19.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/6


Reģionu komitejas rezolūcija “Notiekošās sarunas par daudzgadu finanšu shēmu”

2013/C 17/02

REĢIONU KOMITEJA

ņemot vērā pārskatīto atzinumu “Jaunā daudzgadu finanšu shēma pēc 2013. gada”, kas pieņemts 2012. gada 9. oktobrī;

ņemot vērā Eiropadomes secinājumu projektu;

1.

pauž nožēlu, ka Eiropadome 2012. gada 22. un 23. novembrī nespēja panākt vienošanos par jauno daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada;

2.

uzsver, ka ir svarīgi panākt vienošanos, un brīdina par sekām, kas var rasties, novilcinot programmas sagatavošanu, it īpaši attiecībā uz kopējo stratēģisko satvaru fondiem pēc 2014. gada, kas nopietni ietekmēs ES reģionos un pilsētās veicamos ieguldījumus;

3.

pieņem zināšanai Eiropadomes atziņu, ka “budžets ir svarīgs Savienības kohēzijai, kā arī izaugsmei un nodarbinātībai visās mūsu valstīs”; tomēr minētā atziņa nav savienojama ar dažu dalībvalstu priekšlikumiem samazināt kohēzijas politikas budžetu. Komiteja uzsver, ka jebkurā gadījumā ir vajadzīgs vairāk laika, lai apspriestu notiekošajās sarunās izskanējušo skaitļu un priekšlikumu konkrēto politisko ietekmi;

4.

vienlaikus uzsver, ka Reģionu komiteja, būdama ES iestāde, kas pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības, pilnā mērā apzinās ES dalībvalstu ekonomikas problēmas un uzskata, ka galvenajai prioritātei jābūt spēcīgas ekonomikas izveidošanai un administratīvā sloga samazināšanai, kas dalībvalstīs palielinātu nodarbinātības iespējas;

5.

atkārtoti aicina apstiprināt uzticamu ES daudzgadu budžetu, kas ir ieguldījumu instruments visu ES dalībvalstu un reģionu labā, vismaz tādā pašā saistību apropriāciju līmenī (kas mērīts kā procenti no NKI), kāds pieņemts pašreizējam plānošanas periodam (2007–2013), un atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu pieņemt budžetu, kas var atsākt izaugsmi atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un pienācīgi atbilst vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām teritoriālās, ekonomiskās un sociālās kohēzijas jomā;

6.

uzsver Eiropas Parlamenta lomu sarunu procesā ne tikai saistībā ar piekrišanas procedūru, kas jāpiemēro visai daudzgadu finanšu shēmai, bet arī ņemot vērā, ka daudzi jautājumi Eiropadomes secinājumu projektā (2012. gada 22. novembra redakcija), it īpaši saistībā ar 1.b apakškategoriju (kohēzija), 2. izdevumu kategoriju (KLP), vienoto stratēģisko satvaru un horizontālajiem jautājumiem, ir pakļauti koplēmuma procedūrai;

7.

atgādina, ka Līgumos (LESD 312. pants) ir paredzēti īpaši noteikumi situācijai, ja daudzgadu finanšu shēma netiek pieņemta, pirms 2013. gada beigās, izņemot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pirmo pīlāru, beidz darboties spēkā esošais visu ES pašreizējo daudzgadu izdevumu programmu juridiskais pamats;

8.

iebilst pret kohēzijas budžeta samazināšanu. Komiteja atgādina, ka kohēzijas politika ir ieguldījumu instruments, kas ilgtspējīgi veicina izaugsmi un palīdz samazināt reģionu nevienlīdzību;

9.

atgādina, ka uz 177. pantā regulētajiem jautājumiem, kas saistīti ar kohēzijas politiku, piemēram, valstu piešķīrumu sadales metode un maksimālās summas kohēzijas politikai un lauku attīstībai, attiecas koplēmuma procedūra, tostarp obligāta apspriešanās ar Reģionu komiteju, un RK tiesības saskaņā ar LESD 263. panta 3. daļu griezties Eiropas Savienības Tiesā;

10.

atbilstoši atzinumiem, kas par Komisijas dažādajiem tiesību aktu priekšlikumiem pieņemti kopš 2012. gada sākuma, atkārtoti uzsver:

a.

attiecībā uz 1.a un 1.b apakškategoriju un fondiem, kurus aptver vienotais stratēģiskais satvars (VSS):

atbalsta lielāka finansējuma piešķiršanu pētniecībai un inovācijai;

aicina atjaunot sākotnēji ierosināto budžetu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, lai finansētu ieguldījumus Eiropas tīklos; atbalsta VSS izveidi diviem struktūrfondiem un kohēzijas fondam, ELFLA un EJZF;

atkārtoti pauž skaidru un negrozāmu noraidošu nostāju pret visiem makroekonomisko nosacījumu veidiem;

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts priekšlikums izveidot jaunu kategoriju “pārejas reģioni” un ka ir atzīta nepieciešamība ņemt vērā tālāko reģionu īpašo situāciju;

atkārtoti mudina iekļaut t.s. drošības tīklā visus reģionus, kuri vairs nebūs tiesīgi saņemt konverģences mērķa īstenošanai paredzēto finansējumu, proti, saglabājot divas trešdaļas no iepriekš piešķirtā finansējuma;

atbalsta pienācīga apjoma līdzekļu nodrošināšanu mazāk attīstītajiem reģioniem un dalībvalstīm un atšķirību samazināšanu vidējos atbalsta intensitātes apjomos uz vienu iedzīvotāju, jo tā ir kohēzijas politikas prioritārais mērķis;

pauž nožēlu, ka Eiropadomes secinājumu projektā ierosināts par 26 % samazināt Eiropas teritoriālās kohēzijas mērķim piešķiramos līdzekļus, taču atzinīgi vērtē to, ka RK priekšlikums palielināt līdzfinansējuma likmi līdz 85 % ir ņemts vērā;

atbalsta līdzfinansējuma likmi, kas dalībvalstīm, kuras saskaras ar īslaicīgām budžeta grūtībām, ir par 10 procentpunktiem augstāka;

atbalsta neatgūstamā PVN ierindošanu no VSS fondiem piešķirto līdzekļu attiecināmo izdevumu kategorijā;

atkārtoti uzsver iebildumus pret ierosināto darbības rezervi;

b.

attiecībā uz 2. izdevumu kategoriju:

pauž nožēlu, ka Eiropadomes secinājumu projektā ierosināts, ka dalībvalstis var noteikt tiešo maksājumu maksimālo summu pēc saviem ieskatiem;

mudina tiešo atbalstu taisnīgāk sadalīt starp tām dalībvalstīm, kurās nākamajā plānošanas periodā tiešie maksājumi par hektāru nesasniedz 90 % no ES vidējā rādītāja, sākt dinamiski samazināt atšķirības jau nākamā plānošanas perioda sākumā un sasniegt ES vidējo rādītāju līdz nākamās finanšu shēmas vidum;

atzinīgi vērtē 30 % likmi ekoloģiskās ilgtspējas pasākumiem;

atbalsta iespēju budžeta līdzekļus pārnest no pirmā uz otro pīlāru;

atbalsta pārejas reģionu iekļaušanu lauku attīstības regulā;

neatbalsta jaunas rezerves izveidi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un it īpaši priekšlikumu neiztērētās summas izmaksāt kā tiešos maksājumus;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Padomes secinājumu projektā ir saglabāta pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajiem, taču stingri iebilst pret tās finansēšanu no ESF līdzekļiem;

12.

uzskata, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam iezīmēto līdzekļu samazināšana par 47 % salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu ir pilnīgā pretrunā notiekošās krīzes kontekstam. Komiteja apzinās, ka Padomes secinājumu projekts ir izstrādāts, vadoties no pieņēmuma, ka turpmāk EGPF vairs neattieksies uz lauksaimniecības nozari;

Ieņēmumi un pašu resursi

13.

pauž nožēlu, ka sarunas pievērsās ES budžeta izdevumu samazināšanai, neveltot pienācīgu uzmanību ieņēmumiem un steidzamajai nepieciešamībai veikt esošās sistēmas reformu, lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir pašas resursi, un ar mērķi atcelt pašreizējo finanšu korekciju un izņēmumu sistēmu;

14.

atzinīgi vērtē priekšlikumu divas trešdaļas no to dalībvalstu iekasētās summas, kuras atbilstoši pastiprinātas sadarbības procedūrai apņēmušās ieviest finanšu darījuma nodokli, ieskaitīt ES budžeta jaunajos pašu resursos un ka minēto dalībvalstu uz NKI balstītā iemaksa ES budžetā tiks attiecīgi samazināta;

15.

uzdod Reģionu komitejas priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, ES Padomes prezidentvalstij Kiprai un nākamajām ES prezidentvalstīm Īrijai un Lietuvai.

Briselē, 2012. gada 30. novembrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO