16.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/8


Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 140/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“MÜNCHENER BIER”

EK Nr.: DE-PGI-0217-0516-02.09.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

Produkta nosaukums

Produkta apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals

Izcelsmes apliecinājums

Ražošanas metode

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Marķēšana

Valsts prasības

Citur (precizēt)

2.   Grozījuma(-u) veids:

Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i):

b)

Apraksts:

Pieprasīts iekļaut šādu papildu informāciju par norādītajām alus šķirnēm.

 

Alkoholfreies Weißbier

Sākotnējais blīvums %

3,5–8,0

Alkohola saturs tilp. %

< 0,5

Krāsa (EBC)

8,0–21,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

7,0–19,0 vienības

Tipisks baltalus, putojošs, salds, piesātināts, gaišs, krāsa no zeltainas līdz dzintarkrāsai, no nelielas rauga radītas dūmakainības līdz dabiskai un rauga radītai dūmakainībai, no vieglas apiņu klātbūtnes līdz vāram rūgtenumam.

 

Alkoholfreies Bier

Sākotnējais blīvums %

1,0–8,0

Alkohola saturs tilp. %

< 0,5

Krāsa (EBC)

4,0–13,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

13,0–29,0 vienības

Tipisks sauss līdz salds alus, svaigs, pilnīgs, no maiga līdz piesātinātam, skaidrs, dzidrs, krāsa no gaišas līdz zeltaini dzeltenai, garša no viegli pikantas līdz pikantai, no vieglas apiņu klātbūtnes līdz izteiktam apiņu aromātam.

Pamatojums

Uz Minhenes alus darītavu bezalkoholiskajām alus šķirnēm attiecas tās pašas kvalitātes pamatprasības, kas jāievēro attiecībā uz pārējām “Münchener Biere” jeb Minhenes alus šķirnēm. Tikai alkohola satura dēļ dažu bezalkoholisko alu ražošanā vajadzīgi papildu ražošanas posmi. Taču šie posmi nemaina nevienu no pārējām sastāvdaļām. Bezalkoholisko alu “daudz vieglāko garšu” nodrošina tikai zemākais alkohola saturs. Šos alus Minhenē ražoja jau pirms sākotnējā pieteikuma iesniegšanas 1993. gada 7. martā.

Laikraksta “Allgemeine Brauer- und Hopfen-Zeitung”1898. gada 17. augusta numurā lasāms, ka Bavārijā bezalkoholiskais alus brūvēts jau 1898. gadā. Tā paša laikraksta 1898. gada 9. jūlija numura 1590. lappusē minēts lūgums, ko iesniedzis Minhenes Praktische Brauerschule īpašnieks Karls MIHELS (Karl MICHEL), kurš vēlējies laist tirgū bezalkoholisku alu (sk. Christian SCHÄDER“Münchener Braueindustrie 1871-1945”, 105. lpp.). Lai gan šo lūgumu tolaik noraidīja, Minhenes alus darītavas neaizmirsa par bezalkoholisko alu, jo īpaši tāpēc, ka abu pasaules karu un pēckara laika spiedīgajos apstākļos izejvielu trūkuma dēļ aldariem nācās ražot vāju alu no alus darīšanas blakusproduktiem. Katrā ziņā bezalkoholiskā alus un bezalkoholiskā baltalus ražošana Minhenē ir atsākusies vismaz kopš 1986. gada. Bezalkoholiskajam Minhenes alum vienmēr ir bijusi un joprojām ir tikpat lieliska reputācija kā tā alkoholu saturošajam vārda brālim.

e)

Ražošanas metode:

Pieprasīts sākotnējā tekstā iekļaut šādu papildinājumu.

“Uz bezalkoholiskajām Minhenes alus šķirnēm attiecas tās pašas augstās kvalitātes prasības, kas jāievēro attiecībā uz alkoholu saturošu alu, un arī šos alus ražo atbilstoši Minhenē un Vācijā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām neatkarīgi no tā, vai tos gatavo ar apakšrūgšanas vai virsrūgšanas paņēmienu. Saskaņā ar Minhenes senajām alus brūvēšanas tradīcijām bezalkoholiskā alus un bezalkoholiskā baltalus ražošanā izmanto divas metodes.

Saskaņā ar pirmo metodi no pilnīgi norūguša attiecīgās šķirnes alus atdala visu vai gandrīz visu alkoholu, izmantojot vakuuma destilāciju un iztvaicēšanu (lejupejošas plūsmas iztvaicēšanu/plānslāņa vakuuma iztvaicēšanu). Neviena no pārējām sastāvdaļām nemainās, t. i., kvalitātes prasības paliek spēkā.

Otras, vecākās metodes pirmajā posmā, kas aprakstīts iepriekš, tiek pagatavota attiecīgā Minhenes alus misa. Taču turpmāko raudzēšanu pārtrauc tik agrīnā posmā, lai netiktu sasniegts saskaņā ar likumu maksimāli pieļaujamais alkohola saturs 0,5 tilpumprocentu apmērā. Tomēr tas neietekmē sastāvdaļas, un kvalitātes prasības nemainās.”

Pamatojums

Tā kā bezalkoholiskā alus ražošana zināmā mērā atšķiras no alus pamatražošanas, nodaļa “Ražošanas metode” jāpapildina, iekļaujot attiecīgos ražošanas posmus.

f)

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

Pieprasīts sākotnējā tekstā aiz otrās rindkopas iekļaut šādu papildinājumu.

“Minhenē ir arī senas bezalkoholiskā alus ražošanas tradīcijas. Laikraksta “Allgemeine Brauer- und Hopfen-Zeitung”1898. gada 17. augusta numura 1928. lappusē teikts, ka Bavārijā ražo bezalkoholisku alu. Tā paša laikraksta 1898. gada 9. jūlija numura 1590. lappusē minēts, ka bezalkoholisku alu ražo Minhenē. Šajā rakstā stāstīts par lūgumu, ko iesniedzis Minhenes Praktische Brauerschule īpašnieks Karls MIHELS (Karl MICHEL), kurš vēlējies laist tirgū bezalkoholisku alu (sk. Christian SCHÄDER“Münchener Braueindustrie 1871-1945” 105. lpp.). Lai gan šo lūgumu tolaik noraidīja, bezalkoholiskais alus Minhenē netika aizmirsts, jo īpaši tāpēc, ka abu pasaules karu un pēckara laika spiedīgajos apstākļos izejvielu trūkuma dēļ aldariem, kā zināms, nācās ražot alu ar zemu alkohola saturu.

Katrā ziņā bezalkoholiskā alus un bezalkoholiskā baltalus ražošana Minhenes alus darītavās ir atsākusies vismaz kopš 1986. gada. Vienīgā atšķirība no pārējiem Minhenes aliem ir tā, ka no pilnīgi norūguša Minhenes alus atdala spirtu vai priekšlaikus pārtrauc tā raudzēšanu. Taču šajā gadījumā neviena no pārējām sastāvdaļām nemainās. Visu šķirņu bezalkoholiskajam Minhenes alum ir tikpat laba reputācija kā tā alkoholu saturošajam vārda brālim.”

Beigās jāpievieno šāds teksts.

“Laikraksta “Allgemeine Brauer- und Hopfen-Zeitung”1898. gada 9. jūlija numura 1590. lpp. un 1898. gada 17. augusta numura 1928. lpp.”

Pamatojums

Jānorāda, ka bezalkoholiskā alus ražošana arī pieder pie Minhenes alus darīšanas tradīcijām. Bezalkoholiskais alus dokumentos pirmo reizi minēts 1898. gadā. Kā zināms, spiedīgajos 20. gadsimta kara laika apstākļos izejvielu trūkuma dēļ aldariem nācās ražot vāju alu no alus darīšanas blakusproduktiem. Katrā ziņā ir pierādīts, ka kopš 1986. gada pastāvīgi tiek ražots bezalkoholiskais alus un bezalkoholiskais baltalus. Bezalkoholiskajam Minhenes alum – gan ar apakšrūgšanas, gan ar virsrūgšanas paņēmienu gatavotam – ir tikpat laba reputācija kā tā alkoholu saturošajam vārda brālim.

h)

Marķēšana:

Apzīmējums “alus kategorija” aizstāts ar apzīmējumu “alus šķirne”.

Papildus pievienots arī šāds teksts.

“Saskaņā ar 2006. gada 20. marta Regulas (EK) Nr. 510/2006 8. panta 2. punktu saistībā ar 2006. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 1898/2006 14. pantu etiķetē norāda vai nu ES simbolu, vai tekstu “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, ko papildina ar reģistrēto nosaukumu “Münchener Bier”.”

Pamatojums

1.   Apzīmējuma “alus kategorija” aizstāšana ar apzīmējumu “alus šķirne”

Apzīmējums “alus kategorija” nav pareizs. Tas jāaizstāj ar apzīmējumu “alus šķirne”. Saskaņā ar Vācijas noteikumu par alu (BierV) 3. pantu ar terminu “alus kategorija” apzīmē, piemēram, zema blīvuma alu, izlejamo alu vai stipro alu.

Šis labojums ir vajadzīgs, jo specifikācijas h) punkts ir saistīts ar b) punktu, kurā uzskaitītas nevis alus kategorijas, bet alus šķirnes.

2.   Papildinājums

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 vēlākais no 2009. gada 1. maija aizsargātu produktu etiķetē jābūt norādītam vai nu ES simbolam, vai tekstam “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un aizsargātā produkta nosaukumam. Tā kā šis grozījumu/papildinājumu pieteikums ir iesniegts pēc 2009. gada 1. maija, minētais papildinājums ir nepieciešams.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“MÜNCHENER BIER”

EK Nr.: DE-PGI-0217-0516-02.09.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Münchener Bier”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

2.1. grupa.

Alus

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

 

Helles

Sākotnējais blīvums %

11,4–11,9

Alkohola saturs tilp. %

4,7–5,4

Krāsa (EBC)

5,0–8,5 vienības

Rūgtvielas (EBU)

14,0–25,0 vienības

Gaiši dzeltens, gaišs, patīkams, tīrs, maigs, tikko jaušama līdz patīkama apiņu garša, izsmalcināti pikants līdz pikants svaigums ar patīkamu rūgtenumu, kas atkarīgs no alus darīšanas paņēmiena.

 

Export Hell

Sākotnējais blīvums %

12,5–12,8

Alkohola saturs tilp. %

5,5–6,0

Krāsa (EBC)

5,5–7,5 vienības

Rūgtvielas (EBU)

15,0–26,0 vienības

Gaiši dzeltens, tīri un labi norūdzis, piesātināta garša, kas variē no maigas, nobrieduši maigas līdz īpaši pikantai, jaušama gan apiņu klātbūtne, gan vārs rūgtenums.

 

Export Dunkel

Sākotnējais blīvums %

12,5–13,7

Alkohola saturs tilp. %

5,0–5,9

Krāsa (EBC)

42,0 ≤ 60,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

15,0–24,0 vienības

Piesātināta garša, maigs, no iesala aromāta līdz pikantam aromātam, daļēji dominē Minhenes iesala aromāts.

 

Pils

Sākotnējais blīvums %

11,5–12,5

Alkohola saturs tilp. %

4,9–5,8

Krāsa (EBC)

5,5–7,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

30,0–38,0 vienības

Viegli ass, maigs, izsmalcināts apiņu rūgtenums, no apiņu akcentiem līdz apiņu aromātam, viegls, elegants, spēcīgs.

 

Alkoholfreies Weißbier

Sākotnējais blīvums %

3,5–8,0

Alkohola saturs tilp. %

< 0,5

Krāsa (EBC)

8,0–21,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

7,0–19,0 vienības

Tipisks baltalus, putojošs, salds, piesātināts, gaišs, krāsa no zeltainas līdz dzintarkrāsai, no izsmalcinātas rauga radītas dūmakainības līdz dabiskai un rauga radītai dūmakainībai, no vieglas apiņu klātbūtnes līdz vieglam rūgtenumam.

 

Leichtes Weißbier

Sākotnējais blīvums %

7,7–8,4

Alkohola saturs tilp. %

2,8–3,2

Krāsa (EBC)

11,0–13,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

13,0–15,0 vienības

Atsvaidzinošs, dzirkstošs, putojošs, ar rauga radītu dūmakainību, tipiska virsrūguša baltalus garša.

 

Kristall Weizen

Sākotnējais blīvums %

11,5–12,4

Alkohola saturs tilp. %

4,9–5,5

Krāsa (EBC)

7,5–12,5 vienības

Rūgtvielas (EBU)

12,0–16,0 vienības

Dzirkstošs, īpaši putojošs, filtrēts, dzidrs, skaidrs, spēcīgs, izteiktas virsrūguša alus garšas notis, tipisks ar virsrūgšanas paņēmienu gatavots alus.

 

Hefeweizen Hell

Sākotnējais blīvums %

11,4–12,6

Alkohola saturs tilp. %

4,5–5,5

Krāsa (EBC)

11,0–20,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

12,0–20,0 vienības

Labi norūdzis, dabiski dūmakains, tipiska virsrūguša alus garša, putojošs, atsvaidzinošs, dzirkstošs, spēcīgs, daļēji jūtama rauga piegarša, baltalus aromāts.

 

Hefeweizen Dunkel

Sākotnējais blīvums %

11,6–12,4

Alkohola saturs tilp. %

4,5–5,3

Krāsa (EBC)

29,0–45,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

13,0–16,0 vienības

Dabiski dūmakains, piesātināts, ar iesala aromātu vai izteiktu iesala garšu, ar virsrūguša alus garšas notīm/raksturu.

 

Märzen

Sākotnējais blīvums %

13,2–14,0

Alkohola saturs tilp. %

5,3–6,2

Krāsa (EBC)

8,0–32,5 vienības

Rūgtvielas (EBU)

21,0–25,0 vienības

Ļoti piesātināts, patīkams, maigs, no senatnīgā Bavārijas alus aromāta līdz iesala aromātam, ļoti vārs rūgtenums.

 

Bockbier

Sākotnējais blīvums %

16,2–17,3

Alkohola saturs tilp. %

6,2–8,1

Krāsa (EBC)

7,5–40,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

18,0–32,5 vienības

Labi norūdzis, garša variē no bagātīgas, piesātinātas, patīkamas, maigas, aromātiskas līdz jaušamai apiņu klātbūtnei, no izsmalcināti rūgtenas līdz izteiktai apiņu garšai un nedaudz pikantām garšas notīm.

 

Doppelbock

Sākotnējais blīvums %

18,2–18,7

Alkohola saturs tilp. %

7,2–7,7

Krāsa (EBC)

44,0–75,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

18,0–28,0 vienības

Stiprs, spēcīgs, pikanta, piesātināta garša ar izteiktu iesala aromātu.

 

Alkoholfreies Bier

Sākotnējais blīvums %

1,0–8,0

Alkohola saturs tilp. %

< 0,5

Krāsa (EBC)

4,0–13,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

13,0–29,0 vienības

Tipisks sauss līdz salds alus, svaigs, bagātīgs, no maiga līdz piesātinātam, skaidrs, dzidrs, krāsa no gaišas līdz zeltaini dzeltenai, garša no viegli pikantas līdz pikantai, no vieglas apiņu klātbūtnes līdz izteiktam apiņu aromātam.

 

Leichtbier

Sākotnējais blīvums %

7,5–7,7

Alkohola saturs tilp. %

2,7–3,2

Krāsa (EBC)

5,5–7,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

24,0–26,5 vienības

Viegli rūgtena, izsmalcināta garša.

 

Diät Pils

Sākotnējais blīvums %

8,5–9,3

Alkohola saturs tilp. %

4,3–4,9

Krāsa (EBC)

5,0–6,5 vienības

Rūgtvielas (EBU)

26,0–30,0 vienības

Zems ogļhidrātu saturs, viegli rūgtena, sausa garša.

 

Schwarz-Bier

Sākotnējais blīvums %

11,3

Alkohola saturs tilp. %

4,8

Krāsa (EBC)

70,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

17,0 vienības

Izsmalcināti pikants iesala aromāts.

 

ICE-Bier

Sākotnējais blīvums %

11,2

Alkohola saturs tilp. %

4,9

Krāsa (EBC)

6,5 vienības

Rūgtvielas (EBU)

20,0 vienības

Harmonisks, pilnīgs, piesātināts.

 

Nähr-/Malzbier

Sākotnējais blīvums %

12,3–12,7

Alkohola saturs tilp. %

0,0–1,2

Krāsa (EBC)

65,0–90,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

8,0–15,0 vienības

Zems alkohola saturs, ļoti viegls raudzējums, ar iesala garšu, pikants, viegli jaušama apiņu klātbūtne.

