KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību Konverģences un konkurētspējas instrumenta ieviešana

1. Ievads

Vispārīga informācija

Komisijas Plānā padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības izveidei, kas pieņemts 2012. gada 28. novembrī[1], ir ietverti priekšlikumi īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, kuru mērķis ir nostiprināt sadarbību un integrāciju finanšu, fiskālajā, ekonomikas, kā arī politikas jomā. Starp pasākumiem, kas īstenojami īstermiņā, lai pilnībā izveidotu pārvaldības sistēmu ekonomikas politikai kopumā un, konkrētāk, vienotajai valūtai, jāmin „līgumiskās vienošanās”, ko papildina solidaritātes mehānisms attiecībā uz valstu strukturālajām reformām konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai, kuras neīstenojot veidotos blakusefekti citās dalībvalstīs, taču kuru īstenošana attiecīgajai dalībvalstij radītu īpašas grūtības. Izvirzītais mērķis ir palīdzēt tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar tādām grūtībām, kas var ietekmēt visu eurozonu, sekmīgāk nekā pašu spēkiem vien veikt nepieciešamās reformas, izmantojot Konverģences un konkurētspējas instrumentu (KKI), ko veido līgumiskas vienošanās līdz ar finansiāla atbalsta mehānismu. Pamatojoties uz minēto Komisijas plānu un četru priekšsēdētāju ziņojumu par patiesu ekonomikas un monetāro savienību[2], Eiropadome 2012. gada decembra sanāksmē vienojās par Ceļvedi EMS izveides pabeigšanai. Līdz Eiropadomes 2013. gada jūnija sanāksmei turpināsies darbs šādās jomās: valstu reformu koordinēšana, EMS sociālā dimensija, tostarp sociālais dialogs, savstarpēji vienojoties noslēgtu līgumu īstenojamība un kārtība un solidaritātes mehānisms[3]. Līgumiskās vienošanās un solidārs finansējuma mehānisms ir atsevišķi apskatīti arī četru priekšsēdētāju decembra ziņojumā.

Komisijas priekšlikums

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Konverģences un konkurētspējas instruments aptver gan savstarpējas vienošanās ceļā noslēgtus līgumus, gan solidaritātes mehānismu. Pateicoties abu šo pīlāru savstarpējai mijiedarbībai, veidotos solidaritāte, kas izpaustos kā finansiāla palīdzība ekonomiskās atbildības un fiskālās disciplīnas paaugstināšanai, kas tiktu skaidri un ar nosacījumiem noteikta "līgumisko vienošanos" ietvaros. Tātad, Konverģences un konkurētspējas instruments balstītos uz diviem pīlāriem:

· līgumiskas vienošanās, kurās paredzētu galvenos pasākumus, kurus dalībvalsts apņemas īstenot noteiktos termiņos. Šie pasākumi tiktu izstrādāti nolūkā īstenot Eiropas pusgada ietvaros saskaņotos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, jo īpaši tos, kas izriet no makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras;

· finansiāls atbalsts līgumiskajās vienošanās paredzēto reformu īstenošanai.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti iespējamie risinājumi un jautājumi, lai izzinātu ieinteresēto personu viedokļus par to, kādai vajadzētu būt Konverģences un konkurētspējas instrumenta darbības jomai, kurām dalībvalstīm vajadzētu paredzēt iespēju pretendēt uz atbalstu, kā šo instrumentu vajadzētu finansēt un kā tam būtu jāiekļaujas eurozonas un ES vispārējā ekonomikas pārvaldības sistēmā. Paziņojuma mērķis ir šos jautājumus risināt to diskusiju kontekstā, kuras saistībā ar turpmākajiem pasākumiem EMS izveides pabeigšanai pašlaik norit starp galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un to parlamentiem.

2. Konverģences un konkurētspējas instruments: līgumiskas vienošanās un finansiāls atbalsts 2.1. Konverģences un konkurētspējas instrumenta pamatojums

Ņemot vērā to dalībvalstu savstarpējo atkarību, kurās pastāv vienotā valūta, katra no šīm dalībvalstīm ir vitāli ieinteresēta tajā, lai pārējās dalībvalstis īstenotu pareizu budžeta un ekonomikas politiku. Krīze ir apliecinājusi, ka, ja viena dalībvalsts neveic reformas vai tās veiktie pasākumi ir nepilnīgi, tas atstāj negatīvas sekas citās dalībvalstīs. Eurozonas un ES jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas ietvaros nepieciešams nodrošināt, lai tiktu īstenotas strukturālās reformas, kas ir vajadzīgas svarīgu trūkumu novēršanai atsevišķās ekonomikās, un lai tās tiktu īstenotas savlaicīgāk, nekā nesen novērots. Komisijas ieskatā šis instruments ir izveidots tā, lai atbilstu īpašajām vajadzībām saistībā ar dalību eurozonā. Ņemot vērā savstarpējo saikni, ko veido vienota valūta, nepieciešamas savlaicīgas un mērķorientētas reformas. Tādēļ ir nepieciešams papildu instruments reformu sekmēšanai un atbalstam, kas turklāt var pozitīvi ietekmēt citas dalībvalstis gadījumos, kad atsevišķas dalībvalstis saskaras ar grūtībām.

Vērienīga un koordinēta strukturālo reformu īstenošana dalībvalstīs, ņemot vērā eurozonas dimensiju, var radīt lielāku ietekmi visās dalībvalstīs, sekmējot ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju. Augsta pielāgošanās spēja un konkurētspēja visām dalībvalstīm sniegtu labāku aizsardzību pret ekonomikas lejupslīdes sekām un novērstu kaitīgas nelīdzsvarotības veidošanos makroekonomikā un ar to saistītās ekonomiskās un sociālās sekas.

Pašreizējā ES ekonomikas uzraudzības regulējumā jau ir paredzēti stimuli reformām, piemēram, izmantojot kopēju mērķu izvirzīšanu, kas jāsasniedz katrai no dalībvalstīm, regulāru politikas vadlīniju sniegšanu un uzraudzību, partneru spiedienu un apmaiņu ar paraugprakses piemēriem, lai veidotu konverģences un konkurētspējas uzlabošanai labvēlīgu vidi, kā arī tiešākus pasākumus, piemēram, sankcijas un makroekonomiskos nosacījumus.

Komisija iepriekšminētajā plānā ir skaidrojusi, kāpēc tās ieskatā pastāvošā sistēma būtu jāpaplašina, tajā ietverot īpašu instrumentu, ar kuru tiktu sniegts atbalsts dalībvalstīm, kuras īsteno svarīgas reformas, tām piešķirot finansiālu palīdzību papildu pasākumu veikšanai, kuru mērķis ir novērst ar šo reformu īstenošanu saistītās iespējamās sociālās un politiskās grūtības. Šādas reformas pirmkārt un galvenokārt ir attiecīgās dalībvalsts interesēs, taču tās atbilst arī plašākām eurozonas un ES interesēm: dalībvalstis, kuras ir noturīgākas pret satricinājumiem, sniedz pozitīvu ieguldījumu savu partneru labklājībā, bet tas, ka nepieciešamas reformas tiek aizkavētas tāpēc, ka tām īstermiņā ir negatīvas sekas vietējā līmenī, var radīt negatīvus blakusefektus pārējiem partneriem. Finansiāls atbalsts labi izstrādāta reformu kopuma īstenošanai būtu īpaši nozīmīgs tādos gadījumos, kad, neskatoties uz konkrētajai valstij adresēto ieteikumu pilnīgu ievērošanu, tajā turpina pastāvēt nelīdzsvarotības.

Veidojot Konverģences un konkurētspējas instrumentu, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi, lai novērstu morālo kaitējumu, ko radītu priekšstats, ka reformas tiek atalgotas gadījumos, kad tās īsteno ar kavēšanos, jo tas varētu aizkavēt reformas līdz brīdim, kad to veikšanai iespējams saņemt finansiālu atbalstu; būtu jānovērš arī efektivitātes zuduma risks, ko radītu stimulu piešķiršana reformām, kuras tiktu īstenotas arī bez šāda stimula. Šis jaunais finansiālā atbalsta mehānisms būtu jāizmanto vienīgi tādu svarīgu reformu atbalstam, kuras var ietekmēt citas dalībvalstis un eurozonu un ES kopumā. Tādējādi instruments palīdzētu īstenot tās reformas, kuras parastajos apstākļos netiktu veiktas vai kuras nebūtu iespējams veikt noteiktā laikposmā, ņemot vērā šo reformu radītās izmaksas attiecīgajai dalībvalstij, vai kuras citādi tiktu īstenotas vēlāk, radot lielākas izmaksas attiecīgajai dalībvalstij un eurozonai un ES kopumā.

2.2. Līgumiskās vienošanās

Darbības joma: iespējamie risinājumi attiecībā uz dalībvalstu līdzdalību

Komisija ir iecerējusi, ka Konverģences un konkurētspējas instrumentā ietilpstošo „līgumisko vienošanos” pamatā būtu esošā ES uzraudzības sistēma. Tās sasaistītu politikas pamatnostādnes, kas izriet no konkrētām valstīm paredzētajiem ieteikumiem ES pusgada ietvaros, un strukturālo reformu īstenošanas procesu valstīs.

Svarīgs atrisināms jautājums ir tas, kurām dalībvalstīm būtu paredzēts Konverģences un konkurētspējas instruments. Tas varētu aptvert:

· visas eurozonas dalībvalstis (izņemot tās, kurām tiek piemērota makroekonomikas korekciju programma[4]);

· būtu jārod arī veids, kā līgumiskās vienošanās varētu noslēgt dalībvalstis, kuras neietilpst eurozonā, jo īpaši dalībvalstis, kuras gatavojas pievienoties euro, ņemot vērā arī sagatavošanās posmu.

Vēl viens svarīgs jautājums, uz kuru ir jārod atbilde, ir tas, kādos gadījumos tiktu izmantots Konverģences un konkurētspējas instruments? Starp iespējamiem risinājumiem jāmin šādi:

· Konverģences un konkurētspējas instrumentu varētu izmantot visas tajā iesaistītās dalībvalstis;

· Konverģences un konkurētspējas instrumentu varētu izmantot gadījumā, ja tajā iesaistītajai dalībvalstij tiktu piemērota makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra. Pastāv arī jautājums, vai līdzdalībai vajadzētu būt brīvprātīgai vai obligātai;

· Konverģences un konkurētspējas instrumenta izmantošanas pamatā būtu Komisijas uzaicinājums iesaistītai dalībvalstij.

Kuras reformas tiktu aptvertas?

Atkarībā no izvēlētās darbības jomas pastāv dažādi iespējamie risinājumi šā jaunā instrumenta īstenošanai. Piemēram:

· brīvprātīgas līdzdalības gadījumā dalībvalstis varētu iesniegt plānu, kurā, balstoties uz attiecīgajiem konkrētajai valstij adresētajiem ieteikumiem[5], paredzēts konkrētu reformu kopums un skaidri termiņi. Tas veidotu līgumiskās vienošanās kodolu;

· ja jauno instrumentu eurozonas dalībvalstīm piemērotu makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras preventīvo pasākumu ietvaros, ierosinātās reformas varētu aptvert saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru sniegtos ieteikumus un jo īpaši pasākumus konkurētspējas un finanšu stabilitātes veicināšanai un darba tirgus, preču un pakalpojumu tirgus darbības uzlabošanai, kas līdz ar to ceļ ekonomikas pielāgošanās spējas;

· attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, līgumisko vienošanos aizstātu ar korektīvo pasākumu plānu. Šādā gadījumā ar KKI tiktu paātrināta nelīdzsvarotības korekcija. Korektīvā pasākumu plāna noslēgšanā, kā arī no tā izrietošajā īstenošanas uzraudzības sistēmā tiktu izmantota procedūra, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Jautājumi apspriešanai:

· Kurām dalībvalstīm būtu jāpiemēro Konverģences un konkurētspējas instruments?

· Kurā posmā būtu jāsāk izmantot Konverģences un konkurētspējas instrumentu?

· Kāda veida reformām vajadzētu pretendēt uz Konverģences un konkurētspējas instrumenta atbalstu? Vai būtu jāparedz apmēra vai nozīmīguma slieksnis atbalsta piešķiršanai reformām? Vai jūs piekrītat iepriekš aprakstītajām kategorijām? Ja jā, kāds ir tā pamatojums? Ja nē, kāds ir tā pamatojums?

· Vai jūsu ieskatā pastāv citi veidi, kā definēt jaunā instrumenta aptvertās reformas atbilstoši dažādo dalībvalstu situācijai?

Procedūra

Atbilstoši pastāvošajām uzraudzības un kontroles sistēmām dalībvalstu reformu plānus novērtētu Komisija. Šis vērtējums koncentrētos uz ierosināto pasākumu atbilstību, papildu reformu centieniem un to, ciktāl šie pasākumi novērš tās ekonomikas grūtības, kas norādītas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos. Tiktu vērtēti arī iespējamie blakusefekti citās dalībvalstīs un īstenošanas iespējamība, tostarp ņemot vērā ierosinātos termiņus. Novērtējot paredzamo ietekmi, attiecīgos gadījumos tiktu analizēta arī ietekme uz valsts finanšu ilgtspēju un sociālā ietekme.

Pamatojoties uz šo vērtējumu, Komisija ar attiecīgo dalībvalsti risinātu sarunas par plāna detaļām un pēc tam Padomei iesniegtu oficiālu priekšlikumu apstiprināt līgumisko vienošanos. Reformas, kurām sniedzams atbalsts, atšķirtos atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, kādos atrodas attiecīgā dalībvalsts; dažos gadījumos tās varētu būt īstermiņā īstenojamas reformas, bet citos gadījumos to pilnīgai īstenošanai varētu būt nepieciešami vairāki gadi.

Padome konkrētos ierosinātos pasākumus (iespējams, ar grozījumiem) apstiprinātu līdz ar saskaņotu termiņu grafiku. Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija nespētu panākt vienošanos vai ja Padome nepiekristu vienošanās saturam, līgumiskā vienošanās netiktu noslēgta, un līdz ar to nebūtu pieejams finansiāls atbalsts.

Komisija vienošanās izpildi uzraudzītu katru gadu Eiropas pusgada kontekstā, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem par savās valsts reformu programmās panākto progresu. Komisija novērtētu reformu īstenošanā gūtos panākumus un saskaņoto reformu plānu atbilstību ekonomikas stāvokļa attīstībai un problēmām, ar kurām saskaras dalībvalsts. Nepieciešamības gadījumā gan Komisijai, gan attiecīgajai dalībvalstij būtu iespēja ierosināt līgumiskās vienošanās grozījumus, tādējādi sākot jaunu sarunu procesu.

Tā kā paredzams, ka līgumiskajā vienošanās ietvertie pasākumi varētu ietvert būtisku ekonomikas reformu plānus iecerētā ex ante koordinēšanas procesa izpratnē, starp abiem instrumentiem vajadzētu pastāvēt ciešai saiknei. Šī iemesla dēļ Komisija vienlaicīgi sāk apspriešanu par svarīgu ekonomikas reformu ex ante koordinēšanu.

Jautājumi apspriešanai:

· Vai piekrītat, ka ierosinātās līgumiskās vienošanās būtu jāsaskaņo sarunās starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti?

· Vai piekrītat, ka tās būtu jāapstiprina Padomei?

· Vai piekrītat, ka gan Komisijai, gan attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu paredzēt tiesības ierosināt saskaņoto līgumisko vienošanos grozījumus? Kādos gadījumos?

· Vai piekrītat, ka ik gadu Eiropas pusgada ietvaros būtu jāsniedz ziņojumi par līgumisko vienošanos īstenošanu?

2.3. Demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība

Viens no Konverģences un konkurētspējas instrumenta izveidošanas galvenajiem mērķiem ir sniegt atbalstu dalībvalstīm dažkārt sarežģītajā svarīgu reformu īstenošanas procesā, kas nepieciešams, lai novērstu konkrētajām valstīm adresētajos ieteikumos konstatētos trūkumus. Ņemot vērā lielāku ES iesaisti reformu procesā, būtu savlaicīgi un aktīvi jāiesaista valstu parlamenti un citas ieinteresētās personas valstīs.

