6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/63

1.1

Padome 2011. gada aprīlī Eiropas Komisijai lūdza precizēt ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam un ES stratēģijas Donavas reģionam (turpmāk tekstā attiecīgi ESSBJR un ESSDR) izstrādes principus, izvērtēt minēto stratēģiju pievienoto vērtību un līdz 2013. gada jūnijam iesniegt ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Eiropadome 2012. gada decembrī aicināja Eiropas Komisiju līdz 2014. gada beigām iesniegt ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam, ņemot vērā minētā izvērtējuma rezultātus.

1.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, pamatojoties uz Eiropas Komisijas lūgumu un atbilstīgi iepriekš minētajam, ir izstrādājusi atzinumu, kurā izskatīts ziņojums par makroreģionu stratēģiju pievienoto vērtību.

1.3

Saprotamu iemeslu dēļ šajā EESK atzinumā nav skatīta Atlantijas okeāna piekrastes (1) un Vidusjūras reģiona (2) makroreģionālo stratēģiju izstrāde, ne arī Komitejas priekšlikumi par šo tematu.

2.1

EESK piekrīt galvenajiem ziņojumā izklāstītajiem secinājumiem.

2.1.1

Izmantojot uz augšupēju pieeju balstīto makroreģionu koncepciju, var atbilstoši risināt problēmas, kas skar reģionus. Principi, kas izmantoti abās līdzšinējās Eiropas makroreģionālo stratēģiju iniciatīvās, ir bijuši efektīvi līdzekļi sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas un konverģences sekmēšanai.

2.1.2

Gan attiecībā uz politiku, gan attiecībā uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku makroreģionālā pieeja var būt labs līdzeklis Eiropas valstu/reģionu sadarbības stiprināšanai, nacionālistisku centienu mazināšanai, tiecoties uz sociālu konsensu, savstarpēju cieņu un sapratni, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas sekmēšanai, interešu grupām sniedzot Eiropas pievienoto vērtību.

2.1.3

Makroreģionālās stratēģijas var būt efektīvs līdzeklis, lai novērstu ar saziņu saistītās nepilnības un informētu sabiedrību. Attiecīgo apdzīvoto vietu un reģionu iedzīvotājiem un uzņēmumiem jābūt labāk informētiem par aktuālajām programmām un projektiem.

2.1.4

Uz vienlīdzību balstīta makroreģionālā sadarbība ir jauna iezīme Eiropas politikā. Tās pirmo panākumu labs piemērs ir kopēja stratēģiska pieeja, kas veidojas minētajos divos makroreģionos, kā arī iestāžu savstarpējie sakari un radošāka plānošana. Ne tikai vispārējs iespaids, bet arī jaunie projekti un iniciatīvas, kā arī kopīgā darbība panāktie rezultāti liecina par reģionu sociālās un ekonomikas jomas dalībnieku kopīgo centienu lietderīgumu.

2.1.5

EESK piekrīt galvenajām ziņojumā izklāstītajām atziņām:

2.2

EESK vērš uzmanību uz to, ka makroreģionālā sadarbība ir ES demokrātijas nostiprināšanas daļa un stiprina augšupējas iniciatīvas. Tā ir pozitīvs katalizators, kas aizsargā un papildina ES pamatvērtības.

2.3

EESK atzīst, ka ziņojums izstrādāts metodiski rūpīgi, ka plašā izpēte ir bijusi pamatota, īpaši ņemot vērā vēl neizstrādāto metodiku makroreģionālo stratēģiju analīzei un specifisku statistikas datu trūkumu.

2.4

EESK atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada jūnija secinājumus, kuros norādīts, ka nepieciešami centieni ES iekšējā tirgus pilnveidošanai un konkurētspējas attīstīšanai. Komiteja izsaka nožēlu, ka Padome makroreģionālās stratēģijas atbalsta tikai ar vispārējiem principiem, tādiem kā integrācija, koordinācija, sadarbība, daudzlīmeņu pārvaldība, partnerība, un nepiedāvā būtiskus papildu instrumentus un to īstenošanai.

2.5

EESK norāda, ka saskaņā ar ekspertu vērtējumu galvenā problēma ir decentralizētas politiskās gribas un finansēšanas savstarpējā neatbilstība.

2.6

Uzsvars uz ilgtspēju (piemēram, “zilā” un “zaļā” izaugsme) un infrastruktūras attīstīšanu ir dabiska makroreģionālās uztveres iezīme. Tā veido Eiropas pievienoto vērtību.

2.7

Tomēr Eiropas pievienotās vērtības pieaugumu tūlīt un īstermiņā reāli var panākt ar saimniecisko darbību, pamatojoties uz augstāku IKP un nodarbinātību.

2.8

EESK uzskata, ka trīs “nē” vairs nav piemērojami: 2014.–2020. gada vidējā termiņa finanšu shēmas ietvaros ir pieejams finansējums, īstenošanas sekmēšanai tiek veidota administratīvo iestāžu sistēma, kopējā stratēģiskajā satvarā paredzēti vajadzīgie noteikumi. Lai sekmētu inovāciju, atbalstu MVU, tīklu veidošanu un paaugstinātu nodarbinātības līmeni, atbalsta politikas veidošanā attiecībā uz makroreģionālajām stratēģijām jāapliecina lielāka izpratne par pāreju uz trīs “jā” principu.

2.9

ES 2014.–2020. gada plānošanas periodā par prioritāti jāizvirza makroreģionālā stratēģija, “jauno” teritoriālās sadarbības modeli integrējot partnerattiecību nolīgumā un darbības programmās (ERAF, ESF, ELFLA, EJZF) un īpašu uzmanību pievēršot koncepcijai “vietējo dalībnieku īstenota makroreģionu attīstība”, kam ir šādas iezīmes:

2.10

Vietējo dalībnieku īstenota makroreģionu attīstība:

2.11

EESK pēc savas iniciatīvas varētu izstrādāt visaptverošu analīzi par makroreģionālo stratēģiju turpmāko nozīmi Eiropā un formulēs ieteikumu, kā šīs attīstības stratēģijas būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu vienotu Eiropas attīstības praksi.

3.1

Komisijas ziņojumā secināts, ka saskaņā ar pārskatiem par ESSBJR un ESSDR īstenošanu makroreģionālās stratēģijas radījušas jaunu projektu izstrādes iespējas un paātrinājušas tādu jau esošo projektu īstenošanu, kuros iesaistītas vairākas valstis. Šādas stratēģijas ir sekmējušas tīklu izveidi un attiecīgajos reģionos ļāvušas uzsākt kopējas iniciatīvas. Pamatprojekti var vienlaikus būt lielisks dzinulis un paraugprojekti makroreģioniem.

3.1.1

ESSBJR, kura ir pirmā makroreģionālā stratēģija un kuru var uzskatīt par paraugu, noteikti trīs galvenie mērķi un 15 prioritātes. Jau pašā sākumā tajā pārliecinoši iezīmētas jomas, uz kurām galvenokārt virzīta reģionā notiekošā sadarbība un kuras līdz ar to var efektīvi sekmēt ES nozaru politikas un horizontālo politikas pasākumu īstenošanu.

3.1.2

Jūras nozares attīstība, reģionālo saišu stiprināšana, ieguldījums cilvēka nākotnē un ekonomikas izaugsmē ir mērķa jomas, kas ir apliecinājušas savu vērtību, izstrādājot citas pieejas makroreģionu attīstībai.

3.2

ESSDR, kas ir otrā pieņemtā makroreģionālā stratēģija un ietver piecus galvenos mērķus un 11 prioritātes, aptver un bagātina gan reģionālos aspektus, gan kopējas darbības jomas.

3.2.1

Līdzīgi kā ESSBJR tematiskajās jomās galvenā nozīme ir vides un infrastruktūras prioritātēm (reģionu savienošana, vides aizsardzība, reģionu nostiprināšana), bet priekšlikumos un projektos par ekonomiskās un sociālās labklājības vairošanu atspoguļota politiskā vēlme panākt atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”.

3.3

Vairākos pētījumos EESK piekrīt ES centieniem pieejamos resursus izmantot pēc iespējas lietderīgāk un efektīvāk. Lai to panāktu, jāsaskaņo instrumenti un jānostiprina kopējā rīcība. Noteikti nepieciešama “ārējo” resursu piesaistīšana. Makroreģionālajām iniciatīvām arī šajā jomā ir jauni rezultāti. (Šajā saistībā var norādīt uz ziņojumā minēto Bādenes-Virtembergas zemes piemēru un riska kapitāla saskaņošanu).

3.4

Gan abas izskatāmās stratēģijas, gan EESK līdzšinējie pašiniciatīvas atzinumi, īpaši par makroreģionālajām stratēģijām Vidusjūras reģionā un Atlantijas okeāna piekrastē, vērsuši uzmanību uz nozīmi, kāda ir politiskai un saimnieciskai sadarbībai ar trešām valstīm, un uz iespēju samazināt daudzus drošības politikas jomas apdraudējumus, atrisināt nelikumīgas imigrācijas problēmas u. c.

3.5

EESK stingri vērš uzmanību uz to, cik liela nozīme ir partnerattiecību nolīgumiem, kuri tiek izstrādāti vai par kuriem panākta vienošanās. Tajos noteikti jāņem vērā makroreģionālie aspekti, atbilstoša koordinēta saskaņošana ar sociālajiem partneriem, katrā darbības programmā ietverto priekšlikumu un projektu horizontāla saskaņošana starp valstīm un reģioniem un sociālās un ekonomiskās vides un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku aktīva līdzdalība tajos.

4.1

EESK uzskata, ka ir nepieciešama un iespējama pieņemto principu izvēršana un pilnveidošana.

4.2

Būtu nepareizi skatīt makroreģionus kā tikai ģeogrāfisku faktoru — tāpat būtu jāņem vērā arī sarežģītās sociālās, ekonomiskās un vēsturiskās attiecības.

4.3

“Kopējus izaicinājumus” un “pastiprinātu sadarbību” formulējot kohēzijas mērķa ietvaros tiek mazināta funkcionāla izpratne par makroreģionu pāri tā robežām, kā arī tā ietekmi uz attīstības un kohēzijas procesiem visā ES.

4.4

Ziņojumā nav definēts “pievienotās vērtības” jēdziens saistībā ar makroreģioniem. EESK uzskata, ka pievienotā vērtība makroreģionālo stratēģiju gadījumā var attiekties tikai uz tādu vērtību, kuru reģiona vai dalībvalsts darbība vienatnē nevar radīt, ja vien netiek piesaistīti lielāki ieguldījumi vai pieļauta tās mazāka efektivitāte.

4.5

Savulaik trīs “nē” principa izvirzīšana bija saprotama, taču tagad nav šaubu, ka tas nozīmē iespējamu atteikšanos no Eiropas pievienotās vērtības laikā, kad atveseļošanās vēl joprojām nav stabila un tā jāstiprina.

4.6

Patlaban makroreģionālās stratēģijas raksturo ES pieeja — atsevišķu reģionu rīcībā esošos līdzekļus un resursus var izmantot efektīvāk, tos atbilstoši saskaņojot un sadarbojoties iesaistīto dalībvalstu un reģionu teritorijā (Eiropas Komisijai atturoties no iesaistīšanās). Tādējādi Eiropas pievienotā vērtība makroreģionu līmenī palielinās.

4.7

EESK uzskata: pastāv iespēja, ka Eiropas mēroga pievienoto vērtību, kas būtu radīta makroreģionu līmenī, var ievērojami palielināt, ieviešot papildu attīstības instrumentus, uzlabojot tiesībspēju un institucionālās spējas un piesaistot papildu resursus.

4.8

Izvērtējot Eiropas Savienības attīstības scenārijus laikposmam līdz 2020. gadam un dažus tajos iekļautos Eiropas nozīmes priekšlikumus, piemēram, par “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta” mērķiem un atsevišķiem fondiem, būtu jānosaka katrā līmenī radītā pievienotā vērtība visiem ieguldījumiem vai attīstības projektiem, kuros izmantots ES finansējums.

4.9

Šādu līdzekļu plašāka izmantošana arī makroreģionu līmenī ir nepieciešams nosacījums stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai.

4.10

EESK uzskata, ka politiskā un institucionālā satvara, tiesiskā regulējuma un finansiālo shēmu paplašināšana ne tikai noteiktu Eiropas pievienoto vērtību, bet arī:

4.11

EESK uzskata, ka politikas pārvaldības pilnveidošanai un attīstībai makroreģionālo stratēģiju darbības jomās ir liela Eiropas pievienotā vērtība, un var pieņemt, ka Eiropas Savienības līdzšinējā vēsturē izteikto mainīgo politisko spriedzi starp “federālistiem” un “nacionāļiem” var mazināt, sekmējot izteiktāku vidēja līmeņa koordināciju un sadarbību.

4.12

EESK uzskata, ka jābūt iespējai skatīt makroreģionus no funkcionālā aspekta. Tādējādi Eiropas nozīmes pārrobežu attīstības projekti un citi pasākumi, veidojot novatoriskus tīklus, stiprinātu ES izaugsmi un līdz ar to kohēziju.

4.13

EESK iesaka pieejā makroreģioniem panākt politisku virzību. Būtībā Padome ir tā, kas lemj par atbalstu augšupējām iniciatīvām, kā arī par turpmāku visu iestāžu kopēju un lejupēju palīdzību tām. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, minēto vispārēji varētu attiecināt uz šādām jomām (funkcijām):

4.14

Makroreģionālās stratēģijas var sniegt vērtīgu ieguldījumu pārrobežu sadarbībā starp pilsētām, tehnoloģisko centru tīklu veidošanā un inovāciju ātrākā izstrādē.

4.15

Tās galvenokārt ir jomas, kurās lielākoties augšupējas iniciatīvas ir piemērotas un kurās valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm var būt nozīmīgāka loma. Ziņojumā nav pieminēts, ka būtu svarīga ekonomiskās un sociālās vides dalībnieku līdzdalība un apspriešanās.

5.1

EESK piekrīt, ka makroreģionālo stratēģiju dalībniekiem jāatzīst, ka tās ir valdību horizontāla atbildība.

5.2

EESK uzskata, ka administratīva rakstura darbības jāsamazina līdz minimumam un ka Eiropas Komisijai jāizstrādā un jāiesaka jaunas metodes, lai garantētu sabiedrības līdzdalību, piemēram, ar e-demokrātijas rīku palīdzību. Ir būtiski palielināt līdzdalību gan sagatavošanas, gan īstenošanas procesā.

5.3

Būtu jāievēro princips integrēt makroreģionālos mērķus visos partnerattiecību nolīgumos un darbības programmās.

5.4

Eiropas Komisijai vajadzētu atbalstīt labas prakses ievērošanu esošo plānošanas instrumentu izmantošanā gan attiecībā uz makroreģioniem, kas vēl tikai tiek veidoti, gan tiem, kas tiek apspriesti.

5.5

EESK uzskata, ka administratīvo spēju trūkumu iespējams novērst tikai tad, ja var pierādīt, ka tas tiek darīts, lai sekmētu resursu efektīvu izmantošanu.

5.6

EESK uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt reālistiskus pasākumus un rādītājus rezultātu uzraudzībai, bet tādēļ — jo īpaši pievienotās vērtības rādītāja izstrādē, ņemot vērā tā daudzpusību — ir nepieciešama Komisijas un citu ES iestāžu aktīva līdzdalība.

5.7

EESK piekrīt līdzšinējās veiksmīgi izveidotās augšupējās pieejas prakses nostiprināšanai, bet uzskata, ka ir vēlams ciešāk iesaistīt ekonomikas, vides, sociālās jomas un vietējos partnerus un veidot horizontālas attiecības ar jaunizveidotajiem makroreģioniem.

5.8

EESK uzskata, ka stratēģiju pārvaldības sistēmu ieviešana jāpaātrina un ne vien jāsaglabā to īpatnības, bet tās arī jāpaplašina.

5.9

EESK iesaka apsvērt iespēju, ka Eiropas Komisija, izstrādājot jaunas pārvaldības formas, paredz arī alternatīvu ar mērķi Eiropas Savienības teritorijā sekmēt vidējā līmeņa, makroreģionālu un uz attīstību orientētu pārvaldību.

5.10

Makroreģionālajām iniciatīvām pamatā ir divas dimensijas — transnacionālā un Eiropas dimensija. EESK uzskata, ka līdz šim uzmanība pievērsta tikai valstu savstarpējai sadarbībai un koordinācijai. Ļoti atbalstāms ir viens no vissvarīgākajiem secinājumiem ziņojumā, proti, ka jāiegulda pūles, lai kopējai rīcībai būtu Eiropas dimensija un tādējādi tā radītu arī Eiropas pievienoto vērtību.

5.11

EESK uzskata, ka tādas makroreģionālās iniciatīvas ar ES dimensiju, kurām ir atbilstošs atbalsts, palīdzētu stiprināt ES politisko uzticamību, kā arī, pateicoties lielākai sabiedrības līdzdalībai, ieviest jaunu attīstības praksi.

5.12

Vēlreiz rodas jautājums, vai ES līmeņa politiskās saistības, kas īstenojamas vietējā līmenī, nevajadzētu papildināt ar makroreģionālām saistībām, kas īstenojamas visas ES līmenī. Komisijas minētais “pastiprinātas sadarbības” princips var ietvert arī minēto aspektu.

5.13

Eiropas Komisija pareizi secina, ka makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas ir atbilde uz līdzīgiem centieniem, bet šis jautājums labi atspoguļo Komisijas iekšējās domstarpības un stratēģiju sadrumstalotības risku. Jūras stratēģijas elementus nav iespējams skatīt kā makroreģionālo stratēģiju elementus, ja jūras/okeāna piekrastes infrastruktūras, urbanizācijas, ražošanas un cilvēkresursu faktori nav saistīti vai ja šādu saikni nav iespējams izveidot, un tie nav saistīti ar tādiem uzdevumiem jūras/okeāna nozares spēju uzlabošanai vai risku mazināšanai, kas ir nozīmīgi attiecībā uz ražošanu un aizsardzību.

5.14

EESK noteikti atbalsta ziņojuma secinājumus par to, ka visas iespējas vēl nav izsmeltas. Tomēr viedoklis, ka turpmāka pilnveidošana un darbību nostiprināšana varētu būt iespējama “bez Komisijas iesaistīšanās vai par pamatu vairāk izmantojot transnacionālas programmas”, nav pieņemams.

5.14.1

Ziņojumā tas ir vienīgais punkts, kurā izteikti minēts, ka Komisija nevēlas piedalīties makroreģionālo stratēģiju izstrādē vai īstenošanā, ne arī pildīt jel kādu lomu, lai gan saskata daudzas potenciāli izstrādājamas un īstenojamas paradigmas. Dokumentā gan nav paskaidrots, kādas ir šīs paradigmas.

5.15

EESK aicina Komisiju arī turpmāk uzņemties vadošu lomu makroreģionālo stratēģiju izstrādē un īstenošanā. Komiteja arī aicina Padomi nodrošināt Komisijai nepieciešamos instrumentus un resursus, lai tā pienācīgi varētu pildīt šo uzdevumu.

5.16

Transnacionālas programmas jēdziens ietver to, ka programmas ar Eiropas pievienoto vērtību var tikt zināmā mērā atbalstītas, neatkāpjoties no trīs “nē” piemērošanas. Tādas, piemēram, ir programmas, kuru mērķis ir labāka vides aizsardzības prasību ievērošana, lielāki mērķtiecīgi ieguldījumi ES mēroga savienojamības veidošanā vai inovācijai nepieciešamā kritiskā masa.

5.17

Ziņojumā nekas nav minēts par to, kā izmantot un novērtēt Eiropas pievienoto vērtību, kā gūt labumu no rezultātiem, kā arī par citiem stimuliem.

5.18

EESK uzskata, ka pārsteidzoši īsās piezīmes “Secinājumos” būtiski jāpapildina, lai tās atbilstu nosaukumā uzstādītajām prasībām. Protams, svarīgs ir pārvaldības jautājums, jo Eiropas Savienībai tomēr ir jālemj par vispārējiem pārvaldības jautājumiem.

5.19

Gan attiecībā uz politiku, gan attiecībā uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku makroreģionālā pieeja var būt labs līdzeklis Eiropas valstu/reģionu sadarbības stiprināšanai, nacionālistisku centienu mazināšanai, tiecoties uz sociālu konsensu, savstarpēju cieņu un sapratni, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas sekmēšanai, interešu grupām sniedzot Eiropas pievienoto vērtību.

5.20

Makroreģionālās stratēģijas var būt efektīvs līdzeklis, lai novērstu nepilnības saziņas jomā un informētu sabiedrību. Apdzīvotu vietu un reģionu iedzīvotājiem un uzņēmumiem jābūt labāk informētiem par aktuālajām programmām un projektiem.