(4)

Liellopu gaļas izcelsmes noteikšana, izmantojot identifikāciju un reģistrāciju, ir priekšnoteikums izcelsmes marķēšanai visā pārtikas apritē , nodrošinot patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzību.

(4)

Liellopu gaļas izcelsmes noteikšana, izmantojot identifikāciju un reģistrāciju, ir priekšnoteikums izcelsmes marķēšanai visā pārtikas apritē . Šie pasākumi nodrošina patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzību un sekmē patērētāju uzticību .

(6)

Elektronisku identifikācijas sistēmu izmantošana varētu racionalizēt izsekojamības procesus, nodrošinot automatizētu un precīzāku nolasīšanu un reģistrēšanu saimniecības reģistrā. Tā arī ļautu automātiski reģistrēt elektroniskajā datu bāzē dzīvnieku pārvietošanu un tādējādi uzlabot sistēmas darbības ātrumu, uzticamību un precizitāti.

(6)

Elektronisku identifikācijas sistēmu izmantošana varētu racionalizēt izsekojamības procesus, nodrošinot automatizētu un precīzāku nolasīšanu un reģistrēšanu saimniecības reģistrā. Tā arī ļautu automātiski reģistrēt elektroniskajā datu bāzē dzīvnieku pārvietošanu un tādējādi uzlabot sistēmas darbības ātrumu, uzticamību un precizitāti. Tā pilnveidotu kontroles pasākumus un samazinātu kļūdainu maksājumu risku, tādējādi uzlabojot tādu tiešo maksājumu administrēšanu, kurus lauksaimniekiem maksā atkarībā no dzīvnieku skaita.

(7)

Elektroniskās identifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir radiofrekvenciālā identifikācija, pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski uzlabotas. Šāda tehnoloģija ļauj ātrāk un precīzāk nolasīt individuālus dzīvnieku identitātes kodus un tieši ievadīt tos datu apstrādes sistēmās, tādējādi saīsinot laiku, kas nepieciešams iespējami inficētu dzīvnieku vai inficētas pārtikas izsekošanai, ietaupot darbaspēka izmaksas, bet vienlaikus palielinot aprīkojuma izmaksas.

(7)

Elektroniskās identifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir radiofrekvenciālā identifikācija, pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski uzlabotas , kaut arī vēl aizvien jāpiemēro Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standarti un tie jāpārbauda attiecībā uz liellopiem . Šāda tehnoloģija ļauj ātrāk un precīzāk nolasīt individuālus dzīvnieku identitātes kodus un tieši ievadīt tos datu apstrādes sistēmās, tādējādi saīsinot laiku, kas nepieciešams iespējami inficētu dzīvnieku vai inficētas pārtikas izsekošanai, uzlabojot datu bāzes un palielinot spēju pienācīgi reaģēt slimību epidēmiju gadījumā, ietaupot darbaspēka izmaksas, bet vienlaikus palielinot aprīkojuma izmaksas. Ja elektroniskā identifikācija ir notikusi kļūdaini, tehnoloģijas atteices dēļ nedrīkst soda maksājumus uzlikt lauksaimniekiem.

(9)

Ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus EID jomā, vairākas dalībvalstis ir nolēmušas sākt brīvprātīgi īstenot liellopu EID. Šādas iniciatīvas, visticamāk, radītu situāciju, kad atsevišķas dalībvalstis vai ieinteresētās personas ievieš dažādas sistēmas. Šāda situācijas attīstība kavētu tehnisko standartu vēlāku saskaņošanu Savienībā.

(9)

Ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus EID jomā, vairākas dalībvalstis ir nolēmušas sākt brīvprātīgi īstenot liellopu EID. Šādas iniciatīvas, visticamāk, radītu situāciju, kad atsevišķas dalībvalstis vai ieinteresētās personas ievieš dažādas sistēmas. Šāda situācijas attīstība kavētu tehnisko standartu vēlāku saskaņošanu Savienībā. Būtu jānodrošina, ka dalībvalstīs ieviestās sistēmas ir sadarbspējīgas un atbilst ISO standartiem.

(16)

EID noteikšana par obligātu visā Savienībā var ekonomiski nelabvēlīgi ietekmēt dažus uzņēmējus. Tāpēc ir atbilstoši noteikt brīvprātīgu sistēmu EID ieviešanai . Šādā sistēmā EID izvēlētos dzīvnieku turētāji , kas varētu gūt tūlītēju ekonomisku labumu.

(16)

EID noteikšana par obligātu visā Savienībā var ekonomiski nelabvēlīgi ietekmēt atsevišķus uzņēmējus. Tomēr ir praktiskas problēmas, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijas precizitāti, kuras joprojām traucē efektīvu EID darbību. Pieredze, kas gūta, ieviešot obligāto elektronisko identifikāciju attiecībā uz mazajiem atgremotājiem, liecina, ka tehnoloģisko kļūmju un praktisko grūtību dēļ bieži vien nav iespējams panākt 100 % precizitāti. Tāpēc ir atbilstoši noteikt brīvprātīgu sistēmu. Šāda sistēma ļautu EID izvēlēties tikai tiem dzīvnieku turētājiem , kas varētu gūt ātru ekonomisku labumu.

(17)

Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas lopkopības sistēmas, lauksaimniecības prakse un nozaru organizācija. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt EID par obligātu to teritorijā tikai tad, kad tās uzskata šādu rīcību par atbilstošu, pēc visu minēto faktoru izvērtēšanas.

(17)

Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas lopkopības sistēmas, lauksaimniecības prakse un nozaru organizācija. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt EID par obligātu to teritorijā tikai tad, kad tās uzskata šādu rīcību par atbilstošu, pēc visu minēto faktoru , tostarp jebkādas negatīvas ietekmes uz mazajiem lauksaimniekiem, izvērtēšanas un apspriešanās ar liellopu audzēšanas nozari pārstāvošām organizācijām .

(18)

Dzīvniekiem, kas tiek ievesti Savienībā no trešām valstīm, vajadzētu piemērot tādas pašas identifikācijas prasības, kādas piemēro Savienībā dzimušiem dzīvniekiem.

(18)

Dzīvniekiem un gaļai , kas tiek ievesta Savienībā no trešām valstīm, vajadzētu piemērot tādas pašas identifikācijas un izsekojamības prasības, kādas piemēro Savienībā dzimušiem dzīvniekiem.

(19)

Regula (EK) Nr. 1760/2000 paredz, ka kompetentajai iestādei ir jāizdod pase par katru dzīvnieku, kas jāidentificē saskaņā ar minēto regulu. Tas rada ievērojamu administratīvo slogu dalībvalstīm. Dalībvalstu izveidotās elektroniskās datu bāzes pietiekami nodrošina liellopu pārvietošanas izsekojamību to teritorijā. Tāpēc pases būtu jāizdod tikai par dzīvniekiem, kas paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai. Tiklīdz datu apmaiņa starp valstu elektroniskajām datu bāzēm sāk darboties praksē, prasība izdot šādas pases vairs nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iekšējai tirdzniecībai paredzētiem dzīvniekiem.

(19)

Regula (EK) Nr. 1760/2000 paredz, ka kompetentajai iestādei ir jāizdod pase par katru dzīvnieku, kas jāidentificē saskaņā ar minēto regulu. Tas rada ievērojamu administratīvo slogu dalībvalstīm. Dalībvalstu izveidotajām elektroniskajām datu bāzēm būtu pietiekami jānodrošina liellopu pārvietošanas izsekojamība to teritorijā. Tāpēc pases būtu jāizdod tikai par dzīvniekiem, kas paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai. Tiklīdz datu apmaiņa starp valstu elektroniskajām datu bāzēm sāk darboties praksē, prasība izdot šādas pases vairs nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iekšējai tirdzniecībai paredzētiem dzīvniekiem.

(19a)

Līdz šim nav bijis īpašu tiesību aktu par klonēšanu. Tomēr viedokļu aptaujas liecina, ka šis jautājums ļoti interesē Eiropas sabiedrību. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt, ka liellopu gaļa, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, tiek attiecīgi marķēta.

(20)

Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Administratīvais slogs un izmaksas, kas rodas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem šīs sistēmas piemērošanā, nav samērīgi ar sistēmas radītajiem ieguvumiem. Tāpēc minētā iedaļa būtu jāsvītro .

(20)

Regulas (EK) Nr. 1760/2000 II sadaļas II iedaļā ir izklāstīti noteikumi par liellopu gaļas brīvprātīgās marķēšanas sistēmu, kas paredz, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāapstiprina konkrētas marķēšanas specifikācijas. Ņemot vērā to, kā liellopu gaļas ražošanas nozare ir attīstījusies kopš minētās regulas pieņemšanas, liellopu gaļas marķēšanas sistēma ir jāpārskata. Tā kā liellopu gaļas brīvprātīgā marķēšanas sistēma nav ne efektīva, ne lietderīga, tā būtu jāatceļ . Līdz ar to attiecībā uz citiem gaļas veidiem sniedzot plašāku informāciju nekā obligātajai marķēšanai noteiktā, kas šajā konkrētajā gadījumā nozīmē Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. un 15. pantā prasītās norādes un ir ļoti svarīga patērētājiem un lauksaimniekiem, piemēram, par audzēšanu, barošanu un lopkopību, būs jāievēro spēkā esošie horizontālie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (2). Turklāt šajā regulā svītrojumi ir arī līdzsvaroti ar izstrādātiem vispārējiem noteikumiem par patērētāju aizsardzības nodrošināšanu.

(22)

Lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti vajadzīgie noteikumi pienācīgai liellopu un liellopu gaļas identifikācijas, reģistrācijas un izsekojamības norisei, ir jādeleģē Komisijai tiesības pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz prasībām pēc alternatīviem liellopu identifikācijas līdzekļiem, īpašiem apstākļiem, kādos dalībvalstis var pagarināt identifikācijas līdzekļu piemērošanai noteikto laikposmu, datiem, ar kuriem jāveic apmaiņa starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, maksimālo laika posmu konkrētiem ziņošanas pienākumiem, prasībām pēc identifikācijas līdzekļiem, informāciju, kas iekļaujama pasēs un individuālajos reģistros, kuri jātur katrā saimniecībā, oficiālo kontroles pasākumu minimālo līmeni, liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju, kad tos izved vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos, noteikumiem par atsevišķu produktu marķēšanu, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kurus paredz Regula (EK) Nr. 1760/2000, maltas liellopu gaļas, liellopu gaļas atgriezumu un izcirstas liellopu gaļas definīcijām, īpašām norādēm, ko var iekļaut marķējumos, marķēšanas noteikumiem, kas attiecas uz izcelsmes norādes vienkāršošanu, atsevišķu dzīvnieku grupu maksimālo lielumu un sastāvu, izcirstas gaļas iepakojuma marķēšanas nosacījumu apstiprināšanas procedūrām un administratīvajām sankcijām, kas dalībvalstīm jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1760/2000 neievērošanas gadījumos. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)

Lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti vajadzīgie noteikumi pienācīgai liellopu un liellopu gaļas identifikācijas, reģistrācijas un izsekojamības norisei, ir jādeleģē Komisijai tiesības pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz prasībām pēc alternatīviem liellopu identifikācijas līdzekļiem, īpašiem apstākļiem, kādos dalībvalstis var pagarināt identifikācijas līdzekļu piemērošanai noteikto laikposmu, datiem, ar kuriem jāveic apmaiņa starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, maksimālo laika posmu konkrētiem ziņošanas pienākumiem, prasībām pēc identifikācijas līdzekļiem, informāciju, kas iekļaujama pasēs un individuālajos reģistros, kuri jātur katrā saimniecībā, oficiālo kontroles pasākumu minimālo līmeni, liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju, kad tos izved dažāda veida vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos, noteikumiem par atsevišķu produktu marķēšanu, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kurus paredz Regula (EK) Nr. 1760/2000, maltas liellopu gaļas, liellopu gaļas atgriezumu un izcirstas liellopu gaļas definīcijām, atsevišķu dzīvnieku grupu maksimālo lielumu un sastāvu, izcirstas gaļas iepakojuma marķēšanas nosacījumu apstiprināšanas procedūrām un administratīvajām sankcijām, kas dalībvalstīm jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1760/2000 neievērošanas gadījumos. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz to saimniecību reģistrāciju, kuras izmanto alternatīvus identifikācijas līdzekļus, tehniskajiem parametriem un kārtību datu apmaiņai starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, identifikācijas līdzekļu formātu un dizainu, EID īstenošanas tehniskajām procedūrām un standartiem, pasu un katrā saimniecībā turamā reģistra formātu, noteikumiem par kārtību attiecībā uz sankcijām, ko dalībvalstis piemēro liellopu turētājiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1760/2000, korektīviem pasākumiem, kas jāveic dalībvalstīm gadījumos, ja pārbaudes uz vietas to pamato, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1760/2000 pareizu ievērošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(23)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz to saimniecību reģistrāciju, kuras izmanto alternatīvus identifikācijas līdzekļus, tehniskajiem parametriem un kārtību datu apmaiņai starp dalībvalstu elektroniskajām datu bāzēm, paziņojumu, ka datu apmaiņas sistēma darbojas pilnībā, identifikācijas līdzekļu formātu un dizainu, EID īstenošanas tehniskajām procedūrām un standartiem, pasu un katrā saimniecībā turamā reģistra formātu, noteikumiem par kārtību attiecībā uz sankcijām, ko dalībvalstis piemēro liellopu turētājiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1760/2000, korektīviem pasākumiem, kas jāveic dalībvalstīm gadījumos, ja pārbaudes uz vietas to pamato, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1760/2000 pareizu ievērošanu, kā arī nepieciešamos noteikumus, ar kuriem pareizu ievērošanu nodrošina, jo īpaši attiecībā uz šajā regulā noteiktajām administratīvajām sankcijām, kontroles pasākumiem un dažādajiem maksimālajiem laikposmiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(23a)

Šīs regulas īstenošana būtu jāpārrauga. Tas nozīmē, ka ne vēlāk kā piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums gan par tās īstenošanu, gan tehniskajām un ekonomiskajām iespējām ieviest obligāto elektronisko identifikāciju visā Savienībā. Ja minētajā ziņojumā secināts, ka elektroniskai identifikācijai jākļūst obligātai, tas attiecīgā gadījumā jāiesniedz kopā ar atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu. Ar šādu tiesību aktu tiktu novērsti konkurences kropļojuma riski iekšējā tirgū.

1a)

regulas 2. pantā pievieno šādu definīciju:

“ “klonēti dzīvnieki” nozīmē dzīvniekus, kas iegūti, izmantojot aseksuālu, mākslīgu reprodukcijas metodi, lai radītu ģenētiski identisku vai gandrīz identisku konkrēta dzīvnieka eksemplāru,”

1b)

regulas 2. pantā pievieno šādu definīciju:

“ “klonētu dzīvnieku pēcnācēji” nozīmē dzīvniekus, kas radīti seksuālas reprodukcijas ceļā gadījumos, kad vismaz viens no šo dzīvnieku vecākiem ir klonēts dzīvnieks,”

b)

60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim.

b)

60 dienām otrajam identifikācijas līdzeklim tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību .

ca)

attiecībā uz dzīvniekiem, ko eksportē uz trešām valstīm, pasi kompetentajai iestādei atdod pēdējais turētājs dzīvnieka eksportēšanas vietā.

b)

ievada aktualizēto informāciju tieši elektroniskajā datu bāzē divdesmit četru stundu laikā no notikuma brīža.

b)

ievada aktualizēto informāciju tieši elektroniskajā datu bāzē septiņdesmit divu stundu laikā no notikuma brīža.

e)

liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju , kad tos izved vasaras ganībās dažādos kalnu apgabalos .

e)

liellopu kustības identifikāciju un reģistrāciju dažādu sezonālo ganību laikā .

ba)

pievieno šādu punktu:

“5.a     Pēc … (3) uzņēmēji un organizācijas savā marķējumā norāda arī to, vai liellopu gaļa ir iegūta no klonētiem dzīvniekiem vai klonētu dzīvnieku pēcnācējiem.”

14)

regulas 16., 17. un 18. pantu svītro;

14)

Sākot no 2014. gada 1. janvāra II sadaļas II iedaļas nosaukumu aizvieto ar frāzi “Brīvprātīga marķēšana”, regulas 16., 17. un 18. pantu svītro un II sadaļas II iedaļā iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Vispārīgi noteikumi

Citai informācijai, kura atšķiras no šīs sadaļas I iedaļā norādītās informācijas un kuru uzņēmēji vai liellopu gaļas tirgvedības organizācijas pievieno marķējumam, jābūt objektīvai, attiecīgajām iestādēm pārbaudāmai un patērētājiem saprotamai.

Turklāt liellopu gaļas brīvprātīgā marķēšanā jāievēro spēkā esošie horizontālie tiesību akti par marķēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

Kompetentā iestāde pārbauda brīvprātīgi sniegto ziņu patiesumu. Gadījumā, ja uzņēmēji vai organizācijas, kas tirgo liellopu gaļu, neievēro šīs saistības, atbilstīgi 22. panta 4.a punktam tiek piemērotas noteiktās sankcijas.”

b)

īpašajām norādēm, ko var iekļaut marķējumos;

b)

definīciju īpašajām norādēm, ko var iekļaut marķējumos , un prasībām attiecībā uz šīm norādēm ;

19a)

iekļauj šādu pantu:

“23.a pants

Ziņojums un tiesiskā regulējuma pilnveidošana

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei ziņojumu gan par tās īstenošanu, gan tehniskajām un ekonomiskajām iespējām ieviest obligāto elektronisko identifikāciju visā Savienībā. Ja minētajā ziņojumā secināts, ka elektroniskai identifikācijai jākļūst obligātai, kopā ar ziņojumu iesniedz atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.”