11.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/48


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam”

COM(2013) 751 final – 2013/0365 (COD)

(2014/C 177/09)

Galvenais ziņotājs: Pezzini

Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 304. pantu attiecīgi 2013. gada 10. decembrī un 2013. gada 18. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) par tematu:

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam”

COM(2013) 751 final – 2013/0365 (COD).

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 495. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 21. un 22. janvārī, iecēla Pezzini kgu par galveno ziņotāju un ar 112 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, ciktāl tā nodrošina ES tiesību avotu noteiktību, tiecas sasniegt vienkāršošanas un efektivitātes palielināšanas mērķi, kā arī garantē demokrātiskas kontroles pilnvaru pilnīgu īstenošanu un skaidru un pārredzamu informāciju visām iesaistītajām pusēm.

1.2.

Komiteja pauž gandarījumu, ka Komisija izskatāmo priekšlikumu izstrādē ņēmusi vērā vairākas piezīmes, kas bija izteiktas Komitejas iepriekšējos atzinumos.

1.3.

Komiteja konstatē, ka Komisijas priekšlikums saistīts ar izmaiņām vairāk nekā 80 tiesību aktos – kā regulās, tā direktīvās, un ir sarūgtināta, ka nespēj izvērtēt katru tiesību aktu, ņemot vērā aplūkoto jautājumu daudzveidību tādās jomās kā:

tīkli,

saturs un tehnoloģijas komunikāciju nozarē,

iniciatīvas klimata jomā,

enerģētika,

uzņēmējdarbība un rūpniecība,

vide,

statistika,

iekšējais tirgus un pakalpojumi,

mobilitāte un transports,

veselība un patērētāji,

humānā palīdzība.

1.4.

Komiteja iesaka turpināt rūpīgi izvērtēt mērķus, saturu, pilnvaru deleģēšanas apjomu un ilgumu, lai nodrošinātu, ka tiek pilnīgi īstenota gan demokrātiska kontrole ES līmenī, gan ES likumdošanas procesā garantētās valstu parlamentu prerogatīvas un funkcijas. Komiteja uzskata, ka ir viennozīmīgi jādefinē, pilnībā ņemot vērā ES Tiesas interpretāciju, jēdzieni “nebūtisks pasākums” un “deleģētās pilnvaras”.

1.5.

Komiteja uzsver, ka svarīgi ir šādi aspekti:

Eiropas Parlamenta (EP) pilnīga līdzdalība,

komitoloģijas procedūru racionalizācija un vienkāršošana,

plašāka informēšana gan attiecībā uz pilnvaru nodošanu komitejām, gan pasākumiem, kas noteikti visos procedūras posmos,

pilnīga informācijas pieejamība iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

1.6.

Komiteja atkārtoti norāda, ka komitoloģijas procedūrām jābūt pēc iespējas pārredzamākām un saprotamākām visiem ES iedzīvotājiem, jo īpaši izskatāmo tiesību aktu tiešajiem adresātiem.

1.7.

Komiteja atgādina, ka pilnībā jāpiemēro Lisabonas līguma 8. a) pants, kas paredz lēmumu pieņemšanu iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, tādējādi nodrošinot pilnīgu informācijas pieejamību iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

1.8.

Visbeidzot, Komiteja aicina izvērtēt jauno reglamentējošo noteikumu piemērošanas ietekmi un regulāri ziņot Parlamentam, Padomei un arī Komitejai par iedarbību, pārredzamību un informācijas izplatīšanu.

2.   Ievads

2.1.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, proti, vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, kas papildina vai groza nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, izmantojot procedūru, kura paredzēta LESD 290. pantā (deleģēšanas procedūra), tika nodalītas no pilnvarām, kas piešķirtas Komisijai saskaņā ar 291. pantā paredzēto procedūru – pieņemt tā saucamos īstenošanas aktus jeb vienotus noteikumus, kā jāīsteno juridiski saistoši ES akti.

2.1.1.

Deleģēšanas pilnvaru īstenošana noteikta tādos nesaistošos tiesību aktos kā:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošana” (1),

2006. gadā pieņemtā iestāžu kopējā vienošanās par deleģētajiem aktiem,

87.a un 88. pantā Parlamenta regulā, kas grozīta ar 2012. gada 10. maija lēmumu (2).

2.2.

EESK 2008. gada atzinumā par regulatīvo kontroles procedūru (3) atgādināja, ka jau 2006. gada jūlijā (4) Padome grozīja lēmumu, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5), līdzšinējo sistēmu papildinot ar jaunu procedūru – regulatīvo kontroles procedūru.

2.2.1.

Šī procedūra likumdevējam sniedz iespēju iebilst pret “neīstu” tiesību aktu pieņemšanu (t. i., pret tādu vispārēja rakstura pasākumu pieņemšanu, kas groza nebūtiskus koplēmuma procedūrā pieņemta pamatakta noteikumus), ja likumdevējs uzskata, ka ar ierosināto pasākumu tiek pārsniegtas tiesību pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras vai ka ierosinātais pasākums neatbilst attiecīgā tiesību akta mērķim vai saturam, vai arī nav ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.

2.2.2.

Runa ir par tipiskiem pasākumiem komitoloģijas procesā, kuri ir noteikti Padomes Lēmumā 1999/468/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK, un kuri paredz, ka īstenošanas pasākumu priekšlikumus Komisijai jāiesniedz komitejām, kuras sastāv no dalībvalstu ierēdņiem un darbojas atbilstoši piecām komitoloģijas procedūrām: apspriešanās, pārvaldība, regulatīvā procedūra, regulatīvā kontroles procedūra un drošības procedūra. Komisija jau 2006. gada decembrī par šo tematu pieņēma 25 priekšlikumus (6), par kuriem Komiteja ir izstrādājusi atzinumu (7).

2.3.

Regulatīvā kontroles procedūra tika izmantota, lai pieņemtu īstenošanas pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus leģislatīvā pamataktā. Pagaidu kārtā laikā no 2009. gada līdz 2014. gadam Komitoloģijas lēmuma 5. a pants un regulatīvā kontroles procedūra paliek spēkā līdz brīdim, kad deleģēto aktu režīmam būs pielāgoti spēkā esošie noteikumi, proti, virkne regulu, direktīvu un lēmumu.

2.4.

EESK nesen pauda savu viedokli (8) par diviem “omnibus” regulu priekšlikumiem 12 dažādās jomās; minētajā atzinumā Komiteja atbalstīja iniciatīvu, jo tā “nepieciešama Savienības tiesību avotu drošībai” un “tās mērķis ir vienkāršošana un efektivitāte”. Tomēr Komiteja ieteica Padomei un Parlamentam “rīkoties ar vislielāko rūpību un sīki izvērtēt visus tiesību aktus, uz kuriem minētā pielāgošana attiecas”, tostarp 165 tiesību aktus, uz kuriem sākotnēji attiecās regulatīvā kontroles procedūra, bet tagad – jaunais deleģēto aktu režīms.

2.5.

EESK atgādina, ka nesen ir pieņēmusi sīki izstrādātu ziņojumu par deleģēšanas procedūru, un šā atzinuma izpratnes nolūkos iesaka to ņemt vērā.

3.   Komisijas priekšlikumi

3.1.

Izskatāmajā priekšlikumā izmantota tā pati metodoloģiskā pieeja kā iepriekšējos priekšlikumos, kā arī noteikti reglamentējošie noteikumi.

3.2.

Ierosinātie reglamentējošie noteikumi attiecas uz grozījumiem 76 tiesību aktos (kā regulās, tā direktīvās), kas skar dažādas jomas. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņošanu ar LESD noteikumiem, ir paredzēts grozīt un atcelt attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 66/2010 un (EK) Nr. 1221/2009 par vidi, Direktīvā 97/70/EK par transportu, Regulā (EK) Nr. 1333/2008 un Direktīvā 2002/46/EK par veselību un patērētājiem (9), kā arī Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, ciktāl tā nodrošina ES tiesību avotu noteiktību, tiecas sasniegt vienkāršošanas un efektivitātes palielināšanas mērķi, kā arī garantē Eiropas Parlamenta un Padomes demokrātiskas kontroles pilnvaru pilnīgu īstenošanu.

4.2.

Lai gan Komiteja atzinīgi vērtē to, ka izskatāmo priekšlikumu izstrādē ir ņemtas vērā vairākas piezīmes, kas izteiktas tās iepriekšējos atzinumos, tomēr vēlreiz uzsver nesen pausto viedokli, ka “saskaņā ar LESD 290. pantu deleģēšanas pilnvaru ilgums ir konkrēti nosakāms ar leģislatīvo pamataktu un ka līdz šim, ar dažiem retiem izņēmumiem, deleģēšanu principā paredz uz konkrētu termiņu, ko vajadzības gadījumā var pagarināt, sagatavojot ziņojumu par deleģējuma īstenošanu” (10).

4.3.

EESK atgādina, ka arī Eiropas Parlaments 2010. gada 5. maija rezolūcijā par likumdošanas deleģēšanas pilnvarām vērsa uzmanību uz pilnvaru nodošanas jutīgo raksturu un uzsvēra, ka “atbilstoši LESD 290. pantam katrā pamataktā ir skaidri un precīzi jānorāda deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums”. Komiteja uzskata, ka minētie elementi arī ļaus pilnībā īstenot prerogatīvas un funkcijas, kas ES tiesību aktos ir garantētas valstu parlamentiem.

4.4.

Turklāt EESK uzskata, ka deleģēšanas izmantošana būtu jāapstiprina tikai tad, ja 290. panta izpratnē vajag “pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus”; īstenošanas aktu gadījumā jāatsaucas uz LESD 291. panta noteikumiem, bet akti, kas ietver “būtiskus elementus kādā jomā”, ir jāizslēdz no pilnvaru deleģēšanas. Turklāt jēdziens “nebūtiski elementi” vēl ir jādefinē, kā arī būtu precīzi jāizvērtē šā mehānisma darbība.

4.5.

Šajā sakarā EESK atgādina savus ieteikumus Komisijai “izdarīt izmaiņas “kopus pielāgošanas” procesā tā, lai vairāk tiktu ņemtas vērā dažu tiesību pamataktu īpatnības” (11) un ņemt vērā Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju attiecībā uz jēdzienu “nebūtisks pasākums” un “deleģētās Komisijas pilnvaras”.

4.6.

Komiteja uzsver, ka svarīgi ir šādi aspekti:

pilnībā jāpiedalās EP, kam ir tiesības pēdējā instancē noraidīt lēmumu,

jāsniedz plašāka informācija EP un Padomei par komitejām un visiem tām iesniegtajiem pasākumiem visos procedūras posmos,

jāpiešķir Parlamentam lielāka nozīme, ieviešot saskaņošanas procedūru starp EP un Padomi, ja EP sniedzis negatīvu atzinumu.

4.7.

Saskaņā ar agrāk teikto Komiteja vēlreiz apstiprina, ka “komitoloģijas procedūrām, kurās iesaistās vienīgi Komisijas un dalībvalstu pārstāvji un kuras ir paredzētas pārvaldībai, konsultācijai vai noteikumu ieviešanai, kas izriet no tiesību aktu uzraudzības un piemērošanas, jābūt pārredzamākām un saprotamākām visiem, bet jo īpaši tiem, uz kurām šie akti attiecas” (12).

4.8.

EESK uzskata, ka svarīgi ir regulāri izvērtēt jauno ierosināto reglamentējošo noteikumu piemērošanas ietekmi un periodiski ziņot Parlamentam, Padomei un Komitejai par to, cik iedarbīga, pārredzama un izplatīta ir informācija par visiem deleģētiem Kopienas tiesību aktiem. Minētajai informācijai jābūt lietotājdraudzīgai un pieejamai, lai varētu uzraudzīt šo procesu, kas ietver gan reglamentēšanu, gan arī pareizu ieviešanu.

4.9.

Tāpēc Komiteja atgādina, ka arī šajā gadījumā pilnībā jāpiemēro Lisabonas līguma 8.a pants, kas paredz lēmumu pieņemšanu iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, tādējādi nodrošinot pilnīgu informācijas pieejamību iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

Briselē, 2014. gada 21. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  COM(2009) 673 final, 9.12.2009.

(2)  Dokuments A7-0072/2012.

(3)  OV C 224, 30.8.2008., 35. lpp.

(4)  Lēmums 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006.).

(5)  Lēmums 1999/468/EK (OV L 184, 17.7.1999.).

(6)  Dokumenti ar numuru no COM(2006) 901 final līdz COM(2006) 926 final.

(7)  OV C 161, 13.7.2007., 45. lpp.

(8)  OV C 67, 6.3.2014., 104. lpp.

(9)  Piemēram, būtu vēlams sīkāk paskaidrot, kāpēc tiek atcelts 29. panta otrās daļas i) apakšpunkts (Kopienas procedūras par nopietnu nevēlamu blakusparādību un notikumu ziņošanu un ziņojuma paraugu) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu.

(10)  Sk. 8. zemsvītras piezīmi.

(11)  Sk. 8. zemsvītras piezīmi.

(12)  Sk. 7. zemsvītras piezīmi.