(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu, Komisija tiek pilnvarota ar regulām atzīt, ka noteiktas valsts atbalsta kategorijas ir saderīgas ar iekšējo tirgu un ka uz tām neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu, Komisija tiek pilnvarota ar regulām atzīt, ka noteiktas valsts atbalsta kategorijas ir saderīgas ar iekšējo tirgu un ka uz tām neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Minētās kategorijas ir precizētas Regulā (EK) Nr. 994/98, bet sīkāka informācija par atkāpēm un to mērķi ir precizēti attiecīgajos noteikumos un pamatnostādnēs.

(1a)

Komisijas mērķis ir rast pareizo līdzsvaru starp izpildes pasākumu koncentrēšanu uz gadījumiem, kam būs būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, atbrīvojot dažas valsts atbalsta kategorijas no paziņošanas prasības, un centieniem nepieļaut to, ka pārāk daudzi pakalpojumi tiek atbrīvoti no valsts atbalsta pārbaužu piemērošanas.

(1b)

Pienācīgi jāņem vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 15/2011 “Vai Komisijas procedūras nodrošina valsts atbalsta kontroles efektīvu pārvaldību?”.

(3)

Regulā (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasības valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, bet šāds atbrīvojums neattiecas uz jauninājumiem. Jauninājumi kļuva par Savienības politikas prioritātēm saistībā ar iniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas ir viena no galvenajām iniciatīvām stratēģijā “Eiropa 2020”. Turklāt vairāki jauninājumu atbalstam paredzētie pasākumi ir samērā nelieli un nerada nopietnus konkurences izkropļojumus.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasībām atbalstu pētniecībai un attīstībai, bet šāds atbrīvojums neattiecas uz inovāciju. Jauninājumi , tostarp sociālajā jomā, kļuva par Savienības politikas prioritātēm saistībā ar iniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas ir viena no pamatiniciatīvām stratēģijā “Eiropa 2020”. Turklāt vairāki jauninājumu atbalstam paredzētie pasākumi ir samērā nelieli un nerada nopietnus konkurences izkropļojumus , jo īpaši tad, ja tie atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām un jaunajai pētniecības un inovāciju pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” . Jaunā vispārējā grupu atbrīvojumu regulā tiks iekļauti nosacījumi un palīdzības veidi, uz kuriem attieksies atbrīvojums.

(9)

Valsts atbalsta pasākumiem amatieru sporta nozarē, ciktāl tie veido valsts atbalstu, parasti ir neliela ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību un tie nerada nopietnus konkurences izkropļojumus. Tāpat parasti piešķirtās atbalsta summas ir nelielas. Precīzus saderības nosacījumus var noteikt, balstoties uz gūto pieredzi, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts amatieru sportam nerada būtiskus izkropļojumus.

(9)

Parasti amatieru sportu nevar uzskatīt par ekonomisku darbību. Ja nu tomēr izņēmuma kārtā amatieru sports ietver ekonomiskās darbības un valsts palīdzības pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, tam ir kopumā neliela ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību un tie nerada konkurences izkropļojumus. Tāpat parasti piešķirtās atbalsta summas ir nelielas. Precīzus saderības nosacījumus var noteikt, balstoties uz gūto pieredzi, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts amatieru sportam nerada būtiskus izkropļojumus , ja šāds sports izņēmuma kārtā ir saistīts ar ekonomiskām darbībām . Jaunajā grupu atbrīvojuma regulai būtu jāprecizē un jānosaka, vai valsts atbalsts ir jāuzskata par atbalstu sporta biedrībām to darbības īstenošanai vai par atbalstu sporta infrastruktūras projektiem.

(9a)

Ņemot vērā sporta lielo sociālo nozīmi, jauno sportistu trenēšanas veicināšana profesionālajā sportā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir atzīta par leģitīmu mērķi. Ar Savienības valsts atbalstu tādēļ būtu jāizveido skaidra sistēma, kurā dalībvalstis var sekmēt šo mērķu īstenošanu un šai nolūkā atbalstīt sporta organizācijas.

(10)

Attiecībā uz atbalstu gaisa un jūras transporta pakalpojumiem Komisijas gūtā pieredze liecina, ka sociālais atbalsts transporta pakalpojumu sniegšanai attālāko reģionu iedzīvotājiem, ar nosacījumu, ka tas tiek sniegts bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja personību, neizraisa būtiskus izkropļojumus un var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(11)

Attiecībā uz atbalstu pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļus, Līguma 93. pantā noteikts, ka atbalsts ir saderīgs ar Līgumiem, ja tas vajadzīgs transporta koordinācijai vai ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, 9. pants sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu vai par vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošanu, ko maksā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007, pašlaik atbrīvo no LESD 108. panta 3. punktā paredzētās iepriekšējas paziņošanas prasības. Lai saskaņotu pieeju grupu atbrīvojuma regulām valsts atbalsta jomā, un saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktā un 109. pantā paredzēto kārtību uz atbalstu transporta koordinācijai vai atlīdzību par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā noteikts Līguma 93. pantā, jāattiecina Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 piemērošanas joma. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 1370/2007 9. pants būtu jāsvītro sešus mēnešus pēc tam, kad stājusies spēkā Komisijas pieņemtā regula par šo valsts atbalsta kategoriju.

(11)

Attiecībā uz atbalstu pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļus, Līguma 93. pantā noteikts, ka atbalsts ir saderīgs ar Līgumiem, ja tas vajadzīgs transporta koordinācijai vai ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(12)

Attiecībā uz atbalstu platjoslu nozarē, Komisija pēdējo gadu laikā ir guvusi plašu pieredzi un ir izstrādājusi pamatnostādnes šajā jomā. Komisijas gūtā pieredze rāda, ka atbalsts noteiktiem platjoslu infrastruktūras veidiem nerada būtiskus izkropļojumus un grupu atbrīvojums var veicināt pozitīvu ietekmi, ja tiek ievēroti noteikti saderības nosacījumi. Tas arī attiecas uz atbalstu pamata platjoslas sakaru ierīkošanai reģionos, kur nav platjoslas infrastruktūras un kur šādas infrastruktūras izstrāde tuvākajā laikā nav paredzēta (“baltās” zonas), un nelielu individuālu atbalstu ļoti ātrdarbīgu nākamās paaudzes piekļuves tīklu (NGA) izvēršanai zonās, kur nav NGA infrastruktūras un kur šādas infrastruktūras izstrāde tuvākajā laikā nav paredzēta. Tāpat tas attiecas uz atbalstu ar platjoslas tīkliem saistītajiem inženiertehniskajiem darbiem un pasīvās platjoslu infrastruktūras izveidei, kur Komisija guvusi ievērojamu praktisko pieredzi un kur var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(12)

Attiecībā uz atbalstu platjoslu nozarē, Komisija pēdējo gadu laikā ir guvusi plašu pieredzi un ir izstrādājusi pamatnostādnes šajā jomā. Komisijas gūtā pieredze rāda, ka atbalsts noteiktiem platjoslu infrastruktūras veidiem nerada būtiskus izkropļojumus un grupu atbrīvojums var veicināt pozitīvu ietekmi, ja tiek ievēroti noteikti saderības nosacījumi. Tas arī attiecas uz atbalstu pamata platjoslas sakaru ierīkošanai reģionos, kur nav platjoslas infrastruktūras un kur šādas infrastruktūras izstrāde tuvākajā laikā nav paredzēta (“baltās” zonas), un nelielu individuālu atbalstu ļoti ātrdarbīgu nākamās paaudzes piekļuves tīklu (NGA) izvēršanai zonās, kur nav NGA infrastruktūras un kur šādas infrastruktūras izstrāde tuvākajā laikā nav paredzēta. Tāpat tas attiecas uz atbalstu ar platjoslas tīkliem saistītajiem inženiertehniskajiem darbiem un pasīvās platjoslu infrastruktūras izveidei, kur Komisija guvusi ievērojamu praktisko pieredzi un kur var noteikt precīzus saderības nosacījumus. Ar grupu atbrīvojumu inženiertehniskajiem darbiem un platjoslas infrastruktūrai būtu jāatbalsta ieguldījumi, jo īpaši lauku apvidos un attālākajos reģionos. Lai saņemtu grupu atbrīvojumus kā nosacījumam vajadzētu būt garantētai brīvai tirgus pieejamībai infrastruktrūras darbībai.

(13)

Tādēļ būtu jāpaplašina Regulas (EK) Nr. 994/98 piemērošanas joma, lai tajā iekļautu šīs atbalsta kategorijas.

(13)

Tādēļ būtu jāpaplašina Regulas (EK) Nr. 994/98 piemērošanas joma, lai tajā iekļautu šeit norādītās atbalsta kategorijas.

(14)

Regula (EK) Nr. 994/98 nosaka, ka katras atbalsta kategorijas, attiecībā uz kuru Komisija pieņem grupu atbrīvojuma regulu, limitiem jābūt izteiktiem kā atbalsta intensitātei attiecībā pret atbilstošo izmaksu kopumu vai kā atbalsta maksimālajam apjomam. Šis nosacījums apgrūtina grupu atbrīvojuma piemērošanu noteiktu pasākumu veidiem, tostarp valsts atbalsta pasākumiem, ko, to specifiskas struktūras dēļ, nevar izteikt kā atbalsta intensitāti vai maksimālo apjomu, piemēram, finansēšanas vadības instrumentiem vai noteiktām pasākumu formām, kas veicina riska kapitāla ieguldījumus. Viens no iemesliem ir tas, ka šādi kompleksie pasākumi var ietvert dažāda līmeņa atbalstu (tiešajiem saņēmējiem, starpnieksaņēmējiem, netiešajiem saņēmējiem). Ņemot vērā to, ka šādi pasākumi un to ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā kļūst aizvien svarīgāki, būtu jāparedz lielāks elastīgums, lai šos pasākumus varētu atbrīvot. Tāpēc būtu jābūt iespējai noteikt limitus kā maksimālo valsts atbalsta līmeni neatkarīgi no tā, vai tas kvalificējams kā valsts atbalsts vai nē.

(14)

Regula (EK) Nr. 994/98 nosaka, ka katras atbalsta kategorijas, attiecībā uz kuru Komisija pieņem grupu atbrīvojuma regulu, limitiem jābūt izteiktiem vai nu kā atbalsta intensitātei attiecībā pret atbilstošo izmaksu kopumu, vai kā atbalsta maksimālajam apjomam. Šis nosacījums apgrūtina grupu atbrīvojuma piemērošanu noteiktu pasākumu veidiem, tostarp valsts atbalsta pasākumiem, ko, to specifiskas struktūras dēļ, nevar izteikt kā atbalsta intensitāti vai maksimālo apjomu, piemēram, finansēšanas vadības instrumentiem vai noteiktām pasākumu formām, kas veicina riska kapitāla ieguldījumus. Viens no iemesliem ir tas, ka šādi kompleksie pasākumi var ietvert dažāda līmeņa atbalstu (tiešajiem saņēmējiem, starpnieksaņēmējiem, netiešajiem saņēmējiem). Ņemot vērā to, ka šādi pasākumi un to ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā kļūst aizvien svarīgāki, būtu jāparedz lielāks elastīgums, lai šos pasākumus varētu atbrīvot. Tāpēc vajadzētu būt iespējai noteikt limitus kā maksimālo valsts atbalsta līmeni;

(15a)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus saskaņā ar iekšējā tirgus principiem, ar valsts atbalsta shēmām būtu jāgarantē visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem atvērta un vienlīdzīga pieeja valsts atbalstam, jo īpaši individuāla atbalsta vietā vairāk izmantojot atbalsta shēmas vai sistēmas.

(15b)

Patiesi vienlīdzīgi konkurences apstākļi prasa arī valstu un Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu pilnīgu un pārredzamu piemērošanu. Tāpēc, izstrādājot valsts atbalsta shēmas vai piešķirot valsts atbalstu, kam atbrīvojums piemērojams, pamatojoties uz šo regulu, valsts iestādēm būtu jāievēro piemērojamie valsts publiskā iepirkuma noteikumi.

(15c)

Šīs regulas juridiskais pamats, proti, LESD 109. pants, paredz tikai apspriešanos ar Eiropas Parlamentu, nevis parasto likumdošanas procedūru, ko pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piemēro citām tirgus integrācijas un ekonomikas regulēšanas jomām. Ar šo demokrātijas trūkumu nedrīkst samierināties attiecībā uz priekšlikumiem, kas skar valsts un pašvaldību vēlēto iestāžu pieņemto lēmumu un rīcības pārraudzību, kuru īsteno Komisija. Minētais trūkums būtu jānovērš, nākamo reizi veicot izmaiņas Līgumā. Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumā “Plāns padziļinātas ekonomiskās un monetārās savienības veidošanai” paredz līdz 2014. gadam iesniegt priekšlikumus grozījumiem Līgumā. Šādā priekšlikumā cita starpā būtu jāiekļauj konkrēts priekšlikums par LESD 109. panta grozīšanu, lai šajā pantā minētās regulas tiktu pieņemtas, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

(ii)

pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem;

(ii)

pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem , īpaši, ja tie atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām iniciatīvām un politikas “Apvārsnis 2020” mērķiem;

(iii)

vides aizsardzībai;

(iii)

vides aizsardzībai , īpaši, ja tā atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām iniciatīvām un Savienības vides politikas mērķiem;

(va)

tūrisma veicināšanai, īpaši, ja tas atbilst Savienības tūrisma politikas mērķiem;

(x)

amatieru sportam;

(x)

amatieru sportam un jauniešu attīstībai ar sporta palīdzību ;

(xi)

transporta pakalpojumu sniegšanai attālāko reģionu iedzīvotājiem, ja tas ir sociālais atbalsts un tas tiek piešķirts bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja personību;

(xii)

transporta koordinācijai vai atlīdzībai par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Līguma 93. pantu;