka 2012. gadā uz robežas tika konstatēti 18 cilvēku tirdzniecības gadījumi, kuros bija iesaistītas 35 personas, savukārt 2010. gadā tika konstatēti 10 gadījumi (15 personas), bet 2011. gadā — 13 gadījumi (29 personas). Vairāk nekā puse no šiem gadījumiem tika konstatēta Kišiņevas lidostā. Cietušās parasti bija jaunas meitenes, kuras pārdeva uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turciju, Kipras ziemeļu daļu un Saūda Arābijas, kā arī ļoti reti uz ES valstīm.

Normatīvie akti cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā atbilst attiecīgajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem, t. i., ir ratificēta un tiek īstenota 2000. gada ANO Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (Palermo protokols) un Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kas pieņemta Varšavā 2005. gadā. Valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas sistēmas struktūra ir balstīta uz vairāku svarīgāko iestāžu sadarbību, ieskaitot pilsonisko sabiedrību. Tās pamatā ir arī uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, kuras mērķis ir piešķirt prioritāti cietušo vajadzībām. Lielas pūles ir ieguldītas policijas un tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības jomā, ieskaitot sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar vairākām cilvēku tirdzniecības galamērķa valstīm. Iekšlietu ministrijas reformas ietvaros Cilvēku tirdzniecības apkarošanas centrs ir pilnībā integrēts Galvenajā policijas inspekcijā, bet par Cilvēku tirdzniecības apkarošanas centra direktoru ir iecelta civilpersona ar lielu pieredzi cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā.

Attiecībā uz faktisko cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas īstenošanu, neraugoties uz ievērojamām pūlēm, šķiet, ka piešķirtie budžeta līdzekļi (finanšu resursi un cilvēkresursi) joprojām ir nepietiekami, ņemot vērā valsts līdzdalību un rīcības ilgtspēju ilgtermiņā. Valdība pastāvīgi pastiprina centienus šajā sakarā. Pašlaik valsts nevar finansēt NVO (šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma dēļ), kas zināmā mērā kavē pilnvērtīgas sadarbības izveidošanos ar pilsonisko sabiedrību. Tomēr nesen tika apstiprināts likumprojekts par valsts finansējumu privāto sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Attiecībā uz datu vākšanu joprojām izstrādes stadijā ir valsts statistikas datubāze par cilvēku tirdzniecību. Tiesībaizsardzības iestādēm ir sava datubāze par izmeklēšanu un kriminālprocesiem, bet Darba un sociālās aizsardzības ministrijai ir sava datubāze par personām, kurām sniegta palīdzība. Nesen Valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas komitejas pastāvīgais sekretariāts sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) uzsāka izmēģinājuma projektu, lai saskaņotu datu vākšanu.

Valdība apzinās pastāvošo situāciju un ir apņēmusies veikt pasākumus cilvēku tirdzniecības novēršanai, tāpat arī valsts nosūtīšanas sistēma palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem un viņu aizsardzībai nodrošina palīdzību potenciāliem cietušajiem un neaizsargātām grupām. Tomēr šķiet, ka zināmā mērā cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājums tiek šauri interpretēts, un būtu jākoncentrējas uz galvenajiem cilvēku tirdzniecības cēloņiem. Šajā sakarā valdība ar specializētu NVO atbalstu veic pasākumus, lai uzlabotu neaizsargātu bērnu aizsardzību, un šobrīd tiek izskatīts likumprojekts par bērnu aizsardzību. Ir izveidotas īpašas pārrunu telpas bērniem un papildus arī reģionos tiks izveidotas šādas telpas pārrunām ar cietušajiem un lieciniekiem. Ir izstrādātas pamatnostādnes, lai palīdzētu policijas, veselības aprūpes un sociālajiem darbiniekiem risināt situācijas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē. Turklāt 2013. gadā Finanšu ministrija piešķirs līdzekļus kampaņām, lai palielinātu sabiedrības informētību. Līdz 2013. gada augustam notiks kampaņas sabiedrības izpratnes veidošanai par internetā pastrādātiem noziedzīgiem nodarījumiem un to nopietnību, kam 2013. gada oktobrī sekos nedēļu ilgas kampaņas izpratnes veicināšanai par cilvēku tirdzniecību, atzīmējot ES dienu pret cilvēku tirdzniecību.

Valdība, šķiet, ir apņēmības pilna tikt galā ar korupciju ierēdņu un valsts amatpersonu vidū, kā arī nepieļaut viņu iesaistīšanos cilvēku tirdzniecībā. Piemēram, 2012. gadā tika uzsākta kriminālizmeklēšana pret 11 personām, kuras ietilpst kategorijā „valsts amatpersonas”, no tām izskatīšanai tiesā nodotas septiņu personu lietas, vienas personas lietā informācija nav pieejama, bet attiecībā uz trīs personām kriminālizmeklēšana turpinās.

3. bloka / 1.b temata novērtējums. Cilvēku tirdzniecības novēršana Īstenojot valsts rīcības plānu, tika panākti būtiski uzlabojumi. Valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas sistēmas struktūra ir balstīta uz vairāku iestāžu sadarbību, ieskaitot pilsonisko sabiedrību. Ir vajadzīgs papildu finansējums un cilvēkresursi, lai saglabātu valdības tiesības īstenot cilvēku tirdzniecības apkarošanas politiku. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · papildināt valsts datubāzi cilvēku tirdzniecības jomā ar datiem no visām tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī no valsts un privātām iestādēm, kas sniedz atbalstu cietušajiem; piešķirt valsts rīcības plāna īstenošanai vajadzīgos cilvēkresursus un finansējumu; · sasaistīt valsts aizsardzības sistēmu, kas paredzēta no cilvēku tirdzniecības cietušajiem un potenciālajiem cietušajiem, ar valsts bērnu aizsardzību sistēmu; izveidot valsts fondu cietušo atbalstam, aizsardzībai un kompensācijas nodrošināšanai; · turpināt izstrādāt minimālos kvalitātes standartus no cilvēku tirdzniecības cietušo un potenciālo cietušo atbalstam un ārstēšanai, kā arī atzīt sociālo darbinieku statusu; piemērot normatīvos aktus par privāto sociālo pakalpojumu sniedzēju akreditāciju.

· Tiesību aktu īstenošana korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, nodrošinot efektīvu neatkarīgo korupcijas apkarošanas iestāžu darbību; ētikas kodeksu izstrāde un apmācība saistībā ar korupcijas apkarošanu, īpašu uzmanību pievēršot tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs strādājošām valsts amatpersonām

Pēdējo četru gadu laikā Moldovas Republika ir guvusi ievērojamus panākumus korupcijas apkarošanas jomā, nesen izskatot vairākas lietas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kurās bija iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas. Nesenie notikumi Moldovas Republikā liecina, ka netieša korupcijas apkarošanas iestāžu politiskā atkarība varētu radīt šķēršļus tādu lietu profesionālai ar politiku nesaistītai izmeklēšanai, kurās iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas. Izmeklēšanu nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, pārvēršot par politisku ieroci. Ir jāparedz atbilstošas garantijas, lai nodrošinātu neatkarīgu un efektīvu korupcijas apkarošanas iestāžu darbību. Ieceļot augsta līmeņa amatpersonas, ir jāievēro objektīvi un pārskatāmi kritēriji.

Ar parlamenta lēmumu 2011. gada jūlijā Moldovas Republika pieņēma Valsts korupcijas apkarošanas stratēģiju 2011.–2015. gadam: tas ir sarežģīts un labi izstrādāts programmatisks dokuments. Rīcības plānu 2012.–2013. gadam šīs stratēģijas[26] īstenošanai parlaments pieņēma 2012. gada februārī. Daudzu pasākumu īstenošana ir aizkavējusies vai vispār nav uzsākta, bet īstenoto pasākumu ietekme vēl nav jūtama. Nav zināms, kad ir plānots pabeigt tos pasākumus, kuru īstenošana vēl turpinās.

Korupcijas novēršanas jomā Moldovas Republika ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu valsts sektora pārredzamību, cenšoties palielināt sabiedrības uzticību valsts institūcijām, veicināt sabiedrības izpratni par valdības lēmumu pieņemšanas procesiem un mazināt korupcijas iespējas. Daļa no šiem pasākumiem attiecas uz plašu atvērto datu programmu, kas Moldovas valdībai ļauj izveidot publiski pieejamu datu bāzi atvērtā datu formātā ar dažādu valstij svarīgu informāciju, tostarp budžeta informāciju. Kopš 2008. gada Moldovas Republika ir arī noteikusi, ka tiesību akta iniciatoram ir jāpublicē tā priekšlikums tiešsaistē, lai pilsoņi to varētu publiski komentēt.

Valsts korupcijas apkarošanas centram (turpmāk — VKAC) ir nozīmīga loma korupcijas novēršanā, un Moldovas iestādes ir sākušas īstenot integritātes plānus, pamatojoties uz korupcijas riska novērtējumu katrā iestādē[27]. Pēc valdības vai parlamenta lūguma VKAC arī veic ekspertīzi, analizējot tiesību aktu projektus saistībā ar iespējamo korupcijas risku.

Represīvas darbības korupcijas gadījumā var veikt gan VKAC, gan specializētā Korupcijas novēršanas prokuratūra (turpmāk — KNP). VKAC darbinieki veic lielāko daļu izmeklēšanas darba, bet KNP prokurors to vada un pārrauga, izdodot dažādas atļaujas vai pieprasot dažādus tiesas rīkojumus izmeklēšanas laikā. VKAC tika reorganizēts 2012. gadā un no valdības pārraudzības nonāca parlamenta pārraudzībā[28], bet 2013. gada maijā jau atkal atradās valdības pārziņā.

Likumā par VKAC ir paredzētas dzīvesveida pārbaudes[29] un integritātes vērtēšana, un Moldovas iestādes apsver iespēju piemērot šādas pārbaudes arī pārējiem valsts pārvaldē strādājošajiem. Neatbilstība var liecināt par problēmām un var likt piemērot sankcijas, tostarp atlaišanu no darba. Vēl joprojām tiek izstrādāta dzīvesveida detalizēta pārbaudes procedūra. Šobrīd tehniski vienīgi Informācijas un drošības dienests var veikt telefonsarunu noklausīšanos. VKAC ir atļauts noklausīties pārtvertas sarunas reāllaikā un veikt to atšifrējumus un audio ierakstus prokuroru vajadzībām. Finanšu izmeklēšana ir Moldovas Republikas tiesībaizsardzības iestāžu vājā vieta. Padziļinātu zināšanu trūkums izmeklētājiem, kuri vada izmeklēšanu finanšu lietās, ir nopietns traucēklis, kas, ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību, galu galā negatīvi ietekmē arī līdzekļu atgūšanu no personām, kurām pasludināts notiesājošs spriedums.

Imunitātes atcelšana tiesnešiem, kuri iztiesā krimināllietas saistībā ar korupciju (324. pants un 326. pants), ir apsveicams solis pareizajā virzienā. Līdzīgi pasākumi būtu jāpiemēro arī visām pārējām amatpersonu kategorijām, kurām ir imunitāte.

Piemēram, 2011. gadā tika pieņemti 314 ar korupciju saistīti lēmumi, bet tikai daži no tiem bija saistīti ar augsta līmeņa amatpersonām, tika pieņemti 213 notiesājoši spriedumi, 18 attaisnojoši spriedumi, bet 83 gadījumos lieta tika izbeigta, savukārt 2012. gadā tika pieņemti 293 lēmumi, t. i., 197 notiesājoši spriedumi, 27 attaisnojoši spriedumi, bet 69 gadījumos lieta tika izbeigta. Cietumsods 2012. gadā tika piespriests tikai 17 lietās — pārējos gadījumos tika piemēroti naudas sodi vai nosacīti sodi, vai arī aizliegums ieņemt amatu valsts sektorā. Tā nav apmierinoša prakse, jo tiesas izrāda iecietību pret likumpārkāpējiem. VKAC ir pasūtījis veikt analītisku pētījumu, lai ar projekta[30] palīdzību novērtētu, kādi sodi piemēroti tiesā nonākušajās korupcijas lietās. Tāpat būtu ieteicams organizēt debates Moldovas tiesu iestādēs par sankciju piemērošanas praksi (notiesāšanas pamatnostādnēm), kas nodrošinātu, ka korupcijas lietās tiek piemērotas atturošas sankcijas.

Integritātes valsts komisija (IVK) ir autonoma valsts iestāde, kas nav atkarīga no citām valsts aģentūrām, iestādēm vai personām. Tās locekļus ieceļ parlaments uz pieciem gadiem. IVK pārziņā ir līdzekļu, interešu un neatbilstības deklarācijas. Likums, ar kuru komisiju izveidoja, stājās spēkā 2012. gada 1. martā, bet IVK uzsāka darbu tikai 2013. gada 1. martā. IVK ir 21 štata vieta, un pašlaik strādā jau 12 darbinieki. IVK pārrauga visas augstās amatpersonas, prokurorus, tiesnešus, valsts ierēdņus un citus vadītājus — kopumā aptuveni 25 000 ierēdņus. Attiecībā uz programmatūru un tehniskajām iespējām IVK resursi ir ierobežoti. Tikko uzsākot darbu, IVK vēl nav rezultātu pārskata par līdzekļu, interešu un neatbilstības deklarāciju pārbaudi.

Nesen tika pieņemts likums par IVK darbinieku algu apjoma dubultošanu (uzsākot strādāt, darbinieks saņem EUR 500, kas atbilst Augstākās tiesas tiesneša vai ģenerālprokurora vietnieka algai), tomēr tas nozīmē, ka varētu būt nepieciešams palielināt arī korupcijas novēršanas prokuroru algas, lai neizjauktu sistēmas līdzsvaru.

