Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Rumānijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu 2012.-2016. gadam /* COM/2013/0373 final - 2013/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Rumānijas 2013. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu
2012.-2016. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1]
un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[3], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un
finanšu komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada
26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu
nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kam
pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām,
kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas
izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada
13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem,
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu
par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm[4],
kas kopā veido “integrētās
pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt
vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā
ekonomikas un nodarbinātības politikā. (3) Valstu vai to valdību
vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma
lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir
saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas
līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un
politikas virzienus. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu
līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu
apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa
2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos
ieteikumus. (4) Padome 2012. gada
6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Rumānijas
2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par
atjaunināto Rumānijas 2011.-2015. gada konverģences
programmu. (5) Komisija 2012. gada
28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[5], iezīmējot
2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu.
Pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija 2012. gada
28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma
ziņojumu[6],
kurā Rumānija netika minēta kā viena no
dalībvalstīm, par kurām tiks sagatavots padziļināts
pārskats. (6) Eiropadome 2012. gada
14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt
finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt
izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot
diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,
ekonomikā atjaunot parastos aizdevumu izsniegšanas nosacījumus,
sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba
problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un
modernizēt valsts pārvaldi. (7) Rumānija 2013. gada
30. aprīlī iesniedza savu 2013. gada konverģences
programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam, un
2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas
vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. (8) Pamatojoties uz
2013. gada konverģences programmas novērtējumu
saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka
minētās programmas budžeta prognožu pamatā esošais
makroekonomiskais scenārijs ir ticams un atbilst Eiropas Komisijas
jaunākajā prognozē ietvertajam novērtējumam.
Pateicoties būtiskiem konsolidācijas centieniem un saskaņā
ar Padomes ieteikumu, Rumānija 2012. gadā vispārējo
valsts budžeta deficītu samazināja tā, lai tas būtu zem
3 %.. Konverģences programmas mērķis ir sasniegt VTM,
proti, -1 % no IKP (iepriekš -0,7 % no IKP), kas atbilst
Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Programmā
izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir sasniegt
VTM līdz 2014. gadam, kas, Komisijai veicot pārrēķinu
saskaņā ar kopīgi pieņemto metodoloģiju, atbilst VTM
sasniegšanai līdz 2015. gadam. Progress strukturālā
izteiksmē virzībā uz VTM sasniegšanu ir lielāks par
0,5 % no IKP 2013. gadā un aptuveni 0,4 %
2014. gadā. Izdevumu kritērijs visā programmas
laikposmā tika izpildīts. Korekcija ir paredzēta 2013. gada
sākumā, īstenojot pasākumus ieņēmumu
palielināšanai, tostarp samazinot ar nodokli apliekamos ienākumus,
uzlabojot lauksaimniecības nodokļu sistēmu, ieviešot
neplānotas nodevas pēc tam, kad ir atcelti gāzes cenu
ierobežojumi un ieviests īpašs nodoklis par elektroenerģijas un
gāzes pārvadi. Galvenie konverģences programmas riski attiecas
uz turpmākām iespējamām finanšu korekcijām
saistībā ar ES līdzekļu apguvi vai uz finansējumu no
prioritārajiem projektiem piešķirtā valsts budžeta,
atkārtotu kavēto maksājumu uzkrāšanos, jo īpaši
pašvaldību līmenī, un ierobežotu progresu saistībā ar
valstij piederošu uzņēmumu pārstrukturēšanu. Rumānijas
valsts parāds joprojām ir salīdzinoši zems: 37,8% no IKP
2012. gadā. Sagaidāms, ka 2014. gadā tas
palielināsies līdz 38,6%, taču visu programmas laikposmu
saglabāsies zem 60 % no IKP robežvērtības. (9) Pēc Rumānijas
2011. gada 17. februāra lūguma Eiropas Komisija un SVF ar
Rumānijas iestādēm apsprieda piesardzības ekonomikas
korekciju programmu. Saistībā ar ES palīdzību
piesardzības pasākumu veidā Rumānija uzņēmās
īstenot visaptverošu ekonomikas politikas programmu, īpašu
uzmanību vēršot uz strukturālās reformas pasākumiem,
lai uzlabotu darba un ražojumu tirgu darbību un palielinātu
Rumānijas ekonomikas noturību un izaugsmes potenciālu.
