KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Trešais pusgada pārskats par Šengenas zonas darbību no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 30. aprīlim /* COM/2013/0326 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Trešais pusgada pārskats par Šengenas
zonas darbību no
2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada
30. aprīlim 1. Ievads Kā norādīts
Komisijas 2011. gada 16. septembra paziņojumā par Šengenas
pārvaldības stiprināšanu[1],
ko 2012. gada 8. martā atbalstīja Tieslietu un iekšlietu
padome / Jauktā komiteja, Komisija pieņem pusgada pārskatus
Eiropas Parlamentam un Padomei par Šengenas zonas darbību. Šis trešais
pārskats aptver laikposmu no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada
30. aprīlim. 2. Situācijas apraksts 2.1. Situācija pie Šengenas
zonas ārējām robežām[2] No 2012. gada oktobra līdz decembrim
ir atklāti 13 613 nelikumīgas robežšķērsošanas
gadījumi, kas ir samazinājums par 52 % salīdzinājumā
ar 2011. gada ceturto ceturksni. Šis rādītājs ir
viszemākais kopš 2008. gada sākuma,
kad Frontex
sāka vākt datus. Ievērojamais samazinājums ir panākts,
galvenokārt pateicoties 2012. gada 30. jūlijā
sāktajai Grieķijas operācijai Shield, kuras
laikā uz sauszemes robežas ar Turciju tika izvietoti aptuveni 1800 policistu. Pēc
šīs operācijas nelikumīgu migrantu atklāšanas gadījumu
skaits samazinājās no 2000 gadījumiem
2012. gada augusta pirmajā nedēļā līdz 200 gadījumiem
otrajā
nedēļā un līdz 10 gadījumiem
2012. gada oktobra pēdējā nedēļā. Lielākā daļa gadījumu
ir atklāti pie ES ārējās jūras robežas (59 %). No 2012. gada jūlija līdz septembrim par vairāk
nekā pusi no visiem atklātajiem nelikumīgas
robežšķērsošanas gadījumiem ziņoja Grieķija, bet pēc
operācijas Shield sākšanas situācija mainījās. No
2012. gada oktobra līdz decembrim par 31 % no visiem atklātajiem
gadījumiem (4231 personu) ir ziņojusi Itālija, kam seko
Grieķija, kura ir ziņojusi par 30 % atklāto gadījumu (4035 personām).
Ir palielinājies atklāto gadījumu skaits pie Grieķijas
jūras robežas ar Turciju un Bulgārijas sauszemes
robežas ar Turciju, kam par iemeslu visticamāk ir nelikumīgo migrantu
pārvietošanās no Grieķijas un Turcijas sauszemes robežas. Valstspiederības ziņā par
nelikumīgu robežšķērsošanu pārsvarā ir aizturēti
migranti no Afganistānas — no 2012. gada oktobra līdz decembrim pavisam
1969 personas.
Neraugoties uz kritisko situāciju piederības valstī,
aizturēto Sīrijas pilsoņu skaits salīdzinājumā ar
laikposmu no 2012. gada jūlija līdz septembrim ir
samazinājies līdz 1241 personai, t. i., par divām
trešdaļām. 2.2. Situācija Šengenas
zonā No 2012. gada oktobra līdz decembrim
konstatētās sekundārās migrācijas plūsmas — jo
īpaši no Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm — pārsvarā
ir izpaudušās
kā[3]: ·
nelikumīgas robežšķērsošanas
gadījumi pāri Rietumbalkānu valstu sauszemes robežām; ·
migrantu ierašanās pie jūras robežas
Itālijas dienvidos; ·
nelikumīgi
migranti uz prāmjiem, kas dodas uz Itāliju; ·
migranti,
kas ceļo ar viltotiem dokumentiem lidojumos no
Grieķijas lidostām uz daudzām lielām ES lidostām. Jaunākais informācijas vākšanas
pasākums par migrācijas plūsmām ES / Šengenas zonā ir
operācija Aphrodite, kas
notika no 2012. gada 22. oktobra līdz 4. novembrim
25 dalībvalstīs[4],
kā arī Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Šīs operācijas mērķis bija
cīņa pret nelikumīgu migrāciju, pievēršoties galvenokārt
nelikumīgai robežšķērsošanai, nelikumīgo migrantu sekundārās
migrācijas plūsmām ES / Šengenas zonā un nelikumīgo
migrantu pārvietošanās maršrutiem. Saskaņā ar
iesaistīto dalībvalstu sniegtajiem datiem, ko apkopoja Kipra un kas tika
darīti zināmi 2012. gada decembrī[5], šo divu
nedēļu laikā tika aizturēti 5298 trešo valstu valstspiederīgie no
130 dažādām valstīm. Visvairāk nelikumīgu
migrantu Šengenas zonā tika atklāti Vācijā (1510 personas)
un Spānijā (468 personas), un tās bija arī
galvenās galamērķa valstis[6]. Lidostu tiesībaizsardzības dienestu
Eiropas tīkls (AIRPOL) no 2013. gada februāra līdz
aprīlim koordinēja rīcību, kuras mērķis bija
cīņa pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, viltotu
dokumentu izmantošanu, identitātes zādzībām,
organizēto noziedzību un terorismu. Iesaistītās lidostas
24 stundas veica mērķtiecīgus pasākumus
attiecībā uz ES iekšējiem ar risku saistītajiem lidojumiem
un iesniedza rezultātus AIRPOL turpmākai
analīzei. Ziņojumu, tostarp ieteikumus pretpasākumiem, ir
paredzēts publicēt 2013. gada vasarā. Lai gan iepriekš minētā
informācija ir noderīga, datu vākšana un analīze par
nelikumīgās migrācijas plūsmām ES joprojām ir
jāuzlabo. Pēc 2012. gada 2. oktobrī rīkotās
ekspertu sanāksmes Komisija un Frontex izvērtēja
dalībvalstu atsauksmes par datu pieejamību un apsvēra, kā
vislabāk rīkoties turpmāk. Nākamajā
sanāksmē, kas notika 2013. gada 29. aprīlī, tika
nolemts gada otrajā pusē īstenot izmēģinājuma
projektu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, lai 2014. gada
sākumā sāktu konkrētu datu regulāru vākšanu un
analīzi, ko koordinētu Frontex. 3. Šengenas acquis piemērošana
3.1. Robežkontroles pagaidu
atjaunošanas gadījumi pie iekšējām robežām Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa[7] 23. panta 1. punktu tad,
ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai
iekšējai drošībai, dalībvalsts var izņēmuma
kārtā uz laiku atjaunot robežkontroli pie iekšējām
robežām. Laikposmā no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada
30. aprīlim kontrole pie iekšējām robežām ir atjaunota
vienu reizi. Norvēģija 2012. gada 30. novembrī
paziņoja Komisijai, ka sakarā ar 2012. gada
10. decembrī Oslo paredzēto Nobela Miera prēmijas
pasniegšanas ceremoniju tā no 2012. gada 3. līdz
12. decembrim atjaunos
kontroli pie iekšējām robežām. Šajās
dienās Norvēģija uz robežas pārbaudīja 3136 personas,
no kurām 19 personām ieceļošana tika atteikta, 8 personas
tika aizturētas, bet 9 personas lūdza patvērumu[8]. 3.2. Robežkontroles neveikšana pie
iekšējām robežām Vairums Šengenas acquis iespējamo
pārkāpumu joprojām attiecas uz to, ka tuvu pie
iekšējās robežas veiktām policijas pārbaudēm
varētu būt robežpārbaudēm līdzvērtīga
ietekme (Šengenas Robežu kodeksa 21. pants), un uz pienākumu
likvidēt šķēršļus netraucētām satiksmes
plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie
iekšējām robežām, piemēram, ātruma ierobežojumus (Šengenas
Robežu kodeksa 22. pants). Laikposmā no 2012. gada
1. novembra līdz 2013. gada 30. aprīlim Komisija ir
lūgusi sniegt informāciju par Šengenas Robežu kodeksa 21. un/vai
22. panta iespējamiem pārkāpumiem divās jaunās
lietās (attiecībā uz Vāciju un Spāniju), slēgusi
piecas lietas (attiecībā uz Vāciju, Latviju, Lietuvu un
Nīderlandi) un turpinājusi izmeklēt četras
pašreizējās lietas (attiecībā uz Austriju, Čehijas
Republiku, Slovākiju un Zviedriju). 3.3. Citu Šengenas acquis daļu
iespējamie pārkāpumi Atgriešanas direktīvas (2008/115/EK)
transponēšana valsts tiesību aktos Atgriešanas direktīvas
(2008/115/EK) īstenošanas termiņš beidzās 2010. gada 24. decembrī. Visas ES dalībvalstis, kurām šī
direktīva ir saistoša, un visas asociētās valstis, izņemot
Islandi, ir paziņojušas, ka ir pilnīgi transponējušas
direktīvu valsts tiesību aktos. Komisija pašlaik detalizēti izvērtē
transponēšanu tiesību aktos un praktisko piemērošanu
dalībvalstīs un līdz 2013. gada beigām iesniegs pirmo
ziņojumu par direktīvas piemērošanu. Regulas par vietējo pierobežas
satiksmi (EK Nr. 1931/2006) īstenošana Kopš vietējās pierobežas satiksmes
režīma stāšanās spēkā 2007. gadā Komisija ir
uzraudzījusi tā īstenošanu. Komisija 2012. gada
jūlijā nolēma lūgt trim dalībvalstīm (Latvijai,
Polijai un Slovēnijai) sniegt informāciju par divpusējiem
nolīgumiem, ko šīs valstis ir noslēgušas ar kaimiņos
esošām trešām valstīm. Pašlaik risinās 2012. gada
oktobrī un novembrī iesniegto atbilžu iekšējās
izskatīšanas pēdējais posms. Šengenas acquis piemērošana
jūras robežu uzraudzības laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2012. gada 23. februārī ir atzinusi, ka, atklātā
jūrā pārtverot un nosūtot atpakaļ uz Lībiju
migrantus, Itālija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju[9]. Šīs
lietas faktus kopā ar Itālijas iestādēm ir
pārbaudījusi arī Komisija. Tāpēc Komisija
analizēja šā sprieduma ietekmi un centās noskaidrot, kādus
pasākumus Itālija veiks, lai nodrošinātu sprieduma izpildi. Nolēmums Itālijai ir saistošs, un tā ir paudusi
apņemšanos to ievērot, jo īpaši attiecībā uz visiem
pastāvošiem un turpmākiem operatīviem nolīgumiem ar
Lībiju. Ņemot vērā Itālijas sniegtos
apliecinājumus, Komisija šo lietu ir slēgusi. Sprieduma analīze
ir ņemta vērā Komisijas priekšlikumā regulai par noteikumiem
attiecībā uz
Frontex koordinētām
jūras operācijām, ar kuru ir paredzēts aizstāt
anulēto Padomes Lēmumu 2010/252/ES[10]. Šis priekšlikums ir pieņemts 2013. gada 12. aprīlī[11], un ir sāktas diskusijas ar
Eiropas Parlamentu un Padomi. 3.4. Šengenas
novērtēšanas mehānismā konstatētie trūkumi Pašreizējā Šengenas
novērtēšanas mehānisma[12]
ietvaros dalībvalstu eksperti, Padomes Ģenerālsekretariāts
un Komisija regulāri izvērtē, kā dalībvalstis
piemēro Šengenas acquis. Laikposmā no 2012. gada
1. novembra līdz 2013. gada 30. aprīlim ir veikti
Šengenas novērtējumi attiecībā uz: ·
policijas sadarbību Igaunijā,
Latvijā un Lietuvā; ·
gaisa robežām Polijā, Slovākijā
un Čehijas Republikā; ·
sauszemes robežām Igaunijā, Latvijā
un Lietuvā; ·
vīzām Igaunijā, Polijā un
Slovākijā. Ziņojumi pašlaik tiek pabeigti, bet ir
paredzams, ka tie ietvers gan pozitīvas, gan negatīvas piezīmes
un ieteikumus par tādiem jautājumiem kā, piemēram,
mācības, riska analīzes izmantošana, informācijas
apmaiņa, starptautiskā sadarbība un infrastruktūra
robežšķērsošanas vietās un
vēstniecībās/konsulātos. Tāpat kā
iepriekšējos sešos mēnešos kopumā ir iespējami uzlabojumi,
bet nav konstatēti tādi trūkumi, kuru dēļ būtu
nepieciešama tūlītēja Komisijas rīcība. Pēc pēdējā
apmeklējuma 2013. gada februārī Komisija aicina
Grieķiju turpināt Šengenas Rīcības plāna
īstenošanu un atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt
Grieķijas centienus pārvaldīt savas ārējās
robežas, cita starpā ar Ārējo robežu fonda un Frontex palīdzību. Provizorisks Šengenas novērtējumu
kalendārs laikposmam no 2013. gada maija līdz oktobrim ir
iekļauts I pielikumā. 3.5. Kontroles atcelšana pie
