KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

svītrots

1.   Šajā regulā tiek paredzēti noteikumi, lai stiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību dalībvalstīs, kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un/vai kuras saņem vai varētu saņemt finanšu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta (EFSI), Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) vai citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

1.   Šajā regulā tiek paredzēti noteikumi, lai stiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro un

1.a     Ar šo regulu tiek reglamentēti stingrāki valsts budžetam piemērojamie noteikumi un spēcīgāks ekonomikas politikas koordinēšanas process.

2.a     Piemērojot šo regulu, Komisija, Padome un dalībvalstis pilnībā ievēro LESD 152. pantu, un ieteikumi saskaņā ar šo regulu tiek pieņemti, ņemot vērā valstu atalgojuma noteikšanas praksi un sistēmas. Piemērojot šo regulu un saskaņā ar to pieņemtos ieteikumus, Komisija, Padome un dalībvalstis ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu, un tāpēc to piemērošana neskar tiesības apspriest, slēgt un īstenot koplīgumus vai rīkoties kolektīvi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

1.a pants

Stingrāki budžeta noteikumi un ekonomikas koordinēšana

1.     Lai labāk koordinētu valsts parāda vērstpapīru emisijas plānošanu, dalībvalstis iepriekš sniedz Komisijai un Padomei ziņojumu par saviem valsts parāda vērstpapīru emisijas plāniem.

2.     Lai noteiktu kritērijus labākās prakses salīdzinošai vērtēšanai un virzītos uz ciešāk koordinētu ekonomikas politiku, dalībvalstis nodrošina, ka visas ekonomikas politikas būtiskās reformas, ko tās plāno veikt, tiek iepriekš apspriestas, un attiecīgā gadījumā koordinē šīs reformas ar citām dalībvalstīm.

3.     Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97 dalībvalstis nodrošina, ka vispārējās valdības budžets vidējā termiņā ir līdzsvarots vai veidots ar pārpalikumu.

1.   Komisija var nolemt, ka dalībvalstij , kura saskaras ar lielām finansiālās stabilitātes grūtībām, tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Attiecīgajai dalībvalstij pirms tam tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātās uzraudzības režīmu.

1.    Pamatojoties uz jaunākā padziļinātā pārskata rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, un ņemot vērā objektīvus papildu kritērijus, tostarp Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) brīdinājumus, kā arī ziņojumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulā (ES) Nr. …/2012 [par kopīgiem noteikumiem budžeta projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs], Komisija var nolemt, ka dalībvalstij tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. Pirms tiek pieņemts lēmums, attiecīgajai dalībvalstij tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātas uzraudzības režīmu.

1.a     Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu nolemj piemērot dalībvalstij pastiprinātas uzraudzības režīmu, tā to pienācīgi dara zināmu ESRK un attiecīgā gadījumā informē dalībvalsti par pastiprinātas uzraudzības rezultātiem.

2.   Komisija lemj piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kas saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM vai jebkuras citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF. Komisija izveido sarakstu ar attiecīgajiem instrumentiem finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas EFSI, ESM vai citu starptautisko finanšu iestāžu finansiālā atbalsta politikā .

2.   Komisija lemj piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kas pieprasa vai saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, EFSM, ESM vai jebkuras citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF.

Komisija publicē visus lēmumus, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 1. un 2. punktu .

3.   Šā panta 2.punktu nepiemēro dalībvalstij, kas piesardzības pasākuma ietvaros saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kura nav piesaistīta nosacījumam, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem jauni politikas pasākumi, kamēr vien kredītlīnija netiek izmantota.

3.    Komisija var nolemt, ka šā panta 2. punkts netiek piemērots dalībvalstij, kas piesardzības pasākuma ietvaros saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kura nav piesaistīta nosacījumam, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem jauni politikas pasākumi, kamēr vien kredītlīnija netiek izmantota.

3.a     Komisija izveido to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu, kuru pielietojums var būt saistīts ar pastiprinātas uzraudzības piemērošanu atbilstoši 2. punktam, un šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.

1.   Dalībvalstis, kurām piemēro pastiprinātu uzraudzību, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), pieņem pasākumus, lai novērstu grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus.

1.   Ja dalībvalstij tiek piemērota pastiprināta uzraudzība, tā, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (3), Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (4), un Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5), (turpmāk visas kopā — EUI), ESRK un attiecīgā gadījumā arī ar SVF, pieņem pasākumus, lai novērstu grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus , ņemot vērā visus ieteikumus, kas saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 1466/97, (EK) Nr. 1467/97 un (ES) Nr. 1176/2011 dalībvalstij sniegti par valsts reformu programmu, kā arī tās stabilitātes vai konverģences programmu . Par šiem pasākumiem tiek informēta Eurogrupas jautājumu darba grupa, EFK, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja un attiecīgās dalībvalsts parlaments .

