KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dalībvalstu 2012. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti

SATURS

1........... Vispārīga informācija...................................................................................... 4

2........... Galvenie konstatējumi par 2012. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni............................................................................... 4

2.1........ Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums................................................................................. 4

2.1.1..... Savlaicīgums................................................................................................................... 4

2.1.2..... Ticamība........................................................................................................................ 4

2.1.3..... Tabulu pilnīgums un papildu informācija........................................................................... 5

2.1.4..... Papildu tabulas par finanšu krīzi....................................................................................... 6

2.1.5..... Anketa par starpvaldību aizdevumiem.............................................................................. 7

2.2........ Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskanība.......................................... 7

2.2.1..... Informācijas apmaiņa un precizējumi................................................................................ 7

2.2.2..... Ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi........................................................ 7

2.2.3..... Eurostat īpašās konsultācijas.......................................................................................... 8

2.2.4..... Jaunākie metodikas jautājumi.......................................................................................... 8

2.2.5..... Atbilstība attiecīgajiem valdības kontiem.......................................................................... 9

2.3........ Publicēšana.................................................................................................................... 9

2.3.1..... Galveno rādītāju un sīki izstrādātu paziņošanas tabulu publicēšana.................................... 9

2.3.2..... Piezīmes par datu kvalitāti............................................................................................. 10

2.3.3..... Iesniegto datu grozījumi................................................................................................. 10

2.3.4..... Metadatu (aprakstu) publicēšana................................................................................... 11

3........... Secinājumi............................................................................................................. 11

1.           Vispārīga informācija

Padomes Regulas Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[1], (grozīta ar Regulu (EK) Nr. 679/2010), 8. panta 3. punktā teikts, ka Komisija Eurostat (turpmāk “Eurostat”) regulāri iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti. Ikgadējā ziņojumā tiek sniegts vispārējs novērtējums par savlaicīgumu, ticamību, pilnīgumu, atbilstību uzskaites noteikumiem un datu konsekvenci. Iepriekšējo ziņojumu (par 2011. gada paziņojumiem) Komisija pieņēma 2012. gada 13. aprīlī.

Eurostat regulāri novērtē dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti, kā arī tajos izmantoto vispārējās valdības sektora kontu kvalitāti, kas sagatavoti atbilstoši Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulai (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (EKS 95)[2]. Šis novērtējums veltīts faktoriem, kuri izskaidro vispārējās valdības budžeta deficītu/pārpalikumu un vispārējās valdības parāda pārmaiņas. Dalībvalstis divreiz gadā nosūta šo informāciju Eurostat. Novērtējumā iekļauta arī papildu informācija, piemēram, “Aptauja par EDP paziņošanas tabulām”, “Papildu tabula par finanšu krīzi” un dalībvalstu divpusēji precizējumi. Eurostat arī uztur pastāvīgu dialogu ar dalībvalstīm, veicot regulārus ar EDP dialogu saistītus apmeklējumus.

Šā ziņojuma pamatā ir galvenie konstatējumi un rezultāti, kas iegūti, izmantojot 2012. gadā iesniegtos EDP paziņojumus un uzmanību veltot pēdējam paziņojumam (2012. gada oktobris). Vajadzības gadījumā ir veikts salīdzinājums ar 2012. gada aprīļa paziņojumu, kā arī 2011. gada paziņojumiem.

2.           Galvenie konstatējumi par 2012. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni

2.1.        Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums

2.1.1.     Savlaicīgums

Dalībvalstīm divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim[3], jāiesniedz Komisijai faktiskie un plānotie EDP dati. 2012. gadā iesniegtie EDP paziņojumi bija par 2008.–2012. gadu. 2012. gada rādītāji ir valsts iestāžu plānotie rādītāji, savukārt 2008.–2011. gada rādītāji ir faktiskie dati (proti, galīgie, daļēji pabeigtie, provizoriskie vai lēstie rādītāji). Eurostat nepārbauda dalībvalstu iesniegtos plānotos datus. Tas ir ģenerāldirektorāta ECFIN pienākums.

Parasti datu iesniegšanas termiņi tiek pilnībā ievēroti. 2012. gadā visas dalībvalstis iesniedza abu EDP paziņojumu faktiskos datus pirms juridiski noteiktā termiņa. 2012. gada aprīļa plānotos datus visas dalībvalstis iesniedza pirms 2011. gada 1. aprīļa, izņemot Franciju, kas 6. aprīlī nosūtīja plānotos datus par 2012. gadu.

2.1.2.     Ticamība

Salīdzinot 2012. gada aprīļa un 2012. gada oktobra paziņojumu, pārskatīšanas galvenokārt bija jāveic šādu iemeslu dēļ: sākotnējo datu atjaunināšana, vienību pārklasificēšana sektoros, valdības saistībā ar finanšu krīzi veikto intervenču ierakstīšana un metodikas grozījumi. Kā ierasts, laikposmā no aprīļa līdz oktobrim parāda dati tika pārskatīti mazāk nekā deficīta dati.

Lielākā deficīta pārskatīšana notika Spānijā un Īrijā. Salīdzinot 2012. gada aprīļa un oktobra EDP paziņojumus, Spānijā deficīts par 2010. un 2011. gadu tika pārskatīts un palielināts, jo iepriekš nebija ierakstīti neapmaksāti rēķini, kas saistīti ar veselības izdevumiem valsts un vietējās valdības apakšsektoros, un tika pārklasificēti centrālās valdības kapitāla ieguldījumi trijās bankās. Īrijā lielākā pārskatīšana skāra 2011. gadu – deficīts tika palielināts, jo tika pārskatīts kapitāla pārveduma elements ieguldījumiem divās bankās.

Attiecībā uz parādu būtiskākās pārskatīšanas laikposmā no aprīļa līdz oktobrim tika veiktas Apvienotajā Karalistē un Itālijā. Apvienotajā Karalistē tika ievērojami samazināti iesniegtie parāda dati par 2008. un 2009. gadu sakarā ar pārmaiņām aprēķinos par publiskās sanācijas struktūru ietekmi, savukārt Itālijā parāds tika pārskatīts un rādītājs palielināts par visu laikposmu no 2008. līdz 2011. gadam, jo tiek īstenots Eurostat lēmums par tirdzniecības kredītu ierakstīšanu.

Laikposmā no aprīļa līdz oktobrim Grieķijas IKP tika ievērojami pārskatīts par 2010. un 2011. gadu, savukārt Luksemburgas IKP – par 2008. un 2009. gadu.

Aplūkojot paziņošanas periodā veiktās pārskatīšanas, jākonstatē, ka lielākā daļa dalībvalstu pēc pirmās iesniegšanas 2012. gada oktobrī pārskatīja savus paziņojumus. 35 pārskatītus datu sūtījumus iesniedza 23 valstis, savukārt 2012. gada aprīlī 22 valstis nosūtīja 38 pārskatītus sūtījumus. Lielāko daļu pārskatīto datu dalībvalstis iesniedza, atbildot uz Eurostat komentāriem, tehniskiem jautājumiem vai piezīmēm attiecībā uz trūkstošu datu pilnīgumu, tehnisku kļūdu labojumiem, iekšēju nekonsekvenci, pielāgojumiem paziņošanas tabulās vai saistīto anketu, vai neatbilstīgiem ierakstiem tabulās.

Attiecībā uz aprīļa un oktobra paziņojumiem paziņošanas periodā iesniegtie pārskatītie dati būtiski nemainīja dalībvalstu sākotnēji iesniegto deficīta un parāda datu līmeni, izņemot Īrijas oktobra paziņojumu, kurā deficīta rādītājs tika pārskatīts par -0,2 procentpunktiem (pp) no IKP paziņošanas periodā.

2.1.3.     Tabulu pilnīgums un papildu informācija

Paziņojumu tabulu aizpildīšana ir svarīgs juridisks pienākums, lai Eurostat varētu pareizi novērtēt datu kvalitāti. Grozītās Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 2. punktā teikts, ka dalībvalstīm jānodrošina Eurostat ar attiecīgo statistikas informāciju, kas “jo īpaši [..] ir:

a)       nacionālo kontu dati;

b)       apraksti;

c)       EDP paziņošanas tabulas;

d)       paziņojumiem pievienotās papildu aptaujas un skaidrojumi.”

Ir četras galvenās EDP paziņošanas tabulas. EDP 1. līdz 3. tabulas aizpildīšana ir juridisks pienākums, savukārt dalībvalstis pašas vienojās par EDP 4. tabulas sniegšanu[4]. 1. un 2A tabula (centrālā valdība) attiecas uz 2008. līdz 2012. gadu, savukārt pārējās tabulas attiecas uz 2008. līdz 2011. gadu[5].

Vairākums dalībvalstu ir aizpildījušas visas EDP paziņošanas tabulas[6]. Tomēr trīs dalībvalstis 2012. gada oktobrī, sniedzot informāciju EDP 2. tabulai, nenorādīja saikni starp budžeta saldo un EDP pārpalikumu/deficītu visos apakšsektoros (galvenokārt vietējai valdībai) vai par visiem gadiem, vai norādīja, ka budžeta saldo atbilst EDP pārpalikumam/deficītam.

Attiecībā uz EDP 3. tabulu ne visas dalībvalstis iesniedza prasītos dalījumus. Jo īpaši jānorāda, ka ne vienmēr tika sniegta prasītā informācija postenī “aizdevumi” un “kapitāls”. Turklāt vairākas valstis norāda, ka statistiskā neatbilstība ir nulle, kas parasti nozīmē, ka neatbilstība ir nepareizi iekļauta postenī “citas debitoru/kreditoru saistības”.

Lai gan dažās dalībvalstīs ir panākti uzlabojumi, daudzos gadījumos 4. tabulas vispārējais aptvērums joprojām ir nepietiekams. Konkrēti vairākas valstis nesniedz pilnīgus datus par tirdzniecības kredītu un avansu uzkrātajām saistībām.

Visas dalībvalstis iesniedza atbildes uz “Aptauju par paziņošanas tabulām”[7]. Lai gan atbilžu pilnīgums un kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies, jāturpina iesāktais darbs, jo dažas valstis vēl joprojām nesniedz visas aptaujā pieprasītās ziņas. Tas galvenokārt attiecas uz datiem par centrālās valdības prasību un parādu anulēšanu, citu debitoru/kreditoru saistību dalījumu un valdības garantiju ierakstīšanu (galvenokārt vietējās valdības apakšsektors).

EDP tabulas vēl var pilnveidot. Tomēr, šķiet, ka atlikušās problēmas maz ietekmē datu kvalitāti.

2.1.4.     Papildu tabulas par finanšu krīzi

Kopš 2009. gada 15. jūlija Eurostat vāc datu kopu papildu tabulā par finanšu krīzi. Papildu tabulas 1. daļa attiecas uz datiem par darījumiem, kuri ir ierakstīti valdības ieņēmumu/izdevumu kontā un faktiski ietekmē EDP deficītu/pārpalikumu. Papildu tabulas 2. daļa attiecas uz datiem par finanšu aktīvu un saistību uzkrātajiem lielumiem, kurus radījis finanšu iestādēm sniegtais atbalsts. Tajā nošķirti pasākumi, kuru rezultātā faktiski radušās valdības saistības (iekļautas valdības parādā), un pasākumi, kas var potenciāli veidot valdības saistības nākotnē, bet patlaban tiek uzskatīti par atkarīgiem no iespējamiem nākotnes notikumiem (nav iekļauti valdības parādā). Šajās tabulās parādītas valdības intervences, kas tieši saistītas ar finanšu iestāžu atbalstu. Nav iekļauti nefinanšu iestāžu atbalsta pasākumi vai vispārīgi ekonomiski atbalsta pasākumi.

2012. gadā savāktie dati attiecas uz 2007.─2011. gadu. Izņemot septiņas dalībvalstis (Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija), pārējās dalībvalstis ziņoja par dažādām valdības intervencēm saistībā ar finanšu krīzi 2007.–2011. gadā. Papildus paziņojumiem presei par EDP Eurostat publicēja informatīvu paziņojumu, kurā analizēja šos datus[8].

2.1.5.     Anketa par starpvaldību aizdevumiem

No 2011. gada aprīļa paziņojuma dalībvalstis sniedz datus arī par starpvaldību aizdevumiem saistībā ar finanšu glābšanas darbībām. EDP paziņojumā presei ir iekļauta šī informācija, kas ļauj analizēt aizdevumus, kurus dalībvalstis atbalsta darbībām izsniedz citām dalībvalstīm (2011. gadā lielākoties Grieķijai, Īrijai un Portugālei).

Šādu starpvaldību aizdevumu apjoms būtiski pieauga finanšu krīzes kontekstā, un tie jāatskaita no ES 27 un euro zonas valstu Māstrihtas parāda agregātiem, kurus aprēķina, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem. Šīs konsolidācijas dēļ ES 27 valstu un euro zonas agregāti nav vienādi ar dalībvalstu parāda aritmētisko summu (t. i., iepriekš minētie starpvaldību aizdevumi nav iekļauti, lai izvairītos no dubultas uzskaites).

2011. gada anketā iekļautajos rādītājos ir atspoguļotas summas saistībā ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSF).

2.2.        Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskanība

2.2.1.     Informācijas apmaiņa un precizējumi

Novērtēšanas periodā starp paziņojumu iesniegšanas termiņu 1. oktobrī un datu publicēšanu 2012. gada 22. oktobrī Eurostat sazinājās ar visu dalībvalstu statistikas iestādēm, lai pieprasītu papildu informāciju un precizētu, kā uzskaites noteikumi piemēroti konkrētiem darījumiem. Šis process noritēja vairākās sarakstes kārtās starp Eurostat un valstu iestādēm. Līdz 5. oktobrim visām dalībvalstīm tika nosūtīti pirmās kārtas precizējumu pieprasījumi. Otrās kārtas pieprasījumi tika nosūtīti 23 valstīm, savukārt trešās kārtas ─ trim valstīm. Eurostat lūdza dažas valstis pārskatīt paziņošanas tabulas[9].

2.2.2.     Ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi

Grozītajā Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēti ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi. Ar dialogu saistītus dalībvalstu apmeklējumus, tostarp jaunos t.s. ar iepriekšējo posmu saistītos dialoga apmeklējumus, regulāri veica, lai pārskatītu iesniegtos datus, izskatītu metodikas jautājumus, apspriestu statistikas avotus un novērtētu atbilstību attiecīgajiem uzskaites noteikumiem, piemēram, par vispārējās valdības nošķiršanu, ierakstīšanas laiku un valdības darījumu un saistību klasifikāciju.

Eurostat 2012. gadā veica šādus ar dialogu saistītus EDP apmeklējumus: Austrija (17.–19. janvāris, ar iepriekšējo posmu saistīts dialoga apmeklējums), Lietuva (8.–9. februāris), Latvija (15.–16. februāris), Bulgārija (27.–29. februāris), Beļģija (5.–7. marts un 4. septembris, ar iepriekšējo posmu saistīts dialoga apmeklējums, un 27. jūnijs, parastais ar dialogu saistīts apmeklējums), Grieķija (22.–23. marts un 24.–25. septembris), Slovākija (3.–4. maijs), Čehijas Republika (22.–24. maijs, ar iepriekšējo posmu saistīts dialoga apmeklējums), Malta (22.–23. maijs), Spānija (18.–22. jūnijs un 11.–14. septembris, ar iepriekšējo posmu saistīti dialoga apmeklējumi), Austrija (25.–26. jūnijs), Ungārija (10.–11. jūlijs), Īrija (30.–31. augusts), Francija (10.–11. septembris), Kipra (26. septembris), Čehijas Republika (13.–14. novembris), Itālija (19.–21. novembris, ar iepriekšējo posmu saistīts dialoga apmeklējums), Portugāle (22.–23. novembris) un Dānija (29.–30. novembris). Turklāt 2012. gada 24. maijā tika veikts tehnisks apmeklējums uz Spāniju un divi apmeklējumi (tehnisks un pirmspievienošanās apmeklējums) notika uz Horvātiju, kas nākotnē kļūs par dalībvalsti.

Apmeklējumu laikā atkārtoti tika apspriesti temati, kas konkrēti ietvēra vienību klasifikāciju vispārējās valdības sektorā vai ārpus tā (piemēram, sabiedriskais transports, televīzija un radio, slimnīcas un augstskolas), kapitāla ieguldījumus, publiskās un privātās partnerības, ES līdzekļu plūsmas, garantiju ierakstīšanu un iepriekšējo datu plūsmu vispārējo kvalitātes pārvaldību. Pienācīga uzmanība ir pievērsta dalībvalstīm ar decentralizētu struktūru, piemēram, autonomiem apgabaliem. Pēc katra apmeklējuma attiecīgā dalībvalsts saņēma virkni rīcības priekšlikumu. Šo priekšlikumu īstenošana palīdzēs pakāpeniski uzlabot datu kvalitāti. Galīgos konstatējumus par katru ar dialogu saistītu apmeklējumu, tostarp aprakstu par rīcības priekšlikumiem, par kuriem bija panākta vienošanās, un situācijas aprakstu, nosūtīja Ekonomikas un finanšu komitejai un publicēja Eurostat tīmekļa vietnē.

Metodikas izpētes apmeklējumus veic tikai tad, ja Eurostat ir konstatējis būtiskus riskus vai problēmas saistībā ar datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz izmantotajām metodēm, jēdzieniem un klasifikācijām. 2012. gadā netika veikti šādi metodikas izpētes apmeklējumi.

2.2.3.     Eurostat īpašās konsultācijas

Dalībvalstis regulāri apspriedās ar Eurostat, lai noskaidrotu dažādus valstu uzskaites jautājumus saistībā ar turpmākajām vai iepriekšējām darbībām. Eurostat sniedz padomus saskaņā ar spēkā esošajām pamatnostādnēm. Lai nodrošinātu atbilstību pārredzamības noteikumiem, kas paredzēti grozītajā Regulā (EK) Nr. 479/2009, Eurostat publicē sniegto padomu[10], ja vien iesaistītā dalībvalsts neiebilst. Eurostat 2012. gadā ir publicējis šādus padomus: par to, kā grāmatvedībā uzskaitīt kapitāla ieguldījumus Īrijas bankās; kā uzskaitīt kapitāla ieguldījumu (“Gesellschafterzuschuss”) un valsts garantiju, kas piešķirta KA Finanz AG Austrijā; kā statistiski uzskaitīt hipotekāro aizdevumu ar preferenciāliem valūtas maiņas kursiem pirmstermiņa atmaksu un saistīto nodokļu atlaidi Ungārijā; kā ierakstīt maksājumu saistības, ko paredz tiesas lēmums ar atpakaļejošu spēku, Rumānijā; kā metodikas ziņā attiekties pret valdības ieguldījumiem Magyar Nemzeti Bank pārvērtēšanas rezervēs Ungārijā un kā ierakstīt maksājumus saistībā ar tādu sociālo iemaksu atlīdzināšanu, kuras 2011.–2012. gadā nepareizi aprēķinātas Rumānijā.

2.2.4.     Jaunākie metodikas jautājumi

Kā parasti, Eurostat īpašu uzmanību veltīja EKS 95 noteikumu piemērošanai un jo īpaši saviem jaunākajiem lēmumiem. Šie lēmumi tika iekļauti Rokasgrāmatā par valdības budžeta deficītu un parādu, kuras jaunāko redakciju publicēja 2012. gada martā[11] un kuru atjaunina ik gadu.

Eurostat 2012. gada jūlijā publicēja lēmumu “Dažu darbību statistiskā uzskaite saistībā ar tirdzniecības kredītiem valdības vienībās”[12].

Eurostat 2012. gada aprīlī publicēja norādījumus “2011.–2012. gadā Eiropas samitos pieņemto lēmumu ietekme uz ES valdību deficītu un parādu”[13]. 2012. gada jūlijā ar paziņojumu “Banku rekapitalizācijas ietekme uz valdības finansēm”[14] tika pabeigts iepriekšējais paziņojums, kurā sniegti norādījumi par kapitāla ieguldījumiem bankās un publiski atbalstīto “slikto banku” klasificēšanu.

2.2.5.     Atbilstība attiecīgajiem valdības kontiem

Paziņošanas termiņi 1. aprīlī un 1. oktobrī, ko noteica ar grozīto Regulu (EK) Nr. 479/2009, tika ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem gada un ceturkšņa valdības sektora kontiem, kuri vairākās EKS 95 nosūtīšanas tabulās tiek iesniegti Eurostat. Eurostat sistemātiski analizē EDP paziņojumu atbilstību attiecīgajiem valdības sektora kontiem. Piemēram, valdības kopējiem izdevumu un ieņēmumu rādītājiem būtu jāatbilst iesniegtajiem deficīta rādītājiem.

EDP datu vispārējā atbilstība paziņotajiem EKS 95 valdības kontiem pēdējos gados ir uzlabojusies, tomēr tā joprojām ir labāka nevis finanšu, bet nefinanšu datiem. 2012. gada oktobra paziņojumā nefinanšu dati EDP rādītājos un EKS tabulās (gan gada, gan ceturkšņa līmenī) bija pilnībā saskanīgi. Tomēr dalībvalstīm vēl jāstrādā, lai nodrošinātu EDP un EKS tabulu saskanību finanšu datu ziņā. Ievērojamas neatbilstības starp EDP datiem un ceturkšņa finanšu kontiem parādījās sešu dalībvalstu 2012. gada oktobra paziņojumos, savukārt neatbilstības starp EDP datiem un EKS gada finanšu kontiem tirdzniecības kredītu un avansu saistību uzkrātajos lielumos tika konstatētas vienai trešdaļai dalībvalstu. EDP parāds un EKS ceturkšņa valdības parāds pilnīgi saskanēja visām dalībvalstīm.

2.3.        Publicēšana

2.3.1.     Galveno rādītāju un sīki izstrādātu paziņošanas tabulu publicēšana

Grozītās Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantā teikts: “Trīs nedēļās pēc [..] pārskatu sniegšanas termiņa Komisija (Eurostat) paziņo faktiskos valdības budžeta deficīta un valdības parāda datus, lai piemērotu Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Datus paziņo, tos publicējot.”

Datus par valdības budžeta deficītu un parādu kopā ar visām dalībvalstu iesniegtajām paziņošanas tabulām publicēja 2012. gada 23. aprīlī[15] un 22. oktobrī[16]. Kopš 2012. gada janvāra ar biežumu aptuveni T + 115 dienas Eurostat publicē paziņojumu presei par valdības parāda ceturkšņa datiem (t.s. Māstrihtas parāds).

Turklāt Eurostat tīmekļa vietnē publicē valdības gada un ceturkšņa finanšu statistiku, kas ir EDP datu pamatā, un paziņojumu par uzkrāto lielumu plūsmu korekciju[17]. Eurostat publicē arī dalībvalstu sniegto informāciju par valdības intervencēm saistībā ar finanšu krīzi[18] un datus par starpvaldību aizdevumiem. Eurostat 2012. gada oktobrī pirmo reizi publicēja paziņojumu par tirdzniecības kredītu un avansu saistību uzkrātajiem lielumiem[19].

Saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 479/2009 dalībvalstis publicē faktiskos datus par budžeta deficītu un parādu. Visas dalībvalstis publicē budžeta deficīta un parāda rādītājus valsts līmenī. Vairākums dalībvalstu ir informējušas Eurostat, ka tās parasti publicē visas paziņošanas tabulas. Piecas dalībvalstis publicē tikai dažas paziņošanas tabulas, savukārt viena dalībvalsts – Francija – nepublicē EDP tabulas valsts līmenī.

2.3.2.     Piezīmes par datu kvalitāti

Eurostat izteica divas piezīmes par Īrijas sniegto datu kvalitāti 2012. gada aprīļa paziņojumā. Abas piezīmes tika atsauktas 2012. gada oktobra novērtēšanas periodā.

Īrija. Eurostat atsauca konkrētu 2012. gada aprīlī izteiktu piezīmi par Īrijas iesniegtajiem datiem saistībā ar to, ka vēl nebija pabeigti Allied Irish Banks un Irish Life & Permanent (kopš 2012. gada jaunais nosaukums – Permanent TSB) pārstrukturēšanas plāni. Īrijas Centrālais statistikas birojs un Eurostat ir izskatījis atjauninātos pārstrukturēšanas plānus, kas nosūtīti ES konkurences iestādēm. Šie plāni ir atbilstošs pamats, lai sadalītu 2011. gada jūlijā veiktās iemaksas Allied Irish Banks un Permanent TSB tādās sastāvdaļās, kas ir palielinājušas budžeta deficītu, un sastāvdaļās, kas nav palielinājušas budžeta deficītu. Tas ir izmantots, sagatavojot Īrija iesniegtos pārskatītos datus.

Eurostat ir atsaucis arī konkrētu piezīmi, kas izteikta 2012. gada aprīlī, par Īrijas iesniegtiem datiem, kas attiecas uz National Asset Management Agency Investment Limited (NAMA-IL) statistisko klasifikāciju. Pamatojoties uz Īrijas Centrālā statistikas biroja iesniegtajiem dokumentiem, NAMA-IL daļu vairākums ir privātīpašumā (pēc tam, kad NAMA-IL sastāvā esošais uzņēmums Irish Life tika pārdots privātam ieguldītājam). Tas ir obligāts nosacījums, ja īpaša mērķa subjektu klasificē ārpus vispārējās valdības sektora saskaņā ar Eurostat 2009. gada 15. jūlija lēmumu par publiskām intervencēm finanšu krīzes laikā.

2.3.3.     Iesniegto datu grozījumi

Eurostat grozīja Apvienotās Karalistes iesniegtos datus 2012. gada aprīļa paziņojumā. Šis grozījums tika atsaukts 2012. gada oktobra novērtēšanas periodā.

Apvienotā Karaliste. AK Valsts statistikas birojs atbilstoši Rokasgrāmatas par valdības deficītu un parādu nodaļai par finanšu sanāciju klasificēja Bradford & Bingley un Northern Rock Asset Management vispārējās valdības sektorā. Tādēļ Eurostat vairs negroza Apvienotās Karalistes iesniegtos datus par deficītu un parādu attiecībā uz publiskām finanšu sanācijas struktūrām.

2.3.4.     Metadatu (aprakstu[20]) publicēšana

Grozītajā Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēts, ka EDP apraksti ir daļa no statistikas informācijas, kas dalībvalstīm ir jāsniedz, lai Eurostat varētu pārbaudīt atbilstību EKS 95 noteikumiem. Turklāt regulā ir paredzēts, ka valstīm ir obligāti jāpublicē šie apraksti valsts mērogā. Eurostat ir publicējis visu dalībvalstu aprakstus. Izņemot Luksemburgu un Nīderlandi, visas dalībvalstis ir informējušas, ka tās valsts mērogā ir publicējušas EDP aprakstus.

Eurostat 2012. gadā ieviesa jaunu EDP apraksta formātu, kurā veiktas strukturālas pārmaiņas un jāsniedz detalizētāka informācija (piemēram, attiecībā uz apkopošanas procedūrām, vispārējās valdības sektora nošķiršanu, īpašiem darījumiem, kvalitātes pārvaldību un iepriekšējiem datu avotiem u. tml.). Jaunos EDP aprakstus Eurostat publicēs līdz 2013. gada beigām.

3.           Secinājumi

Eurostat kopš 2006. gada ir ieviesis grozījumus un/vai izteicis piezīmes par iesniegto datu kvalitāti. Pirmo reizi 2012. gada oktobrī Eurostat nav ne izteicis piezīmes, ne grozījis datus EDP paziņojumā. Turklāt abas Īrijai izteiktās piezīmes un grozījums Apvienotās Karalistes 2012. gada aprīļa datos tika atsaukti 2012. gada oktobra EDP paziņojumā.

Eurostat atzīst, ka kopumā ir uzlabojusies iesniegto datu saskaņotība un pilnīgums. Tomēr ir daži neatrisināti jautājumi, un dalībvalstīm jāpieliek vairāk pūļu, lai uzlabotu iesniegto tirdzniecības kredītu datu aptvērumu un kvalitāti un valstu vietējās pārvaldes līmeņu datu pilnīgumu. Turklāt Eurostat rūpīgi uzrauga sistēmu, kas paredzēta datu sniegšanai par autonomajiem reģioniem, un valdības intervenču uzskaiti saistībā ar finanšu krīzi (banku rekapitalizācija).

Vispārīgi Eurostat secina, ka 2012. gadā ir uzlabojusies iesniegto fiskālo datu kvalitāte. Kopumā dalībvalstis ir sniegušas kvalitatīvāku informāciju gan EDP paziņošanas tabulās, gan citās attiecīgās statistikas atskaitēs.

[1]               OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

[2]               OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

[3]               Grozītās Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 1. un 3. punkts.

[4]               Skatīt Padomes 1993. gada 22. novembra protokola paziņojumus.

[5]               Grozītajā Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 nav tieši prasīts sniegt plānotos datus citās EDP tabulās, izņemot 1. un 2A tabulu.

[6]               Dalībvalstu iesniegtās EDP paziņošanas tabulas var atrast Eurostat tīmekļa vietnē. Skatīt: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/excessive_deficit/edp_notification_tables.

[7]               Šajā aptaujas anketā ir 13 iedaļas, kurās jānorāda kvantitatīva un dažreiz arī kvalitatīva informācija vairākās jomās, piemēram, nodokļu un sociālo iemaksu darījumi un darījumi ar ES, militāru iekārtu iegāde, valdības garantijas, parādu anulēšana, valdības kapitāla ieguldīšana publiskās sabiedrībās, publiskās un privātās partnerības u. tml.

[8]               Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/documents/Background_note_fin_crisis_Oct_2012_final.pdf

[9]               Skatīt 2.1. iedaļu.

[10]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/methodology/advice_member_states

[11]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-RA-12-003

[12]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/documents/Statist.record.of_some_operations_rel.to_trade_credits_i.pdf

[13]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/documents/Note_on_statistical_implications_of_summits-updated-12_A.pdf

[14]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/documents/The_impact_of_bank_recapitalisations_on_government_fina1.pdf

[15]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-23042012-AP/EN/2-23042012-AP-EN.PDF

[16]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-22102012-AP/EN/2-22102012-AP-EN.PDF

[17]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/STOCK_FLOW_2012_OCT/EN/STOCK_FLOW_2012_OCT-EN.PDF.

[18]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/excessive_deficit/supplementary_tables_financial_turmoil

[19]             Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/documents/Note_on_AF.71L-Oct_2012.pdf

[20]             Metožu, procedūru un avotu apraksti, ko izmanto, lai apkopotu faktiskos datus par deficītu un parādu un tajos izmantotajiem valdības sektora kontiem.