8.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/20

1.1.

EESK atzinīgi vērtē standartizētas PVN deklarācijas ieviešanu. Tas ir jauns instruments, kas pienācīgas piemērošanas gadījumā varētu mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem Eiropas Savienībā un tādējādi palīdzētu labāk izmantot vienotā tirgus potenciālu, kā arī sekmēt nodokļu iekasēšanas efektivitāti un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā. Tajā pašā laikā Komiteja aicina Komisiju neatslābināt direktīvas īstenošanas centienus.

1.2.

EESK atbalsta standarta PVN deklarāciju iesniegšanas veidu un formu maksimālu standartizāciju, kas palīdzēs samazināt birokrātiju, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiskā mērogā, tādējādi padarot tos konkurētspējīgākus. Konkurences izkropļojumu iegrožošana palīdzēs novērst arī darba vietu zudumu. Tomēr šis priekšlikums ir tikai neliels pirmais solis, lai risinātu daudzās atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz PVN noteikumiem un formalitātēm. Ir labi jāapsver izmaksas un ieguvumi uzņēmumiem – jo īpaši MVU – mainot PVN ziņošanas sistēmu (un iekšējās procedūras)

1.3.

EESK norāda uz priekšlikumu, par ko Komisija paziņoja savā 2014. gada Darba programmā, un uzsver, ka daudzās atšķirības starp PVN noteikumiem un formalitātēm dažādās dalībvalstī izriet no atšķirīgiem iespēju variantiem, kas paredzēti PVN direktīvā. Izstrādājot galīgo PVN sistēmu, ir jāņem vērā ietekme uz ziņošanas sistēmām un izmaiņas iekšējās procedūrās (kas rada papildu izmaksas uzņēmumiem un iestādēm).

1.4.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu attiecībā uz prasību noteikt tehniskos datus, procedūras un definīcijas, kā arī elektroniskās iesniegšanas metodes saistībā ar standartizēto PVN deklarāciju. Tomēr Komiteja pauž bažas par mēģinājumu izmantot komitoloģijas procedūru, arī lai noteiktu principus labojumu ieviešanai deklarācijā. Tādēļ EESK ierosina minētās detaļas faktiski iekļaut direktīvas galīgajā redakcijā.

1.5.

EESK aicina Komisiju skaidrāk precizēt dažus priekšlikuma aspektus, jo īpaši iespēju dalībvalstīm iekasēt PVN priekšmaksājumus, vienlaikus pagarinot PVN deklarācijas periodu līdz ceturksnim mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir mazāks par 2 0 00  000 EUR, un ar to saistīto administratīvās kapacitātes samazināšanu valstu nodokļu iestādēm.

1.6.

EESK atbalsta principu “tikai vienreiz”, kas nodrošinātu, ka uzņēmumi sniedz informāciju valstu iestādēm tikai vienu reizi. Dati būtu vācami tādā veidā, lai valstu iestādes tos varētu izmantot gan kontroles nolūkā (cīņa pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas), gan statistikas vajadzībām. Tādējādi varētu izvairīties no dubultā pienākuma uzņēmumiem aizpildīt dažādas veidlapas un PVN deklarācijas.

1.7.

EESK iesaka dalībvalstīm labāk piemērot mehānismus, ar kuriem uzlabo uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši, nodrošinot, ka nodoklis ir jāmaksā tikai pēc tam, kad pircējs ir samaksājis rēķinu, – kas ļautu izvairīties no situācijas, kad godīgi uzņēmumi kreditē valsti, – un saglabājot atbilstīgus termiņus PVN pārmaksu atmaksāšanai. Šādu mehānismu ieviešana, pēc EESK domām, nedrīkst radīt papildu administratīvo slogu.

1.8.

EESK uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Komisija arī uzsāktu efektīvi standartizēt termiņus un laika periodus attiecībā uz visu veidu ar PVN saistītiem maksājumiem (maksājumi pa daļām, nodokļu maksājumi, pārmaksu atmaksāšana) un labojumus nodokļu deklarācijās, lai pilnībā sasniegtu priekšlikuma mērķus.

2.1.

Svarīga nozīme ir birokrātijas samazināšanai, galvenokārt MVU interesēs, jo tā ļauj uzņēmumiem koncentrēties uz faktisko uzņēmējdarbību. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir veicināt ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un uzlabot vienotā tirgus darbību. Uzņēmumu darbībai sniegtais ieguvums turpmāk var atspoguļoties uzlabojumos nodokļu iekasēšanas, publiskā sektora un valstu budžetu, kā arī sociālās kohēzijas finansēšanas jomā, sekmējot labāku piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem un efektīvu publisko pārvaldību. Sagaidāms, ka labvēlīgu ietekmi izjutīs vidējais Eiropas Savienības iedzīvotājs, kā arī MVU.

2.2.

Kā norādīts Komisijas priekšlikumā, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) veido apmēram 21 % no valsts nodokļu ieņēmumiem, un tādējādi tas dalībvalstu budžetiem ir svarīgs ieņēmumu avots. Tomēr saskaņā ar Komisijas aprēķiniem ik gadu neiekasēti paliek apmēram 12 % no potenciālajiem PVN ieņēmumiem. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis PVN iekasēšanu un cīņu pret nodokļu krāpšanu un pret nodokļu ļaunprātīgu nemaksāšanu censtos padarīt efektīvāku, vienlaikus atbalstot ikvienu iniciatīvu, kas palīdz saglabāt darba vietas.

2.3.

Ja šo priekšlikumu direktīvai, kura mērķis ir ieviest standartizētu PVN deklarāciju, pienācīgi īstenos, tas varētu uzlabot nodokļu iekasēšanas efektivitāti un sekmēt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā. Tas var palīdzēt arī risināt grūtības uzņēmumiem, kuri veic eksportu ES iekšējā tirgū.

2.4.

Pašlaik PVN deklarāciju saskaņotība ir minimāla, un, lemjot par to, kas būtu jāiekļauj minētajās deklarācijās, dalībvalstis vadās no savām īpatnībām. PVN deklarāciju sistēmas pašreizējā konfigurācija nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiskā mērogā, rodas papildu izmaksas, ko rada sarežģīta birokrātija un deklarāciju veidlapas dažādās valodās. EESK atbalsta maksimālu saskaņotību attiecībā uz veidu, kā PVN deklarācijas tiek iesniegtas.

2.5.

Izskatāmā priekšlikuma mērķis ir ieviest standartizētu PVN deklarāciju, lai visiem uzņēmumiem būtu vieglāk veikt uzņēmējdarbību un lai samazinātu administratīvo slogu. Uzņēmumi ir pauduši savu atbalstu šai idejai, un jo īpaši MVU izsaka vēlmi, lai deklarācijas nebūtu jāiesniedz tik bieži. Saskaņā ar PwC aprēķiniem (1), samazinot birokrātiju un ieviešot obligātu standartizētu PVN deklarāciju visām dalībvalstīm, ES-27 varētu iegūt neto ietaupījumus aptuveni 17,2 miljardu euro apmērā.

2.6.

Lai gan PVN deklarāciju saskaņošana nozīmētu ietaupījumus uzņēmumiem, tā nozīmētu arī, ka valstu nodokļu iestādēm būtu jāveic papildu vienreizējs ieguldījums. Saskaņā ar PwC pētījumu (2013) nodokļu administrāciju izdevumi, kas nepieciešami, lai ieviestu standartizētas PVN deklarācijas, būtu aptuveni no 800 milj. līdz 1 miljardam euro. No vidējā termiņa līdz ilgtermiņam šie izdevumi būtu jākompensē ar nodokļu iekasēšanas efektivitātes palielinājumu un efektīvāku cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļiem. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka priekšlikuma īstenošana radīs nenovēršamas izmaksas nodokļu maksātājiem (grāmatvedības programmatūru nomaiņa).

3.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko ievieš standartizētu PVN deklarāciju. Tas uzlabotu uzņēmējdarbības vidi ES vienotajā tirgū, mazinot birokrātiju un vienkāršojot PVN deklarāciju iesniegšanu dažādās valstīs. Visās valstīs vienādas PVN deklarāciju veidlapas ļaus nodokļa maksātājiem vieglāk darboties vairākos tirgos un sekmēs vienotā tirgus konkurētspēju.

3.2.

EESK uzskata, ka tas ir pareizs solis, kas jāveic, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus, saglabātu darba vietas un uzlabotu kontroles mehānismus, kad nodokļu iestādes apmainās ar informāciju savā starpā un ar uzņēmumiem. To panākt ļaus standartizētu PVN deklarāciju ieviešana. Iespēja pieprasīt papildu informāciju – ārpus tās, kas paredzēta priekšlikumā, – būtu jāparedz vienīgi tad, ja šī informācija ir būtiska, lai īstenotu nodokļu kontroli un apkarotu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

3.3.

Jāatzīmē, ka ierosinātie grozījumi ir saistīti ar kompleksām pārmaiņām, kas skars ne tikai nodokļu maksātājus, bet arī nodokļu iestādes visās dalībvalstīs, un būs nepieciešamas pašreizējo PVN deklarāciju satura un formas izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz elektronisku iesniegšanu. EESK īpaši vēlas pievērst uzmanību priekšlikumam “Ceļā uz galīgo PVN sistēmu” un uzsver, ka Komisijai būtu jāņem vērā tajā izvirzītie mērķi, jo īpaši saistībā ar izskatāmā priekšlikuma īstenošanu, lai aspekti, kas attiecas uz vienoto PVN deklarāciju, nebūtu radikāli jāmaina.

3.4.

EESK norāda, ka dažos gadījumos var rasties grūtības ar standartizētās PVN deklarācijas ieviešanu nodokļu iestāžu sistēmās, ja pilnvaras attiecībā uz tehnisko elementu noteikšanu tiks deleģētas Komisijai, jo nodokļu deklarāciju savākšanai un apstrādei tiek izmantotas dažādas sistēmas. EESK atbalsta Komisijas direktīvā ierosinātā 255.a panta tās daļas, kas paredz Komisijai nodot šādas pilnvaras: noteikt tehniskos elementus (a) apakšpunkts), definīcijas un procedūras (b) apakšpunkts) un elektroniskās drošības metodes (d) apakšpunkts). EESK arī vērš uzmanību uz iespēju izmantot neleģislatīvus pasākumus, piemēram, brīvprātīgu pieeju vai paraugprakses piemērus, lai sasniegtu priekšlikuma mērķus. Ja Komisijai tiek piešķirtas šādas pilnvaras, EESK vēlētos sniegt konsultāciju par 255.a panta detaļu noteikšanu, lai varētu pieņemt attiecīgu nostāju.

3.5.

Standartizēta PVN deklarācija ļaus dalībvalstīm operatīvi apmainīties ar informāciju un samazināt krāpšanu nodokļu jomā. Tā var arī sekmēt nodokļu iekasēšanas un budžeta konsolidācijas efektivitāti.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē elektronisko iesniegšanu (e-iesniegšanu), vienlaikus norādot uz iespējamiem sarežģījumiem dažās dalībvalstīs saistībā ar vienkāršotu datu vākšanu un apstrādi, izmantojot PVN deklarācijas un ierosināto standartizēto PVN deklarāciju. Tā var arī palielināt izmaksas dažiem uzņēmumiem, tāpēc uzņēmumiem vajadzētu arī būt iespējai iesniegt deklarācijas papīra formātā, ar nosacījumu, ka tas neapgrūtinās cīņu pret krāpšanu un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

4.1.

Uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 2 0 00  000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā, ir tiesīgi iesniegt ceturkšņa deklarācijas. EESK uzskata, ka dažām dalībvalstīm šis slieksnis ir pārāk augsts, un ierosina noteikt iespēju to pazemināt, lai dalībvalstis varētu ņemt vērā uzņēmējdarbības vides īpatnības. Attiecībā uz ierosinātajām izmaiņām 206. pantā ceturkšņa deklarāciju atļaušana varētu negatīvi ietekmēt publiskā sektora budžeta naudas plūsmas dažās valstīs. Tāpēc EESK ierosina, ka Komisijai jāsaglabā iespēja piemērot PVN maksājumus pa daļām, lai kompensētu iespējamos iztrūkumus PVN ieņēmumos sakarā ar taksācijas periodu pagarināšanu lielam skaitam nodokļu maksātāju.

4.2.

EESK atbalsta pamatdatu standartizēšanu deklarācijās un atzinīgi vērtē papildu datu un aiļu ieviešanu attiecībā uz nodokļu atskaitījumiem. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas centienus novērst priekšlikuma īstenošanu veidā, kas rada lielāku birokrātiju, ja tiek piemērota tikai standartizētās PVN deklarācijas obligātā daļa (saskaņā ar 250. pantu). EESK aicina Komisiju uzlikt dalībvalstīm par pienākumu atļaut standartizētās PVN deklarācijas iesniegšanu jebkurā Savienības valodā, jo tas samazinātu birokrātiju.

4.3.

Komiteja pauž atbalstu priekšlikumam ieviest standartizētu PVN deklarāciju, kurai būtu vienāda standarta veidlapa visām dalībvalstīm. Tāpēc EESK ierosina, ka standarta PVN deklarācijā jābūt divām daļām un ka dalībvalstis lemtu par to, vai izmantot tikai obligāto daļu saskaņā ar priekšlikuma direktīvai 250. pantu vai arī prasīt aizpildīt izvēlētos datus saskaņā ar 251. pantu. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai nodokļu iestādes varētu pieprasīt papildu informāciju gadījumos, kad šī informācija palīdzēs efektīvāk apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu. Iespēja par iepriekš noteiktu ierobežotu periodu pieprasīt papildu informāciju būtu balstīta uz pieteikumu, kas iesniegts īpaši šim nolūkam izveidotai Komisijas komitejai. EESK uzskata, ka šai informācijai vajadzētu būt vienai no standartizētās PVN deklarācijas sastāvdaļām, lai attiecībā uz obligāto daļu (250. pants) un fakultatīvo daļu (251. pants) būtu izmantojama standarta veidlapa pat tad, ja izņēmuma gadījumā tiek pieprasīta papildu informācija no nodokļa maksātājiem.

4.4.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu samazināt birokrātiju attiecībā uz uzņēmumiem, 261. panta atcelšanas rezultātā neprasot tiem divreiz sniegt ar nodokļiem saistītu informāciju. EESK aicina Komisiju izplatīt paraugprakses piemērus, lai mudinātu dalībvalstis vākt informāciju un efektīvi ar to apmainīties.

4.5.

Kad grozītā direktīva par standartizēto PVN deklarāciju būs ieviesta galīgajā veidā, nodokļu maksātājiem jādod pietiekami daudz laika, lai iegūtu informāciju un iepazītos ar jauno nodokļu deklarācijas veidlapu. EESK uzskata, ka standartizētā PVN deklarācija ir nozīmīgs jautājums, un tāpēc ir ļoti svarīgi panākt pareizo līdzsvaru starp direktīvas galīgās redakcijas kvalitāti un to, cik ātri tā tiks ieviesta. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komiteja ieteiktu vērienīgāku īstenošanas termiņu. Vienlaikus Komiteja aicina nodokļu iestādes dalībvalstīs sniegt maksimālu atbalstu nodokļu maksātājiem, iepazīstinot viņus ar dažādajiem direktīvas elementiem, piemēram, nodrošinot tiešsaistes sagatavošanas kursus.

4.6.

Jāuzsver, ka attiecībā uz PVN atmaksu dalībvalstīs ir spēkā virkne tiesību normu (termiņi, noteikumi u.c.), kas izskatāmajā priekšlikumā nav pietiekami ņemtas vērā. Direktīvas priekšlikumā arī nav pietiekami skaidri atspoguļots fakts, ka 1) dalībvalstīm ir savas sistēmas, – kas saistītas ar nodokļu deklarācijas struktūru, – lai analizētu riskus, izvēlētos uzņēmumus nodokļu pārbaudēm un atklātu krāpšanu nodokļu jomā, un 2) valstu nodokļu deklarāciju struktūra ir pielāgota vietējiem apstākļiem. EESK aicina Komisiju pilnīgi skaidri norādīt dalībvalstīm, ka tām jādara viss iespējamais, lai uzlabotu informācijas vākšanu un apmaiņu starp valstu iestādēm (muitas iestādēm, statistikas institūtiem u.c.).

4.7.

EESK atbalsta principu “tikai vienreiz”, kas nodrošinātu, ka uzņēmumi sniedz to pašu informāciju tikai vienu reizi. Detalizētus datus var vākt īpaši pamatotos gadījumos, lai varētu veikt tādas pārbaudes, kuras ir būtiskas nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas apkarošanai. Priekšlikums paredz iespēju pieprasīt informāciju, kas ļauj veikt pārbaudes tik labi, cik tas ir iespējams. Vajadzētu arī būt iespējai izmantot sniegto informāciju statistikas vajadzībām, tādējādi neprasot uzņēmumiem sniegt vienu un to pašu informāciju vairākām iestādēm un dažādos dokumentos un formātos.

4.8.

EESK uzskata, ka ES vienotā tirgus darbību palīdzētu uzlabot tas, ja nodokļu iestādes veiktu PVN atmaksu atbilstošos intervālos, vienlaikus pienācīgā līmenī nodrošinot nodokļu nemaksāšanas apkarošanu un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā. Līdzīgu ietekmi uz MVU varētu panākt, efektīvāk īstenojot principu, ka nodoklis maksājams tikai tad, kad ir apmaksāts rēķins. Tas ļautu novērst nevēlamo parādību, kad apkrāpti uzņēmumi sniedz aizdevumus valstij. Tādēļ EESK aicina Komisiju mudināt dalībvalstis ieviest šo noteikumu, kas uzlabotu uzņēmējdarbības vides pārredzamību.

4.9.

Izskatāmajā priekšlikumā direktīvai paredzēts deleģēt Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz nodokļu deklarāciju labojumiem. Vienlaikus tas piešķir dalībvalstīm tiesības veikt standartizēto PVN deklarāciju labojumus un noteikt termiņus šo labojumu veikšanai. Tā kā, pēc EESK domām, komitoloģijas ietekme uz atsevišķām dalībvalstīm šajā ziņā ir neskaidra, visi jautājumi par standartizēto PVN deklarāciju labojumiem būtu jāiekļauj pašā priekšlikumā direktīvai, un to turpmākā īstenošana būtu atsevišķo dalībvalstu kompetencē. Tajā pašā laikā EESK aicina aktīvi piedalīties ar šo direktīvu saistīto īstenošanas aktu izstrādāšanā.