Pēc Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) novērtējuma Moldovas Republika saņēma 17 ieteikumus, no kuriem deviņi attiecās uz partiju finansēšanu, bet astoņi uz kriminālatbildības noteikšanu. GRECO ziņojumā atzīts, ka ir ieguldītas lielas pūles, lai īstenotu visus ieteikumus. Līdz šim vēl nebija pieņemti tiesību akti šajā jomā, bet Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK)[31] izveidotā darba grupa ir sagatavojusi un iesniegusi publiskai apspriešanai likumprojektu, kas tagad ir jāpieņem. Imunitātes atcelšana tiesnešiem, kuri iztiesā krimināllietas saistībā ar korupciju (324. pants un 326. pants), ir apsveicams solis pareizajā virzienā. Līdzīgi pasākumi būtu jāpiemēro arī visām pārējām amatpersonu kategorijām, kurām ir imunitāte.

3. bloka / 1.c temata novērtējums. Korupcijas novēršana un apkarošana Pozitīvi soļi ir sperti VKAC un KNP stiprināšanas jomā, un darbu ir uzsākusi Integritātes valsts komisija. Lai korupcijas apkarošanas iestādēm nodrošinātu pilnīgu politisku neatkarību, turpmāk nepieciešamas stabilas garantijas, atbilstošs finansējums un pasākumi papildu spēju veidošanai. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · izveidot stabilu sistēmu iecelšanai galvenos amatos korupcijas apkarošanas iestādēs, prokuratūrā un Augstākajā tiesā, kura balstītos tikai uz profesionālismu un objektīviem kritērijiem un garantētu, ka šie ierēdņi darbojas neatkarīgi un nepārstāv nevienu politisku partiju; apvienot KNP ar VKAC, un uzticēt šīm iestādēm izmeklēt vienīgi tos korupcijas gadījumus, kuros iesaistītas augstākā līmeņa amatpersonas; uzlabot atalgojuma sistēmu un palielināt darbinieku skaitu visās korupcijas apkarošanas iestādēs (VKAC, KNP, IVK); · turpināt izstrādāt tiesību aktus un praksi līdzekļu/nepamatoti lielu uzkrājumu un interešu konfliktu deklarāciju pārbaudes jomā, kā arī pilnveidot tiesībaizsardzības iestāžu spējas izmeklēt finanšu noziegumus; īstenot VKAC nolikumu par dzīvesveida pārbaudi, pamatojoties uz Eiropas paraugpraksi, un izveidot sadarbības mehānismu, lai dzīvesveida pārbaudes veiktu kopīgi ar IVK; pārskatīt, kādas amatpersonas vēl joprojām izmanto imunitāti, salīdzinot situāciju ar citu valstu paraugpraksi; nodrošināt apmācību tiesnešiem, prokuroriem un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par Eiropas praksi sakaru pārtveršanas jomā.

· Tiesību aktu un stratēģijas īstenošana, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, attiecīgu tiesību aktu īstenošana, lai konfiscētu kriminālnoziedzniekiem piederošus līdzekļus (ieskaitot noteikumus, ko piemēro pārrobežu aspektiem)

Moldovas Republikas tiesiskais regulējums attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas apkarošanu ir pilnīgs un visaptverošs. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā Moldovā ir iesaistītas daudzas pārvaldes iestādes, kurām ir dažādas lomas un funkcijas, un tās visas darbojas saskaņā ar savu kompetenci. Institucionālās koordinācijas un dažādu iestāžu sadarbības līmenis ir labs, kā to paredz starptautiskie standarti.

Moldovas Republika 2012. gadā apstiprināja un īstenoja vairākus tiesību aktus (Kapitāla tirgus likumu, Maksājumu sistēmu un e-naudas likumu, Likumu par īpašām izmeklēšanas darbībām), nolikumu (Lēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumu regulēšanu ar bankām nesaistītā finanšu tirgū) un norādījumus un ieteikumus, lai novērstu dažus trūkumus, kas tika minēti Trešajā savstarpējā Eiropas Padomes „Moneyval” komitejas novērtējuma ziņojumā. Ir jānovērš dažas nelielas nepilnības saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, un šajā sakarā Moldovas iestādes ir sagatavojušas izmaiņas, kuras pašlaik tiek iestrādātas tiesību aktos. Tomēr pašreizējais krimināltiesiskais regulējums atbilst FATF, ES un starptautiskām konvencijām. Finanšu ziņu vākšanas vienība (FIU) 2011. gadā ierosināja 151 lietu, no kurām apsūdzības tika izvirzītas četrās lietās, bet notiesājoši spriedumi tika pasludināti divās lietās.

Visas iestādes kā aktīvi dalībnieki ir iekļautas Valsts stratēģijā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam, kuru drīzumā apstiprinās Moldovas parlaments. Katrai no šīm iestādēm rīcības plānā ir noteikti konkrēti uzdevumi, pienākumi un termiņi, un to īstenošanu koordinē Birojs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un apkarošanai (OPFML)[32] un uzrauga Moldovas parlamenta īpaša komisija. Šķiet, ka NBM, NCFM un OPFML veiktā finanšu struktūru uzraudzība un vadība Moldovas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas ietvaros ir piemērota un atbilst starptautiskajiem standartiem. Finanšu iestādes labā līmenī veic profilakses pasākumus saskaņā ar FATF un ES standartiem attiecībā uz: klientu uzticamības pārbaudi; pastiprinātiem identifikācijas pasākumiem; uzņēmējdarbības attiecību uzturēšanu; politiski ietekmējamām personām; faktiskiem īpašniekiem; naudas pārskaitījumiem, lietvedību; apmācību; iekšējām procedūrām un politiku, atbilstības vienībām; ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem.

Eiropas Padomes „Moneyval” komiteja savā 2012. gada decembra ziņojumā atzina Moldovas Republikas stabilo progresu klientu uzticamības pārbaudes un ziņošanas jomās. Pamatojoties uz šo ziņojumu, kopš 2012. gada decembra Moldovas Republikai tiek piemērots vienkāršots uzraudzības režīms.

3. bloka / 1.d temata novērtējums. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana Tiesiskais regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā ir visaptverošs un tiek pareizi īstenots. Institucionālās koordinācijas un attiecīgo iestāžu sadarbības līmenis ir pietiekams un atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt stiprināt sankciju piemērošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas gadījumos, palielināt sodus un uzlabot konfiskācijas praksi, iesaldējot un konfiscējot nelikumīgi iegūtus līdzekļus un terorisma finansēšanai paredzētus līdzekļus; īstenot uzraudzības pasākumus izraudzītiem uzņēmumiem un profesijām, kas nav finanšu uzņēmumi un profesijas; nodrošināt uz robežas veikto skaidras naudas darījumu atbilstību pašreizējiem ES tiesību aktiem un FATF standartiem; · turpināt sistemātiski un savlaicīgi īstenot Valsts stratēģiju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai 2013.–2017. gadam un „Moneyval” izstrādāto ieteicamo rīcības plānu.

· Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna īstenošana, nodrošinot, ka informācija par narkotiku konfiskāciju un iesaistītajām personām tiek saņemta robežšķērsošanas punktos; sadarbības attīstības un informācijas apmaiņas turpināšana ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām narkomānijas apkarošanas jomā

Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas 2011.–2018. gadam un narkomānijas apkarošanas valsts rīcības plāna 2011.–2013. gadam īstenošana notiek atbilstoši Eiropas standartiem. Pašlaik tiek izstrādāts jaunais narkomānijas apkarošanas valsts rīcības plāns 2014.–2018. gadam, pievēršot vienlīdz lielu nozīmi gan narkotiku lietošanas, gan tirdzniecības apkarošanai.

Kā tika paredzēts rīcības plānā, 2012. gada aprīlī Moldovas Republika pievienojās Eiropas Padomes Pompidū grupai. Pēc saprašanās memoranda parakstīšanas ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) 2012. gadā ir izveidojusies laba sadarbība.

Valsts narkomānijas apkarošanas komisija, kas izveidota 2011. gadā, koordinē valsts iestāžu sadarbību un saskaņo darbību ar nevalstiskām institūcijām un pilsonisko sabiedrību visos jautājumos, kas saistīti ar narkomānijas apkarošanas politiku. Starp attiecīgajām iestādēm ir izveidojusies ļoti laba sadarbība un koordinācija. Ir izveidojies līdzsvars starp pieprasījuma samazināšanu un piedāvājuma samazināšanu.

Sadarbība starp Iekšlietu ministrijas Galvenās policijas inspekcijas Narkomānijas apkarošanas pārvaldi un iestādēm, kas atbild par profilaksi un aprūpi, notiek ļoti labā līmenī. Sadarbība ar NVO, kas sniedz atbalstu narkomāniem, ir apmierinoša, taču šķiet, ka ar HIV saistītu pasākumu jomā tā ir daudz labāka nekā narkotiku lietošanas novēršanas un kaitējuma mazināšanas jomā. Aizvietojošu ārstēšanu ieviesa 2004. gadā, veselības un aprūpes centros izsniedzot metadonu.

Tiek ziņots par visiem ar narkotikām saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem un cita veida nodarījumiem, un tos reģistrē kā noziedzīgus nodarījumus integrētā automātiskā informācijas sistēmā, kuru izveidojusi Iekšlietu ministrija, lai reģistrētu nodarījumus, krimināllietas un personas, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Ir sekmīgi īstenotas vairākas speciālas narkotiku apkarošanas operācijas. Piemēram, 2012. gadā tika reģistrēti 1457 ar narkotikām saistīti pārkāpumi un astoņas noziedzīgas grupas, kas nodarbojās ar nelegālu narkotiku tirdzniecību. Tāpat 2012. gadā konfiscēja 304 kg un 890 gramus narkotiku vielu. Reģiona līmenī iespējams veikt pamata kriminālistikas ekspertīzes, taču nav iespējams veikt iepriekšējas konfiscēto narkotisko vielu analīzes. Tāpēc analīzi pamatā veic ārējās kriminālistikas laboratorijās, kas ir laikietilpīgs un neefektīvs process.

Moldovas Republikā nenotiek ne plaša mēroga nelegāla narkotiku tirdzniecība, ne ražošana, bet tā ir tranzīta valsts Rietumeiropai paredzēto narkotisko vielu pārvadāšanā. Līdz šim narkomānijas apkarošanas pasākumu īstenošanu apgrūtināja tas, ka trūka policijas darbinieku, kuri būtu specializējušies šajā jomā, un aprīkojuma. Valdība ir veikusi nopietnus pasākumus policijā notiekošo reformu ietvaros, palielinot darbinieku skaitu un reorganizējot Iekšlietu ministrijas Narkomānijas apkarošanas pārvaldes specializētās narkomānijas apkarošanas vienības.

Viens no galvenajiem Narkomānijas apkarošanas pārvaldes uzdevumiem pēdējo gadu laikā bija marihuānas audzēšanas apkarošana valstī. Tomēr 2012. gadā par aizvien nopietnāku problēmu kļuva sintētisko kanabinoīdu un sintētisko katinonu parādīšanās.

Informācija liecina, ka sintētiskās narkotikas ir diezgan plaši izplatītas (amfetamīni, metamfetamīni, sintētiskie kanabinoīdi un daži sintētiskie pretsāpju līdzekļi, piemēram, tramadols, kuri ir lēti un samērā viegli pieejami). Reaģējot uz šo tendenci, Iekšlietu ministrija iesniedza valdībai prasību iekļaut daudzas no šīm sintētiskajām vielām oficiālajā aizliegto vielu sarakstā. Tāpat arvien ierastāka kļūst vairāku narkotisku vielu lietošana vienlaikus (dažādu narkotisko vielu vienlaicīga lietošana vai narkotisko vielu lietošana kopā ar alkoholu un citām vielām).

3. bloka / 1.e temata novērtējums. Narkomānijas apkarošanas politikas īstenošana Atzinīgi vērtējama Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas rīcības plāna 2011.–2013. gadam un institucionālās sistēmas īstenošana, arī iestāžu sadarbība notiek labā līmenī. Valsts narkomānijas apkarošanas komisija darbojas labi, Iekšlietu ministrijas Narkomānijas apkarošanas pārvalde ir labi organizēta un nesen ir ievērojami palielinājusi savas analītiskās spējas operatīvajā līmenī. Ir nepieciešams turpmāk iesaistīt NVO pasākumos, kuru mērķis ir samazināt pieprasījumu pēc narkotikām un mazināt kaitējumu. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt strādāt, lai apgādātu policiju ar tehniskiem līdzekļiem, kas ļautu identificēt vielas, kuras atrastas veikto operāciju laikā; · nodrošināt turpmāku to NVO iesaistīšanos, kas darbojas narkotiku apkarošanas un narkomānu aprūpes jomā.

· Attiecīgu ANO un Eiropas Padomes konvenciju, kā arī GRECO ieteikumu īstenošana iepriekš minētajās jomās

Likums un stratēģija organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai pilnībā atbilst ANO Konvencijai cīņai pret starptautisko organizēto noziedzību un tās papildu protokoliem.

b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Novērst korupciju, kā arī apkarot to visos līmeņos un visās jomās.

Īstenots daļēji — sk. VRLRP kritērijus. Turklāt ar projekta (MOLICO) atbalstu, kura mērķis bija korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana Moldovas Republikā, tika izstrādāta Korupcijas un ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas praktiskā rokasgrāmata. Rokasgrāmata ir paredzēta korupcijas novēršanas prokuroriem un izmeklētājiem, kuri strādā Korupcijas novēršanas prokuratūrā, Valsts korupcijas apkarošanas centrā, Iekšlietu ministrijā un Drošības un izlūkošanas dienestā.

· Uzlabot datu vākšanu par kriminālelementiem un organizētās noziedzības grupām valsts līmenī, cita starpā izveidojot un/vai uzlabojot valstu datubāzes.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 17., 18. un 24. lpp.

· Turpmāk censties uzlabot datu rādītājus un krimināldatu vākšanu visās kriminālnoziedzības jomās.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 17., 18. un 24. lpp.

