12.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/196


P7_TA(2013)0219

Finansiālā atbildība, kas saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas tribunāliem, kas izveidoti ar tādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse ***I

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. maijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības pārvaldībai, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas tribunāliem, kas izveidoti ar tādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse (COM(2012)0335 – C7-0155/2012 – 2012/0163(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2016/C 055/41)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eirops Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības pārvaldībai, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas tribunāliem, kas izveidoti ar tādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Savienība ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt starptautiskus nolīgumus par ieguldījumu aizsardzību. Savienība jau ir līgumslēdzēja puse Enerģētikas hartas nolīgumā, kurā paredzēta ieguldījumu aizsardzība.

(1)

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Savienība ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt starptautiskus nolīgumus par ieguldījumu aizsardzību. Savienība , tāpat kā dalībvalstis, jau ir līgumslēdzēja puse Enerģētikas hartas nolīgumā, kurā paredzēta ieguldījumu aizsardzība.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Nolīgumos, kuros paredzēta ieguldījuma aizsardzība , parasti ir iekļauts tāds mehānisms ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanai, kas ļauj trešās valsts ieguldītājam celt prasību pret valsti, kurā viņš ir veicis ieguldījumu. Ieguldītāja un valsts strīda izšķiršanas rezultātā var tikt piešķirta monetāra kompensācija. Turklāt visās šādās lietās neizbēgami radīsies ievērojamas šķīrējtiesas pārvaldības izmaksas, kā arī ar aizstāvību saistītās izmaksas.

(2)

Pamatotos gadījumos turpmākajos ieguldījumu aizsardzības nolīgumos , kurus noslēdz Savienība, var iekļaut tādu mehānismu ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanai, kas ļauj trešās valsts ieguldītājam celt prasību pret valsti, kurā viņš ir veicis ieguldījumu. Ieguldītāja un valsts strīda izšķiršanas rezultātā var tikt piešķirta monetāra kompensācija. Turklāt visās šādās lietās neizbēgami radīsies ievērojamas šķīrējtiesas pārvaldības izmaksas, kā arī ar aizstāvību saistītās izmaksas.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3.a)

Finansiālo atbildību nevar pienācīgi pārvaldīt, ja ieguldījumu nolīgumos pieļautie aizsardzības standarti ievērojami pārsniedz Savienībā un vairākumā dalībvalstu atzītās robežas. Tādējādi turpmākajos Savienības nolīgumos attiecībā uz ārvalstu ieguldītājiem būtu jāparedz tikpat augsts aizsardzības līmenis, taču ne augstāks aizsardzības līmenis, kā tas, ko attiecībā uz Savienības ieguldītājiem paredz Savienības tiesību akti un vispārējie principi, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3.b)

Finansiālās atbildības ārējo robežu noteikšana saskaņā ar šo regulu ir saistīta arī ar Savienības likumdošanas pilnvaru aizsardzību to kompetences ietvaros, kas noteikta līgumos un kuru tiesiskumu kontrolē Tiesa, un kuru nevar nepamatoti ierobežot ar potenciālajām saistībām ārpus līgumos noteiktās saskaņotās sistēmas. Tādējādi Tiesa ir skaidri apstiprinājusi, ka Savienības tiesisko aktu saistības, jo īpaši mijiedarbībā ar starptautiskajām tiesībām, ir jāizstrādā detalizēti un tās nevar izpildīt, skaidri nenorādot uz nepilnībām (2). Turpmākajos ieguldījumu nolīgumus, kurus parakstīs Savienība, jāņem vērā minētā Savienības likumdošanas pilnvaru aizsardzība, un tajos nevajadzētu noteikt stingrākus saistību standartus, kas ļautu apiet Tiesas noteiktās normas.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Ja starptautiskā atbildība par attieksmi būs jānes Savienībai, tai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām būs jāmaksā visas kompensācijas un jāsedz visi strīda izdevumi. Tomēr iespējams, ka kompensācijas pamatā ir vai nu attieksme, ko pieļāvusi pati Savienība, vai attieksme, ko pieļāvusi dalībvalsts. Tādējādi būtu netaisnīgi, ja kompensācija un šķīrējtiesas izmaksas būtu jāmaksā no Savienības budžeta gadījumā, kad attieksmi pieļāvusi dalībvalsts. Tāpēc, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar Savienības tiesībām un neskarot Savienības starptautisko atbildību nepieciešams sadalīt finansiālo atbildību starp Savienību un dalībvalsti, kura atbildīga par attiecīgo attieksmi.

