21.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 341/40

1.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt bankas konta pieejamību un uzlabot tarifu salīdzināmību un mobilitāti, lai novērstu finansiālo atstumtību un lai patērētājiem kļūtu vieglāk piedalīties iekšējā tirgū.

1.2

Komiteja uzskata, ka direktīvas pieņemšana ir vispiemērotākais veids, lai panāktu šo pasākumu īstenošanu — tie labvēlīgi ietekmēs gan patērētājus, gan maksājumu pakalpojumu sniedzējus. Šie pasākumi veicinās virzību uz vienotā tirgus izveides pabeigšanu finanšu pakalpojumu jomā un palīdzēs novērst šķēršļus, kas ierobežo personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti. Tomēr šo tiesību īstenošanai ir jānotiek saskaņā ar Savienības noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, turklāt tie nedrīkst veicināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Komiteja uzskata arī, ka vislielākā uzmanība ir jāvelta subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

1.3

Tomēr tā pauž nožēlu par dažu pasākumu ierobežoto tvērumu. Tā iesaka harmonizēt visu maksājumu terminoloģiju un informācijas dokumentā ietvert ne tikai pašus svarīgākos, bet arī citus darījumus. Komiteja uzskata, ka pareizu izvēli var izdarīt tikai tad, ja ir salīdzināti tarifi, kas piemērojami visiem pamatdarījumiem, jo patērētāju vajadzības ir atšķirīgas.

1.4

Komiteja atzinīgi vērtē noteikumus, kas paredzēti pārredzamības uzlabošanai, piemēram, sasaistītos piedāvājumus, kuros patērētājam pašam ir jāvar salīdzināt dažādas maksājumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātās formulas un noteikt, kura no tām ir visizdevīgākā un vispiemērotākā viņa stāvoklim.

1.5

Tā atbalsta, ka ir jāievieš pienākums izsniegt paziņojumu par tarifiem, un vēlētos, lai šis pienākums tiktu papildināts ar pienākumu patērētāju savlaicīgi informēt par neierastu maksājumu atvilkšanu no viņa konta, lai viņam būtu iespēja veikt nepieciešamos pasākumus vai apstrīdēt šos maksājumus.

1.6

Rūpējoties par pārredzamību, Komiteja atbalsta arī neatkarīgu salīdzināšanas instrumentu izveidi un iesaka esošo vietņu reģistrā patērētājiem sniegt informāciju par iestādēm, kas atrodas visās dalībvalstīs.

1.7

EESK pozitīvi vērtē arī priekšlikumus par banku mobilitāti. Tā uzskata, ka būtu jāizskata iespējas izveidot “pārnesamu” konta numuru un būtu sistemātiski jāievieš automātiskas darījumu pāradresēšanas operācijas (1). Pirms minētajiem pasākumiem būtu jāveic neatkarīga analīze.

1.8

Komiteja vērš uzmanību arī uz to, ka svarīga ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju personāla apmācība, jo informācija ir nepieciešama, bet nav pietiekama. Tā uzsver arī, ka ir nepieciešama izglītība finanšu jomā un to varētu sniegt, piemēram, neatkarīgas patērētāju apvienības (2).

1.9

EESK viennozīmīgi atbalsta noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai katram Eiropas iedzīvotājam būtu bankas konts ar pamatpakalpojumiem, jo iespējas izmantot banku pakalpojumus mūsdienās ir viena no iekļautības sastāvdaļām.

1.10

Komiteja rezervēti raugās uz noteikumu, ka katrā dalībvalstī jānorīko “vismaz viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs”, jo šāds ierobežojums var radīt situāciju, ka patērētājiem nav izvēles, jo nav neviena konkurējoša piedāvājuma.

1.11

EESK uzskata, ka reālās izmaksas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai sasaistītās izmaksas ir samērīgas, jo konta pastāvēšana un apkalpošana nevar notikt bez maksas, un uzsver nepieciešamību regulēt izmaksas, kas saistītas ar maksājumu problēmām.

1.12

EESK piekrīt Komisijas viedoklim par nepieciešamību paredzēt pārraudzību un atturošas sankcijas tajos gadījumos, kad netiek ievēroti direktīvas noteikumi. Komiteja uzsver, ka kontroles efektivitāte ir atkarīga no tā, vai uzticēto pienākumu veikšanai ir piešķirti atbilstoši līdzekļi.

1.13

Tā atgādina, ka Komiteja atbalsta alternatīvās strīdu risināšanas sistēmas, taču tām ir jābūt neatkarīgām.

2.1

Komisija 2013. gada 8. maijā iepazīstināja ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām.

2.2

Šis priekšlikums ir loģisks turpinājums beidzamo gadu iniciatīvām, kuras vērstas uz maksājumu pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, kas ir Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnosacījums.

2.3

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, kura mērķis ir novērst personu brīvas pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites šķēršļus.

2.4

Komisija konstatē, ka saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm 58 miljoniem patērētāju Eiropas Savienībā nav bankas konta, bet aptuveni 25 miljoni no viņiem tādu vēlētos.

2.5

Komisija konstatē, ka ekonomikā notiek virzība uz skripturāliem un bezskaidras naudas darījumiem, kas skar uzņēmumus, patērētājus un administrāciju, bet tā nepiedāvā nevienu risinājumu plašākai bezskaidras naudas operāciju izmantošanai.

2.6

Šajā kontekstā tā uzskata, ka bankas konta izmantošana un piekļuve šiem finanšu pakalpojumiem ir nepieciešama, lai patērētāji varētu izmantot visas vienotā tirgus iespējas un lai būtu iespējams nodrošināt viņu finansiālo un sociālo iekļautību.

2.7

Tā norāda arī, ka pašreizējie vienotajā tirgū pastāvošie apstākļi var atturēt dažus maksājumu pakalpojumu sniedzējus no investīcijām jaunos tirgos.

2.8

Komisija vēlas novērst šos šķēršļus un šā mērķa sasniegšanas nolūkā ierosina:

2.9

Pēc Komisijas domām, minēto pasākumu rezultātā iekšējais tirgus iegūs pilnīgu funkcionalitāti finanšu pakalpojumu jomā un tie palīdzēs šo tirgu attīstīt. Patērētājiem kļūs vieglāk salīdzināt Savienībā pastāvošo piedāvājumu un pārvietoties tās teritorijā. Tiks panākta maksājumu pakalpojumu sniedzēju vienlīdzība un viņu labā tiks vienkāršotas procedūras un harmonizēti noteikumi jaunu tirgu meklēšanai.

3.1

EESK piekrīt Komisijas veiktajai analīzei par konstatētajiem šķēršļiem un par nepieciešamību pabeigt finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveidi. Tā uzskata, ka ikvienam patērētājiem ir jābūt iespējai atvērt bankas kontu un iegūt tā izmantošanas līdzekļus, jo bankas pakalpojumu pieejamība ir viena no iekļautības sastāvdaļām, kas ir nepieciešama iecerētā mērķa sasniegšanai.

3.2

Komiteja atbalsta arī priekšlikumus, kuru mērķis ir novērst maksājumu kontu tarifu nepārredzamību un uzlabot mobilitāti. Tā uzskata, ka šie priekšlikumi veicina konkurenci patērētāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju interesēs.

3.3

EESK uzskata, ka direktīvas pieņemšana ir vispiemērotākais veids, kā panākt šo pasākumu īstenošanu, un Komisija ir pareizi secinājusi, ka ieteikums nav sniedzis gaidītos rezultātus un ka brīvprātīgā rīcība nav bijusi pietiekama.

4.1.1

Terminoloģija. EESK pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu harmonizēt tarifu jomā izmantoto terminoloģiju. Šī harmonizācija ir nepieciešama, lai tā patērētājiem kļūtu saprotamāka un viņiem būtu vieglāk izdarīt salīdzinājumus. Komiteja tomēr pauž bažas par pasākuma tvēruma ierobežojumu un aicina saskaņot visu tarifu terminoloģiju.

4.1.1.1

Komiteja ņem vērā, ka visu dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm būs pienākums sagatavot pagaidu sarakstus, kas jānosūta Komisijai. Tā uzskata, ka to izstrādē ir nepieciešams iesaistīt patērētāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju apvienības, kā arī pašus patērētājus, lai nodrošinātu, ka izvēlētie termini ir patiešām visiem saprotami.

4.1.1.2

Komiteja aicina pievērst uzmanību tam, ka izvēlētajam terminam būs jāattiecas uz identiskiem pakalpojumiem visās iestādēs.

4.1.2

Tarifu informācijas dokumenti un glosārijs. EESK atzinīgi vērtē maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikto pienākumu pirms līguma noslēgšanas izsniegt informācijas dokumentu par tarifiem, kurā būtu ietverts visraksturīgāko pakalpojumu saraksts, un atbalsta noteikumu, kura mērķis ir visu laiku nodrošināt bezmaksas piekļuvi šim dokumentam iestāžu interneta vietnēs. Tā iesaka saskaņot šā saraksta noformējumu. Komiteja ierosina arī šo noteikumu par informāciju papildināt ar pienākumu izsniegt patērētājiem jaunu informatīvu dokumentu tad, kad tiek veikta tarifu maiņa.

4.1.2.1

Tomēr tā uzskata, ka informatīvajā dokumentā ir jāietver visi tarifi. Komitejas skatījumā tikai visraksturīgāko tarifu ietveršana nedod patērētājiem iespēju viegli salīdzināt dažādu uzņēmumu piedāvājumu — šī salīdzināšana ir jāveic atkarībā no viņu vajadzībām. Katram patērētājam ir savas vajadzības, un tās ne vienmēr atbilst sarakstā piedāvātajiem pakalpojumiem.

4.1.2.2

Ja tiktu ietverti visi tarifi, Komiteja iesaka harmonizēt visu informatīvā dokumenta rubriku noformējumu. Tā iesaka harmonizēt noformējumu arī pēc darījumu veida (par mēnesi, gadu, atkarībā no darījuma), lai būtu vieglāk salīdzināt.

4.1.2.3

Rūpējoties par pārredzamību un būdama pārliecināta, ka patērētājam ir jābūt iespējai izprast, vai viņam atkarībā no savām vajadzībām ir izdevīgi vai nav izdevīgi slēgt līgumu par piedāvāto pakalpojumu paketi, Komiteja atzinīgi vērtē pienākumu informatīvajā dokumentā sniegt detalizētu pārskatu par piedāvājumu.

4.1.2.4

Tā pozitīvi vērtē arī pienākumu informatīvajā dokumentā un konta izrakstā izmantot harmonizētu terminoloģiju, lai šie dokumenti kļūtu saprotamāki.

4.1.2.5

EESK ņem vērā arī glosāriju nodrošināšanu. Tomēr tā uzskata, ka prioritāte ir skaidru un saprotamu terminu izmantošana informatīvajos dokumentos.

4.1.3

Paziņojums par tarifiem. EESK atbalsta pienākumu vismaz reizi gadā visus patērētājus ar paziņojuma palīdzību informēt par visiem piemērotajiem tarifiem. Šī informācija dos patērētājiem iespēju rēķināties ar to pakalpojumu sniegšanas izmaksām, kas viņiem tiek pārdoti, un izvēlēties piemērotus produktus. Komiteja uzskata, ka tas ir absolūtais minimums un ka šim ir jābūt bezmaksas paziņojumam.

4.1.3.1

Tomēr tā uzsver, ka būtu interesanti šo pasākumu papildināt ar pienākumu, kas liktu maksājumu pakalpojumu sniedzējam pirms neierastu maksājumu atskaitīšanas no konta savlaicīgi sniegt informāciju par izmaksām, lai patērētāji varētu veikt pasākumus, kas nepieciešami pirms to atskaitīšanas, papildināt kontu, pārbaudīt, vai nav nepieciešams tos apstrīdēt.

4.1.4

Salīdzināšanas vietne. EESK atbalsta informācijas sniegšanu par bankas tarifiem, izmantojot akreditētas vai publiskas valstu interneta vietnes. Šis pasākumus uzlabos patērētāju informētību, ja vien tiks nodrošināts, ka salīdzināšanas vietnes ir neatkarīgas un pilnīgas. Komiteja uzskata, ka ir jāvelta uzmanība šo vietņu finansēšanai. Komiteja vēlas arī zināt, kā tiks ieviesti šie instrumenti, it īpaši, kāda veida dati tiks sniegti, vai cenas tiks norādītas tikai par atsevišķām operācijām un pakalpojumiem, vai arī būs iespēja veikt aprēķinus atbilstoši personalizētam profilam.

4.1.4.1

Komiteja aicina pievērst uzmanību tam, ka īpaša vērība ir jāvelta nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiks akreditēti privātie pakalpojumu sniedzēji. Tā uzskata, ka šī akreditācija ir jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4.1.4.2

Komiteja uzskata arī, ka salīdzināšanas vietnēs ir jāizmanto harmonizētā terminoloģija.

4.1.4.3

Komiteja iesaka, ka reģistrā ir jāuzskaita citu dalībvalstu reģistri vai jāietver saite uz tiem, lai patērētājiem būtu viegli piekļūt visu Savienībā esošo iestāžu tarifiem. Šāda piekļuve jo īpaši būs noderīga migrējošajiem iedzīvotājiem.

4.2.1

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir veicināt banku mobilitātes uzlabošanos. Tas ir nepieciešams, jo pastāv psiholoģiski un tehniski šķēršļi, kas ierobežo mobilitāti.

4.2.2

Komiteja tomēr uzskata, ka būtu jāveic neatkarīgs pētījums par iespēju ieviest pārnesamu konta numuru — šāds risinājums būtu visefektīvākais, jo tādējādi būtu iespējams panākt pilnīgu mobilitāti.

4.2.3

Tā ir pārliecināta, ka visām maksājumu iestādēm būtu jāievieš vismaz automātiskas pāradresēšanas sistēma 15 mēnešu posmam, lai ņemtu vērā gada laikā veiktos norēķinus.

4.2.4

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir noteikusi ar konta maiņas pakalpojuma sniegšanu saistīto maksājumu iekasēšanas kārtību, lai tiem nebūtu atturošs raksturs.

4.2.5

EESK uzsver, ka joprojām pastāv citi šķēršļi, it īpaši dažu krājproduktu pārvedumu izmaksas un hipotekārā kredīta pastāvēšana.

4.2.6

Tā konstatē, ka informācija par šo mobilitātes atbalsta instrumentu eksistenci ir noteicoša. EESK uzskata, ka patērētāja izvēlētajai bankai ir jābūt vienīgajam saziņas partnerim.

4.2.7

Komiteja uzskata, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēju personālam, īpaši aģentūru klientus apkalpojošajiem darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem, lai sniegtu palīdzību banku mobilitātes jautājumos, un patērētāju apvienībām ir jāveic izglītošana finanšu jomā.

4.3.1

EESK viennozīmīgi atbalsta Komisijas pieeju. Tā uzskata, ka visiem patērētājiem jābūt iespējai izmantot maksājumu kontu ar pamatpakalpojumiem, lai viņi varētu piekļūt visiem ikdienas dzīvē nepieciešamajiem bankas pakalpojumiem laikā, kad bezskaidras naudas norēķini iegūst arvien lielāku nozīmi. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi, lai bankas paziņotu par šā pakalpojuma pastāvēšanu.

4.3.2

Savukārt rezervēti tā raugās uz piedāvājumu ierobežojošo noteikumu par “vismaz vienu maksājumu pakalpojumu sniedzēju” katras dalībvalsts teritorijā. Ja tikai viena iestāde piedāvātu šādu pakalpojumu, tai tiktu uzkrauts smags pienākums un tā tiktu stigmatizēta vienlaikus ar patērētājiem, kas būtu tās klienti. Arī konkurences neesamības dēļ patērētājiem nebūtu nekādas izvēles iespējas un viņi būtu spiesti pieņemt konkrētos nosacījumus, īpaši tarifu.

4.3.3

EESK uzskata, ka 16. pantā minētais pamatpakalpojumu saraksts ir jāuzskata par minimumu un dalībvalstīm jābūt iespējai brīvi pievienot papildu pakalpojumus, kas būtu saistīti ar valsts īpašajām iezīmēm.

4.3.4

Komiteja uzskata, ka bankai ir jālemj par to, vai tā atļauj noteiktu konta pārtēriņu vai neatļauj.

4.3.5

Komiteja piekrīt, ka šim pamata pakalpojumam ir jābūt bezmaksas vai ar to saistītie tarifi ir jārobežo.

4.4.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim par nepieciešamību noteikt kontroles pasākumus un atturošas sankcijas tajos gadījumos, kad netiek ievēroti direktīvas noteikumi, un uzsver, ka kontrole būs efektīva tikai tad, ja valstu iestādēm būs pietiekami līdzekļi tām uzticēto uzdevumu veikšanai.

4.4.2

Komiteja atgādina, ka tā atbalsta alternatīvās strīdu risināšanas sistēmas, taču tām ir jābūt neatkarīgām.

4.5.1

EESK atbalsta pilnvaru deleģēšanu Komisijai, ja vien tiks noteikta precīza kārtība un nodrošināta deleģēšanas pārredzamība.

4.5.2

Komiteja atbalsta Komisijas novērtējuma politiku.