12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/26

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzīmē, ka Eiropas Komisija publicējusi zaļo grāmatu, un uzskata, ka minētais dokuments atspoguļo pozitīvas un būtiskas pārmaiņas Komisijas skatījumā uz negodīgu tirdzniecības praksi.

1.2

EESK uzskata, ka negodīgas tirdzniecības prakses izmantošana ir ne tikai “negodīga” vai “neētiska”, bet arī pretrunā tiesību pamatprincipiem un piedāvājuma/pieprasījuma interesēm. Tā kā šāda prakse faktiski nozīmē ievērojami spēcīgāka stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, EESK iesaka lietot terminu “negodīga komercprakse”, ko nereti izmanto, piemēram, franču un angļu valodā.

1.3

EESK uzskata, ka negodīgas tirdzniecības prakses pašreizējais plašums un intensitāte galvenokārt izskaidrojami ar uzņēmumu apvienošanu un iegādi, kas vērojama pēdējos 30 gadus.

1.4

EESK uzskata, ka līdzšinējie Augsta līmeņa foruma pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai rezultāti ir neskaidri, savukārt ierosinātie risinājumi ir nepietiekami, lai atrisinātu negodīgas prakses problēmu. Tādēļ EESK rosina Eiropas Komisiju nākt klajā ar papildu iniciatīvām.

1.5

Lai gan EESK nešaubās, ka negodīgu praksi var īstenot jebkāda veida līgumattiecībās, tā ir pārliecināta, ka attiecībās starp lielveikaliem, no vienas puses, un lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), no otras puses, stāvoklis ir ļoti sarežģīts. Šajās attiecībās sastopami tādi ļaunprātīgas izmantošanas veidi un ļaunprātīga izmantošana tādā pakāpē, kāda nav vērojama citās līgumattiecībās.

1.6

EESK ir īpaši gandarīta, ka Komisija zaļajā grāmatā pauž neslēptas šaubas par to, vai ļoti nevienlīdzīgajās attiecībās patiešām pastāv līgumslēgšanas brīvība, un šajā jautājumā Komisijas viedoklis sakrīt ar EESK viedokli.

1.7

EESK uzskata, ka Komisijas zaļajā grāmatā ļoti labi atspoguļota negodīgas tirdzniecības prakses būtība un galvenie veidi. Komiteja tomēr uzsver, ka Komisijai būtu jānodrošina vienota un Direktīvā 2005/29/EK iekļautajai līdzīga “negodīgas tirdzniecības prakses” definīcija, jo zaļajā grāmatā minētajai praksei ir dažas kopīgas iezīmes ar “maldinošu tirgvedības praksi” (1).

1.8

Negodīga tirdzniecības prakse visizplatītākā ir tur, kur pastāv “baiļu atmosfēra”, kurā vājākā līgumslēdzēja puse baidās, ka spēcīgākā puse var pārtraukt līgumattiecības. Tā tas, piemēram, ir tad, kad lieli tirgotāji pret saviem piegādātājiem īsteno negodīgu spiedienu, vai tad, kad tie mazumtirgotājiem nosaka pārāk augstas cenas, kuras tālāk tiek novirzītas uz patērētājiem.

1.9

EESK uzskata, ka negodīgas tirdzniecības prakses negatīvās sekas skar ne tikai uzņēmumu savstarpējās attiecības un vājākās līgumslēdzējas puses. No tās cieš arī gan patērētāji, gan valstu ekonomiskās intereses, un tas ir fakts, kas zaļajā grāmatā nav pietiekami atzīts.

1.10

EESK uzskata, ka vairākās dalībvalstīs pieņemtie tiesību akti, kuru mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi, liecina, ka pašreizējais stāvoklis ir nepieņemams. Lai gan šie tiesību akti dažādu iemeslu dēļ nav nodrošinājuši apmierinošus rezultātus, nebūtu pareizi apgalvot, ka nekas nav sasniegts. Daži no panākumiem ir lielāka pārredzamība peļņas sadalē un tādas prakses izskaušana, kas izraisa vislielāko sašutumu un ko varētu jau dēvēt par izspiešanu.

1.11

Lai gan EESK nav iemesla apgalvot, ka šo tiesību aktu pieņemšana dalībvalstīs traucē preču brīvu apriti Eiropas Savienībā, daži šķēršļi tomēr var rasties. Tomēr neviens no šiem tiesību aktiem nav protekcionistisks, un tie attiecas kā uz vietējiem uzņēmumiem, tā arī uz uzņēmumiem no citām dalībvalstīm.

1.12

EESK iesaka turpmākos apsvērumus par to, kā risināt negodīgas tirdzniecības prakses problēmu, sākt ar atziņu, ka noteiktās līgumattiecībās nevalda līgumslēgšanas brīvība.

1.13

EESK arī iesaka turpmākajos priekšlikumos par nevienlīdzīgu komerciālo attiecību reglamentēšanu ņemt vērā, ka pastāv “baiļu faktors”. Lai to savstarpējie darījumi būtu godīgi, jāpanāk, ka starp līgumslēdzējām pusēm neizbēgami veidojas līdzsvars. Tādēļ, cenšoties regulēt negodīgu tirdzniecības praksi, galvenais mērķis nedrīkst būt vienīgi vājākās līgumslēdzējas puses aizsardzība, bet par mērķi jāizvirza arī valsts ekonomisko interešu aizsardzība. Tas, piemēram, nozīmētu, ka attiecīgajiem pārtikas preču piegādātājiem nebūtu aktīvi jāpiedalās administratīvajās procedūrās un tiesvedībā.

1.14

EESK aicina Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktus, kas aizliedz negodīgu tirdzniecības praksi. Aizlieguma pamatā vajadzētu būt sarakstam, kurā minēti raksturīgākie šādas prakses veidi, ko spēcīgākā līgumslēdzēja puse izmanto, lai tās izmaksas un riskus uzveltu vājākajai pusei.

1.15

EESK rosina Eiropas Komisiju sadarbībā ar valstu konkurences iestādēm un pamatojoties uz pēdējās desmitgadēs gūto faktisko pieredzi, veikt pašlaik spēkā esošo (un nenoliedzami novecojušo) konkurences noteikumu būtisku pārskatīšanu; par mērķi jāizvirza tādas godīgas konkurences veicināšana, kuras pamatā būtu arī godīga apmaiņa ar attiecīgo informāciju šajā nozarē, lai varētu ņemt vērā visus reāla dominējoša stāvokļa gadījumus.

2.1

Zaļajā grāmatā ir nošķirtas pārtikas un nepārtikas preču apgādes/izplatīšanas ķēdes, un tas ir pilnībā pamatoti, jo pārtikas preču apgādes ķēdēm ir raksturīgas iezīmes, kādu nav citām.

2.2

Pēdējās divās desmitgadēs ir notikusi ievērojama apgādes/izplatīšanas ķēdē iesaistīto uzņēmumu konsolidācija, un tādēļ faktiski ir izveidojušies oligopoli. Pārtikas preču apgādes/izplatīšanas ķēdē visbūtiskākā konsolidācija notikusi mazumtirdzniecības nozarē, mazāk tā izpaudusies pārstrādes nozarē un vismazāk — lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā. Šī procesa dēļ pārtikas preču apgādes ķēdē ir radusies izteikta nelīdzsvarotība, jo oligopoliem ir raksturīga ļoti liela spēja panākt sev izdevīgus nosacījumus darījumos ar tirdzniecības partneriem, kas ir daudz sadrumstalotāki.

2.3

EESK ir pārliecināta, ka strukturālā nelīdzsvarotība, kas ir izveidojusies, dažkārt veicina negodīgas tirdzniecības prakses izmantošanu un šī prakse nereti ir pretrunā ne tikai taisnīguma, godīguma un ētikas principiem, bet arī tiesību pamatprincipiem.

2.4

Zaļajā grāmatā kļūdaini norādīts, ka ES līmenī negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes pirmo reizi apsprieda tikai 2009. gadā. Tas bija gads, kad šo jautājumu pirmo reizi iekļāva Eiropas Komisijas oficiālajā darba programmā. Tomēr jau 2005. gadā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja publicēja svarīgu atzinumu (2), kurā bija uzsvērti un kritizēti vairāki negatīvi mazumtirdzniecības ķēžu rīcības aspekti laikā, kad negodīgas tirdzniecības prakse vēl bija tabu. Jāpiemin arī, ka būtiska nozīme bija 2007. gadā publicētajai Eiropas Parlamenta deputātu rakstiskajai deklarācijai (3), kurā Eiropas Komisija tieši rosināta veikt pasākumus, lai stāvokli uzlabotu.

2.5

EESK uzskata, ka Augsta līmeņa foruma pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai līdzšinējie rezultāti ir neskaidri, jo ierosinātais labas prakses īstenošanas regulējums nav nodrošinājis nekādu vienošanos par negodīgas tirdzniecības prakses novēršanu, un tas ir jautājumus, par kuru nožēlu pauduši arī trīs Eiropas Komisijas locekļi (4).

2.6

Eiropas Konkurences iestāžu tīkla (EKT) ziņojums liecina, ka negodīga tirdzniecības prakse patiešām tiek izmantota, it sevišķi pārtikas preču nozarē. Tas atbilst EESK pārliecībai, ka spēcīgāka ekonomiskā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana lielveikalu attiecībās ar maziem un vidējiem pārtikas preču ražotājiem un pārstrādātājiem izpaužas daudz vairāk nekā citās līgumattiecībās. Tas, ka gadiem ilgi sūdzējušies ir tikai šie pārtikas preču piegādātāji, kas piegādā preces lielām mazumtirdzniecības ķēdēm, ir vēl viens apliecinājums iepriekš sacītajam.

2.7

EESK atzīmē: Komisija ir paziņojusi, ka negodīga tirdzniecības prakse kaitē ne tikai divu uzņēmumu savstarpējām līgumattiecībām, bet arī visai ES ekonomikai kopumā.

3.1.1

Līdz šim oficiāli nav izskanējušas šaubas par līgumslēgšanas brīvības pastāvēšanu komerciālajās attiecībās, tostarp attiecībās starp lielveikaliem un maziem un vidējiem pārtikas preču ražotājiem. Vēl nesen šī brīvība bija viens no svarīgākajiem ne tikai lielveikalu, bet arī valsts iestāžu argumentiem pret negodīgas tirdzniecības prakses regulēšanu, kas varot ierobežot šādu brīvību. EESK uzskata: ir ļoti svarīgi, ka zaļajā grāmatā šī nostāja ir mainījusies un nepārprotami atzīts, ka patiesa līgumslēgšanas brīvība nepastāv, ja divu līgumslēdzēju pušu ekonomiskā vara tik būtiski atšķiras.

3.1.2

EESK uzskata: šāda līgumslēgšanas brīvības trūkuma atzīšana ir pamata priekšnoteikums, lai efektīvi sāktu meklēt vispusīgus risinājumus problēmām, kuru cēlonis ir — it sevišķi pārtikas preču — apgādes/izplatīšanas tīklā pastāvošā nelīdzsvarotība.

3.1.3

Šajā zaļās grāmatas sadaļā Eiropas Komisija ļoti labi atspoguļo negodīgas tirdzniecības prakses būtību un galvenos veidus. It sevišķi lielveikalu un pārtikas preču piegādātāju savstarpējās attiecībās vājākajai pusei nav reālas alternatīvas, jo tirgū ir ļoti maz lielu klientu un — kas ir vēl būtiskāk — visi šie klienti pret piegādātājiem izturas ļoti līdzīgi.

3.1.4

Vairāki no zaļajā grāmatā minētajiem negodīgas tirdzniecības prakses piemēriem liecina, ka daži pircēji nekautrējas izmantot jebkādus līdzekļus, lai nodrošinātu pilnībā nepamatotus papildu ieguvumus, tādējādi kaitējot otrai pusei. Viens no negodīgas tirdzniecības prakses piemēriem ir maksājums par fiktīviem pakalpojumiem vai nepieprasītiem pakalpojumiem, kas otrai pusei ir bezvērtīgi.

3.1.5

Turpinājumā sniegtas EESK atbildes uz šajā zaļās grāmatas sadaļā uzdotajiem jautājumiem.

3.2.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija šajā sadaļā izmanto informāciju, ko sniegušas vairākas valstu konkurences iestādes. EESK iesaka sadarboties gan ar minētajām iestādēm, gan tieši ar Francijas un Čehijas Republikas iestādēm, kas uzkrājušas tiešu pieredzi, īstenojot valsts tiesību aktus, kas attiecas uz negodīgas tirdzniecības prakses apkarošanu. Veicot pārbaudes, pretmonopola iestādēm ir tiesības pārbaudīt grāmatvedības dokumentus (līgumus, rēķinus, bankas izrakstus utt.), kas var tieši pierādīt negodīgas tirdzniecības prakses izmantošanu.

3.2.2

Šie AK, Spānijas un Īrijas konkurences iestāžu sniegtie piemēri liecina, ka ir kļūdaini daudzus no izmantotās prakses veidiem saukt vienkārši par “neētisku praksi”, jo šie prakses veidi nenoliedzami ir nelikumīgi (it sevišķi, kad runa ir par “iebiedēšanu un ietekmēšanu”).

3.3.1

Nav šaubu — tam, ka spēcīgākā puse izmanto negodīgu tirdzniecības praksi pret vājāko pusi, ir negatīva ietekme, un šādas prakses loģiskās sekas ir ieguldījumu un inovācijas apslāpēšana ražošanā. EESK tomēr uzskata, nepietiekami ir atspoguļota ietekme uz patērētājiem, jo šīs prakses ietekme ir daudz plašāka nekā tikai inovācijas kavēšana. Taču šajā zaļās grāmatas sadaļā ir pilnībā ignorēti zaļās grāmatas iepriekšējās sadaļās minētie draudi valsts ekonomiskajām interesēm. Šie draudi visvairāk izpaužas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kur lielveikalus pilnībā pārvalda citu dalībvalstu uzņēmumi. Tā kā vietējie ražotāji pārsvarā ir mazie un vidējie uzņēmumi un bieži nespēj nodrošināt atbilstību pārmērīgi augstajām prasībām, lauksaimniecība un pārtikas preču ražošana šajā reģionā brūk un valstis, kas līdz šim vienmēr spējušas nodrošināt sevi ar pārtikas pamatprecēm, ir lielā mērā zaudējušas šo spēju. Tādējādi vietējo ražošanu aizstāj nereti ļoti apšaubāmas kvalitātes preču imports.

3.3.2

Turpinājumā sniegtas EESK atbildes uz šajā zaļās grāmatas sadaļā uzdotajiem jautājumiem.

4.1

Analizējot pašreizējo dalībvalstīs un Eiropas Savienībā spēkā esošo tiesisko regulējumu, izkristalizējas divi fakti. Pirmkārt, negodīgas tirdzniecības prakses izmantošana, ko īsteno daži spēcīgi ekonomikas dalībnieki, tagad ir vispārzināms un neapstrīdams fakts, un attiecīgās iestādes vairākās dalībvalstīs ir secinājušas, ka pašreizējā situācijā ir vajadzīgs regulējums.

4.2

Pašreizējais negodīgas tirdzniecības prakses apmērs, it sevišķi darījumos starp lielām mazumtirdzniecības ķēdēm un pārtikas preču ražotājiem, liecina, cik ļoti novecojuši ir konkurences tiesību akti. Daži negodīgas tirdzniecības prakses veidi liecina par būtiskiem konkurences izkropļojumiem un patiesi dominējošu stāvokļu pastāvēšanu, ko nevar novērst ar pašlaik spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuri attiecas uz monopoliem.

4.3

EESK uzskata, ka būtu jāpārskata konkurences tiesību akti un būtu pilnībā pamatoti, ja ES līmenī aizliegtu noteiktu negodīgas tirdzniecības prakses veidu izmantošanu un tādējādi nodrošinātu atšķirīgo tiesisko regulējumu vajadzīgo saskaņošanu. Tomēr ir jābūt loģiskai saiknei starp regulējumu, kas attiecas uz negodīgu tirdzniecības praksi, un pārskatītajiem tiesību aktiem, kuri attiecas uz monopoliem, lai varētu nodrošināt, ka sankcijas tiek piemērotas vienīgi tiem, pēc kuru iniciatīvas noslēgti līgumi, kas liecina par negodīgu tirdzniecības praksi, t. i., pusēm, kuras atrodas dominējošā stāvoklī.

4.4

Lai saskaņotais regulējums būtu efektīvs, saskaņošanas procesā ir jāņem vērā “bailes no svītrošanas no sortimenta” un tādējādi vājāku līgumslēdzēju pušu, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, kas ir lielveikalu piegādātāji, nespēja sūdzēties; šim regulējumam ir jāpaveic vairāk, nevis tikai jārisina uzņēmumu savstarpējo attiecību problēmas.

4.5

Turpinājumā sniegtas EESK atbildes uz šajā zaļās grāmatas sadaļā uzdotajiem jautājumiem, kas vēl nav atbildēti.

5.1.1

EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka dalībvalstīs izveidotie mehānismi negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai kopumā nav atbilstoši. Tas galvenokārt ir izskaidrojams ar to, ka nav ņemta vērā baiļu atmosfēra, ko rada patiesas līgumslēgšanas brīvības neesamība līgumattiecībās un draudi attiecīgās preces izņemt no sortimenta. Šīs problēmas līdz šim vislabāk risinātas Francijā, kur uzraudzības iestāde var rīkoties, pamatojoties uz neoficiālu informāciju un pēc savas iniciatīvas. Negodīgas tirdzniecības prakses apkarošanas mērķis ir valsts ekonomisko interešu aizsardzība, nevis vājākās līgumslēdzējas puses aizsardzība.

5.1.2

Dažās dalībvalstīs ir pieņemti tiesību akti negodīgas tirdzniecības prakses apkarošanai, taču citās valstīs tādu nav. Turklāt tiesību akti būtiski atšķiras. Nav šaubu, ka šie divi fakti zināmā mērā kavē pārrobežu tirdzniecību (16. jautājums).

5.1.3

EESK uzskata, ka vienīgais jēgpilnais un kopīgais risinājums, lai novērstu piemērojamo tiesību aktu atšķirību negatīvo ietekmi, būtu pieņemt saskaņotus tiesību aktus, kuru mērķis ir apkarot negodīgu tirdzniecības praksi (17. jautājums).

5.2.1

EESK piekrīt Komisijas apgalvojumam, ka pašlaik ES līmenī nav īpašu mehānismu negodīgas tirdzniecības prakses apkarošanai. EESK ir arī pārliecināta, ka baiļu faktoru var tikai novērst, ja valstu iestādēm ir piešķirtas pilnvaras rīkoties šajā jomā pēc savas iniciatīvas, saņemt anonīmas vai neoficiālas sūdzības un piemērot sankcijas (18. jautājums).

6.1

EESK piekrīt, ka negodīga tirdzniecības prakse ir sastopama visā pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē, bet ir pārliecināta (saskaņā ar iepriekš sacīto), ka vissliktākais stāvoklis ir lielveikalu un mazu un vidēju ražotāju savstarpējās attiecībās.

6.2

Saistībā ar iekļaušanu sortimentā jāatzīmē, ka nav vispār skaidrs, kāds būs ieguvums no maksas, kura jāsedz topošajam piegādātājam. Lielākajā daļā gadījumu pat šīs maksas veikšana, kas ir provizorisks un obligāts nosacījums jebkāda veida komercdarījumiem, piegādātājam negarantē, ka pircējs patiešām iegādāsies attiecīgās preces un neizņems tās no sortimenta bez jebkāda iemesla.

6.3

No piegādātājiem pieprasītās atlaides pašlaik ir ierasta prakse, ko piekopj lielās mazumtirdzniecības ķēdes. EESK uzskata, ka labākajā gadījumā ieguvums, ko tās nodrošina sabiedrībai, ir apšaubāms. No vienas puses, no piegādātājiem pieprasītās atlaides ir faktiskā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas apliecinājums, jo aiz šīm atlaidēm nereti slēpjas nepieprasīti un fiktīvi pakalpojumi; no otras puses, tās būtiski mazina pārredzamību peļņas sadales jomā. No piegādātājiem pieprasīto atlaižu dēļ piegādātājiem (un ārējiem novērotājiem) ir ļoti grūti noteikt, cik daudz viņiem ir faktiski samaksāts par piegādātajām precēm. Realitātē preču piegādes pasūtījums ir atkarīgs no pircēja piedāvāto pakalpojumu pieņemšanas. EESK uzskata, ka maksa par faktiskiem un pamatotiem pakalpojumiem, ko pircējs sniedz piegādātājam, būtu jāietver pārtikas preču iegādes cenā.

6.4

Turpinājumā sniegtas EESK atbildes uz šajā zaļās grāmatas sadaļā uzdotajiem jautājumiem, kas vēl nav atbildēti.