KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ex-post novērtējums par 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām (Tallina un Turku)

1.           Ievads

Šis ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar 12. pantu 2006. gada 24. oktobra Lēmumā Nr. 1622/2006/EK[1], ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam, kurā paredzēts, ka “Komisija katru gadu nodrošina iepriekšējā gada pasākuma “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” rezultātu ārēju un neatkarīgu novērtēšanu saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem rīcības mērķiem un kritērijiem. Komisija sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai līdz tā gada beigām, kas seko pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta”.”

Šajā ziņojumā izklāstīta Komisijas nostāja par galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem, kas pausti 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu ārējā novērtējumā, ar kuru var iepazīties šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/capitals/evaluation-commissioned-by-the-eu_en.htm.

Ārējā novērtējumā vispirms atsevišķi izvērtēja divas Eiropas kultūras galvaspilsētas (turpmāk “EKG”) — Tallinu un Turku. Pēc tam gūtie konstatējumi tika salīdzināti, un izdarītie secinājumi attiecas gan uz abām pilsētām, gan rīcību pasākumam EKG.

2.           Rīcības priekšvēsture

2.1.        ES rīcība pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsēta”

Sākotnējais projekts “Eiropas kultūras galvaspilsēta” starpvaldību mērogā tika uzsākts 1985. gadā[2]. Pamatojoties uz šo pieredzi, ar Lēmumu 1419/1999/EK noteica Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsēta” no 2005. līdz 2019. gadam[3]. Dalībvalstis tika sarindotas hronoloģiskā secībā, nosakot tiesības rīkot pasākumu attiecīgajā gadā. Valstīm, kurām attiecīgajā gadā tika piešķirtas tiesības rīkot pasākumu, bija jāizvirza kandidātpilsētas un jāiesniedz pieteikumi, tostarp gada kultūras programmas, Eiropas atlases žūrijai, kas Komisijai sniedza ieteikumu par attiecīgo pilsētu izvirzīšanu titulam. Ministru padome oficiāli izvirzīja Eiropas kultūras galvaspilsētas.

2007. gada 1. janvārī Lēmumu 1419/1999/EK aizstāja ar Lēmumu 1622/2006/EK, kurā precizēja mērķus, ieviesa valsts mēroga divpakāpju konkursu un uzraudzības procedūru 2013. gada un turpmāko gadu EKG titula ieguvējām. Ar jauno lēmumu tika ieviestas uzraudzības sanāksmes pēc pilsētas izraudzīšanas, kas noslēdzas ar žūrijas sniegtu ieteikumu par Melinas Merkuri (Melina Mercouri) vārdā nosauktās balvas piešķiršanu galvaspilsētām, ar nosacījumu, ka izvirzītās pilsētas atbilst kritērijiem, kas noteikti Lēmumā 1622/2006/EK, un ir īstenojušas atlases žūrijas un uzraudzības komitejas sniegtos ieteikumus. ES finanšu atbalstu nodrošina ES programma “Kultūra”. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam katrai EKG ik gadu ir pieejami līdz 1,5 miljoniem euro. No 2010. gada visas pilsētas, kuras tikušas izvirzītas Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam, ir pakļautas Lēmumā 1622/2006/EK minētajam uzraudzības procesam.

2.2.        Eiropas kultūras galvaspilsētas 2011. gadā

Pamatojoties uz 2006. gada lēmumu, Igaunijai un Somijai tika piešķirtas tiesības rīkot pasākumu EKG 2011. gadā, ņemot vērā minētā lēmuma 14. pantā izklāstītos pārejas noteikumus, piesakoties atlasei un izvirzīšanai.

Turklāt 2006. gada lēmumā ir īpaši norādīts, ka attiecībā uz 2010., 2011. un 2012. gadam izvirzītajām Eiropas kultūras galvaspilsētām tiks piemēroti 1999. gada lēmuma noteikumi attiecībā uz kritērijiem kultūras programmām, ja vien attiecīgā pilsēta neizvēlas izstrādāt programmu, pamatojoties uz 2006. gada lēmumā minētajiem kritērijiem. Tomēr 2011. un 2012. gada EKG tiks līdzfinansētas un uzraudzītas saskaņā ar jaunajām procedūrām, kas noteiktas 2006. gada lēmumā.

2006. gada lēmumā īpaši ieviests jauns Eiropas Savienības EKG finansēšanas mehānisms “Melinas Merkuri balvas” veidā, ko piešķir izvirzītajām pilsētām pirms attiecīgā gada sākuma, pamatojoties uz ziņojumiem, ko sniegusi uzraudzības komiteja. Šī balva pirmo reizi tika piešķirta 2010. gada EKG titulu ieguvušajām pilsētām un pēc tam arī 2011. gada EKG.

Atlases process notika 2007. gadā. Somijā norisinājās valsts mēroga konkurss, kurā bez Turku piedalījās arī Jyväslylä, Lahti, Mänttä, Oulu, Rovaniemi un Tampere. Igaunijā valsts konkurss noritēja divās kārtās; konkursa pirmajā kārtā 2005. gadā piedāvājumus iesniedza Haapsalu, Pērnava, Rakvere, Tallina un Tartu. Tallina un Tartu tika aicinātas uz otro kārtu, kurā panākumus guva Tallina. Somijas un Igaunijas valdības Eiropas atlases žūrijai ierosināja Turku un Tallinas pilsētu. Pēc tam atlases žūrija izstrādāja ziņojumu, kurā ieteica apstiprināt Turku (Somija) un Tallinu (Igaunija) 2011. gada EKG titulam, vienlaikus sniedzot ieteikumus, lai palīdzētu tām īstenot izvirzītos mērķus. 2007. gadā Ministru padome pēc Komisijas ieteikuma ierosinātajām pilsētām oficiāli piešķīra Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.

3.           Ārējais novērtējums

3.1.        Novērtēšanas noteikumi

Komisija uzņēmumam ECORYS UK Ltd. pasūtīja veikt ārējo novērtējumu[4] par EKG 2011. gadā. Novērtējuma mērķis bija izvērtēt EKG atbilstību, efektivitāti, iedarbīgumu, iespējamo ilgtspēju un pieredzes tālāknodošanas iespējas attiecībā uz rīcības mērķiem un mērķiem, ko iesniegtajos pieteikumos un īstenošanas posmā izvirzījušas pašas EKG. Novērtējumā arī tika ņemta vērā rīcības “Eiropas kultūras galvaspilsēta” atbilstība, efektivitāte, iedarbīgums un ilgtspēja kopumā.

3.2.        Metodika

Pirms secinājumu izdarīšanas par katru pilsētu, abas pilsētas vispirms tika novērtētas katra individuāli. Novērtējuma pamatā bija sekundāro datu analīze un primāro datu vākšana un analīze. Sekundāro datu analīzē tika iekļauta sākotnējo EKG pieteikumu informācijas analīze, EKG pasūtītie pētījumi un ziņojumi, pasākumu programmas, reklāmas materiāli un tīmekļa vietnes, EKG sniegtie statistikas un kvantitatīvie dati. Primāro datu vākšana galvenokārt tika īstenota, veicot kvalitatīvas intervijas, divu apmeklējumu laikā intervējot katras pilsētas pasākuma pārvaldības komandu un galvenās ieinteresētās personas un veicot intervijas pa telefonu. Turklāt pasākuma EKG projektu organizētāji tika aicināti piedalīties pētījumā, piedaloties tiešsaistes aptaujā. Salīdzinošā pārskatā un konceptuālā novērtējumā tika aplūkoti secinājumi, kas radušies pēc EKG pasākuma Tallinā un Turku, tika salīdzinātas un pretstatītas pieejas un pārbaudīta izpētes kvalitāte. Secinājumi un ieteikumi par rīcības “Eiropas kultūras galvaspilsēta” īstenošanu kopumā tika balstīti uz apsvērumiem par abām 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

3.3.        Vērtētāju konstatējumi

3.3.1.     Rīcības atbilstība

Novērtējumā atzīts, ka rīcība ir īstenota atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantam. Atlases kritēriji, kas izklāstīti Lēmumā 1419/EK/1999 un 1622/EK/2006, nodrošināja EKG titula ieguvēju pilsētu piedāvāto kultūras programmu atbilstību 167. pantam, lai gan kritēriji katrai EKG ļāva brīvi interpretēt Līguma mērķus savā unikālā veidā. Novērtējumā tika konstatēts, ka rīcība EKG joprojām atbilst ES mērķiem un papildina citas ES iniciatīvas kultūras, jaunatnes, pilsonības, izglītības un apmācības, kā arī reģionālās attīstības jomās.

Pirmoreiz konkrēta atsauce uz kultūras un tūrisma attīstību un nepieciešamību nodrošināt lielas iedzīvotāju daļas dalību minēta 1999. gada lēmuma preambulā. Šīs atsauces vēlāk nostiprināja 2006. gada lēmumā, kurā iekļauti konkrēti kritēriji saistībā ar “pilsoņu līdzdalības veicināšanu” un “ilgtspējīgu attīstību”. Daudzas EKG rīkojušās vēl mērķtiecīgāk, nosakot skaidrus sociālos, ekonomiskos un ar tūrismu saistītos mērķus. Šo mērķu pieaugošā nozīme izraisījusi debates par līdzsvaru, kas jārod starp atbalstu kultūrai tās patiesās vērtības dēļ un atbalstu kultūrai kā līdzeklim, lai gūtu taustāmu kvantitatīvu peļņu no investīcijām.

3.3.2.     2011. gada pasākuma EKG atbilstība

Novērtējumā ir analizēta pilsētu motivācija, piesakoties EKG titulam, un izvirzīto mērķu atbilstība rīcības un 167. panta mērķiem. Tajā pētīts arī process, kā 2011. gada EKG motivācija pārveidojas mērķu kopumā, un šo mērķu pārmaiņas pasākuma izstrādes posmā. Abas EKG atbalstīja rīcības mērķus un pielāgoja tos, ievērojot konkrētos apstākļus un prioritātes. Abas Eiropas galvaspilsētas plānoja daudzveidīgas kultūras programmas un ar tām saistītas darbības (piemēram, paziņojumus, brīvprātīgo iesaistīšanu utt.), kas attiecas uz ES līmeņa mērķiem “attīstīt kultūras darbības”, “attīstīt Eiropas kultūras dimensiju un Eiropas dimensiju ar kultūras starpniecību” un “ar kultūras starpniecību atbalstīt sociālo un ekonomisko attīstību”.

3.3.3.     Pārvaldības efektivitāte

Novērtējumā aplūkota EKG pārvaldības efektivitāte, tostarp organizācijas modeļi, kultūras darbību un pasākumu atlases un īstenošanas procesi, paziņojumi un reklāma, kā arī finansējuma piesaistīšanas procesi.

Tāpat kā 2007. līdz 2010. gada EKG pasākuma novērtējumā, arī 2011. gada novērtējumā ir uzsvērts, ka būtiski ir izveidot atbilstošu organizācijas struktūru un komandu, kam būtu kultūras programmas īstenošanai vajadzīgās prasmes, bet tas var izrādīties sarežģīti. Tam vajag plašāku prasmju kopumu, līdz ar to arī citādu struktūru nekā komandā, kas izstrādājusi sākotnējo pieteikumu. Turklāt jārod līdzsvars starp mākslinieciskām un politiskām interesēm un jānodrošina, lai esošās ieinteresētās personas uztvertu jaunus īstenošanā iesaistītos dalībniekus kā sadarbības partnerus. Principā ieteicams veidot jaunu un neatkarīgu struktūru, kas būtu pielāgota pilsētas politiskajiem un kultūras apstākļiem.

2011. gada EKG šos aspektus atspoguļoja, izmantojot atšķirīgas pieejas. Turku pilsētā īpaši izveidotais fonds pasākuma EKG īstenošanai sākotnēji tika kritizēts par pārredzamības trūkumu projektu atlasē un nepietiekamu saziņu ar ieinteresētajām personām, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību. Šī situācija mainījās pirms EKG titula īstenošanas gada sākuma, un viens no Turku 2011. gada galvenajiem panākumu faktoriem izrādījās stabila pārvaldības struktūra un pārvaldības pasākumi, kurus atbalstīja galvenie politikas dalībnieki. Arī Tallinā 2011. gadā tika izveidots jauns fonds, taču pārvaldības pasākumi saskārās ar grūtībām, jo īpaši tādēļ, ka samazināta budžeta dēļ tika samazināta kultūras programma.

3.3.4.     EKG mehānismu efektivitāte

Novērtēšanā tika ņemta vērā Eiropas Komisijas veikto atlases, uzraudzības un finanšu procesu efektivitāte un norādīts, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, attiecībā uz pašreizējiem uzraudzības pasākumiem panākti ievērojami uzlabojumi. Tomēr tas nenodrošina, ka visas pilsētas pilda visas savas saistības, ko tās apņēmušās īstenot pieteikumā un pirmajā un otrajā uzraudzības posmā; tas attiecas arī uz Melinas Merkuri balvu, kas tiek piešķirta, pamatojoties uz uzraudzības komitejas ziņojumiem.

Turklāt novērtējumā norādīts, ka atklātie konkursi, kurus valsts mērogā organizēja abās dalībvalstīs, pilsētām radīja lielu interesi par pasākumu EKG. Dalībvalstis varēja brīvi noteikt pašas savus kritērijus.

Pamatojoties uz apsvērumiem par 2011. gada EKG, vērtētāji norādīja, ka valsts un vietējā līmenī EKG pārvaldībā un vadībā bieži vien ir sastopamas problēmas, un politiskā ietekme joprojām ir ļoti būtiska. Zināmā mērā tas ir sagaidāms, ņemot vērā pasākuma EKG raksturu un mērogu. Var izdarīt secinājumu, ka vairumā pilsētu, kuras saņēmušas EKG titulu, ir svarīgi izveidot neatkarīgu īstenošanas aģentūru un nodrošināt, lai politiskā ietekme pārmērīgi neietekmētu pasākumu māksliniecisko neatkarību un to sekmīgu īstenošanu. Finansējuma apmērs, kas bija nepieciešams gaidāmo rezultātu sasniegšanai, katrā pilsētā ievērojami atšķīrās. Lai gan pilsētas pieteikumos uzņēmās netiešas saistības attiecībā uz finansējumu, Tallinā salīdzinājumā ar sākotnējo pieteikumu finansējums tika būtiski samazināts, un, lai gan mazākā mērā, tas attiecas arī uz Turku.

Novērtējumā konstatēts, ka Eiropas līmenī rīcība EKG joprojām ir ļoti rentabla izmaksu ziņā, salīdzinot ar citiem ES politikas instrumentiem un mehānismiem. Tomēr šajās divās pilsētās Melinas Merkuri balvas proporcionālā daļa EKG programmas vispārējā budžetā bija ļoti atšķirīga un tādējādi tās nozīmīgums arī nebija vienāds. Turku šai balvai galvenokārt bija simboliska nozīme, savukārt Tallinā tā veidoja vairāk nekā 10 % no kopējā finansējuma. Nevienā no abām pilsētām kultūras dalībnieku un publikas uzmanība netika īpaši vērsta uz balvas priekšrocībām.

3.3.5.     Efektivitāte, attīstot kultūras darbības

Novērtējumā atzīts, ka 2011. gadā abām EKG izdevies īstenot kultūras programmas, kuras bija daudz plašākas, novatoriskākas un vairāk darbojās starptautiskā mērogā (t.i., saistībā ar tematiem, māksliniekiem/izpildītājiem un publiku) salīdzinājumā ar parasto kultūras piedāvājumu. Tajās tika aptverti jauni temati, uzsvērta katras pilsētas kultūras piedāvājuma bagātība, daudzveidība un unikalitāte un izmantotas jaunas vai neparastas vietas pasākumu norisei kultūras jomā.

Tallinas pieteikumā tika piedāvāta kultūras programma, kas būtu pilnīgi jauna un papildinātu esošo pilsētas kultūras piedāvājumu, liekot uzsvaru uz plašāku līdzdalību, iesaistot jau izveidotas iestādes un neatkarīgus dalībniekus, izmantojot kā kultūras pasākumu vietas gan sabiedriskas, gan industriālas telpas. Lai gan kultūras programma nebija tik plaša kā sākotnēji ierosināts (samazinātā budžeta dēļ), tomēr joprojām var teikt, ka EKG darbība bija efektīva, salīdzinot ar sākotnējiem mērķiem. Runājot par mērogu, programmu veidoja 251 projekts un vairāk nekā 7000 dažādu konkrētu pasākumu. EKG pasākums piesaistīja vairāk nekā divus miljonus cilvēku, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā bija paredzēts. 73 % projektu īstenotāju uzskatīja, ka pasākums EKG guva labus panākumus apmeklētāju un publikas piesaistē. Aptverto māksliniecisko tēmu, pasākumu norises vietu un pasniegšanas metožu ziņā Tallinai 2011. gadā izdevās pārspēt to, kas pilsētā bija darīts līdz šim.

Turku kā 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta nostiprināja savu kultūras pilsētas statusu un palielināja pilsētas iedzīvotāju līdzdalību kultūras pasākumos. Kultūras programma piedāvāja 165 projektus, kas galvenokārt tika atlasīti 2008. gada atklātajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un 8000 pasākumus. Programmā bija iesaistīti vairāk nekā 20 000 mākslinieku, ieguldītāju un pasākumu veidotāju un tajā piedalījās vairāk nekā 2 miljoni apmeklētāju. Projektu ietvaros izveidoja jaunus kontaktus un tīklus un uzlaboja to darbības kapacitāti kultūras jomā. Pastiprināta sadarbība starp galvenajām ieinteresētajām personām tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem ieguvumiem Turku kultūras nozarē. Turku 2011. gada kultūras programma bija labi sabalansēta gan ar liela mēroga pasākumiem un iniciatīvām vietējā līmenī, gan ar projektiem, kuri ietver starpnozaru sadarbību.

3.3.6.     Efektivitāte, attīstot Eiropas kultūras dimensiju un Eiropas dimensiju ar kultūras starpniecību

1999. gada lēmumā “Eiropas dimensijas” jēdziens nav skaidri definēts, to galvenokārt uzlūkojot kā sadarbību kultūras jomā, tostarp: uzsverot eiropiešiem kopīgos mākslas virzienus un stilus, kurus tā iedvesmojusi vai kuros devusi nozīmīgu ieguldījumu, un veicinot pasākumus, kuros iesaistīti kultūras jomā aktīvi cilvēki no citām dalībvalstu pilsētām, tādējādi iedibinot ilgstošu sadarbību kultūras jomā, un sekmējot to apriti ES. 2006. gada lēmumā paredzētais “Eiropas dimensijas” kritērijs sniedz pilsētām elastību interpretācijā. Piemēri atrodami kandidātpilsētām paredzētajā rokasgrāmatā, kas tiešsaistē pieejama no 2007. gada.

Novērtējumā atzīmēts, ka Tallinas EKG pieteikumā Eiropas dimensija primāri ir saistīta ar pilsētas atkaliekļaušanu Eiropas kultūras kartē, ņemot vērā Igaunijas (toreizējo) kontekstu, kad šī valsts bija nesen pievienojusies ES. Temati ar Eiropas dimensiju drīzāk bija iekļauti dažādos starptautiskos festivālos vai atsevišķos projektos, kuriem visiem savā veidā bija jāpiemīt šādai dimensijai, taču tas bija mazāk raksturīgs visai programmai kopumā.

Attiecībā uz Turku novērtējumā minēts, ka šajā programmā Eiropas dimensija izpaudās, pievēršot īpašu uzmanību Baltijas jūras reģionam. Turklāt aptuveni 50 % projektu EKG gada laikā palielināja sadarbību ar starptautiskajiem partneriem to attiecīgajās darbības jomās. Turku atpazīstamības uzlabošana ārpus Somijas arī bija svarīgs elements.

Lai gan Tallina, gan Turku iepazīstināja ar ļoti izteiktiem vietējās kultūras vēstījumiem, šos vēstījumus var uzskatīt par tādiem, kas satur kopīgus tematus, kuri pēc būtības ir eiropeiski. Piemēram, abu pilsētu kultūras programmās tika atspoguļota to kopējā vēsture saistībā ar Krievijas un Baltijas jūras nozīmi, kā arī bija ietverts mūsdienu daudzkultūru sabiedrības raksturojums. 2011. gadā gūtā pieredze liecina, ka EKG tituls piedāvā iespējas padarīt šādus vietējus vēstījumus saprotamus Eiropas auditorijai. Abu EKG kultūras programmu Eiropas dimensija galvenokārt attiecās uz centieniem atbalstīt starpvalstu sadarbību kultūras jomā un padarīt pilsētu kultūras nozares starptautiskākas. Lai gan Eiropas tēmas bija iekļautas abu EKG programmās, tās bija vairāk saistītas ar īpašiem projektiem, nevis caurauda visu kultūras programmu kopumā.

3.3.7.     Efektivitāte, veicinot sociālo, ekonomisko un pilsētas attīstību, kā arī ietekme uz tūrismu

Gan Tallina, gan Turku vēlējās izmantot mākslu un kultūru kā līdzekli, lai panāktu bijušo rūpniecisko teritoriju ekonomisko un sociālo atjaunošanu.

Attiecībā uz Tallinu novērtējumā norādīts, ka EKG pasākums deva būtisku ieguldījumu pilsētas ekonomiskajā un urbānajā attīstībā, lai gan sākotnējā vīzija pilnībā netika īstenota. Tallinas iesniegtajā pieteikumā bija ietverti vērienīgi mērķi radošo nozaru ekonomikas atbalstam un attīstībai, uzlabojot pilsētas kultūras infrastruktūru un padarot pilsētu pievilcīgāku tūristiem. Šie mērķi tika saglabāti, taču tika interpretēti savādāk un orientēti uz pilsētas atvēršanu jūrai. Lai gan sākotnējā pieteikumā bija izvirzīti plaši ekonomiskās un sociālās attīstības mērķi, pārskatītā pieeja bija mērķtiecīgāk virzīta un saskaņotāka ar pilsētas prioritātēm.

Attiecībā uz Tallinas radošās ekonomikas attīstību, fakti liecina, ka tagad kultūras darbiniekiem ir lielākas iespējas plašāk darboties starptautiskā mērogā. Darbinieki ir izveidojuši labākus starptautiskos sakarus, un dažādās nozarēs un mākslas disciplīnās notiek lielāka sadarbība. Vērtētāji norāda, ka šīs spējas uzlabošana ir vēl jo nozīmīgāka tādēļ, ka Igaunijā daudzveidīga, neatkarīga un daudzdisciplīnu kultūras nozare pastāv salīdzinoši nesen, tāpat kā nav daudz ilglaicīgi darbojošos privāto un komerciālo darbinieku kultūras un radošajās nozarēs.

Runājot par atbalstu sociālajai attīstībai ar kultūras starpniecību, Tallinas 2011. gada mērķis drīzāk bija paplašināt līdzdalību kultūrā, nevis sociālā attīstība kā tāda. EKG pasākumā piedalījās ļoti daudz iedzīvotāju skatītāju, mākslinieku, izpildītāju un brīvprātīgo statusā, un tika izveidota nozīmīga brīvprātīgo programma.

Turku pilsētā EKG titula piešķiršanai bija ievērojama ekonomiskā ietekme. Pēc Turku Ekonomikas augstskolas aplēsēm pasākums EKG ir veicinājis nodarbinātības palielināšanos par 3300 personām gadā, un kopējais ražošanas apjoms palielinājās par 260 miljoniem euro. Tūrisms bija nozīmīga šīs ietekmes daļa. Turku radošās industrijas attīstība bija galvenais mērķis, un novērtējumā atzīts, ka pasākums EKG palīdzēja ieviest šo jautājumu politiskajā darba kārtībā.

Turku 2011. gadā bija pirmā EKG, kas savā kultūras programmā uzsvēra saikni starp kultūru, kultūras pieejamību un labklājību. Turklāt uzmanība tika veltīta tam, lai nodrošinātu kultūras darbību norisi ne tikai pilsētas centrā, bet arī katrā priekšpilsētā. Aptuveni 1500 pasākumi un darbības notika bērnudārzos, skolās, slimnīcās, veco ļaužu pansionātos un cietumos. Daudzi sabiedriskās telpās izstādīti mākslas darbi bija paredzēti parastiem garāmgājējiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem līdzdalība kultūras pasākumos un darbībās 2011. gadā palielinājās. Turku kultūras nozare pirmo reizi izmantoja saskaņotas brīvprātīgo programmas priekšrocības, kuras mērķis ir plašs darbību klāsts dažādās pilsētas vietās.

Gan Tallina, gan Turku ievērojami atbalstīja iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, un pasākumi bija paredzēti cilvēkiem, kuri tradicionāli mazāk piedalās kultūras pasākumos. Tallinā liela uzmanība tika veltīta krievvalodīgo kopienas iesaistīšanai. Turku savukārt, izmantojot zviedru valodā tulkotus informatīvos materiālus, piedalīties tika aicināti zviedriski runājošās kopienas pārstāvji. Tomēr abu EKG pieredze liecina, ka, lai palielinātu iedzīvotāju līdzdalību ne tikai skatītāju statusā, bet tiem iesaistoties arī kā mākslas darbu autoriem vai izpildītājiem, vajadzīgas pavisam citāda veida (visbiežāk intensīvākas) pieejas.

3.3.8.     Ilgtspējība

Ir paredzēts, ka pasākums EKG “ir ilgtspējīgs un ir pilsētas kultūras un sociālās ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa”[5]. Abās EKG ir fakti par jaunām kultūras darbībām, kas turpināsies vēl pēc EKG titula saņemšanas gada, un jaunām un atjaunotām kultūras struktūrām. Kultūras ilgtspējības aspektā EKG rezultātā ir vairojusies pieredze un zināšanas, kā arī starp kultūras nozarēm izveidota labāka tīklošana un sadarbība.

Tallina EKG gada noslēgumā sagatavoja darba plānu dažādu kultūras pasākumu ilgtspējībai. EKG iezīmēja vairākus jaunus vai paplašinātus pasākumus, no kuriem daudzi turpināsies arī 2012. gadā un turpmāk; 82 % kultūras darbinieku aptaujas atbildēs norādīja, ka dažas vai visas to darbības turpināsies, savukārt vēl 8 % ziņoja, ka (lai gan to EKG projekts netiks turpināts) viņi vēlētos realizēt jaunus pasākumus 2012. gadā.

Turku pilsētā darbs ilgtspējīgas stratēģijas izstrādē tika sākts 2011. gada vidū. Pastiprināta sadarbība starp kultūras darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām tika minēta kā nozīmīga EKG gada ietekme. Dažu projektu pasākumi plašākā mērogā tiks īstenoti 2012. gadā, nevis 2011. gadā. Turku 2011. gada EKG fonds turpinās finansēt dažus pasākumus līdz 2013. gadam un sniegs atbalstu dažiem tīkliem un apvienībām, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu.

Kā konstatēts iepriekšējos novērtējumos, pasākums EKG rada jaunas darbības, sadarbību un kultūras struktūras, kas ir ilgtspējīgas arī pēc EKG gada beigām. Tas attiecas uz abām 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titula saņēmējām. Speciāli šim mērķim paredzētas aģentūras izveide (vai tās darba turpināšana) ir viens no veidiem, kā var nodrošināt pozitīvu pieredzes tālāknodošanu. 2011. gada pasākums EKG parādīja, ka katras pilsētas kultūras pārvaldības jomā vēl ir iespējami uzlabojumi un ka kultūras nozares līdzdalība pilsētas attīstībā varētu pieaugt. Tomēr tas, vai šis potenciāls tiks izmantots, vēl nav zināms, un tas būs atkarīgs no galveno ieinteresēto personu izdarītās izvēles.

4.           Ārējā novērtējuma galvenie ieteikumi un Komisijas secinājumi

Komisija piekrīt vispārējiem vērtētāju ieteikumiem, kas pamatojas uz apsvērumiem par 2011. gada EKG, taču attiecas uz EKG rīcības īstenošanu kopumā. Komisija secina, ka EKG tituls joprojām tiek augstu vērtēts, rosina plašas kultūras programmas un rada ievērojamu ietekmi. ES piešķirtajam titulam un finanšu ieguldījumam ir ievērojams sviras efekts, kas padara šo iniciatīvu par ļoti rentablu un efektīvu pasākumu. Komisija piekrīt vērtētāja kopējam novērtējumam un pieņem tā sniegtos ieteikumus, kā norādīts iepriekšējā sadaļā.

Ieteikumi lielā mērā atbilst Komisijas nesenajam priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko nosaka Savienības rīcību iniciatīvai “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam[6]. Jaunā priekšlikuma izstrādē tika izmantots plašs pieredzes un rezultātu klāsts. Tas ietvēra secinājumus, kas izdarīti pēc “Eiropas kultūras galvaspilsētas” 25. gadadienai veltītās konferences, kas notika 2010. gada martā, iepriekšējo kultūras galvaspilsētu neatkarīgus novērtējumus, pašreizējo atlases un uzraudzības procedūru neatkarīgu novērtējumu, apspriešanos tiešsaistē, sabiedriskas apspriešanas sanāksmi un Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta pieredzi šīs iniciatīvas koordinēšanā kopš 1999. gada.

Minētā priekšlikuma mērķis ir, balstoties uz esošās sistēmas stiprajām pusēm, kura kopumā darbojas labi, vienlaikus mācīties no gūtās pieredzes un veikt dažus uzlabojumus, lai palīdzētu visām kandidātpilsētām un to iedzīvotajiem pilnībā izmantot potenciālās priekšrocības saistībā ar EKG titula saņemšanu, kā arī ar līdzdalību atlases konkursa procesā. Jaunajā priekšlikumā ir saglabāti pašreizējās sistēmas galvenie aspekti un vispārējā struktūra, vienlaikus piedāvājot veikt vairākus uzlabojumus. Tajā īpaši ierosināts turpināt piešķirt kultūras galvaspilsētas titulu, pamatojoties uz dalībvalstu rotācijas sistēmu. Turklāt priekšlikumā atspoguļoti šādi iepriekšējos novērtējumos iekļauti ieteikumi:

– ieviest vispārēju mērķi, kas saistīts ar kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā;

– ieviest precīzāku un vispusīgāku atlases kritēriju kopumu, tostarp saistībā ar pārvaldību un finansējumu;

– padarīt stingrākus Melinas Merkuri balvas piešķiršanas nosacījumus atkarībā no pilsētu gūtajiem rezultātiem saistību izpildē un ES logotipu lietošanas biežuma komunikācijas materiālos, kā arī noteikt, ka balvas izmaksu veic vēlāk EKG titula gada laikā;

– noteikt pilsētām pienākumu veikt dažus pētniecības uzdevumus, lai labāk izvērtētu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Jāatzīmē, ka Komisijas priekšlikumā ir ņemti vērā arī 2010. gada novērtējuma ieteikumi, kuros ieteikts paplašināt rīcību, ietverot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī nosakot pienākumu kandidātpilsētām, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī tām jābūt spēkā esošai pilsētas kultūras attīstības stratēģijai, un ieteikts arī turpmāk rīcības galveno uzmanību pievērst pilsētām.

Visbeidzot, kas ir ne mazāk svarīgi un atbilst citam 2011. gada novērtējuma ieteikumam, Komisija 2012. gada 15. oktobrī organizēja labas prakses apmaiņu starp bijušajām, pašreizējām un nākamajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, kura galvenokārt bija īpaši paredzēta pilsētām, kas iesniegs piedāvājumus nākotnē, un Komisija turpinās centienus, lai veicinātu šādu pozitīvu pieredzes apmaiņu arī turpmāk.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums 1622/2006/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam (OV L 304, 3.11.2006., 1. lpp.).

[2]               “Eiropas Kultūras galvaspilsētas” tituls ir izveidots, lai veicinātu Eiropas iedzīvotāju tuvināšanos. Skatīt par kultūras jautājumiem atbildīgo ministru rezolūciju par pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsēta” ikgadēju rīkošanu (13.6.1985.).

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Lēmums Nr. 1419/1999/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam Eiropas Kultūras galvaspilsēta no 2005. līdz 2019. gadam (OV L 166, 1.7.1999., 1. lpp.). Lēmums grozīts ar Lēmumu 649/2005/EK (OV L 117, 4.5.2005, 20.lpp.).

[4]               Ex-post novērtējums par 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām, galīgais ziņojums Eiropas Komisijai, http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/evalreports/culture/2012/ecocreport_en.pdf, kas izstrādāts saskaņā ar Pakalpojumu pamatlīgumu Nr.°EAC/50/2009 par novērtējumu, ar novērtējumu saistītiem pakalpojumiem un atbalstu ietekmes novērtēšanā.

[5]               Lēmums 1622/2006/EK.

[6]               COM (2012) 407 galīgā redakcija.