iekšējām robežām ar Bulgāriju un Rumāniju Pēc Padomes 2011. gada jūnija
secinājuma, ka gan Rumānija, gan Bulgārija atbilst kritērijiem, lai pilnā apjomā piemērotu
Šengenas acquis, ir īstenoti turpmāki pasākumi, kas
sekmētu šo valstu pievienošanos. Padome tomēr nav spējusi
pieņemt lēmumu par
kontroles atcelšanu pie šo valstu iekšējām
robežām. Komisija turpina
pilnā mērā atbalstīt Rumānijas un Bulgārijas
pievienošanos Šengenas zonai, kā arī prezidentvalsts centienus
šajā virzienā. 4. Papildu pasākumi 4.1. Šengenas informācijas
sistēmas izmantošana Otrās paaudzes Šengenas informācijas
sistēma (SIS II) ir sākusi darbību 2013. gada
9. aprīlī, nodrošinot dalībvalstīm uzlabotas un jaunas
funkcijas un brīdinājumu kategorijas. Lai panāktu, ka tiek
izmantotas visas SIS II iespējas, Komisija sadarbībā
ar dalībvalstīm ir atjauninājusi SIRENE rokasgrāmatu,
lai SIRENE biroju (kas izveidoti, lai apmainītos ar
papildinformāciju par SIS brīdinājumiem) praktisko
sadarbību pielāgotu SIS II videi. Komisija turklāt
ir atbalstījusi Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu
darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)
SIS II tehniskās izmantošanas mācību moduļu
izstrādē. Sadarbībā ar Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL)
un dalībvalstu ekspertiem ir organizēti sākotnēji klātienes
un e-mācību kursi, kas pēc SIS II
pārvaldības nodošanas eu-LISA 2013. gada maijā tiks
turpināti. Visbeidzot, SIS II darbības sākumu pavadīja
informācijas kampaņa, kurā galvenā uzmanība bija
pievērsta jaunās sistēmas mērķim un datu
aizsardzības aspektiem. 4.2. Vīzu informācijas
sistēmas izmantošana Vīzu informācijas sistēma (VIS)[13] ir sistēma
informācijas apmaiņai par īstermiņa uzturēšanās
vīzām. Pēc darbības sākšanas pirmajā
reģionā (Ziemeļāfrikā), otrajā reģionā (Tuvajos
Austrumos) un trešajā reģionā (Persijas līča reģionā)[14] 2013. gada
14. martā VIS ir sākusi darbību ceturtajā
reģionā (Rietumāfrikā) un piektajā reģionā (Centrālāfrikā).
Turklāt 2013. gada 6. jūnijā VIS sāks darbību sestajā
reģionā (Austrumāfrikā) un septītajā reģionā
(Dienvidāfrikā), 2013. gada 5. septembrī astotajā
reģionā (Dienvidamerikā) un 2013. gada
14. novembrī devītajā reģionā (Centrālāzijā),
desmitajā reģionā (Dienvidaustrumāzijā) un vienpadsmitajā
reģionā (Palestīnā). Pašlaik ar dalībvalstīm tiek
apspriesta secība un iespējamie datumi, un turpmākajos mēnešos
tiks pieņemti lēmumi par VIS ieviešanu atlikušajos reģionos. VIS darbojas labi, un līdz
2013. gada 6. maijam sistēmā bija apstrādāti
2,9 miljoni vīzu pieteikumu, izsniegto vīzu skaits sasniedza 2,4 miljonus,
bet 348 000 vīzu bija atteiktas. Neraugoties uz dalībvalstu
pastāvīgajām pūlēm, galvenās bažas joprojām rada
jautājums par vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, ko rada
to datu (gan biometrisko, gan burtciparu datu) nepietiekamā
kvalitāte, kurus dalībvalstu konsulārās iestādes
ievada VIS. No 2012. gada 1. decembra VIS pārvalda eu-LISA. 4.3. Vīzu politika un
atpakaļuzņemšanas nolīgumi Uzraudzības mehānisms pēc
vīzu režīma liberalizācijas attiecībā uz
Rietumbalkānu valstīm [15] Saskaņā
ar Frontex ziņojumu par laikposmu no 2012. gada
31. decembra līdz 2013. gada 3. februārim
Rietumbalkānu valstu valstspiederīgo patvēruma pieteikumu skaits
piecās galvenajās ES/Šengenas
galamērķa valstīs 2013. gada
janvārī salīdzinājumā ar 2012. gada janvāri ir samazinājies par 44 %. Lai gan patvēruma
meklētāju skaits no Serbijas, Melnkalnes un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ir samazinājies (-61 % no Serbijas, -45 % no Melnkalnes un -46 % no bijušās Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republikas), ievērojami ir palielinājies patvēruma meklētāju skaits no
Albānijas (+74 %) un Bosnijas un Hercegovinas (+51 %). Galvenā galamērķa valsts joprojām ir Vācija, kam seko
Zviedrija, Beļģija, Šveice un Luksemburga. Atpakaļuzņemšanas nolīgumi Lai atvieglotu tādu personu atpakaļuzņemšanu
izcelsmes valstī, kuras kādā dalībvalstī uzturas
neatļauti, Komisija 2012. gada aprīlī parafēja
atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Kaboverdi, kura parakstīšanu
Padome apstiprināja 2013. gada februārī. Atpakaļuzņemšanas
nolīgums ar Turciju ir parafēts 2012. gada jūnijā, ir
paredzēts to parakstīt un sākt dialogu par vīzu režīma
liberalizāciju. Atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Armēniju
ir parafēts 2012. gada oktobrī, un Komisija turpina strādāt,
lai tas pēc iespējas drīz tiktu parakstīts un
noslēgts. Sarunas par vīzu režīma atvieglošanas un
atpakaļuzņemšanas nolīgumu ir sāktas arī ar
Azerbaidžānu. I PIELIKUMS. Provizorisks Šengenas
novērtējumu kalendārs laikposmam no 2013. gada maija līdz oktobrim[16] Laiks || Dalībvalstis || Tēma 2013. gada 2.–10. jūnijs || Igaunija, Latvija, Lietuva || SIS/Sirene 2013. gada 7.–18. jūlijs || Polija, Slovākija || Sauszemes robežas 2013. gada 8.–14. septembris || Malta, Slovēnija || SIS/Sirene 2013. gada 29. septembris–9. oktobris || Ungārija, Slovēnija || Sauszemes robežas 2013. gada 6.–12. oktobris || Čehijas Republika, Slovākija || SIS/Sirene [1] COM(2011) 561 galīgā redakcija. [2] Frontex ceturkšņa riska analīze,
2012. gada oktobris–decembris. [3] Frontex ceturkšņa riska analīze,
2012. gada oktobris–decembris. [4] Nepiedalījās Francija un Grieķija. [5] Prezidentvalsts Kipra 2012. gada decembrī ar
datiem iepazīstināja Padomes Robežu darba grupu. [6] Turklāt 728 personas tika atklātas
Apvienotajā Karalistē, ES galvenajā galamērķa
valstī. [7] Eiropas Parlamenta un Padomes
Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par
noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār
robežām (Šengenas Robežu kodekss). [8] Padomes dokuments 6346/13 FRONT 9 COMIX 90. [9] Lieta Hirsi Jamaa un citi pret Itāliju.
Pieteikums Nr. 27765/09. [10] 2012. gada 5. septembra spriedums lietā
C-355/10 Eiropas Parlaments pret Padomi. [11] COM (2013) 197 final. [12] SCH/Com-ex (98) 26 def. [13] Padomes 2004. gada 8. jūnija lēmums,
ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (2004/512/EK). [14] Komisijas 2011. gada 21. septembra
Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu
informācijas sistēma (VIS) sāk darbību pirmajā
reģionā (2011/636/ES), Komisijas 2012. gada 21. septembra
Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu
informācijas sistēma (VIS) sāk darbību trešajā
reģionā (2012/512/ES), Komisijas 2013. gada 7. marta
Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu
informācijas sistēma (VIS) sāk darbību ceturtajā un
piektajā reģionā (2013/122/ES). [15] No 2009. gada 19. decembra bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas,
Melnkalnes un Serbijas pilsoņi, kam ir biometriskās pases, saskaņā
ar Regulu 539/2001 var ceļot uz ES dalībvalstīm bez
vīzām. No 2010. gada 15. decembra Albānijas un
Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi var ceļot uz ES
dalībvalstīm bez vīzām saskaņā ar tādiem
pašiem nosacījumiem. [16] Padomes dokuments 12032/12 SCH-EVAL 99 COMIX 423.