· Kā prioritāru jautājumu visās jomās, kā arī attiecībā uz plašākiem tiesiskuma aspektiem īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus. Valstu iestādēm jāspēj cīnīties pret korupciju visos līmeņos — centrālajā, reģionālajā, vietējā un nozaru līmenī, īpašu uzmanību pievēršot tiesībaizsardzības iestādēm un muitas iestādēm.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 19. un 22. lpp.

· Nodrošināt efektīvu aizsardzību cilvēku tirdzniecības lieciniekiem, kā arī uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību un viņiem sniegto palīdzību un atbalstu.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 18. un 19. lpp.

· Par līdzekļu konfiskācijas procedūrām jāvienojas ar Moldovas iestādēm, lai atgūtu nozagto īpašumu vai no tā gūto peļņu un samazinātu organizētās noziedzības grupu finansiālo varu, tādējādi atvieglojot to izformēšanu.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 17., 22. un 23. lpp.

3. bloks / 2. temats. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

a) VRLRP kritēriji

· Starptautisko konvenciju (jo īpaši Eiropas Padomes konvenciju) īstenošana saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

Moldovas Republikai ir visaptverošs un atjaunināts tiesiskais regulējums starptautiskai sadarbībai krimināllietās. Likumu par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otrā papildprotokola ratifikāciju pieņēma 2012. gada 26. decembrī. Šis regulējums, ko veido vairāki starptautiski, reģionāli un valsts mēroga instrumenti, ļauj atbilstoši lūgt un piedāvāt starptautisku sadarbību krimināllietās saskaņā ar Eiropas standartiem. Tiesiskais regulējums aptver tradicionālās sadarbības jomas, piemēram, personu izdošanu, tiesiskās palīdzības lūgumus, kriminālprocesa nodošanu un pārņemšanu, lūgumus par ārvalstu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi un notiesāto personu nodošanas soda izciešanai pieprasījumus. Šis regulējums paredz dažu visai efektīvu izmeklēšanas līdzekļu izmantošanu, piemēram, nopratināšanu ar videokonferences starpniecību, pārrobežu novērošanu, kontrolētas piegādes, slepenas operācijas un kopīgas izmeklēšanas grupas. Tādējādi tiesiskais regulējums ir pietiekami spēcīgs un atbilst arvien pieaugošajam pieprasījumam pēc sadarbības cīņā pret ļoti smagiem noziegumiem, piemēram, terorismu, organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, korupciju, kibernoziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Sākot no 2012. gada, Moldovas Republikas prokuratūras pārstāvis apmeklē Eiropas Padomes ekspertu komitejas par Eiropas konvenciju piemērošanu sadarbībai krimināllietās plenārsēdes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem ienākošie un izejošie starptautiskās sadarbības pieprasījumi atkarībā no tā, kādā stadijā atrodas lieta, proti, vai vēl notiek kriminālizmeklēšana vai jau ir pasludināts tiesas spriedums, tiek novirzīti centrālajām iestādēm, t. i., Ģenerālprokuratūrai un Tieslietu ministrijai.

Abas iestādes veic savus uzdevumus sadarbībā ar citām vietējām un starptautiskām struktūrām un iestādēm. Pēc tam, kad 2013. gada sākumā Miertiesnešu augstā padome pieņēma vairākus lēmumus palielināt izmeklēšanas tiesnešu skaitu, iestādēs, jo īpaši tiesās, strādā pietiekami daudz darbinieku. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nepieciešamās apmācības nodrošināšanai un turpinās centieni palielināt šim mērķim vajadzīgos budžeta līdzekļus.

Pieejamie statistikas dati liecina, ka gan Ģenerālprokuratūras, gan Tieslietu ministrijas dienesti regulāri saņem ievērojamu skaitu starptautiskās tiesiskās sadarbības pieprasījumu. Šķiet, ka Moldovas Republika vairāk iesniedz nekā saņem pieprasījumus attiecībā uz personu izdošanu, kriminālprocesu pārņemšanu un nodošanu. Laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam Ģenerālprokuratūra gadā izsūtīja aptuveni 227 izdošanas pieprasījumus, bet saņēma tikai 27 izdošanas pieprasījumus. Ģenerālprokuratūra vidēji saņēma 31 kriminālprocesa pārņemšanas pieprasījumu krimināllietās un izdeva 11 pieprasījumus par kriminālprocesu pārņemšanu. Situācija ir gluži pretēja attiecībā uz lūgumiem sniegt tiesisko palīdzību, kā arī šķiet, ka Moldovas Republika ir saņēmusi šādas vēstules vairāk, nekā ir tādas nosūtījusi, jo tajā pašā laikposmā Ģenerālprokuratūra vidēji gadā saņēma 494 šādus lūgumus, bet izsūtīja 388.

Arī Tieslietu ministrija regulāri saņem uz izdod pieprasījumus, taču to skaits ir mazāks nekā Ģenerālprokuratūras gadījumā. Laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam Tieslietu ministrija izdeva 71 personu izdošanas pieprasījumu, bet saņēma 12 šādus pieprasījumus. Tieslietu ministrija saņēma 14 pieprasījumus par kriminālprocesu pārņemšanu, bet nesaņēma nevienu pieprasījumu par kriminālprocesa nodošanu. Attiecībā uz vēstulēm ar lūgumu sniegt tiesisko palīdzību Tieslietu ministrijā ir zināms tika kopējais šādu lūgumu skaits, proti, saistībā ar civillietām un krimināllietām kopumā tika saņemti un izsūtīti 1068 pieprasījumi, krimināllietās šis skaits ir nedaudz mazāks nekā civillietās.

Turklāt Tieslietu ministrija ir vienīgā iestāde, kuras pārziņā ir pieprasījumi par kriminālsodu atzīšanu un izpildi, kā arī pieprasījumi par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai. Laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam Tieslietu ministrija saņēma 16 un izsūtīja 12 pieprasījumus par kriminālsodu atzīšanu un izpildi. Tieslietu ministrija izsūtīja 390 pieprasījumus par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai uz Moldovas Republiku un saņēma 21 pieprasījumu par notiesāto personu nodošanu uz citām valstīm.

Statistikas dati par personu izdošanu liecina, ka Ģenerālprokuratūra izdod un saņem daudz vairāk pieprasījumu nekā Tieslietu ministrija. Šī atšķirība vienkārši atspoguļo faktu, ka daudz vairāk ir pieprasījumu, kas saistīti ar lietām, kuras vēl ir izmeklēšanas stadijā, nekā pieprasījumu, kuri attiecas uz lietas izskatīšanu tiesā (sk. iepriekš katras iestādes kompetences jomu).

Attiecībā uz personu izdošanu gan Ģenerālprokuratūra, gan Tieslietu ministrija dažus saņemtos pieprasījumus noraidīja. Ģenerālprokuratūra laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam juridisku iemeslu dēļ noraidīja tikai 15 pieprasījumus galvenokārt tāpēc, ka meklējamās personas bija Moldovas Republikas pilsoņi, vai arī sakarā ar noilgumu. Tieslietu ministrija laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam juridisku iemeslu dēļ noraidīja tikai vienu pieprasījumu, jo meklējamajai personai bija piešķirts patvērums. Šāds neliels atteikumu skaits liecina par Moldovas Republikas iestāžu gatavību sadarboties ar trešām valstīm.

Vidējais pieprasījumu izskatīšanas termiņš ir svarīgs snieguma rādītājs, lai novērtētu starptautiskās tiesiskās sadarbības efektivitāti. Pieteikumu izskatīšanas laiks gan Ģenerālprokuratūrā, gan Tieslietu ministrijā[33] ir atbilstošs un nepārsniedz ES vidējos rādītājus.

· Ļoti efektīva tiesnešu un prokuroru tiesiskā sadarbība krimināllietās ar ES dalībvalstīm

Lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) no iepriekšminētajiem pieprasījumiem attiecās uz NVS, bet tikai nedaudz mazāk par vienu trešdaļu — uz ES dalībvalstīm. Moldovas Republikas iestādes dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar attiecīgajām iestādēm ES dalībvalstīs.

· Operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšana ar Eiropolu

Eurojust pabeidza Moldovas Republikas novērtējuma ziņojumu par datu aizsardzību 2012. gada rudenī, bet 2012. gada novembrī informēja Padomi par priekšlikumu 2013. gada 1. februārī uzsākt oficiālas sarunas par operatīvas sadarbības nolīguma slēgšanu. Pirmā sarunu kārta notika 2013. gada 10. jūnijā, un tās iznākums bija ļoti pozitīvs, tāpēc ir paredzams, ka sarunas drīz noslēgsies.

b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Stiprināt tiesu sistēmu, tostarp tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, jo īpaši savstarpēju juridisko palīdzību.

Moldovas Republika šobrīd īsteno visaptverošu tiesu sistēmas reformu, pamatojoties uz stratēģiju un rīcības plānu 2011.–2016. gadam, ieviešot arī svarīgas likumdošanas un institucionālas izmaiņas. Nodaļa reformu īstenošanai Ģenerālprokuratūrā tika izveidota 2012. gada septembrī, bet 2012. gada decembrī Prokuroru augstākā padome apstiprināja Prokuratūru stratēģiskās attīstības programmu 2012.–2014. gadam, kas pašlaik tiek īstenota.

3. bloka / 2. temata novērtējums. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās Moldovas Republika ir uzticams un aktīvs starptautiskās tiesiskās sadarbības partneris, un tās sniegums liecina par gatavību sadarboties ar ES dalībvalstīm un citām valstīm. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt uzlabot tiesnešu un prokuroru apmācību par starptautiskiem jautājumiem, tostarp palielinot nepieciešamo finansējumu; · turpināt pilnveidot statistikas datus un tos reģistrēt, izmantojot kopīgi noteiktu parametru sarakstu, kuru vajadzības gadījumā piemēro gan Ģenerālprokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai.

3. bloks / 3. temats. Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība

a) VRLRP kritēriji

· Augsta līmeņa tiesībaizsardzības dienestu operatīvā darbība un īpašas izmeklēšanas metodes, kā arī to konsekventa un efektīva izmantošana cīņā ar pārrobežu noziedzību

Pēc reformas Iekšlietu ministrijā 2013. gada martā Valsts policijas izmeklēšanas inspekcijā ietilpst vairākas specializētas pārvaldes (smago noziegumu, organizētās noziedzības, krāpšanas, narkotiku apkarošanas, intervences vienības) un divi centri (cilvēku tirdzniecības apkarošanas un IT centrs), kas kopīgi cīnās ar visa veida smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību. Trīs reģionālas apakšnodaļas nodrošina, ka tiek aptverta visa Moldovas Republikas teritorija. Tās atrodas centrālo pārvalžu pakļautībā un patstāvīgi veic izmeklēšanu.

Juridiski un tehniski reforma ļāva izveidoties labākai policijas dienestu un prokuroru sadarbībai. Ģenerālprokuratūrā tika izveidota īpaša vienība — Organizētās noziedzības kontroles un izmeklēšanas nodaļa, kura izmeklē un ierosina lietas ar organizēto noziedzību saistītos gadījumos, nodrošina apsūdzības pārstāvību tiesās, kā arī kontrolē un koordinē īpašo apakšvienību darbību, kuru pienākums ir novērst un apkarot organizēto noziedzību. Turklāt Ģenerālprokuratūras pārziņā ir arī cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļa un kibernoziegumu apkarošanas nodaļa.

Jauns likums par īpašām izmeklēšanas metodēm stājās spēkā 2012. gada decembrī, bet 2012. gada aprīlī tika pieņemti vairāki Kriminālprocesa kodeksa grozījumi. Abi likumi ļauj saskaņot spēkā esošos tiesību aktus ar jaunajiem noteikumiem par pārrobežu noziedzības apkarošanu un starptautiskām kopīgām izmeklēšanas grupām, pārskatīt valsts tiesību aktus par telefonsarunu pārtveršanu, kā arī pārskatīt attiecīgos tiesību aktus saistībā ar Konvenciju par policijas sadarbību Dienvidaustrumeiropā.

Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz daudz atbilstošāku un tiesiskāku sistēmu, kas ļauj izmantot īpašus izmeklēšanas pasākumus, kurus reglamentē tiesību akti un kontrolē prokuratūra un tiesu iestādes. Šīs tiesību normas atbilst starptautiskajiem un ES tiesību standartiem un nodrošina izmeklēšanas dienestus ar plašu izmeklēšanas instrumentu klāstu. Pateicoties šiem pasākumiem, jau ir atrisinātas vairākas krimināllietas, un izmeklētāji un prokurori ir pierādījuši, ka viņiem ir skaidrs priekšstats un izpratne par to, kad ir praktiski un juridiski lietderīgi izmantot šos instrumentus.

Drošības un izlūkošanas dienesta pārziņā un telpās atrodas aprīkojums, t. i., telefona aparāti un tiešās noklausīšanās ierīces telefonsarunu pārtveršanai un ierakstīšanai. Drošības un izlūkošanas dienests atbild par signālu saņemšanu no telekomunikāciju kompānijas vai noklausīšanās ierīcēm un pēc tam tos nodod tālāk izmeklēšanas dienestiem attiecīgu darbību veikšanai. Pašreizējā sistēma rada situāciju, kad iestādes, kas veic citus pienākumus (piemēram, izlūkošanu un pretizlūkošanu valsts drošības nolūkos), izmanto un kontrolē datus, kuri saistīti ar kriminālizmeklēšanu, kam piemēro Kriminālprocesa kodeksu.

Kontroles trūkums Piedņestrā zināmā mērā mazina Moldovas Republikas centienus nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Preču kontrabanda ir visbiežāk sastopamā nelikumīgā darbība, bet tās ietekmi ļauj ierobežot EUBAM klātbūtne. Šobrīd starp Kišiņevu un Tiraspoli nepastāv oficiāla policijas sadarbība.