Dalībvalstīm būtu valsts līmenī jānodrošina saistību uzņemšanās līgumisko vienošanos īstenošanai, šajā nolūkā iesaistot valstu parlamentus, vēlams, pirms konkrētu reformu plānu iesniegšanas. Katrā ziņā valstu parlamenti būtu jāiesaista pirms līgumisko vienošanos apstiprināšanas Padomē. Attiecīgos gadījumos un atkarībā no plānoto reformu rakstura būtu jāiesaista arī citas ieinteresētās personas valstī, piemēram, sociālie partneri. Atbilstīgos un piemērotos gadījumos Komisijas pārstāvji būtu gatavi piedalīties dialogā ar valstu parlamentiem saistībā ar instrumenta piemērošanu.

Lai nodrošinātu demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību ES līmenī, būtu pilnā mērā jāiesaista Eiropas Parlaments. Ņemot vērā to, cik nozīmīgas EMS darbībai kopumā ir reformas, kuras paredzēts ietvert Konverģences un konkurētspējas instrumenta darbības jomā, Komisijas pārstāvji būtu gatavi pēc vajadzības piedalīties dialogā ar Eiropas Parlamentu. Varētu paredzēt arī kārtību, kādā norit dialogs ar Padomes un dalībvalstu pārstāvjiem.

Jautājumi apspriešanai:

· Kādā veidā lēmumos par līgumiskajām vienošanām būtu jāiesaista valstu parlamenti?

· Kādā veidā būtu jāapspriežas ar citām ieinteresētajām personām valstu līmenī? Uz kurām ieinteresētajām personām tas attiektos? Kurā procesa stadijā tam būtu jānotiek?

· Kādā veidā dialogā ar valstu parlamentiem par līgumiskajām vienošanām būtu jāiesaista Komisijas pārstāvji?

· Kādā veidā būtu jāizpaužas Padomes un attiecīgo dalībvalstu pārstāvju gatavībai piedalīties dialogā ar Eiropas Parlamentu par līgumiskajām vienošanām? Kurā procesa stadijā tam būtu jānotiek?

3. Finansiālais atbalsts reformu īstenošanas atvieglošanai

Komisija Plānā padziļinātas un patiesas EMS izveidei norādīja, ka, lai palīdzētu īstenot strukturālās reformas, būs nepieciešams finansiāls atbalsts. Viens no iespējamiem risinājumiem ir visu iesaistīto dalībvalstu iemaksas finansiālā atbalsta mehānismā. Komisija apsver dažādus iespējamos risinājumus, kuros ietilpst arī pienākums veikt iemaksas jaunajā mehānismā. Šādu pienākumu varētu noteikt visām iesaistītajām dalībvalstīm, un visām eurozonas dalībvalstīm tas būtu obligāti neatkarīgi no tā, vai tās pretendē uz atbalsta saņemšanu utt. Lai kāds risinājums tiktu izvēlēts, mehānismu varētu balstīt vai nu uz īpaši paredzētām iemaksām, piemēram, pēc NKI skalas, vai arī uz ienākumiem no mehānismam piešķirtajiem jaunajiem īpašajiem finanšu resursiem. Komisija paredz, ka mehānismu iekļaus ES budžetā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Proti, uz tiem neattieksies DFS regulā paredzētās robežvērtības. Šis mehānisms tiktu izveidots ar jaunu tiesību aktu, kurā būtu noteikti iespējamie saņēmēji (piemēram, tikai tās dalībvalstis, kuras veic iemaksas) un ar kuru tiktu atļauti izdevumi. Komisija paredz, ka mehānisma apmērs sākumposmā būtu ierobežots. Tas laika gaitā varētu palielināties, ja gūtā pieredze liecina, ka tas efektīvā un rentablā veidā sekmē reformas. Kad šāds mehānisms tiks izveidots, būs jānosaka tā darbības kārtība. Starp Komisijas apsvērtajiem iespējamiem risinājumiem ir vienreizēja maksājuma izmaksa saskaņā ar katru līgumisko vienošanos, piemēram, budžeta atbalsta formā. Attiecīgo summu noteikšana un izmantošana un to izmaksa būtu pakārtota stingriem nosacījumiem, kas noteikti ar līgumisko vienošanos. Nosacījumi attiektos uz saskaņoto reformu īstenošanu, nevis uz konkrētu ekonomikas rezultātu sasniegšanu šo reformu rezultātā. Finansiālais atbalsts turklāt stiprinātu EMS sociālo dimensiju. Piemēram, dalībvalstu finansējumu varētu novirzīt profesionālās izglītības sistēmu modernizācijai vai aktīvas darba tirgus politikas efektivitātes celšanai, bet to nevarētu tieši piesaistīt noteiktam skaitam cilvēku, kuri atraduši darbu.

Jaunajam finanšu instrumentam vajadzētu būt konsekventam un saskaņotam un papildināt pastāvošos instrumentus, piemēram, struktūrfondus un jo īpaši Eiropas Sociālo fondu. Šā finanšu instrumenta pievienotā vērtība, atbalstot minētos pasākumus, būtu mērķorientēta, laikā ierobežota un ātra atbalsta sniegšana. Tam ir izšķirīga nozīme attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem, kas izvirzīti struktūrfondos 2014.-2020. gada laikposmam.

Lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta potenciālo ietekmi, Komisija apsver iespēju ierosināt, ka tas tiktu piešķirts jau sākumā, līdz ar līgumiskās vienošanās noslēgšanu, un izmaksāts regulāros maksājumos veidā vai maksājumos, kas citādi piesaistīti saskaņotajam reformu grafikam. Finanšu atbalsts būtu atkarīgs no līgumiskajā vienošanās paredzēto reformu pilnīgas un savlaicīgas īstenošanas. Gadījumos, kad dalībvalsts neizpilda līgumisko vienošanos, Komisija varētu sniegt brīdinājumus un lūgt, lai dalībvalsts novērš nepilnības, tostarp paredzot jaunu termiņu. Ja šīs prasības netiktu izpildītas, finansiālo atbalstu neizmaksātu. Par saistību nepildīšanas gadījumiem tiktu ziņots Komisijas ikgadējā novērtējumā, un atkarībā no to nopietnības to rezultātā varētu apturēt maksājumus. Līdzīgu kārtību piemērotu gadījumos, kad iepriekš īstenotas reformas atceltas vai tiek veikti pasākumi, kas ir pretrunā saskaņotajām reformām.

Jautājumi apspriešanai:

· Vai piekrītat, ka Konverģences un konkurētspējas instrumenta ietvaros ir nepieciešams jauns finanšu instruments?

· Vai piekrītat, ka to būtu jāiekļauj ES budžetā, bet atbilstoši iepriekš minētajam uz to nevajadzētu attiecināt DFS paredzētās robežlīnijas? Ja nepiekrītat, kāds ir jūsu ierosinātais risinājums?

· Vai piekrītat, ka finanšu mehānismu vajadzētu finansēt ar dalībvalstu tiešām iemaksām? Vai visām eurozonas dalībvalstīm vajadzētu noteikt pienākumu veikt iemaksas?

· Vai piekrītat, ka mehānisma finansēšanas nolūkā vajadzētu rast īpašus finanšu resursus? Vai jums ir citi priekšlikumi?

· Vai piekrītat, ka tiesības saņemt finansējumu vajadzētu piešķirt vienīgi tām dalībvalstīm, kuras veic iemaksas?

· Vai piekrītat, ka gadījumā, kad saskaņotās reformas nav pareizi īstenotas, vajadzētu paredzēt iespēju apturēt maksājumus?

4. Turpmākie pasākumi

Pamatojoties uz turpmākajām debatēm ar Eiropas Parlamentu un Padomi, Komisija 2013. gadā iesniegs priekšlikumu.

[1]               http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/news/archives/2012/11/pdf/blueprint_en.pdf

[2]               http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/134069.pdf

[3]               http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/134353.pdf, 12. punkts.

[4]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības –http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0819:FIN:LV:PDF

[5]               Tos Eiropas pusgada ietvaros pieņem Padome.