19.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 393/8

1.

ka kultūra ar tai raksturīgajiem radošuma un inovācijas elementiem ir vērtība pati par sevi. Tai ir būtiska vērtība sabiedrībā, un tā palīdz sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvās izklāstīto gudro, ilgtspējīgo un iekļaujošo izaugsmi (1);

2.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantā Eiropas Savienībai izvirzītos kultūras jomas mērķus;

3.

ka kultūras politika pēc būtības ir horizontāla, un tādējādi ir vajadzīga transversāla sadarbība starp dažādām nozarēm un starp dažādiem pārvaldības līmeņiem;

4.

ka daudzās problēmas, ar ko sastopas kultūras un radošās nozares, tostarp strauji mainīgā vide, ko rada digitalizācija un globalizācija, jāpārvērš jaunās izaugsmes un nodarbinātības iespējās, un ka saistībā ar to nepieciešams uzsākt rīcību dažādos pārvaldības līmeņos;

5.

ka kultūras un radošo nozaru saskarsmes punktos vērojama spēcīga dinamika un, izveidojot saiknes un partnerības starp nozarēm, rodas nozīmīgi ieguvumi; tādēļ ir nepieciešams pieņemt holistisku pieeju kultūras pārvaldībai;

6.

ka “kultūras pārvaldība” būtu jāsaprot gan kā metode kultūras politikas īstenošanai, gan arī kā instruments, ar ko iespējams padziļināt kultūras integrāciju publiskās politikas programmā, kultūras politiku koordinējot ar citu nozaru politiku;

7.

cik svarīga ir atvērtā koordinācijas metode, kas tiek izmantota, īstenojot Padomes kultūras darba plānu (2) – vienu no instrumentiem kultūras pārvaldībai Eiropas līmenī;

—

atbalstīt uz pierādījumiem balstītu pieeju kultūras politikas izstrādē valsts, reģionālā un vietējā līmenī, attiecīgos gadījumos izmantojot izvērtējuma un ietekmes novērtējuma instrumentus, ar kuriem tiek ņemti vērā ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi rādītāji,

—

veicināt ar kultūras politiku saistītos aspektus citās politikas jomās,

—

sekmēt sadarbību un sakaru veidošanu starp kultūras un izglītības iestādēm, pētniecības centriem un kultūras un radošajiem uzņēmumiem, lai apkopotu un apstrādātu pētījumu rezultātus un izplatītu tos politikas veidotājiem,

—

pēc iespējas labāk izmantojot esošās struktūras, censties panākt, ka valdības dienesti un citas attiecīgās publiskās pārvaldes struktūras, plānojot pētniecību un formulējot nozaru politiku, ņemtu vērā minētos pētījumu rezultātus, ja tas ir piemēroti un vajadzīgi;

—

stimulēt pieredzes apmaiņu, sekmēt paraugprakses izplatīšanu kultūras politikas jomā un veicināt sinerģiju starp dalībvalstīm attiecībā uz akadēmiskiem pētījumiem kultūras un kultūras pārvaldības jomā,

—

par kultūru atbildīgās ministrijās vai citās par kultūras politiku atbildīgās publiskās struktūrās, kā arī Komisijā izveidot kontaktpunktus, kas atbildīgi par daudzsološu pētījumu un pētniecības apvienošanu un koordinēšanu, kā arī veicināt starp tiem sakaru veidošanu Eiropas līmenī,

—

pēc iespējas drīzāk ieviest ESS-net Culture izstrādāto kopējo statistikas sistēmu un metodoloģiju, lai sagatavotu uzticamu, salīdzināmu un aktuālu informāciju par kultūras un radošās nozares sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī turpināt darbu ar nākotnes prioritātēm, balstoties uz ESS-net Culture sniegtajiem ieteikumiem (4),

—

veicināt to, ka Eurostat turpina izstrādāt salīdzināmu statistiku par kultūru, sadarbojoties ar valstu statistikas iestādēm (5) un par kultūru atbildīgām ministrijām vai ar citām par kultūras statistiku atbildīgām publiskām struktūrām,

—

veicināt pieredzes apmaiņu un ar Eurostat līdzdalību uzsākt darbu ar “satelītkontiem” (6) kultūras jomā, kas palīdzēs izvērtēt kultūras ieguldījumu ekonomikā, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai kultūras jomā;

—

stiprināt sadarbību kultūras jautājumos starp nozarēm un ministrijām un izstrādāt daudzslāņainas integrētas stratēģijas, kurās iesaistīti visi pārvaldības līmeņi,

—

mudināt vietējās un reģionālās iestādes saskaņā ar vietējo un reģionālo attīstības politiku savās pārdomātajās specializācijas stratēģijās  (8) integrēt kultūras un radošās nozares un šajā nolūkā izveidot efektīvu pilsoniskās sabiedrības, uzņēmējdarbības nozares un publisko iestāžu partnerību,

—

mudināt kopuzņēmumus starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem nodrošināt ilgtspēju ieguldījumiem kultūras un radošajās nozarēs, vienlaikus veicinot labāku līdzsvaru starp ieguldījumiem infrastruktūras objektos (hard investments) un cilvēkkapitālā (soft investments),

—

veicināt uz līdzdalību vērstu pieeju kultūras politikas veidošanai, uzlabojot partnerības starp publiskajām kultūras iestādēm un pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgu dialogu un konsultāciju palīdzību veicinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos;

—

arī turpmāk atbalstīt sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstu ekspertiem, tostarp izmantojot atvērtās koordinācijas metodi un veicinot strukturētu dialogu ar attiecīgajām ieinteresēto personu grupām,

—

turpināt Komisijas ietvaros attīstīt starpnozaru sadarbību, lai pilnībā izmantotu kultūras un radošo nozaru potenciālu veicināt gudru izaugsmi, sociālo kohēziju un kultūru dialogu Eiropā, un pilnībā izmantot esošās ietekmes novērtējuma procedūras, lai kultūras jautājumus iekļautu visās attiecīgajās ES politikas jomās un darbībās;

—

attiecīgā gadījumā pilnībā izmantot esošās un turpmākās ES līmeņa finansēšanas programmas, tostarp pētniecības un inovācijas jomā (9),

—

kopīgi strādāt pie kultūras darba plāna 2011.–2014. gadam starpposma pārskatīšanas un galīgā ziņojuma, kā arī izstrādāt uzraudzības metodes, lai izvērtētu tā īstenošanu,

—

regulāri un agrīnā stadijā apmainīties ar informāciju par ES politiku un darbībām, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz kultūras jautājumiem un politiku; šim nolūkam aicina KOMISIJU ziņot Kultūras jautājumu komitejai par tās būtiskām iniciatīvām, tostarp par tām, ko tā iekļāvusi savā gada darba programmā, un NĀKAMĀS PREZIDENTVALSTIS – ziņot par citu Padomes darba sagatavošanas struktūru veikto darbu,

—

līdz 2013. gada beigām izveidot kontaktpunktus, kas atbildīgi par daudzsološu pētījumu un pētniecības apvienošanu un koordinēšanu,

—

sadarboties, lai nodrošinātu šo secinājumu izpildi;

—

2015. gadā izvērtēt šo secinājumu īstenošanu (10).