· Ļoti efektīva attiecīgo valsts iestāžu, jo īpaši robežsargu, policijas un muitas darbinieku sadarbība tiesībaizsardzības jomā, kā arī ar tiesu iestāžu sadarbība

Moldovas Republika 2012. gadā ieviesa tiesu iestāžu un policijas starptautiskās sadarbības instrumentu — kopīgas izmeklēšanas grupas. Par tiesisko pamatojumu kalpo ANO Konvencijas (Palermo konvencijas) par transnacionālo organizēto noziedzību 19. pants[34], kas stājās spēkā Moldovas Republikā pēc ratifikācijas 2005. gada 16. septembrī. Moldovas tiesību akti atbilstoši ES prasībām paredz vispārējos nosacījumus, kad šādas grupas var izveidot. Moldovas iestāžu izmantotais modelis balstās uz ES Padomes Pamatlēmumu un ES Padomes rezolūciju par kopīgām izmeklēšanas grupam.

Attiecībās starp policiju un prokuratūru nav novēroti būtiski šķēršļi vai trūkumi komunikācijā. Sadarbība notiek labā līmenī, un ir skaidrs kompetences sadalījums starp policiju un prokuratūru. Izskatītās lietas apliecināja, ka gan policijas, gan prokuratūras darbiniekiem ir plašas un efektīvi pielietojamas zināšanas par kriminālprocesu un izmeklēšanas metodēm. Būs jāievieš un jāpielieto Iekšlietu ministrijas reformas rezultātā izveidotā jaunā sistēma. Vēl viens pasākums iestāžu sadarbības veicināšanai bija kontroles[35] un izmeklēšanas vienības izveidošana Ģenerālprokuratūrā 2013. gada februārī. Šī vienība ir specializējusies organizētās noziedzības apkarošanā, un tās sastāvā ir desmit prokurori ar vismaz desmit gadu darba pieredzi.

Problemātisks jautājums ir ģenerālprokurora pilnvaras. Ģenerālprokurors ne tikai vada galveno prokuratūras dienestu un izskata nopietnākās krimināllietas, viņam ir arī nozīmīgas „atsaukšanas” pilnvaras, lai pārņemtu zemāka ranga prokuroram uzticētas lietas izskatīšanu. Šīs pilnvaras, ko paredz visi tiesiskie regulējumi, lai koordinētu prokuroru darbu un viņus aizvietotu „bezdarbības” gadījumā, var ievērojami ierobežot prokuroru neatkarību un autonomiju, un tās būtu jāizmanto ļoti piesardzīgi un ierobežotā apjomā. Tika paustas bažas par to, vai šādas pilnvaras nevajadzētu kaut kā ierobežot vai labāk regulēt.

Cita veida tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība, tostarp korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, ir balstīta uz informācijas apmaiņas sistēmām. Kopš 2008. gada jūlija Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija, Muitas dienests un Valsts pretkorupcijas centrs kopīgi izmanto vienotu automatizētu integrālu informatīvu sistēmu, kas iekļauj informāciju par pierādījumiem, pārkāpumiem, krimināllietām, likumpārkāpējiem un kriminālprocesa tiesību aktiem.

· Efektīvi divpusēji un daudzpusēji tiesībaizsardzības iestāžu operatīvās sadarbības līgumi, tostarp par savlaicīgu attiecīgās informācijas apmaiņu ar kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm ES dalībvalstīs

Iekšlietu ministrijā notiekošās reformas rezultātā 2013. gada sākumā tika izveidots jauns Policijas starptautiskās sadarbības centrs (CIPC). CIPC apvieno trīs Iekšlietu ministrijas apakšnodaļas, kuras ir pilnvarotas iesaistīties policijas starptautiskā sadarbībā: Interpola nacionālais centrālais birojs, NVC SELEC/GUAM un Eiropola valsts kontaktpunkts. Visi biroji un vienības, kas atbild par policijas starptautisko sadarbību, šobrīd ir apvienoti vienotā struktūrā un atrodas tajās pašās telpās.

Iekšlietu ministrijā Interpols ir policijas starptautiskās sadarbības centrs, kas ir saistīts ar Tieslietu ministriju, Muitas dienestu, Drošības un izlūkošanas dienestu, Ģenerālprokuratūru, Robežpoliciju un Valsts pretkorupcijas centru. Interpola birojs saņem un nosūta visus starptautiskos informācijas pieprasījumus, kas saistīti ar Interpola datubāzēm, un tam ir pieejamas dažādas datubāzes un reģistri Moldovas Republikā. Ienākošās informācijas plūsma ir stabila, bet izejošās informācijas apjoms pieaug. Ierēdņi un vienības speciālisti pilnībā izprot savus uzdevumus un misiju.

Plašākā policijas starptautiskās sadarbības sistēmā ietilpst arī GUAM vienība, kas katru dienu veic informācijas apmaiņu starp Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu un Moldovas Republiku. Informācijas apjoms, ar kuru Moldovas Republika apmainās ar šīs valstīm ar šīs vienības starpniecību, ir ievērojams. Moldovas iestādes piedalās SELEC (Dienvidaustrumeiropas tiesībaizsardzības centra) darbā, nosūtot uz SELEC centru divus sadarbības koordinatorus, papildus informācijas apmaiņai ar SELEC valstīm tiek plānotas un īstenotas daudzas kopīgas operācijas. Moldovas Republikai ir sadarbības koordinators arī Koordinācijas birojā cīņai ar organizēto noziedzību Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā (NVS).

Moldovas Republikas Ģenerālprokuratūra ir noslēgusi sadarbības līgumus ar līdzīgām struktūrām Rumānijā, Ukrainā, Ķīnā, Turcijā, Īrijā, Ungārijā, Itālijā un Dienvidkorejā. Moldovas Republikas Ģenerālprokuratūra 2012. gadā ir parakstījusi līgumus un memorandus ar Rumānijas Organizētās noziedzības un terorisma noziegumu izmeklēšanas direkciju, Beļģijas Karalistes Federālo prokuratūru, Armēnijas Ģenerālprokuratūru un Gruzijas Tieslietu ministriju. Pašlaik notiek sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar Azerbaidžānu, Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Baltijas valstīm un Bulgāriju.

Policijas starptautisko sadarbību ilustrē divi veiksmīgi piemēri, proti, nesen Veronā (Itālijā) ar Interpola valsts centrālā biroja Romā un Veronas karabinieru atbalstu tika arestēts bīstams noziedznieks no Moldovas; un tika veikta sensitīva video intervija ar cilvēku tirdzniecības upuri.

Moldovas Republikas Muitas dienests 2013. gada maijā parakstīja savstarpējās saprašanās memorandu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Tas paredz veicināt sadarbību, savstarpēju informācijas apmaiņu un kopīgu operāciju īstenošanu pārrobežu noziedzības apkarošanā.

· Operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšana ar Eiropolu

Pēc stratēģiska nolīguma parakstīšanas ar Eiropolu 2007. gadā tika izveidots Eiropola valsts kontaktpunkts (VKP) stratēģiskas un tehniskas informācijas apmaiņai ar ES aģentūru. Pēc sadarbības koordinācijas nolīguma parakstīšanas 2013. gada sākumā Moldovas sadarbības koordinators tiks nosūtīts uz Eiropolu Hāgā 2013. gada jūlija beigās. Joprojām turpinās sagatavošanās operatīvā sadarbības nolīguma ar Eiropolu parakstīšanai, un Moldovas Republikā ir gaidāms Eiropola izpētes apmeklējums, lai novērtētu datu aizsardzības režīmu.

b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Jāuzlabo sadarbība starp Moldovas un dalībvalstu iestādēm, tostarp jādalās ar informāciju ar Eiropolu.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 29. un 30. lpp.

· Jāstiprina sadarbība starp Moldovas iestādēm un to sadarbības partneriem ES dalībvalstīs attiecībā uz aizsardzību un palīdzību, tostarp identifikāciju un cilvēku tirdzniecības upuru nosūtīšanu un viņu drošu atgriešanu.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 18., 29. un 30. lpp.

· Eiropola uzraudzībā un vajadzības gadījumā ar Interpola kanālu atbalstu regulāri jāizstrādā draudu novērtējumi un jāapmainās ar informāciju par būtiskiem noziedzīgiem darījumiem. Salīdzināmi dati par noziegumiem jāievāc saskaņā ar kopīgi definētajiem rādītājiem.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 29. un 30. lpp.

· Jāstiprina apmaiņa ar paraugpraksi un tiesībaizsardzības dienestu apmācība.

Sk. VRLRP kritērijus šā ziņojuma 29. un 30. lpp.

3. bloka / 3. temata novērtējums. Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība Tiesību normas, kas atbilst Eiropas standartiem, sniedz izmeklēšanas dienestiem dažādus speciālus izmeklēšanas instrumentus. Visas tiesībaizsardzības iestādes ir pienācīgi aprīkotas un apņēmības pilnas uzlabot starptautisko sadarbību, un sadarbības nolīgums ar Eiropolu ļaus būtiski palielināt šo apņēmību. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · turpināt veidot ciešas saiknes starp policijas vienību, kas specializējusies reģionālās un starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanā, un līdzīgām vienībām ES, reģionā, kā arī ar Eiropolu; · turpināt īstenot kopīgu Valsts patrulēšanas inspekcijas un robežpolicijas saskaņotu pasākumu un izmeklēšanas plānošanu, jo īpaši veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus, piemēram, kontrolēt piegādes; · ar EUBAM atbalstu veicināt sadarbību ar Ukrainas robežsardzes un tiesībaizsardzības iestādēm; atbalstīt operatīvās sadarbības veidošanos un informācijas apmaiņu starp Kišiņevu un Tiraspoli, neskarot „5+2” sarunu procesu.

3. bloks / 4. temats. Datu aizsardzība

a) VRLRP kritēriji

· Tiesību aktu īstenošana personas datu aizsardzības jomā; neatkarīgas datu aizsardzības uzraudzības iestādes efektīvas darbības nodrošināšana, piešķirot tai nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus

Datu aizsardzības tiesiskais regulējums, kas pārskatīts 2012. gada aprīlī, atbilst Eiropas standartiem, tostarp ES acquis, jo īpaši Direktīvai 96/46/EK. Likums nosaka indivīdu tiesības brīdī, kad notiek viņu personas datu apstrāde, un cita starpā tas attiecas uz uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu un policijas veikto datu apstrādi (izņemot datus, kas klasificēti kā „valsts noslēpums”).

Saskaņā ar likumu galvenā atbildība par uzraudzību, lai personas datu aizsardzība atbilstu standartiem, ir uzticēta neatkarīgai iestādei, proti, Personas datu aizsardzības valsts centram (NCPDP). NCPDP 2012. gada ziņojums, kas pieejams vairākās valodās lietotājam draudzīgā tīmekļa vietnē, apliecina, ka tiek veikti dažāda veida pasākumi un datu aizsardzības likuma īstenošanai ir labi rezultāti, norādot, ka NCPDP ne tikai pilda savu uzdevumu, uzraugot personas datu apstrādes likumību, bet arī cenšas izglītot datu apstrādes uzraudzītājus citās iestādēs. Ir labi izstrādātas procedūras paziņošanai par datu apstrādi.

Centra struktūra, kas apstiprināta ar likumu 2008. gadā, nosaka personāla skaita ierobežojumu līdz 21 darbiniekam. Pašlaik centrā strādā 16 darbinieki, un centram ir pietiekami finanšu resursi. Centrs 2012. gadā veica 82 pārbaudes, kuru rezultātā pieņēma sešus lēmumus par personas datu apstrādes darbības apturēšanu; vienu lēmumu par personas datu apstrādes darbības izbeigšanu un uzsāka četras procedūras saistībā ar iestāžu atteikumu atcelt informācijai noteikto klasifikāciju, kas bija piemērota nepamatoti. Tā kā centrs ir juridiski pilnvarots izskatīt personas datu subjektu sūdzības, 2012. gadā centra darbinieki izskatīja 214 iesniegumus un citas sūdzības (gandrīz trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2011. gadu un 10 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2010. gadu), no kurām 98 sūdzības tika pieņemtas, bet piecas tika noraidītas; 111 gadījumos tika sniegti paskaidrojumi, bet sešos gadījumos lietas tika iesniegtas administratīvajā tiesā par iestāžu noraidījumu atcelt informācijai noteikto klasifikāciju, kas bija piemērota nepamatoti. Bez tam 2012. gadā centrs pārbaudīja 41 normatīvo un tiesību aktu projektu, ko bija sagatavojušas citas iestādes, lai nodrošinātu to atbilstību personas datu aizsardzības principiemēram

3. bloka / 4. temata novērtējums. Datu aizsardzība Tiesību aktu īstenošana notiek saskaņā ar Eiropas standartiem, tostarp ES acquis par datu aizsardzību. Personas datu aizsardzības valsts centrs ir neatkarīga un darboties spējīga institūcija. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · ja tiesību akti tiks turpmāk pārskatīti, paredzēt iespēju grozīt tiesību aktus, lai centra uzdevumu sarakstā oficiāli iekļautu iepriekšēju apspriešanos; · turpināt aktīvi sekot līdzi pašreiz tiesā izskatāmo lietu gaitai, lai precizētu likuma piemērošanu gadījumos, kad personas datu apstrādi veic tiesībaizsardzības iestāde; pastiprināt centienus, lai palielinātu sabiedrības informētību par noteikumiem, ko piemēro datu aizsardzībai elektronisko sakaru nozarē.

Vispārējs 3. bloka novērtējums

Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi otrā posma 3. blokam noteiktos kritērijus. Joprojām ir jāturpina vairāku ieteikumu īstenošana, lai panāktu atbilstību kritērijiem.

4. bloks. Ārējās attiecības un pamattiesības

a) VRLRP kritēriji

· Centieni nodrošināt, ka Moldovas pilsoņu un to ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuri likumīgi uzturas valstī, pārvietošanās brīvībai Moldovas Republikā nepiemēro nepamatotus ierobežojumus, tostarp diskriminējošus pasākumus jebkāda iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, veselības stāvokļa (tostarp HIV/AIDS), valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības mazākumtautībai, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ

Kā izklāstīts VRLRP kritērijos, Moldovas pilsoņu un to ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuri likumīgi uzturas valstī, pārvietošanās brīvības ierobežojumi Moldovas Republikā bija saistīti ar viņu reģistrācijas/reģistrācijas anulēšanas procedūru. Īstenojot 2010. gada Likumu par ārvalstniekiem, tika izveidota jauna institucionāla sistēma, ko piemēro ārvalstu migrantiem, kuri likumīgi uzturas valstī. Iekšlietu ministrijā kā „vienas pieturas aģentūra” tika izveidots Migrācijas un patvēruma lietu birojs (BMA), lai ļautu ārvalstniekiem, kuri likumīgi uzturas valstī, ātri nokārtot un saņemt uzturēšanās atļaujas un personu apliecinošus dokumentus, kā arī veiktu citus uzdevumus saistībā ar ielūgumiem, repatriācijas pieteikumiem un vīzu pagarinājumiem. Dienests, kas izsniedz ārvalstu pilsoņiem dokumentus, 2012. gada 10. decembrī atvēra divus reģionālos birojus — vienu Belcos (Ziemeļu reģionālais dienests), kas varētu apkalpot aptuveni 13 % valstī dzīvojošo ārvalstnieku, un otru Komratā (Dienvidu reģionālais dienests), kas varētu apkalpot aptuveni 11 % ārvalstnieku. BMA galvenais birojs Kišiņevā turpina apkalpot galvaspilsētā, kā arī valsts centrālajā daļā dzīvojošos ārvalstniekus.

Arī valdības 2011. gada 9. novembrī apstiprinātais rīcības plāns, kas paredzēja vienkāršot ieceļošanas nosacījumus ārvalstniekiem, kuri ierodas darba darīšanās, un atvieglot ārvalstu investoriem uzturēšanās pieteikumu iesniegšanu (Rīkojums Nr. 106), 2012. gadā svarīgu tiesību aktu grozījumu veidā tika atspoguļots 2010. gada Likumā par ārvalstniekiem, 2008. gada Likumā par darbaspēka migrāciju un 2007. gada Likumā par HIV. Šie grozījumi anulēja iepriekšējos diskriminējošos noteikumus un efektīvi atcēla ceļošanas un pastāvīgas uzturēšanās ierobežojumus ārvalstniekiem, kuri inficēti ar HIV/AIDS. Turklāt grozījumi Likumā par HIV galvenokārt attiecās uz profilakses pasākumiem, kuru mērķis bija mazināt sieviešu neaizsargātību pret HIV infekciju, jo īpaši īstenojot valsts mēroga programmas un pasākumus izglītības un dzimumu līdztiesības veicināšanai. Tika veikti arī pasākumi, lai nodrošinātu medicīnisko datu konfidencialitāti ārstniecības iestādēs un ar HIV inficēto cilvēku personas datu konfidencialitāti valsts iestādēs.

· Brīva, efektīva piekļuve ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem visiem Moldovas pilsoņiem, tostarp sievietēm, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, minoritāšu un citu neaizsargātu grupu pārstāvjiem

Tika ieviesti īpaši pasākumi, lai atvieglotu personu apliecinošu dokumentu saņemšanu nepilngadīgajiem un sociāli neaizsargātu personu kategorijām. Valdība 2009. gadā noteica, ka, saņemot pirmo reizi, personas apliecības tiks izsniegtas bez maksas (2009. gada 18. decembra Lēmums Nr. 844); katru gadu aprīlī un maijā notiek informatīva kampaņa („Personas apliecības jaunajiem pilsoņiem”). Savu pirmo personu apliecinošo dokumentu 2011. gadā saņēma 6699 personas. Kopš tā laika Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija ir reģistrējusi un analizējusi gadījumus, kad ir atteikta personu apliecinošu dokumentu izsniegšana; šo novērtējumu, ko veic reizi ceturksnī, izmanto, lai sekmīgāk īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi personu apliecinošiem dokumentiem visiem Moldovas pilsoņiem.

Atvieglota piekļuve personu apliecinošiem dokumentiem ir arī personām ar smagu, izteiktu vai vidējas pakāpes invaliditāti, Otrā pasaules kara veterāniem un pielīdzināmām personām, Černobiļas avārijas seku likvidatoriem un pielīdzināmām personām, kā arī personām, kuras guvušas ievainojumus militārā konflikta laikā Piedņestrā. Kad šo kategoriju personas saņem personu apliecinošus dokumentus pirmo reizi, tos var izsniegt bez maksas; personām ar invaliditāti šādu dokumentu izsniegšana vienmēr ir bezmaksas. Bez maksas personas apliecības un pases pirmo reizi var saņemt arī 2010. gada vasaras plūdos cietušie (vienreizējs atvieglojums), asins un asins komponentu donori (vienreizējs atvieglojums) un zīdaiņi līdz viena gada vecumam, kuriem nepieciešama ārstēšanās ārvalstīs, pamatojoties uz Veselības ministrijas iepriekšēju atļauju (šādos gadījumos ir paredzēta paātrināta izdošanas procedūra).

Kopš 2012. gada janvāra ir izveidoti pārvietojami dokumentu izsniegšanas biroji, bet personas ar invaliditāti var saņemt personu apliecinošus dokumentus ar piegādi mājās. Mobilos pakalpojumus bez maksas nodrošina bērniem līdz viena gada vecumam, kuriem nepieciešama ārstēšanās ārvalstīs (pamatojoties uz Veselības ministrijas atzinumiem), un personām ar smagu invaliditāti (pamatojoties uz Veselības ministrijas vai Darba, sociālās aizsardzības un ģimenes lietu ministrijas atzinumiem). Pārvietojamajos dokumentu izsniegšanas birojos 2012. gadā izsniedza 155 personu apliecinošus dokumentus, bet 108 dokumentus piegādāja mājās.

Bezvalstniekiem atlikušie šķēršļi pilsonības iegūšanai (pamatojoties uz iepriekšēju brīvības atņemšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti ar iepriekšēju nodomu, vai tad, ja viņi saukti pie kriminālatbildības pieteikuma izskatīšanas laikā) tika atcelti, izdarot grozījumus 2000. gada Likumā par pilsonību, kas tika pieņemti 2011. gada 9. jūnijā. No 2011. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. martam Moldovas pilsonību ieguva 52 bezvalstnieki.

Attiecībā uz etniskām minoritātēm laika gaitā Moldovas iestādēm ir izdevies izveidot salīdzinoši veiksmīgu pasākumu kopumu, lai ieviestu praksē etniski daudzveidīgās Moldovas sabiedrības integrācijas politiku. Pēc 2009. gada valdības darbības programmas 2011.–2014. gadam un 2013.–2015. gadam „Eiropas integrācija — brīvība, demokrātija, labklājība” iekļāva īpašu nodaļu par „mazākumtautībām”, kurā valdība apņēmās sasniegt šādus mērķus: saglabāt un attīstīt visu pie mazākumtautībām piederošo personu kultūras un valodas mantojumu; īstenot saskaņotu un daudzdimensiju valsts politiku attiecībā uz personām, kuras pieder pie mazākumtautībām; kā arī pārskatīt tiesisko regulējumu, lai veicinātu pie mazākumtautībām piederošo personu integrāciju valsts sociālajā, administratīvajā, kultūras, politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.

Nesen panāktais progress šo mērķu sasniegšanā, piemēram, paredzētā daudzvalodu apmācības iekļaušana izglītības sistēmā (piemēram, Gagauzijas autonomajā teritoriālajā vienībā), bieži vien ir sasniegts sadarbībā ar starptautiskām uzraudzības iestādēm (piemēram, Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par mazākumtautību aizsardzību Konsultatīvo komiteju), neskatoties uz samērā novecojušo tiesisko regulējumu (Likums par valodu lietojumu Moldovas Republikas teritorijā ir pieņemts 1989. gadā, bet Likums par to personu tiesībām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir pieņemts 2001. gadā). Moldovas Republika 1996. gadā ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību, un līdz šim tā vienīgi 2002. gadā bija parakstījusi Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu („Harta”). Tomēr 2012. gada februārī situācija mainījās, kad valdība izveidoja darba grupu Hartas ratifikācijai, lai uzsāktu Hartas ratifikācijas instrumenta projekta izstrādi. Kopš tā laika iestādes, ko pārstāv Starpetnisko attiecību birojs, ir veikušas sākotnējās ratifikācijas izmaksu aplēses, kā arī aktīvi strādā pie Hartas ratificēšanas.

Attiecībā uz romiem (kuri atbilstoši 2004. gada tautas skaitīšanas datiem veido 0,4 % no iedzīvotāju skaita) Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija ir īstenojusi sistemātisku darba programmu, lai noteiktu romu blīvas apdzīvotības teritorijas un Valsts iedzīvotāju reģistrā („Reģistrs”) atjauninātu statistiskas datus par romiem. Reģistrā iekļāva terminu „roms” kā vienu no „etniskās piederības” izvēles variantiem, tādējādi atvieglojot romiem tautības deklarēšanu (iepriekš termins „čigāns” bija vienīgais izvēles variants, ko daudzi uztver kā nievājošu apzīmējumu).

Bez tam, tā kā dokumentu neesamība neļauj izmantot sociālās un ekonomiskās tiesības, Moldovas iestādes plāno turpināt īstenot pasākumus, lai visus Moldovas Republikā dzīvojošos romus nodrošinātu ar personu apliecinošiem dokumentiem. Valdība 2012. gadā uz sešiem mēnešiem, sākot no 2012. gada 1. oktobra, atbrīvoja romu etniskās piederības pilsoņus no pienākuma maksāt nodevu par dokumentu izsniegšanu (2012. gada 6. jūlija Lēmums Nr. 497). Vēlāk ar vietējo valsts iestāžu, izglītības iestāžu, romu NVO un elektronisko plašsaziņas līdzekļu starpniecību tika īstenotas četras informatīvas kampaņas, lai mudinātu romus iesniegt pieteikumus personu apliecinošu dokumentu un sociālo pabalstu saņemšanai. Pateicoties šiem pasākumiem, personas apliecības pirmo reizi saņēma 959 personas. Kopumā 2012. gadā romi saņēma 2521 personu apliecinošu dokumentu; īstenojot rīcības plānu romu atbalstam, personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesu romiem (pierādījumu un dokumentu iesniegšanu) pastāvīgi uzrauga Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrijas teritoriālās apakšvienības.

Attiecībā uz jaundzimušo reģistrāciju, jo īpaši, lai novērstu iespējamos gadījumus, kad romu jaundzimušie netiek reģistrēti, Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija (ar 2008. gada 12. decembra Kopējo rīkojumu Nr. 114/476) ir ieviesusi mehānismu dzimšanas apliecību izsniegšanai ārstniecības iestādēs un izveidojusi birojus turpmākai bērnu reģistrācijai dzemdību namos.

· Efektīva tiesību aktu un politikas īstenošana diskriminācijas novēršanas jomā, attiecīgo ANO un Eiropas Padomes instrumentu īstenošana

Likums par vienlīdzības nodrošināšanu (2012. gada 25. maijs) stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī. Kopā ar tiesību aktu paketi, kas ietver Likumu par personu ar invaliditāti sociālo integrāciju un grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, ko parlaments savlaicīgi pieņēma, kā arī to īstenošanas aktus, tas veido diskriminācijas novēršanas regulējuma stūrakmeni Moldovas Republikā. Tas var liecināt arī par to, ka Moldovas iestādes ir apņēmušās nekavējoties īstenot efektīvu rīcības programmu un iniciatīvas, lai darītu zināmu un izskaidrotu jaunā tiesiskā regulējuma saturu tiesnešiem, juristiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un plašākai sabiedrībai. Šo pasākumu rezultāti jau ir redzami, pateicoties gan tam, ka jau sākumā šajos centienos iesaistījās attiecīgas un kompetentas institūcijas, piemēram, ombudi/Cilvēktiesību centrs, Tieslietu valsts institūts (dažas no šīm institūcijām sadarbībā ar ANO Attīstības programmu), gan vairāku NVO un starptautisku partneru atbalstam. Tieslietu valsts institūts 2012. gada novembrī veica 255 tiesnešu un 42 prokuroru reģionāla mēroga apmācību „Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu interpretācija un ieviešana”. Jaunas apmācības ir paredzētas arī šogad.

Pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs sadarbībā ar Tieslietu valsts institūtu 2012. gada 6. decembrī organizēja izmēģinājuma apmācību kursu 30 tiesnešiem un prokuroriem. Seši mācību semināri, no kuriem trīs jau ir organizēti (90 tiesnešiem un prokuroriem), ir plānoti 2013. gadā. Turklāt Advokātu tiesību centrs sadarbībā ar Advokātu asociāciju 2013. gadā organizēja vairākas apmācību sesijas 200 advokātiem (no visiem Moldovas Republikas reģioniem) saistībā ar valsts un starptautiskajiem noteikumiem diskriminācijas novēršanas jomā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru šajā jomā un juridiskās palīdzības sniegšanu diskriminācijas upuriem. Šī iniciatīva tika rīkota, pateicoties Sorosa fonda finansētajam projektam („Juristu zināšanu konsolidēšana par diskriminācijas lietām”), kas noslēdzās ar valsts mēroga konferenci par „Juristu lomu diskriminācijas lietu izskatīšanā — Eiropas praktiskā pieredze” (2013. gada 19. aprīlī).

Moldovas iestādes arī ieguldījušas ievērojamas pūles, lai darbotos galvenais elements, t. i., Līdztiesības padome, kas veicina Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu īstenošanu. Padomes efektīva darbība un tās spēja veikt savus pienākumus neatkarīgi un objektīvi ir galvenie īstenošanas procesa elementi. Divus padomes locekļus iecēla 7. martā, bet pārējos trīs — 10. jūnijā. ES un Moldovas Republikas 2013. gada 16. aprīļa dialogā par cilvēktiesībām Moldovas iestādes apstiprināja savu apņemšanos nodrošināt, ka Līdztiesības padome darbojas līdz 2013. gada rudenim. Tieslietu ministrija paredz, ka Līdztiesības padomes budžets sākuma posmā ļaus uz pilnu slodzi nodarbināt 20 darbiniekus.

Moldovas Republika 2012. gadā atzina ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci saņemt individuālus paziņojumus saskaņā ar ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 14. pantu. Pēc Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu pieņemšanas Moldovas iestādes apsver iespēju ratificēt arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12. protokolu.

Papildus Likumam par vienlīdzības nodrošināšanu 2012. gadā tika pieņemtas citas svarīgas reformas, lai izveidotu tiesisko regulējumu diskriminācijas novēršanas jomās atbilstoši starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Tika grozīts 2007. gada likums par HIV, lai sasniegtu divus mērķus: a) atceltu diskriminējošus noteikumus, ko piemēro ar HIV inficētām personām dažādās jomās, tostarp atceltu ceļošanas un pastāvīgas uzturēšanās ierobežojumus ārvalstniekiem, kā arī b) stiprinātu privātuma un konfidencialitātes aizsardzību. Šie grozījumi ir pilnībā ieviesti.

Stājās spēkā arī Likums par personu ar invaliditāti sociālo integrāciju (2012. gada 30. marta Likums Nr. 60), saskaņojot Moldovas tiesisko regulējumu atbilstoši valsts pienākumiem, ko nosaka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) ratifikācija. Šis jaunais, tālejošais likums attiecas ne tikai uz Moldovas pilsoņiem, bet arī uz ārvalstu pilsoņiem ar invaliditāti, kuri likumīgi uzturas Moldovas Republikā. Likums paredz sadarbību starp valsti un pilsonisko sabiedrību. Sabiedrība uzskata, ka Moldovas iestādes aktīvi īsteno ieviešanas pasākumus, lai pārietu no „medicīniska” modeļa uz „sociālu” modeli, nosakot invaliditāti un izskatot jautājumus saistībā ar invaliditāti, personu ar invaliditāti tiesībām un nepieciešamo budžeta līdzekļu piešķiršanu.

Tomēr ir jau pieņemti vairāki pasākumi, lai īstenotu Likuma Nr. 60 noteikumus par integrāciju nodarbinātības jomā (V nodaļa), jo īpaši tos, kas nosaka, ka vidējos un lielos uzņēmumos 5 % no pieņemtajiem darbiniekiem (vairāk nekā 20 darbiniekiem) jābūt personām ar invaliditāti ar nodarbinātības ieteikumu no Invaliditātes un darba spēju noteikšanas valsts padomes. Darba, sociālās aizsardzības un ģimenes lietu ministrija pieņēma darbā 43 ierēdņus, lai izvietotu tos visos Nodarbinātības valsts aģentūras vietējos birojos un sniegtu konkrētu palīdzību personām ar invaliditāti darbā iekārtošanas procesā, piedaloties ad hoc asociācijām, arodbiedrībām un darba devējiem.

Parlaments 2012. gada 26. decembrī pieņēma Likumu Nr. 306 „ar ko groza un papildina dažus tiesību aktus”; tas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iekļāva jaunus administratīvo pārkāpumu veidus, t. i., diskrimināciju nodarbinātības jomā, diskrimināciju izglītības jomā un diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi sabiedriskiem pakalpojumiem un precēm.

Turklāt tika pārskatītas krimināltiesības saistībā ar „naida noziegumiem”. Kriminālkodeksa 176. pantu („līdztiesības pārkāpums”) pārformulēja, lai labāk noteiktu elementus, kuri veido noziedzīgu nodarījumu („atšķiršana, izslēgšana, ierobežošana vai priekšrocības”, aizstājot nekonkrēto formulējumu „pārkāpums”). Tomēr daži aspekti vēl nav saskaņoti ar specifikas un paredzamības standartiem; bez tam tiesībaizsardzības iestādes un tiesu iestādes joprojām reti īsteno krimināltiesību normas, kas attiecas uz „naida noziegumiem”. Tomēr tiesas prāvas civillietās atspoguļo aktīvu dinamiku Moldovas sabiedrībā saistībā ar valdības proaktīvo politiku, parādoties informācijai par tiesvedību diskriminācijas lietās, ko ierosinājusi pilsoniskā sabiedrība un valsts institūcijas, liekot vietējām tiesām pieņemt nolēmumus, kuri kļuvuši par precedentiem, un veicinot izpratni plašākā sabiedrībā par šo problēmu.

Turklāt pēc 2012. gada jūnijā pieņemtā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma Genderdoc-M lietā (pieteikums Nr. 9106/06) centrālās iestādes un Kišiņevas pašvaldība izrādīja gatavību nodrošināt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesības uz pulcēšanās brīvību, kā tas tika apliecināts veiksmīgo LGBTI kopienas gājienu laikā 2013. gada 14. februārī un 19. maijā. Šie bija pirmie gājieni Moldovas Republikas vēsturē, kas notika drošos apstākļos, policijai nodrošinot efektīvu aizsardzību.

Pozitīvi vērtējami arī pasākumi attiecībā uz transseksuālu personu tiesībām uz viņu statusa, vārda un dzimuma maiņas juridisku atzīšanu. Augstākā tiesa 2012. gada 2. novembrī izdeva „Ieteikumus Nr. 16” sūdzību izskatīšanai par izmaiņām personas civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā pēc dzimuma maiņas operācijas. Šie ieteikumi ir pareizi un skaidri atspoguļo Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, atzīstot atteikumu mainīt ierakstu par dzimumu civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā pēc dzimuma maiņas operācijas par Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) pārkāpumu. Lai gan šie centieni ir slavējami, tomēr tie pilnībā neatrisina problēmu, jo citas piemērojamās tiesību normas ļauj civilstāvokļa reģistrācijas birojiem atteikties veikt izmaiņas personas civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā pēc dzimuma maiņas operācijas, kas noved pie situācijas, ka pēc tam šāds lēmums tiek apstrīdēts tiesā.

Tieslietu jomā pēc spraigām publiskām debatēm 2011.–2012. gadā, apliecinot Moldovas sabiedrības lielāku ieinteresētību diskriminācijas jautājumos, 2012. gadā būtiski pieauga tiesā izskatāmo diskriminācijas lietu skaits. Dažos gadījumos tika precizētas vārda brīvības robežas lietās par „naida izpausmēm izteikumos”, par apmelošanu un kareivīgiem izteikumiem pret romiem un LGBTI personām vai „melno sarakstu” publicēšanu tīmekļa vietnēs ar to sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdiem, kuri „veicina homoseksuālismu”. Ir svarīgi atzīmēt, ka tiesas izskatīja šīs lietas saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem attiecībā uz likumīgajiem vārda brīvības ierobežojumiem etniskā, reliģiskā vai sociālā naida veicināšanas gadījumos („naida izpausmes izteikumos”); dažos gadījumos tiesas nolēma piešķirt prasītājiem morālo kompensāciju.

Turklāt Kišiņevas Apelācijas tiesa noraidīja sūdzību, ko iesniedza reliģiska organizācija saistībā ar „Teleradio Moldova” lēmumu pārraidīt dokumentālo filmu par LGBTI personu cilvēktiesībām, pamatojot to ar argumentāciju, ka prasītājs bija mēģinājis „aizliegt izpaust vārda un uzskatu brīvību par tematu, kas saistīts ar seksuālo minoritāšu tiesībām”. Tikpat skaidra bija nostāja, ko noteica sabiedriskās organizācijas un valsts iestādes, reaģējot uz diskriminējošiem pasākumiem, ko pret LGBTI personām un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem vērsa dažas vietējās pašvaldības, tostarp Belcu Pilsētas dome. Belcu Apelācijas tiesa 2013. gada 28. februārī nolēma, ka Belcu Pilsētas domes „īpašas Moldovas Pareizticīgo baznīcas atbalsta zonas” izveide un „netradicionālas seksuālas orientācijas agresīvas propagandas” aizliegums bija cilvēktiesību pārkāpums. Attiecībā uz dažu citu vietējo pašvaldību pieņemtajiem diskriminējošiem lēmumiem Valsts kanceleja informēja attiecīgās iestādes par šo lēmumu nelikumību un uzsāka ar tiem saistītu tiesvedību. Tādējādi šos pašvaldību lēmumus vai nu atcēla iestādes, kuras tos bija pieņēmušas, vai tos pasludināja par nelikumīgiem attiecīgās tiesas. Tādu pašu pieeju īsteno ombudi tad, kad tiek piemērots likums „par vienlīdzības, taisnīguma un objektivitātes principu nodrošināšanu”, ko Gagauzijas autonomās teritoriālās vienības Tautas asambleja pieņēma 2013. gada 30. aprīlī un kas apšauba dažas no tiesībām, kuras noteiktas Likumā par vienlīdzības nodrošināšanu, jo īpaši LGBTI personu tiesības uz nodarbinātību.

· Efektīva diskriminācijas apkarošanas pasākumu īstenošana saistībā ar valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā (tostarp piešķirot pietiekamus līdzekļus); vispārējas izpratnes veicināšanas kampaņas par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un citiem diskriminācijas veidiem; par diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu un rasisma, ksenofobijas un antisemītisma apkarošanu atbildīgo iestāžu stiprināšana

Parlaments 2012. gada 27. decembrī pieņēma valsts rīcības plāna cilvēktiesību jomā („rīcības plāns”) grozījumus, kas sagatavoti kopā ar iestādēm un pilsonisko sabiedrību, lai atspoguļotu jaunākās norises, piemēram, vispārējā periodiskā pārskata rezultātus (2012. gada marta nobeiguma ziņojums) un citus starptautiskus ieteikumus. Pēc šīs aktualizēšanas tika iekļautas jaunas sadaļas, piemēram, Diskriminācijas novēršana un apkarošana; Domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība; un Bezvalstnieku, migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības. ES un Moldovas Republikas 2013. gada 16. aprīļa cilvēktiesību dialogā Moldovas iestādes apstiprināja, ka to prioritāte ir nepārtraukta rīcības plāna īstenošana (ar atbilstošu finansējumu) un tās uzraudzība.

Šīs iestādes koordinē ad hoc valsts komisija rīcības plāna cilvēktiesību jomā īstenošanai („valsts komisija”) ar Tieslietu ministrijas un pastāvīgās parlamentārās komitejas cilvēktiesību jomā tehnisko atbalstu. Tiek ņemti vērā vairāki snieguma rādītāji, iekļaujot kvalitatīvu novērtējumu un atsauksmju saņemšanas mehānismu; tika secināts, ka 85 % no 2012. gadā plānotajām darbībām pabeidza vai to īstenošana gada beigās turpinājās. Valsts komisija vēlējās panākt 35 valstī esošo apgabala padomju lielāku iesaistīšanos. Rīcības plānam tika pievienota arī atsevišķa finansēm veltīta nodaļa, kur valsts un pašvaldību iestādēm ir jānorāda iekšēji vai ārēji finanšu avoti un līdzekļi, kas piešķirti vai nepieciešami, lai plānu īstenotu pilnā apjomā; sadarbība ar valsts un starptautiskiem partneriem joprojām ir svarīgs faktors rīcības plāna īstenošanā. Nesen Moldovas iestādes nolēma uzaicināt Eiropas Padomes, ANO, ES, EDSO, kā arī valsts un starptautisko NVO pārstāvjus piedalīties valsts komisijas darbā.

Valsts rīcības plāns romu atbalstam 2011.–2015. gadam, kas pārskatīts 2012. gadā, apspriežoties ar starptautiskiem partneriem, ir liels sasniegums Moldovas Republikas politikā romu jautājumā, jo tas ir vērsts uz sociālo integrāciju, nevis aprobežojas ar romu kultūras veicināšanu. Lai romu integrācija būtu labāka, nozīmīga loma ir romu kopienas vidutāju institucionalizācijai. Romu kopienas vidutāju tīkla darbībai, kuru šobrīd finansē no Moldovas Republikas budžeta, jābūt galvenajam plānotās sociālās integrācijas stratēģijas elementam, pamatojoties uz centrālo valsts un pašvaldības iestāžu kopīgiem centieniem, aktīvu pilsoniskās sabiedrības un starptautisku organizāciju (piemēram, UNICEF) līdzdalību, kā arī atbilstošiem finanšu līdzekļiem. Šobrīd strādā 15 romu kopienas vidutāji, kuru darbu pilnībā apmaksā no valsts budžeta; ir paredzēts, ka viņu skaits līdz 2015. gadam pieaugs līdz optimālajam līmenim, t. i., 47 kopienas vidutājiem. Atbalstot stratēģiju par lielāku pilnvaru piešķiršanu romu sievietēm, 13 no šiem 15 pirmajiem romu kopienas vidutājiem ir sievietes. Pozitīvs solis Moldovas iestāžu kapacitātes un informētības palielināšanā, lai risinātu jautājumu par romu sociālo integrāciju, ir tas, ka 2012. gada novembrī tika izveidots jauns amats, proti, premjerministra īpašais padomnieks romu jautājumos.

Attiecībā uz institūcijām atkārtoti tika uzsvērts, ka cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšana tieslietu nozarē ir viens no vērienīgās un visaptverošās stratēģijas tieslietu sistēmas reformai 2011.–2016. gadam un ar to saistītā rīcības plāna pīlāriem. Pirmie tiesību aktu grozījumi, ko pieņēma 2012. gada jūlijā, stiprināja Tiesnešu augstāko padomi, jo īpaši tās disciplinārās pilnvaras; to rezultātā lietas izskatīšanai tiesnešiem tika piešķirtas efektīvākā un elastīgā veidā atbilstoši esošajai darba slodzei un izskatāmo lietu skaitam konkrētās tiesās un apgabalos, bet, izveidojot tiesneša palīga amatu, samazinājās tiesnešu noslogojums. Tika pilnveidota arī 2008. gadā izveidotā juridiskās palīdzības sistēma, kuras centrālais elements ir Valsts juridiskās palīdzības padome. Attiecīgās iestādes un speciālistus, kas sniedz juridisko palīdzību, turpināja iepazīstināt ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības rokasgrāmatu, kura publicētā 2010. gadā ar Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas atbalstu, bet plašākai sabiedrībai bija pieejama brošūra ar skaidrojumiem par juridiskās palīdzības veidiem un tās pieprasījuma un saņemšanas procedūrām.

Turklāt juridiskās palīdzības sniegšana tika variēta, nodrošinot valsts aizstāvjus papildus privātiem juridiskajiem konsultantiem, kuri gatavi sniegt juridisko palīdzību, pamatojoties uz līgumiem ar kādu no piecām Valsts juridiskās palīdzības padomes teritoriālām nodaļām. Civillietās juridisko palīdzību varēs sniegt arī akreditētas NVO; jurista palīgi un NVO sniegs primāro juridisko palīdzību (sniegs pamatinformāciju par tiesību aktiem, kā arī palīdzēs sagatavot dažādus dokumentus, izņemot tiesas procesa procesuālos dokumentus). No 2012. gada 1. janvāra prasītāji var lūgt juridisko palīdzību arī civillietās; šāda palīdzība ir pieejama personām, kurām nav līdzekļu jurista noalgošanai un kuru lieta ir sarežģīta no juridiskā vai procesuālā viedokļa.

Tieslietu nozares reformas stratēģijā ir pienācīgi novērtēts, cik svarīgi ir īstenot reformas attiecībā uz ombudu institūciju, Cilvēktiesību centru („centrs”), lai stiprinātu tā neatkarību un efektivitāti, kā arī attiecībā uz saistīto valsts mehānismu spīdzināšanas novēršanai (2009. gada novembrī Starptautiskā valsts iestāžu koordinācijas komiteja cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai piešķīra cilvēktiesību centram „B” statusu, tādējādi atzīstot daļēju atbilstību „Parīzes principiem”). Ad hoc darba grupa veica sīku centra darbības izpēti, tostarp sagatavoja novērtējumu par tā darbības rādītājiem, finanšu vajadzībām un iespējamajiem pasākumiem tā darbības optimizēšanai. Pamatojoties uz šiem secinājumiem un piesaistot starptautiskus partnerus (piemēram, ANO vietējo konsultantu cilvēktiesību jomā un bijušo ANO īpašo referentu spīdzināšanas jautājumos), kā arī vietējās NVO, Tieslietu ministrija sagatavoja likumprojektu par centra reorganizāciju, ombuda kandidāta(-u) atlasi un iecelšanu un ombuda autonomijas pakāpes noteikšanu, izvēloties un nozīmējot centra darbiniekus, veidojot organizācijas iekšējo struktūru un izskatot budžeta jautājumus. Šobrīd likumprojekts ir iesniegts sabiedriskai apspriešanai.

Tajā pašā laikā arī centrs veica pasākumus, lai paaugstinātu savu efektivitāti un ticamību tam uzticētajai lomai. Tas sāka izmantot savu prerogatīvu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā atsevišķu likumu atbilstību konstitūcijai un ierosināt juridiskā statusa apspriešanu tiesā vai iejaukties tiesas procesā kā „amicus curiae”, tostarp ar diskrimināciju saistītu lietu izskatīšanā. Tas atvēra reģionālo centru Varnitā, Benderas priekšpilsētā, kas atrodas Moldovas Republikas kontrolētā teritorijā, tā saucamajā drošības zonā, lai izskatītu vietējo iedzīvotāju iesniegumus un uzlabotu sadarbību ar attiecīgo ombuda institūciju Piedņestrā.

b) Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Turpināt rīcības plāna cilvēktiesību jomā (2011.–2014. gads) īstenošanu un arī turpmāk mazākumtautību problēmu risināšanā censties iesaistīt starptautisko kopienu.

Moldovas iestādes ir pierādījušas, ka turpina konsekventi īstenot rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2011.–2014. gadam un ka rezultāti uzlabojas. Piemēram, 2013. gada martā tika izstrādāti grozījumi valdības dekrētam, ar kuru izveido Valsts komisiju rīcības plāna cilvēktiesību jomā īstenošanai, lai aicinātu starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Padomi, ANO, ES, EDSO un starptautiskās NVO piedalīties šīs komisijas uzraudzības un novērtēšanas darbā. Moldovas iestādes vēlējās pēc jaunas valdības iecelšanas pēc iespējas ātrāk izteikt šādu aicinājumu.

· Nodrošināt diskriminācijas apkarošanas tiesību aktu efektīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem, jo īpaši izstrādājot visaptverošas pamatnostādnes un nodrošinot funkcionējošas Līdztiesības padomes darbību.

Kā plaši apskatīts iepriekšējā nodaļā, Moldovas iestādes, tiesu iestādes, pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji kopumā ir labi informēti par diskriminācijas novēršanas jautājumiem, kuri joprojām sabiedrībā tiek vērtēti pretrunīgi. Neilgi pēc Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu tika pieņemti vairāki īstenošanas pasākumi, proti, efektīva izglītojoša apmācību programma, lai iepazīstinātu juristus ar īstenošanas pamatnostādnēm un informētu plašāku sabiedrību; administratīvi lēmumi vai reģionāla mēroga tiesību akti, kas ir pretrunā ar Likumu par vienlīdzības nodrošināšanu, tiek atcelti ar juridiskiem līdzekļiem; kā arī tiek veidota valsts judikatūra saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem.

· Atbalstīt tās finansiālos centienus efektīvi un konsekventi īstenot rīcības plānu romu atbalstam 2011.–2015. gadam.

Kā aprakstīts iepriekšējā nodaļā, rīcības plāns romu atbalstam 2011.–2015. gadam ir konsekventi īstenots. Iepriekšējā apņemšanās institucionalizēt romu kopienas vidutājus (lai arī ar nelielu novēlošanos) atspoguļojās efektīvās budžeta saistībās 2013. gadā. Sadarbība ar starptautisko sabiedrību un tās atbalsts šajā jautājumā, kā arī cilvēktiesību jomā kopumā ir svarīgs faktors, lai plānotās darbības izdotos.

· Turpināt labo sadarbību ar de facto iestādēm Tiraspolē, kas ļautu apmainīties ar informāciju par dokumentu izsniegšanu, kā arī par tiesībaizsardzības aspektiem.

Kā aprakstīts VRLRP kritērijos, Moldovas Republikas valsts varas iestādes izsniedz personu apliecinošus dokumentus Piedņestras iedzīvotājiem, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar Moldovas tiesību aktiem un pārbaudīta, salīdzinot to ar valsts varas iestāžu rīcībā esošajiem datiem.

Sadarbība starp Kišiņevu un Tiraspoli tiesībaizsardzības jautājumos notiek uz ad hoc pamata, balstoties uz 1994. gada nolīgumu. Tomēr šo nolīgumu nevar īstenot pilnībā, ņemot vērā Moldovas Republikas progresu cilvēktiesību jomā, jo tas neparedz pietiekamas garantijas to aizdomās turēto personu cilvēktiesību ievērošanai un personas datu aizsardzībai, kuras de facto Piedņestras iestādes pieprasa izdot izmeklēšanas veikšanai; šis formāts ir jāpārskata. Darbs pie šā jautājuma atsākās pēc „5+2” sanāksmes Odesā, pamatojoties uz EDSO misijas Moldovas Republikā ierosināto projektu.

· Palielināt ieguldījumu, lai atrisinātu iespējamās problēmas saistībā ar drošību un migrāciju, un rast iespējamos risinājums kontroles palielināšanai, neskarot „5+2” sarunu procesu.

Moldovas premjerministra vietnieks reintegrācijas jautājumos (Moldovas Republikas politiskais pārstāvis „5+2” sarunu procesā) 2013. gada martā nosūtīja vēstuli Piedņestras de facto pārvaldei un informēja pārējos „5+2” sarunu procesa dalībniekus un Apvienotās kontroles komisiju, kas izveidota saskaņā ar 1992. gada Krievijas un Moldovas Republikas vienošanos par pamieru, par Moldovas Republikas nodomu izveidot sešus Moldovas Migrācijas un patvēruma lietu biroja reģistrācijas punktus pie administratīvā dalījuma robežas ar Piedņestru tā saucamajā Piedņestras konflikta drošības zonā, lai uzraudzītu un kontrolētu migrācijas plūsmas cauri Moldovas Republikas un Ukrainas robežas centrālajam (Piedņestras) posmam. Tiraspolei nosūtītā informācija ietvēra galvenos faktus par atrašanās vietu, procedūrām, atbildīgajām iestādēm un citiem būtiskiem aspektiem.

Pēc Piedņestras pārvaldes negatīvās reakcijas premjerministra vietnieks reintegrācijas jautājumos aprīlī Tiraspolei sniedza papildu precizējumus rakstveidā, kā arī publicēja publiskus paziņojumus, tostarp ar Migrācijas un patvēruma lietu biroja starpniecību. Jautājumu atkārtoti izskatīja Odesas „5+2” sanāksmes laikā (2013. gada 23.–24. maijā), kad Moldovas Republika atspēkoja Piedņestras pārmetumus, ka tās iniciatīva varētu kavēt to Piedņestrā dzīvojošo krievu un ukraiņu brīvu pārvietošanos, kuriem nav Moldovas pases. Piedņestra šķita apmierināta ar saņemtajiem paskaidrojumiem. Turklāt Moldovas Republika piekrita turpināt ar Krieviju un Ukrainu trīspusējās konsulārās apspriedes, lai Moldovu atzītu par pastāvīgo dzīvesvietu tiem Piedņestrā dzīvojošiem krieviem un ukraiņiem, kuri atsakās reģistrēties Moldovas iestādēs.

Saskaņā ar Valsts statistikas biroja datiem 2012. gadā Moldovas Republikā dzīvoja 3 559 541 iedzīvotājs (neskaitot Piedņestras reģionu). Turklāt tika lēsts, ka Piedņestras reģionā dzīvo aptuveni 509 400 iedzīvotāju (šis skaitlis iekļauj arī ievērojamu skaitu migrantu no reģiona), no kuriem 280 239 (55 %) bija Moldovas pilsoņi, kuri reģistrēti Valsts iedzīvotāju reģistrā. Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija 2012. gadā izdeva 15 531 pasi Piedņestras reģionā dzīvojošajiem Moldovas Republikas pilsoņiem.

Kopumā Moldovas Republika īsteno integrējošu politiku attiecībā uz saviem pilsoņiem, kuri dzīvo Piedņestrā, ļaujot viņiem brīvprātīgi bez maksas iegūt Moldovas pilsonību (vai pirmo reizi bez maksas saņemt personu apliecinošus dokumentus). Tā kā Moldovas Republika neatzīst Piedņestrā izdotus civilstāvokli apliecinošus dokumentus, Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija piemēro īpašus pasākumus, lai apstiprinātu pieteikuma iesniedzēju pilsonību atbilstoši grozījumiem 2004. gada Likumā par pilsonību un saskaņā ar valdības 2005. gada 9. septembra lēmumu Nr. 959 un 2011. gada 10. maija lēmumu Nr. 337. Kopš 2012. gada maija starp Kišiņevu un Tiraspoli notiek sarunas, lai ieviestu informācijas apmaiņas mehānismu, atļautu atkārtoti reģistrēt Piedņestras de facto iestāžu izdotos dokumentus un lai Piedņestras de facto iestāžu izsniegtajos civilstāvokļa dokumentos iekļautu valsts identifikācijas elementus (Moldovas Civilstāvokļa reģistra izdotu numuru); tas Piedņestras iedzīvotājiem atvieglotu pieteikšanās procedūru, lai saņemtu Moldovas personu apliecinošus dokumentus.

Pašlaik valdības 2013. gada 18. februāra Lēmums Nr. 125, ar ko apstiprina „Noteikumus par pierādījumu saņemšanu un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu Moldovas Republikas iedzīvotājiem” (kas aizstāj valdības 1995. gada 6. jūnija Lēmumu Nr. 376 ar vēlākiem grozījumiem) nosaka, ka „to personu identitātes noteikšana, kuras sasniegušas pilngadību un kurām agrāk nav izsniegti nekādi dokumenti vai kuru identitāti nevar noteikt, pamatojoties uz agrāk izdotiem dokumentiem, ir jāveic, pamatojoties uz oficiālo paziņojumu, ko iesniedzis viens no vecākiem, likumīgajiem pārstāvjiem vai citiem pirmās, otrās vai trešās pakāpes radiniekiem”. Pēdējā gadījumā pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz papildu dokumenti, kas apstiprina viņa identitāti, ko izdevusi vietējās pašvaldības vai cita valsts iestāde, kuras rīcībā ir informācija par attiecīgo personu. Attiecīgi to Piedņestras iedzīvotāju pēcteči vai radinieki, kuru identitāti nav iespējams noteikt vai atpazīt, izmantojot padomju tipa pasu sistēmu (kuru Moldovas „Reģistrs” ir mantojis), pašlaik var izmantot savu radinieku iesniegumus, lai pieteiktos Moldovas pilsonības saņemšanai. Moldovas Kriminālprocesa kodekss paredz naudas sodus un brīvības atņemšanu līdz vienam gadam par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonai trešās personas labā.

Vispārējs 4. bloka novērtējums Moldovas Republika ir sasniegusi ievērojumu progresu nepieciešamo otrā posma kritēriju efektīvas īstenošanas jomā. Tika atcelti atlikušie ārvalstnieku un bezvalstnieku likumīgas uzturēšanās ierobežojumi, efektīvi turpinājās centieni, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi personu apliecinošiem dokumentiem, ievērojami uzlabojās tiesiskā regulējuma īstenošana diskriminācijas novēršanas jomā. Bez tam ievērojams darbs ir ieguldīts situācijas normalizēšanā Piedņestras reģionā, izveidojot migrācijas uzraudzības sistēmu un ieviešot īpašas apstiprināšanas procedūras Piedņestras iedzīvotājiem, kuri iesniedz pieteikumus Moldovas personu apliecinošu dokumentu saņemšanai. Turklāt situācija Moldovas Republikā liecina par to, ka tiek konsekventi ievēroti visi ietekmes novērtējumos sniegtie ieteikumi. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi otrā posma 4. blokam noteiktos kritērijus. Nepieciešamā turpmākā rīcība: · apstiprināt Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu ilgtspējīgu īstenošanu, jo īpaši, izveidojot funkcionējošu Līdztiesības padomi, un turpināt darbu, lai nodrošinātu Likuma par personu ar invaliditāti sociālo integrāciju īstenošanu pilnā apjomā; · apstiprināt valsts rīcības plāna cilvēktiesību jomā finansiālo atbalstu; · turpināt īstenot tieslietu nozares reformu, tostarp ombuda institūcijas stiprināšanu; · izveidot plānotos reģistrācijas punktus gar administratīvā dalījuma robežu ar Piedņestras reģionu; · turpināt veikt pasākumus, lai uzlabotu situācija Piedņestras reģionā, atvieglojot Piedņestras iedzīvotājiem pierādījumu un dokumentu iesniegšanu.

3.           Secinājumi

Kopš ES un Moldovas Republikas vīzu dialoga uzsākšanas 2010. gada jūnijā un Moldovas iestāžu iepazīstināšanas ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP) 2011. gada janvārī, Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par Moldovas Republikas panākumiem, veicot nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu četros pirmā posma blokos noteiktos kritērijus, un tagad ziņo par VRLRP otrā posma kritēriju izpildi šajā Ceturtajā progresa ziņojumā.

Papildus šim intensīvajam ziņošanas procesam saistībā ar VRLRP Komisija arī turpināja uzraudzīt Moldovas Republikas progresu attiecīgajās VRLRP jomās, izmantojot:

· ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma atvieglošanas apvienoto komiteju;

· ES un Moldovas Republikas Atpakaļuzņemšanas apvienoto komiteju;

· ES un Moldovas Republikas Apvienoto apakškomiteju Nr. 3;

· ES un Moldovas Republikas Mobilitātes partnerības augstākā līmeņa ierēdņu sanāksmi;

· ES un Moldovas Republikas dialogu cilvēktiesību jomā.

Katrā no šīm komitejām un struktūrām ir panākts progress dialogā un sadarbībā starp ES un Moldovas Republiku, un šī sadarbība notiek nevainojami. Vīzu režīma atvieglošanas un Atpakaļuzņemšanas apvienoto komiteju pēdējā sanāksmē, kas notika Briselē 2013. gada 12. jūnijā, piedaloties ES dalībvalstīm, Komisija konstatēja, ka abu nolīgumu īstenošana kopumā ir apmierinoša.

ES un Moldovas Republikas vīzu dialogs ir izrādījies svarīgs instruments reformu veicināšanai ne vien tieslietu un iekšlietu jomā, bet arī citās jomās, piemēram, tiesiskuma un konstitucionālo jautājumu, tostarp politisko partiju finansēšanas un politiskā neaizskaramības jomā. Progress, ko Moldovas Republika panākusi dažādās jomās, uz kurām attiecas VRLRP četri bloki, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis pastāvīgs un efektīvs, norādot uz Moldovas Republikas iestāžu nopietno apņemšanos un centieniem padarīt VRLRP īstenošanu par prioritāti likumdošanas, politikas un administratīvajā darba kārtībā.

Tomēr ir svarīgi vēlreiz atzīmēt, ka saistībā ar VRLRP ietvaros vairākās jomās veiktajām reformām un jo īpaši tām, kuru mērķis ir nodrošināt labu valsts pārvaldību, Moldovas iestādēm ir nepārprotami jāparāda stabila politiskā griba, lai šīs reformas pilnībā nostiprinātos Moldovas sabiedrībā.

Pašreizējais novērtējums liecina, ka Moldovas Republika visumā atbilst visiem četros VRLRP blokos noteiktajiem kritērijiem. Visos četros blokos tiesiskais un politikas satvars un institucionālie un organizatoriskie principi un procedūras atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir guvusi ļoti labus panākumus, efektīvi un ilgtspējīgi īstenojot VRLRP otrā posma kritērijus. Šajā ziņojumā norādīto darbību izpilde ļaus Moldovas Republikai pabeigt visu VRLRP otrā posma kritēriju īstenošanu.

Komisija turpinās pievērst īpašu uzmanību tam, lai Moldovas Republika piešķirtu atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus tiesiskā un politikā satvara ilgtspējīgai īstenošanai. Šajā sakarā Moldovas Republikai tika lūgts ieviest ilgtermiņa vairāku gadu plānošanu, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu resursu un cilvēkresursu piešķiršanu nepārtrauktai kritēriju izpildei, sistemātiski iekļaujot nepieciešamo izdevumu pozīcijas valsts budžetā. Tāpat ir būtiski turpināt organizēt mērķtiecīgas informācijas kampaņas, kuru mērķis ir precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum.

Komisija turpinās aktīvi uzraudzīt šajā ziņojumā norādīto darbību izpildi atbilstoši VRLRP četriem blokiem, lai rudenī ziņotu par visu Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna kritēriju efektīvu īstenošanu.

[1]               Padomes dokuments 18078/10.

[2]               i) dokumentu drošība, ieskaitot biometriju; ii) nelegālā migrācija, tostarp atpakaļuzņemšana; iii) sabiedriskā kārtība un drošība, kā arī iv) ārējo attiecību un pamattiesību joma.

[3]               SEC(2011) 1075 galīgā redakcija.

[4]               SWD (2012)12 galīgā redakcija.

[5]               COM (2012) 348 galīgā redakcija.

[6]               COM(2012) 443 galīgā redakcija.

[7]               Apakškomiteja Nr. 3: muita, pārrobežu sadarbība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, narkotiskās vielas, nelegālā migrācija.

[8]               COM(2012) 443 galīgā redakcija.

[9]               Divtoņu ūdenszīme, šķiedras, kas kļūst redzamas ultravioletā gaismā, fluorescējošs aizsargdiegs, mikrodruka, lāzerperforēts pases numurs, kā aprakstīts III sadaļas 1. informatīvā papildinājuma V punktā. ICAO 9303. dokumenta 1. daļa „Drošības standarti mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem”.

[10]             Ūdenszīmes, mikrodruka, emblēmas un sērijas numuri, kas kļūst redzami ultravioletā gaismā.

[11]             Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegto informāciju Piedņestras apgabalā dzīvo 509 400 iedzīvotāju, no kuriem 55 % ir Moldovas Republikas pilsoņi un 33 128 no viņiem ir Moldovas Republikas biometriskā pase.

[12]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

[13]             SEC(2011)145 galīgā redakcija.

[14]             2012. gadā tika izmeklēti 87 korupcijas gadījumi, tika pabeigtas 92 lietas, piemēroti 102 disciplinārsodi, no kuriem 34 gadījumos darbinieki tika atbrīvoti no darba. Laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam tika ierosinātas četras krimināllietas par nopietniem korupcijas gadījumiem.

[15]             ES Šengenas katalogs: Ārējo robežu kontrole, Atpakaļsūtīšana un atpakaļuzņemšana, Ieteikumi un labākā prakse, Padomes dokuments 7864/09.

[16]             http://www.eubam.org/files/20121206142708402683P9AP_ENG_Second_Year.pdf

[17]             Demokrātijas un ekonomiskās attīstības organizācija — GUAM (Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna un Moldovas Republika).

[18]             Robežpolicijas pārvalde 2013. gada aprīlī saņēma visu nepieciešamo aprīkojumu un 30 patruļmašīnas, lai mobilās vienības varētu darboties.

[19]             Pēdējā Vīzu režīma atvieglošanas apvienotās komitejas sanāksme notika 2013. gada 12. jūnijā.

[20]             Atbilstoši minimālajiem standartiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2008/115/EK par to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

[21]             Saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.

[22]             Pēdējā Vīzu režīma atvieglošanas apvienotās komitejas sanāksme notika 2013. gada 12. jūnijā.

[23]             Vidējais pirmās instances lēmuma pieņemšanas laiks 2012. gadā bija 107 dienas, kas nepārsniedz noteikto 6 mēnešu termiņu. Iekļaujot otro instanci, lietas izskatīšanas laiks kļūst ievērojami garāks, t. i., 401 diena. Pašlaik tiek izskatītas 82 lietas (saistībā ar 85 personām) (lēmums vēl nav pieņemts pirmajā instancē vai pārsūdzības instancē).

[24]             Kopš procedūras ieviešanas ir pieņemti 17 lēmumi. Moldovas Republikas teritorijā 2013. gada 1. janvārī uzturējās 1998 bezvalstnieki (atzīti/ar pastāvīgas uzturēšanās tiesībām).

[25]             Ar cilvēku tirdzniecību saistītie dati pa gadiem: reģistrēti noziedzīgi nodarījumi (2010. gadā – 140, 2011. gadā – 111, 2012. gadā – 151) un cietušie, kuriem palīdzību sniedzis Atbalsta un palīdzības centrs (CAP) (2010. gadā – 355, 2011. gadā – 339, 2012. gadā – 424). Cietušo skaits saskaņā ar IeM datiem: 2011. gadā – 131, 2012. gadā – 266. Notiesājošu spriedumu skaits: 2011. gadā – 7, 2012. gadā – 13. No cilvēku tirdzniecības cietušie bērni, kuriem sniegta palīdzība: 2010. gadā – 9,6 %, 2011. gadā – 14 %, 2012. gadā – 13 %.

[26]             Līdzekļi, kas nepieciešami plānā iekļauto darbību īstenošanai, tiek nodrošināti no 2012.–2013. gada asignējumiem, ko piešķir valsts iestādēm, ko finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, papildus ārējam atbalstam, ko valsts iestādes saņem par konkrētu projektu īstenošanu: „Atbalsts Eiropas Padomes projektam par labu pārvaldību un korupcijas apkarošanu Austrumu partnerībā”, Eiropas Komisijas atbalsts projektā „Atbalsts Moldovas Republikas valdībai, īstenojot korupcijas apkarošanas pasākumus, veicot reformas Iekšlietu ministrijā, tostarp policijā, un nodrošinot personas datu aizsardzību”.

[27]             Līdz šim šī sistēma nav devusi vēlamo rezultātu, kā arī pieeja integritātei valsts sektorā nav būtiski mainījusies. Ilgu laiku korupcijas riska pašnovērtējums tika veikts formāli, bet politiskā nestabilitāte ietekmēja valsts iestāžu vadības spējas. Situācijas uzlabošanai paredzētie integritātes plāni nebija apmierinoši. Nesen VKAC saņēma atļauju piedalīties to darba grupu darbā, kam uzticēts veikt korupcijas riska analīzi, un izteikt savu viedokli. Pirms tam VKAC bija tikai vērotāja loma, kas neļāva pilnvērtīgi piedalīties šajā procesā.

[28]             Funkcionālā neatkarība tiek nodrošināta, izmantojot procedūru, ar ko VKAC direktoru ieceļ tā, lai viņa pilnvaru termiņš neatbilstu valdības, parlamenta vai prezidenta pilnvaru termiņam; VKAC direktoru un direktora vietniekus ieceļ, pamatojoties uz likumā noteiktiem kritērijiem, t. i., tiek vērtēta viņu , kā arī viņi nedrīkst būt saistīti ar politiskām partijām; iecelšanas/atlaišanas procedūrā ir iesaistīta vairāk nekā viena iestāde; stingri atlaišanas nosacījumi pirms pilnvaru termiņa beigām ir sīki izklāstīti likumā.

[29]             Dzīvesveida pārbaudes laikā personas dzīvesveidu salīdzina ar tās likumīgo ienākumu līmeni.

[30]             Projekts „Atbalsts Moldovas Republikas valdībai, īstenojot korupcijas apkarošanas pasākumus, veicot reformas Iekšlietu ministrijā, tostarp policijā, un nodrošinot personas datu aizsardzību”.

[31]             CVK sastāvā ir dažādu politisko partiju pārstāvji, no kuriem trīs strādā uz pilnu slodzi, kā arī 20 darbinieki. Komisija darbojas galvenokārt vēlēšanu kampaņas laikā. CVK jābūt nepieciešamajiem resursiem, lai aktīvi veiktu vispārēju, neatkarīgu vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansēšanas uzraudzību.

[32]             OPFML ir Kamdenas līdzekļu atguves aģentūru tīkla (CARIN) loceklis ar novērotāja statusu.

[33]             i) Saņemtie personu izdošanas pieprasījumi: Tieslietu ministrija tos izskata 3–4 mēnešu laikā, bet Ģenerālprokuratūra — divu līdz trīs mēnešu laikā; ii) saņemtās vēstules ar lūgumu sniegt tiesisko palīdzību: Tieslietu ministrija tās izskata divu līdz trīs mēnešu laikā, bet Ģenerālprokuratūra — maksimums pus gada laikā; iii) Tieslietu ministrija izskata saņemtos pieprasījumus par kriminālsodu atzīšanu un izpildi aptuveni 3 mēnešu laikā, bet sagatavo pieprasījumus par kriminālsodu atzīšanu un izpildi 4–5 mēnešu laikā; iv) Tieslietu ministrija izskata pieprasījumus par notiesāto personu nodošanu uz citām valstīm 5–6 mēnešu laikā.

[34]             Saskaņā ar konvenciju divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu izmeklēšanas grupu konkrētam mērķim uz ierobežotu laiku, lai veiktu kriminālizmeklēšanu vienā vai vairākās valstīs.

[35]             Tās mērķis ir kontrolēt, kā tiesībaizsardzības iestādes nosaka, reģistrē un paziņo par lietām, kas attiecas uz organizēto noziedzību.