1. Ievads

Šajā paziņojumā ir novērtēti pasākumi, ko īstenojusi Grieķija, lai izpildītu Padomes Lēmumu 2011/734/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2012. gada 4. decembra Lēmumu 2013/6/ES[1]. Šis paziņojums kopā ar Komisijas dienestu un ECB[2] sagatavoto atbilstības ziņojumu papildina atbilstības novērtējumu saprašanās memorandam[3] par finansējumu, ko, izmantojot Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), Grieķijai piešķir eurozonas dalībvalstis. Šis novērtējums ir balstīts uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi un detalizētu novērtējumu, kas veikts, Komisijas dienestiem kopā ar SVF un ECB darbiniekiem pārskatot ekonomikas korekciju programmu.

2. Padomes 2012. gada 4. decembra lēmums

Padome 2012. gada 4. decembrī saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un 136. pantu pieņēma lēmumu, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai līdz 2016. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Ar šo lēmumu grozīja 2011. gada jūlija lēmumu[4], kas bija pārstrādāts, lai konsolidētu vairākus secīgus grozījumus 2010. gada 10. maija Lēmumā 2010/320/ES. Minētajā lēmumā Grieķijai tika lūgts panākt uzlabojumu vismaz par 10 procentpunktiem no IKP laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam.

Ar 2012. gada decembra grozījumu Padomes lēmumā Grieķijai lūdza pēc iespējas ātrāk un vēlākais līdz 2016. gadam novērst pašreizējo pārmērīgo budžeta deficītu. Grieķijai ieteica panākt, lai vispārējās valdības budžeta primārais deficīts nepārsniegtu 1,5 % 2012. gadā un vispārējās valdības budžeta primārais pārpalikums būtu vismaz 0 % no IKP 2013. gadā, 1,5 % no IKP 2014. gadā, 3,0 % no IKP 2015. gadā un 4,5 % no IKP 2016. gadā. Tika uzskatīts, ka saskaņā ar šiem mērķiem kopējais valdības budžeta deficīts pēc EKS metodikas būs 6,9 % no IKP 2012. gadā, 5,4 % no IKP 2013. gadā, 4,5 % no IKP 2014. gadā, 3,4 % no IKP 2015. gadā un 2,0 % no IKP 2016. gadā.

Tika lēsts, ka veicot ciklisku korekciju, primārās bilances mērķi sniegtu uzlabojumu cikliski koriģētas primārās bilances attiecībā pret IKP no 4,1 % 2012. gadā līdz 6,2 % 2013. gadā un vismaz 6,4 % no IKP 2014. gadā. Tika lēsts, ka cikliski koriģētas valdības bilances attiecība pret IKP bija -1,3 % 2012. gadā, +0,7 % 2013. gadā un +0,4 % 2014. gadā.

Aprēķinot šos mērķus un ar tiem saistīto nepieciešamo fiskālo korekciju, minētajā lēmumā no EKS definīcijām izslēdz visus ieņēmumus no finanšu un nefinanšu aktīvu privatizācijas, darījumus, kas attiecas uz banku rekapitalizāciju, visus pārvedumus, kas saistīti ar Eurogrupas 2012. gada 21. februāra paziņojumu attiecībā uz eurozonas valstu centrālo banku, tostarp Grieķijas centrālās bankas, ieguldījumu portfeļa ienākumiem, kas rodas no to turējumā esošajām Grieķijas valdības obligācijām, un uz visiem maksājumiem no bankām, kas strādā ar zaudējumiem, izņemot tos maksājumus, kas izriet no ārkārtas likviditātes palīdzības garantijas maksu struktūras, kura pastāvēja 2012. gada 30. septembrī. To pašu definīciju arī izmanto saistībā ar Grieķijas ekonomikas korekciju programmu.

Ņemot vērā 2012. gada decembrī īstenoto parāda samazināšanas pasākumu ietekmi, uzskatīja, ka mērķi atbilst vispārējās valdības konsolidētā parāda attiecībai pret IKP zem 160 % 2016. gadā.

3. Veikto pasākumu efektivitātes novērtējums

Šis novērtējums ir balstīts uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi un detalizētu novērtējumu, kas veikts, Komisijas dienestiem kopā ar SVF un ECB darbiniekiem pārskatot ekonomikas korekciju programmu (sk.1. tabulu). Tajā apskatīta ekonomikas un budžeta situācija kopš 2012. gada 4. decembra, kad tika publicēts jaunākais Padomes lēmums.

1. tabula. Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums[5]

(Šābrīža prognozes salīdzinājumā ar Padomes Lēmumu 2013/6/ES)

|| || || || ||

% no IKP, ja nav norādīts citādi || || || 2012.g. || 2013.g. || 2014.g.

|| || || || ||

Reālā IKP pieaugums (izmaiņas %) || Padomes Lēmums || || -6,0 || -4,2 || 0,6

Pašreizējās prognozes || || -6,4 || -4,2 || 0,6

Vispārējās valdības budžeta bilance || Padomes Lēmums || || -6,6 || -4,6 || -3,5

Pašreizējās prognozes || || -6,3 || -4,1 || -3,3

Primārā bilance || Padomes Lēmums || || -1,5 || 0,0 || 1,5

Pašreizējās prognozes || || -1,3 || 0,0 || 1,5

Cikliski koriģētā primārā bilance || Padomes Lēmums || || 4,1 || 6,2 || 6,4

Pašreizējās prognozes || || 4,5 || 6,2 || 6,3

Cikliski koriģētā bilance || Padomes Lēmums || || -1,3 || 0,7 || 0,4

Pašreizējās prognozes || || -0,5 || 2,1 || 1,6

|| || || || ||

Avots: Komisijas dienesti, 2013. gada pavasara prognoze

Pirmo reizi, kopš tika izstrādāta korekciju programma Grieķijai, ekonomikas prognoze salīdzinājumā ar Padomes 2012. gada decembra lēmumā minēto prognozi lielākoties nav mainījusies. Prognozē norādīts uz pakāpenisku atgriešanos pie IKP izaugsmes 2014. gadā. IKP rādītāji par 2012. gada pēdējo ceturksni, kas bija sliktāki par plānoto, radīja ikgadējā IKP samazinājumu – 6,4 % 2012. gadā salīdzinājumā ar 6,0 % laikā, kad tika pieņemts Padomes lēmums, norādot uz zināmā mērā augstāku negatīvu pārvedumu uz 2013. gadu. Saskaņā ar vadošajiem konjunktūras un finanšu tirgus rādītājiem ir paaugstinājusies uzticība Grieķijas ekonomikas atveseļošanās izredzēm. Līdz aprīļa beigām Eiropas Komisijas ekonomiskās situācijas novērtējuma rādītājs (ESI) par Grieķiju ir paaugstinājies līdz līmenim, kas norāda uz labākām izaugsmes iespējām. Banku noguldījumi arī ir atgriezušies Grieķijas banku sistēmā pēc tam, kad 2012. gada decembrī saskaņā ar programmu tika veikta otrā izmaksa. Tika pieņemti savlaicīgi pasākumi, lai izolētu Kipras banku filiāles no Kipras banku sistēmas pārstrukturēšanas. Tomēr būtiskie rādītāji patlaban turpina raidīt negatīvus signālus, turpinot samazināties rūpnieciskās ražošanas, mazumtirdzniecības un būvniecības apjomiem. Ņemot vērā spēcīgo negatīvo pārvedumu no 2012. gada un aizvien vājāku iekšējo pieprasījumu, lēš, ka 2013. gadā IKP samazināsies par 4,2 %. Attiecībā uz 2014. gada sākumu ir paredzēts neliels uzlabojums, pateicoties ieguldījumiem un eksportam, kā rezultātā gada IKP izaugsme 2014. gadā būs 0,6 %.

Neraugoties uz zināmā mērā dziļāku ekonomikas lejupslīdi 2012. gadā, nekā bija paredzēts laikā, kad pieņēma Padomes lēmumu, 2012. gadā fiskālā attīstība nelielā mērā pārsniedza pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķi attiecībā uz primāro deficītu. Primārais pamatdeficīts bija 5,0 % no IKP. Tomēr lēš, ka neto izmaksas, kas saistītas ar banku rekapitalizāciju un noregulējumu 2012. gadā, ir 4,0 % no IKP. Izslēdzot šīs izmaksas un citus faktorus, kas precizēti programmā, primārā bilance pārmērīga budžeta deficīta novēršanas nolūkos bija -1,3 % no IKP, kas ir nedaudz labāks rādītājs par Padomes lēmumā noteiktajiem 1,5 % no IKP. Īstenojot līdzīgas korekcijas pamatdeficītā, kas ir 10,0 % no IKP, kopējais fiskālais deficīts atbildīs Padomes lēmumā noteiktajiem 6,3 % no IKP. Tas ir ievērojami labāks rādītājs par Padomes lēmumā norādītajiem 6,9 % no IKP, daļēji pateicoties zemākiem procentu maksājumiem, ko radījuši 2012. gada decembrī īstenotie parāda samazināšanas pasākumi. Pievēršoties rezultātu sīkam izklāstam, ieņēmumu jomā tiešie nodokļi bija samērā stabili, kas daļēji kompensēja vāju netiešo nodokļu, īpaši PVN, un sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšanu. Izdevumu jomā iestādes ierobežoja diskrecionāros izdevumus, īpaši darbības izdevumus un publisko ieguldījumu, ņemot vērā valdības saspringto likviditātes stāvokli, ko radīja programmas izmaksu kavējumi. Procentu maksājumi bija zemāki, pateicoties privātā sektora iesaistes iniciatīvai un decembrī veiktajai parāda atpirkšanai un parāda samazināšanas pasākumu īstenošanai.

Līdz ar to kopumā 2012. gada fiskālie rezultāti pārsniedza Padomes lēmumā noteiktos mērķus. To apstiprina cikliski koriģētu fiskālo bilanču novērtējums. Izslēdzot cikliskos faktorus, cikliski koriģēta primārā bilance Padomes lēmuma definīcijā bija 4,5 % no IKP 2012. gadā, kas ir par aptuveni 0,4 procentpunktiem no IKP labāks rādītājs nekā Padomes lēmumā paredzētais 4,1 % strukturāls pārpalikums. Cikliski koriģēts budžeta deficīts bija -0,5 % no IKP 2012. gadā salīdzinājumā ar Padomes lēmumā paredzēto -1,3 % no IKP. Salīdzinājumā ar 2011. gadu cikliski koriģētā primārā bilance uzlabojās par 2,3 procentpunktiem no IKP 2012. gadā, turpretim uzlabojums cikliski koriģētajā bilancē bija 4,5 procentpunkti; šis rādītājs atspoguļo privātā sektora iesaistes iniciatīvas ietekmi uz parāda procentu maksājumiem.

Ir īstenoti efektīvi pasākumi, lai sasniegtu primārā deficīta mērķus 2013. un 2014. gadā. Grieķijas 2012. gada 11. novembrī pieņemtajā budžetā tika ietverts papildu ieņēmumu un izdevumu pasākumu kopums 9,2 miljardu euro apmērā, kas ir 5 % no IKP, nolūkā samazināt primāro deficītu 2013. gadā. Tas bija saistīts ar 13,5 miljardus euro vērto konsolidācijas programmu 2013. gadam un 2014. gadam, kas izklāstīta vidēja termiņa fiskālajā stratēģijā 2013.-2016. gadam. Šis ļoti apjomīgais un vērienīgais fiskālās konsolidācijas pasākumu kopums 2013. un 2014. gadam (kopā pārsniedzot 6,5 % no IKP) lielākoties jau ir īstenots.

Lai arī makroekonomikas scenārijs, kas sagatavots pēdējā pārskatīšanā, būtiski nemainījās, ir parādījušies daži ieņēmumu iztrūkumi un daži pasākumi nav īstenoti. Ieņēmumu iztrūkumi radās galvenokārt sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšanā un tāpēc, ka tika iekasēts mazāk nekā plānots no ieņēmumiem, ko gūst, izlīdzinot nodokļu likmes par dīzeļdegvielu. Samazinājums sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšanā ir lielākoties saistīts ar paļaušanos uz nākotnes parādu maksājumiem un smagiem likviditātes apstākļiem. Zemāki ieņēmumi no nodokļiem par degvielu ir skaidrojami lielākoties ar zemāku degvielas patēriņu nekā bija plānots. Turklāt lielāka nodokļu atmaksa, ņemot vērā nesen atklātos nepārbaudītos pieprasījumus samaksāto nodokļu atgūšanai 2012. gadā, arī veicināja neto ieņēmumu iztrūkumu. Trūkumi pensiju pakāpeniskas samazināšanas plāna īstenošanā radās tehnisku iemeslu dēļ; attiecībā uz parlamenta darbiniekiem un dažos valsts uzņēmumos nav ieviesta jaunā atalgojuma sistēma, un nodevas no kuģu īpašniekiem netika iekasētas paredzētajā apjomā. Kopumā, ja nebūtu risināti šie īstenošanas trūkumi, budžetā būtu radies iztrūkums 137 miljonu euro apmērā 2013. gadā un 166 miljonu euro apmērā 2014. gadā. Valdība tomēr pauda apņemšanos turpināt šo pasākumu pilnīgu īstenošanu. Turklāt daži plānotie pasākumi, kuriem bija jāstājas spēkā 2013. gadā un 2014. gadā, par kuriem vienojās iepriekšējās vidēja termiņa fiskālās stratēģijas (VTFS) 2011.-2014. gadam ietvaros, netika īstenoti. Tas ietver sociālā nodrošinājuma iemaksu palielinājumu pašnodarbinātām personām un sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstinājumu. Ņemot vērā būtisko ieņēmumu daļu no šiem pasākumiem, to neīstenošana būtu radījusi ievērojamu fiskālo deficītu aptuveni 270 miljonu euro apmērā 2013. gadā un vairāk nekā 700 miljonu euro apmērā 2014. gadā. Visbeidzot, iestādes paredzēja būtiski samazināt nodokļu likmes par īpašuma nodokli, ko maksā, izmantojot rēķinus par elektrību.

Grieķijas iestādes tomēr ir apņēmušās īstenot kompensējošus pasākumus, lai novērstu fiskālā deficīta veidošanos 2013. un 2014. gadā. Valdība nolēma kompensēt iepriekš saskaņoto pasākumu neīstenošanu ar jauniem pasākumiem, kas jāpieņem tajās pašās nozarēs, lai samazinātu darbības riskus. 2013. gadā paredzētā solidaritātes maksājuma pašnodarbinātajiem neīstenošana tika aizstāta ar stingrākām pensijas prasībām neapdrošinātām personām un pensijas tiesību pārbaudēm. Nepieciešamie ietaupījumi, kas saistīti ar sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstinājuma neīstenošanu, tiks aizstāti ar pārvedumu samazinājumu iestādēm ārpus centrālās valdības un sabiedrisko pakalpojumu racionalizēšanu. Attiecībā uz īpašuma nodokļiem valdība nodrošinās plānotos ieņēmumus 1,9 miljardu euro apmērā no īpašuma nodokļa, kas tiek iekasēts, izmantojot rēķinus par elektrību, likmes plānoto samazinājumu par 15 % kompensējot ar nodokļu bāzes paplašināšanu. Attiecībā uz 2014. gadu valdība ir apņēmusies pilnībā īstenot solidaritātes maksājumu pašnodarbinātajiem. Turklāt tiek uzskatīts, ka jaunais nekustamā īpašuma nodoklis, kas aizstās PPC nodokli, ir neitrāls attiecībā uz budžetu, nodrošinot gada ieņēmumus, kuri jau paredzēti VTFS. Budžeta deficīta novēršanā ir būtiski daži vienreizēji faktori. Pirmkārt, paredzams, ka ieņēmumu pārvedumi no Grieķijas Nacionālās bankas valstij būs ārkārtīgi augsti sakarā ar ārkārtas ieņēmumiem. Otrkārt, sagaidāms, ka jaunizveidotās darījumu kārtošanas shēmas atvieglos nesen uzkrātā parāda atmaksāšanu un atgūs valstij nelielu daļu no zaudētajiem ieņēmumiem. Visbeidzot, ir gūti ietaupījumi no šķidrā kurināmā subsīdijām, attiecībā uz kurām tika secināts, ka budžeta apropriācijas bija pārāk augstas.

Kopumā sagaidāms, ka Padomes lēmumā noteiktie mērķi tiks sasniegti gan 2013., gan 2014. gadā. Prognozes primārajai bilancei ir 0,0 % no IKP 2013. gadā un +1,5 % no IKP 2014. gadā saskaņā ar Padomes lēmumā izklāstītajiem mērķiem. Primārais pamatdeficīts, visticamāk, 2013. gadā būs augstāks banku rekapitalizācijas un noregulēšanas darbību dēļ. Šo darbību precīzu rezultātu iekļaušana fiskālajos kontos ir atkarīga no šādu darījumu grafika un rakstura. Lēš, ka budžeta deficīts 2013. gadā būs 4,1 % no IKP un 2014. gadā – 3,3 %, šīs prognozes par abiem gadiem pārsniedz Padomes lēmumā paredzētos rādītājus. Lēš, ka veicot ciklisku koriģēšanu, primārā bilance uzlabosies līdz 6,2 % no IKP 2013. gadā un līdz 6,3 % no IKP 2014. gadā[6]. Cikliski koriģētie rādītāji gandrīz precīzi atbilst Padomes lēmumam, turpretim sagaidāms, ka cikliski koriģētā valdības bilance būs nedaudz augstāka par Padomes lēmumā norādīto.

Fiskālā prognoze pēc 2014. gada aizvien ir neskaidra. Fiskālās prognozes ir lielā mērā atkarīgas no ekonomikas atveseļošanās gaitas un progresa, ko gūst, stiprinot nodokļu un sociālā nodrošinājuma ieņēmumu pārvaldību. Pašreizējā makroekonomikas režīma ietvaros būtu nepieciešami papildu pasākumi 1,8 % no IKP apmērā 2015. gadā un 2,2 % no IKP apmērā 2016. gadā, lai sasniegtu Padomes lēmumā noteiktos primārās bilances mērķus. Ja tiktu sasniegti primārā deficīta mērķi, plānotais valdības deficīts samazinātos līdz mazāk nekā 3 % no IKP. Apspriedes par fiskālajiem deficītiem un to novēršanas pasākumiem 2015.-2016.gadā tiks sāktas, rudenī vienojoties par 2014. gada budžetu. Tajā laikā jauni makroekonomikas dati sniegs precīzāku informāciju par visu atlikušo deficītu precīzu apjomu.

Salīdzinājumā ar 2012. gada decembri valsts parāda stabilitātes perspektīvas lielākoties nav mainījušās. Ir bijušas būtiskas izmaiņas makroekonomiskajā scenārijā, turpretim publiskās finanses tiek koriģētas, lai sasniegtu mērķus. Attiecībā uz privatizācijas ieņēmumu profilu tika uzskatīts par vajadzīgu veikt tikai daļēju grafika pārskatīšanu. Līdz ar to lēš, ka parāda attiecība pret IKP samazināsies, sākot no 2014. gada, un saruks zem 160 % 2016. gadā, pieņemot, ka turpināsies ekonomikas korekciju programmas īstenošana.

Padomes lēmumā noteiktās īpašās fiskālās un strukturālās fiskālās prasības ar termiņu 2012. gada decembrī un 2013. gada martā ir izpildītas ar dažiem nelieliem izņēmumiem (sk. tabulu pielikumā). Ir īstenota būtiska nodokļu reforma, kas paplašina nodokļu bāzi un vienmērīgāk izlīdzinās nodokļu slogu. Amatā ir iecelts publisko ieņēmumu ģenerālsekretārs, un ir uzlabota nodokļu pārvaldības autonomija. Pēc nelielas kavēšanās iestādes sāka galvenos pasākumus, lai īstenotu būtisku publiskās pārvaldes reformu, tostarp izpildot personāla samazināšanas plānu visās nozaru ministrijās. Sekmīgi notiek uzsākto reformu procesi, lai īstenotu pārējās neizpildītās saistības, piemēram, par aptiekās pārdodamu ģenērisku zāļu daļas palielināšanu un visu slimnīcu iekšējās kontroles uzlabošanu. To cieši uzraudzīs Komisijas dienesti.

4. Secinājumi

Grieķija ir efektīvi rīkojusies, lai labotu pārmērīga budžeta deficītu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/734/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2012. gada 4. decembra Lēmumu 2013/6/ES. Grieķija 2010.–2012. gadā ir panākusi strukturālās bilances uzlabojumu, kas jau pārsniedz vismaz 10 procentpunktus no IKP laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, ko bija ieteikusi Padome. Tiek lēsts, ka Grieķija būs uzlabojusi situāciju attiecībā uz strukturālo deficītu par 13,5 procentpunktiem no IKP – no 14,8 % deficīta 2009. gadā uz 1,3 % deficītu, kas paredzams 2012. gadā. Lēš, ka vispārējās valdības deficīts uzlabosies no 15,6 % 2009. gadā uz 6,3 % no IKP 2012. gadā.

Grieķija ir sekmīgi īstenojusi pasākumus, lai ierobežotu deficītu 2012. gadā, un rezultāti attiecībā uz primāro deficītu pārsniedza Padomes lēmumā noteikto mērķi. Lai pēc iespējas drīzāk novērstu pašreizējo pārmērīgo budžeta deficītu saskaņā ar Padomes lēmumu, Grieķijas iestādes ir arī veikušas turpmākus izšķirošus pasākumus, lai konsolidētu publiskās finanses 2013. un 2014. gadā. Grieķijas 2012. gada 11. novembrī pieņemtajā budžetā tika ietverts papildu ieņēmumu un izdevumu pasākumu kopums 9,2 miljardu euro apmērā, kas ir 5 % no IKP, nolūkā samazināt primāro deficītu 2013. gadā. Tas bija saistīts ar 13,5 miljardus euro vērto konsolidācijas programmu 2013. gadam un 2014. gadam, kas izklāstīta vidēja termiņa fiskālajā stratēģijā 2013.-2016. gadam. Šis ļoti apjomīgais un vērienīgais fiskālās konsolidācijas pasākumu kopums 2013. un 2014. gadam (kopā pārsniedzot 6,5 % no IKP) lielākoties jau ir īstenots.

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija neierosina veikt grozījumus Padomes 2012. gada decembrī pieņemtajā lēmumā. Vispārējās valdības budžeta primārā pārpalikuma mērķiem vajadzētu saglabāties vismaz 0 % no IKP apmērā 2013. gadā, 1,5% no IKP apmērā 2014. gadā, 3,0 % no IKP apmērā 2015. gadā un 4,5 % no IKP apmērā 2016. gadā. Fiskālais virziens joprojām norāda uz uzlabojumu cikliski koriģētās primārās bilances attiecībā pret IKP, palielinoties no 4,1 % 2012. gadā līdz 6,2 % 2013. gadā un vismaz 6,4 % no IKP 2014., 2015. un 2016. gadā. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm par valdības bilanci šie mērķi norāda uz deficītiem: 4,1 % no IKP 2013. gadā un 3,3 % no IKP 2014. gadā, un cikliski koriģētiem pārpalikumiem: 2,1% no IKP 2013. gadā un 1,6 % no IKP 2014. gadā.

Neraugoties uz progresu budžeta jomā un reformu īstenošanā citās galvenajās ekonomikas nozarēs, pastāv nopietni riski, kas var ietekmēt budžeta izpildes rezultātus. Ekonomikas atveseļošanos joprojām bremzē spēcīgā fiskālā konsolidācija 2013. gadā un vājā ekonomikas izaugsme eurozonā. Turklāt reformas galvenajās jomās, piemēram, ieņēmumu pārvaldībā un publiskajā pārvaldē, var saskarties ar opozīciju savtīgu interešu dēļ. Lai panāktu plānoto atveseļošanos IKP izaugsmē un ieņēmumos 2014. gadā, ir arī nepieciešams turpmāks progress produktu un pakalpojumu tirgus reformās. No otras puses, pastāv arī augšupvērsti riski, īpaši, ja ilglaicīga spēcīgas politikas īstenošana samazina neskaidrības un atbalsta uzticību, kā arī palīdz mazināt ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz sabiedrību un bezdarbu. Pēc banku rekapitalizācijas varētu arī uzlaboties ieguldījumu nosacījumi, pateicoties ārzemju kapitāla ienākšanai un spēcīgākai ES līdzekļu apgūšanai.

PIELIKUMS. Pasākumi, kas pieprasīti Padomes Lēmumā 2011/734/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2012. gada 4. decembra Lēmumu 2013/6/ES

2) lēmuma 2. pantā iekļauj šādu punktu: 10.a pants. Grieķija līdz 2012. gada 4. decembrim pieņem šādus pasākumus: a) 2013. gada budžetu un VTFS līdz 2016. gadam, kā arī pasākumus, kas izklāstīti šā lēmuma I A pielikumā, un attiecīgos īstenošanas tiesību aktus. VTFS veidojas uz pastāvīgo fiskālās konsolidācijas pasākumu pamata, ar kuriem nodrošina, ka ar šo lēmumu noteiktie deficīta maksimāli pieļaujamie apmēri 2012.–2016. gadam netiek pārsniegti un ka parāda un IKP attiecība tiek ievirzīta noturīgā pakāpeniskas samazināšanās gultnē; || IZPILDĪTS. Pieņemts, "Omnibus" likums 4093 (Oficiālais Vēstnesis 222/A/12.11.2012.).

b) Grieķijas Parlamentam iesniedz atjauninātu privatizācijas plānu un publicē Aktīvu attīstības plāna pusgada atjauninājumu; || IZPILDĪTS. Augšupielādēts ministrijas tīmekļa vietnē.

c) īsteno Egnatia autoceļa un Elefsina, Lavrio, Igoumenitsa, Alexandroupolis, Volos, Kavala, Corfu, Patras, Heraklion un Rafina reģionālo ostu pilnu un tiešu īpašumtiesību (akcijas vai koncesijas tiesības) pārvietojumu uz HRADF privatizācijas aktīvu portfeli; || IZPILDĪTS. Izpildīts attiecībā uz Egnatia (Atsauces Nr. B2316/10-8-2012). Ostas (Lēmums 222/5.11.2012/FEK 2996, 12. novembris).

d) garantē, ka nozaru ministrijas un citas atbilstošās struktūras Valsts īpašuma ģenerālsekretariātam nodrošina pilnīgu pieeju visu valstij piederošo nekustamo īpašumu uzskaitei; || IZPILDĪTS. Attiecīgā vēstule ir nosūtīta nozaru ministrijām. Nozaru ministrijas ir sniegušas pieprasīto informāciju.

e) groza un/vai atceļ valsts uzņēmumu (PPC, OLP un OLTH ostu pārvaldes, HELPE, EYATH un EYDAP, ostas utt.) statūtus, kuri ir pretrunā uzņēmējdarbības privāttiesībām attiecībā uz jebkuriem privāto akcionāru balsstiesību ierobežojumiem; || IZPILDĪTS. Grozījumi izdarīti jaunajā Privatizācijas likumā (2. pants).

f) tiesību aktus, ar ko nosaka Nodokļu pārvaldes ģenerālsekretāra lomu un kvalifikāciju un ar ko paredz, ka finanšu ministrs deleģē Nodokļu pārvaldes ģenerālsekretāram lēmumu pieņemšanas pilnvaras; || IZPILDĪTS. (Omnibus) likums 4093 (Oficiālais Vēstnesis 222/A/12.11.2012., E iedaļa, 6. pants).

g) norīko pieredzējušus nodokļu revidentus darbībās, ar ko sasniedz tūlītējos ieņēmumu mērķus, nostiprinot un panākot, ka pilnvērtīgi darbojas būtiskākās kontroles jomas, piemēram, lielo nodokļu maksātāju nodaļa, pārceļot 100 revidentus no citiem pienākumiem un izveidojot vienu funkcionālo nodaļu darbam ar ļoti turīgām privātpersonām un pašnodarbinātajiem ar lieliem ienākumiem, šajā nodaļā nodarbinot 50 pieredzējušus nodokļu revidentus, kas tieši atskaitītos Nodokļu pārvaldes ģenerālsekretāram; || IZPILDĪTS. Pieņemti četri ministrijas lēmumi: - Ministrijas lēmums 31/10/2012, ar ko pārceļ 100 revidentus uz nodaļu, kas atbild par lielajiem nodokļu maksātājiem, - Ministrijas lēmums 31/10/2012, ar ko piešķir pilnvaras DEK Athens attiecībā uz turīgām privātpersonām (kritēriji noteikti lēmumā), - Ministrijas lēmums pārcelt 50 revidentus uz DEK Athens, ko 2012. gada 8. novembrī parakstījis ministra vietnieks, – Lai nodrošinātu piemērotu personālu, tika pieņemts vēl viens Ministrijas lēmums D2A 1157921 16/11/2012, lai pārceltu vairāk revidentus uz vakantajām amatvietām. Visi revidenti ir stājušies jaunajā amatā.

h) Ministru padomes tiesību aktu (ar ko aizstāj 2012. gada 29. oktobrī pieņemto Ministru padomes tiesību aktu), kas vērsts uz budžeta izpildes pastiprināšanu un saprātīgas nodokļu pārvaldības sekmēšanu un kurā papildus sākotnējā Ministru padomes tiesību akta noteikumiem iekļaujami tādi, kas paredz: i) sadarbības memoranda noslēgšanu katru gadu līdz decembra beigām starp Finanšu ministriju un citām ministrijām vai starp ministrijām un uzraudzīto iestāžu vadītājiem (tādējādi aptverot visu vispārējās valdības sektoru); ii) pašreizējo sabalansēta budžeta ierobežojumu pastiprināšanu attiecībā uz pašvaldībām nolūkā palielināt to darbības efektivitāti, tostarp ieviešot korektīvos un sankciju mehānismus; iii) esošās valsts uzņēmumu (VU) uzraudzības sistēmas nostiprināšanu un izpildes panākšanas mehānisma izveidošanu, kas iedarbināms, ja nav sasniegti katram VU noteiktie konkrētie mērķi; un iv) sistēmas izveidošanu nolūkā noteikt konkrētus mērķus, lai līdz katra gada decembrim būtu iespējams izveidot pašvaldību un VU darbības saistību reģistrus. Minētajā Ministru padomes tiesību aktā iekļauj arī mehānismus nolūkā koriģēt centrālās valdības transfertus, kas paredzēti, lai segtu novirzes no plānotajiem mērķiem gada laikā un, iespējams, arī turpmākajos gados, vienlaikus nodrošinot, ka nepalielinās parādu apmērs; tajā nepārprotami nosaka, ka ienākumus no valdības aktīvu privatizācijas tieši iemaksā īpaši nodalītā kontā, lai kontrolētu naudas plūsmas, izvairītos no oficiālā finansējuma novirzīšanas citur un nodrošinātu savlaicīgu parādu apkalpošanu; un ar to nosaka automātiskus izdevumu samazinājumus, ko principā piemēro, ja nav sasniegti attiecīgie mērķi, vienlaikus nodrošinot, ka nepalielinās parādu apmērs; || IZPILDĪTS. FEK A Nr. 228, 18.11.2012.

i) pasākumu kopumu nolūkā uzlabot pašreizējo Valsts veselības pakalpojumu organizācijas (EOPYY) finansiālo stāvokli un nodrošināt, ka budžeta izpilde 2012. un 2013. gadā ir tuvāk sabalansētam budžetam, tostarp: i) pabalstu vienkāršošanu; ii) palielinātu iesaisti izmaksu sadalē par veselības aprūpes pakalpojumiem, ko sniedz privātie pakalpojumu sniedzēji; iii) sarunas ar privātajiem partneriem par cenas–apjoma līgumiem un t. s. case-mix līgumu pārskatīšanu; iv) nolūkā 2013. gadā samazināt attiecīgās izmaksas vismaz par 80 miljoniem euro – maksājumu un skaita pārskatīšanu attiecībā uz vairākiem diagnostikas un fizioterapijas pakalpojumiem, par ko EOPYY noslēgts līgums ar privātajiem partneriem; v) atsauces cenu sistēmas ieviešanu medicīnas ierīču iegādes izdevumu kompensācijai; un vi) pakāpenisku OGA dalībnieku iemaksu palielināšanu līdz vidējam citu EOPYY dalībnieku maksājumu līmenim;; || IZPILDĪTS. FEK Nr. 3054/Β΄/18-11-2012

j) šādus pasākumus saistībā ar zāļu iegādes izdevumu kompensāciju: i) tiesību aktus nolūkā kontrolēt izdevumus par zālēm, ar kuriem aktivizē ārkārtas pasākumu izmantošanu (tostarp, piemēram, vispārēju cenu pazemināšanu), ja jebkāda iemesla dēļ ar esošo automātisko atgūšanas mehānismu nepietiek mērķa sasniegšanai; šie pasākumi rada līdzvērtīgu ietaupījumu apmēru; ii) ministrijas dekrētu, kurā noteikts jauns līdzekļu atgūšanas apmēra līmenis 2013. gadam (2,44 miljardi euro ambulatorajiem pacientiem); iii) cenrāža atjaunināšanu un kompensējamo zāļu saraksta atjaunināšanu, jo īpaši hronisku slimību gadījumā paredzot kompensēt tikai rentablās zāļu paketes, pārceļot zāles no kompensējamā uz nekompensējamo sarakstu un bezrecepšu sarakstu un ieviešot atsauces cenu sistēmu, ko izveido Valsts Zāļu organizācija (EOF). Šie saraksti atjaunināmi vismaz divreiz gadā saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/105/EEK; un iv) aptiekās nodrošina izrakstīto zāļu aizvietošanu ar vislētāko attiecīgās atsauces kategorijas produktu, kam ir tāda pati aktīvā viela (obligāta “aizvietošana ar ģenērisku produktu”).”; || IZPILDĪTS. Ieviesta reģistrācijas maksa. Atsauce: "Minibus" likums FEK 229A/19.11.2012., 11. panta 1. punkts (reģistrācijas maksa) FEK 3035/B/15.11.2012. FEK 3047/B/16.11.2012. un FEK 3046/ B/ 16.11.2012. FEK 3057/B/18-11.2012.

