2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/11

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada 5. decembra priekšlikumu Padomes ieteikumam par Jaunatnes garantijas izveidošanu (COM(2012) 729),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju (2012/2901(RSP)),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Jaunatne kustībā” (COM(2010) 477),

—

ņemot vērā attiecīgo Reģionu komitejas atzinumu (CdR 292/2010 fin),

—

ekonomikas krīzes dēļ jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā ir pieaudzis līdz nepieņemami augstam līmenim, proti, bez darba ir 5,7 miljoni jauniešu,

—

to jauniešu skaits, kuri nav nedz nodarbināti, nedz arī iesaistīti izglītības vai apmācību procesā (t.s. NEET grupa), patlaban sasniedz 7,5 miljonus, kas izmaksu ziņā veido 1,2 % no ES IKP (1),

—

“Jaunatnes garantija” palīdzētu sasniegt trīs no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem, jo tā būtu iespēja risināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmu, mazināt tādu cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība un sociāla atstumtība, kā arī palielināt augstākās izglītības iestāžu absolventu skaitu,

—

izmaksas “Jaunatnes garantijas” ieviešanai visā eurozonā nepārsniegtu 21 miljardu euro, kas atbilst 0,45 % no eurozonas valdību izdevumiem (2),

—

vairākas dalībvalstis nav ņēmušas vērā Eiropas Komisijas un Eiropadomes aicinājumus ieviest “Jaunatnes garantiju”, lai palielinātu jauniešu nodarbinātību,

—

“Jaunatnes garantija” ir galvenais elements Eiropas Komisijas ierosinātajā jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumā,

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņēmību dot jaunu impulsu jauniešu bezdarba mazināšanai, jo šīs daudzslāņainās problēmas risināšanā steidzami vajadzīgi koordinēti un visaptveroši politiski centieni; tādēļ atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par “Jaunatnes garantiju”, kas var kļūt par būtisku instrumentu cīņā pret jauniešu bezdarbu;

2.

atgādina, ka Reģionu komiteja savā atzinumā (3) jau ir apliecinājusi stingru atbalstu mērķim, kas izvirzīts stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Jaunatne kustībā” — ikvienam jaunietim četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas spēt piedāvāt darbu, arodmācības vai studijas augstskolā;

3.

ierosina “Jaunatnes garantijas” shēmas un konkrēti to nodarbinātības, māceklības un stažēšanās sadaļas attiecināt arī uz nesen studijas beigušiem cilvēkiem, kam vēl nav 30 gadu;

4.

uzsver reģionālo un vietējo pašvaldību svarīgo nozīmi nodarbinātības, apmācību un izglītības politikā, kā tas 2012. gada 13. decembrī tika apstiprināts RK rīkotā konferencē par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Jaunatne kustībā”;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzsvērusi partnerībā balstītas pieejas nozīmi “Jaunatnes garantijas” shēmu ieviešanā un īstenošanā. Tomēr ir pārliecināta, ka šādas partnerības jāveido jau pašā politikas izstrādes sākumposmā un ka tajās jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības. Līdz šim pašvaldības lielā mērā palikušas ārpus tām norisēm, kas saistītas ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu, un tas ievērojami vājinājis gan demokrātisko leģitimitāti, gan veikto pasākumu iedarbīgumu;

6.

piekrīt Eiropas Komisijai, ka jauniešu nodarbinātības jautājumā vajadzīga agrīna iejaukšanās un aktivizācija, un ir vienisprātis, ka jau no paša sākuma jāpiemēro savstarpēja pienākuma princips;

7.

stingri uzsver, ka darba tirgus integrācijai domātajos atbalsta pasākumos, kas izstrādāti saistībā ar “Jaunatnes garantiju”, noteikti jāietver valodu prasme un praktiskā darba pieredze, jo šie faktori uzlabo nodarbināmību un stimulē darbaspēka mobilitāti Eiropas Savienībā;

8.

uzsver, ka “Jaunatnes garantijas” shēmas ir svarīgi saistīt ar jauniešu mobilitāti no vienas dalībvalsts uz citu un ka šajā ziņā liela nozīme ir gan pamatiniciatīvai “Jaunatne kustībā”, gan reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tieši pašvaldības bieži ir tās, kuras vietējā līmenī īsteno mobilitātes shēmas, un labākus rezultātus varētu gūt, ja ES atbalstītu starpreģionālo sadarbību;

9.

šajā saistībā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest Eiropas profesionālo karti nolūkā vienkāršot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūras; šajā sakarībā uzsver, ka tāda stažēšanās, kas ietilpst reglamentētas profesijas apmācībā, un neatkarīgi no tā, vai stažieris saņem vai nesaņem atalgojumu, būtu jāatzīst visā Eiropas Savienībā un par to būtu jāslēdz līgums; tas ir svarīgi Eiropas jauniešiem, kurus satraucošā apmērā skar bezdarbs un kuriem profesionālā mobilitāte būtu reāla iespēja iekļauties vai atkārtoti iekļauties darba tirgū;

10.

uzsver, ka ir jāveicina jauniešu izpratne par to, ka zināmu laiku var pavadīt studējot, stažējoties vai strādājot kādā citā dalībvalstī; šādai pieredzei var būt neaizstājama nozīme cilvēka neatkarības un atbildības sajūtas nostiprināšanā, un tā var rosināt jaunas un novatoriskas idejas;

11.

norāda, ka Eiropas Savienībai būtu jānodrošina visiem jauniešiem vienlīdzīga piekļuve mobilitātes programmām, un tādēļ iesaka piedāvāt atbalstu tiem reģioniem, kuros ir specifiski ģeogrāfiskie apstākļi, piemēram, lauku un mazapdzīvotiem apvidiem un it īpaši attālākajiem reģioniem un salām;

12.

tomēr vērš uzmanību uz to, ka galvenais jauniešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas instruments ir jaunu darbavietu izveides stimulēšana, turklāt visās kvalifikācijas pakāpēs, nevis tikai tajās nozarēs, kurās vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti;

13.

uzsver, ka svarīgs instruments ir duālās izglītības sistēmu izveidošana un atbalstīšana; tajās jau no izglītības kursa sākuma izveidojas saikne starp studentu un viņa nākamo darba devēju;

14.

uzsver, ka prasmju un iemaņu izkopšanas pasākumi jāorientē tā, lai mazinātu neatbilstību starp darba tirgus vajadzībām un piedāvājumu; šajā nolūkā par izglītības turpināšanas, mācekļa prakses vai stažēšanās pamatmērķi stingri jānosaka nodarbinātība; turklāt “Jaunatnes garantijas” shēmās liela nozīme ir darba devējiem, kas sniedz nepieciešamo karjeras izaugsmes iespēju;

15.

saistībā ar prasmju uzlabošanu “Jaunatnes garantijas” shēmu ietvaros atgādina, ka Reģionu komiteja ir nodibinājusi izcilības zīmi “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER). Viens no tās pamatmērķiem ir popularizēt uzņēmējdarbību un veicināt tādu politiku, kas ir labvēlīga uzņēmumiem un tātad sekmē darba vietu izveidi. EER reģioni lielu vērību ir veltījuši tam, lai mudinātu jauniešus kļūt par uzņēmējiem;

16.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija uzsvērusi nodarbinātības kvalitāti, iesakot dalībvalstīm raudzīties, lai to “Jaunatnes garantijas” shēmās tiktu ietverti kvalitatīvi darba piedāvājumi. Arī ekonomikas krīzi nedrīkstētu izmantot par aizbildinājumu tam, lai vājinātu prasības par veselības aizsardzību un darba drošību. Vērš uzmanību, ka darba ņēmējiem ir jānodrošina zināma minimālā aizsardzība, tomēr par darba tiesību jautājumiem tiek spriests valstu līmenī un vienošanās par tiem slēdz sociālie partneri. Sociālie partneri būtu pilnībā jāiesaista “Jaunatnes garantijas” shēmu ietvaros piedāvāto darbavietu kvalitātes pamatprincipu izstrādē. Uzsver, ka jauniešus daudz vairāk apdraud nabadzība, ko apliecina arī Eiropas Komisijas pārskats par nodarbinātību un sociālo attīstību 2012. gadā (4);

17.

mudina dalībvalstis “Jaunatnes garantijas” īstenošanā aktīvi iesaistīt arī privātā sektora darba devējus, lai jauniešiem varētu piedāvāt iespējami vairāk perspektīvu;

18.

uzsver, ka īpaši liels jauniešu bezdarbs ir tajās dalībvalstīs, kurās patlaban ir strikti budžeta ierobežojumi. Šajā saistībā uzskata, ka jāturpina mērķtiecīgi atbalstīt šīs dalībvalstis — vajadzības gadījumā ar papildu finansiāliem pasākumiem —, lai palīdzētu tām valsts līmenī ieviest un īstenot “Jaunatnes garantijas” shēmas, kā tas paredzēts, piemēram, 2012. jūnija Izaugsmes paktā;

19.

tā kā Eiropas Komisija “Jaunatnes garantijas” shēmām nav paredzējusi īpašu finansējumu, piekrīt, ka iniciatīvas līdzfinansēšanai izmantojami kohēzijas politikas finansējuma instrumenti, īpaši Eiropas Sociālais fonds (ESF); tāpēc brīdina, ka nebūtu pareizi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā samazināt kohēzijas politikas budžetu;

20.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis gādāt, ka turpmākajos kohēzijas politikas partnerības nolīgumos jauniešu bezdarba problēma noteikti tiek pienācīgi ņemta vērā un arī tiek atbalstītas “Jaunatnes garantijas” shēmas un ka Eiropas Sociālā fonda piešķīrumi tiek izmantoti, lai ieviestu labu praksi un inovatīvu pieeju, ko jau lieto atsevišķās valstīs;

21.

aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības iedibināt nepieciešamo koordināciju starp nodarbinātības dienestiem un izglītības pārvaldības iestādēm, lai jaunieši, kas priekšlaikus pārtrauc mācības un nonāk bezdarbnieku rindās, varētu izmantot apmācībai un jaunatnes pasākumiem domāto Eiropas finansējumu, sevišķi nolūkā uzlabot savas prasmes un iegūt vēl vienu izglītošanās iespēju;

22.

aicina dalībvalstis 2013. gadā iesniegt valsts nodarbinātības plānus, kuros paredzēta arī virzība uz “Jaunatnes garantiju” ieviešanu un īstenošanu;

23.

mudina “Jaunatnes garantijas” shēmas ieviest un īstenot ne vēlāk kā 2014. gada janvārī;

24.

apzinās, ka nevar garantēt jauniešiem kvalitatīvu nodarbinātību, ja neuzlabojas vispārējā ekonomikas situācija. Tāpēc aicina dalībvalstis līdzās pasākumiem, kas saistīti ar “Jaunatnes garantiju”, pieņemt tādas politikas nostādnes, kuru mērķis būtu radīt darba vietas un stimulēt izaugsmi vispār, kā arī dot iespēju apgūt prasmes tiem jaunajiem bezdarbniekiem, kuri ir beiguši mācības, neiegūdami kvalifikāciju; šajā saistībā atzinīgi vērtē iniciatīvas integrēšanu Eiropas pusgada pasākumos;

25.

aicina dalībvalstis pievērst uzmanību Komisijas ieteikumam un nodrošināt visplašāko atpazīstamību jaunajiem pakalpojumiem un atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar “Jaunatnes garantijas” shēmām, jo tā ir joma, kurā izšķirīgi svarīgi ir iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības — aktīvas šādu shēmu īstenotājas;

26.

aicina Eiropas Komisiju izveidot iedarbīgu mehānismu, ar ko palīdzēt dalībvalstīm īstenot “Jaunatnes garantiju”, piemēram, paraugprakses, zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī aicina iesaistīt šajā procesā Reģionu komiteju;

27.

ierosina Eiropas Komisijai tās priekšlikumu par “Jaunatnes garantiju” noteikt par vienu no savām 2013. gada komunikācijas prioritātēm un šajā nolūkā plaši izmantot sociālos plašsaziņas rīkus;

28.

uzdod Reģionu komitejas priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, ES prezidentvalstij Īrijai un nākamajai Padomes prezidentvalstij Lietuvai.