19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/31

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (turpmāk tekstā —“EESK”) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pielāgot esošo Eiropas tiesisko regulējumu, ņemot vērā izmaiņas starptautiskajos standartos, kas paredzēti, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Noziedznieki, kuri finanšu sistēmu un iekšēja tirgus iespējas izmanto nelikumīgi, būtībā apdraud mūsu sabiedrības pamatus. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm noteikti ir vajadzīgi efektīvi līdzekļi finanšu darījumu integritātes un pārredzamības sekmēšanai. No šāda viedokļa raugoties, Komisijas priekšlikumi pavisam noteikti ir solis pareizajā virzienā.

1.2.

EESK pauž gandarījumu par precizējumiem attiecībā uz uzticamības pārbaudēm, kas profesionāļiem jāveic par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem; tādējādi var panākt lielāku pārredzamību gan par tām fiziskajām personām, kuras darbojas fiktīvas juridiskas personas aizsegā, gan par politiski ietekmējamām personām, kurām var rasties paaugstināts korupcijas risks saistībā ar viņu amata pienākumiem. EESK atzinīgi vērtē arī azartspēļu pakalpojumu sniedzēju iekļaušanu to profesionāļu sarakstā, uz kuriem attiecināmas uzticamības pārbaudes, jo arī šos pakalpojumus var izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi panākt, lai Eiropas Savienība būtu vadošā cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorismu pasaulē. EESK uzskata, ka visu ieinteresēto personu kopīgi centieni ir viens no veidiem, kā nodrošināt Eiropas jaunā tiesiskā regulējuma efektivitāti, un tādējādi ES varētu kļūt par paraugu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumā iekļautos precizējumus, kuru mērķis ir nodrošināt proporcionalitāti attiecībā uz MVU. EESK arī uzskata, ka, izmantojot starpniekstruktūras, piemēram, profesionāļu palātas, apvienības un federācijas, mazajiem atbildīgajiem subjektiem būtu jāpiedāvā tāds tehnisks un profesionāls atbalsts, kas tiem ļautu izpildīt priekšlikumā minētos pienākumus.

1.4.

ESKK ir gandarīta, ka Komisija pievērsusies sarežģītajam jautājumam par divu tādu problēmu līdzsvaru, kas pēc būtības ir grūti savienojamas, proti, personas datu aizsardzība un cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Plašs loks profesionāļu vāc un analizē informāciju, tostarp arī personas datus, un tas tiek darīts tikai un vienīgi noziedzīgu darbību atklāšanas nolūkā. Profesionāļiem tāpēc iespēju robežās ir jāaizsargā klientu privātā dzīve, un vienlaikus jāsniedz atbalsts valsts iestādēm cīņā pret noziedzību, šo darbību uzskatot par prioritāti.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas līmenī saskaņot finanšu nozarē piemērojamās sankcijas. Jānodrošina, lai noziedzības apkarošanas pasākumi būtu īpaši efektīvi un lai profesionāļiem tiktu piemērotas preventīvas un legalizētajam nelikumīgi iegūtu līdzekļu apjomam proporcionālas sankcijas. Tāpēc EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt administratīvo sankciju un sodu saskaņotu un pareizu piemērošanu.

2.1.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana apdraud pasaules drošību un finanšu sistēmas integritāti. Finanšu darījumu darba grupa (turpmāk tekstā — FATF) ir struktūra, kas starptautiskā līmenī atbild par pasākumu — tā saucamo ieteikumu — izstrādi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un pēdējā laikā arī cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.

2.2.

Gandrīz triju gadu laikā FATF ieteikumi ir vairākkārt grozīti, lai pastiprinātu preventīvos pasākumus un vēl labāk aizsargātu finanšu sistēmu, nodrošinot valdībām vēl spēcīgākus instrumentus smagu pārkāpumu sodīšanai. 2012. gada februārī FATF pieņēma jaunus ieteikumus (1).

2.3.

Turpmāk minētas būtiskās izmaiņas, ko paredz FATF jaunie ieteikumi.

2.4.

Sākot no 2014. gada FATF uzsāks jaunu ciklu savu dalībnieku savstarpējā novērtēšanā un jo īpaši pievērsīsies jauno ieteikumu īstenošanas efektivitātei.

3.1.

Priekšlikumi i) ceturtajai NILL/TF apkarošanas direktīvai un ii) otrajai regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju iekļaujas Eiropas tiesiskā regulējuma atjaunināšanā, un to mērķis ir atspoguļot izmaiņas, kas saistītas ar FATF ieteikumiem.

3.2.

Galvenās izmaiņas, ko šie priekšlikumi paredz Eiropas tiesiskajā regulējumā, ir šādas:

3.3.

Ierosinātās izmaiņas jo īpaši balstās uz pētījumu (3), kas veltīts trešās NILL/TF apkarošanas direktīvas piemērošanai un ko veicis neatkarīgs revīzijas uzņēmums, kā arī uz nostāju izklāstiem, ko Komisija saņēma sabiedriskās apspriešanas laikā.

3.4.

Paredzēts, ka direktīvas un regulas priekšlikumi aizstās esošo direktīvu un regulu, kas tiks atceltas.

4.1.

EESK apstiprina nepieciešamību pielāgot esošo Eiropas tiesisko regulējumu jautājumā par cīņu pret NILL/TF, ņemot vērā starptautiskā līmenī notikušās izmaiņas. EESK apzinās, ka NILL/TF parādība attiecas uz visām ekonomikas nozarēm, un jo īpaši liela uzmanība joprojām ir jāpievērš tam, cik efektīvi tiesiskais regulējums spēj novērst finanšu sistēmas izmantošanu krimināliem nolūkiem.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi panākt, lai Eiropas Savienība būtu vadošā cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorismu pasaulē. Komiteja atgādina savu nostāju, ko tā izteica jau iepriekšējā atzinumā, proti, “Komiteja atzinīgi vērtē tālāku attīstību likumu izstrādes jomā, lai aizkavētu naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu; šie likumi ir Eiropas Savienības simbols, nodrošinot augstus indivīda un sabiedrības godīguma un rīcības standartus. Direktīva ir ne vien praktisks solis finanšu vadības jomā, bet tā nozīmē arī Eiropas Savienības nostiprināšanu” (4).

4.3.

EESK uzskata, ka to robežvērtību pazemināšana (no EUR 15 000 uz EUR 7 500), kas nosaka, vai preču tirgotājam piemērojamas direktīvas priekšlikumā paredzētās prasības, ir tālāks solis pareizajā virzienā, kurš veicinās bezskaidras naudas maksājumus. EESK jau iepriekšējā atzinumā (5) norādīja, ka skaidra nauda tiek uzskatīta par ēnu ekonomikas veicinātāju un ka bezskaidras naudas maksājumi no fiskālā un ekonomikas viedokļa ir pārskatāmāki, turklāt sabiedrībai kopumā lētāki, ērtāki, drošāki un inovatīvāki.

4.4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka NILL/TF apkarošanas pienākumi tiek attiecināti uz īpašuma izīrēšanas aģentiem un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, neraugoties uz to, ka šie subjekti FATF ieteikumos nav iekļauti.

4.4.2.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumā iekļautos precizējumus, kuru mērķis ir nodrošināt proporcionalitāti attiecībā uz MVU. Lai nodrošinātu, ka mazie atbildīgie subjekti spēj izpildīt direktīvas priekšlikumā minētos pienākumus, EESK ierosina iesaistīt tādas starpniekstruktūras kā profesionāļu palātas, apvienības vai federācijas, lai tās valsts līmenī pārstāvētu mazo atbildīgo subjektu intereses; šādām starpniekstruktūrām būtu jāuztic konsultēšanas, atbalsta un starpniecības pilnvaras. Būtiski ir nodrošināt atbalstu mazajiem atbildīgajiem subjektiem, lai izvairītos no tā, ka tie kļūst par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju prioritāro mērķi.

4.5.1.

Personu identificēšanas pienākums jāpilda šo personu fiziskā klātbūtnē. Ja tā nenotiek, profesionāļiem jāveic pastiprināti uzticamības pārbaudes pasākumi atkarībā no riska, ko rada no attāluma noslēgts darījums. EESK pauž bažas par to, vai šīs prasības līmenis atbilst mūsu sabiedrības tendencei “visu digitalizēt”.

4.5.2.

EESK aicina Komisiju pārdomāt pasākumus, kas ļautu saskaņot klientu identificēšanas pienākumus ar elektronisko maksājumu un sakaru arvien plašāko izmantošanu.

4.6.1.

EESK uzsver, ka ir svarīgi saskaņot intereses, kas saistītas ar personiska rakstura datu aizsardzību, no vienas puses, un finanšu sistēmas integritātes aizsardzību, izmantojot cīņu pret NILL/TF, no otras puses.

4.6.2.

Tā kā cīņas pret NILL/TF koncepcija pamatojas uz informācijas, tostarp personiska rakstura datu, vākšanu un analīzi, ko īsteno plašs profesionāļu spektrs, EESK uzskata, ka priekšlikumi kopumā atbilst prasībām, kas izvirzītas dalībvalstīm un profesionāļiem, lai nodrošinātu vislabāko līdzsvaru starp problēmjautājumiem, kas pēc būtības ir grūti savienojami.

4.6.3.

Attiecībā uz direktīvas priekšlikuma 39. pantā paredzēto pienākumu piecus vai desmit gadus pēc komercdarbības attiecību izbeigšanās iznīcināt savāktos dokumentus un informāciju, EESK aicina dalībvalstis savos tiesību aktos noteikt situācijas (piemēram, kriminālvajāšana, bankrots, mantošana), uz kurām šis pienākums neattiecas, lai neapdraudētu sabiedrības intereses.

4.6.4.

EESK ierosina, lai direktīva paredzētu nepārprotamu pienākumu stingri ievērot to personu identitātes konfidenciālo raksturu, kuras sniedz ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, izņemot gadījumus, kad šīs personas ir piekritušas savas identitātes izpaušanai vai tās izpaušana ir būtiska, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā kriminālprocesa ietvaros.

4.7.1.

EESK secina, ka Eiropas uzraudzības iestādes Eiropas līmenī iesaistās NILL/TF risku analīzē un var izstrādāt pamatnostādnes un regulatīvus standartus dalībvalstīm un finanšu iestādēm. EESK uzsver, ka apspriešanās un sadarbība ar Eiropas uzraudzības iestādēm, kas darbojas NILL/TF apkarošanas jomā, ir būtiska, taču tā arī norāda, ka šo iestāžu pilnvaras pārstāvēt un regulēt finanšu nozari ir ierobežotas. Daudzi profesionāļi, uz kuriem attiecas minētie pienākumi, nav piederīgi finanšu nozarei un tātad Eiropas līmenī nemaz nav pārstāvēti. EESK arī ierosina, lai Komisija kļūst par Eiropas līmeņa ieinteresēto pusi, analizējot riskus un izstrādājot norādījumus to ar finanšu nozari nesaistīto profesionāļu vārdā, uz kuriem attiecas NILL/TF apkarošanas pienākumi.

4.7.2.

EESK ir pārliecināta, ka vajadzīgi skaidrojoši un saskaņoti Eiropas līmeņa ieteikumi un standarti, lai nodrošinātu NILL/TF apkarošanas noteikumu vienotāku piemērošanu dalībvalstīs.

4.8.1.

Priekšlikumos ir iekļauts administratīvo sodu saraksts saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par “sankciju režīma pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”, par ko EESK sniedza atzinumu (6), un tas ir iekļauts arī citos nesenos Komisijas priekšlikumos (7).

4.8.2.

EESK aicina Eiropas līmenī saskaņot sodus, ko piemēro finanšu nozarē. Jāatzīst, ka noziedzības apkarošana noziedzību neaptur. Tāpēc svarīgi ir, lai noziedzības apkarošanas pasākumi būtu īpaši efektīvi un lai profesionāļiem, kuri nepilda NILL/TF apkarošanas pienākumus, tiktu piemērotas preventīvas un legalizētajam nelikumīgi iegūtu līdzekļu apjomam proporcionālas sankcijas.

4.8.3.

EESK bažījas par šo sankciju izteikti administratīvo “dabu” un pauž raizes, ka var tikt apšaubīts ierosināto administratīvo sodu smagums, ņemot vērā juridisko standartu hierarhiju un sodu samērīgumu krimināltiesiskā izpratnē. Lai gan paredzētajām administratīvajām sankcijām ir preventīvs raksturs un tās atbilst Eiropas mēroga saskaņošanas mērķim, kriminālsodi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas noziegumiem dažādās valstīs tomēr arvien vēl ir atšķirīgi. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka saskaņoti un pareizi tiek piemēroti administratīvie sodi profesionāļiem par pienākumu nepildīšanu cīņā pret NILL/TF, un sodi, ko piemēro pārkāpumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

4.8.4.

EESK bažījas, ka var tikt apšaubīta šīs administratīvo sodu sistēmas atbilstība Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punktam un 7. pantam, raugoties no viedokļa, vai neradīsies risks, ka daži administratīvie sodi tiks pārkvalificēti par “sodiem”, kurus drīkst piespriest tikai neatkarīga tiesa pēc taisnīga tiesas procesa — šo nosacījumu kompetentās administratīvās iestādes nespēj izpildīt. EESK arī iesaka Komisijai rast atbilstošus tiesiskos risinājumus, lai panāktu, ka ierosināto sankciju sistēma nekāda veidā nebūtu apšaubāma.

4.8.5.

EESK uzskata, ka tādu noteikumu iekļaušana priekšlikumā, kuru pamatā ir pamatprincipi un kuri attiecas uz administratīvo pasākumu īstenošanu un sodu piemērošanu, liecina par pieeju, kas palielina ES kā vienota veseluma īstenoto pasākumu efektivitāti.

5.1.

EESK iesaka paplašināt teroristu finansēšanas definīciju, kas iekļauta direktīvas priekšlikuma 1. panta 4. punktā, lai paredzētu “visas citas darbības”, kas nav minētie pārkāpumi saskaņā ar FATF 5. ieteikuma tekstu.

5.2.

EESK norāda, ka direktīvas priekšlikuma pielikumos ir noteikts to riska faktoru un elementu saraksts, kas profesionāļiem jāpārbauda, pildot NILL/TF apkarošanas pienākumus. EESK uzskata, ka pielikumos iekļautie saraksti nav pilnīgi un profesionāļiem saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz riskiem, būtu jāņem vērā arī citi faktori, kas cieši saistīti ar dalībvalstīm un atšķirīgajiem apstākļiem, kādos tajās veic darījumus.

5.3.

EESK uzskata, ka būtiskākais veids, kā risināt pirātisma problēmu, ir izsekot un apturēt iesaistītās finanšu plūsmas. ES būtu jāizveido no pirātisma iegūto līdzekļu legalizēšanā iesaistīto finanšu iestāžu “melnais saraksts”. Pasaules Banka, Interpols un Eiropols var palīdzēt izsekot izpirkuma maksu plūsmas; turklāt vajadzētu izsekot un konfiscēt šādas izpirkuma maksas, lai pirātisms vairs nebūtu pievilcīgs ienākumu gūšanas veids (8).