15.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/48

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Savienības Solidaritātes fonds”

2014/C 114/10

I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

uzskata, ka Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (turpmāk “Fonds”) ir galvenais instruments, ar kura palīdzību Savienība var reaģēt nopietnu katastrofu gadījumā ES dalībvalstīs vai kandidātvalstīs, apliecinot tādējādi solidaritāti ar katastrofas skartajām valstīm, reģioniem un kopienām (atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantam);

konstatē, ka kopumā pašreizējā Fonda darbība ir efektīva, bet to varētu vēl uzlabot, piemēram, vienkāršojot Fonda izmantošanai vajadzīgās administratīvās procedūras, lai būtiski samazinātu laika periodu no katastrofas līdz palīdzības piešķiršanas brīdim. Fonda darbības noteikumi varētu būt skaidrāki un tā darbība mērķtiecīgāka, lai nodrošinātu katastrofas skarto teritoriju vajadzībām atbilstīgus risinājumus;

pauž nožēlu par Eiropas Komisijas ierosinājumu noteikt Fondam tādu maksimālo ikgadējo līdzekļu piešķīrumu, kas nav mainīts kopš 2002. gada, proti, 500 miljonus euro (2011. gada cenās); tas apdraud iespējas nekavējoties sniegt palīdzību nopietnas katastrofas gadījumā, jo īpaši tāpēc, ka šādas katastrofas notiek arvien biežāk;

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

4.	uzskata, ka pašreizējā regula un tajā ierosinātās izmaiņas atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

Saistība ar vietējo un reģionālo līmeni

5.	norāda, ka lielas dabas katastrofas radītie postījumi vistiešāk skar attiecīgās kopienas un reģionus. Bieži vien katastrofas skartajās teritorijās nopietni bojāta pamatinfrastruktūra un dabas un kultūras vērtības;

6.	atgādina, ka bojātā infrastruktūra parasti ir vietējo un reģionālo pašvaldību īpašumā un ka tās ir atbildīgas par šīs infrastruktūras darbības atjaunošanu. Pašvaldības ir arī atbildīgas par glābšanas dienestiem, evakuēto personu pagaidu izmitināšanu un katastrofas skarto teritoriju tīrīšanu;

7.	tāpēc uzskata, ka, neraugoties uz to, ka galvenie Fonda atbalsta saņēmēji ir dalībvalstis un kandidātvalstis, šie līdzekļi ļauj finansēt reģionālajā un vietējā līmenī īstenotos pasākumus;

8.	uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību skatījumā svarīgākie aspekti ir Fonda reaģēšanas ātrums, iespēja mērķtiecīgi virzīt pieejamos resursus uz reālajām vajadzībām;

9.	tāpēc ļoti pozitīvi vērtē Komisijas priekšlikumus, ar kuriem paredzēts ātrāk un mērķtiecīgāk piešķirt Fonda atbalstu, un ierosina dažus būtiskus ieteikumus attiecībā uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

10.	vērš uzmanību uz nepieciešamību ņemt vērā to attālāko reģionu īpašo stāvokli, kuri ir mazāk aizsargāti pret ekstremāliem laika apstākļiem;

Fonda darbības joma (2. pants)

11.	atzinīgi vērtē, ka skaidrāk noteikta Fonda darbības joma, tādējādi novēršot tiesisko nenoteiktību un nepieļaujot tādu palīdzības pieteikumu iesniegšanu, kuri neatbilst nosacījumiem;

Fonda atbalsta izmantošana ārkārtējas reģionālas katastrofas gadījumā (2. pants)

12.

atbalsta Komisijas centienus vienkāršot “reģionālas katastrofas” jēdziena definīciju, ieviešot skaidru kritēriju, kas balstīts uz IKP. Jaunā definīcija vienkāršos pieteikumu izvērtēšanu Eiropas Komisijā un palielinās Fonda pārredzamību un efektivitāti. Potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem jau iepriekš būs vieglāk izvērtēt, vai attiecīgās katastrofas gadījumā viņi ir tiesīgi saņemt palīdzību;

