Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Dānijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Dānijas konverģences programmu 2012.‑2016. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – "Eiropa 2020" –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5], kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un rīcībpolitiku. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot ciešu apņēmību sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)       Padome 2012. gada 6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Dānijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Dānijas atjaunināto konverģences programmu 2011.-2015. gadam.

(5)       Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu[6], tādējādi uzsākot 2013. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma arī brīdinājuma mehānisma ziņojumu[7], kurā tā identificēja Dāniju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)       Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu un uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas, kā arī modernizēt valsts pārvaldi.

(7)       Komisija 2013. gada 10. aprīlī atbilstoši 5. pantam Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, darīja zināmus atklātībai tās padziļinātā pārskata rezultātus[8] par Dāniju. Komisijas veiktā analīze tai ļauj secināt, ka Dānijā pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība, taču tā nav pārmērīga.

(8)       Dānija 2013. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2013. gada konverģences programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam, un savu 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9)       Pamatojoties uz 2013. gada konverģences programmas izvērtējumu atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Scenārijs, kas 2013. gadā paredz 0,7 % un 2014. gadā 1,6 % IKP pieaugumu, lielā mērā saskan ar Komisijas 2013. gada pavasara prognozes rādītājiem – 0,7 % un 1,7 %. Konverģences programmā ir izklāstīta budžeta stratēģija, kuras mērķis ir novērst pārmērīgo deficītu un līdz 2013. gadam izpildīt Dānijas vidējā termiņa mērķi nepārsniegt strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP, tādējādi atspoguļojot Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķus. Programma ir vērsta uz vispārējās valdības budžeta deficītu 1,7 % apmērā no IKP 2013. gadā un 1,8 % apmērā no IKP 2014. gadā, kas atbilst Komisijas ierosinātajam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras termiņam. Pamatojoties uz strukturālās budžeta bilances aprēķiniem, gada vidējie fiskālie pasākumi 2011.‑2013. gadā atbilst Padomes sniegtajiem ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros. Tiek lēsts, ka valdības reālie izdevumi (ieskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) 2013. gadā nepieaugs un 2014. gadā pieaugs par 0,4 %, kas atbilst abiem gadiem noteiktajam izdevumu kritērijam. Dānijas valsts finanšu sistēma kopumā ir stabila, un valsts jau ir sasniegusi savu vidējā termiņa mērķi. Tomēr, tā kā Dānijas sabiedrība noveco un tajā pastāv vērienīga rīcībpolitika labklājības jomā, Dānijai ir būtiski saglabāt stabilu un ilgtspējīgu fiskālās politikas sistēmu un noturēt deficītu zem Līgumā noteiktā kritērija 3 % apmērā no IKP.

(10)     Dānija 2012. gadā pabeidza invaliditātes pensiju un subsidēto nodarbinātības shēmu („elastīga darba”) reformu, un tā stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī. Šīs reformas ietver nozīmīgus pasākumus Dānijas darbaspēka piedāvājuma palielināšanai. Tomēr joprojām ir svarīgi uzlabot to iedzīvotāju nodarbināmību, kuri ir vistālāk atstumti no darba tirgus un starp kuriem ir migrantu izcelsmes iedzīvotāji, ilgstoši bezdarbnieki un mazkvalificēts darbaspēks. Lai gan Dānijas valdības vērienīgā reformu programma ir vērtējama atzinīgi, ir svarīgi nodrošināt, lai Dānijas izslavētais „elastdrošības” modelis turpinātu atvieglot pāreju no bezdarba uz nodarbinātību, vienlaikus ierobežojot marginalizāciju un sociālo atstumtību. Šajā sakarībā svarīga loma ir izglītībai, apmācībai un kvalifikācijas celšanai.

(11)     Dānijā izglītība ir pamatoti izvirzīta kā prioritāte. Neskatoties uz to, ir nepieciešams turpināt centienus uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un rentabilitāti, tostarp pabeidzot īstenot uzsāktās reformas. Ierosinātā pamatizglītības un zemākā līmeņa vidējās izglītības sistēmu reforma ir pareizas ievirzes, un paredzams, ka tā pozitīvi ietekmēs skolu sistēmas rentabilitāti un izglītības kvalitāti, tostarp skolēnu sasniegto izglītības līmeni. Profesionālās izglītības jomā Dānijas valdība ir veikusi pasākumus, lai stiprinātu jauniešu profesionālās izglītības kvalitāti un nodrošinātu vajadzīgās mācekļu vietas privātos uzņēmumos. Valdība, pašvaldības, reģioni un sociālie partneri ir izveidojuši komiteju, kuras uzdevums ir rast pastāvīgu risinājumu, lai nodrošinātu vajadzīgo skaitu mācekļu vietu un uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas kvalitāti. Ilgtspējīgi un vērienīgi risinājumi attiecībā uz mācekļu vietu trūkumu un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas augstajiem rādītājiem jauniešu profesionālās izglītības sistēmā Dāniju labāk sagatavotu nākotnē paredzamajam prasmju pieprasījumam darba tirgū un uzlabotu produktivitāti.

(12)     Dānija varētu panākt lielāku ekonomikas izaugsmi, novēršot konkurences šķēršļus vietējo un mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā, jo šī nozare Dānijas ekonomikā ir nozīmīga. Dānijas valdība 2012. gadā nāca klajā ar jaunu konkurences likumu, kas ir vērtējams kā svarīgs solis pareizajā virzienā. Ar pārskatīto konkurences tiesisko regulējumu tiek ieviesti efektīvāki mehānismi konkurences regulējuma izpildes nodrošināšanai, un tas pilnībā atbilst 2012. gada ieteikuma attiecīgajai daļai. Tomēr iespējams pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu nozaru un sabiedriskā sektora pakalpojumu jomās veikto pasākumu efektivitāti, kuru uzdevums ir veicināt konkurenci un tirgus darbību. Vairākas politikas iniciatīvas šajās jomās joprojām ir agrīnā stadijā, un jāturpina centieni nodrošināt to efektīvu īstenošanu.

(13)     Lai izvērtētu draudus finanšu un ekonomikas stabilitātei, pagājušajā gadā ir veikta svarīga analīze par mājsaimniecību parādiem valsts un ES līmenī. Pašlaik šķiet, ka finanšu stabilitātes apdraudējuma risks ir ierobežots, taču jāturpina to uzraudzīt. Dānijas iestādes ir veikušas virkni pasākumu, lai uzlabotu hipotekāro kredītu sistēmas noturību. Starp šiem pasākumiem ir mājokļu hipotekāro kredītu riska atzīmju sistēma un ierobežojumi, ko piemēro kredītiem ar mainīgo procentu likmi un/vai atliktu amortizāciju. Hipotekāro kredītu iestādes pēc savas iniciatīvas veikušas pasākumus, lai panāktu, ka tiek sniegts papildu nodrošinājums. Visi minētie pasākumi ir pareizas ievirzes, taču tie būs rūpīgi jāuzrauga, lai pārliecinātos, vai tiem ir cerētā ietekme. Komisija vērtēs Dānijas regulāros ziņojumus par šajā kontekstā veikto pasākumu ietekmi. Laika gaitā vajadzētu pārskatīt Dānijā noteiktos īpašuma nodokļus, lai mazinātu pastāvošos kropļojumus un stiprinātu to pretcikliskās iezīmes.

(14)     Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi visaptverošu Dānijas ekonomikas politikas analīzi. Tā izvērtēja konverģences programmu un valsts reformu programmu un nāca klajā ar padziļinātu pārskatu. Tā ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidei, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, pamatojoties uz vajadzību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā ir sniegti turpmāk izklāstītajā 1. līdz 3. ieteikumā.

(15)     Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Dānijas konverģences programmu, un tās atzinums[9] ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā 1. ieteikumā,

(16)     Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Dānijas valsts reformu programmu un konverģences programmu. Padomes ieteikumi atbilstoši 6. pantam Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir atspoguļoti turpmāk izklāstītajā 3. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Dānijai laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam rīkoties šādi.

1.           2013. gadā īstenot plānoto budžeta stratēģiju, lai līdz 2013. gadam nodrošinātu pārmērīga deficīta novēršanu. Turklāt 2014. gadā un turpmāk īstenot budžeta stratēģiju tā, lai nodrošinātu pienācīgus fiskālos pasākumus, lai arī turpmāk izpildītu vidējā termiņa mērķi.

2.           Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu to cilvēku nodarbināmību, kuri darba tirgū ir atstumti un starp kuriem ir migrantu izcelsmes iedzīvotāji, ilgstoši bezdarbnieki un mazkvalificēts darbaspēks. Uzlabot profesionālās apmācības kvalitāti, lai samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus, un palielināt mācekļu vietu skaitu. Īstenot pamatizglītības un zemākā līmeņa vidējās izglītības reformu, lai paaugstinātu skolēnu sasniegto izglītības līmeni, un uzlabot izglītības sistēmas rentabilitāti.

3.           Turpināt centienus novērst konkurences šķēršļu pakalpojumu jomā, tostarp mazumtirdzniecības un būvniecības nozarē, un uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

[3]               COM(2013) 354 final.

[4]               P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053.

[5]               Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmums 2013/208/ES.

[6]               COM(2012) 750 final.

[7]               COM(2012) 751 final.

[8]               SWD(2013) 115 final.

[9]               Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.