12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/5

1.1

EESK atzinīgi vērtē Serbijas valdības pēdējo desmit gadu centienus reformēt valsts ekonomiku un institūcijas. Komiteja uzskata, ka Serbijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir process, kas paver iespēju konsolidēt un efektīvi īstenot uzsāktās reformas. Tā uzsver, ka svarīga nozīme ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai Serbijas tiesību aktu saskaņošanā ar ES acquis. Komiteja rosina Serbijas valdību un ES iestādes palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un sekmēt to ciešu līdzdalību gaidāmajās norisēs saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai.

1.2

EESK atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Serbiju ne vēlāk kā 2014. gada janvārī. EESK apsveic Belgradu un Prištinu saistībā ar “Pirmā nolīguma par pamatprincipiem attiecību normalizēšanai” (Briselē, 2013. gada 19. aprīlī) un tā īstenošanas plāna, ko pieņēma maijā, parakstīšanu. Tagad Komiteja rosina abas puses ar ES palīdzību īstenot šo nolīgumu. EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jāiesaista īstenošanas posmā, jo tās var būtiski sekmēt izlīguma procesu.

1.3

EESK mudina Serbijas publiskās iestādes vairāk uzklausīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un konsultēties ar tām gan politikas izstrādes agrīnajos posmos, gan īstenošanas stadijā. EESK uzsver, cik svarīgi ir tās iesaistīt reformu procesā tādās nozīmīgās kā tiesiskums, reģionālā sadarbība un izlīgums, sociālā un ekonomiskā attīstība, vide, lauksaimniecība, mazākumgrupu tiesības un cīņa pret diskrimināciju.

1.4

EESK iesaka valdībai pievērst īpašu uzmanību cilvēku tirdzniecības, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai. Komiteja uzsver, ka jāatzīst nepieciešamība panākt cilvēktiesību aizstāvju un cīņā pret organizēto noziedzību iesaistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvistu drošību, kas ir jāgarantē valdībai.

1.5

EESK norāda: kaut arī ir panākts ievērojams progress iekļaujošākas sabiedrības veicināšanā, vēl daudz darāmā, lai veidotu sabiedrību, kurā visi ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no dzimuma, seksuālās orientācijas, izcelsmes vai reliģijas. Komiteja rosina valdību nezaudēt laiku un īstenot 2013. gada jūnijā pieņemto Diskriminācijas novēršanas stratēģiju. EESK iesaka Eiropas Komisijai ciešā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām izmantot gada progresa ziņojumus, lai uzraudzītu minētās stratēģijas īstenošanu.

1.6

EESK atzinīgi vērtē Biroja sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību iekļaušanu premjerministram pakļautajā ekspertu grupā, kas ietilpst struktūrā, kura koordinē pievienošanos Eiropas Savienībai. EESK atzinīgi vērtē arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp sociālo partneru pārstāvju līdzdalību premjerministra izveidotajā padomē, kuras uzdevums ir sekmēt iekļaušanos Eiropas Savienībā. Tā ir laba prakse, kas būtu jāizmanto vairāk, piemēram, apsverot pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp sociālo partneru pārstāvju līdzdalību grupā, kas pārstāvēs Serbiju gaidāmajās sarunās par pievienošanos. Tomēr būtu jānodrošina biežas un plašas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai apzinātu svarīgākos kopīgos viedokļus un ieteikumus. Būtu svarīgi, lai eksperti no pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiktu uzaicināti iesaistīties koordinācijas struktūras izveidotās ekspertu grupas apakšgrupās.

1.7

EESK aicina Eiropas Komisiju izmantot pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), lai palielinātu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (t.sk. sociālo partneru) veiktspējas uzlabošanai, un koncentrēties uz lielāka atbalsta sniegšanu ne tikai NVO partnerībām, bet arī partnerībām starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskajām iestādēm. Līdzekļi, kas pieejami programmā “Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai”, būtu jāpalielina un biežāk jāpiešķir projektiem, kurus īsteno arī sociālie partneri. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktspējas uzlabošana, lai tās varētu pilnvērtīgi piedalīties ES integrācijas procesā, būtu jāsaglabā kā prioritāra joma, sekmējot projektu atlases un īstenošanas procedūru vienkāršošanu, institucionālo dotāciju izmantošanu un dotāciju atkārtotu piešķiršanu. Vēlams ir ne tikai finansiāls atbalsts, bet būtu arī jāatbalsta atbilstoši mehānismi, kas uzlabotu dialogu starp pilsonisko sabiedrību un publiskās pārvaldes iestādēm.

1.8

EESK rosina ES delegāciju Serbijā arī turpmāk ļaut lielākām nevalstiskām organizācijām piešķirtās dotācijas nodot tālāk mazākām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo tas ir progresīvs risinājums, lai padarītu šos līdzekļus pieejamus plašākam NVO lokam.

1.9

Publisko izdevumu pārredzamības palielināšana jāsaglabā kā viens no svarīgākajiem pasākumiem pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijā; vienlaikus jāuzlabo pilsoniskās sabiedrības organizāciju īstenoto ES projektu plānošanas un līdzfinansēšanas mehānismi, kā arī jāpalielina līdzfinansējums.

1.10

EESK rosina Serbijas valdību pastiprināt centienus ieviest tādu institucionālo un likumdošanas sistēmu, kas veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju. EESK iesaka apsvērt iespēju pieņemt likumu par ziedojumu neaplikšanu ar nodokļiem (“percentage law”), kas ļautu pilsoņiem daļu ienākuma nodokļa atvēlēt pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu individuālo labdarību (pamatojoties uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs izveidoto modeli), kā arī ieviest nodokļu atvieglojumus individuālajai un korporatīvajai labdarībai.

1.11

EESK iesaka pārskatīt nesen pieņemto Publiskā iepirkuma likumu, kas ir radījis šķēršļus pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalībai publiskā iepirkuma konkursos. Minētais likums ievieš obligātas finanšu garantijas, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas nevar sniegt. Tas varētu pilsoniskās sabiedrības organizācijām liegt iespēju piedalīties publiskā iepirkuma konkursos ne tikai sociālo pakalpojumu, bet arī veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu jomā.

1.12

EESK rosina Serbijas valdību izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai apkarotu un ierobežotu ēnu ekonomiku. Tas uzlabotu valsts finansiālo stāvokli, novērstu negodīgu konkurenci un tādējādi radītu labāku ekonomisko vidi, vienlaikus garantējot darba ņēmēju sociālo tiesību labāku ievērošanu. Tas arī palīdzētu atjaunot uzticēšanos iestādēm un veicinātu tiesiskumu.

1.13

EESK uzsver sociālā dialoga nozīmi un aicina visas ieinteresētās personas pēc iespējas labāk izmantot esošās iestādes, jo īpaši Ekonomikas un sociālo lietu padomi. Tā rosina valdību arī turpmāk atbalstīt Ekonomikas un sociālo lietu padomi un sistemātiskāk ar to konsultēties visās politikas jomās, kurās darba devējiem un darba ņēmējiem ir leģitīmas intereses. EESK uzskata, ka sociālo dialogu nevajadzētu rīkot tikai īpašos gadījumos, bet tam ir jābūt regulāram un strukturētākam, kā arī efektīvākam un vairāk orientētam uz rezultātu.

1.14

EESK rosina ES iestādes noteikt, ka sociālā dialoga veicināšana ir viena no galvenajām prioritātēm attiecībās ar Serbiju, un tas būtu jāatspoguļo visās Eiropas Komisijas programmās, kas Serbijai ir pieejamas. Tāpēc vairāk jāiesaista Ekonomikas un sociālo lietu padome, kura arī būtu oficiāli jāiesaista un ar kuru jāapspriežas visos pievienošanās sarunu posmos un kurai būtu jāpiedalās ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā. Būtu jānodrošina, ka Ekonomikas un sociālo lietu padome var iesniegt piezīmes un viedokļus ES iestādēm, kad tās veic novērtējumu par Serbijas progresu virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

1.15

EESK uzskata, ka arī turpmāk jāveicina sociālais dialogs reģionālā un vietējā līmenī, balstoties uz Ekonomikas un sociālo lietu padomes reģionālajām struktūrām. Tas būtu arī sistemātiskāk jāattīsta nozaru līmenī, jo īpaši privātajā sektorā. Pēc iespējas lielāka skaita nozaru koplīgumu parakstīšana — un to izpilde — stabilizētu attiecības starp sociālajiem partneriem Serbijā. Vietējām un valsts iestādēm būtu pastāvīgi jāatgādina par sociālā dialoga priekšrocībām un nozīmi.

1.16

EESK atzīmē, ka ir izveidota trīspusējā darba grupa, lai pārskatītu darba tiesību aktus, tostarp tos, kas attiecas uz streikiem, arodbiedrību reģistrāciju un sociālo partneru pārstāvību. EESK rosina Starptautisko Darba organizāciju (ILO) un Eiropas Komisiju atbalstīt šo darbu, lai panāktu Serbijas tiesību aktu un to piemērošanas pilnīgu atbilstību starptautiskajiem un Eiropas standartiem.

1.17

EESK uzskata: būtu jānodrošina, ka viena no ES palīdzības programmu prioritātēm ir stiprināt sociālo partneru spējas aktīvi piedalīties sociālajā dialogā. Tiem ir vajadzīga palīdzība, lai attīstītu to spēju efektīvi piedalīties visu ekonomisko, sociālo un juridisko jautājumu risināšanā, tostarp sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai. Būtu jāstiprina to organizatoriskās struktūras, iekšējā saziņa un spēja kalpot savu locekļu interesēm.

1.18

EESK norāda, ka darba ņēmēju pamattiesības Serbijā joprojām tiek regulāri pārkāptas un mehānismi šādu pārkāpumu novēršanai un attiecīgu sankciju piemērošanai nav pietiekami efektīvi. EESK rosina Serbijas valdību pārbaudīt, kā darbojas Darba strīdu mierīgas risināšanas aģentūra. EESK iesaka apsvērt iespēju izveidot specializētas tiesas darba strīdu izskatīšanai. Komiteja arī rosina Eiropas Komisiju iekļaut savos gada ziņojumos sadaļu par arodbiedrību tiesībām un darba ņēmēju pamattiesībām, un tas būtu jādara ciešā sadarbībā ar valstu un Eiropas arodbiedrībām un Starptautisko Darba organizāciju (ILO).

1.19

Serbijas sievietēm uzņēmējām ir svarīga loma visā Balkānu reģionā, un viņas ir izveidojušas efektīvus sadarbības tīklus. Patlaban tiek izstrādāta vienota reģionāla pieeja, lai turpinātu attīstīt sieviešu uzņēmējdarbību vietējā līmenī. EESK iesaka palielināt atbalstu Eiropas, reģionālā un valsts līmenī, lai ekonomiskās un sociālās priekšrocības izpaustos ātrāk. Turklāt ir jāatzīst, ka sieviešu uzņēmējdarbības atbalstīšanai Serbijā ir būtiska ekonomiska un sociāla nozīme.

1.20

EESK iesaka izveidot ES un Serbijas pilsoniskās sabiedrības apvienoto konsultatīvo komiteju (AKK), kurā būtu iesaistīti EESK locekļi un Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Šī kopīgā pilsoniskās sabiedrības struktūra būtu izveidojama, kad oficiāli būs sāktas sarunas par Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai. AKK ļaus abu pušu pilsoniskās sabiedrības organizācijām veidot padziļinātu dialogu un sniegt ieguldījumu politisko iestāžu darbā saistībā ar pievienošanās sarunu sadaļām.

2.1

Pēdējā desmitgadē Serbija ir ļoti daudz paveikusi, lai reformētu iestādes, tiesību sistēmu un ekonomikas regulējumu, lai tie atbilstu starptautiskajiem un Eiropas standartiem un lai veicinātu atvērtu un efektīvu tirgus ekonomiku.

2.2

Serbijas un ES 2008. gadā parakstītais Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN) skaidri liecināja par Serbijas valdības izvēli pievienoties Eiropas Savienībai un deva jaunu impulsu reformu procesam. 2010. gadā stājās spēkā Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem (SAN sastāvdaļa).

2.3

Jaunā valdība, kas sāka darbību 2012. gadā, apstiprināja, ka Serbija vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Tā ir veikusi praktiskus pasākumus, lai īstenotu iesāktās reformas, īpaši pievēršoties cīņai pret korupciju, tiesiskuma stiprināšanai, mazākumgrupu tiesību aizsardzībai un ekonomikas atveseļošanai. Tā joprojām cenšas uzlabot reģionālo sadarbību.

2.4

Padome 2012. gada decembrī lūdza Eiropas Komisiju līdz 2013. gada pavasarim sagatavot ziņojumu par Belgradas gūtajiem panākumiem dialogā ar Prištinu un tās reformām saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, kurā ir sniegts pozitīvs ieteikums, Eiropadome 2013. gada 28. jūnija sanāksmē nolēma, ka ir izpildīti nosacījumi, lai sāktu sarunas par Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

2.5

Belgrada un Priština 2013. gada 19. aprīlī ES vadīto sarunu desmitajā kārtā visbeidzot vienojās par serbu pārvaldītās Ziemeļu Kosovas nākotni, parakstot “Pirmo nolīgumu par pamatprincipiem attiecību normalizēšanai”. Maijā abas puses pieņēma Īstenošanas plānu. Abas puses ar ES palīdzību ir izveidojušas Īstenošanas komiteju.

3.1

Serbijā pārejas process joprojām turpinās. Privatizācija ir sākta, taču lielu daļu tautsaimniecības joprojām veido publiskie uzņēmumi, kuri būtu steidzami jāpārstrukturē. Bezdarbs ir ievērojami palielinājies (24 % darbaspēka 2012. gadā). Jaunieši mēģina emigrēt. Iedzīvotāji noveco. Liela daļa iedzīvotāju joprojām strādā lauksaimniecībā un dzīvo lauku rajonos, kur ieguldījumu trūkums kavē efektīvu attīstību. Plaši izplatīta ir neformālā ekonomika, kas grauj tautsaimniecību kopumā, vājina valsts budžetu un atstāj darba ņēmējus bez sociālās aizsardzības. Korupcija, kas dažkārt ir saistīta ar organizēto noziedzību, kavē ne tikai ekonomisko attīstību, bet arī iestāžu konsolidāciju. Turklāt ir steidzami ir jāreformē tiesu sistēma, lai tā varētu patiešām nodrošināt iedzīvotāju un organizāciju tiesību ievērošanu.

3.2

Atzinumā par tematu “ES un Serbijas attiecības: pilsoniskās sabiedrības loma” (2008. gada 29. maijs) EESK norādīja uz šīm dažādajām problēmām un vienlaikus atzīmēja valsts iestāžu centienus nepieciešamo reformu īstenošanā. Ieviesti daudzi jauni tiesību akti; izveidotas jaunas iestādes, jo īpaši, lai organizētu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; arī mazākumgrupu tiesības tagad ir oficiāli atzītas. Lai gan šis process vēl nav pabeigts, galvenā problēma ir šo institucionālo un juridisko pārmaiņu praktiskā īstenošana.

3.3

Serbija ir ratificējusi 77 Eiropas Padomes nolīgumus un konvencijas, tostarp konvencijas par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, mazākumtautību aizsardzību, spīdzināšanas novēršanu, bērnu aizsardzību, cīņu pret korupciju, kā arī Eiropas Sociālo hartu. Ir parakstītas, bet vēl nav ratificētas astoņas papildu konvencijas, tostarp Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Starptautiskā līmenī Serbija ir ratificējusi 75 ILO konvencijas (73 no tām šobrīd ir spēkā).

3.4

Kā uzsvēra Eiropas Padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos (1), jāveic vēl papildu pasākumi, lai pienācīgi īstenotu daudzas no šīm konvencijām. Eiropas Padomes komisārs norādīja uz kara laikā pazudušo personu un piespiedu kārtā pārvietoto personu problēmu, izplatīto diskrimināciju pret romiem, vardarbību pret sievietēm, kā arī plaši izplatīto homofobiju.

3.5

Kaut gan valdība 2011. gada oktobrī pieņēma plašsaziņas stratēģiju, vardarbība un draudi pret žurnālistiem joprojām pastāv. Arī ekonomiskā un politiskā iejaukšanās plašsaziņas jomā ir realitāte, kas apdraud plašsaziņas līdzekļu neatkarību un žurnālistu spēju veikt savu darbu. Arī arodbiedrību locekļi joprojām tiek vajāti vai atlaisti par to, ka ir arodbiedrību biedri.

3.6

EESK uzskata, ka reformu procesa turpmākai konsolidācijai, tiesu sistēmas reformai un pilsoņtiesību, sociālo tiesību un cilvēktiesību īstenošanai noteikti ir jābūt Serbijas prioritātei. Eiropas Savienībai attiecībās ar Serbiju šiem aspektiem noteikti būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir arī nozīmīgs jautājums pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un to aktīva līdzdalība būtu jāveicina ar visiem līdzekļiem.

4.1

Biedrošanās un pulcēšanās brīvība ir konstitucionāli garantēta, un kopumā tā tiek nodrošināta. Tomēr biedrošanās brīvību arvien vairāk apdraud vardarbīgu nacionālistisku grupu darbība.

4.2

Serbijas pilsoniskā sabiedrība galvenokārt ir koncentrēta pilsētās un ir nevienmērīgi pārstāvēta reģionos. Pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos ir ļoti ierobežota, un tās veiktspēja ir maz attīstīta. Ir nepieciešams papildu atbalsts, lai veicinātu asociatīvas kustības, attīstītu veiktspēju un atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu lauku apvidos un/vai mazpilsētās.

4.3

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecībai, lauksaimniecības interešu grupu attīstībai, kā arī lauksaimniecības iesaistei sociālajā dialogā. Lauksaimniecībai Serbijā joprojām ir būtiska nozīme —aptuveni ceturtā daļa strādājošo ir nodarbināti lauksaimniecībā, un lauksaimniecības nozare ir arī nozīmīga ekonomikas nozare. Lauksaimniecībai un lauksaimniecības politikai būs liela nozīme turpmākajā virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai; arī ES tiesību aktu ievērošana būs īpašs izaicinājums Serbijas lauksaimniecības nozarei.

4.4

Labi organizētas un strukturētas interešu grupas var ne tikai sekmēt lauksaimniecības interešu ievērošanu, bet jo īpaši var sniegt noderīgu atbalstu gaidāmajā integrācijas procesā, tostarp, izstrādājot un īstenojot īpašas atbalsta programmas lauksaimniecībai, lauku apvidiem un to iedzīvotājiem.

4.5

Darbojas vairākas aktīvas pilsoniskās sabiedrības organizāciju partnerības un koalīcijas, taču to resursi un atbalsts ir pārāk ierobežoti, lai tās varētu kļūt aktīvākas un ietekmīgākas. Runājot par partnerību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskajām iestādēm, jānorāda, ka izveidotie mehānismi, proti, SECO  (2) un KOCD  (3) ir piemēri, kas var kļūt par labu praksi, ja tiks ņemts vērā to ieguldījums un tiem tiks nodrošināts pastāvīgs un sistemātisks finansējums un atbalsts.

4.6

Būtiskākie šķēršļi pilsoniskās sabiedrības organizāciju ilgtspējai ir tas, ka valsts atbalsts nav nedz pietiekams, nedz balstīts uz skaidri noteiktām prioritātēm, nav pietiekami attīstīta uzņēmēju veiktā sponsorēšana, trūkst individuālo ieguldījumu, samazinās starptautisko līdzekļu devēju sniegtais atbalsts, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir nepietiekami attīstīta un lēmumu pieņēmēju pārskatatbildība kopumā ir ierobežota. Jāvelta pūliņi un jāsniedz atbalsts, lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstītāju skaitu. Ierobežots dalībnieku skaits ietekmē šo organizāciju tēlu un atpazīstamību, savukārt piekļuve publiskajam finansējumam joprojām nav pienācīgi reglamentēta visos līmeņos. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēja ietekmēt sociālo un politisko darbības programmu kopumā ir vāja, izņemot divpadsmit spēcīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, no kurām vairums atrodas Belgradā.

4.7

EESK atzinīgi vērtē centienus uzlabot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz apvienībām un fondiem, tostarp Likumu par apvienībām (2009. gada oktobris), Likumu par nodibinājumiem un fondiem (2010. gada novembris), Likumu par brīvprātīgo darbu (2010. gada maijs) un vienkāršotās grāmatvedības procedūras mazajām apvienībām un fondiem (vēl nav pieņemtas). Tomēr ir pieņemti, bet vēl nav ieviesti citi svarīgi tiesību akti, piemēram, Sociālās labklājības likums (2011. gads). EESK pauž atbalstu centieniem izstrādāt atbilstošu sistēmu, kā paredzēts minētajā likumā, kas pilsoniskās sabiedrības organizācijām varētu nodrošināt taisnīgu piekļuvi publiskajiem resursiem, kuri paredzēti, lai atbalstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu.

4.8

EESK atzinīgi vērtē izmaiņas Valdības noteikumu par sabiedrisko uzklausīšanu 41. pantā, kas nosaka obligātās sabiedriskās apspriešanas kritērijus, padarot tos par normu, nevis izņēmumu, un paredzot atbilstošus uzklausīšanas termiņus. EESK uzsver, ka jānodrošina šī mehānisma pareiza ieviešana. Prioritārs uzdevums ir palielināt publisko iestāžu izpratni par priekšrocībām, ko nodrošina sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan publisko pasākumu izstrādāšanas agrīnajos posmos, gan vēlāk, kad tie tiek īstenoti. Turklāt, ņemot vērā paraugprakses piemērus kaimiņvalstīs un pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšlikumus, būtu jāapsver procedūras, kas attiecas uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju iecelšanu dažādās publiskajās struktūrās valsts un vietējā līmenī.

4.9

Birojs sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību (OCCS) sāka darboties 2011. gadā. Darbības plānā 2013.–2014. gadam ir ietverti galvenie sasniedzamie mērķi:

4.10

EESK atzinīgi vērtē OCCS centienus padarīt pārredzamāku valsts budžetā paredzēto finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, katru gadu publicējot kopsavilkuma ziņojumu par apvienībām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām no Serbijas Republikas valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem. Tomēr OCCS būtu piešķiramas lielākas pilnvaras, lai palielinātu visu līmeņu pārvaldības struktūru reaģēšanas ātrumu, tā cenšoties nodrošināt, ka visi dati tiek savākti un katru gadu publicēti. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē atbalstu, ko ES delegācija sniedz Birojam sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību (OCCS) 2012. gada decembrī uzsāktās Trīsgadu tehniskās palīdzības programmas ietvaros (4).

4.11

Skaitļi par 2011. gadu liecina, ka programmu/projektu līdzfinansēšanai piešķirtais un faktiski izmaksātais finansējums ir neliels, neraugoties uz līdzekļu devēju paredzēto atbalstu un to, ka šāds finansējums ir ļoti vajadzīgs pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.1

Sociālajam dialogam ir būtiska nozīme tautsaimniecības attīstībā un Serbijai nepieciešamās sociālās kohēzijas nodrošināšanā. Vispārējais koplīgums tika parakstīts 2008. gadā. 2011. gada aprīlī Serbijas Republikas Ekonomikas un sociālo lietu padome noslēdza jaunu sociālo un ekonomisko nolīgumu, ko parakstīja sociālo partneru organizāciju vadītāji un premjerministrs un kas ietver nozīmīgas abu pušu saistības. Šajā nolīgumā apstiprināts, ka sociālais dialogs ir priekšnoteikums, lai sasniegtu kopīgos attīstības mērķus, veiksmīgi pārvarētu ar ekonomisko krīzi saistītās problēmas un nodrošinātu ekonomisko un sociālo attīstību Serbijā. 2012. gadā Ekonomikas un sociālo lietu padome parakstīja līgumu par minimālo algu. Nozaru līmenī 2011. un 2012. gadā tika parakstīti četri nozaru kolektīvie līgumi — lauksaimniecības, celtniecības, ķīmiskās rūpniecības un metālrūpniecības nozarē. Nodarbinātības ministrs noteica, ka šie koplīgumi attiecas uz visiem darba devējiem valsts sektorā. Kolektīvie līgumi attiecas arī uz lielāko daļu publiskā sektora, proti, veselības aprūpes, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu, kultūras, izglītības un policijas darbiniekiem.

5.2

Ekonomikas un sociālo lietu padome juridiski tika izveidota 2005. gadā, un tā veido institucionālo platformu trīspusējām sarunām. Pašlaik darbojas arī 18 vietējā līmeņa ekonomikas un sociālo lietu padomes, taču pilnībā darbotiesspējīgas ir mazāk nekā puse no tām, galvenokārt tāpēc, ka reģionālās iestādes nav pietiekami apņēmīgas. Ekonomikas un sociālo lietu padomei joprojām ir jāpārvar vairākas problēmas, kas kavē tās darbību; būtiskākā no tām ir finanšu resursu un cilvēkresursu trūkums. Tomēr tai ir izdevies izveidot pastāvīgas darba grupas jautājumos, kas attiecas uz ekonomiku, likumdošanu, koplīgumiem, arodveselību un darba drošību. Sociālo partneru pārstāvji tagad regulāri piedalās Ekonomikas un sociālo lietu padomes sanāksmēs, pretstatā valdībai, ko bieži vien pārstāv ierēdņi. Viņu aktivitāte ir palielinājusies, kopš padome tika atjaunota 2012. gada septembrī. Pat premjerministrs tagad ir Ekonomikas un sociālo lietu padomes loceklis, taču padome joprojām saskaras ar problēmām sanāksmju organizēšanā.

5.3

Tomēr, kaut gan sociālā dialoga jomā ir izdevies gūt rezultātus, tas joprojām ir jānostiprina un jāpaplašina. Sociālajiem partneriem nav lielas ietekmes, jo īpaši privātajā sektorā. Koplīgumi tiek parakstīti, bet ne vienmēr pildīti, un ir daudzas jomas, kurās sociālais dialogs vispār nenotiek. Valsts līmenī nenotiek regulāra apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu padomi par visiem tās kompetencē esošajiem jautājumiem, vai arī šī apspriešanās ir tīri formāla, un tās ieteikumus valdība pārāk bieži ignorē. Pozitīvs izņēmums ir Darba ministrija, kas lūdz padomei sniegt atzinumu par visiem likumprojektiem un stratēģijām. Šī ministrija nesen arī ierosināja izveidot trīspusēju darba grupu, lai sagatavotu izmaiņas darba tiesību aktos. Uzlaboti arī tiesību akti, kas attiecas uz izglītību; Izglītības un zinātnes ministrija lūdza padomei sniegt atzinumu par trīs likumprojektiem. Neraugoties uz šīm pozitīvajām iezīmēm, Ekonomikas un sociālo lietu padome joprojām tiek bieži ignorēta, kad tiek apspriesti vispārēji ekonomikas politikas jautājumi un pasākumi, kuri tomēr tiešā veidā ietekmē uzņēmumu un darba ņēmēju darbību.

5.4

Darba strīdu mierīgas risināšanas aģentūra tika izveidota 2005. gadā, lai risinātu gan individuālos, gan kolektīvos darba strīdus. Tā galvenokārt izskata individuālas lietas, kurās šķīrējtiesnesis var pieņemt saistošu lēmumu, un tai ir paredzēti tādi paši juridiskie līdzekļi kā tiesām. Tomēr praksē aģentūrai nav īsti izdevies pierādīt sevi kā alternatīvu struktūru, un lielākā daļa strīdu joprojām nonāk tiesā, kas ir visnotaļ pārslogotas. Kolektīvo strīdu izšķiršanā aģentūra uzņemas starpnieka lomu un tādējādi nevar piespiest strīdā iesaistītās puses izlīgt, taču tā cenšas panākt, lai abas puses brīvprātīgi pieņemtu miermīlīgu risinājumu.

5.5

Valdībai un Starptautiskajai Darba organizācijai (ILO) 2013. gadā ir jāparaksta vienošanās par “Programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanai”. Saskaņā ar šo programmu paredzēts pārskatīt dažādus sociālās jomas tiesību aktu un procedūru aspektus, lai tie pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem, kā arī ar ES fondu un programmu atbalstu attīstīt sociālo partneru spēju efektīvi sekmēt sociālo dialogu.

5.6

Arī saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, lai sociālie partneri tiktu labāk integrēti valdības ekonomiskās, sociālās un nodarbinātības politikas veidošanā. Tie arī būtu jāiesaista Serbijas sagatavošanā Eiropas Sociālā fonda un citu ES fondu līdzekļu apguvei. Tikai tad Serbijas sociālie partneri spēs efektīvi pildīt savus jaunos uzdevumus līdzdalības demokrātijas forumos ES līmenī.

6.1

Serbijas Republikas Darba devēju apvienība (SAE) ir galvenā darba devēju interešu grupa valstī. Tā pārstāv Serbijas uzņēmējus Ekonomikas un sociālo lietu padomē. Tomēr fakts, ka vairums lielāko uzņēmumu, kuri darbojas Serbijā, kā arī citas organizācijas, piemēram, Mazo un vidējo uzņēmēju apvienība (ASME), nav SAE locekļi, vājina tās kā sociālā dialoga dalībnieces leģitimitāti.

6.2

Serbijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas ir lielākā uzņēmēju apvienība, pagātnē netika iekļauta Ekonomikas un sociālo lietu padomes darbā obligātās dalības sistēmas dēļ. Tomēr kopš 2013. gada 1. janvāra Serbijā ir ieviesta brīvprātīga dalības sistēma, un minētā kamera ir stingri apņēmusies veicināt sociālo dialogu, jo īpaši arodmācības, ārējās tirdzniecības veicināšanas un reģionālās attīstības jomā. Tā atbalsta Serbijas darba devēju apvienības pozīciju nostiprināšanu Ekonomikas un sociālo lietu padomē, lai nodrošinātu tās spēju efektīvā apspriešanās procesā, kurā iesaistītas visas darba devēju apvienības, paust visplašākā darba devēju loka intereses.

6.3

Tā kā bezdarba līmenis ir augsts, darba devējiem vajadzētu spēt lielākā mērā ietekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides attīstību. Tai būtu jāsekmē uzņēmējdarbība un jāveicina iespēja veidot jaunus uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir viens no galvenajiem avotiem jaunu darba vietu radīšanai Eiropā. Galvenie šķēršļi, kas kavē uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir šādi: tiesiskā regulējuma nepietiekama pārredzamība un prognozējamība, nepievilcīga nodokļu sistēma, kas ietver virkni parafiskālo izmaksu, finansējuma pieejamības problēmas, uzņēmumu reģistrācijas procedūras, administratīvi šķēršļi ārējās tirdzniecības jomā utt. Kopumā uzņēmēju aprindas Serbijā uzskata, ka tās ir nepietiekami iesaistītas likumdošanas procesā un tā ietekmes — jo īpaši ietekmes uz MVU — novērtēšanā.

6.4

Arodbiedrības ir sadrumstalotas un vājas. Daudzas no tām ietilpst vienā no divām Serbijas lielākajām konfederācijām: Serbijas autonomo arodbiedrību konfederācijā (SSSS) un Arodbiedrību konfederācijā “Nezavisnost”. Ir vēl divas konfederācijas — Serbijas Brīvo un neatkarīgo arodbiedrību apvienība (ASNS) un Brīvo arodbiedrību konfederācija (KSSS), kas apgalvo, ka ir reprezentatīvas. Saskaņā ar jauno pārstāvības likumu, kas pašlaik tiek apspriests, minētais apgalvojums ir jāpārbauda. Turklāt saskaņā ar Darba ministrijas datiem ir aptuveni 2 000 arodbiedrību organizāciju uzņēmumos, kas neietilpst nacionālajās konfederācijās. Visas attiecīgās darba ņēmēju organizācijas būtu ciešāk jāiesaista sociālās partnerības lēmumu pieņemšanā, tajā pārstāvot darba ņēmēju intereses. Arodbiedrībām Serbijā ir būtiska nozīme sociālā dialoga stiprināšanā.

6.5

Pārejas posma un ekonomikas krīzes radītās grūtības ir veicinājušas arodbiedrību sadrumstalotību un novājināšanos. Smagnējā arodbiedrību reģistrācijas kārtība, opozīcija un vajāšana no tādu vadītāju puses, kuri nav gatavi pieņemt sociālo dialogu uzņēmumu līmenī, kavē darba ņēmēju pārstāvības normālu attīstību un traucē sociālo dialogu. Tādēļ atzinīgi vērtējama efektīvā sadarbība, kas pēdējo gadu laikā izveidojusies starp divām plašu arodbiedrību loku pārstāvošajām konfederācijām SSSS un Nezavisnost.