13.	ierosina noteikt kritēriju, ar kuru par “reģionālu dabas katastrofu” atzīta katastrofa, kuras radītie zaudējumi NUTS 2 reģionos ir 1,0 % no reģionālā IKP. Komiteja uzskata, ka šāds kritērijs būtu atbilstīgāks mērķim reģionālas katastrofas gadījumā sniegt palīdzību, kuras apjoms būtu mazāk mainīgs;

14.	uzskata, ka minētie rādītāji būtu jāpielāgo dabas katastrofu gadījumos NUTS 2 līmeņa arhipelāgu reģionu salās, lai novērstu iespēju, ka kāda izteikti reģionāla rakstura apsvēruma dēļ fonda līdzekļus šādos gadījumos nevarētu izmantot.

Reģionālā kritērija noteikšana Fonda izmantošanai NUTS 3 līmenī (2. pants)

15.

norāda, ka arvien biežāk katastrofas skar teritorijas, kas būtiski atšķiras no NUTS 2 līmeņa (dažās dalībvalstīs šīs teritorijas ir noteiktas tikai administratīvi), un ka tās pārsniedz vairāku šādi noteiktu reģionu robežas; ja reģionālajā kritērijā ir ņemti vērā tikai NUTS 2 līmeņa reģioni, tas var būt neobjektīvs;

16.

ierosina ieviest kritēriju reģionālajām katastrofām NUTS 3 teritoriju līmenī gadījumos, kad vairāki katastrofas skartie kaimiņos esošie reģioni NUTS 3 līmenī veido teritoriju, kas platības ziņā atbilst NUTS 2 līmenim (kurā ir vismaz 800 000 iedzīvotāju). Šajā gadījumā attiecīgā IKP procentuālā vērtība tiek aprēķināta no dažādu NUTS 3 līmeņa reģionu vidējās svērtās vērtības;

Ārkārtas pārrobežu dabas katastrofas (2. pants)

17.	ņemot vērā, ka daudzas katastrofas ir pārrobežu katastrofas, norāda, ka šādos gadījumos ES darbībai būtu liela pievienotā vērtība un tā dotu nepārprotami pozitīvu signālu iedzīvotājiem;

18.	lai definētu “ārkārtas pārrobežu dabas katastrofas” jēdzienu, iesaka izmantot iepriekš minēto NUTS 3 līmeņa kritēriju, kas paredz, ka kaimiņos esošie reģioni NUTS 3 līmenī var būt dažādu dalībvalstu reģioni;

Atbilstīgo pasākumu noteikšana (3. pants)

19.	atzinīgi vērtē iespēju izmantot Fondu ne tikai “tūlītējiem” pasākumiem, bet arī pasākumiem, kas tieši saistīti ar katastrofu un kuru īstenošanai var būt vajadzīgs ilgāks laika periods;

20.	uzsver, ka vietējā un reģionālajā līmenī pēc katastrofām pastāv reāla nepieciešamība atjaunot infrastruktūras darbību, turklāt tādā veidā, lai tā būtu izturīgāka pret turpmākajām katastrofām; atsevišķos gadījumos, iespējams, attiecīgā infrastruktūra jāpārvieto uz atbilstošāku atrašanās vietu;

21.

ierosina precizēt Fonda atbalstam atbilstīgus pasākumus, iekļaujot tajos iespēju finansēt ne tikai infrastruktūras atjaunošanu, bet arī tās darbības atjaunošanu tādā veidā, lai tā būtu izturīgāka pret turpmākajām dabas katastrofām. Ierosina iekļaut Fonda atbalstam atbilstīgo pasākumu sarakstā infrastruktūras pārvietošanu no vietas, kuru nākotnē atkārtoti var apdraudēt dabas katastrofas;

Tehniskā palīdzība (3. pants)

22.	norāda, ka dažām vietējām un reģionālajām pašvaldībām ārējā tehniskā palīdzība bieži vien ir vajadzīga, lai pārvarētu katastrofas sekas un sekmīgi īstenotu pasākumus saistībā ar skarto teritoriju rehabilitāciju;

23.	ierosina ar ārējo tehnisko palīdzību saistītos izdevumus iekļaut Fonda atbilstīgajos izdevumos maksimums 2 % apmērā no Fonda atbalsta kopsummas;

Pieteikumu iesniegšanas termiņi (4. pants)

24.

norāda, ka pieteikuma sagatavošana, jo īpaši zaudējumu novērtēšana un pierādījumu apkopošana, lai pamatotu pieteikumu, publiskajām iestādēm aizņem daudz laika; turklāt publiskajām iestādēm, gatavojot šo pieteikumu, vienlaikus jāveic pasākumi katastrofas seku likvidēšanai. Vēl lielākas grūtības ir lēni progresējošu katastrofu, piemēram, sausuma, gadījumā, bet arī saistībā ar tādām dabas parādībām kā plūdi, kas dažkārt var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Tādā gadījumā zaudējumus var aprēķināt tikai pēc ūdeņu atkāpšanās. Tas nozīmē, ka katastrofas smaguma pakāpi var noteikt tikai vēlāk;

25.	tāpēc atbalsta Komisijas priekšlikumu ņemt vērā lēni progresējošu katastrofu īpatnības;

26.	norāda, ka attiecībā uz citām dabas katastrofām tiesību akta priekšlikumā saglabāti pašreizējie noteikumi un ka tajā nav atrisinātas problēmas saistībā ar pieteikuma sagatavošanu ilglaicīgu plūdu gadījumā;

27.	tādēļ ierosina paredzēt iespēju ilglaicīgu plūdu gadījumā iesniegt pieteikumu desmit nedēļu laikā, sākot no brīža, kad beidzas dabas katastrofas apdraudējums (piemēram, kad ir atcelts dalībvalsts vai reģionālās pašvaldības izziņotais ārkārtas stāvoklis, u. tml.);

Nosacījumi, kas sekmē katastrofu novēršanu (4. pants)

28.	Piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka dabas katastrofu gadījumā ir jānosaka vajadzīgie preventīvie pasākumi un pastāvīgi jācenšas tos uzlabot;

29.	pauž bažas, ka prasība iekļaut pieteikumā informāciju par katastrofas riska mazināšanas pasākumiem var radīt iesniedzējam lielu administratīvu slogu un aizkavēt pieteikumu sagatavošanu un izskatīšanu; tas būtu pretrunā sākotnējam mērķim vienkāršot Fonda izmantošanas administratīvās procedūras;

30.	ierosina izvirzīt iesniedzējam prasību pieteikuma izskatīšanas posmā iesniegt īsu pārskatu par ES tiesību aktu īstenošanu (1. panta e) punkts), atceļot prasību iesniegt papildu informāciju (1. panta f) punkts), jo tai jābūt iekļautai ziņojumā par Fonda atbalsta izlietojumu;

Iespēja saņemt avansa maksājumu (4. panta a) punkts)

31.	atbalsta Komisijas priekšlikumu paredzēt avansa izmaksāšanas iespēju, ļaujot tādējādi Fondam ātri reaģēt; taču iesaka neiekļaut avansa maksājumu sistēmu daudzgadu finanšu shēmā un konkrēti ierosinātajos struktūrfondos;

Fonda atbalsta izlietojuma termiņa pagarināšana (8. pants)

32.	atzinīgi vērtē Komisijas ieceri paātrināt Fonda palīdzības apstiprinājuma administratīvo procedūru, lai palīdzība ātrāk nonāktu katastrofas skartajos reģionos; tomēr šajā saistība norāda, ka Fonda atbalsta izlietojuma faktiskais termiņš ir īsāks;

33.	ierosina pagarināt Fonda līdzekļu izlietojuma termiņu līdz diviem gadiem, galvenokārt ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs pamatinfrastruktūras atjaunošanai (prasība nodrošināt nepieciešamos dokumentus un ievērot tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā), kā arī pamatpakalpojumu un piegādes atjaunošanai;

Vienkāršošanas instrumentu izmantošana

34.

Eiropas Savienības iestādes, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldības iestādes vairākkārt norādījušas, ka pārvaldība maksimāli jāvienkāršo, lai nodrošinātu uz rezultātiem orientētu darbību (1). Vienkāršošana ir vēl jo svarīgāka Solidaritātes fonda gadījumā, jo tas darbojas ārkārtējas steidzamības gadījumos un tā pieļaujamās izmaksas ietver neatliekamo personīgo vajadzību apmierināšanai paredzētās. Tāpēc būtu vēlams atļaut vienības izmaksu izmantošanu izdevumiem, kas paredzēti katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, nevis infrastruktūras atjaunošanai.

II. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fondam visā atbalsta īstenošanas periodā būtu jāsniedz ieguldījums infrastruktūras atjaunošanai darba kārtībā un katastrofas skarto zonu tīrīšanai, kā arī tādu izmaksu segšanai, kas saistītas ar glābšanas dienestu darbību un pagaidu mītņu nodrošināšanu katastrofas skartajiem cilvēkiem. Būtu jānosaka arī laikposms, kurā to cilvēku izmitināšana, kas katastrofas dēļ zaudējuši mājokli, ir uzskatāma par pagaidu izmitināšanu.

Fondam visā atbalsta īstenošanas periodā būtu jāsniedz ieguldījums infrastruktūras atjaunošanai darba kārtībā vai tādā stāvoklī, lai tā būtu izturīgāka pret dabas katastrofām, kā arī pārvietošanai, un katastrofas skarto zonu tīrīšanai, kā arī tādu izmaksu segšanai, kas saistītas ar glābšanas dienestu darbību un pagaidu mītņu nodrošināšanu katastrofas skartajiem cilvēkiem. Būtu jānosaka arī laikposms, kurā to cilvēku izmitināšana, kas katastrofas dēļ zaudējuši mājokli, ir uzskatāma par pagaidu izmitināšanu.

Pamatojums

Saskan ar 7. grozījumu attiecībā uz 3. panta 2. punktu.

2. grozījums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Būtu arī jānorāda, ka attiecīgo pasākumu izdevumos nevajadzētu iekļaut tehniskās palīdzības izmaksas.	Būtu arī jānorāda, ka attiecīgo pasākumu izdevumos nevajadzētu iekļaut tehniskās palīdzības izmaksas.

Pamatojums

Dažām vietējām un reģionālajām pašvaldībām ārējā tehniskā palīdzība bieži vien ir vajadzīga, lai reaģētu uz katastrofu un sekmīgi īstenotu pasākumus katastrofas skarto apgabalu rehabilitācijai. Tāpēc Reģionu komiteja ierosina ārējās tehniskās palīdzības izdevumus iekļaut Fonda atbilstīgajos izdevumos maksimums 2 % apmērā no tā kopējā ieguldījuma. Grozījums, kas ierosināts 3. panta 5. punktā, ir saistīts ar šo grozījumu.

3. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Noteikta veida dabas katastrofas, piemēram, sausums, veidojas ilgākā periodā pirms to katastrofālo seku rašanās. Būtu jāparedz īpašs noteikums, kas atļautu izmantot Fonda līdzekļus arī šādos gadījumos.	Attiecībā uz tādām Nnoteikta veida dabas katastrof asām kā, piemēram, sausums, kas veidojas ilgākā periodā pirms to ā katastrofālo seku rašanās, vai plūdi, kuri arī ir ilglaicīga katastrofa, . B būtu jāparedz īpašs noteikums, kas atļautu izmantot Fonda līdzekļus arī šādos gadījumos.

Pamatojums

Pieteikuma sagatavošana, jo īpaši zaudējumu novērtēšana un pierādījumu apkopošana, lai pamatotu pieteikumu, publiskajām iestādēm aizņem daudz laika; turklāt publiskajām iestādēm, gatavojot šo pieteikumu, vienlaikus jāveic nepieciešamie pasākumi, lai likvidētu katastrofas sekas. Grūtības ir vēl jo lielākas, ja ir jātiek galā ar lēni progresējošām katastrofām, piemēram, sausumu, bet arī tādām parādībām kā plūdi, kas dažkārt var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Tādā gadījumā zaudējumi var tikt aprēķināti tikai pēc ūdeņu atkāpšanās. Tas nozīmē, ka katastrofas smagumu iepriekš nevar noteikt. Lai arī regulas priekšlikumā ir ņemtas vērā lēni progresējošu katastrofu īpatnības, attiecībā uz citām dabas katastrofām tajā ir saglabāti pašreizējie noteikumi, bet problēmas saistībā ar pieprasījuma sagatavošanu ilglaicīgu plūdu gadījumā nav risinātas. Šajā sakarā ierosinām 4. pantā pievienot jaunu punktu.

4. grozījums

2. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā “reģionāla dabas katastrofa” ir jebkura dabas katastrofa, kuras dēļ dalībvalsts vai valsts, kas ar Savienību risina pievienošanās sarunas, NUTS 2 līmeņa reģionā tiešie zaudējumi pārsniedz 1,5 % no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja katastrofa skar vairākus NUTS 2 līmeņa reģionus, robežvērtību piemēro šo reģionu vidējam svērtajam IKP.

Šajā regulā “reģionāla dabas katastrofa” ir jebkura dabas katastrofa, kuras dēļ dalībvalsts vai valsts, kas ar Savienību risina pievienošanās sarunas, NUTS 2 līmeņa reģionā vai vairākos NUTS 3 līmeņa kaimiņreģionos, kuri kopā veido teritoriju, kas atbilst NUTS 2 līmeņa minimālajiem kritērijiem, tiešie zaudējumi pārsniedz 1,5 % 1 % no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja katastrofa skar vairākus NUTS 2 vai NUTS 3 līmeņa reģionus, robežvērtību piemēro šo reģionu vidējam svērtajam IKP.

Pamatojums

Galvenais iemesls, kāpēc reģionālās dabas katastrofas robežvērtība tika noteikta 1,5 % apmērā, bija vēlme sasniegt gandrīz identiskus rezultātus kā lēmumos, kas bija pieņemti agrāk, pamatojoties uz relatīvi neprecīziem kritērijiem. Tomēr šo kritēriju piemērošana nebūtu ļāvusi sniegt palīdzību divu reģionālo dabas katastrofu gadījumā (runa ir par vulkāna izvirdumu Sicīlijā 2003. gadā; toreiz zaudējumu summa sasniedza 1,36 % no reģiona IKP, kā arī par Ronas deltas plūdiem 2004. gadā, kuri radīja zaudējumus 1,05 % apmērā no IKP), kad pieprasījumi faktiski bija pieņemti. Tik augstas robežvērtības neļaus nodrošināt rezultātus, kurus gaida iedzīvotāji – katastrofu upuri. Tāpēc Komiteja ierosina pazemināt robežvērtību līdz 1,0 % no IKP.

Lai definētu reģionālās dabas katastrofas, regulas priekšlikumā ir izmantota NUTS 2 atsauces vienība. Ņemot vērā faktu, ka arvien biežāk katastrofas skar teritorijas, kas lielā mērā atšķiras no NUTS 2 līmeņa reģioniem (dažās dalībvalstīs šīs teritorijas ir noteiktas tikai administratīvi), un ka tās pārsniedz vairāku šādi noteiktu reģionu robežas, ja reģionālajā kritērijā ir ņemti vērā tikai NUTS 2 līmeņa reģioni, tas var būt neobjektīvs. Tāpēc Komiteja ierosina paplašināt kritēriju, iekļaujot NUTS 3 līmeni, ja vairāki NUTS 3 līmeņa kaimiņreģioni kopā veido teritoriju, kuras raksturiezīmes atbilst vismaz NUTS 2 līmeņa minimālajam kritērijam (vismaz 800 000 iedzīvotāju). Šajā gadījumā attiecīgā IKP procentuālā vērtība tiek aprēķināta no dažādu NUTS 3 līmeņa reģionu vidējās svērtās vērtības.

