19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/86

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē ierosinātās regulas noteikumus. Šobrīd piemērojamie noteikumi par tirgus uzraudzību un ražojumu kontroli ir pārāk izkliedēti dažādos tiesību aktos ar dažādu saturu, tādējādi nevajadzīgi sarežģījot uzraudzības iestāžu un ražotāju, kā arī patērētāju organizāciju un arodbiedrību uzdevumu. Komiteja atzinīgi konstatē, ka tiks atcelti iepriekšējie vertikālie noteikumi un tos pārgrupēs horizontālā, vienotā un papildinātā regulā.

1.2.

Komiteja atbalsta priekšlikuma juridisko pamatu, taču uzskata, ka būtu nepieciešama atsauce arī uz LESD 12. pantu, kurā precizēts, ka patērētāju aizsardzība ir transversāla politika, kuras ietvaros “patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”.

1.3.

Ierosinātais instruments ir regula. Komiteja uzskata to par vispiemērotāko instrumentu, lai atvieglotu sadarbību un tirdzniecību starp dalībvalstīm un starp dalībvalsti un ES. Tā uzskata, ka Komisijas ierosinātais tiesību aktu kopums atbilst Līgumos paredzētajām proporcionalitātes un subsidiaritātes prasībām. Dalībvalstis arī turpmāk pilnībā atbild par savu nacionālo tirgu pārraudzību un kontroli pie Savienības ārējām robežām, turklāt tām jānodrošina šo darbību finansējums.

1.4.

EESK atbalsta Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru ražojumiem, kas ir apritē Savienībā, ir jāatbilst prasībām, kas nodrošina paaugstinātu aizsardzības līmeni tādām sabiedrības interesēm kā veselība un drošība kopumā, veselība un drošība darbavietā, patērētāju aizsardzība, vides aizsardzība un sabiedriskā drošība.

1.5.

Komiteja uzskata, ka ražošanas noslēpuma un tirdzniecības noslēpuma ievērošana nevar būt šķērslis brīdināšanai tajos gadījumos, kad kāda no attiecīgā ražojuma sastāvdaļām var ietekmēt lietotāju veselību vai drošību. Tātad arī turpmāk uzraudzības un kontroles iestādēm ir pastāvīgi jāizmanto RAPEX sistēma un sabiedrības intereses jāstāda augstāk par privātām interesēm.

1.6.

Uzraudzības iestāžu un muitas locekļiem vai darbiniekiem ir jābūt pilnīgi godīgumiem un neatkarīgiem, turklāt viņi jāaizsargā pret potenciālo spiedienu un korupcijas mēģinājumiem, kas varētu rasties, pildot amata pienākumus. Cilvēkiem, kas ziņo par kāda produkta trūkumiem vai risku, kas ar to saistīts, ir jānodrošina aizsardzība, īpaši pret kriminālvajāšanu. Viņu personas dati nedrīkst tikt izpausti.

1.7.

Komiteja aicina ierosinātajā regulā iekļaut juridisko pamatu Eiropas Traumatisma datubāzes izveidei, kura būtu jāuzskata trešo pīlāru informācijas par tirgus uzraudzību apmaiņas sistēmā līdztekus RAPEX un ICSMS sistēmām.

1.8.

Komiteja vēlas arī regulāri saņemt periodiskos ziņojumus, ko Komisija sagatavos reizi piecos gados, īstenojot regulas izpildes pārraudzību.

2.1.

Pat viskvalitatīvākie tiesību akti par ražojumu drošību un noteikumu saskaņošana iekšējā tirgū nespēj nodrošināt absolūtas drošības garantijas patērētājiem attiecībā uz patēriņa precēm un darba ņēmējiem attiecībā uz profesionālām vajadzībām paredzētiem ražojumiem.

2.2.

Pēdējā laikā notikušie skandāli liecina, ka Eiropā aizvien ir aktuāla krāpšana peļņas palielināšanas vai ražošanas izmaksu samazināšanas nolūkā. Turklāt importētie ražojumi ne vienmēr atbilst Eiropas standartiem un var radīt negodīgu konkurenci Eiropas ražojumiem.

2.3.

Tirgus uzraudzība un ražojumu atbilstības kontrole ir ļoti svarīga, un tās nodrošināšanai ir nepieciešami dienesti un kvalificēts personāls (muita, tehniskie dienesti, inspekcijas u. tml.), kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā.

2.4.

Direktīva 2001/95/EK (Produktu vispārējas drošības direktīva (PVDD)), kuras transponēšana bija jāpabeidz 2004. gadā, un Regula (EK) Nr. 765/2008 (akreditācija un tirgus uzraudzība), kas stājās spēkā 2010. gadā, kā arī direktīvas un lēmumi par nozaru saskaņošanu ir sekmējuši būtisku progresu. Tomēr noteikumi tirgus uzraudzības jomā ir izkliedēti un pārklājas, un tas var radīt apjukumu attiecībā uz uzraudzības noteikumiem un tirgotāju pienākumiem, tādējādi apgrūtinot viņu un arī likumdevēju un valsts ierēdņu uzdevumu.

2.5.

Komisija ierosina reglamentējošos noteikumus par tirgus uzraudzību padarīt skaidrākus, apkopojot attiecīgos noteikumus vienā tiesību instrumentā, kas horizontāli piemērojams visās nozarēs. Jauno regulu par ražojumu tirgus uzraudzību papildinās daudzgadu rīcības plāns par tirgus uzraudzību laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam.

2.6.

Aktīva rīcība ir paredzēta Eiropas Patērētāju programmas un I un II vienotā tirgus akta ietvaros. Tas arī atbilst jaunā tiesiskā regulējuma prasībām.

2.7.

Piemērojot vienādus nosacījumus visās valstīs, ir jānosaka, vai apgrozībā laistie ražojumi, tostarp ražojumi no trešām valstīm, ir droši un vai tos var laist vienotajā tirgū. Ja tas nav iespējams, tie ir jāatsauc, un, ja tie ir bīstami vai neatbilst prasībām, ir jāparedz to aizliegšana.

2.8.

Tomēr tirgus uzraudzība un atbilstības kontrole nav pietiekami efektīva un tirgū tiek izplatīts liels noteikumiem neatbilstošu ražojumu daudzums. Galvenokārt tas notiek tāpēc, ka valsts uzraudzības iestādes nesaskaņo savu darbību un sniegtā informācija nav pietiekami kvalitatīva un uzticama.

2.9.

Tāpēc ES ir jārīkojas, lai garantētu sekmīgāku rīcības saskaņošanu un uzlabotu tirgus pārrobežu uzraudzības efektivitāti, lai aizsargātu iedzīvotājus. Komisija piekrīt, ka šādas rīcības tiesības izriet no LESD 114. panta (vienotā tirgus pienācīga darbība), 168. panta 1. punkta (veselības aizsardzība) un 169. panta 1. punkta (patērētāju aizsardzība). Vēl ir jāvienkāršo piemērojamais tiesiskais regulējums un jāsamazina tā neviennozīmīgums.

2.10.

Ir nepieciešams vienkāršot RAPEX procedūru, ieviest regulu par patēriņa preču drošību, ar kuru aizstāj PVDD, un jaunu regulu par uzraudzību, ar ko aizstāj noteikumus, kas šobrīd ir izkliedēti vairākos dažādu līmeņu tiesību aktos.

2.11.

Uzraudzības un kontroles darbību koordinācijas un efektivitātes uzlabošana tiks īstenota ne tikai ar tradicionālas tiesību aktu izvērtēšanas procedūras starpniecību, bet arī veicot Eirobarometra aptaujas par patērētāju viedokli, izmantojot informācijas sistēmas GRAS-RAPEX un ICSMS un rādītājus, kas ļauj īstenot salīdzinošu uzraudzību. Valstu paziņošanas sistēmas tiks racionalizētas, ieviešot vienotu paziņošanas sistēmu visiem ražojumiem.

2.12.

Tiks pastiprināta robežkontrole, un līdz brīdim, kamēr nebūs saņemts plašāks uzraudzības iestādes atzinums, tiks apturēta jebkura ražojuma aprite, par kuru ir aizdomas, ka tas var radīt risku.

2.13.

Paziņošanas sistēma RAPEX saistībā ar ražojumiem, kas rada draudus, tiks uzlabota attiecībā uz paziņošanas termiņiem un informācijas precizitāti par paziņotā ražojuma radītajiem draudiem.

2.14.

Komisija varēs lemt par atbilstošiem, tieši piemērojamiem pasākumiem bīstamo ražojumu ierobežošanai, ja tradicionālie ārkārtas pasākumi ir nepietiekami vai nepiemēroti.

2.15.

Vienotā tirgus aktā ir paredzēts daudzgadu rīcības plāns par tirgus uzraudzību. Minētajā plānā būtu jāietver jomas, kurās Komisijas īstenotā koordinācija nodrošinātu reālu pievienoto vērtību un ievērojamus uzlabojumus.

2.16.

Daudzgadu rīcības plāns ir galvenais rīcības instruments Kopienas līmenī. Tas sekmēs pastiprinātu saziņu un sadarbību. Informācijas līdzekļi atvieglos informācijas un labākās prakses pieejamību attiecībā uz aptauju īstenošanu un sistēmā ievietotajiem pētījumiem. Tiks apzinātas vajadzības un šajā saistībā piedāvāti izglītības, tehniskās palīdzības un konsultāciju instrumenti.

2.17.

Komisija izstrādās kopēju laboratorijā veikto pārbaužu dokumentācijas un tehniskās kontroles pieeju. Kopīgu rīcību un programmu pastiprināta koordinācija uzlabos uzraudzības efektivitāti.

2.18.

Resursu apvienošana radīs sinerģiju un ļaus izvairīties no pārklāšanās. Valsts iestāžu darbību rezultātā apkopotos datus saglabās Komisijas pārvaldītajā ICSMS datubāzē, kurā būs pieejami līdzekļi un apmācība, kas nepieciešama, lai pilnvērtīgi izmantotu šīs datubāzes iespējas.

2.19.

Visas iesaistītās personas tiks informētas, un tiks īstenotas regulāras un elastīgas konsultācijas ar tām.

2.20.

Ziņojums, ko Komisijas izstrādājusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, dod iespēju informēt iestādes un ieinteresētās puses un novērtēt tirgus akreditācijas, uzraudzības un kontroles darbības, uz kurām ir attiecināms Kopienas finansējums.

2.21.

Ir jāpastiprina muitas dienestu līdzekļi un prerogatīvas un Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas ārējo robežu kontrole attiecībā uz importētajiem ražojumiem, un, lai to īstenotu, ir nepieciešami papildresursi, tostarp izglītība un tehniskie līdzekļi.

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē iniciatīvu par tirgū laisto ražojumu uzraudzības un drošuma kontroļu pastiprināšanu, neatkarīgi no tā, vai šie ražojumi nāk no Kopienas, EEZ vai trešām valstīm. Šī iniciatīva, kas uzlabo ražojumu drošumu, ir viena no vienotā tirgus akta pamatpasākumiem un tā atbilst jaunajai pieejai.

3.2.

Taču Komiteja atzīmē, ka ekonomikas un sociālo dalībnieku informēšanas un konsultāciju procedūras joprojām ir ļoti neskaidras. Arī bez birokrātisko procedūru sarežģīšanas vai iesaldēšanas ir iespējams dažādos līmeņos veiksmīgāk noteikt elastīgu un piemērotu regulējumu.

3.2.1.

Iesaistītie uzņēmumi ļoti cer saņemt juridisko un tehnisko informāciju, kas tiem nodrošinātu juridisko noteiktību, kura nepieciešama lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem produktu ražošanā vai tirdzniecībā. Tiem jābūt piekļuvei dažādu uzraudzības un kontroles struktūru iegūtajai informācijai par produktiem, ko viņi nodod kontrolei vai akreditācijas procedūrai.

3.2.2.

Patērētāji un darba ņēmēji vēlas likumīgi pārliecināties par to tirgū pieejamo ražojumu nekaitīgumu, kas viņiem jāizmanto darbā vai uzturā. Viņiem ir tiesības būt informētiem par pasākumiem, kas šajā saistībā īstenoti valsts, kopienas vai nozares līmenī, lai nodrošinātos pret veselības un drošības apdraudējumu.

3.2.3.

Komiteja ir pārliecināta, ka uzticama ražojumu kvalitāte ir ļoti nozīmīga vienotā tirgus sekmīgai darbībai un preču brīvai apritei, kas pozitīvi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību.

3.3.

Tā uzskata, ka uzraudzība un kontrole, jo īpaši uz Savienības ārējām robežām, pamatā ir dalībvalstu kompetencē, bet Savienībai jānodrošina koordinācija un pasākumi, kas nepieciešami vienotai un efektīvai darbībai, kā arī ražojumu standartizācijai. Šāda uzraudzība un kontrole ietekmē uzņēmumus, un rada lielus izdevumus dalībvalstīm, gan ekonomikas dalībniekiem, kam jānodrošina atbilstība (standartizācija, “CE” standarts). Komiteja aicina dalībvalstis un Komisiju savā darbā pienācīgi ņemt vērā administratīvo slogu, kas apgrūtina uzņēmumus, jo īpaši MVU, lai krīzes un ievērojama bezdarba laikā nepasliktinātu uzņēmumu ekonomisko stāvokli.

3.4.

To nepārtikas preču brīvu apriti, uz kurām attiecas regulas priekšlikums, nedrīkst negatīvi ietekmēt pazemināti standarti vai nepilnības ne tiesiskajā regulējumā, ne arī kontroles līdzekļu daudzumā vai kvalitātē. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpiešķir pietiekami resursi uzraudzības un kontroles līdzekļu ieviešanai, lai garantētu pilnīgu efektivitāti. Kaut arī Komiteja atzīst, ka šobrīd budžets ir ierobežots, tā uzskata ir jāvelta maksimālas pūles, lai garantētu patērētāju veselības aizsardzību un drošību, kā arī nodrošinātu vides aizsardzību pret bojātiem vai bīstamiem ražojumiem, jo uz spēles ir liktas sabiedrības intereses. Iekšējā tirgus sekmīga darbība ir nepieciešama ekonomikas atveseļošanai un jaunu darbavietu radīšanai.

3.4.1.

Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka pašreizējā tirgus uzraudzības un kontroles sistēmā ir nopietnas nepilnības un trūkumi. Jānostiprina kompetento valsts struktūru, Komisijas un iesaistīto pušu savstarpējā sadarbība. Nepieciešams organizēt periodiskas konsultācijas. Pēc patērētāju vai darba ņēmēju organizāciju iniciatīvas, nosakot tām imunitātes garantiju, jāievieš tiesības brīdināt par noteiktiem ražojumiem. Kompetentajām struktūrām, uzraudzības iestādēm, tehniskajām sertifikācijas iestādēm, muitas dienestiem, krāpšanas apkarošanas dienestiem jābūt iespējai sadarboties un sniegt iegūto informāciju, lai izvairītos no dubulta darba un pieejamo resursu izniekošanas un lai turpinātu nostiprināt veikto kontroļu efektivitāti.

3.5.

Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas (RAPEX) efektivitāte ir pilnībā atkarīga no ziņojumu nosūtīšanas ātruma un tehniskās informācijas precizitātes attiecībā uz šaubīgajiem produktiem. RAPEX vadības pamatnostādnes regulāri jāatjaunina, un tām jābūt pietiekami skaidrām, lai nebūtu nekādu šaubu par to, kāda veida un apjoma informācija jāsniedz. Šajās pamatnostādnēs jāietver kritēriji, uz kuru pamata noteikt nopietnu apdraudējumu, un skaidri jādefinē pasākumi, kas jāveic attiecīgā gadījumā, piemēram, apturēšana uz laiku, prasība izdarīt tehniskus grozījumus vai pilnīgs un galīgs aizliegums.

3.6.

Arī par mazāk nopietniem vai zinātniski nepārbaudītiem apdraudējumiem nepieciešams ziņot RAPEX, lai paredzētu tādus izpildes pasākumus kā, piemēram, apturēšanu uz laiku nepieciešamības gadījumā saskaņā ar piesardzības principu vai citus piemērotus pasākumus, piemēram, papildu prasības attiecībā uz patērētāju informēšanu vai lietotāju brīdināšanu, kas jāizpilda papildus parastajām ražojumu marķēšanas prasībām.

3.7.

Ja apdraudējuma atklāšanas gadījumā Komisija paredz pieņemt īstenošanas aktu attiecībā uz ražojumu vai ražojumu kategoriju ar mērķi iedibināt šo ražojumu kontroles vienotus noteikumus, Komiteja vēlētos, lai par to tiktu informētas patērētāju organizācijas un darba devēju un darba ņēmēju organizācijas un lai iespēju robežās viņu viedoklis tiktu ņemts vērā. Jāatzīmē, ka šīs organizācijas var ātri nodot informāciju par pieņemtajiem noteikumiem saviem dalībniekiem, tādējādi sniedzot nozīmīgu palīdzību šo noteikumu izpratnē un ātrā piemērošanā.

3.8.

Attiecībā uz jauno Komisijas un dalībvalstu forumu, kas tiek izveidots ar šo regulu, Komiteja norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu uzaicināt konsultēt apakšstruktūras, ko šis forums varētu izveidot nozaru jautājumu risināšanai. Tā uzskata, ka būtu pienācīgi jāizskata un iespēju robežās jāņem vērā viedoklis un ierosinājumi, ko sniedz šīs organizācijas, kaut arī tām ir tikai konsultatīva loma, jo tās aktīvi ietekmē patērētājus un ekonomisko un sociālo vidi, ko tie pārstāv.

3.9.

To pašu var attiecināt uz situāciju, kad, atklājot noteiktu apdraudējumu, dalībvalsts brīdina uzraudzības iestādes par noteiktu ražojumu radīto apdraudējumu un ziņo par iespējamiem aizsardzības līdzekļiem. Tām vajadzētu sadarboties ar uzņēmējiem, lai novērstu konkrēto ražojumu radīto apdraudējumu, kā arī ar kompetentajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas saviem dalībniekiem varētu nodrošināt zināšanas un informācijas līdzekļus.

3.10.

Visbeidzot, Komiteja uzskata, ka apspriešanai izvirzītais priekšlikums kopumā atbilst jaunā tiesiskā regulējuma (jaunās pieejas) prasībām, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes prasībām. Tā apstiprina arī juridisko pamatu, ko atbildīgie ģenerāldirektorāti ir izmantojuši par pamatu savam priekšlikumam. Komiteja arī atsaucas uz LESD 12. pantu, kurā precizēts, ka patērētāju aizsardzība ir transversāla politika, kuras ietvaros “patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”.

4.1.

Komiteju joprojām satrauc iespējas dažādās dalībvalstīs regulējumu interpretēt atšķirīgi. Kopējās darbības mērķis ir panākt īstu interpretācijas un prakses saskaņotību, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu juridisko noteiktību un lietotājiem garantētu drošību.

4.2.

To satrauc arī konfidencialitātes noteikumu piemērošana, piemēram, ražošanas noslēpumu jomā, kas varētu radīt šķēršļus pilnvērtīgākas informācijas iegūšanai par bīstamām sastāvdaļām vai ražojumiem, kuri varētu apdraudēt cilvēku veselību un drošību un vides kvalitāti. Uz spēles liktās sabiedrības intereses kopumā ir svarīgākas par privātajām interesēm, ko nepamatoti aizsargā, pārāk šauri izprotot konfidencialitātes jēdzienu. Katrā ziņā jānotiek informācijas apmaiņai starp dalībvalstu un Savienības struktūrām, kas atbildīgas par uzraudzības un kontroles sistēmu. Tomēr jāņem vērā ar likumu aizsargātie personas dati un nedrīkst apdraudēt notiekošās izmeklēšanas.

4.3.

Regulā ir noteikts, ka atbildīgajām iestādēm īpašā tīmekļa vietnē ir jāpublicē informācija par bīstamiem produktiem un par to radīto apdraudējumu, par iespējamiem aizsardzības pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz uzņēmumiem. Komiteja prasa, lai publicēšanu neierobežotu pārspīlētas rūpes par tirdzniecības noslēpumu slepenības nodrošināšanu, ja ir apdraudēta lietotāju veselība un drošība. Šāda ir Komisijas īstenotā prakse, pārvaldot RAPEX sistēmu, un tā ir jāpiemēro arī turpmāk.

4.4.

Komiteja uzstāj, ka ir jāievēro uzraudzības un kontroles struktūru neatkarības un pārredzamības prasības. Šo struktūru darbinieki darba pienākumu izpildes laikā jāaizsargā no jebkādas iejaukšanās vai jebkādiem korupcijas mēģinājumiem. Tām jābūt objektīvām un jāizskata visas patērētāju un lietotāju vai to organizāciju iesniegtās sūdzības, un attiecīgā gadījumā atbilstīgi jārīkojas. Arī kontroles laboratorijām jābūt neatkarīgām, tāpat kā akreditācijas struktūrām vai struktūrām, kas ir atbildīgas par normatīvajās prasībās noteikto marķējumu piešķiršanu, kuri ir neatsverami uzņēmumu pārstāvjiem un patērētājiem lēmumu pieņemšanā.

4.5.

Komiteja uzskata, ka regulas priekšlikumā būtu jāiekļauj arī noteikumi par tādas Eiropas Traumatisma datu bāzes izveidi, kas attiektos uz jebkādiem ievainojumiem. Šāda datubāze

4.5.1.

Tādēļ Komiteja ierosina: