KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

Īpašs uzraudzības ziņojums par pētniecības pasākumiem kodoldrošuma un drošības jomā, ko atbalsta Euratom pamatprogramma 2012.–2013. gadam

1. Ievads

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu Eiropas Atomenerģijas kopienu pamatprogrammā kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012.–2013. gads)[1] (turpmāk “FP7+2”) “2013. gada sākumā Padomei iesniedz īpašu uzraudzības ziņojumu, kurā ietverta informācija par pamatprogrammas darbībām, kas saistītas ar kodoldrošību un drošumu”.

Komisija ir izpildījusi ziņojuma sniegšanas pienākumu, pabeidzot šo ziņojumu un tam pievienoto dienestu darba dokumentu[2]. Šajā ziņojumā apskatītas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta īstenotās netiešās darbības, kā arī Kopīgā pētniecības centra (JRC) īstenotās tiešās darbības, un izklāstīti pētniecības pasākumi kodoldrošuma un drošības jomā, un aizsardzības pret jonizējošo starojumu jomā.

Kodoldrošuma pētniecības mērķis ir aizsargāt cilvēkus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās ietekmes. Tas attiecas uz visiem šīs jomas noteikumiem, no kodoliekārtu projektēšanas līdz to būvei, darbībai un ekspluatācijas pārtraukšanai, ieskaitot radioaktīvo atkritumu noglabāšanu.

Starojuma drošums attiecas uz aizsardzību no jonizējošā starojuma un tā drošu lietošanu, ieskaitot medicīnisko attēlu un terapijas nolūkiem, kā arī starojuma avotu izmantošanu rūpnieciskajā radiogrāfijā.

Pētniecība kodoldrošības jomā ietver drošības pasākumu pārbaudi, kodolieroču izplatīšanas atklāšanu un novēršanu, kā arī ar radioaktīviem materiāliem un kodolmateriāliem saistītas ļaunprātīgas rīcības atklāšanu un reaģēšanu uz to, un šis darbs tiek veikts tikai JRC tiešo darbību ietvaros.

Turklāt ir svarīgi uzsvērt, ka Euratom kodoldrošuma un drošības jomas pētniecība attiecas ne tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, bet arī uz jonizējošā starojuma izmantošanu dažādos citos veidos pētniecībā, rūpniecībā, veselības jomā un medicīnā.

2. Galvenie konstatējumi

Pēc 2011. gada avārijām Fukusimā Euratom pamatprogrammas kodolpētniecības un mācību pasākumu (2012.–2013. g.) vispārīgais mērķis tika pārorientēts uz kodoldrošumu un drošību.

Pievienotajā dienestu darba dokumentā sniegta sīka informācija par galvenajiem pētniecības pasākumiem, kas šā mērķa īstenošanai veikti ar tiešām vai netiešām darbībām.

2.1. Kopīgi pētījumi

Kodolšķelšanas pētniecības jomas netiešās darbības ietver šādus pasākumus: kodolatkritumu apsaimniekošanu, reaktoru sistēmas, aizsardzību pret jonizējošo starojumu, infrastruktūras, cilvēkresursus, mobilitāti, apmācību un pārnozaru darbības.

Euratom programmas daļai, kas saistīta ar drošumu, tika piešķirta īpaši augsta prioritāte jau iepriekšējā 7. pamatprogrammā (2007.–2011. g.) (turpmāk “FP7”). Pēc Padomes 2011. gadā pieņemtās pārorientēšanas Euratom darba programmās 2012. un 2013. gadam pilnīgs uzsvars likts uz kodoldrošumu. Līdz ar to uzsvars uz drošuma aspektiem stipri palielinājās, tam atvēlot vairāk nekā 90 % no kopīgajām un sadarbības pētniecības darbībām paredzētajiem resursiem. Šis apjoms nesasniedza 100 %, jo bija jānodrošina koordinācija ar citām pārnozaru jomām un jomām, kas nav saistītas ar kodolmateriāliem.

Aplūkojot atbalstīto tēmu pārdalījumu, redzams, ka FP7+2 tika palielināta infrastruktūru, cilvēkresursu un pārnozaru darbību relatīvā nozīme, lai uzlabotu Eiropas iespējas pilnveidot pamatzināšanas drošuma jomā.

2.2. Tiešās darbības

Galvenās JRC darbības sniedz atbalstu Komisijai un dalībvalstīm Euratom līguma prasību izpildei šādās jomās: kodolatkritumu apsaimniekošana, ietekme uz vidi; kodoliekārtu un degvielas cikla drošums; kodoldrošība, drošības pasākumi un kodolieroču neizplatīšana. Visā FP7 un FP7+2 veikti arī pārnozaru pasākumi, piemēram, starptautiska sadarbība, standartizācija un izglītība un apmācība.

Saistībā ar katru tematu ir īstenoti pētniecības un izstrādes pasākumi. Ir panākta zinātnisko/tehnisko datu attīstība, un atsevišķos gadījumos – sniegts atbalsts Euratom politikai. Darba programma ir saskaņota, lai saglabātu atbilstošu līdzsvaru starp zinātniskajiem sasniegumiem, ieinteresēto personu prasītajiem rezultātiem un augsta līmeņa politisko atbalstu.

Pēc 2011. gadā veiktās pārorientācijas JRC kodoldrošuma pasākumi tika vēl vairāk konkretizēti 2012. un 2013. gadā, tieši reaģējot uz Fukusimas avāriju. Piemēram, par īpaši prioritāru tika izvirzīta atbalsta sniegšana ES atomelektrostaciju “stresa testu” salīdzinošās izvērtēšanas īstenošanai. JRC arī sāka jaunu pasākumu attiecībā uz kodolnegadījumu modelēšanu un nopietnu negadījumu pārvaldību, lai pēc Fukusimas avārijas sniegtu ieguldījumu ES un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) pētniecības pasākumos šajā jomā.

Drošības jomā par augstu prioritāti tika izvirzīts ieguldījums ES-CBRN (ķīmisks, bioloģisks, radioloģisks un kodola) rīcības plāna īstenošanā, kā arī atbalsts ĢD DEVCO CBRN izcilības centru izveidē ārpus ES.

Turklāt JRC pasākumos kodolenerģijas jomā tika iekļauta pētniecība par atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, liekot uzsvaru uz saistīto izglītību un apmācību. Eiropas Parlaments pauda plašu atbalstu šai JRC iniciatīvai.

3. Secinājumi

Pēc 2011. gada marta Fukusimas avārijas Padome uzskatīja, ka Euratom kodolšķelšanas jomas pētniecība būtu vairāk jāvērš uz drošuma un drošības aspektiem. Šim ziņojumam pievienotajā dienestu darba dokumentā aprakstīts, kā šis pētniecības darbs efektīvi pārorientēts Euratom programmā 2012.–2013. gadam.

[1]               Padomes Lēmums 2012/93/Euratom, OV L 47/25, 2012. gada 18. februāris.

[2]               Dienestu darba dokuments (SWD(2013) 187 final). Specific Monitoring Report on research activities for nuclear safety and security supported by the Euratom Framework Programme (2012–2013).