(4)

Ja starptautiskā atbildība par attieksmi būs jānes Savienībai — struktūrai, kas ir juridiska persona , tai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām būs jāmaksā visas kompensācijas un jāsedz visi strīda izdevumi. Tomēr iespējams, ka kompensācijas pamatā ir vai nu attieksme, ko pieļāvusi pati Savienība, vai attieksme, ko pieļāvusi dalībvalsts. Tādējādi būtu netaisnīgi, ja kompensācija un šķīrējtiesas izmaksas būtu jāmaksā no Eiropas Savienības budžeta (Savienības budžets) gadījumā, kad attieksmi pieļāvusi dalībvalsts. Tāpēc, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar Savienības tiesībām un neskarot Savienības starptautisko atbildību nepieciešams sadalīt finansiālo atbildību starp pašu Savienību un dalībvalsti, kura atbildīga par attiecīgo attieksmi.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Finansiālā atbildība būtu jāparedz tam, kas ir atbildīgs par attieksmi, kura, kā konstatēts, neatbilst attiecīgajiem nolīguma noteikumiem. Tas nozīmē, ka Savienībai būtu jāuzņemas finansiālā atbildība gadījumā, kad attiecīgo attieksmi pieļāvusi kāda Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jāuzņemas finansiālā atbildība gadījumā, kad attiecīgo attieksmi pieļāvusi dalībvalsts. Tomēr gadījumos, kad dalībvalsts rīkojas Savienības tiesībās prasītajā veidā, piemēram, transponējot kādu Savienības pieņemtu direktīvu, Savienībai būtu jāuzņemas finansiālā atbildība, ciktāl attiecīgā attieksme ir prasīta Savienības tiesībās. Regulā arī jāparedz iespēja, ka atsevišķā lietā būtu aplūkota gan attieksme, ko pieļāvusi dalībvalsts, gan attieksme, kas prasīta Savienības tiesībās. Tā attieksies uz visām darbībām, ko veic dalībvalstis un Eiropas Savienība.

(6)

Finansiālā atbildība būtu jāparedz tam, kas ir atbildīgs par attieksmi, kura, kā konstatēts, neatbilst attiecīgajiem nolīguma noteikumiem. Tas nozīmē, ka pašai Savienībai būtu jāuzņemas finansiālā atbildība gadījumā, kad attiecīgo attieksmi pieļāvusi kāda Savienības iestāde, struktūra, aģentūra vai jebkura cita tiesiskā struktūra . Attiecīgajai dalībvalstij būtu jāuzņemas finansiālā atbildība gadījumā, kad attiecīgo attieksmi pieļāvusi šī dalībvalsts. Tomēr gadījumos, kad dalībvalsts rīkojas Savienības tiesībās prasītajā veidā, piemēram, transponējot kādu Savienības pieņemtu direktīvu, pašai Savienībai būtu jāuzņemas finansiālā atbildība, ciktāl attiecīgā attieksme ir prasīta Savienības tiesībās. Regulā arī jāparedz iespēja, ka atsevišķā lietā būtu aplūkota gan attieksme, ko pieļāvusi dalībvalsts, gan attieksme, kas prasīta Savienības tiesībās. Tā attieksies uz visām darbībām, ko veic dalībvalstis un Savienība. Šādā gadījumā dalībvalstīm un Savienībai būtu jāuzņemas finansiālā atbildība par attieksmi, ko pieļāvusi viena no tām.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6.a)

Ja dalībvalsts rīcība neatbilst tai, kas paredzēta Savienības tiesību aktos, piemēram, tā nav transponējusi Savienības pieņemto direktīvu vai pārkāpj Savienības direktīvas noteikumus, to īstenojot savos tiesību aktos, minētajai dalībvalstij konsekventi jāuzņemas finansiālā atbildība par attiecīgo attieksmi.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

No otras puses, ja no strīda izrietošā iespējamā finansiālā atbildība būtu jāuzņemas dalībvalstij, principā ir lietderīgi ļaut, lai atbildētāja būtu šāda dalībvalsts, kas aizstāvētu attieksmi, ko tā pieļāvusi pret ieguldītāju. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi šādam gadījumam. Tam ir tāda ievērojama priekšrocība, ka ne tiesāšanās izmaksas, ne arī attiecīgajai dalībvalstij piespriestais iespējamais kompensācijas maksājums neapgrūtinātu Savienības budžetu un Savienības līdzekļus, pat ne īslaicīgi.

(8)

No otras puses, ja no strīda izrietošā iespējamā finansiālā atbildība būtu jāuzņemas dalībvalstij, principā ir taisnīgi un lietderīgi ļaut, lai atbildētāja būtu šāda dalībvalsts, kas aizstāvētu attieksmi, ko tā pieļāvusi pret ieguldītāju. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi šādam gadījumam. Tam ir tāda ievērojama priekšrocība, ka ne tiesāšanās izmaksas, ne arī attiecīgajai dalībvalstij piespriestais iespējamais kompensācijas maksājums neapgrūtinātu Savienības budžetu un Savienības nefinansiālos līdzekļus, pat ne īslaicīgi.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Lai nodrošinātu Savienības interešu pienācīgu aizsardzību, noteiktos apstākļos ir būtiski, lai strīdos par dalībvalstu pieļautu attieksmi atbildētāja būtu pati Savienība. Šādi gadījumi īpaši var būt tad, ja strīds attiecas arī uz Savienības pieļautu attieksmi, ja šķiet, ka dalībvalsts pieļautā attieksme ir prasīta Savienības tiesībās, ja ir iespējams, ka līdzīgas prasības var tikt celtas arī pret citām dalībvalstīm vai tad, ja lieta attiecas uz neatrisinātiem tiesību jautājumiem, kuru atrisināšana varētu ietekmēt turpmākas iespējamas lietas pret citām dalībvalstīm vai Savienību. Ja strīds daļēji attiecas uz attieksmi, ko pieļāvusi Savienība, vai kas ir prasīta Savienības tiesībās, Savienībai, ņemot vērā iespējamo iesaistīto finansiālo atbildību un izvirzītos tiesību jautājumus attiecībā uz prasībām par dalībvalsts pieļautu attieksmi, būtu jābūt atbildētājai, ja vien prasība saistībā ar minēto attieksmi nav mazsvarīga.

(10)

Lai nodrošinātu Savienības interešu pienācīgu aizsardzību, noteiktos apstākļos ir būtiski, lai strīdos par dalībvalstu pieļautu attieksmi atbildētāja varētu būt pati Savienība. Šādi gadījumi īpaši var būt tad, ja strīds attiecas arī uz Savienības pieļautu attieksmi, ja šķiet, ka dalībvalsts pieļautā attieksme ir prasīta Savienības tiesībās, ja līdzīgas prasības ir iesniegtas arī pret citām dalībvalstīm vai tad, ja lieta attiecas uz tiesību jautājumiem, kuru atrisināšana varētu ietekmēt kārtējas vai turpmākas iespējamas lietas pret citām dalībvalstīm vai Savienību. Ja strīds daļēji attiecas uz attieksmi, ko pieļāvusi Savienība, vai kas ir prasīta Savienības tiesībās, Savienībai, ņemot vērā iespējamo iesaistīto finansiālo atbildību un izvirzītos tiesību jautājumus attiecībā uz prasībām par dalībvalsts pieļautu attieksmi, būtu jābūt atbildētājai, ja vien prasība saistībā ar minēto attieksmi nav mazsvarīga.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Komisijai, ievērojot ar šo regulu noteikto sistēmu, būtu jālemj, vai atbildētājai būtu jābūt Savienībai vai dalībvalstij.

(12)

Lai izstrādātu darboties spējīgu sistēmu, Komisijai, ievērojot ar šo regulu noteikto sistēmu, būtu jālemj, vai atbildētājai būtu jābūt Savienībai vai dalībvalstij , un savā gada pārskatā par šīs regulas īstenošanu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par šādu lēmumu .

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Tāpat arī tad, ja atbildētāja ir dalībvalsts, ir lietderīgi, ka tā informē Komisiju par lietas virzību un Komisija vajadzības gadījumā var pieprasīt, lai dalībvalsts, kas ir atbildētāja, ieņem konkrētu nostāju jautājumos, kas skar Savienības intereses.

(14)

Tāpat arī tad, ja atbildētāja ir dalībvalsts, ir lietderīgi, ka tā informē Komisiju par lietas virzību un Komisija vajadzības gadījumā var pieprasīt, lai dalībvalsts, kas ir atbildētāja, ieņem konkrētu nostāju jautājumos, kas ietekmē Savienības primārās intereses.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Dalībvalsts jebkurā brīdī var piekrist uzņemties atbildību, ja ir jāizmaksā kompensācija. Šajā gadījumā dalībvalsts un Komisija var vienoties par periodisku izdevumu atlīdzināšanu un visu kompensāciju izmaksāšanu. Šāda piekrišana nenozīmē, ka dalībvalsts atzīst, ka strīda prasība ir pamatota. Komisijai būtu jāpieņem lēmums, kas paredzētu, ka dalībvalstij jāveic avansa maksājums attiecībā uz šādiem izdevumiem. Ja šķīrējtiesa izdevumus piespriež par labu Savienībai, Komisijai būtu jānodrošina, lai visi avansā samaksātie izdevumi nekavējoties tiktu atmaksāti attiecīgajai dalībvalstij.

(15)

Neskarot šķīrējtiesas procesa rezultātu, dalībvalsts jebkurā brīdī var piekrist uzņemties atbildību, ja ir jāizmaksā kompensācija. Šajā gadījumā dalībvalsts un Komisija var vienoties par periodisku izdevumu atlīdzināšanu un visu kompensāciju izmaksāšanu. Šāda piekrišana nekādā juridiski pamatotā veidā nenozīmē, ka dalībvalsts atzīst, ka strīda prasība ir pamatota. Komisija šādā gadījumā var pieņemt lēmumu, kas paredzētu, ka dalībvalstij jāveic avansa maksājums attiecībā uz šādiem izdevumiem. Ja šķīrējtiesa izdevumus piespriež par labu Savienībai, Komisijai būtu jānodrošina, lai visi avansā samaksātie izdevumi nekavējoties tiktu atmaksāti attiecīgajai dalībvalstij.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Dažkārt var būt lietderīgi panākt izlīgumu, lai izvairītos no dārgiem un nevajadzīgiem šķīrējtiesas procesiem. Ir jānosaka šādu izlīgumu panākšanas procedūra. Ar šo procedūru Komisijai, kas darbojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, būtu jāļauj panākt izlīgumu, ja tas ir Savienības interesēs. Ja lieta attiecas uz dalībvalsts pieļautu attieksmi, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas un savstarpēji jāapspriežas. Dalībvalstij būtu jāļauj panākt izlīgumu jebkurā brīdī, ja tā uzņemas pilnu finansiālo atbildību un ja visi šādi izlīgumi ir saskaņā ar Savienības tiesībām un nav pretrunā Savienības interesēm.

(16)

Dažkārt var būt lietderīgi panākt izlīgumu, lai izvairītos no dārgiem un nevajadzīgiem šķīrējtiesas procesiem. Ir jānosaka efektīva un ātra šādu izlīgumu panākšanas procedūra. Ar šo procedūru Komisijai, kas darbojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, būtu jāļauj panākt izlīgumu, ja tas ir Savienības interesēs. Ja lieta attiecas uz dalībvalsts pieļautu attieksmi, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas un savstarpēji jāapspriežas , tostarp par strīdu izšķiršanas procedūru un monetārās kompensācijas apjomu . Dalībvalstij būtu jāļauj panākt izlīgumu jebkurā brīdī, ja tā uzņemas pilnu finansiālo atbildību un ja visi šādi izlīgumi ir saskaņā ar Savienības tiesībām un nav pretrunā Savienības interesēm kopumā .

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Komisijai būtu pastāvīgi jāapspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, lai panāktu vienošanos par finansiālās atbildības sadalījumu. Ja Komisija konstatē, ka atbildīga ir dalībvalsts, un dalībvalsts šim konstatējumam nepiekrīt, Komisijai būtu jāsamaksā kompensācija un jāpieņem dalībvalstij adresēts lēmums, pieprasot to attiecīgās summas un piemērojamos procentus iemaksāt Eiropas Savienības budžetā. Maksājamie procenti būtu jānosaka saskaņā ar [71. panta 4. punktu grozītajā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā ( EK , Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu , ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam]. Ja dalībvalsts uzskata, ka lēmums neatbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem, ir iespējams atsaukties uz Līguma 263. pantu.

(18)

Komisijai būtu pastāvīgi jāapspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, lai panāktu vienošanos par finansiālās atbildības sadalījumu. Ja Komisija konstatē, ka atbildīga ir dalībvalsts, un dalībvalsts šim konstatējumam nepiekrīt, Komisijai būtu jāsamaksā kompensācija un jāpieņem dalībvalstij adresēts lēmums, pieprasot to attiecīgās summas un piemērojamos procentus iemaksāt Savienības budžetā. Maksājamie procenti būtu jānosaka saskaņā ar 78. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā ( ES , Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem , ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (3). Ja dalībvalsts uzskata, ka lēmums neatbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem, ir iespējams atsaukties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)

Savienības budžetā būtu jāparedz līdzekļi tādu izdevumu segšanai, kuri izriet no nolīgumiem, kas noslēgti atbilstīgi LESD 218. pantam un kuros paredzēta ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršana. Ja dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu ir finansiālā atbildība, Savienībai vajadzētu uzkrāt attiecīgās dalībvalsts maksājumus pirms attiecīgo izdevumu īstenošanas, vai arī vispirms īstenot attiecīgos izdevumus un pēc tam attiecīgā dalībvalsts Savienībai tos atlīdzinātu. Būtu jāparedz iespēja izmantot abus minētos budžeta režīmam piemērojamos mehānismus atkarībā no tā, kas ir iespējams, jo īpaši termiņu ziņā. Abu mehānismu gadījumā dalībvalstu veiktie maksājumi vai atlīdzināmās summas būtu jāuzskata par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem Savienības budžetā. Apropriācijām, kas izriet no šiem iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem, būtu ne vien jānosedz attiecīgie izdevumi, bet arī jābūt pieejamiem citu Savienības budžeta daļu papildināšanai, no kurām tika nodrošinātas sākotnējās apropriācijas, lai īstenotu attiecīgos izdevumus saskaņā ar otro mehānismu.

(19)

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.). Ja dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu ir finansiālā atbildība, Savienībai vajadzētu uzkrāt attiecīgās dalībvalsts maksājumus pirms attiecīgo izdevumu īstenošanas, vai arī vispirms īstenot attiecīgos izdevumus un pēc tam attiecīgā dalībvalsts Savienībai tos atlīdzinātu. Būtu jāparedz iespēja izmantot abus minētos budžeta režīmam piemērojamos mehānismus atkarībā no tā, kas ir iespējams, jo īpaši termiņu ziņā. Abu mehānismu gadījumā dalībvalstu veiktie maksājumi vai atlīdzināmās summas būtu jāuzskata par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem Savienības budžetā. Apropriācijām, kas izriet no šiem iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem, būtu ne vien jānosedz attiecīgie izdevumi, bet arī jābūt pieejamiem citu Savienības budžeta daļu papildināšanai, no kurām tika nodrošinātas sākotnējās apropriācijas, lai īstenotu attiecīgos izdevumus saskaņā ar otro mehānismu.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

2. pants – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

“šķīrējtiesas procesā radušās izmaksas” ir šķīrējtiesas maksas un izmaksas, pārstāvības izmaksas un izdevumi, ko šķīrējtiesa ir piespriedusi par labu prasītājam;

(b)

“šķīrējtiesas procesā radušās izmaksas” ir šķīrējtiesas un šķīrējtiesas institūcijas maksas un izmaksas, pārstāvības izmaksas un izdevumi, ko šķīrējtiesa ir piespriedusi par labu prasītājam;

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

2. pants – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

“strīds” ir prasība, ko prasītājs ir cēlis pret Savienību saskaņā ar nolīgumu, un par kuru šķīrējtiesa pieņems lēmumu;

(c)

“strīds” ir prasība, ko prasītājs ir cēlis pret Savienību vai dalībvalsti saskaņā ar nolīgumu, un par kuru šķīrējtiesa pieņems lēmumu;

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

2. pants – ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)

“Savienības primārās intereses” ir jebkurš no minētajiem gadījumiem:

 

 

(i)

pastāv nopietns apdraudējums vienotai un vienādai nolīgumos minēto ieguldījumu noteikumu piemērošanai vai īstenošanai, kas ir ieguldītāja un valsts strīda izšķiršanas objekts, ja Savienība ir līgumslēdzēja puse,

 

 

(ii)

dalībvalsts pasākumi var būt pretrunā ar Savienības turpmākās ieguldījumu politikas attīstību,

 

 

(iii)

strīds nozīmē varbūtēju ievērojamu finansiālu ietekmi uz Savienības budžetu konkrētajā gadā vai arī daļā no daudzgadu finanšu shēmas.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Komisija šajā regulā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu, ar ko nosaka attiecīgās dalībvalsts finansiālo atbildību saskaņā ar 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Komisija šajā regulā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu, ar ko nosaka attiecīgās dalībvalsts finansiālo atbildību saskaņā ar 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par šādu lēmumu.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiklīdz Komisija no prasītāja ir saņēmusi paziņojumu, kurā viņš norāda savu nolūku uzsākt šķīrējtiesas procesu saskaņā ar nolīguma noteikumiem , tā informē attiecīgo dalībvalsti.

Tiklīdz Komisija no prasītāja ir saņēmusi paziņojumu, kurā viņš norāda savu nolūku uzsākt šķīrējtiesas procesu vai tiklīdz Komisija ir informēta par pieprasījumu sākt apspriešanos vai prasību pret dalībvalsti , tā 15 darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti un Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkuru iepriekšēju prasītāja pieprasījumu sākt apspriešanos un iesniedz ziņojumu, kurā prasītājs informē par savu nodomu sākt šķīrējtiesas procesu pret Savienību vai dalībvalsti, tostarp norādot informāciju par prasītāju, nolīguma noteikumiem, par kuriem tiek apgalvots, ka tie tiek pārkāpti, iesaistīto ekonomikas nozari, attieksmi, par kuru tiek apgalvots, ka tā neatbilst nolīgumam, un norādīto zaudējumu apjomu.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

ir iespējams, ka saskaņā ar to pašu nolīgumu tiks celtas līdzīgas prasības pret citu dalībvalstu pieļauto attieksmi un Komisija vislabāk varēs nodrošināt efektīvu un saskaņotu aizstāvību, vai vai,

(c)

saskaņā ar to pašu nolīgumu ir iesniegtas līdzīgas prasības vai pieprasījumi sākt apspriešanos par līdzīgām prasībām pret citu dalībvalstu pieļauto attieksmi un Komisija vislabāk varēs nodrošināt efektīvu un saskaņotu aizstāvību; vai,

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

strīds attiecas uz neatrisinātiem tiesību jautājumiem, kas var atkārtoties citos strīdos, kuri uzsākti saskaņā ar to pašu vai citiem Savienības nolīgumiem saistībā ar Savienības vai citu dalībvalstu pieļautu attieksmi .

(d)

strīds attiecas uz sensitīviem tiesību jautājumiem, kuru atrisināšana varētu ietekmēt turpmāku attiecīgā nolīguma vai citu nolīgumu interpretāciju .

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a     Ja Savienība saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 2. pantam vai noteikumiem, kas izklāstīti 1. pantā, apņemas būt atbildētāja, šāds atbildētāja statusa konstatējums ir saistošs prasītājam un šķīrējtiesai.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Komisija informē pārējās dalībvalstis un Eiropas Parlamentu par visiem strīdiem, kuriem tiek piemērots šis pants, un par tā piemērošanas veidu.

4.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem strīdiem, kuriem tiek piemērots šis pants, un par tā piemērošanas veidu.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

informē Komisiju par visiem būtiskajiem procesa posmiem un regulāri un visos gadījumos, kad to pieprasījusi Komisija, apspriežas ar Komisiju; kā arī:

(b)

nekavējoties informē Komisiju par visiem būtiskajiem procesa posmiem un regulāri un visos gadījumos, kad to pieprasījusi Komisija, apspriežas ar Komisiju; kā arī:

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Komisija jebkurā brīdī var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts ieņemtu konkrētu nostāju par strīdā radušos tiesību jautājumu vai jebkuru citu aspektu, kas skar Savienības intereses .

2.    Ja to prasa Savienības primārās intereses, Komisija jebkurā brīdī , apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, var pieprasīt, lai šī dalībvalsts ieņemtu konkrētu nostāju par strīdā radušos tiesību jautājumu vai jebkuru citu tiesību jautājumu, kura atrisināšana varētu ietekmēt turpmāku attiecīgā nolīguma vai citu nolīgumu interpretāciju .

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a     Ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka Komisijas pieprasījums nevēlami ietekmē tās aizstāvības efektivitāti, tā uzsāk apspriešanos, lai tiktu rasts pieņemams risinājums. Ja šādu pieņemamu risinājumu neizdodas rast, Komisija var pieņemt lēmumu un pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts ieņemtu konkrētu tiesisko pozīciju.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ja nolīgumā vai noteikumos, uz kuriem tas atsaucas, ir paredzēta iespēja atcelt, pārsūdzēt vai pārskatīt tiesību jautājumu, kas iekļauts šķīrējtiesas kompensācijas nolēmumā, Komisija, ja tā uzskata, ka nolīguma interpretācijas konsekvence vai pareizība to ļauj, var pieprasīt, lai dalībvalsts iesniegtu pieteikumu par šādu atcelšanu, pārsūdzību vai pārskatīšanu. Tādā gadījumā Komisijas pārstāvji tiek iekļauti delegācijas sastāvā un var paust Savienības viedokli par attiecīgo tiesību jautājumu.

3.   Ja nolīgumā vai noteikumos, uz kuriem tas atsaucas, ir paredzēta iespēja atcelt, pārsūdzēt vai pārskatīt tiesību jautājumu, kas iekļauts šķīrējtiesas kompensācijas nolēmumā, Komisija, ja tā uzskata, ka nolīguma interpretācijas konsekvence vai pareizība to ļauj , apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, var pieprasīt, lai šī dalībvalsts iesniegtu pieteikumu par šādu atcelšanu, pārsūdzību vai pārskatīšanu. Tādā gadījumā Komisijas pārstāvji tiek iekļauti delegācijas sastāvā un var paust Savienības viedokli par attiecīgo tiesību jautājumu.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a     Ja attiecīgā dalībvalsts atsakās iesniegt pieteikumu par atcelšanu, pārsūdzību vai pārskatīšanu, tai 30 dienu laikā jāinformē Komisija. Tādā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu un pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts iesniegtu pieteikumu par atcelšanu, pārsūdzību vai pārskatīšanu.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

10. pants – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

Komisija iesniedz dalībvalstij visus dokumentus, kas saistīti ar šo procesu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku aizstāvību ; kā arī:

(c)

Komisija , lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku aizstāvību, iesniedz dalībvalstij visus dokumentus, kas saistīti ar šo procesu , informē dalībvalsti par visām būtiskām procesuālajām rīcībām un apspriežas ar dalībvalsti jebkurā gadījumā, ja to pieprasa attiecīgā dalībvalsts ; kā arī:

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pirmajā punktā minētā šķīrējtiesas procesa norisi.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Ja Savienība ir atbildētāja strīdā par attieksmi, kuru pilnībā vai daļēji pieļāvusi dalībvalsts, un Komisija uzskata, ka izlīgums būtu Savienības interesēs, tā vispirms apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti. Arī dalībvalsts var uzsākt šādu apspriešanos ar Komisiju.

1.   Ja Savienība ir atbildētāja strīdā par attieksmi, kuru pilnībā vai daļēji pieļāvusi dalībvalsts, un Komisija uzskata, ka izlīgums būtu Savienības interesēs, tā vispirms apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti. Arī dalībvalsts var uzsākt šādu apspriešanos ar Komisiju. Dalībvalstis un Komisija nodrošina to, ka pastāv savstarpēja sapratne par juridisko situāciju un iespējamām sekām, un izvairās no jebkādām domstarpībām attiecībā uz izlīguma panākšanu lietā.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ja dalībvalsts nepiekrīt izlīgumam strīdā, Komisija var panākt izlīgumu, ja to prasa primāras Savienības intereses.

3.   Ja dalībvalsts nepiekrīt izlīgumam strīdā, Komisija var panākt izlīgumu, ja to prasa primāras Savienības intereses. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgo informāciju par Komisijas lēmumu panākt izlīgumu lietā, jo īpaši par tā pamatojumu.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

14. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a     Ja dalībvalsts ir atbildētāja strīdā, kas attiecas tikai uz tās varas iestāžu pieļautu attieksmi, un tā nolemj panākt izlīgumu, šī dalībvalsts paziņo Komisijai par izlīguma procedūras projektu un informē Komisiju par sarunām saistībā ar izlīgumu un tā īstenošanu.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Ja saskaņā ar 8. pantu atbildētāja ir Savienība un Komisija uzskata, ka attiecīgā kompensācija vai maksājums saskaņā ar izlīgumu daļēji vai pilnībā būtu jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij, pamatojoties uz 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, tiek piemērota 2. līdz 5. punktā izklāstītā procedūra.

1.   Ja saskaņā ar 8. pantu atbildētāja ir Savienība un Komisija uzskata, ka attiecīgā kompensācija vai maksājums saskaņā ar izlīgumu daļēji vai pilnībā būtu jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij, pamatojoties uz 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, tiek piemērota šā panta 2. līdz 5. punktā izklāstītā procedūra. Šo procedūru piemēro arī tad, ja Savienība saskaņā ar 8. pantu ir atbildētāja un uzvar šķīrējtiesas procesā, tomēr tai ir jāsedz šķīrējtiesas procesā radušās izmaksas.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi prasību samaksāt galīgo kompensāciju vai maksājumus saskaņā ar izlīgumu, tā pieņem attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, nosakot summu, kas jāmaksā dalībvalstij.

3.   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi prasību samaksāt galīgo kompensāciju vai maksājumus saskaņā ar izlīgumu, tā pieņem attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, nosakot summu, kas jāmaksā dalībvalstij. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šādu lēmumu, norādot tā finansiālos iemeslus.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Ja attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā neiebilst Komisijas lēmumam, tā kompensē Savienības budžetā izmaksāto kompensāciju vai maksājumus ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas. Attiecīgajai dalībvalstij jāsamaksā procentmaksājumi, kas aprēķināti, piemērojot tādu likmi, kāda noteikta citām summām, kuras ir parādā Savienības budžetā.

4.   Ja attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā neiebilst Komisijas lēmumam, tā līdzvērtīgā apmērā kompensē Savienības budžetā izmaksāto kompensāciju vai maksājumus ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas. Attiecīgajai dalībvalstij jāsamaksā procentmaksājumi, kas aprēķināti, piemērojot tādu likmi, kāda noteikta citām summām, kuras ir parādā Savienības budžetā.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru attiecīgajai dalībvalstij tiktu uzlikts pienākums Savienības budžetā veikt maksājumus, kas segtu visas šķīrējtiesas procesā radušās izmaksas, ja tā uzskata, ka dalībvalstij saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem kritērijiem būs jāmaksā kompensācija .

1.    Ja saskaņā ar 8. pantu atbildētāja ir Savienība un ja vien nav noslēgta vienošanās atbilstīgi 11. pantam, Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru attiecīgajai dalībvalstij tiktu uzlikts pienākums Savienības budžetā veikt maksājumus avansā , kas segtu šķīrējtiesas procesā paredzamās vai faktiski radušās izmaksas. Šāds lēmums par maksājumu veikšanu jāpieņem samērīgi, ņemot vērā 3. pantā noteiktos kritērijus .

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

19. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiek uzskatīts, ka summa, ko dalībvalsts atmaksā Savienības budžetam vai iemaksā Savienības budžetā ar nolūku izmaksāt piespriesto summu vai izlīgumā noteikto maksājumu, vai segt jebkuras izmaksas, ir iekšējs piešķirts ieņēmums tādā nozīmē, kā to paredz [18. pants Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā ( EK , Euratom) Nr.  1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam] . To var izmantot, lai segtu izdevumus, kas izriet no atbilstīgi LESD 218. pantam noslēgtajiem nolīgumiem, kuros paredzēta ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršana, vai lai papildinātu apropriācijas, ar kurām sākotnēji tika nodrošināta kompensācijas vai izlīguma summu samaksa, vai jebkādu izmaksu segšana.

Tiek uzskatīts, ka summa, ko dalībvalsts atmaksā Savienības budžetam vai iemaksā Savienības budžetā ar nolūku izmaksāt piespriesto summu vai izlīgumā noteikto maksājumu, vai segt jebkuras izmaksas, tostarp šīs regulas 18. panta 1. punktā minētās izmaksas, ir iekšējs piešķirts ieņēmums tādā nozīmē, kā to paredz 21. panta 4. punkts Regulā ( ES , Euratom) Nr.  966/2012 . To var izmantot, lai segtu izdevumus, kas izriet no atbilstīgi LESD 218. pantam noslēgtajiem nolīgumiem, kuros paredzēta ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršana, vai lai papildinātu apropriācijas, ar kurām sākotnēji tika nodrošināta kompensācijas vai izlīguma summu samaksa, vai jebkādu izmaksu segšana.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Komisijai palīdz [ar Regulu  [2010/197 COD] izveidotā Ieguldījumu nolīgumu komiteja]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

1.   Komisijai palīdz Ieguldījumu nolīgumu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu ( ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm  (4). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Komisija regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā trīs gadus pēc regulas spēkā stāšanās. Turpmāko ziņojumu iesniedz reizi trijos gados.

1.   Komisija regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizēti izstrādātu ziņojumu par šīs regulas darbību. Šajā ziņojumā ietver visu būtisko informāciju, tostarp norādot pret Savienību vai tās dalībvalstīm celto prasību uzskaitījumu, ar tām saistītos procesus, nolēmumus un finansiālo ietekmi uz attiecīgajiem budžetiem. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā piecus gadus pēc regulas spēkā stāšanās. Turpmāko ziņojumu iesniedz reizi trijos gados , ja vien budžeta apstiprinātājiestāde, pie kuras pieder gan Eiropas Parlaments, gan Padome, nav nolēmusi citādāk .

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

20. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a     Komisija reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sarakstu, kurā ietverti no prasītājiem saņemtie pieprasījumi sākt apspriešanos, to prasības un šķīrējtiesas nolēmumi.


(1)  Pēc tam jautājums tika nodots atpakaļ komitejai atkārtotai izskatīšanai atbilstīgi 57. panta 2. punkta otrajai daļai (A7-0124/2013).

(2)   Tiesas 2008. gada 9. septembra spriedums apvienotajās lietās C-120/06 P un C/121/06 P, FIAMM un Defon pret Padomi un Komisiju, Recueil 2008, I-6513.

(3)   OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(4)   OV L 351, 20.12.2012., 40. lpp.