KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par paveikto ceļā uz dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu /* COM/2013/032 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI par paveikto ceļā uz dzelzceļu
sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. Ievads Šajā ziņojumā ir aprakstīta
stadija, kas kopš Komisijas ziņojuma pieņemšanas
2009. septembrī[1]
ir sasniegta ceļā uz dzelzceļu sistēmas savstarpējas
izmantojamības nodrošināšanu. Tas ir sagatavots atbilstīgi
Direktīvas 2008/57/EK 39. pantam[2]. Šā ziņojuma pamatā ir Eiropas
Dzelzceļa aģentūras 2012. gada 1. martā
pieņemtais divgadu ziņojums par paveikto dzelzceļa
savstarpējas izmantojamības jomā Savienībā[3]. 2. Savstarpējas izmantojamības
instrumentu attīstība 2.1. Savstarpējas
izmantojamības direktīvas 2.1.1. Pārskats Pārstrādātā
Direktīva 2008/57/EK stājās spēkā 2008. gada
19. jūlijā. Direktīvu 96/48/EK[4] un
Direktīvu 2001/16/EK[5]
ar 2010. gada 19. jūliju atcēla. Direktīvu 2008/57/EK grozīja ar
šādiem tiesību aktiem: –
Komisijas 2009. gada 16. oktobra
Direktīva 2009/131/EK par VII pielikuma grozījumiem Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK par dzelzceļa
sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā[6]; –
Komisijas 2011. gada 1. marta
Direktīva 2011/18/ES, ar ko izdara grozījumus II, V un
VI pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas
savstarpēju izmantojamību Kopienā[7]. 2.1.2. Savstarpējas
izmantojamības direktīvu transponēšana Direktīvas 2008/57/EK un
Direktīvas 2009/131/EK transponēšanas termiņš valsts
tiesību aktos bija 2010. gada 19. jūlijs.
Direktīvas 2011/18/ES transponēšanas termiņš valsts
tiesību aktos bija 2011. gada 31. decembris. Līdz 2012. gada 20. novembrim
visas dalībvalstis, izņemot Vāciju, bija paziņojušas par
valsts pasākumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 2008/57/EK,
tomēr pasākumus, par kuriem ir ziņojušas Apvienotā
Karaliste un Francija, uzskata par nepilnīgiem, jo tie vēl nav
piemērojami Lamanša tunelim. Līdz šim datumam visas
dalībvalstis, izņemot Vāciju, bija paziņojušas par valsts
pasākumiem, ar ko īsteno Direktīvu 2009/131/EK, un visas
dalībvalstis, izņemot Poliju un Slovēniju, bija paziņojušas
par valsts pasākumiem, ar kuriem īsteno
Direktīvu 2011/18/ES. Komisija cieši uzrauga šo savstarpējas
izmantojamības direktīvu transponēšanu dalībvalstīs.
Ja dalībvalstis nepaziņo par valsts īstenošanas pasākumiem,
Komisija oficiāli pieprasa, lai tās transponētu
attiecīgās direktīvas. Līdz 2012. gada
31. augustam Komisija bija sākusi pret piecām dalībvalstīm
vērstas pienākumu neizpildes procedūras par neziņošanu par
valsts īstenošanas pasākumiem. Komisijas nodaļas ar Eiropas
Dzelzceļa aģentūras (EDA) atbalstu pašlaik pārbauda valsts
īstenošanas aktu atbilstību šīm direktīvām.
Neatbilstības gadījumā dalībvalstis tiek aicinātas
sagatavot papildu precizējumus. Ja pēc padziļinātas analīzes
neatbilstība tiek apstiprināta, pret attiecīgo dalībvalsti
sāk pienākumu neizpildes procedūru. Ar direktīvām par dzelzceļa
savstarpēju izmantojamību ir saistīts liels skaits sekundāro
tiesību aktu. Papildus savstarpējas izmantojamības
tehniskajām specifikācijām (SITS,
sk. 2.3. iedaļu) Komisija pieņēma šādus
tiesību aktus: –
Komisijas 2007. gada 9. novembra
Lēmums 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK
un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā
paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas[8]; –
Komisijas 2010. gada 9. novembra
Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas,
piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK
verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami
savstarpējas izmantojamības tehniskajās
specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK[9]; –
Komisijas 2011. gada 10. februāra
Lēmums 2011/107/ES, ar kuru groza Lēmumu 2007/756/EK, ar ko
pieņem valsts ritekļu reģistru kopīgās
specifikācijas[10]; –
Komisijas 2011. gada 1. marta Regula (ES)
Nr. 201/2011 par apstiprināta dzelzceļa ritekļa tipa
atbilstības deklarācijas paraugu[11]; –
Komisijas 2011. gada 9. marta
Lēmums 2011/155/ES par Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas
savstarpēju izmantojamību Kopienā 27. panta
4. punktā minētā atsauces dokumenta publicēšanu un
pārvaldību[12]; –
Komisijas 2011. gada 29. marta
Ieteikums 2011/217/ES par atļauju nodot ekspluatācijā
strukturālās apakšsistēmas un ritekļus saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK[13]; –
Komisijas 2011. gada 15. septembra
Īstenošanas lēmums 2011/633/ES par dzelzceļa
infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām[14]; –
Komisijas 2011. gada 4. oktobra
Īstenošanas lēmums 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto
dzelzceļa ritekļu tipu reģistru[15]. 2.2. Savstarpējas
izmantojamības tehniskās specifikācijas 2.2.1. Pašreizējais
stāvoklis SITS ir savstarpējas izmantojamības
tehniskās specifikācijas, kuras atbilstīgi Komisijas
piešķirtajām pilnvarām ir izstrādājusi Eiropas
Dzelzceļa aģentūra. Lai nodrošinātu atbilstību
Direktīvā 2008/57/EK noteiktajām pamatprasībām un
nodrošinātu dzelzceļu sistēmas savstarpēju
izmantojamību, apakšsistēmām un savstarpējas
izmantojamības komponentiem būtu jāatbilst
attiecīgajām SITS. Pirmo SITS grupu par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu
(HS SITS) pieņēma 2002. gadā. Lielāko daļu
šo specifikāciju pēc tam pārskatīja 2008. gadā. No 2006. līdz 2011. gadam
publicēja otru SITS grupu, kas galvenokārt attiecas uz Eiropas
parasto dzelzceļu (CR SITS) un transversāliem
jautājumiem, piemēram, drošību dzelzceļa tuneļos un
pieejamības nodrošināšanu personām ar ierobežotām
pārvietošanās spējām. Ziņojuma I pielikumā ir sniegts
visu to SITS saraksts, kuras Komisija ir pieņēmusi laikā
līdz 2012. gada 31. decembrim. Kā jau paredzēts spēkā
esošajās savstarpējas izmantojamības direktīvās, šo
tiesisko regulējumu turpina pilnveidot, labojot kļūdas un
izskatot ar SITS saistītos neatrisinātos jautājumus, kā
arī paplašinot SITS piemērošanas jomas ģeogrāfiskās
robežas, aptverot visu Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmu. Pamatojoties uz to, EDA pašlaik pārskata
šādas SITS: satiksmes nodrošināšana un vadība (OPE),
kravas vagoni (WAG), lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs
(LOC&PAS), vilcienu vadības un signalizācijas
iekārtas (CCS), telemātikas lietojumprogrammas pasažieru
pārvadājumiem (TAP) un kravas pārvadājumiem (TAF),
pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās
spējām (PRM), drošība dzelzceļa tuneļos (SRT),
infrastruktūra (INF) un enerģija (ENE). Attiecībā uz CCS SITS
saprašanās memoranda parakstīšana 2012. gada
16. aprīlī apliecina visu ieinteresēto personu vienošanos
par Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS)
īstenošanu, pamatojoties uz „3. bāzlīnijas”
specifikācijām, ko EDA ieteica šajā pašā datumā.
Citiem vārdiem runājot, visas ieinteresētās personas
atzīst, ka būtiskie elementi tagad ir iekļauti
specifikācijās. Saistīto CCS SITS pārskatīto
versiju pieņēma 2012. gada 6. novembrī. Attiecībā uz telemātikas
lietojumprogrammām un ņemot vērā CCS SITS
piemēru, EDA ir izveidojusi un vada abām telemātikas
lietojumprogrammu SITS pievienoto tehnisko dokumentu izmaiņu kontroles
pārvaldības procesu un pārrauga to īstenošanu. Turklāt
abu SITS īstenošanā atbalstu sniedz darba komiteja un nozares eksperti,
un tās papildina atbilstīgi ģenerālplānam. 2.2.2. Analīze par SITS
piemērošanas atkāpēm Atkāpes paredz iespēju
nepiemērot SITS saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem,
kas ir noteikti spēkā esošajās savstarpējas
izmantojamības direktīvās. No 2007. gada līdz 2012. gada
31. augustam Komisija no 17 dalībvalstīm saņēma
90 iesniegumus par atkāpēm, un tie ir apkopoti turpmāk
redzamajā diagrammā. Šīs atkāpes ir saistītas
gandrīz ar visām spēkā esošajām SITS, kā
attēlots turpmāk redzamajā diagrammā. Lielāko
atkāpju pieprasījumu skaitu saņēma saistībā ar
SITS par drošību dzelzceļa tuneļos (27 atbrīvojumi),
troksni (22) un kravas vagoniem (16). Atkāpju pieprasījumi, kurus
dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai, ir atklājuši, ka
„izstrādes beigu posma” koncepcija (Direktīvas par savstarpēju
izmantojamību 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts), kas ir
pamatojums iespējama atbrīvojuma no SITS piešķiršanai,
dažkārt tiek piemērota pārāk plaši[16]. Tas var radīt
situāciju, kad tiek iesniegti tādi atkāpju pieprasījumi,
kas ir plašāki nekā stingri noteiktie gadījumi ES tiesību
aktu izpratnē. Šo atkāpju satura analīze liecina,
ka Direktīvas 2008/57/EK 9. pantu varētu vienkāršot un
pilnveidot, precizējot gadījumus, kuros ir iespējams iesniegt
pieteikumu par atkāpi no SITS, optimizējot pieteikuma procedūru
un dažos gadījumos vienkāršojot pieteikuma dokumenta saturu. 2.3. Reģistri 2.3.1. Valsts ritekļu
reģistrs (VRR — Direktīvas par savstarpēju
izmantojamību 33. pants) VRR [Dzelzceļa ritošā sastāva
valsts reģistrs] specifikācijas pieņēma ar Komisijas
Lēmumu 2007/756/EK un grozīja ar Komisijas
Lēmumu 2011/107/ES. VRR mitina dalībvalstu izvirzītas
reģistrētājas struktūras (RS), un tiem ir jābūt
savienotiem ar ritekļu virtuālo reģistru (RVR), kas ir
centrālā meklētājprogramma. EDA ir izstrādājusi
programmatūru, ko izmanto VRR (sVRR) un RVR paredzētā standarta
lietojumprogrammā. RS šī programmatūra ir pieejama bez maksas.
sVRR un RVR ir atjaunināti, lai ņemtu vērā Komisijas
Lēmumā 2011/107/ES veiktās izmaiņas. EDA pašlaik
sniedz palīdzību RS savienojumu izveidē starp to VRR un RVR. 2.3.2. Apstiprināto ritekļu
tipu Eiropas reģistrs (ARTER — Direktīvas par
savstarpēju izmantojamību 34. pants) ARTER specifikācijas pieņēma ar
Komisijas Lēmumu 2011/665/ES. EDA mitinās ARTER un publicēs
valsts drošības iestāžu (VDI) sniegto informāciju. EDA izstrādā šim reģistram
paredzētu lietojumprogrammatūru. Plānots, ka šo
lietojumprogrammu nodos ekspluatācijā laikā līdz
2012. gada beigām. 2.3.3. Infrastruktūras
reģistrs (INFR — Direktīvas par savstarpēju
izmantojamību 35. pants) INFR specifikācijas pieņēma ar
Komisijas Lēmumu 2011/633/ES. INFR mitinās dalībvalstu
izvirzītas struktūras, un tam būs jābūt savienotam ar
kopīgu lietotāju saskarni (KLS). EDA veic priekšizpēti, lai noteiktu
pienācīgu tehnisko risinājumu saistībā ar KLS. 2.4. Standartizācija Komisija
2011. gada 28. janvārī Eiropas standartizācijas
struktūrām izsniedza pilnvarojumu M 483 saistībā
ar programmēšanu un standartizāciju Eiropas Savienības dzelzceļu
sistēmas savstarpējas izmantojamības jomā atbilstīgi
Direktīvai 2008/57/EK. Ar šo pilnvarojumu aizstāj
1998. gada 13. novembra pilnvarojumu M 275 dzelzceļa
aprīkojuma jomā par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu
sistēmas savstarpēju izmantojamību un 2003. gada
22. maija pilnvarojumu M 334 Eiropas parasto dzelzceļu
sistēmas savstarpējas izmantojamības jomā. Saskaņoto standartu saraksts
atbilstīgi Direktīvai 2008/57/EK 2011. gada
20. jūlijā tika publicēts Oficiālajā
Vēstnesī. 3. Paveiktais ceļā uz
savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu 3.1. Savstarpējas
izmantojamības īstenošana Eiropas Dzelzceļa aģentūras
2012. gada 1. martā pieņemtajā divgadu
ziņojumā par paveikto dzelzceļa savstarpējas
izmantojamības jomā Savienībā ir sniegta detalizēta
informācija par rezultātiem virzībā uz dzelzceļa
savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu. Lai
novērtētu progresu, Aģentūra izveidoja trīs
galvenās rādītāju grupas, proti, institucionālie
rādītāji (galvenokārt attiecībā uz VDI un PI (pilnvarotās
iestādes)), juridiskie rādītāji (attiecībā uz
SITS izstrādi un neatrisināto jautājumu izskatīšanu) un ar
apakšsistēmām saistītie rādītāji (EK
sertifikāti, atļaujas saistībā ar ritošo sastāvu un
stacionārajām iekārtām u. c.). 3.2. Atlikušie
šķēršļi savstarpējas izmantojamības
nodrošināšanā 3.2.1. SITS aptvērums un
piemērošana Atlikušie neatrisinātie ar SITS
saistītie jautājumi un SITS piemērošanas jomas ierobežotās
ģeogrāfiskās robežas var traucēt turpmāko Eiropas dzelzceļu
sistēmas integrāciju, radot šķēršļus savstarpējas
izmantojamības nodrošināšanā. Tāpēc būs
svarīgi izskatīt neatrisinātos jautājumus un pietiekami
īsā laikā paplašināt SITS piemērošanas jomu, aptverot
visu Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmu. Aģentūra ar ārējo
konsultantu palīdzību 2011. gadā veica ex post
analīzi par PRM SITS īstenošanu septiņās
dalībvalstīs. Novērtējumā konstatēja
vairākus būtiskus lēmuma punktus attiecībā uz PRM
SITS piemērošanu (vai nepiemērošanu). Pašreizējās
infrastruktūras un ritošā sastāva gadījumā projektu
klasificē kā atjaunošanu vai modernizāciju (atbilstīgi
Direktīvai par savstarpēju izmantojamību) – atkarībā
no tā, vai izmaiņas ir „būtiskas”. Ir novērotas daudzas un
dažādas jēdziena „būtisks” interpretācijas, kas rada lielas
atšķirības PRM SITS piemērošanā. Šis apstāklis
ir veicinājis ierobežotu SITS piemērošanu un kavējis progresu
virzībā uz pieejamākas dzelzceļu sistēmas
nodrošināšanu. Kopš PRM SITS stāšanās
spēkā 2008. gada jūlijā modernizācijas vai
atjaunošanas gadījumā dalībvalstis ir bieži atsaukušās uz
Direktīvas par savstarpēju izmantojamību 20. pantu, lai
patvaļīgi izlemtu, vai SITS ir piemērojamas pilnībā.
Tādējādi, lai gan modernizācijas vai atjaunošanas
gadījumā PRM SITS būtu jāpiemēro
atbilstīgi 7. nodaļas noteikumiem par piemērošanu un
vienīgās iespējas tās nepiemērot būtu
jāsniedz atkāpēm (direktīvas 9. pants) vai konkrētiem
gadījumiem (PRM SITS 7.4. iedaļa), Direktīvas par
savstarpēju izmantojamību 20. panta plašāka
piemērošana šajā ziņā rada negatīvu ietekmi. Lai
labotu šo situāciju, Komisija savos priekšlikumos par ceturto
dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu šo jautājumu risina,
paredzot arī labāku to elementu definīciju, kurus iekļauj
SITS saistībā ar modernizācijas vai atjaunošanas
gadījumiem. 3.2.2. Dzelzceļa
transportlīdzekļu nodošana ekspluatācijā Direktīvā 2008/57/EK
attiecībā uz katru dalībvalsti paredz atļauju
dzelzceļa transportlīdzekļu nodošanai ekspluatācijā,
izņemot gadījumus, kad citās dalībvalstīs
iespējams noteikt pilnīgu pirmās atļaujas savstarpēju
atbilstību. Šīs sistēmas ietvaros ražotāji un
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir saskārušies ar
grūtībām pārmērīgi ilga un dārga
atļauju piešķiršanas procesa dēļ. Komisijas nodaļu un Eiropas
Dzelzceļa aģentūras 2010. gadā veiktais darbs
ļāva visiem dalībniekiem nonākt pie vienotas izpratnes par
šīs direktīvas noteikumiem saistībā ar dzelzceļa
transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā. Tā
rezultātā pieņēma Komisijas 2011. gada 29. marta ieteikumu
par atļauju nodot ekspluatācijā strukturālās
apakšsistēmas un ritekļus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2008/57/EK. Tomēr šā darba gaitā ir
radušās jaunas problēmas, piemēram, grūtības
saistībā ar riska novērtēšanas kopīgo drošības
metožu īstenošanu un drošības apdraudējuma noteikšanu SITS, lai
nodrošinātu iespēju sistemātiski izmantot SITS, nevis valsts
noteikumus. Šā iemesla dēļ 2011. gada
septembrī Komisijas nodaļas izveidoja darba grupu, kurā
pulcēja visus attiecīgos dalībniekus, lai analizētu
problēmas, ar kurām ieinteresētās personas saskaras
atļauju piešķiršanas procesā, un noteiktu jomas, kurās
veicami papildu uzlabojumi. Darba grupa tikās piecas reizes un beidza savu
darbu 2012. gada jūnijā[17]. Darba grupa konstatēja triju veidu
problēmas: ·
Savienības tiesību akti dzelzceļa
jomā ne vienmēr tiek pienācīgi piemēroti; ·
Savienības tiesību akti dzelzceļa
jomā ne vienmēr tiek pareizi izprasti; ·
Savienības tiesību aktus dzelzceļa
jomā ir iespējams pilnveidot. Tāpēc papildus ciešākai
Savienības tiesību aktu dzelzceļa jomā izpildes
pārraudzībai un plašākiem informācijas izplatīšanas un
apmācības pasākumiem ir vajadzīga Savienības procesa
pārskatīšana attiecībā uz ritekļu nodošanu ekspluatācijā.
Komisija savos priekšlikumos par ceturto tiesību aktu kopumu ir
pievērsusies šim jautājumam. 3.2.3. Valsts noteikumi Citi šķēršļi ir valstu
tiesiskā regulējuma pārredzamības trūkums
saistībā ar ritekļu ekspluatācijas atļaujām un
valsts noteikumu nepietiekama publiska pieejamība. Eiropas Dzelzceļa
aģentūra savā pašreizējā darbā saistībā
ar valsts noteikumu klasifikāciju un savstarpējām atsaucēm
ir pievērsusies abiem šiem aspektiem. Visbeidzot, vispirms dalībvalstīm un
tad Eiropas Dzelzceļa aģentūrai ir jāpievērš
lielāka uzmanība tādu valsts noteikumu spēkā
esībai, kuri ir lieki vai pretrunā SITS. Tā kā SITS
piemērošanas jomā vēl nav iekļauta visa Savienības dzelzceļu
sistēma, dalībvalstis joprojām ziņo par lielu valsts
noteikumu skaitu. Pēc SITS piemērošanas jomas paplašināšanas,
tajā iekļaujot visu Savienības dzelzceļu sistēmu, un
SITS neatrisināto jautājumu izskatīšanas dalībvalstīm
būtu jāatceļ valstu noteikumi, kas ir lieki vai pretrunā
SITS. Tas ir precizēts Komisijas ceturtajā tiesību aktu kopumā.
Turklāt EDA būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras
attiecībās ar dalībvalstīm, lai atceltu
nesaskanīgus/diskriminējošus/neproporcionālus valsts noteikumus.
Tāpēc ceturtais tiesību aktu kopums sniegs EDA iespēju
pieņemt dalībvalstij adresētus atzinumus, kuros
norādīs, kāpēc valsts noteikumi, kas ir lieki vai
pretrunā SITS vai citiem Savienības tiesību aktiem, nebūtu
jāpieņem vai jāpiemēro. 3.2.4. Pilnvarotās iestādes Savienībā un
Norvēģijā atbilstīgi Direktīvai 2008/57/EK
2012. gada 20. novembrī darbojās 53 pilnvarotās
iestādes, kuru sadalījums ir attēlots turpmāk
redzamajā diagrammā[18]. Galvenais šķērslis pilnvaroto
iestāžu konkurencei Savienības mērogā ir pieteikuma
iesniedzēja valoda. Maz ticams, ka pieteikuma iesniedzēji no
valstīm, kurās lietotā valoda nav viena no pilnvarotās
iestādes darba valodām, izdos papildu līdzekļus tulkojumu
veikšanai. Tādējādi pilnvaroto iestāžu konkurence ir
vērojama valodu reģionos, nevis Savienības līmenī. Ņemot vērā pēdējos
gados gūto pieredzi, kas cita starpā apliecina neviendabīgu pilnvaroto
iestāžu kompetences līmeni, šķiet, ka ir jāuzlabo pilnvaroto
iestāžu veikto pasākumu pārraudzība un saskaņošana.
Direktīvas 2008/57/EK pārskatīšana sniegs iespēju
piemērot jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz produktu
tirdzniecību, jo īpaši Lēmuma 768/2008/EK noteikumus
attiecībā uz paziņotajām struktūrām
[pilnvarotajām iestādēm]. 4. Secinājumi Rezultāti, kas panākti, pateicoties
Savienības tiesiskajam regulējumam dzelzceļa savstarpējas
izmantojamības jomā, sekmēs turpmāku dzelzceļa
pārvadājumu iekšējā tirgus attīstību, veicinot
jaunu uzņēmumu rašanos, samazinot iekļuves izmaksas
un – visbeidzot – uzlabojot dzelzceļa
pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar
citiem transporta veidiem. Šajā ziņojumā veiktās
analīzes pamato turpmāk izklāstītos secinājumus. Attiecībā uz Eiropas dzelzceļu
sistēmu sekundāro tiesību aktu izstrāde savstarpējas
izmantojamības jomā (SITS un citi juridiskie pasākumi) tagad ir
pabeigta. Kā jau paredzēts spēkā esošajā
tiesiskajā regulējumā, ir sagaidāms, ka lielākās
daļas SITS piemērošanas joma tiks paplašināta, līdz
2015. gadam tajā iekļaujot visu Savienības dzelzceļu
sistēmu. Pēc šī datuma SITS regulāri pārskatīs,
lai ņemtu vērā tehnisko progresu, tirgus tendences un
sociālās prasības. Turpmākai SITS pārskatīšanai
arī būtu jānodrošina normatīvās vides
vienkāršošana, nodrošinot dzelzceļa pārvadājumu jomā
pieņemto tiesību aktu atbilstību, efektivitāti un
proporcionalitāti. Piemēram, izskatīs brīvprātīgu
Eiropas standartu plašākas izmantošanas iespēju. Turklāt SITS paplašināšana un ar to
saistīto neatrisināto jautājumu izskatīšana EDA un
dalībvalstīm sniegs iespēju noteikt un atcelt tos valsts
noteikumos, kas ir lieki vai nesavietojami ar SITS. Komisija savos
priekšlikumos par ceturto tiesību aktu kopumu nostiprina un papildus
precizē šo vienkāršošanas procesu, ko jau ir iespējams
īstenot atbilstīgi spēkā esošajam tiesiskajam
regulējumam. Ceturtajā tiesību aktu kopumā
Komisija līdzīgā kārtā ierosina precizējumus
saistībā ar SITS piemērošanu pašreizējo apakšsistēmu
atjaunošanas vai modernizēšanas gadījumā. Šajā pašā tiesību aktu
kopā Komisija uzsver pilnvaroto iestāžu funkcijas un pareizas
darbības nozīmi, saskaņojot savstarpējas
izmantojamības jomā pieņemtos tiesību aktus ar jauno
tiesisko regulējumu attiecībā uz produktu tirdzniecību. Visbeidzot, ceturtajā tiesību aktu
kopumā ir aplūkotas arī grūtības, kas ir radušās
spēkā esošajā ritekļu ekspluatācijas atļauju
piešķiršanas procesā, paredzot vienotas atļaujas koncepciju
ritekļu ieviešanai tirgū, kas būs derīga visā Savienībā.
Tas ietvers nostiprinātu EDA nozīmi un lielāku valsts
drošības iestāžu pievēršanos uzraudzības pienākumiem. I pielikums SITS || Dokumenta Nr. || Publikācija OV || Piemērojams kopš SITS par strukturālajām apakšsistēmām (*): infrastruktūra (INF), enerģija (ENE), vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas (CCS), ritošais sastāvs (RST, WAG, NOI) HS INF || Komisijas Lēmums 2002/732/EK || L 245/143 (2002) || 01/12/2002 HS INF pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/217/EK || L 77/1 (2008) || 01/07/2008 HS ENE || Komisijas Lēmums 2002/733/EK || L 245/280 (2002) || 01/12/2002 HS ENE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/284/EK || L 104/1 (2008) || 01/10/2008 HS CCS || Komisijas Lēmums 2002/731/EK || L 245/37 (2002) || 01/12/2002 HS CCS labojums || - || L275/3 (2002) || 01/12/2002 HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2004/447/EK || L 155/67 (2004) || 31/04/2004 HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2006/860/EK || L 342/1 (2006) || 07/11/2006 HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2007/153/EK || L 67/13 (2007) || 06/03/2007 HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/386/EK || L 136/11 (2008) || 01/06/2008 HS RST || Komisijas Lēmums 2002/735/EK || L 245/402 (2002) || 01/12/2002 HS RST pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/232/EK || L 84/132 (2008) || 01/09/2008 HS RST labojums || - || L 104/80 (2008) || 01/09/2008 CR RST LOC&PAS || Komisijas Lēmums 2011/291/ES || L 139/1 (2011) || 01/06/2011 CR CCS || Komisijas Lēmums 2006/679/EK || L 284/1 (2006) || 28/09/2006 CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2006/860/EK || L 342/1 (2006) || 07/11/2006 CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2007/153/EK || L 67/13 (2007) || 06/03/2007 CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/386/EK || L 136/11 (2008) || 01/06/2008 CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2010/79/EK || L37/74 (2010) || 01/04/2010 CR CCS || Komisijas Lēmums 2009/561/EK || L 194/60 (2009) || 22/07/2009 CR NOI || Komisijas Lēmums 2006/66/EK || L 37/1 (2006) || 23/06/2006 CR NOI pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2011/229/ES || L 99/1 (2011) || 05/04/2011 CR WAG || Komisijas Lēmums 2006/861/EK || L 344/1 (2006) || 31/01/2007 CR WAG pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2009/107/EK || L 45/1 (2009) || 01/07/2009 CR INF || Komisijas Lēmums 2011/275/ES || L 126 (2011) || 01/06/2011 CR ENE || Komisijas Lēmums 2011/274/ES || L 126 (2011) || 01/06/2011 HS & CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2012/88/ES || L 51 (2012) || 26/07/2012 HS & CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2012/696/ES || L 311 (2012) || 01/01/2013 SITS par funkcionālām apakšsistēmām: satiksmes nodrošināšana un vadība (OPE), telemātikas lietojumprogrammas pasažieru pārvadājumiem un kravas pārvadājumiem (TAP, TAF), uzturēšana (MAI) HS OPE || Komisijas Lēmums 2002/734/EK || L 245/370 (2002) || 01/12/2002 HS OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/231/EK || L 84/1 (2008) || 01/09/2008 CR&HS OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2010/640/EK || L280/29 (2010) || 25/10/2010 CR OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2011/314/ES || L 144/1 (2011) || 01/01/2012 HS MAI || Komisijas Lēmums 2002/730/EK || L245/1 (2002) || 01/12/2002 HS MAI labojums || - || L 275/5 (2002) || 01/12/2002 CR OPE || Komisijas Lēmums 2006/920/EK || L 359/1 (2006) || 11/02/2007 CR OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/231/EK || L 84/1 (2008) || 01/09/2008 CR OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2009/107/EK || L 45/1 (2009) || 01/07/2009 CR&HS OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2012/757/ES || L 345/1 (2012) || 01/01/2014 CR TAF || Komisijas Regula (EK) Nr. 62/2006 || L 13/1 (2006) || 19/01/2006 CR TAF pārskatītā redakcija || Komisijas Regula (ES) Nr. 328/2012 || L 106/14 (2012) || 20/05/2012 HS&CR TAP || Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 || L 123/11 (2012) || 13/05/2011 HS&CR TAP pārskatītā redakcija || Komisijas Regula (ES) Nr. 665/2012 || L 194/1 (2012) || 22/07/2012 Transversālas SITS: pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM), drošība dzelzceļa tuneļos (SRT), grozījumi vairākās SITS (Omnibus) SRT || Komisijas Lēmums 2008/163/EK || L 64/1 (2008) || 01/07/2008 PRM || Komisijas Lēmums 2008/164/EK || L 64/72 (2008) || 01/07/2008 Omnibus 1 || Komisijas Lēmums 2012/462/ES || L 217/1 (2012) || 24/01/2013 Omnibus 2 || Komisijas Lēmums 2012/463/ES || L 217/11 (2012) || 24/01/2013 Omnibus 3 || Komisijas Lēmums 2012/464/ES || L 217/20 (2012) || 24/01/2013 (*) SITS par strukturālajām
apakšsistēmām (piemēram, vagoni, infrastruktūra) var
būt paredzētas arī funkcionālas prasības
(piemēram, par uzturēšanu). [1] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam
par rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot dzelzceļu
drošības direktīvu un direktīvas par dzelzceļa
savstarpēju izmantojamību. COM(2009) 464 galīgā
redakcija. [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada
17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa
sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā,
OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp. [3] http://www.era.europa.eu/Document-Register/Pages/Interoperabilitybiennialreport-2011.aspx. [4] Padomes 1996. gada 23. jūlija
Direktīva 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu
sistēmas savstarpēju izmantojamību, OV L 235,
17.9.1996., 6.–24. lpp. [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada
19. marta Direktīva 2001/16/EK par Eiropas parasto
dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību,
OV L 110, 20.4.2001., 1.–27. lpp. [6] OV L 273, 17.10.2009., 12. un 13. lpp. [7] OV L 57, 2.3.2011., 21.–28. lpp. [8] OV L 305, 23.11.2007., 30.–51. lpp. [9] OV L 319, 4.12.2010., 1.–52. lpp. [10] OV L 43, 17.2.2011., 33.–54. lpp. [11] OV L 57, 2.3.2011., 8. un 9. lpp. [12] OV L 63, 10.3.2011., 22.–25. lpp. [13] OV L 95, 8.4.2011., 1.–29. lpp. [14] OV L 256, 1.10.2011., 1.–25. lpp. [15] OV L 264, 8.10.2011., 32.–54. lpp. [16] Piemēram, gadījumos, kad bija jābūt
iespējai nodrošināt projekta atbilstību SITS, radot nelielu vai
neradot nekādu ietekmi uz projekta grafiku un izmaksām. [17] Darba grupas galīgais ziņojums ir pieejams:
http://www.era.europa.eu/Document-Register/Pages/Report_TF_Railway_Vehicles_Auth.aspx [18] Avots:
NANDO (http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/nando/index.cfm?fuseaction=directive.notifiedbody&sort=country&dir_id=30).