9.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/58

1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ciktāl ar to vienkāršo tiesību aktus, precizē spēkā esošos noteikumus un uzlabo atbilstību ES tiesību aktiem par produktu laišanu tirgū.

1.2.

Lai augstā līmenī nodrošinātu patērētāju veselības aizsardzību un drošību, jāuzsver, ka visi ekonomikas dalībnieki, ņemot vērā viņu attiecīgās funkcijas piegādes ķēdē, ir atbildīgi par produktu atbilstību. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis savu atbildības jomu ietvaros nodrošināt, ka produkti, kas ES tirgū ienāk no trešām valstīm, atbilst direktīvas prasībām.

1.3.

Attiecībā uz sankciju režīmu EESK aicina Komisiju plašāk precizēt sankciju būtību, veidu un minimālo apmēru pārvalstiskā līmenī arī gadījumos, ja iepriekš minētie aspekti ir noteikti dalībvalstu tiesību aktos. Tādēļ Komiteja pauž cerību, ka Komisija apstiprinās t.s. tirgus uzraudzības dokumentu kopumu, jo tajā nepārprotami izteikts aicinājums sekmēt sadarbību un saskaņošanu.

1.4.

Komisijai, ražotājiem un patērētājiem būtu jāizskata iespēja nākotnē izveidot jaunu marķējuma sistēmu, ar kuru norāda ražojumu izcelsmi un nodrošina to izsekojamību, lai uzlabotu patērētāju informētību.

2.1.

Pašreizējais tiesiskais regulējums par radioiekārtu un telekomunikāciju termināliekārtām, to laišanu tirgū, brīvu apriti un nodošanu ekspluatācijā ES ir spēkā kopš 1999. gada (1), un tam ir bijusi izšķiroša nozīme iekšējā tirgus nodrošināšanai šajā jomā.

2.2.

EESK toreiz atzinīgi novērtēja (2) šo direktīvu, kurā ietvertas pamatprasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, elektromagnētisko savietojamību un izvairīšanos no nevēlamiem traucējumiem. Tāpat kā citos tiesību aktos saskaņā ar t.s. “jauno pieeju”, šīs prasības tiek transponētas tehniskajās prasībās neobligātajos saskaņotajos standartos, tiesību aktos paredzot tikai būtiskās prasības (3).

2.2.1.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums izrādījies sarežģīts, jo saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK tirgū drīkst laist tikai tās iekārtas, kas atbilst direktīvas prasībām, un dalībvalstis valsts līmenī nedrīkst ieviest papildu ierobežojumus, kas attiecas uz tām pašām prasībām, proti, veselības aizsardzību un drošību, elektromagnētisko savietojamību un izvairīšanos no nevēlamiem traucējumiem.

2.2.2.

Turklāt attiecībā uz šiem produktiem tiek piemēroti arī citi ES tiesību akti vides jomā, jo īpaši šādas direktīvas: par bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu, par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un par baterijām, kā arī īstenošanas pasākumi saskaņā ar ekodizaina direktīvu.

2.2.3.

Radioiekārtu nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu reglamentē arī valstu tiesību akti. Īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm jāievēro piemērojamie ES tiesību akti, jo īpaši:

2.3.

Papildus jānorāda prasība ievērot atbilstību citām ES politikām un mērķiem, jo īpaši, 2008. gadā (4) pieņemtajam jaunajam tiesību aktu kopumam par produktu tirdzniecību, kurā izvirzīto mērķi un EESK atbalstījusi (5), jo tādējādi izveidotu kopīgu satvaru

2.4.

Lai vienkāršotu šo sarežģīto tiesisko regulējumu, Komisijas priekšlikuma mērķis ir precizēt Direktīvas 1999/5/EK piemērošanu un novērst nevajadzīgo slogu uzņēmumiem un administratīvajām iestādēm, palielinot radiofrekvenču spektra elastību un atvieglojot administratīvās procedūras radiofrekvenču spektra izmantošanai.

3.1.

Saskaņošana ar Lēmumu 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (t.sk. Lēmuma Nr. 768/008 nodaļā R1 iekļautās definīcijas, uzņēmēju pienākumi, trīs atbilstības novērtēšanas moduļu prasības pret atbilstības novērtēšanas struktūrām, kā arī vienkāršotas drošības procedūras).

3.2.

Šo lēmumu Nr. 768/2008/EK pieņēma kopā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 (par akreditācijas un tirgus uzraudzības prasībām). Ar abiem dokumentiem tika noteikti kritēriji iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, paredzot konsekventāku pieeju tehniskās saskaņošanas politikai attiecībā uz produktu drošību un efektīvāku uzraudzības sistēmu visiem tirgū laistiem produktiem no ES vai trešām valstīm un nostiprinot patērētāju tiesību aizsardzību vienotajā tirgū.

3.3.

Izstrādāta jauna “radioiekārtu” definīcija, kas bez izņēmumiem un vienīgi ietver visas iekārtas, kas domātas tam, lai ar nolūku pārraidītu signālus, izmantojot radiofrekvenču spektru, neatkarīgi no tā, vai tie ir pārraidīti komunikācijas vai citos nolūkos. Jaunais direktīvas nosaukums formulēts šādi: “Direktīva par radioiekārtu pieejamību tirgū”. Minētā direktīva nav piemērojama attiecībā uz fiksētām termināliekārtām.

3.4.

Šis priekšlikums dod iespēju

3.5.

Tiek ieviesta iespēja paredzēt produktu reģistrāciju centralizētajā sistēmā kategorijās, kas uzrāda zemu atbilstības līmeni, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju par atbilstību.

3.6.

Priekšlikumā skaidrota saistība starp Direktīvu 1999/5/EK un ES un valstu tiesību aktiem par radiofrekvenču spektra izmantošanu.

3.7.

Vienkāršošana un administratīvo pienākumu samazināšana:

3.8.

Visbeidzot, direktīvas priekšlikums saskaņo LESD un Regulu (ES) Nr. 182/2011 par Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, procedūras īstenošanas un deleģētu pilnvaru izmantošanai, kā arī par deleģējuma īstenošanu, konkrēti:

4.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo tas uzlabo ES tiesību aktu atbilstību saskaņā ar LESD 7. pantu, izraugoties likumdošanas paņēmienu — t.s. aizstāšanu, kad tiesību akts tiek pārskatīts, pieņemot jaunu tiesību aktu, kurā iekļauti visi grozījumi un noteikumi bez izmaiņām, jo jaunais tiesību akts aizstāj un atceļ iepriekšējo, pielāgojot terminoloģiju Lēmumam Nr. 768/2008/EK un Lisabonas līgumam.

4.2.

Brīva preču aprite ir viena no četrām Līgumos noteiktajām pamatbrīvībām, un direktīvas priekšlikumā atbalstīta nekaitīgu preču aprite, stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, uzņēmumu konkurētspēju un radot līdzvērtīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem.

4.3.

EESK uzskata: lai Eiropas rūpniecībai garantētu apstākļus konkurētspējas atjaunošanai, iekšējā tirgū ir ļoti svarīgi nodrošināt pilnīgu savietojamību, lai mazinātu sadrumstalotību gan attiecībā uz valstu tirgiem, gan ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā.

4.4.

EESK norāda, ka ir jāattīsta proaktīva rūpniecības politika, kas labāk atspoguļo līdzsvaru starp ražotāju iespējām, tehniskām un reglamentējošām prasībām attiecībā uz intelektuālo īpašumu un pirmām kārtām — produktu veidiem, kuri var atbilst kopīgiem standartiem, noteikumiem un saskaņotām procedūrām.

4.5.

Tehniskie un reglamentējošie noteikumi jāpieņem atbilstoši jaunajiem standartizācijas principiem, nodrošinot sabiedrības informēšanu un darbības pārredzamību, kā arī pilnībā iesaistoties sociālajiem partneriem un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

5.1.

Attiecībā uz direktīvas darbības jomu 1. panta 3. punktā netiek iekļauta virkne radioiekārtu, kuras izmanto tikai darbībās, kas saistītas ar sabiedrisko kārtību, un papildus aizsardzībai vai valsts drošībai iekļauta koncepcija “valsts ekonomiskā labklājība”, kas ir jādefinē vai jāpaskaidro noteikuma skaidrības labad.

5.1.1.

Lai gan šie iekārtu veidi netiek iekļauti 1. panta 3. punktā, tie nav norādīti I pielikumā kā “iekārtas, uz kurām minētā direktīva neattiecas”.

5.2.

EESK pauž atbalstu radioiekārtu mijiedarbībai caur tīkliem ar citām radioiekārtām, kā arī savienojumu ar attiecīga tipa saskarpunktiem izveidei visā Savienībā, kas varētu vienkāršot radioiekārtu izmantošanu, sekmējot šo iekārtu un palīgierīču savietojamību.

5.3.

Lai uzlabotu radioiekārtu lietotāju datu un privātuma aizsardzību, tehnoloģisko drošības programmu izstrādes sākumposmā jāattīsta ētiska un sociāla kategorija, lai nodrošinātu programmu sociālu atzīšanu. Iedzīvotāju pamattiesību aizsardzība jāievieš jau sākumposmā, un tā jānodrošina visos posmos — sākot no izstrādes līdz standartizācijai un praktiskam tehnoloģiskam pielietojumam.

5.4.

Jāprecizē prasības ES un trešās valstīs ražotu produktu laišanai tirgū. Tādēļ 6. punktā būtu jānorāda, kādos gadījumos direktīvas pamatprasības var uzskatīt par ievērotām (saskaņoti ES standarti, Komisijas publicētie starptautiskie standarti), kā arī papildus izstrādāti valstu tiesību akti.

5.5.

EESK ierosina Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, lai tirgotie produkti atbilstu direktīvas prasībām par konkrētu frekvenču joslu, lai izvairītos no 800 MHz diapazona lietošanas, kā arī no “radiofrekvenču spektra nevajadzīgas piesārņošanas”. Minētais ierosinājums ir īpaši vajadzīgs pārrobežu reģionos, kuros būtu lietderīgi saskaņot izmantotos grafikus un tehnoloģijas.

5.6.

EESK atbalsta neatliekamās palīdzības dienestu pakalpojumu pieejamību, īpaši ņemot vērā cilvēkus ar invaliditāti, un tādēļ ir jāizstrādā šim nolūkam atbilstošas iekārtas.

5.7.

Lai augstā līmenī nodrošinātu patērētāju veselības aizsardzību un drošību, kā arī garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, jānodrošina, ka visi ekonomikas dalībnieki, ņemot vērā viņu attiecīgās funkcijas piegādes ķēdē, ir atbildīgi par produktu atbilstību.

5.8.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis savu atbildības jomu ietvaros nodrošināt, ka produkti, kas ES tirgū ienāk no trešām valstīm, atbilst direktīvas prasībām. Jānodrošina, lai importētāji, kuri laiž produktus tirgū, ievēro visas prasības un netirgo produktus, kas ir šīm prasībām neatbilstoši vai rada apdraudējumu.

5.9.

Jāgarantē radioiekārtu izsekojamība visā piegādes ķēdē kā tirgus uzraudzības pasākums, kas sekmē patērētāju informēšanu.

5.10.

EESK atkārtoti norāda (6): pašreizējā marķējuma sistēma negarantē, ka produktam ir veiktas kvalitātes un drošības pārbaudes, un tādējādi netiek apmierinātas patērētāju prasības.

5.11.

Saistībā ar akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu EESK atbalsta vienādu kompetences līmeni pilnvarotajām iestādēm, kas veic atbilstības novērtēšanu, kā arī stingrākus atlases kritērijus un atbilstības procedūru saskaņošanu.

5.12.

EESK arī uzskata, ka ir jāpastiprina nosacījumi attiecībā uz pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu neatkarības nodrošināšanu, 26. panta 4. punktā norādītos neatbilstības gadījumus attiecinot uz pasākumiem, kas īstenoti divus vai trīs gadus pirms novērtēšanas.

5.13.

EESK pauž bažas par priekšlikumā paredzētajiem “deleģētajiem aktiem”, kas atsevišķos gadījumos nav pietiekami precizēti, kā tas ir, piemēram, 5. pantā par radioiekārtu reģistrēšanu noteiktās kategorijās, nosakot Komisijas pilnvaras veikt iekārtu ex-post novērtējumu, bet neprecizējot nekādus kritērijus, un tas varētu būt pārāk plaši interpretējams aspekts.

5.14.

Attiecībā uz sankciju režīmu priekšlikumā starpvalstu līmenī ir jāprecizē sankciju veids un minimālais apmērs, kas jānosaka dalībvalstu tiesību aktos, jo direktīvas priekšlikumā norādīta vienīgi valstu iestāžu prasība noteikt “efektīvus, samērīgus un preventīvus” pasākumus, un tādēļ daži tirgus dalībnieki varētu izvēlēties izdevīgāku, savām interesēm atbilstošāku jurisdikciju, vai arī dubultu sodu gadījumā netiktu ievērots ne bis in idem (dubults sods) princips.

5.15.

EESK ierosina saīsināt 47. panta 2. punktā norādīto piecu gadu laikposmu, ņemot vērā nozares straujo izaugsmi.