Paralēli ar programmu ir nodrošināts, ka fiskālā
konsolidācija turpinās, valsts finanšu pārvaldība un
kontrole uzlabojas un reformas tiek īstenotas ārpolitikas,
monetārās politikas, finanšu stabilitātes un finanšu tirgus
politikas jomā. Rumānija 2013. gada martā oficiāli
lūdza SVF programmu pagarināt par trim mēnešiem. Lai arī
2013. gada marta beigās beidzās iespēja izmantot ES
programmas līdzekļus, galīgais programmas pārskats tiks
īstenots 2013. gada jūnija beigās. (10) Rumānijas
fiskālā situācija ir uzlabojusies, un budžeta deficīts
2012. gadā samazinājās zem 3 %, un
2013. gadā ir paredzēta turpmāka fiskālā
konsolidācija. Zema nodokļu iekasēšana ir būtiska
Rumānijas nodokļu sistēmas problēma, jo īpaši PVN un
ar nodarbinātību saistītu nodokļu jomā. Vides
nodokļi ir zemāki par vidējo līmeni ES. Rumānijas valsts
parāds joprojām ir zems: 34,7 % no IKP 2011. gadā.
Sagaidāms, ka 2014. gadā tas palielināsies līdz
38 %, taču saglabāsies zem 60 % no IKP
robežvērtības. Lai arī Rumānijai īstermiņā
vai vidējā termiņā nedraud fiskālā spriedze,
vidējā termiņā ar vecumu saistītu izdevumu
dēļ tajā ir vidēja mēroga risks. Pastāv bažas
attiecībā uz pensijas sistēmas ilgtspējību un
piemērotību, jo aktīvi nodarbināto iemaksu veicēju
skaits attiecībā pret pensijā esošo saņēmēju
skaitu ir proporcionāli zems. Rumānija tagad ir viena no divām
dalībvalstīm, kura vēl nav izlēmusi vienādot
pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm, un gados
vecāku darbinieku nodarbinātības līmenis (41,4 %
2012. gadā) ir ievērojami zem vidējā līmeņa
ES. (11) Rumānijas veselības
aprūpes nozarē ir liela nevienlīdzība, kas attiecas uz
pieeju pakalpojumiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas ir
saistīts arī ar resursu neefektīvu izmantošanu un sliktu
pārvaldību. Ir sāktas reformas veselības aprūpes
nozares efektivitātes uzlabošanai, taču centienus ir nepieciešams
turpināt. Sistēmas izmaksu lietderību varētu uzlabot,
samazinot slimnīcu stacionārās aprūpes pārlieku lielu
izmantošanu un stiprinot primāro aprūpi un konsultēšanas
sistēmas. (12) Rumānijā
2012. gadā joprojām bija zems nodarbinātības
līmenis (63,8 %), lai gan neliels uzlabojums tika konstatēts
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (no 62,8 %).
Rumānijai līdz 2020. gadam būs grūti sasniegt
stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto
mērķi — 70 %. Rumānijā darba ražīgums
joprojām ir viens no zemākajām ES. Publiskā sektora
nodarbināšanas aktivizēšana, darba meklēšanas un
pārkvalificēšanas pakalpojumu kvalitāte joprojām ir
salīdzinoši zema. Ierobežota administratīvā spēja
neļauj ne efektīvi īstenot aktīvā darba tirgus
politiku, sniedzot kvalitatīvus individualizētos pakalpojumus, ne
arī labākā mērā integrēt aktīvā un
pasīvā darba tirgus politiku. Pieaugušo līdzdalības
rādītājs mūžizglītības programmā
joprojām ir nemainīgs un ļoti zems (1,6 %
2011. gadā), kas ir ievērojami zemāks par vidējo
rādītāju ES (8,9 %). Jauniešu nodarbinātības un
aktivitātes līmenis 2012. gadā bija viens no
zemākajiem ES (attiecīgi 23,9 % un 30,9 %), savukārt
jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā bija 22,7 %.
Rumānijā ir reģistrēts liels to jauniešu skaits, kuri nav
ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītības sistēmā,
ne apmācībā, un to skaits palielinās (16,8%
2012. gadā). (13) Nabadzības
samazināšana joprojām ir būtiska problēma.
2011. gadā 40,3 % iedzīvotāju draudēja
nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir gandrīz par
divām trešdaļām vairāk nekā vidēji ES, kur
rādītājs ir 24,2 %. Šī problēma īpaši skar
bērnus (49,1 %). Sociālo pārvedumu (neskaitot pensijas)
ietekme uz nabadzības samazināšanu joprojām ir ievērojami
zemāka par pārvedumu vidējo efektivitāti ES gan
attiecībā uz iedzīvotājiem kopumā (23,7 % Rumānijā
attiecībā pret 37,5 % ES 2011. gadā), gan bērniem
(22 % attiecībā pret 42,8 % ES). Sociālo pabalstu
zemais izlietojuma līmenis, segums un piemērotība joprojām
ir problēma attiecībā uz to, lai ar sociālajiem pabalstiem
efektīvi varētu samazināt nabadzību. Sociālās
palīdzības jomā pēc 2011. gada reformas
2012. gadā tika pieņemti vairāki tiesību akti.
Atlikušo tiesību aktu pieņemšana būtu svarīgs solis
virzībā uz reformas pabeigšanu. Taču saikni ar
aktivizēšanas pasākumiem varētu vēl vairāk
stiprināt. Romu integrācijas valsts stratēģiju sāka
īstenot 2012. gadā, taču tās rezultāti ir
pieticīgi. Lai stratēģiju varētu efektīvi
īstenot, tostarp piešķirt finansējumu, ir nepieciešama
labāka koordinēšana starp dažādajām
ieinteresētajām personām. (14) 2011. gada
izglītības likums, kas ir būtiska reforma, ar kuru tika
izveidota ilgtermiņa programma visa līmeņa izglītības
kvalitātes atjaunināšanai, vēl aizvien nedarbojas
pilnībā. Lai izglītības reformu sekmīgi īstenotu,
vajadzīgie finanšu resursi un cilvēkresursi būs jāvelta tam,
lai veicinātu administratīvo spēju palielināšanu un
politikas izstrādi. Rumānija saskaras ar būtisku problēmu
attiecībā uz izglītības un apmācības
sistēmas kvalitātes uzlabošanu. Priekšlaicīga mācību
pārtraukšana ir būtiska problēma; priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas rādītājs Rumānijā
2012. gadā bija 17,3 %, kas ir krietni virs vidējā
rādītāja ES (13,5 %) un valsts mērķa
(11,3 %). Šādas problēmas pastāv jo īpaši lauku un
attālos reģionos un romu iedzīvotāju vidū.
Rumānijai trūkst arī piemērota datu vākšanas
mehānisma attiecībā uz priekšlaicīgu mācību
pārtraukšanu; šajā saistībā lietderīga būtu
visaptveroša stratēģija, ko paredzēts pieņemt šogad.
Joprojām problemātisks ir jautājums par pieeju
kvalitatīvai, izmaksu ziņā pieejamai pirmsskolas
izglītībai. Savstarpēja neatbilstība starp prasmēm un
darba tirgus pieprasījumu ir raksturīga lielai daļai
arodizglītības un augstākās izglītības programmu,
un sevišķa problēma ir zems profesionālo iemaņu
līmenis. Augstā bezdarba līmeņa augstskolu absolventu
vidū un pārāk augsti kvalificētu personu īpatsvara
dēļ par augstu prioritāti izvirzīta augstākās
izglītības turpmāka saskaņošana ar darba tirgus
vajadzībām. Pozitīvs, taču lēns progress tika
konstatēts attiecībā uz pāreju no institucionālas
aprūpes uz alternatīvu aprūpi bērniem bez vecāku
aprūpes, taču centienus nepieciešams turpināt. (15) Vājas
administratīvās spējas Rumānijā ir būtiska
problēma. Valsts pārvaldi raksturo nekonsekvents tiesiskais
regulējums, bieža ārkārtas rīkojumu izmantošana, zems
ministriju sadarbības līmenis un pārlieku liela
birokrātija. To apdraud arī prasmju trūkums,
pārredzamības trūkums attiecībā uz personāla
pieņemšanu darbā un augsta vadības mainība. Vājas
administratīvās spējas sekmē ES līdzekļu
vāju apgūšanu. Saskaņā ar ES finansiālās palīdzības
programmu 2012. gada beigās noteiktais līdzekļu
apgūšanas mērķis ne tuvu netika sasniegts. Kumulatīva
līdzekļu apgūšana 2012. gada beigās sasniedza
5,53 miljardus euro jeb 20,2 % no kopējiem pieejamajiem
struktūrfondu, kohēzijas un lauksaimniecības fondu
līdzekļiem. Tas bija par 2,47 miljardiem euro mazāk,
nekā bija paredzēts saskaņā ar programmas 2012. gada
beigu mērķi, proti, 8 miljardiem euro. Struktūrfondu un
kohēzijas fondu apgūšanas līmenis ir vēl zemāks,
proti, 2013. gada marta beigās tas bija 13 %. ES fondu
apgūšana 2012. gada otrajā pusē lielākoties tika
apturēta, pēc tam kad valsts un Eiropas revidenti
pārvaldības un kontroles sistēmās un publiskā
iepirkuma sistēmā bija konstatējuši trūkumus. Pastāv
būtisks risks, ka būtiska daļa no struktūrfondu un
kohēzijas fondu līdzekļiem 2013. gadā tiks
atbrīvoti no saistībām. (16) Rumānija saskaras ar
vairākām problēmām saistībā ar ekonomikas
konkurētspēju, un rūpniecības un pakalpojumu
produktivitāte joprojām ir zema. Galvenās problēmas ir
neattīstīta uzņēmējdarbības vide un vājš
atbalsts pētniecībai un izstrādei. Uzlabojumi
uzņēmējdarbības vidē būtu jāiekļauj
plašākā, saskaņotā e-pārvaldes stratēģijā,
lai veicinātu administratīvo kultūru, kurai raksturīga
pārredzamība, un juridisko noteiktību un sniegtu labākus
publiskos tiešsaistes pakalpojumus. Rumānijai būtu arī
jāveic pasākumi, lai atvieglotu pieeju finansējumam un
samazinātu administratīvo slogu MVU. Pētniecības un
izstrādes intensitāte ir ļoti zema (0,48 %
2011. gadā), un ir būtiski jāuzlabo ieguldījumu
efektivitāte un lietderība. Ieguldītājiem
pētniecībā un izstrādē par prioritārām ir
jānosaka darbības, kurām ir potenciāls piesaistīt
privātos ieguldījumus. Rumānijai būtu arī
jāstiprina intelektuālā īpašuma tiesību sistēma
nolūkā palielināt pētījumu rezultātu
komercializāciju. (17) Rumānijā
ir zema konkurence un zema enerģijas un transporta nozares
efektivitāte. Valstij piederošo uzņēmumu neefektivitāte un
nepārredzama pārvaldība šajās nozarēs ir būtiska
problēma. Ēku , centrālās apkures, rūpniecības un
transporta energoefektivitātes palielināšana ir papildu būtisks
uzdevums. Rumānija ir trešā visenergoietilpīgākā
tautsaimniecība Eiropas Savienībā, un tās
energointensitāte ir divarpus reizes augstāka nekā vidēji
ES. Tā arī ir trešā tautsaimniecība Eiropas
Savienībā, kas rada vislielākās oglekļa emisijas.
Dzīvojamajās ēkas Rumānijā tiek izmantots astoņas
reizes vairāk enerģijas nekā vidēji
ES-15 dalībvalstīs, jo centrālās apkures sistēma
nav efektīva un ēkas nav pienācīgi nosiltinātas.
Rumānijas elektroenerģijas un gāzes tirgu integrēšana ES
tirgos joprojām ir nepilnīga, un vēl aizvien ir jāievieš
pārrobežu gāzes savienojumi. (18) Eiropas pusgada ietvaros
Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Rumānijas ekonomikas
politiku. Tā ir izvērtējusi konverģences programmu un
valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma
vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas
fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē
Rumānijā, bet arī programmu atbilstību ES noteikumiem un
norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt
Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību,
kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos nodrošinot ES
līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi saskaņā ar
Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.‑8. ieteikumā. (19) Ņemot vērā šo
novērtējumu, Padome ir izskatījusi Rumānijas
konverģences programmu, un tās atzinums[7] ir atspoguļots jo
īpaši turpmāk 1. ieteikumā, IESAKA Rumānijai laikposmā no
2013. līdz 2014. gadam rīkoties šādi. 1. Pabeigt ES / SVF
finansiālās palīdzības programmu. 2. Nodrošināt uz izaugsmi
vērstu fiskālo konsolidāciju un īstenot budžeta
stratēģiju 2013. gadam un turpmākiem gadiem, kā
plānots, tādā veidā nodrošinot vidēja termiņa
mērķa sasniegšanu līdz 2015. gadam. Uzlabot nodokļu
iekasēšanu, īstenojot visaptverošu nodokļu saistību
izpildes stratēģiju, un cīnīties pret nedeklarētu
nodarbinātību. Vienlaicīgi izpētīt veidus, kā
palielināt paļaušanos uz vides nodokļiem. Vienādot
pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm un pensiju
reformu atbalstīt ar gados vecāku darbinieku nodarbinātības
sekmēšanu. 3. Īstenot veselības
nozares reformas nolūkā palielināt tās efektivitāti,
kvalitāti un pieejamību, jo īpaši cilvēkiem ar
mazākām iespējām un attālām, izolētām
kopienām. Samazināt stacionārās aprūpes pārlieku
lielu izmantošanu, stiprinot ambulatoro aprūpi. 4. Uzlabot līdzdalību
darba tirgū, kā arī darba spēka nodarbinātību un
produktivitāti, pārskatot un stiprinot darba tirgus politiku, lai
nodrošinātu apmācību un individualizētus pakalpojumus un
sekmētu mūžizglītību. Uzlabot Valsts
nodarbinātības aģentūras spēju uzlabot sniegto
pakalpojumu kvalitāti un palielināt to darbības mērogu.
Cīnīties pret jauniešu bezdarbu, nekavējoties īstenot
valsts plānu jauniešu nodarbinātībai, tostarp, piemēram,
ieviešot garantijas jauniešiem shēmu. Lai mazinātu
nabadzību — uzlabot sociālo pārvedumu
efektivitāti un lietderību, īpašu uzmanību pievēršot
bērniem. Pabeigt sociālās palīdzības reformu,
pieņemot attiecīgos tiesību aktus un stiprinot to saikni ar
aktivizēšanas pasākumiem. Nodrošināt romu integrācijas
valsts stratēģijas īstenošanu praksē. 5. Paātrināt
izglītības reformu, tostarp veicināt administratīvās
spējas uzlabošanu gan centrālā, gan vietējā
līmenī, un izvērtēt reformu ietekmi. Paātrināt
reformas arodizglītības un apmācības jomā. Vēl
vairāk saskaņot augstāko izglītību ar darba tirgus
vajadzībām un uzlabot piekļuvi darba tirgum
nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Īstenot valsts stratēģiju par priekšlaicīgu
mācību pārtraukšanu, galveno uzmanību vēršot uz
labāku pieeju kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, tostarp romu
tautības bērniem. Paātrināt pāreju no
institucionālas aprūpes uz alternatīvu aprūpi bērniem
bez vecāku aprūpes. 6. Stiprināt
institūciju un valsts pārvaldes iestāžu pārvaldību un
kvalitāti, jo īpaši uzlabojot spējas attiecībā uz
stratēģisku un budžeta plānošanu, uzlabojot valsts
pārvaldes profesionalitāti ar labāku cilvēkresursu
pārvaldīšanu un stiprinot koordinēšanas mehānismus starp
dažādajiem valdības līmeņiem. Būtiski uzlabot noteikumu
kvalitāti, izmantojot ietekmes novērtējumus, un
sistemātiskus un novērtējumus. Pielikt lielākas pūles,
lai paātrinātu ES līdzekļu apgūšanu, jo īpaši
stiprinot pārvaldības un kontroles sistēmas un uzlabojot
publisko iepirkumu. 7. Uzlabot un vienkāršot
uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši samazinot
administratīvo slogu MVU un īstenojot saskaņotu
e-pārvaldības stratēģiju. Atvieglot un dažādot MVU
sniegto pieeju finansējumam. Nodrošināt ciešākas saiknes starp
pētniecību, inovāciju un rūpniecību, jo īpaši par
prioritārām nosakot pētniecības un izstrādes
darbības, kurām ir potenciāls piesaistīt privātā
sektora ieguldījumus. Pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu tiesu
sistēmas kvalitāti, neatkarību un efektivitāti
saistībā ar lietu izskatīšanu, un efektīvāk apkarot
korupciju. 8. Sekmēt
konkurenci un efektivitāti tīklu nozarēs, nodrošinot valsts
regulatīvo iestāžu neatkarību un spējas un turpinot valstij
piederošo uzņēmumu korporatīvās pārvaldes reformu
enerģijas un transporta nozarē. Pieņemt visaptverošu
ilgtermiņa transporta plānu un uzlabot platjoslas
infrastruktūru. Arī turpmāk atcelt gāzes un
elektroenerģijas regulētās cenas un uzlabot
energoefektivitāti. Uzlabot enerģijas tīklu pārrobežu
integrāciju un paātrināt gāzes starpsavienojumu projektu
īstenošanu. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997, 1. lpp. [2] COM(2013) 373 final. [3] P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053. [4] Padomes 2013. gada 22. aprīļa
Lēmums 2013/208/ES. [5] COM(2012) 750 final. [6] COM(2012) 751 final. [7] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK)
Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.