5. grozījums

2. pantā pēc 3. punkta pievienot jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā “pārrobežu dabas katastrofa” ir jebkura dabas katastrofa, kuras dēļ dalībvalsts vai valsts, kas ar Savienību risina pievienošanās sarunas, NUTS 2 līmeņa reģionā vai vairākos NUTS 3 līmeņa kaimiņreģionos, kuri kopā veido teritoriju, kas atbilst NUTS 2 līmeņa minimālajiem kritērijiem, tiešie zaudējumi pārsniedz 1,0 % no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP) vidējās svērtās vērtības.

Pamatojums

Daudzas katastrofas ir pārrobežu katastrofas. Šajā gadījumā ES darbībai būtu liela pievienotā vērtība un tā dotu nepārprotami pozitīvu signālu iedzīvotājiem. Tāpēc Reģionu komiteja vēlas iekļaut jaunu kritēriju, lai definētu “pārrobežu dabas katastrofas”. Šis kritērijs tiktu novērtēts NUTS 3 līmeņa reģionos, kas atrodas dažādās dalībvalstīs vai valstīs, kuras ar ES ved pievienošanās sarunas. Šajā gadījumā katastrofas apjoms tiks novērtēts vairāku NUTS 3 līmeņa kaimiņreģionu mērogā, kuri kopā veido teritoriju, kas atbilst NUTS 2 reģiona kritērijiem (vismaz 800 000 iedzīvotāju). Šajā gadījumā attiecīgā IKP procentuālā vērtība tiek aprēķināta no dažādu NUTS 3 līmeņa reģionu vidējās svērtās vērtības. Fonda līdzekļu saņēmējas būtu dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas šādi noteikts reģions.

6. grozījums

2. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
(4) Fonda palīdzību uz atbalstu tiesīgajā valstī var izmantot arī saistībā ar jebkuru lielu dabas katastrofu kaimiņos esošā dalībvalstī vai valstī, kura ar Savienību risina pievienošanās sarunas.	(4) Fonda palīdzību uz atbalstu tiesīgajā valstī var izmantot arī saistībā ar jebkuru lielu dabas katastrofu vai reģionālu dabas katastrofu kaimiņos esošā dalībvalstī vai valstī, kura ar Savienību risina pievienošanās sarunas.

Pamatojums

Iespēja kaimiņos esošajām dalībvalstīm izmantot atbalstu saistībā ar “lielu dabas katastrofu” būtu attiecināma arī uz “reģionālu dabas katastrofu”. Pretējā gadījumā tas būtu pretrunā Eiropas idejai.

7. grozījums

3. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fonda mērķis ir papildināt katastrofu skarto valstu centienus un segt daļu no valsts izdevumiem, lai palīdzētu uz atbalstu tiesīgajai valstij veikt turpmāk norādītus būtiskus avārijas un atjaunošanas darbus atkarībā no katastrofas veida:

a)	enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības nozares infrastruktūras un uzņēmumu atjaunošana darba kārtībā;

b)	pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, lai apmierinātu katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzības;

c)	aizsardzības infrastruktūru nostiprināšana un pasākumi kultūras mantojuma aizsardzībai;

d)	katastrofas skarto zonu tīrīšana, tostarp dabas zonu tīrīšana.

a)	enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības nozares infrastruktūras un uzņēmumu atjaunošana darba kārtībā;

b)	pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, lai apmierinātu katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzības;

c)	aizsardzības infrastruktūru nostiprināšana un pasākumi kultūras mantojuma aizsardzībai;

d)	katastrofas skarto zonu tīrīšana, tostarp dabas zonu tīrīšana.

Šā punkta a) apakšpunktā minētā “atjaunošana darba kārtībā” nozīmē atjaunošanu tādā veidā, lai infrastruktūra būtu izturīgāka pret dabas katastrofām, tai skaitā tādu infrastruktūras projektu pārvietošanu, kuri atrodas vietā, kur nākotnē acīmredzami pastāv atkārtotas dabas katastrofas risks.

Šā punkta b) apakšpunktā minētā “pagaidu mītne” ir mītne, kurā katastrofas skartos iedzīvotājus izmitina līdz brīdim, kad tie var atgriezties savos sākotnējos mājokļos pēc to remonta vai atjaunošanas.

Šā punkta b) apakšpunktā minētā “pagaidu mītne” ir mītne, kurā katastrofas skartos iedzīvotājus izmitina līdz brīdim, kad tie var atgriezties savos mājokļos pēc to remonta vai atjaunošanas.

Pamatojums

Kopumā Fonds ļauj finansēt bojātas infrastruktūras atjaunošanu darba kārtībā, tādējādi veicinot tās sākotnējā stāvokļa atgūšanu. Reģionu pieredze liecina, ka dažādi infrastruktūras projekti, piemēram, lieli autoceļi vai dzelzceļa līnijas, kurām ir pārreģionāla nozīme, ir jāpārvieto, ņemot vērā jaunās zināšanas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai tās pasargātu no katastrofām. Turklāt dažu stipri bojātu infrastruktūras elementu, piemēram, tiltu, labošanai ir vajadzīgi ieguldījumi, lai novērstu bojājumu risku sakarā ar turpmāk iespējamo dabas katastrofu. Tāpēc šādu infrastruktūru vienkārša atjaunošana darba kārtībā ir nepietiekama un neproduktīva.

8. grozījums

3. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Fonda atbalstu nevar piešķirt tehniskās palīdzības pasākumiem, tostarp pārvaldībai, uzraudzībai, informēšanai un saziņai, sūdzību izskatīšanai, kontrolei un revīzijai.	Fonda atbalstu nevar piešķirt ārējās tehniskās palīdzības pasākumiem, tostarp pārvaldībai, uzraudzībai, informēšanai un saziņai, sūdzību izskatīšanai, kontrolei un revīzijai, maksimāli 2 % apmērā no Fonda kopējā ieguldījuma.

Pamatojums

9. grozījums

4. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Iespējami drīz un ne vēlāk kā desmit nedēļas no dienas, kad dabas katastrofas dēļ radušies pirmie zaudējumi, attiecīgā valsts var iesniegt Komisijai pieteikumu Fonda atbalsta saņemšanai, kurā sniegta visa pieejamā informācija vismaz par:

a)	kopējiem katastrofas nodarītajiem tiešajiem zaudējumiem un ietekmi uz skartās valsts iedzīvotājiem, ekonomiku un vidi;

b)	paredzamajām 3. panta 2. punktā minēto darbu izmaksām;

c)	citiem Savienības finansējuma avotiem;

d)	citiem valsts vai starptautiska finansējuma avotiem, tostarp valsts vai privātu apdrošināšanu, kas varētu palīdzēt segt postījumu likvidēšanas izmaksas;

e)	to, kā īstenoti ar attiecīgo katastrofas veidu saistītie Savienības tiesību akti par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību;

f)	jebkādu citu būtisku informāciju par īstenotajiem seku novēršanas un mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgās katastrofas veidu.

a)	kopējiem katastrofas nodarītajiem tiešajiem zaudējumiem un ietekmi uz skartās valsts iedzīvotājiem, ekonomiku un vidi;

b)	paredzamajām 3. panta 2. punktā minēto darbu izmaksām;

c)	citiem Savienības finansējuma avotiem;

d)	citiem valsts vai starptautiska finansējuma avotiem, tostarp valsts vai privātu apdrošināšanu, kas varētu palīdzēt segt postījumu likvidēšanas izmaksas;

e)	īss apraksts par to, kā īstenoti ar attiecīgo katastrofas veidu saistītie Savienības tiesību akti par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību;

f)	jebkādu citu būtisku informāciju par īstenotajiem seku novēršanas un mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgās katastrofas veidu.

Pamatojums

Prasība iekļaut pieteikumā informāciju par katastrofas riska mazināšanas pasākumiem var būt iesniedzējam liels administratīvs slogs un aizkavēt pieteikumu sagatavošanu un izskatīšanu; tas būtu pretrunā šā instrumenta sākotnējam mērķim, proti, vienkāršot Fonda izmantošanas administratīvās procedūras.Tādēļ Reģionu komiteja iesaka saglabāt 4. panta e) punktu, ierobežojot prasību līdz īsam aprakstam par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti, un svītrot minētā panta f) punktu, jo tāda pati informācija ir jāsniedz ziņojumā par Fonda atbalsta izlietojumu (8. panta 3. punkts).

10. grozījums

4. pantā pēc 1. punkta a) apakšpunkta pievienot jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz ilglaicīgām katastrofām (piemēram, plūdiem) paredzētais desmit nedēļu termiņš, lai iesniegtu 1. punktā minēto pieteikumu, jāsāk skaitīt no dienas, kad attiecīgās valsts publiskās iestādes oficiāli ir novērsušas ar dabas katastrofu saistīto apdraudējumu (piemēram, kad ir atcelts ārkārtas stāvoklis, ko dalībvalsts vai reģionālā pašvaldība ir izziņojusi u. tml.).

Pamatojums

Pieteikuma sagatavošana, jo īpaši zaudējumu novērtēšana un pierādījumu apkopošana, lai pamatotu pieteikumu, publiskajām iestādēm aizņem daudz laika; turklāt publiskajām iestādēm, gatavojot šo pieteikumu, vienlaikus jāveic nepieciešamie pasākumi, lai likvidētu katastrofas sekas. Grūtības ir vēl jo lielākas plūdu gadījumā, jo dažkārt tie var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Tādā gadījumā zaudējumi var tikt aprēķināti tikai pēc ūdeņu atkāpšanās. Tas nozīmē, ka katastrofas smagumu iepriekš nevar noteikt. Lai arī regulas priekšlikumā ir ņemtas vērā lēni progresējošu katastrofu īpatnības, attiecībā uz citām dabas katastrofām tajā ir saglabāti pašreizējie noteikumi, bet problēmas saistībā ar pieprasījuma sagatavošanu ilglaicīgu plūdu gadījumā nav risinātas.

Tādēļ Komiteja ierosina paredzēt iespēju ilglaicīgu plūdu gadījumā iesniegt pieteikumu desmit nedēļu laikā, sākot no brīža, kad dabas katastrofas apdraudējums beidzas (piemēram, kad ir atcelts ārkārtas stāvoklis, ko dalībvalsts vai reģionālā pašvaldība ir izziņojusi u. tml.).

11. grozījums

8. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Fonda atbalstu izlieto viena gada laikā no datuma, kurā Komisija piešķīrusi visu palīdzības summu. Komisija no saņēmējvalsts atgūst atbalsta daļu, kas pēc šā termiņa beigām palikusi neizlietota vai atzīta par izlietotu neatbilstīgiem pasākumiem.	Fonda atbalstu izlieto viena gada divu gadu laikā no datuma, kurā Komisija piešķīrusi visu palīdzības summu. Komisija no saņēmējvalsts atgūst atbalsta daļu, kas pēc šā termiņa beigām palikusi neizlietota vai atzīta par izlietotu neatbilstīgiem pasākumiem.

Pamatojums

Fonda palīdzības apstiprināšanas administratīvās procedūras paātrināšana ļaus katastrofas skartajiem reģioniem ātrāk saņemt atbalstu. Šajā sakarā tomēr jāuzsver, ka Fonda līdzekļu izlietošanas faktiskais termiņš ir īsāks. Tādēļ Reģionu komiteja ierosina pagarināt Fonda līdzekļu izlietošanas termiņu līdz diviem gadiem, ņemot galvenokārt vērā laiku, kas vajadzīgs pamata infrastruktūru rehabilitācijai, un prasību nodrošināt nepieciešamos dokumentus un ievērot tiesību aktus par publisko iepirkumu.

Briselē, 2013. gada 28. novembrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO

(1) Citstarp Reģionu komitejas atzinums “Ieteikumi labākam līdzekļu izlietojumam”. 2013. gada oktobris (CDR 3609-2013_00_00_AC)