11.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/2

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 274/02

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“SCHWARZWÄLDER SCHINKEN”

EK Nr.: DE-PGI-0117-0686-03.12.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—

Produkta nosaukums

—

☒

Produkta apraksts

—

☒

Ģeogrāfiskais apgabals

—

Izcelsmes apliecinājums

—

☒

Ražošanas metode

—

☒

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

—

Marķēšana

—

☒

Valsts prasības

—

Citur (precizēt)

2.   Grozījuma(-u) veids:

—

Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

☒

Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—

Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—

Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i):

Pieprasītie grozījumi

b)

Apraksts

 

1. teikumā “tiek ražots pēc noteiktām receptēm aukstās kūpināšanas procesā, izmantojot Švarcvaldes malku un pievienojot garšvielas, kā rezultātā šķiņķa ārpuse ir tumšā krāsā” jāaizstāj ar “(proti, neiešļircinot sālījumu muskuļaudos) tiek sālīts, pievienojot garšvielas saskaņā ar firmas receptēm, un auksti kūpināts, izmantojot Švarcvaldes skuju koku malku. Šādā veidā šķiņķa ārpuse iegūst tumšu krāsu.”

 

4. teikumā jāsvītro vārds “un”.

 

Rindkopas beigas jāpapildina šādi:

“Švarcvaldes šķiņķim ir speķa maliņa. Speķis ir baltā krāsā. Tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ciskas sānu gabalu (Nuss) galos, speķa maliņa nav redzama. Attaukotu šķiņķi, pat ja tas ir ražots un izgriezts no Švarcvaldes šķiņķa, nedrīkst saukt par Švarcvaldes šķiņķi.”

Pamatojums

 

Pieprasītās jaunās redakcijas mērķis ir uzsvērt to, ka kūpināšanas procesā nevar izmantot jebkādu “Švarcvaldes malku” un ka Švarcvaldes šķiņķa īpašā garša rodas tieši tāpēc, ka tiek izmantota skuju koku malka (nevis lapkoku malka). No šāda viedokļa pieprasītais grozījums vienīgi precizē, ka tradicionāli vienmēr tiek izmantota tikai skuju koku malka.

 

Švarcvaldes šķiņķim tradicionāli ir speķa maliņa. Augstā tauku satura dēļ speķa maliņa kalpo par tipiskās šķiņķa garšas nesēju. Tagad ieviestais skaidrojošais papildinājums ir vajadzīgs tāpēc, ka pēdējā laikā ir kļuvuši zināmi atsevišķi gadījumi, kuros auksti kūpināts šķiņķis bez speķa maliņas ir reklamēts kā Švarcvaldes šķiņķis.

c)

Ģeogrāfiskais apgabals

Aiz vārda “Švarcvalde” jāiekļauj šāds teksts: “Švarcvaldes robežas var aprakstīt šādi: rietumos autoceļš B3, kas ved no Bāzeles (Basel) uz Karlsrūi (Karlsruhe), ziemeļos robeža stiepjas no Pforcheimas (Pforzheim) gar Švarcvaldes priekškalni, pa autoceļu B3 līdz Karlsrūei, dienvidos tā ved no Reinas līdz Bāzelei, caur Lerahu (Lörrach), Šopfheimu (Schopfheim) līdz Valdshūtei (Waldshut), austrumos caur Vutahas (Wutach) ieleju, Donauešingeni (Donaueschingen), Švenningeni (Schwenningen), Rotveili (Rottweil), Oberndorfu (Oberndorf), Zulcu (Sulz), Nagoldu (Nagold) un Kalvu (Calw) līdz Pforcheimai; apgabalā pilnībā ietilpst kadastrālās teritorijas, ko minētās robežlīnijas šķērsoja pirms Bādenes-Virtembergas pašvaldību teritoriālās reformas 20. gs. 70. gadu sākumā.”

Pamatojums

Iesniegtais apraksts atbilst Švarcvaldes apgabala definīcijai, kas vienmēr bijusi specifikācijas pamatā. Norāde uz 20. gs. 70. gadu sākumā notikušo pašvaldību teritoriālo reformu ir svarīga, jo pēc teritoriālās reformas apgabalā tika iekļautas pašvaldības un pat pilsētas, kas līdz reformai nepiederēja pie Švarcvaldes pašvaldībām. Pēc vienošanās ar Freiburgas Alberta Ludviga universitātes Kultūrģeogrāfijas institūtu kadastrālo teritoriju papildu apraksts nav vajadzīgs, lai apgabala robežas varētu noteikt pietiekami precīzi.

e)

Ražošanas metode

 

Aiz 1. teikuma jāiekļauj šāds teikums: “Iepērkot svaigu pakaļējo šķiņķi, tiek veikta saņemto izejvielu kontrole, kas garantē visaugstāko kvalitāti pārstrādes beigu posmā.”

 

Attiecīgi 2. teikums kļūst par 3. teikumu, 3. teikums kļūst par 4. teikumu, 4. teikums kļūst par 5. teikumu, 5. teikums kļūst par 6. teikumu, 6. teikums kļūst par 7. teikumu un 7. teikums kļūst par 8. teikumu.

 

3. teikumā jāsvītro “ar rokām” un frāze “lielos nogatavināšanas toveros” jāaizstāj ar “tvertnēs”.

 

4. teikumā frāze “izņem no sālījuma un atbrīvo no sāls” jāaizstāj ar frāzi “izņem no sālījuma.”

 

5. teikumā pirms vārda “sekojošā” jāiekļauj vārds “tad”, frāze “divu nedēļu ilgā” jāaizstāj ar frāzi “vairākas dienas ilgstošā”, pēc frāzes “nogatavināšana sausā vietā” jāiekļauj vārds “(izturēšana)” un jāsvītro vārdi “uz restēm”.

 

6. teikums jāaizstāj ar šādu tekstu: “Šķiņķa kūpināšanai dūmus iegūst mūrētās kurtuvēs. Šķiņķa kūpināšana notiek kūpināšanas kamīnos vai kūpināšanas kamerās +20 līdz apmēram +30 grādu temperatūrā pēc Celsija. Tas tiek kārtīgi kūpināts vismaz vienu nedēļu, izmantojot Švarcvaldē iegūtu skuju koku malku un skaidas.”

 

7. teikumā frāze “sausuma pakāpe, kas ir apmēram 20–25 %,” jāaizstāj ar frāzi “sausuma pakāpe aptuveni 25 %” un jāsvītro vārds “atbilst”.

 

Pēc 7. teikuma jāiekļauj šāds teikums: “Ūdens un olbaltumvielu proporcija attiecas uz visu šķiņķi.”

Pamatojums

 

Švarcvaldes šķiņķi tagad vairs nesāla “toveros”, jo īpaši higiēnas apsvērumu un darba ergonomikas apsvērumu dēļ to vairs nesāla koka toveros vai citos neparocīgos traukos, bet gan nerūsējošā tērauda tvertnēs, tāpēc teksts bija attiecīgi jāpielāgo izmaiņām ražošanā.

 

Būtiska Švarcvaldes šķiņķa ražošanas iezīme ir sālīšana. Sālīšanas procesā šķiņķis no ārpuses tiek pārklāts ar nitrītsāli.

 

Kādreiz to vienmēr darīja, ierīvējot ar roku. Tagad – un tas ir iemesls izmaiņām šajā specifikāciju punktā – atsevišķos uzņēmumos izmanto tā sauktos “kaisītājus”, proti, šķiņķa sālīšanā izmanto vibrējošu sietu. Šie apstākļi, kuru iemesls ir tehnikas attīstība, jāņem vērā, svītrojot vārdus “ar roku”.

 

Ir svarīgi norādīt, ka sālīšana, “iešļircinot sālījumu muskuļaudos”, nekādā gadījumā nav pieļaujama un nav uzskatāma par specifikācijām atbilstošu.

 

Līdzšinējā specifikācijā bija paredzēta divu nedēļu ilga nogatavināšana sausā vietā; pateicoties uzlabotiem ražošanas apstākļiem, ražošanas procesā ir pierādījies, ka 2 nedēļas ilga izturēšana vairs nav vajadzīga, lai panāktu piemērotas garšas īpašības, tādējādi ar šo grozījumu ražošanas uzņēmumiem tiks atvēlēta lielāka rīcības brīvība.

 

Noteikums, ka kūpināšana jāveic, izmantojot Švarcvaldē iegūtu skuju koku malku vai skuju koku skaidas, atbilst tradicionālajai ražošanas metodei, un tā mērķis ir tikai precizēt, ka nedrīkst izmantot lapkoku malku vai skaidas (sk. b) apakšpunktu). Sausuma pakāpe aptuveni 25 % apmērā atbilst līdzšinējai praksei; šādi tiek precizēts iepriekš norādītais diapazons 20–25 %. Ūdens un olbaltumvielu proporcija jāattiecina uz visu šķiņķi. Tas nepieciešams tāpēc, ka saskaņā ar veco specifikāciju, piemēram, varēja būt iespējams, ka neliela daļa no 5 kg smaga šķiņķa noteiktos apstākļos neatbilst noteiktajai ūdens un olbaltumvielu proporcijai. Tāpēc ūdens un olbaltumvielu proporcija specifikācijā jāattiecina uz visu šķiņķi. Tas vajadzīgs, jo visā šķiņķī atsevišķām gaļas daļām ir atšķirīgs pH. Piemēram, pH ciskas sānu gabalā (Nuss) ir lielāks nekā gurna gabalā (Hüfte), tāpēc ūdens un olbaltumvielu proporcija ciskas sānu gabalā ir lielāka nekā gurna gabalā.

f)

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

 

1. teikumā jāsvītro vārds “sausais”, frāze “Švarcvaldes augstienēs” jāaizstāj ar “Švarcvaldē” un “trīs nedēļas” jāaizstāj ar “vairākas nedēļas”.

 

2. teikumā “ļaut” jāaizstāj ar “ļauj”.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka klimatiskie apstākļi visā Švarcvaldē nav gluži vienādi, tika svītrots nepamatoti lietotais vārds “sausais”.

i)

Kopienas/valsts prasības

Specifikācijas i) apakšpunkta trešā ievilkuma beigās liek komatu un pievieno tekstu “Zusatzstoff-Zulassungs-Verordnung (Noteikumi par atļautajām pārtikas piedevām)”.

Pamatojums

Atsauce uz Noteikumiem par atļautajām pārtikas piedevām ir iekļauta tāpēc, ka šie 1998. gada 29. janvāra noteikumi (BGBl., I daļa, 230., 231. lpp.), kas jāievēro Švarcvaldes šķiņķa ražošanā, vēl nebija izdoti un stājušies spēka laikā, kad tika iesniegts pirmais pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Schwarzwälder Schinken” aizsardzību.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SCHWARZWÄLDER SCHINKEN”

EK Nr.: DE-PGI-0117-0686-03.12.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Schwarzwälder Schinken”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Schwarzwälder Schinken” jeb Švarcvaldes šķiņķis ir sagriezts, jēli kūpināts atkaulots pakaļējais šķiņķis ar ciskas iekšējo gabalu (Oberschale) vai bez tā, kas ar sausās sālīšanas paņēmienu (proti, neiešļircinot sālījumu muskuļaudos) tiek sālīts, pievienojot garšvielas saskaņā ar firmas receptēm, un auksti kūpināts, izmantojot Švarcvaldes skuju koku malku. Šādā veidā šķiņķa ārpuse iegūst tumšu krāsu. Griezuma vietā tam ir intensīva sarkana gaļas krāsa, un tam piemīt raksturīga dūmu smarža. Liesajai daļai ir specifiska šķiņķa garša, savukārt speķa kārtiņa vēl vairāk uzlabo un pilnveido garšas īpašības. Speķa daļai jābūt ar patīkamu pikantu aromātu, kurā jaušama riekstu smarža. Švarcvaldes šķiņķim ir speķa maliņa. Speķis ir baltā krāsā. Speķa maliņa nav redzama tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ciskas sānu gabalu (Nuss) galos. Attaukotu šķiņķi, pat ja tas ir ražots un izgriezts no Švarcvaldes šķiņķa, nedrīkst saukt par Švarcvaldes šķiņķi.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Cūkas pakaļējais šķiņķis. Švarcvaldes šķiņķa ražošanā izmantoto pakaļējo šķiņķi iegūst no cūkām, kuru turēšanas un barošanas apstākļi un tips (gaļas cūkas) garantē visaugstāko kvalitāti pārstrādes beigu posmā.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Viss ražošanas process, sākot no pārbaudes, vai nesālīta cūkas pakaļējā šķiņķa kvalitāte atbilst specifikācijai, līdz gatavā produkta nodošanai tirdzniecībā notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Švarcvalde. Švarcvaldes robežas var aprakstīt šādi: rietumos autoceļš B3, kas ved no Bāzeles (Basel) uz Karlsrūi (Karlsruhe), ziemeļos robeža stiepjas no Pforcheimas (Pforzheim) gar Švarcvaldes priekškalni, pa autoceļu B3 līdz Karlsrūei, dienvidos tā ved no Reinas līdz Bāzelei, caur Lerahu (Lörrach), Šopfheimu (Schopfheim) līdz Valdshūtei (Waldshut), austrumos caur Vutahas (Wutach) ieleju, Donauešingeni (Donaueschingen), Švenningeni (Schwenningen), Rotveili (Rottweil), Oberndorfu (Oberndorf), Zulcu (Sulz), Nagoldu (Nagold) un Kalvu (Calw) līdz Pforcheimai; apgabalā pilnībā ietilpst kadastrālās teritorijas, ko minētās robežlīnijas šķērsoja pirms Bādenes-Virtembergas pašvaldību teritoriālās reformas 20. gs. 70. gadu sākumā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Švarcvaldei ir raksturīgs labvēlīgs vidējkalnes klimats, kas jo īpaši veicina ražošanā izmantoto skuju koku augšanu, kā arī īpašo Švarcvaldes šķiņķa aukstās kūpināšanas veidu. Turklāt cilvēki dziļi apzinās vietējās tradīcijas un jūtas saistīti ar šo reģionu.

5.2.   Produkta specifika:

Švarcvaldes šķiņķa ārpuse ir tumšā krāsā. Griezuma vietā tam ir intensīva sarkana gaļas krāsa, un tam piemīt raksturīga dūmu smarža. Liesajai daļai ir specifiska šķiņķa garša, savukārt speķa kārtiņa vēl vairāk uzlabo un pilnveido garšas īpašības. Speķa daļai jābūt ar patīkamu pikantu aromātu, kurā jaušama riekstu smarža.

5.3.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Jau ilgus gadus Švarcvaldes šķiņķis Švarcvaldē tiek ražots pēc tradicionālas, no seniem laikiem mantotas receptes.

Švarcvaldes šķiņķa īpašā garša veidojas galvenokārt tāpēc, ka kūpināšanā tiek izmantota Švarcvaldes skuju koku malka. Švarcvaldes gaisam un Švarcvaldē valdošajiem ideālajiem klimatiskajiem apstākļiem ir būtiska nozīme vairākas nedēļas ilgajā šķiņķa nogatavināšanas procesā, kas pēc kūpināšanas notiek kondicionētās telpās. Tas ļauj pilnībā izveidoties pikantajam aromātam un garantē nemainīgi labu kvalitāti.

Šie labvēlīgie apstākļi ir bijuši priekšnoteikums tam, lai Švarcvaldē izveidotos šī īpašā kūpināšanas māka, kas nu ir sasniegusi patiesi augstu līmeni.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

(http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/3200)

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.