6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/79

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē ierosināto direktīvu kā mēģinājumu standartizēt elektronisko rēķinu datus, un piekrīt tam, ka datu modelis ir jāievieš Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN).

1.2

Ņemot vērā pašreizējo sadrumstaloto tirgu, kurā pasākumi, lai nodrošinātu elektronisko rēķinu plašu izmantošanu, ir tikuši īstenoti atsevišķi, izmantojot tādus dažādus kritērijus, ka to rezultātā elektroniskie rēķini nav savstarpēji izmantojami pārrobežu tirgū, ir ļoti svarīgi izstrādāt Eiropas standartu, lai sekmētu vienotā tirgus attīstību un novērstu pašreizējos šķēršļus līdzdalībai tirgū.

1.3

Komisija 2010. gada decembrī publicēja paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Elektronisko rēķinu Eiropai sniegtie ieguvumi” (1), par kuru Komiteja sniedza atzinumu (2).

1.4

Elektronisko rēķinu ekspertu grupa, ko Komisija izveidoja, lai izvērtētu šķēršļus, kas kavē elektronisko rēķinu ātrāku ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), ieteica panākt, ka “visi dalībnieki — gan privātajā, gan publiskajā sektorā, — izmanto kopēju rēķinu satura standartu un datu modeli: ANO/CEFACT starpnozaru rēķinu (CII) V.2”. Jānorāda, ka lielākā daļa respondentu, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, piekrita šim un citiem ziņojumā paustajiem ieteikumiem. Šajā priekšlikumā ir iekļauti minētie dati un citas specifikācijas (CWA 16356 un CWA 16562, un finanšu rēķins, kas balstīts uz ISO 20022 metodi). EESK atzinīgi vērtē šādu specifikāciju, kas ir ekspertu ilga darba rezultāts, iekļaušanu.

1.5

Tomēr EESK pauž pārsteigumu un neapmierinātību, ka nav norādīts galīgais termiņš, līdz kuram CEN ir jāiesniedz priekšlikums par Eiropas standartu elektroniskā pamatrēķina semantiskajam datu modelim. Termiņš ir jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu, tomēr izskatāmajā direktīvas priekšlikumā minētais aspekts nemaz nav ņemts vērā, neraugoties uz to, ka šī standarta ieviešana ir svarīga un steidzama.

1.6

Turklāt saistībā ar termiņiem Komiteja pauž bažas par to, ka direktīvas priekšlikumā ir noteikts 48 mēnešu transponēšanas periods. Šis termiņš, kas ir pārlieku ilgs, ne tikai neatbilst mērķim līdz 2016. gadam pāriet uz e-iepirkuma procedūru, bet arī faktiskajai situācijai, pašreizējam tehniskajam progresam un pat ekonomikas dalībnieku vajadzībām. Tas var palielināt plaisu starp ES dalībvalstīm, kā rezultātā attīstības temps dalībvalstīs šajā jomā būs atšķirīgs. Nosakot šādu termiņu, var rasties pat vēl citi šķēršļi tirgus pieejamībai līdz brīdim, kad direktīva būs pilnībā pieņemta visās dalībvalstīs. Elektronisko rēķinu ieviešanas jomā ir panākts ievērojams progress — pat valstīs, kuras ir skārusi nopietna ekonomikas un finanšu krīze, piemēram, Itālijā un Portugālē. Tas nozīmē, ka šo svarīgo projektu var īstenot īsākā laikā. Tāpēc ir iespējams un vēlams šos termiņus saīsināt.

1.7

Kā jau EESK norādījusi iepriekš (3), standartizācija un sistēmu savstarpējā izmantojamība ir priekšnoteikums, lai veiksmīgi īstenotu elektronisko rēķinu projektu un lai sekmētu iekšējā tirgus attīstību, kas ir viens no šā projekta mērķiem; tāpēc ir steidzami jāpārvar pašreizējā tirgus sadrumstalotība. Turklāt ierosinātais desmit gadu termiņš, lai analizētu direktīvas īstenošanas ietekmi iekšējā tirgū un elektronisko rēķinu ieviešanā, nav piemērots un neatbilst tehnoloģiju attīstības tempam tirgū, kurā joprojām izmanto novecojušas metodes.

1.8

Direktīvas priekšlikumā paredzēts vienīgi nodrošināt, ka “līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji neatsakās saņemt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst Eiropas standartam”, ko noteikusi CEN. Komiteja vēlas noskaidrot, vai viss paveiktais darbs, kurā izmantoti ievērojami cilvēkresursi un finanšu resursi, nebūtu pietiekams pamats, lai noteiktu plašāku mērķi saistībā ar procedūru faktisku standartizāciju un to, ka elektroniskos rēķinus izmanto visi dalībnieki – gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Šāds mērķis patiešām būtu noderīgs, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un nodrošinātu “bezpapīra” publisko pārvaldi.

1.9

EESK atbalsta elektronisko rēķinu vispārēju izmantošanu. Tomēr to potenciālu varēs pilnībā izmantot tikai tad, ja sistēmas būs savstarpēji izmantojamas, tādējādi nodrošinot dokumentu apmaiņu. Publiskā iepirkuma tirgum, kurā pārredzamības un noteikumu ievērošanas prasības ir stingrākas nekā pārējos tirgos, ir jābūt par labas prakses piemēru un jāsekmē labas prakses izplatīšana arī citos tirgos. Ir vēlams steidzami ieviest elektroniskos rēķinus publiskā iepirkuma procedūrās, kā arī pilnīga publiskā e-iepirkuma procedūru. Tāpēc EESK vēlreiz pauž savu atbalstu un vēlas, lai pilnīgs publiskais e-iepirkums tiktu ieviests iespējami drīz, kā tas jau norādīts atzinumā par šo tematu (4).

1.10

Elektronisko rēķinu pamatstandarti jau ir izpētīti, jo īpaši Eiropas Komisijas finansētā PEPPOL (Eiropas publiskais e-iepirkums tiešsaistē) (5) projekta ietvaros, un 2012. gada novembrī publicēts Komisijas noslēguma ziņojums. Pamatojoties uz CEN BII semināra (“Business Interoperability Interfaces for Public Procurement in Europe”) rezultātiem, PEPPOL projektā izstrādātas vairākas savstarpēji izmantojamas specifikācijas (“Business Interoperability Specifications” — BIS), piemēram, specifikācijas elektronisko rēķinu modelim, kuru atbalstīja lielākā daļa PEPPOL konsorcija dalībnieku. Komiteja aicina likt lietā jau paveikto darbu, kas ir plašāks nekā tikai elektronisko rēķinu datu noteikšana. Šķiet, ka to vēlas arī konsorcija dalībnieki. Tādējādi varēs novērst vai samazināt risku, ka darbs pārklājas un ka jātērē līdzekļi jauniem pētījumiem vai ka dalībvalstīm un uzņēmējiem jāiegulda divreiz vairāk līdzekļu, jo noveco tie risinājumi, kas izstrādāti, balstoties uz gūtajiem rezultātiem.

1.11

Tā kā Eiropas tirgū galvenokārt darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), EESK iesaka šo uzņēmumu intereses aizsargāt, pieņemot risinājumu, kas izmaksu un izmantoto tehnoloģiju ziņā ir pieejams un ērts visiem lietotājiem, tādējādi novēršot šķēršļus MVU dalībai tirgū. Tikai tādā gadījumā varēs panākt vēlamo “ķēdes reakciju”, un šī iniciatīva kļūs par svarīgu faktoru, kas palīdzēs ievērojami ietaupīt finanšu resursus un cilvēkresursus, apkarot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un saīsināt maksājuma termiņus.

1.12

Turklāt, kā jau Komiteja minējusi (6), tā arī iesaka ņemt vērā patērētāju vajadzības un intereses, jo, visticamāk, elektroniskā iepirkuma procedūras reālās priekšrocības varēs izmantot tikai tie, kuri pārzina informācijas tehnoloģijas. Tāpēc jānodrošina plaši mācību pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā.

1.13

Turklāt saistībā ar patērētājiem Komiteja atkārtoti pauž bažas par to, vai tiks aizsargātas cilvēku ar invaliditāti intereses. Ir jānodrošina, ka dokumenta izstrādē tiek ņemti vērā vispārējas piekļuves apsvērumi un cilvēku ar invaliditāti īpašās vajadzības saskaņā ar noteikumiem par nediskrimināciju invaliditātes dēļ, kas ir ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko ratificējusi Eiropas Savienība.

2.1

Ierosinātās direktīvas mērķis ir novērst tiesiskā regulējuma trūkumu, lai panāktu “bezpapīra” publisko pārvaldi. Tā ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Digitālā programma” prioritātēm.

2.2

Komisija uzskata, ka direktīva ir atbilstošs un samērīgs instruments izvirzītā mērķa sasniegšanai, jo tā nosaka dalībvalstīm pienākumu sasniegt noteiktu mērķi, vienlaikus ļaujot tām izvēlēties, kā to darīt.

2.3

Publiskās pārvaldes modernizācija bija viena no piecām prioritātēm, kas izvirzītas Komisijas 2012. un 2013. gadā gada izaugsmes pētījumā. Publiskā iepirkuma sistēmas reforma, publiskās pārvaldes digitalizācija, administratīvo izmaksu samazināšana un lielāka pārredzamība ir izaugsmi sekmējoši faktori, kas palīdz modernizēt publisko pārvaldi un uzlabot tās efektivitāti; turklāt ieguvums ekonomikas un vides jomā varētu būt EUR 2,3 miljardi.

2.4

Pašlaik ir pieejamas dažādas e-rēķinu metodes un publiskā e-iepirkuma platformas, tomēr lielākajā daļā dalībvalstu tās netiek plaši izmantotas; elektroniskie rēķini tiek izmantoti tikai 4–15 % gadījumu. Tas nozīmē, ka iekšējais elektroniskais tirgus nedarbojas.

2.5

Turklāt tiek izmantoti atšķirīgi e-rēķinu formāti un publiskā iepirkuma platformas, kas bieži vien nav sadarbspējīgas, un tāpēc uzņēmējiem ir jāņem vērā rēķinu sagatavošanas prasības dažādās dalībvalstīs, kurās tie vēlas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, bet tas rada augstas pielāgošanās izmaksas. Tas ir šķērslis tirgus brīvībai, jo attur dažus uzņēmējus piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās.

2.6

Lai novērstu pašreizējos konkurences traucējumus, ir svarīgi izstrādāt Eiropas standartu elektronisko rēķinu jomā un nodrošināt rēķinu sagatavošanas sistēmu savstarpējo izmantojamību, kā arī standartizēt tiešsaistes publiskā e-iepirkuma procedūras.

2.7

2010. gada novērtējuma ziņojumā par 2004. gada Rīcības plānu elektroniskā publiskā iepirkuma jomā (7), kas pievienots zaļajai grāmatai par e-iepirkumu izmantojuma paplašināšanu ES (8), Komisijai ieteikts veikt pasākumus, lai mazinātu risku saistībā ar decentralizētu un sadrumstalotu pieeju, un uzsvērti daži svarīgi aspekti:

3.1

Direktīvas mērķis ir izveidot Eiropas standartu elektroniskā pamatrēķina (9) semantiskajam datu modelim (10), kas būtu tehnoloģiski neitrāls un garantētu personas datu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

3.2

Modeli izstrādā attiecīgā Eiropas standartizācijas iestāde — Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN).

3.3

Direktīvā nav noteikts termiņš, kad Komisija iesniedz lūgumu standartizācijas iestādei, ne arī kad minētā iestāde iesniedz priekšlikumus. Taču būtu svarīgi un vēlams noteikt termiņus.

3.4

Dalībvalstis aicinātas nodrošināt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pieņem elektroniskos rēķinus, ja tie atbilst noteiktajam Eiropas standartam.

3.5

Dalībvalstīm direktīva jātransponē 48 mēnešu laikā, pieņemot visus nepieciešamos valsts tiesību aktus vai regulējumu šajā jomā.

3.6

Vēlākais līdz 2023. gada 30. jūnijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par direktīvas ietekmi uz iekšējo tirgu un par elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās. EESK uzskata, ka šis ietekmes novērtējums ir ļoti svarīgs un ka ir jāizstrādā uzraudzības instrumenti, ar kuriem varētu izvērtēt direktīvas pieņemšanas ietekmi uz izmaksām, kas saistītas ar tās īstenošanu, kā arī radītajiem ietaupījumiem.

4.1

Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu vai to ieviesīs, un tas nozīmē, ka rēķini obligāti būs jāsagatavo, izmantojot datorizētas rēķinu sagatavošanas sistēmas. Piemēram, Portugālē, ir noteikts, ka visiem uzņēmējiem rēķini ir obligāti jāsagatavo, izmantojot valsts nodokļu iestādes atbilstoši sertificētas datorizētu rēķinu sagatavošanas sistēmas; izņēmums ir tie uzņēmēji, kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 150 000 vai kuri sagatavo mazāk nekā 1 000 rēķinu gadā.

Publiskais e-iepirkums Portugālē ir obligāts kopš 2009. gada. Zviedrijā, Dānijā un Somijā arī ir noteikta prasība dažās publiskā iepirkuma procedūrās izmantot elektroniskos rēķinus. Austrijā un Itālijā pašlaik tiek ieviesti elektroniskie rēķini, turklāt Itālijā no 2014. gada tie būs obligāti.

4.2

Portugāles Publiskā iepirkuma asociācijas veiktajā pētījumā, ko pasūtīja INCI (Instituto da Construção e do Imobiliário - Celtniecības un nekustamā īpašuma institūts) un kas publicēts 2011. gada janvārī, ir sniegti vairāki ieteikumi, kā uzlabot publiskā elektroniskā iepirkuma procedūras, un šī analīze ir jāņem vērā, veidojot Eiropas publiskā iepirkuma un elektronisko rēķinu modeļus. Pētījumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir standartizēt platformu darbības principus un uzlabot platformu un citu pakalpojumu savstarpēju izmantojamību, vienlaikus vienkāršojot mehānismus un prasības elektronisko parakstu jomā.

4.3

Iespējamās priekšrocības līgumslēdzējai pusei saistībā ar elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās ir šādas:

4.4

Iespējamās priekšrocības līgumslēdzējai pusei saistībā ar elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrā:

4.5

Iespējamie trūkumi ir šādi: