26.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/322


P7_TA(2013)0313

Euro ieviešana Latvijā 2014. gada 1. janvārī *

Eiropas Parlamenta 2013. gada 3. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par euro ieviešanu Latvijā 2014. gada 1. janvārī (COM(2013)0345 – C7-0183/2013 – 2013/0190(NLE))

(Apspriešanās)

(2016/C 075/46)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0345),

ņemot vērā Komisijas 2013. gada konverģences ziņojumu par Latviju (COM(2013)0341) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2013. gada jūnija konverģences ziņojumu par Latviju,

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas 2013. gada konverģences ziņojumam par Latviju (SWD(2013)0196),

ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par Euro zonas paplašināšanos (1),

ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par apspriežu procesa uzlabošanu ar Eiropas Parlamentu turpmākajās euro zonas paplašināšanas procedūrās (2),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0183/2013),

ņemot vērā Reglamenta 83. pantu,

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0237/2013),

A.

tā kā LESD 140. pantā ir noteikts, ka augsts noturīgas konverģences līmenis ir sasniegts tad, ja ikviena dalībvalsts atbilst šādiem kritērijiem: augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts finanšu stāvokļa stabilitāte, valūtas kursa svārstības palikušas valūtas maiņas mehānisma noteiktajās robežās un stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē un ar piedalīšanos Eiropas Monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes (Māstrihtas kritēriji);

B.

tā kā saskaņā ar LESD 140. pantu un līgumam pievienoto 13. protokolu par konverģences kritērijiem Latvija ir izpildījusi minētos Māstrihtas kritērijus;

C.

tā kā referents apmeklēja Latviju, lai novērtētu šīs valsts gatavību pievienoties eurozonai,

D.

tā kā Latvijas tauta ir īstenojusi ārkārtējas pūles, lai pārvarētu finanšu krīzi, un Latvija ir atgriezusies uz konkurētspējas un izaugsmes ceļa,

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

atbalsta euro ieviešanu Latvijā 2014. gada 1. janvārī;

3.

atzīmē, ka Komisijas un ECB novērtējums tika veikts vispārējās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos, kas ir ietekmējusi daudzu citu dalībvalstu nominālās konverģences perspektīvas un it īpaši izraisījusi inflācijas līmeņa būtisku ciklisku lejupslīdi;

4.

it īpaši atzīmē, ka globālā finanšu krīze Latviju smagi skārusi no nabadzības, bezdarba un demogrāfisko procesu viedokļa; mudina Latviju un tās partnerus Eiropas Savienībā piemērot stingrus makroprudenciālos standartus, lai novērstu īslaicīgas kapitāla plūsmas un kredīta pieauguma tendences, kā tas notika pirms pašreizējās krīzes;

5.

atzīmē, ka Latvija ir panākusi atbilstību minētajiem kritērijiem, tās valdībai un iedzīvotājiem īstenojot apņēmīgus, ticamus un ilgtspējīgus centienus; norāda, ka vispārējā makroekonomiskās un finanšu situācijas ilgtspējība būs atkarīga no līdzsvarotu un tālejošu reformu īstenošanas, kuru mērķis ir disciplīnas un solidaritātes apvienošana un ilgtspējīgas ilgtermiņa investīcijas ne tikai Latvijā, bet arī visā Ekonomikas un monetārajā savienībā;

6.

atzīmē, ka ECB savā 2013. gada konverģences ziņojumā paudusi zināmas bažas par Latvijas ekonomiskās konverģences ilgtermiņa noturību; it īpaši uzsver šādus minētajā ziņojumā iekļautos apgalvojumus un ieteikumus:

pievienošanās valūtas savienībai ir saistīta ar iepriekšminētajiem monetārajiem un valūtas maiņas instrumentiem un paredz pastiprinātas uzmanības veltīšanu iekšējai elastībai un izturībai; tādēļ iestādēm papildus tam, kas jau ir paveikts kopš 2009. gadā, būtu jāapsver iespējas, kā vēl vairāk pastiprināt to rīcībā esošos alternatīvos pretcikliskos politikas instrumentus;

Latvijai ir jāturpina iesāktā visaptverošā fiskālā konsolidācija saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un jānosaka un jāievēro tāds fiskālais satvars, ar kura palīdzību iespējams novērst atgriešanos pie procikliskas politikas īstenošanas;

gan nepieciešamība pēc stingrākas institucionālās vides, gan tas, ka ēnu ekonomikas daļa, lai gan samazinās, saskaņā ar aplēsēm vēl joprojām ir relatīvi liela, ne tikai rada publisko ienākumu zudumu, bet arī izkropļo konkurenci, kaitē Latvijas konkurētspējai un samazina valsts pievilcību ārvalstu tiešo investīciju veikšanai, tādējādi kavējot ilgtermiņa investīcijas un ražīguma palielināšanos; uzskata, ka šīs bažas nopietni jāņem vērā, it īpaši tad, ja kardināli mainīsies pašreizējās tendences inflācijas un finanšu plūsmu jomā; tomēr uzskata, ka šīs bažas nemaina vispārējo pozitīvo vērtējumu attiecībā uz euro ieviešanu Latvijā;

7.

aicina Latvijas valdību saglabāt piesardzīgo nostāju nodokļu politikas jomā un turpināt īstenot vispārējo uz stabilitāti orientēto politiku, paredzot iespējamu makroekonomisko nelīdzsvarotību un apdraudējumus cenu stabilitātei, kā arī novēršot nelīdzsvarotību, ko Komisija konstatējusi, gatavojot brīdinājuma mehānisma ziņojumu; atzīmē – sakarā ar zemo energoefektivitāti un to, ka Latvijas patēriņa preču grozā augsts īpatsvars ir no viena avota importētai enerģijai, cenu stabilitāte Latvijā ir ļoti atkarīga no patēriņa preču cenu dinamikas; aicina Latvijas valdību veikt uzlabojumus šajā jomā un pastiprināt vispārējos centienus, lai sasniegtu visus stratēģijas “Eiropa 2020” valsts līmeņa mērķus;

8.

pauž bažas par pašreizējo zemo Latvijas iedzīvotāju atbalstu euro ieviešanai; aicina Latvijas valdību un iestādes izvērst aktīvāku komunikāciju ar Latvijas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu lielāku publisko atbalstu euro ieviešanai; aicina Latvijas valdību un iestādes turpināt informācijas un komunikācijas kampaņu ar mērķi sasniegt visus Latvijas pilsoņus;

9.

aicina Latvijas valdību ar atbilstošu strukturālo un izglītības reformu palīdzību novērst strukturālos trūkumus darba tirgū; it īpašu aicina Latvijas valdību novērst augsto nabadzības līmeni un aizvien pieaugošo ienākumu nevienlīdzību;

10.

atzinīgi vērtē Latvijas banku nozares stabilitāti pēdējos trīs gados; tomēr norāda, ka globālās finanšu krīzes pirmais posms bija nopietns izaicinājums banku darbības modelim; uzsver, ka Latvijai tolaik izdevās novērst finanšu sistēmas sabrukumu, tikai pateicoties ES un SVF sarīkotājiem glābšanas pasākumiem; atzinīgi vērtē nesenās reformas, lai pastiprinātu regulējumu, kas tiek piemērots tām Latvijas bankām, kuras apkalpo nerezidentu noguldījumus; aicina Latvijas iestādes nodrošināt, ka tiek ievērota šo banku stingra uzraudzība un tiek īstenoti atbilstoši riska pārvaldības papildpasākumi; turklāt aicina Latvijas iestādes saglabāt piesardzību attiecībā uz iespējamu neatbilstību starp banku aktīvu un saistību termiņstruktūrām, ko var uzskatīt par apdraudējumu finanšu stabilitātei;

11.

aicina Latvijas iestādes saglabāt pašreizējo praktiskās sagatavošanās kursu, lai nodrošinātu netraucētu pārejas procesu; aicina Latvijas valdību izveidot atbilstīgu kontroles mehānismu, lai nodrošinātu to, ka euro ieviešana netiek izmantota slēptai cenu paaugstināšanai;

12.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

13.

pauž nožēlu par ārkārtīgi īso laikposmu, kurā Parlamentam bija jāsniedz atzinums saskaņā ar LESD 140. pantu; prasa Komisijai un dalībvalstīm, kuras plāno ieviest euro, paredzēt atbilstošu termiņu, lai Parlaments varētu sniegt atzinumu, pamatojoties uz aptverošākām un iekļaujošākām debatēm;

14.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Euro grupai un dalībvalstu valdībām.


(1)  OV C 298 E, 8.12.2006., 249. lpp.

(2)  OV C 146 E, 12.6.2008., 251. lpp.