P7_TC1-COD(2012)0232

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2013, par dažiem tehniskajiem un kontroles pasākumiem Skagerakā un grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 850/98 un Regulā (EK) Nr. 1342/2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(-1)

Skageraks ir vienīgā dalībvalstu un trešo valstu kopējo ūdeņu teritorija, ko nereglamentē zivsaimniecības nolīgums, ar ko piemēro kvotas un trešās valstis ir noteikušas pienākumu izkraut visas nozvejas, tālab ir pamatoti nodrošināt Skagerakam kontroles un tehnisko pasākumu īpašu noteikumu kopumu, kas atšķiras no Savienībā piemērojamajiem vispārīgajiem noteikumiem. [Gr. 1]

(1)	Pēc Savienības un Norvēģijas apspriedēm par zvejniecību 2012. gadā, kuras notika 2011. gada 2. decembrī, daži tehniskie un kontroles pasākumi, kas piemērojami Skagerakā, būtu jāgroza, lai uzlabotu izmantošanas modeļus un, ja iespējams, saskaņotu Savienības un Norvēģijas regulējumu.

(2)

Savienības un Norvēģijas 2012. gada 28. jūnija apspriedēs par zvejniecību tika precizēti vienoti tehniskie un kontroles pasākumi, kas jāpiemēro Skagerakā, saraksts ar sugām, uz kurām jāattiecina pienākums izkraut visas nozvejas, un termiņi, kādos šīs sugas būtu pakāpeniski jāiekļauj izkraušanas pienākuma piemērošanas jomā. Būtu jādod iespēja Komisijai, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un darba grupu, svītrot sugas no minētā saraksta. Nevajadzētu būt iespējamam sarakstu papildināt ar jaunu sugu, pirms ir veikts pirmais pasākumu novērtējums pēc šīs regulas stāšanās spēkā. [Gr. 2]

(2a)	Zivsaimniecības nozarei tiktu sagādāts pārmērīgi liels slogs, ja pašreizējā kvotas gadā tiktu izdarītas izmaiņas esošajos noteikumos. Tāpēc šādas izmaiņas būtu jāizdara nākamā pilnā kvotas gada sākumā. Ar šo regulu ieviestie noteikumi būtu jāpiemēro attiecīgi no 2014. gada 1. janvāra. [Gr. 3]

(3)	Izmaiņas Skagerakā spēkā esošajos tehniskajos pasākumos ir vajadzīgas, lai samazinātu nevēlamu nozveju un izmetumu līmeni, jo tie negatīvi ietekmē jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(4)

Ir jānosaka pienākums izkraut visas nozvejas no krājumiem, uz kuriem attiecas nozvejas limiti, paredzot izņēmumu attiecībā uz sugām vai zvejniecībām, par kurām ir pieejami zinātniski pierādījumi par augstiem izmesto zivju izdzīvotības rādītājiem, vai gadījumiem, kad slogs, ko zvejniekiem radītu nevēlamu sugu atdalīšana no nozvejas atsevišķai apstrādei, būtu nepamatoti liels.

(5)	Lai ieviestu visu nozveju izkraušanas sistēmu, ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas pašreizējās zvejniecībās un attiecīgo zvejniecību pārvaldībā. Tāpēc izkraušanas pienākums būtu jāievieš pakāpeniski.

(6)

Lai aizsargātu zivju mazuļus un zvejas produktu tirgus darbību un nodrošinātu to, ka netiek gūta negodīga peļņa, zvejojot minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušas zivis, rīkošanās ar šādu nozveju būtu jāierobežo, atļaujot to pārstrādāt tikai zivju miltos, dzīvnieku barībā vai citos produktos, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, vai izmantot labdarības mērķiem.

(7)

Lai pakāpeniski izskaustu izmetumus, būtu jāuzlabo zvejas rīku selektivitāte, ieviešot rīku modifikācijas, tostarp paaugstinot vispārējās prasības attiecībā uz minimālo linuma acs izmēru grunts zvejā, bet pieļaujot atkāpes, lai šajā zvejā drīkstētu izmantot zvejas rīkus, tostarp selektīvas ierīces, kam ir tāda pati selektivitāte. [Gr. 4]

(8)	Lai jaunie tehniskie pasākumi, kas jāievieš, dotu labāko iespējamo ietekmi un tiktu veikta to pienācīga uzraudzība un kontrole, ir jāierobežo zvejas rīku izmantošana Skagerakā.

(9)

Lai novērstu pretrunas starp tiesību aktiem, kas piemērojami Skagerakā un tam blakus esošajos apgabalos, un lai nodrošinātu to noteikumu ievērošanu, ar kuriem paredz tehniskos pasākumus Skagerakā, ir jānosaka arī konkrēti pasākumi, lai regulētu gadījumus, kad zvejas kuģi konkrētā zvejas reisā zvejas darbības Skagerakā apvieno ar zveju apgabalos, kuros nav jāpiemēro jaunie tehniskie pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz Skageraku.

(10)	Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pasākumu ievērošanu, būtu jāpieņem īpaši kontroles pasākumi papildus tiem, kuri paredzēti Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3).

(11)

Atzīstot, ka Skageraks ir diezgan mazs zvejas apgabals, kurā galvenokārt mazi kuģi dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzētā iepriekšējā paziņojuma izmantošana būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu visus kuģus, kuru lielākais garums ir 10 m vai vairāk, un zvejniecību specifikas dēļ iepriekšējie paziņojumi būtu jānosūta divas stundas iepriekš.

(12)

Lai veiktu zvejas darbību pienācīgu uzraudzību, īpaši attiecībā uz pārliecināšanos par to, ka jūrā tiek ievērots pienākums izkraut visas nozvejas no krājumiem, uz kuriem attiecas nozvejas limiti, kuģos, kas darbojas Skagerakā, ir jāizmanto dalībvalstīm ir jāievieš attālās elektroniskās novērošanas (Remote Electronic Monitoring, REM) sistēma. REM sistēmas pamatā vajadzētu būt automatizētai kontrolei; dati būtu jāapstrādā atbilstīgi datu aizsardzības noteikumiem, un tiem vajadzētu būt pieejamiem pētniecības vajadzībām. Divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā tiks novērtēta arī kontroles pasākumu efektivitāte, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un Komisiju, darba grupu zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības jautājumos, kā minēts Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā zvejniecības apspriežu secinājumu protokolā (“Saskaņotais protokols”), kas parakstīts 2010. gada 3. decembrī. Pamatojoties uz savākto informāciju, Komisijai vajadzētu izvērtēt, vai būtu iespējama plaša kontroles sistēma, ar kuru saskaņo atsevišķos režīmus. [Gr. 5]

(13)	Lai nodrošinātu jauno tehnisko pasākumu ievērošanu, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka kontroles un inspekcijas pasākumi Skagerakam un jāiekļauj šie pasākumi savās attiecīgajās valstu veiktas kontroles rīcības programmās.

(14)	Lai nodrošinātu jauno tehnisko pasākumu ievērošanu, ir jāparedz noteikumi attiecībā uz kuģiem, kuri Skageraku šķērso tranzītā.

(15)	Būtu jāparedz, ka Komisija periodiski novērtē tehnisko pasākumu piemērotību un efektivitāti. Ir pamatoti noteikt, ka šāds novērtējums balstās uz attiecīgo dalībvalstu ziņojumiem.

(16)

Lai veicinātu selektīvāku zveju, uzliekot pienākumu izkraut visas nozvejas, ir lietderīgi izslēgt kuģus, kuri darbojas Skagerakā, no zvejas piepūles režīma, kas izklāstīts III nodaļā Padomes 2008. gada 18. decembra Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (4).

(17)

Lai zvejnieki pielāgotos jaunajam režīmam Skagerakā, ir jāparedz zināms elastīgums. Tāpēc ikgadējā kvotu apguvē pieļaujamais elastīgums, kas noteikts 1996. gada 6. maija Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (5), nebūtu jāuzskata par pārzveju.

(18)

Lai laikus un samērīgi pielāgotos zinātnes un tehnikas attīstībai un lai nodrošinātu elastīgumu un pieļautu dažu pasākumu attīstību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras turpmāk definēt izņēmumu, ar kuru atļauj konkrēta krājuma zivis atlaist jūrā, ja tas ir lietderīgi šā krājuma ilgtspējīgai atjaunošanai, kā arī grozīt I pielikumu saistībā ar termiņiem un krājumiem, uz kuriem attiecas pienākums izkraut visas nozvejas, un grozīt II pielikumu saistībā ar minimālo saglabāšanas references izmēru. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 6]

(19)	Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 6]

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus un laikus reaģētu uz reālo situāciju zvejniecībās un pieejamo zinātnisko informāciju, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras ieviest tehniska rakstura noteikumus par zvejas rīku selektivitātes pakāpes noteikšanu un REM piemērojamo prasību minimumu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (6).

(21)

Aizliegums Skagerakā noteiktos laikposmos paturēt uz kuģa konkrētu sugu zivis un šīs regulas darbības joma rada nepieciešamību izdarīt dažus grozījumus Padomes 1998. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (7) un Regulā (EK) Nr. 1342/2008.

(22)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98 un Regula (EK) Nr. 1342/2008,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka jaunus tehniskos pasākumus un kontroles pasākumus Skagerakā tajos Skageraka apgabalos, kuri atrodas attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā . [Gr. 7]

2.   Šo regulu piemēro visiem zvejas kuģiem, kas darbojas Skagerakā. tajos Skageraka apgabalos, kuri atrodas attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā . [Gr. 8]

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 850/98 2. un 3. pantā un Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (8) , 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas: [Gr. 9]

a)

murdi un zivju grozi ir mazas krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

b)	minimālais saglabāšanas references izmērs ir noteiktas sugas īpatņu izmērs, kura pamatā ir to izmērs briedumā un kuru nesasniegušus īpatņus drīkst pārdot tikai pārstrādei zivju miltos, dzīvnieku barībā vai citos produktos, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā; [Gr. 10]

c)	traļa, dāņu vada vai līdzīga velkama zvejas rīka linuma acs izmērs ir uz zvejas kuģa esoša āmja vai pagarinājuma daļas linuma izstieptas acs iekšējais izmērs; [Gr. 11]

d)	āmis ir āmis sensu stricto;

e)	pagarinājuma daļa ir pagarinājuma daļa, kā definēts Komisijas 1984. gada 6. decembra Regulas (EEK) Nr. 3440/84 par ierīču piestiprināšanu pie traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem tīkliem (9) pielikumā;

f)

grunts tralis ir zvejas rīks, kuru viens vai vairāki zvejas kuģi aktīvi velk par jūras gultni un kurš sastāv no konusa vai piramīdas formas pamatdaļas (traļa pamatdaļa), ko aizmugurē noslēdz āmis, un kura horizontālo atvērumu nodrošina traļa durvis, kas ir saskarē ar grunti, vai – ja to velk divi kuģi – attālums starp kuģiem;

g)

dāņu vads ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko viens vai vairāki kuģi vada ar divām garām virvēm (trosēm), kuras paredzētas, lai virzītu zivis uz vada atvērumu. Zvejas rīks ir izgatavots no linuma, kas pēc uzbūves un izmēra līdzīgs grunts tralim, sastāv no diviem gariem spārniem, pamatdaļas un āmja;

h)	rāmja tralis ir zvejas rīks, kura linuma maisa horizontālo atvērumu nodrošina tērauda vai koka stienis (rāmis), kura linums ir aprīkots ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm un kuru ar kuģa dzinēja spēku aktīvi velk pa grunti; [Gr. 12]

i)

pelaģiskais tralis ir zvejas rīks, kuru pelagiālē velk viens vai vairāki zvejas kuģi un kura priekšējā daļa izgatavota no lielizmēra acu linuma, kas virza nozveju uz zvejas rīka aizmugurējām daļām, kuras izgatavotas no sīkacu linuma; pelaģiskā traļa zvejošanas dziļumu kontrolē ar tīkla loti un horizontālo atvērumu nodrošina traļa durvis, kas parasti nesaskaras ar jūras gultni;

j)	pelaģiskās un rūpnieciskās zvejas sugas ir siļķes, makreles, brētliņas, putasu, Esmarka mencas, tūbītes un stavridas.

(ja)	attālās elektroniskās novērošanas (Remote Electronic Monitoring, REM) sistēma ir sistēma, kas uzrauga zvejas darbības, un to pārvalda dalībvalsts iestādes. [Gr. 13]

(jb)	datu vākšanas un nosūtīšanas iekārta (CTE) ir sistēma, kura savāc datus un pārraida tos REM un kurā iekļautas slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, globālās pozicionēšanas sistēma (GPS), sensori un pārraidīšanas iekārta. [Gr. 14]

II NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

2.a   pants

Pienākums līdz minimumam samazināt nevēlamu sugu un zivju mazuļu nozveju

1.     Jebkura persona, kas veic zvejas darbības Skagerakā, cik vien iespējams, izvairās no nevēlamu sugu un tādu zivju nozvejas, kuras nav sasniegušas minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts II pielikumā, šajā nolūkā cita starpā izvēloties zvejas rīkus atbilstīgi zvejas piepūles vietai un laikam.

2.     Attiecīgās dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu nevēlamu sugu un tādu zivju nozveju, kuras nav sasniegušas minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts II pielikumā, tostarp darot pieejamus selektīvākus zvejas rīkus, kā minēts 6. pantā. [Gr. 15]

2.b   pants

Pienākums reģistrēt visas nozvejas un par tām ziņot

1.     Jebkura persona, kas veic zvejas darbības Skagerakā, reģistrē visas nozvejas kuģa žurnālā, atsevišķi nodalot:

(a)	I pielikumā minēto krājumu zivis;

(b)	nozvejas no šādiem krājumiem, kuru zivis nav sasniegušas minimālo saglabāšanas references izmēru; kā arī

(c)	citu krājumu zivis.

2.     Par visām saskaņā ar 1. punktu reģistrētajām nozvejām ziņo Komisijai vai karoga dalībvalsts iestādēm. [Gr. 16]

3. pants

Pienākums izkraut visas nozvejas

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 1. punkta, visas nozvejas no zivju krājumiem, kas norādīti I pielikumā, atbilstīgi minētajā pielikumā noteiktajiem termiņiem paceļ un patur uz zvejas kuģiem, un izkrauj, izņemot tad, ja izmestajām zivīm, kas nozvejotas no šādiem krājumiem, ir augsts izdzīvotības rādītājs vai ja slogs, ko zvejniekiem radītu nevēlamo sugu atdalīšana no nozvejas atsevišķai apstrādei, būtu nepamatoti liels.

1.a     Neskarot prasību reģistrēt visas nozvejas saskaņā ar 2.b pantu, šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izkraut visas nozvejas nepiemēro konkrētai sugai attiecīgā zvejniecībā, ja saskaņā ar šā panta 4. punktu ir noteikts, ka šai sugai ir augsts izdzīvotības rādītājs, un ar nosacījumu, ka šo sugu var nodalīt no galvenās nozvejas.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta 1. punkta, ja zvejo ar rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai mazāks, visas nozvejas no krājumiem, ieskaitot krājumus, uz kuriem izkraušanas pienākums neattiecas, kuri nav uzskaitīti I pielikumā paceļ un patur uz zvejas kuģa, un izkrauj.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro zvejai ar murdiem vai zivju groziem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumu, pamatojoties uz zinātniskās informācijas progresu, vai gadījumos, kad zvejniekiem uzliktais slogs izrādās nesamērīgs ar ieguvumiem vai pieredzi, kas gūta, piemērojot šo regulu; taču I pielikuma sarakstu nepapildina ar jaunu sugu, pirms ir pabeigta saskaņā ar 15. pantu veiktā pārskatīšana. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem precizē, kad noķertās zivis var atlaist jūrā, kā paredzēts 1.a punktā. Lai panāktu, ka visā Skagerakā piemēro vienus un tos pašus noteikumus, Komisija pirms šādu deleģēto aktu pieņemšanas nodrošina pienācīgu koordināciju ar visām personām, kuras ir saistītas ar zveju Skagerakā. .

Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 16. pantu. [Gr. 17]

4. pants

Īpaši nosacījumi kvotu pārvaldībā

1.   Visas nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi guvuši no 3. pantā minētajiem krājumiem, uzskaita attiecībā pret karoga dalībvalsts kvotu, kas piemērojama katram attiecīgajam krājumam vai krājumu grupai, neatkarīgi no izkraušanas vietas.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas kuģiem, kas darbojas Skagerakā, ir pieejama kvota zvejai no krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums un no kura minētie kuģi var gūt nozveju, ņemot vērā šo kuģu iespējamo nozvejas sastāvu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, uz kuriem paturētas zivis, kuru zvejai dalībvalstij nav kvotas, nekavējoties pārtrauc zveju un atgriežas ostā. [Gr. 18]

5. pants

Rīkošanās ar zivju mazuļiem

1.   Ja krājumam, uz kuru attiecas 3. pants, ir noteikts minimālais saglabāšanas references izmērs, no minētā krājuma nozvejotus īpatņus, kas nav sasnieguši minimālo saglabāšanas references izmēru, ir atļauts pārdot tikai pārstrādei zivju miltos, dzīvnieku barībā vai citos produktos, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, vai izmantošanai labdarības mērķiem . Ja šādas nozvejas nepieciešams glabāt uz sauszemes pirms to realizēšanas, tās glabā atsevišķi no nozvejām, kuru izmēri ir lielāki par minimālajiem saglabāšanas izmēriem. [Gr. 19]

2.   Minimālie saglabāšanas references izmēri krājumiem Skagerakā ir noteikti II pielikumā.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu ar kuriem groza II pielikumu, pamatojoties uz zinātniskās informācijas progresu , lai pēc apspriešanās ar visām personām, kas saistītas ar zveju Skagerakā, nodrošinātu, ka minimālie saglabāšanas references izmēri atbilst attiecīgās sugas izmēram briedumā, un atbilstoši pārskatītu linuma acs izmērus. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija cenšas noteikt ar Norvēģiju kopīgus minimālos saglabāšanas references izmērus, lai radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. [Gr. 20]

Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 16. pantu.

6. pants

Zvejas rīku specifikācijas

1.   Ir aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādu grunts trali, dāņu vadu, rāmja trali vai līdzīgu velkamu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir mazāks par 120 mm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta:

a)	drīkst izmantot zvejas rīkus ar tādām pašām selektivitātes īpašībām, kādas piemīt 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem un kas apstiprinātas izpētes zvejas reisos vai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) novērtējumā;

b)

zvejojot pelaģisko sugu un rūpnieciskās zvejas sugu zivis, drīkst izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir vienāds vai mazāks par 32 mm, ja vairāk nekā 50 % ; taču, ja jebkurā brīdī zvejas reisa laikā mazāk nekā 80 % uz kuģa paturētās nozvejas veido viena vai vairākas pelaģiskās sugas vai rūpnieciskās zvejas sugas , zvejas kuģis atgriežas ostā . [Gr. 21]

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai lemtu par zvejas rīkiem, tostarp pie šiem rīkiem piestiprinātām selektīvām ierīcēm, ko drīkst izmantot, jo tiem ir līdzvērtīgas selektivitātes īpašības kā 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. pantu.

7. pants

Zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

1.   Zvejas kuģi, kas darbojas Skagerakā, ikvienā konkrētā zvejas reisā izmanto tikai vienu zvejas rīku.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas kuģi drīkst izmantot 6. panta 1. punktā un 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītos zvejas rīkus jebkādā kombinācijā.

3.   Kuģi, kas minēti 1. punktā, var turēt uz kuģa vairāk nekā vienu zvejas rīku, ja tie uzglabā neizmantotos zvejas rīkus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 47. pantu.

8. pants

Zvejas reisi, ko veic Skagerakā un citos apgabalos

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 4., 15. panta, 19. panta 1. punkta, 35., 36. un 37. panta, šo nodaļu piemēro attiecībā uz visu kuģa zvejas reisu, t. i., arī apgabalos, kas nav Skageraks.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro citos apgabalos tikai tad, ja minētais kuģis vienā un tajā pašā zvejas reisā zvejo gan Skagerakā, gan kādā citā apgabalā.

III NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

9. pants

Saistība ar citām regulām

Šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus piemēro papildus pasākumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (10), Padomes Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (11) un Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ja vien šīs nodaļas pantos nav noteikts citādi.

10. pants

Iepriekšējs paziņojums

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta, Savienības zvejas kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem paturētas zivis no krājumiem, uz ko attiecas šīs regulas 3. pants, divas stundas pirms ieiešanas ostā paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā norādīto informāciju.

2.   Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1010/2009 (12) 1. panta, trešo valstu zvejas kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem paturētas zivis no krājumiem, uz ko attiecas šīs regulas 3. pants, divas stundas pirms ieiešanas ostā paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostu tie vēlas izmantot, Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punktā norādīto informāciju.

11. pants

Attālā elektroniskā novērošana

1.   Dalībvalstīs darbojas attālās elektroniskās novērošanas (Remote Electronic Monitoring, REM) sistēma, ar ko uzrauga zvejas darbības, kuras veic dalībvalstu karoga kuģi, kas darbojas Skagerakā.

2.   Lai Zvejas kuģim, kura lielākais garums ir 12 metri vai vairāk būtu un kurš veic zvejas darbības tajā Skageraka daļā, kas ietilpst Savienības ūdeņos, ir , atļauts atstāt ostu, ja pirms tam uz tā ir uzstādīta pilnībā funkcionējoša REM sistēma, kura sastāv no pietiekama skaita slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameru kamerām , globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), un sensoriem un pārraidīšanas iekārtas (CTE) .

3.   Šā panta 2. punktu piemēro saskaņā ar šādu grafiku:

a)	Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 15 metri vai vairāk, – no 2014. gada 1. janvāra 2015. gada 1. janvāra;

b)	Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, – no 2015. gada 1. jūlija 2016. gada 1. jūlija.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par šādiem REM aspektiem: sistēmas drošums, sistēmas specifikācijas, ierakstāmie un apstrādājamie dati, REM izmantošanas uzraudzība vai jebkuri citi elementi, kas vajadzīgi sistēmas funkciju nodrošināšanai. CCTV ierakstītie dati tiek automatizēti, izmantojot attēlu pazīšanas programmatūru, un tos apstrādā atbilstīgi piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem un principiem.

5.     Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds nodrošina atbalstu slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameru, globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), sensoru un pārraidīšanas iekārtas uzstādīšanā.

6.     Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par šādiem REM aspektiem: sistēmas drošums, sistēmas specifikācijas, ierakstāmie un apstrādājamie dati, REM izmantošanas uzraudzība vai jebkuri citi elementi, kas vajadzīgi sistēmas funkciju nodrošināšanai.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. pantu. 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru . [Gr. 22]

12. pants

Kontroles un inspekcijas plāns

1.   Lai nodrošinātu šajā regulā minēto nosacījumu ievērošanu, dalībvalstis sešu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā nosaka kontroles un inspekcijas pasākumus saskaņā ar III pielikumu.

2.   Kontroles un inspekcijas pasākumus iekļauj Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantā paredzētajā valsts veiktas kontroles rīcības programmā, kura piemērojama mencas krājumu pārvaldības daudzgadu plānam, kas izklāstīts Regulā (EK) Nr. 1342/2008.

13. pants

Tranzīts

Zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Skageraku un uz kuriem paturētas zivis, kas nozvejotas apgabalos, kas nav Skageraks, nostiprina un uzglabā zvejas rīkus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 47. pantu.

IV NODAĻA

PĀRSKATĪŠANA

14. pants

Dalībvalstu ziņojumi

Attiecīgās dalībvalstis trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā līdz …  (13) un pēc tam reizi trijos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu. Pirmajā ziņojumā īpašu uzmanību pievērš dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar kuriem līdz minimumam samazina nevēlamu sugu un tādu zivju nozveju, kuras nav sasniegušas minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts II pielikumā. [Gr. 23]

15. pants

Plāna novērtēšana

Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, kas minēti 14. pantā, un saistībā ar zinātnisko ieteikumu kā arī uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK), Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Ziemeļjūras reģionālās konsultatīvās padomes ieteikumiem, Komisija nākamajā gadā pēc ziņojumu saņemšanas novērtē pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un zvejniecībām. Pirmajā novērtējumā īpašu uzmanību pievērš tam, vai šajā regulā paredzētie pasākumi ir pietiekami sekmējuši krājumu ilgtspējīgu saglabāšanu un vai ir nepieciešami papildu pasākumi, ar kuriem līdz minimumam samazina nevēlamu sugu un tādu zivju nozvejas, kuras nav sasniegušas minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts II pielikumā, kā arī sociālekonomiskajai ietekmei uz zivsaimniecības nozari. [Gr. 24]

V NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

16. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā un 5. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku triju gadu laikposmu no …  (14). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms triju gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 25]

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3. panta 4. punktā un 5. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 4. punktu un 5. panta 3. punktu pieņemts deleģētais aktsstājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VI NODAĻA

GROZĪJUMI

18. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 850/98

Regulu (EK) Nr. 850/98 groza šādi:

1)	vārdu “Skageraks” svītro no 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, 35. panta un IV pielikuma virsraksta;

2)	regulas 38. pantu svītro;

3)	X pielikuma B daļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “B. KONKRĒTU LINUMA ACS IZMĒRU KOMBINĀCIJU IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI KATEGATĀ”.

19. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1342/2008

Regulu (EK) Nr. 1342/2008 groza šādi:

1)	regulas 11. panta 1. punktam pievieno šādu otro daļu: “Pirmajā daļā minēto zvejas piepūles režīmu no 2013. gada 1. janvāra 2014. gada 1. janvāra nepiemēro Skagerakā.”; [Gr. 26]

2)

regulas 12. panta 5. punktam pievieno šādu otro daļu: “Kad Skageraks ir izslēgts no zvejas piepūles režīma saskaņā ar 11. panta 1. punkta otro daļu, zvejas piepūli, kas var būt saistīta ar Skageraku un kas tika izmantota zvejas piepūles sākuma līmeņa noteikšanā, vairs neņem vērā maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanā.”

VII NODAĻA

ATKĀPES

20. pants

Atkāpes no Regulas (EK) Nr. 847/96

1.   Atkāpjoties no:

a)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 3. punkta, ja vairāk nekā 75 % kvotas zvejai no krājuma, uz kuru attiecas šīs regulas 3. pants, ir izmantoti pirms kvotas piemērošanas gada 31. oktobra, dalībvalsts, kurai šāda kvota bija iedalīta, var lūgt Komisijas atļauju izkraut papildu daudzumus zivju, kas iegūti no tā paša krājuma un nākamajā gadā jāatvelk no minētā krājuma kvotas, norādot vajadzīgo papildu daudzumu (aizņēmums), un

b)	Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punkta, dalībvalsts, kurai iedalīta attiecīgā kvota, pirms kvotas piemērošanas gada 31. oktobra var lūgt Komisiju ieturēt daļu no kvotas, lai to pārceltu uz nākamo gadu (uzkrājums).

Daudzumi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nepārsniedz:

i)	2013. gadā 2014. gadā 20 % attiecīgās kvotas,

ii)	2014. gadā 2015. gadā 15 % attiecīgās kvotas un

iii)	no 2015. gada 2016. gada 10 % attiecīgās kvotas. [Gr. 27]

2.   Papildu daudzumu, ko dalībvalsts aizņēmusies saskaņā ar 1. punktu, neuzskata par atļauto izkrāvumu pārsniegumu, lai veiktu atvilkumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pantu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV C 11, 15.1.2013., 87. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 16. aprīļa nostāja.

(3)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(5)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(6)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(7)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp

(8)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp

(9)  OV L 318, 7.12.1984., 23. lpp.

(10)  OV L 286, 29.10.2008., 1.lpp

(11)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp

(12)  OV L 280, 27.10.2009., 5. lpp.

(13)   Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(14)   Šīs regulas spēkā stāšanās datums.