3) lēmuma 2. panta 11. punktu aizstāj ar šādu: "11. Līdz 2012. gada decembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus: a) īsteno iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu, kas vērsta uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodokļa bāzes paplašināšanu un atbrīvojumu un preferenciālo režīmu likvidēšanu; || IZPILDĪTS. 25/1/2013 Likums 4110 GG 17/Α/23-1-2012

b) pieņem vajadzīgos primāros un sekundāros tiesību aktus ar mērķi nodrošināt ātru privatizācijas plāna īstenošanu; || IZPILDĪTS, TIEK ĪSTENOTS.

c) izveido ūdensapgādes uzņēmumu tiesisko regulējumu; || IZPILDĪTS. Attiecīgos tiesību aktu noteikumus pieņēma parlaments 24.1.2013. (FEK A29/5-2-2013). Ir parakstīts un publicēts Ministrijas lēmums par tiesisko regulējumu (FEK 679/22-3-2013).

d) īsteno pasākumus nolūkā uzlabot nodokļu administrāciju, ieviešot darbības novērtējumus, uzlabojot riska novērtēšanas paņēmienu izmantošanu, un izveidojot un palielinot specializētas parādu pārvaldības nodaļas; || IZPILDĪTS. Ar 11/4/2013 Likumu 4141 (GG 81/A/5-4-2013) nosaka tiesisko regulējumu.

e) sagatavo un publisko plānu, kas paredzēts, lai segtu publiskā sektora struktūru parādus piegādātājiem un nodokļu atmaksas parādus; || IZPILDĪTS.

f) pabeidz īstenot sekundāro/papildu publisko pensiju fondu darbības reformu un visu pastāvošo publiskā sektora fondu apvienošanu; || IZPILDĪTS. ETEA mērķis ir izpildīts attiecībā uz papildu fondiem.

g) pieņem tiesību aktus, lai farmaceitisko uzņēmumu 5 % atlaidi (ko pašlaik piemēro zālēm, kurām cenu nosaka slimnīca) attiecinātu uz visiem EOPYY aptiekās pārdodamajiem produktiem; || IZPILDĪTS. Likums 4093/FEK 222/12-11-12(IB2/5,6,8) & PNP/FEK 229/19-11-2012 (11. panta 10. punkts).

h) palielina ģenērisko zāļu daļu līdz 35 % no kopējā aptiekās pārdoto zāļu daudzuma; || NAV IZPILDĪTS. Process turpinās.

i) visās slimnīcās norīko iekšējos kontrolierus un izveido saistību reģistrus.”; || NAV IZPILDĪTS. Process turpinās, tomēr nav pabeigts, bet ir sagatavots rīcības plāns un grafiks.

4) lēmuma 2. pantam pievieno šādus punktus: "12. Līdz 2013. gada marta beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus: a) izdod ministrijas dekrētu par zemsprieguma tīkla galapatērētājiem noteikto cenu korekciju; || IZPILDĪTS.

b) atjaunina VTFS, tostarp nosakot saistošu triju gadu izdevumu maksimumu valdības apakšsektoros; || IZPILDĪTS.

c) pieņem personāla komplektēšanas plānus nozaru ministrijām; || IZPILDĪTS.

d) izveido ievērojami autonomāku nodokļu administrāciju un nosaka autonomijas pakāpi, pārvaldības sistēmu, pārskatatbildību, nodokļu administrācijas vadītāja juridiskās pilnvaras un organizācijas sākotnējo darbinieku skaitu; || IZPILDĪTS, TIEK ĪSTENOTS.

 e) izdod un publisko jaunu visaptverošu civildienesta pretkorupcijas plānu, kurā iekļauj īpašus noteikumus attiecībā uz nodokļu un muitas administrāciju; || IZPILDĪTS. Ir sagatavots valsts plāns. Novērtējums ir pozitīvs.

f) kapitāla nodokļu direkcijas vadībā izveido pilnvērtīgi izmantojamu standarta procedūru nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pārskatīšanai nolūkā tās labāk salāgot ar tirgus cenām; || NAV IZPILDĪTS. Procesa sarežģītības dēļ darbība ir jāpārstrukturē.

g) pārceļ 40 jaunus nekustamā īpašuma aktīvus (privatizācijas plānā apzīmēti kā “nekustamā īpašuma aktīvu 2. un 3. daļa”) uz HRDAF. || NAV IZPILDĪTS. Ir parakstīts un publicēts pirmais Ministrijas lēmums, lai HRADF pārceltu daļu no 40 aktīviem (FEK 754/2-4-2013). JMD attiecībā uz pārējiem aktīviem ir sagatavots, un sagaidāms, ka to drīzumā parakstīs.

[1]               OV L 4, 9.1.2013., 40.-45. lpp.

[2]               ‘The Economic Adjustment Programme for Greece – May 2013,’ European Economy–Occasional Paper (tiek izstrādāts). Šajā dokumentā lasītājs var iepazīties ar makroekonomisko, finanšu, fiskālo un strukturālo reformu gaitas sīkāku novērtējumu.

[3]               2012. gada decembra Memorands par ekonomikas un finanšu politiku un Saprašanās memorands par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem.

[4]               Padomes Lēmums 2011/734/ES (pārstrādāta redakcija), (OV L 296, 15.11.2011., 38.-52. lpp.).

[5] Fiskālās bilances ir balstītas uz Padomes lēmuma definīcijām (nevis EKS 95 definīcijām).

[6]               Padomes lēmumā ir koriģētas banku noregulējuma izmaksas. Citi vienreizēju pasākumu izdevumi un ieņēmumi nominālo deficītu kumulatīvā izteiksmē samazina par 1,5 miljardiem euro 2012. gadā (aptuveni 0,7 % no IKP), 1 miljardu euro 2013. gadā (0,5 % no IKP) un aptuveni 400 miljoniem euro 2014. gadā (0,2 % no IKP).