KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Cukura importa dinamika Eiropas Savienībā no VAV (vismazāk attīstītajām valstīm) un ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona, Klusā okeāna) valstīm Komisijas ziņojums, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 828/2009 5. panta 3. punktā /* COM/2013/0323 final */
SATURS 1........... Tiesiskais regulējums....................................................................................................... 3 2........... Ievads............................................................................................................................ 3 3........... Jaunā situācija cukura
importa jomā................................................................................ 4 4........... Cukura importa dinamika................................................................................................ 4 4.1........ Importētā cukura daudzumi............................................................................................. 5 4.2........ Importētā cukura izcelsme............................................................................................... 5 4.3........ Jēlcukura imports
salīdzinājumā ar baltā cukura importu................................................... 5 5........... Piegāžu un cukura cenu
dinamika.................................................................................... 6 6........... Nepieciešamie tirgus pasākumi........................................................................................ 7 7........... Secinājumi...................................................................................................................... 7 KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Cukura importa
dinamika Eiropas Savienībā no VAV (vismazāk
attīstītajām valstīm) un ĀKK (Āfrikas,
Karību jūras reģiona, Klusā okeāna) valstīm Komisijas ziņojums, kas minēts
Komisijas Regulas (EK) Nr. 828/2009 5. panta 3. punktā
1. Tiesiskais
regulējums Padomes 2007. gada
20. decembra Regulas (EK) Nr. 1528/2007 (Regula par tirgus
pieejamību), ar ko dažu tādu valstu izcelsmes
izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras
reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā,
piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido
ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā
notiek to izveide, 9. pantā noteikts, ka laikposmā no
2009. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim
cukura importu no ĀKK valstīm, kuras nav vismazāk
attīstītās valstis (VAV), var apturēt, ja kopējais
cukura imports no visām ĀKK valstīm pārsniedz 3,5 miljonus
tonnu, un imports no ĀKK valstīm, kuras nav vismazāk
attīstītās valstis (VAV), tirdzniecības gadā pārsniedz
1,6 miljonus tonnu. Šis daudzums ir sadalīts pa ražošanas reģioniem,
kas katram EPN (ekonomisko partnerattiecību nolīguma) reģionam
nodrošina minimālo piekļuvi. To dēvē par pagaidu
aizsardzības mehānismu(TSM). Komisijas 2009. gada
10. septembra Regulas (EK) Nr. 828/2009, ar ko laikposmam no
2009./2010. tirdzniecības gada līdz
2014./2015. tirdzniecības gadam nosaka sīki
izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz
tarifa pozīcijai 1701 atbilstīgu cukura produktu importu un
rafinēšanu saskaņā ar preferenču nolīgumiem,
5. pantā un IV pielikumā sniegta sīkāka
informācija par pagaidu aizsardzības mehānismu cukuram. Regulas
5. panta 3. punktā noteikts, ka “Komisija iesniedz ziņojumu
par cukura nozares pagaidu aizsardzības mehānisma darbību”.
Ziņojumā ņem vērā cukura tirdzniecības
plūsmu no ĀKK valstīm un vismazāk
attīstītājām valstīm (VAV), kas minētas šīs
regulas I pielikumā. 2. Ievads Lai palielinātu ES
cukura rūpniecības konkurētspēju un orientāciju uz
tirgu, Eiropas Savienība 2006. gadā reformēja savu cukura
režīmu. Galvenie šīs reformas elementi bija ES subsidēto cenu
pakāpeniska samazināšana par 36 % gan ražotājiem ES, gan
ĀKK valstu un VAV preferenciālajiem eksportētājiem un ES
cukura ražošanas kvotas samazināšana. ĀKK valstu un VAV cukura
ražotāju preferenciālā piekļuve 2006. gada
reformā tika ņemta vērā. Reformas
laikā tika lēsts, ka saistībā ar importu svarīga
nozīme varētu būt “swap”[1]
(mijmaiņas) tirdzniecības plūsmām no
preferenciālā režīma partnervalstīm (ĀKK valstīm
un VAV), pieņemot, ka baltā cukura cena pasaulē ir USD 200 par
tonnu un valūtas maiņas kurss ir 1,3 USD/EUR. Atbilstīgi šiem
pieņēmumiem cukura cenas ES un pasaules cukura cenas starpība
vai cukura cena ĀKK valstīs un VAV varētu mudināt dažas
šīs valstis eksportēt uz ES cik vien iespējams daudz to
iekšzemes produkcijas, izmantojot mijmaiņas darījumus. Mijmaiņas
darījumi atkarīgi no pasaules un ES cenu starpības, transporta
izmaksām un importētāju spējas organizēt šo
sarežģīto shēmu. Reformas gaitā tika uzskatīts, ka
iespējamais maksimālais apjoms šādiem mijmaiņas
darījumiem ir 3,5 milj. tonnu, kas atbilda ĀKK valstu un VAV
ražošanas jaudai. 3. Jaunā
situācija cukura importa jomā Pirmais
gads pilnīgi jauna tiesiskā regulējuma ieviešanai
attiecībā uz importu bija 2009./2010. tirdzniecības gads. No
2009. gada 1. oktobra ĀKK valstīm tika mainīts
preferenciālais importa režīms, saskaņā ar kuru tām
ĀKK valstīm, kas parakstījušas “cukura protokolu”, bija
paredzētas kvotas; tagad atbilstīgi ekonomisko partnerattiecību
nolīgumiem (EPA) un nolīgumu “Viss, izņemot ieročus”
iespējams imports bez nodokļiem un bez kvotām, un tas
ievērojami paplašināja ĀKK valstu un VAV piekļuvi tirgum:
VAV cukura eksports uz ES tika pilnīgi liberalizēts un uz cukura
importu no ĀKK valstīm, kuras nav vismazāk attīstītās
valstis, attiecās tikai ar daudzumu saistīti aizsardzības
pasākumi. ĀKK
valstu un VAV eksports uz ES 2009./2010. gadā nedaudz
samazinājās, taču no 2010./2011. gada mēs
piedzīvojām pakāpenisku, bet nepārtrauktu šā eksporta
pieaugumu. Pasaules tirgus cenas pēdējos 3 gadus bija īpaši
augstas, un ES tirgus tāpēc bija mazāk pievilcīgs; ĀKK
valstis un VAV guva labumu arī no augstākām cenām
vietējā, reģionālajā un pasaules tirgū. ĀKK
valstis un VAV 2011. gadā pasaulē eksportēja 3,2 miljonus tonnu
cukura, no šā daudzuma 1,9 miljoni tonnu tika eksportēti uz ES.
Turklāt ražošanas un eksporta pieaugums no ĀKK valstīm un VAV
pašreizējo investīciju apguves kavējuma dēļ bija
zemāks par paredzēto pieaugumu. Turklāt
no 2008. gada dažas ĀKK valstis pieņēma
stratēģisku lēmumu palielināt baltā cukura eksportu.
Šīs izmaiņas kopā ar patēriņa pieaugumu ĀKK
valstīs un VAV samazināja eksportam uz ES pieejamā cukura
daudzumu. ĀKK
valstīs un VAV cukura patēriņš 2011. gadā bija
7,3 miljoni tonnu, salīdzinājumā ar 5,1 miljonu tonnu
2004. gadā, proti, patēriņa pieaugums šajā
laikposmā bija 41 %. Sīkākai
informācijai skat. pielikuma V tabulu. 4. Cukura
importa dinamika Cukura
nozares 2006. gada reformas rezultātā ES no cukura neto
eksportētājas kļuva par cukura neto importētāju. 4.1. Importētā
cukura daudzumi Laikposmā
no 2001./2002. līdz 2005./2006. gadam vidējais kopējais
cukura imports ES bija 2,1 milj. tonnu, no šī daudzuma 1,6 milj. tonnu
tika importēts no ĀKK valstīm un VAV. Kopš
2006./2007. tirdzniecības gada kopējā cukura piegāde
no trešām valstīm būtiski pieauga, un 2010./2011.
tirdzniecības gadā cukura imports jau sasniedza līdz tam
vēl nepieredzēti augstu līmeni – 3,7 milj. tonnu (+ 77%
salīdzinājumā ar laikposmu no 2001./2002. līdz 2005./2006.
gadam). Tajā pašā laikā preferenciālais cukura imports no
ĀKK valstīm un VAV sasniedza 1,8 milj. tonnu (+16 %
salīdzinājumā ar laikposmu no 2001./2002. līdz
2005./2006. gadam). Kopējais
cukura imports ES 2011./2012. tirdzniecības gadā bija nedaudz
zemāks salīdzinājumā ar iepriekšējo tirdzniecības
gadu, proti, 3,6 milj. tonnu (- 3 %). Turpretī preferenciālais
cukura imports no ĀKK valstīm un VAV turpināja pieaugt,
sasniedzot jaunu rekordlīmeni 1,84 milj. tonnu (+1,9 % salīdzinājumā
ar iepriekšējo tirdzniecības gadu).Tādējādi kopš 2006. gada
reformas preferenciālais cukura importa daudzums turpināja
palielināties, tomēr nesasniedza visoptimistiskākajās,
tostarp mijmaiņas prognozēs paredzētos daudzumus. Sīkākai
informācijai par importu skat. I pielikumu. 4.2. Importētā
cukura izcelsme Šī
pieauguma tendence jo īpaši attiecās uz šādām ĀKK un
VAV izcelsmes valstīm: Mozambika, Svazilenda, Malāvija,
Zambija, Zimbabve, Laosa un Kambodža. Pamatojoties
uz pašreizējiem datiem, tieši Mozambika varētu būt vismazāk
attīstītā valsts (VAV), kura varētu turpināt
palielināt cukura ražošanu un eksportu uz ES. Sīkāku
informāciju par importu skat. II,III un IV pielikumā. 4.3. Jēlcukura
imports salīdzinājumā ar baltā cukura importu Iepriekšējā
cukura protokolā tika atļauts tikai valstij piešķirto kvotu cukurs,
galvenokārt rafinēšanai paredzēts jēlcukurs.
Tāpēc viens no galvenajiem jaunajiem elementiem kopš cukura
režīma reformas bija iespēja importēt balto cukuru. Un
tiešām dažas ĀKK valstis, konkrēti Maurīcija,
palielināja baltā cukura eksportu salīdzinājumā ar
jēlcukura eksportu, lai gūtu labumu no augstākas
pievienotās vērtības. Jēlcukura
imports ES 2011./2012. tirdzniecības gadā sasniedza jaunu
rekordlīmeni 2,7 milj. tonnu, proti, 76 % no visa importētā
daudzuma. Sīkākai
informācijai par importu skat. I pielikumu. 5. Piegāžu
un cukura cenu dinamika Piegāžu dinamika ES cukura tirgus 2006./2007. un 2007./2008.
tirdzniecības gadā bija pārāk piesātināts, un ES
vajadzēja kvotas cukuru izņemt no tirgus. Šāda pārpalikuma
situācija tirgū turpinājās līdz 2008./2009.
tirdzniecības gada sākumam. ES cukura tirgus 2009./2010.
tirdzniecības gadā no pārsātināta tirgus kļuva
par līdzsvarotāku tirgu. Lai gan atvērtā pieeja ĀKK
valstīm un VAV valstīm radīja jaunas iespējas ES
uzņēmējiem iegādāties cukuru, tā arī
izraisīja spiedienu ES cukura cenu pazemināšanai. Tomēr šīs
attīstības un pasaules tirgus cenas pieauguma dēļ dažiem ES
importētājiem bija grūtības nodrošināt
vajadzīgās piegādes. 2011. kalendārajā gadā
kļuva pilnīgi skaidrs, ka ES cukura tirgus nebija
pārsātināts, bet gan diezgan saspringts tirgus. Tāpēc
2011./2012. tirdzniecības gadā cenas tika saskaņotas šajā
jaunajā tautsaimniecības situācijā, un cukura
ražotājiem izdevās vienoties par daudz augstākām cukura
cenām ES tirgum. Cenu dinamika Pārejas periodā no 2006. gada
jūlija līdz 2009. gada septembrim ES iekšējās
baltā cukura cenas samazinājās no EUR 630 par tonnu līdz
EUR 555 par tonnu, t.i. par 12 %. Atbilstīgi
EPA (Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu) un EBA
(“Viss, izņemot ieročus” nolīgumu) pārraudzības sistēmai
laikposmā no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada
februārim cukurs tika importēts plānotajā
daudzumā. Tāpēc ES iekšējā tirgus cenas no EUR 555 par
tonnu 2009. gada septembrī samazinājās līdz EUR 493
par tonnu 2009. gada novembrī (-11 %), lai gan pasaules tirgus
cenas uz laiku palielinājās, 2010. gada februārī
sasniedzot rekordlīmeni, kāds nebija pieredzēts
pēdējos 30 gados – EUR 522 par tonnu. Turpmākajos
mēnešos pasaules tirgus cenas sāka samazināties, tās
strauji samazinājās laikposmā no 2010. februāra
līdz maijam ‑ no EUR 522 par tonnu līdz EUR 376 par tonnu
(-28 %). Šajā laikposmā ES iekšējā tirgus cenas
nostabilizējās līmenī aptuveni EUR 475 par tonnu. Tomēr
2010. gada otrajā pusgadā pasaules tirgus cenas strauji
palielinājās, laikposmā no 2010. gada septembra
līdz 2011. gada janvārim sasniedzot līmeni, kas
augstāks par ES cenu līmeni: 2010. gada decembrī baltā
cukura pasaules tirgus cenas bija daudz augstākas nekā tā cenas
ES, proti, EUR 628 par tonnu salīdzinājumā ar EUR 486
par tonnu. ES
un pasaules tirgus 2011. gada pirmajā pusgadā
attīstījās pretējos virzienos, un 2011. gada
maijā pasaules cenas strauji samazinājās no EUR 628
par tonnu līdz EUR 400 par tonnu, ko izraisīja
pārmērīgs piedāvājums pasaules tirgū. Tajā
pašā laikposmā ES cenas palielinājās no EUR 486 par
tonnu līdz EUR 536 par tonnu. Perspektīvas
2011./2012. tirdzniecības gada sākumā
izmainījās. Bija skaidrs, ka importa koncesijas, kas ar EPN un “Viss,
izņemot ieročus” nolīgumu piešķirtas ĀKK valstīm
un VAV, nerada pārmērīgas importa plūsmas.
Iepriekšējie pieņēmumi, ka ES cukura tirgu var
pārpludināt cukurs no ĀKK valstīm un VAV,
neattaisnojās, un tika prognozēts, ka imports no ĀKK
valstīm un VAV nevarēs segt ražošanas un pieprasījuma ES
tirgū starpību (kvotās). Tāpēc cukura cenas ES sāka
ievērojami pārsniegt pasaules tirgus cenas, pat pārsniedzot
līmeni pirms 2006. gada cukura reformas īstenošanas un
pretēji nepārtrauktajam cenu samazinājumam pasaules tirgū
kopš 2011. gada sākuma. Tāpēc 2012. gadā cukura
cenas ES turpināja palielināties, 2013. gada
janvārī sasniedzot augsto līmeni ‑ EUR 738 par
tonnu. Sīkākai
informācijai skat. grafiku VIII pielikumā. 6. Nepieciešamie
tirgus pasākumi Paradoksāli,
ka pēdējos tirdzniecības gados tā vietā, lai
piemērotu pagaidu aizsardzības mehānismu, Komisijai
vajadzēja rast veidus, lai atļautu papildu daudzumu importu ES
tirgū un segtu piegādes iztrūkumu ES cukura tirgū
pārtikai (proti, ES kvotu tirgū). ES var izvēlēties no šiem
diviem piegāžu veidiem: ·
laist iekšējā tirgū ārpuskvotas
cukuru, ·
atļaut papildu importa daudzumu. Kopējais papildu
daudzums 2010./2011. tirdzniecības gadā, kas tika
piegādāts ES tirgum, bija 1,35 milj. tonnu, tostarp: ·
500 000 tonnu
ārpuskvotas cukura (un 26 000 tonnu izoglikozes) laišana tirgū, ar
nulles nodokļa likmi, ·
500 000 tonnu papildu
importa, pielāgojot nulles tarifu likmes kvotas (TRQ), ·
350 000 tonnu tika
atļauts importēt ar pazeminātu muitas likmi saistībā
ar uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. Kopējais papildu
daudzums 2011./2012. tirdzniecības gadā, kas tika
piegādāts ES tirgum, bija 1 miljons tonnu, tostarp: ·
400 000 tonnu
ārpuskvotas cukura (un 21 000 tonnu izoglikozes) laišana tirgū,
ar tarifa likmi EUR 85 par tonnu, ·
250 000 tonnu
ārpuskvotas cukura (un 13 000 tonnu izoglikozes) laišana tirgū,
ar tarifa likmi EUR 211 par tonnu, ·
399 000 tonnu importa
cukura ar pazeminātu muitas likmi (tostarp 15 000 tonnu baltā
cukura). 7. Secinājumi Saistībā ar 2006. gada reformu
tika lēsts, ka ļoti īpašos apstākļos ES cukura tirgu
varētu pārpludināt cukurs no VAV. Bija nepieciešami divi
nosacījumi, proti: 1) liela cenu ES un pasaules cenu atšķirība
un 2) spēja izveidot kompleksu shēmu VAV vietējo ražojumu
eksportam no tām VAV, kurās tiek ražots cukurs, un
līdzvērtīga daudzuma importa no pasaules tirgus, lai
apmierinātu šo valstu vajadzības. Importa
2009. gada liberalizācijas rezultātā ļoti maz bija to
valstu, kurām izdevās izveidot tik sarežģītu
tirdzniecības sistēmu. Tomēr cukura imports no šīm
valstīm sasniedza rekordlīmeni, lai arī tas ir zemāks par
līmeni, kas būtu varējis iedarbināt aizsardzības
mehānismu 2009./2010. un 2011./2012. tirdzniecības gadā. Tiek
lēsts, ka līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām
maksimālais cukura daudzuma imports no ĀKK valstīm un VAV
būs no 2,1 līdz 2,2 milj. tonnu. Tāpēc ir maz ticams, ka
aizsardzības mehānisma piemērošanas laikā būs
vajadzība to izmantot. I PIELIKUMS II
PIELIKUMS III
PIELIKUMS IV
PIELIKUMS V
PIELIKUMS VI
PIELIKUMS VII
PIELIKUMS VIII PIELIKUMS EU and world sugar price [1] Šajās aplēsēs tika uzsvērts, ka “Liela
nozīme varētu būt “swap” (mijmaiņas) tirdzniecības
plūsmām, par kuru līmeni joprojām ir daudz
neskaidrību” šī režīma organizācijas grūtību
dēļ (proti, visa EBA (Viss, izņemot ieročus)
režīmā saražotais cukurs jāeksportē uz ES un šīm
pašām valstīm savam patēriņam nepieciešamais cukurs
jāpērk pasaules tirgū). Komisijas dienestu darba dokuments
“Eiropas cukura politikas reforma” , SEC/2005/0808 galīgā redakcija,
9. lpp.