1.a     Komisija izvērtē nelabvēlīgu domino efektu, ko varētu radīt citas dalībvalstis, cita starpā arī nodokļu jomā. Ja Komisija ir konstatējusi šādu nelabvēlīgu domino efektu, Padome, ņemot vērā Komisijas ieteikumu, saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktā noteikto kārtību sniedz vajadzīgos ieteikumus dalībvalstīm, kas rada nelabvēlīgu domino efektu.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību,

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai saskaņā ar 2. panta 1. punktu piemēro pastiprinātu uzraudzību,

3.a     Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai saskaņā ar 2. panta 2. punktu tiek piemērota pastiprināta uzraudzība,

Dalībvalstis, kuras saņem finansiālo palīdzību finanšu iestāžu rekapitalizācijai, ziņo arī par nosacījumiem, kas šīm finanšu iestādēm ir jāievēro, tostarp attiecībā uz vadītāju atalgojumu un reālās ekonomikas kreditēšanas nosacījumiem.

4.   Komisija saziņā ar ECB veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību, lai pārbaudītu rezultātus, kas gūti, īstenojot 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus. Katru ceturksni tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Šīs pārskatīšanas misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto pārraudzību klātienē.

4.   Komisija saziņā ar ECB un attiecīgajām EUI, un vajadzības gadījumā arī ar SVF, veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, lai pārbaudītu rezultātus, kas gūti, īstenojot 1., 2., 3. un 3.a punktā minētos pasākumus. Katru ceturksni tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) un Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un jo īpaši novērtē to, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Šīs pārskatīšanas misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto pārraudzību klātienē.

5.   Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzēto novērtējumu , ir nolemts , ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā, Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu. Padome var nolemt publiskot šo ieteikumu .

5.   Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzētajām pārskata misijām , ir konstatēts , ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā un ekonomiskā situācija apdraud finanšu stabilitāti eurozonā vai eurozonas netraucētu darbību , Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var vienlaicīgi:

Padome var nolemt publiskot savus ieteikumus .

Ja dalībvalsts lūdz finansiālo palīdzību no ESM saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, citas dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ESM savlaicīgi sniedz palīdzību konkrētajai dalībvalstij.

6.a     Visā procesa gaitā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja un attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt SVF, ECB un Komisijas pārstāvjus piedalīties ekonomikai veltītā dialogā par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas darbību.

Dalībvalsts, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Komisiju, Padomi un Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums, Ekonomikas un finanšu komitejā vai jebkurā apakškomitejā, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu.

Dalībvalsts, kas ir iecerējusi lūgt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSI, ESM, SVF vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Eiropas Parlamentu, Komisiju, Padomi un ECB. Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums un pirms attiecīgā dalībvalsts vēršas pie potenciālajiem aizdevējiem , Ekonomikas un finanšu komitejā notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu , lai cita starpā izskatītu iespējas, ko sniedz esošie Savienības vai eurozonas finanšu instrumenti .

Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību, tostarp par dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi .

Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI , EFSM vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, attiecīgā gadījumā arī ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību un faktiskajām vai potenciālajām vajadzībām pēc finansējuma , tostarp par piesardzīgu makroekonomikas korekciju programmas ietekmi uz dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai.

Valdības parāda atmaksājamības novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām un budžeta prognozēm, izmantojot visjaunāko informāciju un pienācīgi ņemot vērā secinājumus, kas iekļauti 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajā ziņojumā, kā arī visus saskaņā ar 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu veiktos uzraudzības uzdevumus. Sagatavojot prognozes, tiek vērtēta makroekonomisku un finansiālu satricinājumu un nelabvēlīgu notikumu ietekme uz valdības parāda atmaksājamību.

Komisija publicē metodoloģiju, ekonomikas un ekonometriskos pamata modeļus un pieņēmumus, tostarp iespējamā galarezultāta un makroekonomikas veicinošās ietekmes aplēsi, kā arī citus būtiskus parametrus, kas ir valdības parāda atmaksājamības novērtējuma pamatā.

1.   Dalībvalsts, kas saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB, sagatavo projektu korekciju programmai, kuras mērķis ir atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Korekciju programmas projektā pienācīgi ņem vērā spēkā esošos ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un/vai 148. pantu, un tās darbības šo ieteikumu īstenošanai, un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus.

1.   Dalībvalsts, kas pieprasa vai saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI , EFSM vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā arī ar SVF , sagatavo projektu makroekonomikas korekciju programmai, kuras pamatā ir Regulā (ES) Nr. …/2012 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs noteiktās ekonomisko partnerattiecību programmas (ja tādas tiek īstenotas), kura aizstāj šīs programmas un kurā ir noteikts arī gada budžeta mērķis. Makroekonomikas korekciju programmas projekts tiek izstrādāts, lai novērstu konkrētus riskus, kurus dalībvalsts rada finansiālajai stabilitātei eurozonā, un programmas mērķis ir strauji atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot dalībvalsts spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Makroekonomikas korekciju programmas projekta pamatā ir valdības parāda atmaksājamības novērtējums, tajā ir pienācīgi ņemti vērā spēkā esošie ieteikumi, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 121., 126. , 136. un/vai 148. pantu, un darbības, kuras dalībvalstij jāveic šo ieteikumu īstenošanai, un tajā ir izvirzīts mērķis paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus. Makroekonomikas korekciju programmas projekts tiek izstrādāts, ievērojot Savienībā spēkā esošo atalgojuma noteikšanas praksi un sistēmas, kā arī darba attiecības un, ja iespējams, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts valsts reformu programmu saistībā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. Makroekonomikas korekciju programmas projekts pilnībā atbilst LESD 151. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. panta noteikumiem.

1.a     Dalībvalsts, kura atbilstoši 1. punktam izstrādā makroekonomikas korekciju programmas projektu, vienojoties ar Komisiju, sagatavo atjauninātu partnerattiecību programmu, lai radītu ilgtspējīga valsts finanšu stāvokļa nodrošināšanai vajadzīgos apstākļus.

2.   Padome , rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina korekciju programmu .

2.   Padome izvērtē makroekonomikas korekciju programmas projektu vienas nedēļas laikā pēc tā saņemšanas.

Ja Komisija makroekonomikas korekciju programmas projektu uzskata par pienācīgi izstrādātu, tā šo projektu apstiprina. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt.

Ja Komisija uzskata, ka makroekonomikas korekciju programmas projektā paredzētās darbības vai izpildes grafiks nav pietiekams, tā pieņem dalībvalstij adresētu ieteikumu, pieprasot, lai tā vienas nedēļas laikā iesniegtu jaunu makroekonomikas korekciju programmas projektu, un vienlaikus izklāstot pamatojumu tam, kādēļ sākotnējo programmu Komisija uzskata par nepietiekamu. Ja vien makroekonomikas korekciju programmas projekts nav jāpieņem steidzami, tas nodrošina pamatu saprašanās memoranda, programmas vai tehniskā nolīguma noslēgšanai ar attiecīgajiem finansiālās palīdzības sniedzējiem. Tiek pienācīgi pamatota dažādu ar finansiālās palīdzības sniegšanu saistīto dokumentu un atjaunināto makroekonomikas korekciju programmas projekta versiju savstarpējā atbilstība, kā arī atbilstība plašākām ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Padome 10 dienu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi attiecīgo lēmumu, to ar kvalificētu vairākumu var atcelt.

2.a     Komisija un Padome uzrauga, kā tiek īstenota korekciju programma un tai atbilstošie gada budžeta plāni.

Lai novērstu ziņošanas pienākumu dublēšanos, tiek nodrošināta konsekventa ekonomikas un fiskālā uzraudzība attiecībā uz dalībvalsti, kuras valūta ir euro un kura īsteno makroekonomikas korekciju programmu.

3.   Komisija saziņā ar ECB pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju vai jebkuru apakškomiteju, ko tā šiem mērķiem norīkojusi . Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Tā jo īpaši sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu.

3.   Komisija saziņā ar ECB pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB . Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu. Nepietiekamas sadarbības gadījumā Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij atklātu ieteikumu, nosakot, kā šai dalībvalstij būtu jārīkojas.

4.   Komisija — saziņā ar ECB — kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās korekciju programmā. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas korekciju programmā.

4.   Komisija — saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā arī ar SVF — kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas un jauninājumus , kas var būt vajadzīgi tās korekciju programmā , lai cita starpā pienācīgi ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp makroekonomiskajām prognozēm un faktiskajiem rādītājiem, tostarp korekciju programmas izpildes iespējamās sekas, nelabvēlīgu domino efektu, kā arī makroekonomiskus un finansiālus satricinājumus . Komisija lemj par jebkādām izmaiņām, kas veiktas makroekonomikas korekciju programmā. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt.

4.a     Cieši sadarbojoties ar Komisiju, attiecīgā dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iedrošinātu privātos investorus brīvprātīgi saglabāt savas vispārējā riska pozīcijas.

5.   Ja, veicot 3. punktā minēto pārraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no makroekonomikas korekciju programmas, tad Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neatbilst korekciju programmā iekļautajām politikas prasībām.

5.   Ja, veicot 3. punktā minēto pārraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no makroekonomikas korekciju programmas, tad Komisija var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neatbilst korekciju programmā iekļautajām politikas prasībām. Pieņemot lēmumu, Komisija pilnīgi noteikti izvērtē to, vai būtiska novirze ir radusies tādēļ, ka tās cēloņus attiecīgajai dalībvalstij nav iespējams kontrolēt. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt. Komisijas lēmumā tiek norādīti neatbilstības iemesli, kā arī tas, vai 4. punktā minētās makroekonomikas korekciju programmas izmaiņas ir vajadzīgas un samērīgas.

Makroekonomikas korekciju programmā jo īpaši tiek izklāstīti piesardzības pasākumi un ārkārtas rīcības plāni, kas jāpieņem neparedzamu notikumu, piemēram, ārējo satricinājumu, gadījumā.

Fiskālās konsolidācijas pasākumus makroekonomikas korekciju programmā iekļauj, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekami daudz līdzekļu politikas īstenošanai būtiski svarīgās nozarēs, piemēram, izglītības un veselības aprūpes nozarē.

Ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, attiecīgā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju un saziņā ar ECB, veic pasākumus, kuru mērķis ir novērst tirgus satricinājumu un saglabāt stabilu finanšu sektora darbību.

6.   Dalībvalsts, uz kuru attiecas korekciju programma, bet kurai ir nepietiekamas administratīvās iespējas vai nopietnas grūtības īstenot korekciju programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības.

6.   Dalībvalsts, uz kuru attiecas makroekonomikas korekciju programma, bet kurai ir nepietiekamas administratīvās iespējas vai nopietnas grūtības īstenot korekciju programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības , un šai nolūkā Komisija kopīgi ar dalībvalstīm un citām Savienības un/vai attiecīgajām starptautiskajām organizācijām var izveidot ekspertu grupas . Atjauninātajās makroekonomikas korekciju programmas versijās tiek precīzi izklāstīti tehniskās palīdzības mērķi un līdzekļi. Turklāt tiek nodrošināts, ka attiecīgā dalībvalsts uzņemas atbildību par tehniskās palīdzības īstenošanas procesu. Tehniskā palīdzība tiek sniegta galvenokārt šādiem mērķiem: pilnveidot valsts iepirkuma procesu, veicināt konkurenci, cīnīties pret korupciju un efektīvāk iekasēt nodokļus, tā sekmējot finansiālo ilgtspēju.

Tiek publicēta gan makroekonomikas korekciju programma, gan novērtējums tam, kā šī programma ietekmēs sociālo jomu.

Makroekonomikas korekciju programmai tiek pievienots valdības parāda atmaksājamības novērtējums.

6.a     Dalībvalsts, uz kuru attiecas makroekonomikas korekciju programma, veic savu nenomaksāto parādu vispārēju revīziju, lai cita starpā izvērtētu iemeslus, kuru dēļ ir uzkrājies pārāk liels parāds, kā arī iespējamos pārkāpumus, kas pieļauti valsts parāda vērtspapīru emisijas procesā.

7.    Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu.

7.   Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu.

8.a     Šis pants netiek piemērots finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta piesardzības pasākumu veidā, un aizdevumiem, kuri piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai.

6.a pants

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība

Organizācijām, kas pārstāv sociālos partnerus, ka arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek dota iespēja paust savu viedokli par šajā regulā minētajiem Komisijas atklātajiem ieteikumiem un atzinumiem, kā arī šīs regulas 2. līdz 7. pantā noteiktajiem dalībvalstu ziņojumiem un ziņojumu projektiem. Šie viedokļi tiek publicēti.

6.b pants

Pasākumi nodokļu ieņēmumu nodrošināšanai

1.     Attiecīgā dalībvalsts, saskaņā ar LESD 65. pantu un cieši sadarbojoties ar Komisiju, kā arī saziņā ar ECB, veic pasākumus, kuru mērķis ir novērst valsts normatīvo aktu pārkāpumus jo īpaši nodokļu uzlikšanas jomā.

2.     Attiecīgā dalībvalsts lūdz Komisiju saskaņā ar LESD 66. pantu vērsties pie Padomes ar priekšlikumu par aizsardzības pasākumu īstenošanu attiecībā uz tādu kapitāla plūsmu uz trešām valstīm vai no tām, kas nopietni apgrūtina vai var nopietni apgrūtināt ekonomikas un monetārās savienības darbību. Pirms šāda priekšlikumu iesniegšanas Komisija apspriežas ar ECB.

1.    Uzskatāms, ka korekciju programma un izmaiņas tajā saskaņā ar šīs regulas 6. pantu aizstāj stabilitātes programmas iesniegšanu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantā.

1.    Makroekonomikas korekciju programma un šīs regulas 6. pantā paredzētās izmaiņas tajā aizstāj stabilitātes programmas iesniegšanu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantā.

Regulas (ES) Nr. XXX par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, īstenošanu aptur attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Šo apturēšanu piemēro, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma.

Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, uz laiku nepiemēro dalībvalstīm, kurām nākas īstenot makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu , izņemot Regulas (ES) Nr. 1176/2011 3., 4. un 5. pantā paredzētos pasākumus, kuri attiecas uz makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopsavilkumu, brīdināšanas mehānismu un padziļinātu pārskatu . Šo apturēšanu piemēro, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma.

Uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un novērtēšanu atbilstīgi 2.a pantam Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu.

Šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un novērtēšanu atbilstīgi 2.a pantam Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. Minētā regula netiek piemērota uz makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas laiku.

Regulas (ES) Nr. XXX par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai, un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs īstenošanu aptur attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Šo apturēšanu piemēro, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma.

Regulu (ES) Nr. XXX par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs uz laiku nepiemēro dalībvalstīm, kurām nākas īstenot makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu , tomēr Regulas (ES) Nr. …/2012 1.-4. pants tiek piemērots . Regula (ES) Nr. XXX netiek piemērota uz makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas laiku.

10.a pants

Dalībvalsts tiesiskās aizsardzības noteikšana

1.     Ja, veicot 3. panta 5. punktā paredzētos pasākumus, netiek atjaunots dalībvalsts finansiālais stāvoklis un ja dalībvalstij draud ilgstoša saistību neizpilde vai maksājumu apturēšana, Komisija pēc apspriešanās ar Padomi var pieņemt lēmumu, ar kuru dalībvalstij tiek piemērota tiesiskā aizsardzība. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar vienkāršu vairākumu var atcelt.

2.     Ar šo pantu ir iecerēts nodrošināt attiecīgajai dalībvalstij iespēju stabilizēt savu ekonomikas stāvokli un pašai nomaksāt savu parādu.

Kad ir pieņemts lēmums par dalībvalsts tiesisko aizsardzību:

3.     Šis pants ir spēkā no 2017. gada.

1.   Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, drīkst pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu.

1.   Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Komisija var nolemt pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu. Padome 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt.

3.   Komisija saziņā ar ECB regulāri pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai novērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli. Katru pusgadu tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi.

3.   Komisija saziņā ar ECB regulāri veic pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai novērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli. Katru pusgadu tā paziņo savus secinājumus Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai, Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un attiecīgās dalībvalsts parlamentam un jo īpaši novērtē to, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi.

Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju attiecīgajai dalībvalstij piedalīties viedokļu apmaiņā par to, kā tiek īstenota uzraudzība pēc programmas darbības beigām.

4.    Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, pieņemt korektīvus pasākumus .

4.    Komisija var pieņemt ieteikumu, nosakot, ka dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, ir jāveic korektīvi pasākumi . Padome 10 dienu laikā pēc šāda ieteikuma pieņemšanas to ar kvalificētu vairākumu var atcelt.

4a.     Attiecīgās dalībvalsts parlaments var aicināt Komisiju piedalīties viedokļu apmaiņā par to, kā tiek īstenota uzraudzība pēc programmas darbības beigām.

Par 2. panta 1. punktā, 3. pantā, 6. panta 2. un 4. punktā un 11. panta 4. punktā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Par šajā regulā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

13. pants

Palīdzības un aizdevumu veidi, kuriem nepiemēro 5. un 6. pantu

5. un 6. panta noteikumus nepiemēro finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta piesardzības pasākumu veidā, un aizdevumiem, kas piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai.

svītrots

13.a pants

Informācija Eiropas Parlamentam

Padome un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanu.

13.b pants

Pārejas posma noteikumi

Šī regula tiek piemērota dalībvalstīm, kurām [šīs regulas spēkā stāšanās diena] jau tiek sniegta palīdzība, īstenojot attiecīgu programmu.

13.c pants

Ziņojums

1. Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Šajā ziņojumā cita starpā novērtē:

2.     Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam tiek pievienots priekšlikums grozīt šo regulu.

3.     Šā panta 1. punktā minētais ziņojums tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei.