17.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/22

—

atbalsta Komisijas nostāju, ka Eiropas Savienībai vispārēji, mērķtiecīgi un ilgtermiņā jāuzņemas atbalstīt reformas pārejas posmā esošajās valstīs, lai nodrošinātu stabilitāti un īstenotu reālas, ilgtspējīgas pārmaiņas un izveidotu noturīgas demokrātiskas struktūras;

—

vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību plašo pieredzi svarīgu publisko pakalpojumu sniegšanas politikas izstrādē un īstenošanā, tām jāuzņemas nozīmīga loma ilgtspējīgu pārmaiņu procesā pārejas sabiedrībās;

—

norāda, ka partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām visa sava potenciāla īstenošanu apgrūtina tādi šķēršļi kā finansiālās autonomijas trūkums un ierobežotas fiskālās iespējas; zems vietējās demokrātijas attīstības, pārredzamības un iedzīvotāju līdzdalības līmenis; nepietiekamas zināšanas par finansiālo atbalstu ES programmās vietējām un reģionālajām pašvaldībām; nepietiekama veiktspēja, lai piedalītos ES programmās un projektos;

—

uzsver iespējas, ko piedāvā ES kaimiņattiecību politikas atbalsta rīki, kurus izveidoja Reģionu komiteja, proti, tādas sadarbības platformas vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja (ARLEM) un ES un Austrumu partnerības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību ikgadējā konference (CORLEAP);

—

iesaka līdzdalību TAIEX programmās paplašināt, iekļaujot ieinteresēto valstu vietējās un reģionālās pašvaldības;

—

plāno atbalstīt pārejas posmā esošo valstu vietējo un reģionālo pašvaldību apmācību, lai sekmētu vietējās veiktspējas uzlabošanu. Šajā jautājumā Reģionu komiteja paredzējusi sākt dialogu ar Eiropas Izglītības fondu un citām ieinteresētām pusēm;

—

norāda, ka Komiteja cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu decentralizētas sadarbības atlantu, un rīko ikgadēju konferenci par decentralizēto sadarbību.

Ziņotājs

Maciej KOBYLIŃSKI kgs (PL/PSE), Slupskas pilsētas mērs

Atsauces dokuments

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES atbalsts ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās”

JOIN(2012) 27 final

1.

atzinīgi vērtē Komisijas un Augstās pārstāves kopīgo paziņojumu “ES atbalsts ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās”, kurā analizēts līdzšinējais atbalsts un ierosināti priekšlikumi efektīvākai ES palīdzībai partnervalstīm pārejas posmā, proti, valstīm kurās notiek politiskas, sociālas un ekonomiskas reformas;

2.

atbalsta Komisijas nostāju, ka Eiropas Savienībai vispārēji, mērķtiecīgi un ilgtermiņā jāuzņemas atbalstīt reformas pārejas posmā esošajās valstīs, lai nodrošinātu stabilitāti un īstenotu reālas, ilgtspējīgas pārmaiņas un izveidotu noturīgas demokrātiskas struktūras. Tas ir jo sevišķi svarīgi tāpēc, ka pārejas procesi ne vienmēr sniedz tūlītējus pozitīvus rezultātus un neveiksmes gadījumā saistās ar krīzes risku un apdraudējumu valsts vai visa reģiona stabilitātei;

3.

uzsver, ka notikumi, kas norisinās ES kaimiņvalstīs, piemēram, 2011. gada asie sociālie nemieri un politiskās pārmaiņas arābu valstīs, tieši ietekmē ES dalībvalstis. Tāpēc ES kaimiņvalstīm, kurās notiek pāreja, jāpievērš pastiprināta uzmanība, un jo īpaši svarīga ir ES valstu un iestāžu izteikta iesaistīšanās dažādos līmeņos;

4.

atzinīgi vērtē virzību uz precīzāku un mērķtiecīgāku pieeju atbalsta rīku pielāgošanai pārejas sabiedrībām, ņemot vērā to konkrētās vajadzības, apstākļus un politiskās, ekonomiskās un kultūras īpatnības;

5.

uzsver, ka pasākumos ilgtspējīgu pārmaiņu atbalstam pārejas sabiedrībās jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

6.

atgādina atzinumā CdR 732/2012 pausto viedokli, ka vietējā līmeņa dalībnieki uzņemsies atbildību un vietējā līmeņa demokrātija tiks veicināta tikai tad, ja politiskā sistēma un tās pārstāvji būs uzticami. Decentralizētu struktūru raksturo efektīvākas un leģitīmākas iestādes, un tā ir svarīgākais līdzeklis ciešākas saiknes izveidošanai starp pārvaldes struktūrām un iedzīvotājiem. Atklāti lēmumu pieņemšanas procesi, kuros tiek ievērots subsidiaritātes princips, veicina to, ka iedzīvotāji pieņem demokrātijas principus, kas ir plurālistiskas un iecietīgas sabiedrības priekšnosacījums;

7.

vērš uzmanību uz to, ka nevalstiskajiem partneriem un pašvaldībām ir nozīmīga loma, lai sekmīgi īstenotu politiku, kas veicina demokrātisku pārvaldību, cilvēktiesības, ekonomisko un sociālo labklājību, kā arī mieru un stabilitāti, tādējādi sekmējot ilgtspējīgas sociālās, ekonomiskās un politiskās reformas, kā arī reformas vides aizsardzības un reģionālās integrācijas jomā;

8.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma pieredzes apmaiņā un dažādu pārejas modeļu tuvināšanā, jo to rīcībā ir vērtīgas zināšanas un pieredze jomās, kas ir būtiskas partnervalstīm, tostarp lai īstenotu pārrobežu sadarbības projektus. Tāpēc vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāatzīst par galvenajiem dalībniekiem paplašināšanās, kaimiņattiecību un attīstības politikā;

9.

apstiprina galvenos apsvērumus, kas pausti atzinumā “Pārskats par Eiropas kaimiņattiecību politiku” (CdR 198/2011) (1);

10.

atzinīgi vērtē priekšlikumu nostiprināt ES dialogu un koordināciju ar citiem nevalstiskajiem partneriem, tostarp vietējām pašvaldībām;

11.

atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta pilsoniskās sabiedrības, plaša sabiedrības atbalsta un tās iesaistīšanās nozīme reformu procesos, veiksmīgā pārejā un politiskajā dialogā, kuru veidošanā būtiska loma ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām;

12.

vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību plašo pieredzi svarīgu publisko pakalpojumu sniegšanas politikas izstrādē un īstenošanā (sabiedrības veselības aizsardzība, izglītība, atkritumu apsaimniekošana, ūdensapgāde, vietējā uzņēmējdarbība, transports un infrastruktūra, vide, dabas resursi, kā arī lauksaimniecība), tām jāuzņemas nozīmīga loma ilgtspējīgu pārmaiņu procesā pārejas sabiedrībās;

13.

norāda, ka uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām tāpat kā uz valsts iestādēm gulstas liela atbildība par īstas demokrātijas veidošanu un aizsardzību, pilsonisko izglītību, pārredzamību un cilvēktiesību ievērošanu;

14.

atgādina ieteikumus, ko tā formulēja 2011. gada deklarācijā un rezolūcijā (2) par dienvidu kaimiņvalstīm (Vidusjūras reģiona valstīm), proti, ka ES darbībā minētajā reģionā ir svarīgi iesaistīt vietējo un reģionālo līmeni, jo demokrātijas veidošana un demokrātiskās pārmaiņas sākas vietējā līmenī un tās nevar uzspiest no augšas. Demokrātijas stabilitātes saglabāšanā un tās lielākā nostiprināšanā sabiedrībā būtiska nozīme ir gan par pilsētu un vietējo pašvaldību, gan pilsoniskās sabiedrības atbildības sajūtai par vietējo līmeni un vēlmei strādāt sabiedrības labā;

15.

iesaka vairāk uzsvērt labas pārvaldības īstenošanu, kā arī par valsts līmeni zemāku līmeņu un daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu. Komiteja daudzlīmeņu pārvaldību izprot kā ES, dalībvalstu un vietējo pašvaldību koordinētu darbību, kuras pamatā ir partnerība un kura virzīta uz ES politikas izstrādi un īstenošanu (3). Panākt labas daudzlīmeņu pārvaldības īstenošanu arī ES kaimiņvalstīs, kurās notiek pāreja, ir iespējams, nodrošinot to vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiešu piekļuvi finansējumam no ES programmām;

16.

vērš uzmanību uz to, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, kuras ir ES dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības daudzos gadījumos ir piemērs sistēmiskās, politiskās, sociālās un visaptverošas ekonomiskās pārejas procesa efektīvai īstenošanai. Minēto valstu sasniegumi, kā arī problēmas, ar ko dažām no tām nācies saskarties, var iedvesmot un palīdzēt izstrādāt atbilstošus modeļus reformu veikšanai pārejas valstīs. Tāpēc Komiteja norāda, ka to valstu vietējās un reģionālās pašvaldības, kas 2004. un 2007. gadā kļuva par ES dalībvalstīm, jāuzskata par svarīgām dalībniecēm pieredzes apmaiņas procesā ar partnervalstīm;

17.

norāda, ka valsts un starptautiskajā līmenī izstrādājot un īstenojot politiku ilgtspējīgu pārmaiņu atbalstam pārejas sabiedrībās, šajā darbā ir jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

18.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi ārējās attiecībās, jo pašvaldībām minētajā jomā ir un tām jābūt nozīmīgai lomai;

19.

norāda, ka pārejas posmā esošo valstu pašvaldībām ir vajadzības un prasības, uz kurām tās gribētu vērst valstu valdību, kā arī ES un starptautisko iestāžu uzmanību; Komiteja aicina Eiropas Komisiju vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādes iesaistīt debatēs ar pārejas valstu valdībām;

20.

norāda, ka partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām visa sava potenciāla īstenošanu apgrūtina tādi šķēršļi kā finansiālās autonomijas trūkums un ierobežotas fiskālās iespējas; zems vietējās demokrātijas attīstības, pārredzamības un iedzīvotāju līdzdalības līmenis; nepietiekamas zināšanas par finansiālo atbalstu ES programmās vietējām un reģionālajām pašvaldībām; nepietiekama veiktspēja, lai piedalītos ES programmās un projektos. Protams, dažādās valstīs šo faktoru ietekme ir atšķirīga. Lai to mazinātu, ir vajadzīgs atbalsts, kas vērsts uz valsts pārvaldes, arī vietējo un reģionālo pašvaldību, reformu īstenošanu, iedzīvotāju līdzdalības palielināšanu politikas un partnerības izstrādē vietējā līmenī, pieredzes apmaiņu un sadarbības izvēršanu ar ES partneriem jomās, kas ir svarīgas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, veiktspējas uzlabošanu, lai piedalītos ES programmās un projektos;

21.

atzīmē, ka, Eiropas Savienībai cenšoties uzlabot Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) iesaistīto valstu administratīvo veiktspēju, kas lielākajai to daļai ir nopietna problēma, šajā politikā ir jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības. Tāpēc svarīgi ir uzlabot pārejas posmā esošo valstu vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspēju un tās apmācīt, jo, pašvaldību politiķi un pārstāvji ar labākām spējām un zināšanām sekmēs efektīvu, atvērtu un pārredzamu pārvaldību;

22.

uzsver, ka, sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām paplašināšanās valstīs, kā arī valstīs, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, Reģionu komitejai ir iespēja veicināt minētās politikas mērķus. Šajā sadarbībā būtiska nozīme ir darba grupām, apvienotajām konsultatīvajām komitejām, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejai (ARLEM) un ES un Austrumu partnerības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību ikgadējai konferencei (CORLEAP);

23.

atzinīgi vērtē vēlmi pilnveidot stimulu un ierobežojumu sistēmu, precīzāk un efektīvāk definējot attiecīgos nosacījumus;

24.

vērš uzmanību uz to, ka stimuliem un nosacījumiem paplašināšanās valstīm un valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, kā arī līdzekļu sadalei un palīdzības sniegšanai jābūt ciešāk saistītai ar reformu īstenošanu, tostarp decentralizāciju un to, kā atbilstīgajā lēmumu pieņemšanas procesa līmenī pārvaldībā tiek iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

25.

uzsver iespējas, ko piedāvā ES kaimiņattiecību politikas atbalsta rīki, kurus izveidoja Reģionu komiteja, proti, tādas sadarbības platformas starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja (ARLEM) un ES un Austrumu partnerības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību ikgadējā konference (CORLEAP);

26.

vērš uzmanību uz to, ka daudzās jomās ARLEM būtiski palīdz padziļināt ES un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību, jo sevišķi jautājumos par pilsētu attīstību, vietējo ūdensapgādi, atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. ARLEM ir veicinājusi iedzīvotāju izpratni par Vidusjūras reģiona sadarbību un to iedzīvinājusi konkrētos pasākumos;

27.

norāda arī uz CORLEAP potenciālu, jo tās darbības galvenās prioritātes ir valsts pārvaldes reformas, nodokļu decentralizācija un teritoriāla sadarbība, proti, tie ir jautājumi, kas sevišķi svarīgi pārejas posmā esošajām valstīm, tām veidojot noturīgu, efektīvu un uzticamu pārvaldību visos līmeņos;

28.

atzinīgi vērtē to, ka ir uzsvērta Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instrumenta nozīme, atzīstot, ka tas ir būtisks elements jaunizveidotajos mehānismos valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika;

29.

vērš uzmanību uz to, ka ES pastāvīgi jāatbalsta partnervalstu valsts mēroga vietējo pašvaldību apvienību nozīme un vieta, jo tās ir kolektīvie pārstāvji, kas pauž vietējo pašvaldību viedokli. Institucionalizējot un palielinot vietējo un reģionālo pašvaldību apvienību potenciālu pārejas posmā esošajās valstīs, tiks stiprināta vietējā demokrātija un daudzlīmeņu pārvaldība;

30.

lūdz izveidot vietējo un reģionālo pašvaldību kontaktpunktus ES delegācijās tajās partnervalstīs, kur atbalsts ir vajadzīgs visvairāk;

31.

atgādina, ka daudzas ES vietējo un reģionālo pašvaldību struktūras jau daudzus gadus īsteno decentralizētus sadarbības projektus ar kolēģiem partnervalstīs. Lai atvieglotu šo sadarbību un koncentrētu vienā vietā visus projektus, kurus finansē ES vietējās un reģionālas pašvaldības, vienlaikus aptverot jaunos projektus, no 2011. gada decembra darbojas Portāls decentralizētai sadarbībai attīstības jomā, kuru kopīgi izveidojusi Eiropas Komisija un Reģionu komiteja;

32.

norāda, ka partneru sadarbība un Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas biroja (TAIEX) programmas, kuras ES plaši izmanto, lai kontaktus ar partnervalstīm padarītu ciešākus, ir labs praktisku un mērķtiecīgu rīku paraugs;

33.

iesaka līdzdalību TAIEX programmās paplašināt, iekļaujot ieinteresēto valstu vietējās un reģionālās pašvaldības. Svarīgi ir paplašināt partneru sadarbību un TAIEX projektus starp ES un partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tas sekmēs pārvaldības pilnveidošanu partnervalstīs, kā arī izpratnes veidošanos par daudzlīmeņu pārvaldības struktūru nozīmi gan ES, gan valstīs, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;

34.

plāno atbalstīt pārejas posmā esošo valstu vietējo un reģionālo pašvaldību apmācību, lai sekmētu vietējās veiktspējas uzlabošanu. Šajā jautājumā Reģionu komiteja paredzējusi sākt dialogu ar Eiropas Izglītības fondu un citām ieinteresētām pusēm;

35.

pievērsīsies jautājumam par iespēju pārejas valstis iekļaut programmās, kas līdzīgas Vietējās pārvaldes instrumentam, kas ir viena no TAIEX programmām, kura patlaban pieejama kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm un paredzēta, lai uzlabotu informētību par ES un tās procedūrām;

36.

apstiprina, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni iesaistīt gan ES, gan partnervalstu pašvaldības, lai tās kļūtu par dialoga ar šīm valstīm sastāvdaļu;

37.

uzsver vajadzību atzīt kā ES, tā partnervalstu vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirīgo lomu tādas politikas pasākumu un stratēģiju izstrādē, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgas pārmaiņas pārejas sabiedrībās;

38.

vērš uzmanību uz nepieciešamību atbalstīt daudzveidīgu apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām no ES un partnervalstīm: pilsētu sadraudzību, tehnisko sadarbību un veiktspējas uzlabošanu. Pārejas posmā esošajām valstīm jābūt piekļuvei ES instrumentiem, kuru uzdevums ir radīt noturīgas vietējo un reģionālo pašvaldību partnerības;

39.

tāpat kā atzinumā CdR 198/2011 (4) uzsver ES un kaimiņvalstu pašvaldību kontaktu sociālās dimensijas nozīmi un īpatnības. Tajā būtiska ir trešā sektora un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, kas papildina vietējo un reģionālo pašvaldību oficiālo sadarbību. Tā kā tas ir svarīgs kaimiņattiecību politikas faktors, tam vajadzīgi īpaši rīki;

40.

uzsver, ka pateicoties sadarbībai ar vietējam un reģionālajām pašvaldībām valstīs, uz kurām attiecas paplašināšanās un kaimiņattiecību politika (piemēram, darba grupas un apvienotās konsultatīvās komitejas, CORLEAP un ARLEM), Reģionu komiteja aktīvi veicina ES atbalstu ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās un sniedz ieguldījumu paziņojuma mērķu popularizēšanā;

41.

norāda, ka Komiteja cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu decentralizētas sadarbības atlantu, un rīko ikgadēju konferenci par decentralizēto sadarbību.