 

Oktoberfestbier

Sākotnējais blīvums %

13,6–14,0

Alkohola saturs tilp. %

5,3–6,6

Krāsa (EBC)

6,0–28,0 vienības

Rūgtvielas (EBU)

16,0–28,0 vienības

Gaišs, zeltains, dzintarkrāsā vai tumšs, no piesātināta, īpaši pilnīga, maiga vai iesalam raksturīga aromāta līdz nedaudz jaušamai apiņu klātbūtnei ar ļoti vieglu rūgtenumu vai spēcīgu, nedaudz saldenu garšu.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Ūdeni, ko izmanto Minhenes alus darītavas, iegūst no Minhenes grants līdzenuma (Münchener Schotterebene) dziļurbuma akās, kuras atrodas Minhenes pilsētas teritorijā un no kurām daudzas ir tik dziļas, ka sniedzas līdz terciārā perioda slāņiem.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visam “Münchner Bier” jeb Minhenes alus ražošanas procesam jānotiek Minhenes pilsētas teritorijā.

Minhenes alus ražošanas process sākas ar iesala malšanu un iejavošanu un beidzas ar pēcraudzēšanu, kuras laikā jaunalus dabiski bagātinās ar ogļskābo gāzi un “nogatavojas”, iegūstot šķirnei raksturīgo garšu.

Tas pats attiecas uz visu – gan ar apakšrūgšanas, gan virsrūgšanas paņēmienu gatavota – bezalkoholiskā Minhenes alus ražošanas procesu. Taču atkarībā no ražošanas paņēmiena šajā procesā izmanto arī vakuuma destilāciju un iztvaicēšanu vai priekšlaicīgu raudzēšanas posma pabeigšanu.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Alus marķēšanā izmanto produkta nosaukumu “Münchener Bier” vai “Münchner Bier” kopā ar kādu no 3.2. punktā minētajām alus šķirnēm.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Minhenes pilsētas teritorija.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Minhenes alus darītavas jau gadsimtiem ilgi, trešām personām neiebilstot, ir izmantojušas apzīmējumu “Münchener Bier”. Senās tradīcijas cita starpā apliecina fakts, ka hercoga Ludviga Stingrā (Ludwig der Strenge) reģistrā (Urbar) jau 1280. gadā ir reģistrēti Minhenes aldaru naudā un graudā veiktie maksājumi (sk. Heckhorn/Wiehr“München und sein Bier”, Minhene, 1989, vai Dr. Karin HACKEL-STEHR doktora disertāciju (kā iepriekš saistībā ar 4. punktu), kā arī Sedlmayr/Grohsmann“Die “prewen‘ Münchens‘, Nirnberga, 1969, kuru fragmenti pievienoti pielikumā. Sk. arī Dr. Christine RÄDLINGER piemiņas publikāciju “125 Jahre Verein Münchener Brauereien e. V”, 1996).

Laikraksta “Allgemeine Brauer- und Hopfen-Zeitung”1898. gada 17. augusta numura 1928. lappusē teikts, ka Bavārijā ražo bezalkoholisku alu. Tā paša laikraksta 1898. gada 9. jūlija numura 1590. lappusē minēts, ka bezalkoholisku alu ražo Minhenē. Šajā rakstā stāstīts par lūgumu, ko iesniedzis Minhenes Praktische Brauerschule īpašnieks Karls MIHELS (Karl MICHEL), kurš vēlējies laist tirgū bezalkoholisku alu (sk. Christian SCHÄDER“Münchener Braueindustrie 1871-1945” 105. lpp.). Lai gan šo lūgumu tolaik noraidīja, bezalkoholiskais alus Minhenē netika aizmirsts, jo īpaši tāpēc, ka abu pasaules karu un pēckara laika spiedīgajos apstākļos izejvielu trūkuma dēļ aldariem, kā zināms, nācās ražot alu ar zemu alkohola saturu. Katrā ziņā bezalkoholiskā alus un bezalkoholiskā baltalus ražošana Minhenes alus darītavās ir atsākusies vismaz kopš 1986. gada.

5.2.   Produkta specifika:

Patērētāju priekšstatos Minhenē ražotam alum ir īpaša reputācija un visaugstākā kvalitāte.

Kvalitātes pamatā ir ne vien 1487. gada Minhenes Alus tīrības likums, kas pieņemts 29 gadus pirms 1516. gadā pasludinātā Bavārijas Alus tīrības likuma, bet jo īpaši fakts, ka alus ražošanā izmantojamo ūdeni Minhenes alus darītavas iegūst no Minhenes grants līdzenumā (Münchner Schotterebene) ierīkotām dziļurbuma akām. Šīs akas, kas sniedzas līdz terciārā perioda slāņiem, dažviet ir pat 250 m dziļas.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Minhenes apkaimē iedzīvotāju ciešās saites ar Minhenes alu un ar tām saistītā Minhenē darītā alus reputācija sakņojas Minhenes senajās alus brūvēšanas tradīcijās un vēsturiskās sakarībās. Alus darīšanas apjomam ievērojami pieaugot, Minhenes alus vispirms kļuva slavens vietējā, tad valsts un, visbeidzot, starptautiskā mērogā.

Minhenē alus bijis iecienīts kopš senseniem laikiem. Jau tālajā 815. gadā Historia Frisingensis manuskriptā “Kozrah” ir stāstīts par to, kā Augšfēringas (Oberföhring) Sv. Jāņa baznīca tika iznomāta diakonam Huwetzi, kam katru gadu kā “Gilt” (nodoklis) bija jāsūta doma kapitulam vezums ar alu.

Minhenes pilsētas 1280. gada reģistrā (Salbuch) atrodamas ziņas, ka jau tad Minhenes pilsoņiem tika piešķirtas alus brūvēšanas tiesības.

Hercogs Stefans II 1372. gadā reformēja alus darīšanas tiesības un ar pirmo alus darīšanas hartu atļāva ikvienam vienkāršās tautas pārstāvim, “ja viņš to vēlējās”, brūvēt Greußing (tas, visticamāk, bija no alus darīšanas blakusproduktiem ražots alus ar zemu blīvumu). Ievērības cienīgs ir fakts, ka personas, kam šīs tiesības bija piešķirtas, tās varēja pārdot un atstāt mantojumā.

Cenšoties panākt to, lai dzēriens ilgāk saglabātos svaigs, 14. un 15. gadsimtā alum plaši pievienoja visdažādākās vielas, no kurām dažas bija indīgas. Tāpēc Minhenes maģistrāts ap 1453. gadu pieņēma Alus noteikumus, saskaņā ar kuriem alu un Greußing bija atļauts vārīt un brūvēt tikai no “miežiem, apiņiem un ūdens, nepievienojot nevienu citu sastāvdaļu”. Šie noteikumi bija pirmā alus tīrības likuma aizsākums.

Bavārijas hercogs Albrehts IV 1487. gada 30. novembrī Minhenē publicēja nedaudz grozītu alus noteikumu tekstu, nosaucot to par Minhenes Alus tīrības likumu. Kopš tā laika bija atļauts pasniegt tikai alu, kas vārīts no miežiem, apiņiem un ūdens. Pēc šā likuma spēkā stāšanās bija jāveic arī obligātas, mūsdienu kvalitātes kontrolei līdzīgas alus pārbaudes. Tādējādi ap 15. gadsimta beigām pirmo reizi tika pārbaudīta pārtikas produkta kvalitāte. Minhenes alus panākumu un reputācijas stūrakmens ir Minhenes Alus tīrības likums, kas nodrošina, ka tiek ražots tikai augstas kvalitātes alus.

Hercogs Georgs Bagātais (Georg der Reiche) 1493. gadā izdeva līdzīgu alus tīrības likumu Lejasbavārijā. Pēc viņa nāves un Landshutas mantojuma kara Albrehta IV dēli Bavārijas hercogi Vilhelms IV un Ludvigs X 1516. gadā izsludināja Minhenes Alus tīrības likumu, kas bija gandrīz identisks Bavārijas Alus tīrības likumam. Šis likums tika vairākkārt grozīts, līdz tas 1906. gadā kļuva par Vācijas Alus tīrības likumu un pašreizējo pagaidu Alus likumu. Tādējādi Minhenes Alus tīrības likums joprojām ir spēkā.

Gadsimtu gaitā Minhenes alus labā slava izplatījās arvien plašāk. Piemēram, 16. gadsimtā tas ieguva plašāku atzinību, pateicoties kučieriem un vezumniekiem, kas pie alus darītavām varēja atpūtināt zirgus. Laika gaitā alus darītavu skaits pieauga tiktāl, ka uz aptuveni 250 iedzīvotājiem bija viens alus brūzis.

Minhenes iedzīvotāji ir tik ļoti pieķērušies savam alum, ka tā vārdā ir gatavi iziet ielās. Piemēram, 1844. gadā, kad alus cena negaidīti pieauga no 6 līdz 6,5 kreiceriem, sākās alus nemieri. Savukārt 1995. gada maijā aptuveni 25 000 cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru Minhenes alus dārzi būtu jāslēdz plkst. 21.30.

Protams, gan alus dārziem, gan Oktoberfest un pilsētas restorāniem ir bijusi sava loma Minhenes alus reputācijas nostiprināšanā visā pasaulē.

Runājot par īstajiem alus dārziem, jāpiemin Minhenes iedzīvotāju izslavētās tiesības jeb iemīļotā tradīcija, dodoties uz alus dārziem, kurus agrāk mēdza dēvēt par alus pagrabiem, ņemt līdzi savu ēdienu.

Lai gan neko līdzvērtīgu panākt nav izdevies, daudzi cenšas kopēt arī Oktoberfest, kas pirmo reizi tika sarīkoti 1810. gadā zirgu skriešanās sacensību laikā. Pašlaik visā pasaulē notiek vairāk nekā 2 000Oktoberfeste. Oktoberfest un tā alus ar nosaukumu Oktoberfestbier, ko drīkst ražot tikai Minhenes alus darītavas, arī palīdz vairot Minhenes alus labo slavu visā pasaulē. Lai nobaudītu pasaulslaveno alu, parasti uz Minhenes Oktoberfest katru gadu ierodas vairāk nekā seši miljoni viesu. Oktoberfest ar tā Oktoberfestbier ir Minhenes alus zvaigžņu stunda. Landgericht München (Minhenes reģionālā tiesa) reiz pat ir pasludinājusi Oktoberfest par “Minhenes alus svētkiem”.

Runājot par pilsētas alus krogiem, pietiek nosaukt tikai pasaulslaveno Hofbräuhaus. Pats par sevi saprotams, ka tiklab dziesma “In München steht ein Hofbräuhaus…”, kā šis krogs ir padarījuši Minhenes alu slavenu visā pasaulē.

Minhenes alus slavu ir palīdzējusi kaldināt ne vien tā vēsture, bet arī tehniski jauninājumi.

Minhenes aldari 19. gadsimtā sāka būvēt pamatīgas ledus mājas un pagrabus. Tām uzstādītās tehniskās prasības bija tik sarežģītas, ka Königliche Baugewerkeschule sāka piedāvāt alus pagrabu projektēšanas kursus.

Karls fon Linde (Carl von Linde) 1873. gadā Minhenes alus darītavai Spatenbrauerei uzbūvēja pasaulē pirmo dzesēšanas mašīnu. Tas bija ievērojams sasniegums, jo dzesēšanas mašīna neatkarīgi no laikapstākļiem un āra temperatūras pirmo reizi ļāva pastāvīgi ražot nemainīgi augstas kvalitātes alu vajadzīgajā daudzumā.

Ap 1900. gadu Minhenes alus darītava Hackerbrauerei uz diviem holandiešu kuģiem, ko tā izmantoja, lai eksportētu Minhenes alu un tā labo slavu uz ārvalstīm, saskaņā ar Lindes sistēmu bija pat ierīkojusi kravas telpas alus atvēsināšanai.

Turklāt katrai Minhenes alus darītavai kopš 19. gadsimta ir piederējis pašai savs refrižeratorvagonu parks, kurā bija līdz 90 dzelzceļa vagoniem, ko tās izmantoja, lai nogādātu savus produktus uz tālākām tirdzniecības vietām. Šos refrižeratorvagonus, kas vienlaikus bija alus darītavu reklāmas līdzekļi, varēja izmantot visā Eiropas dzelzceļa tīklā, kas tolaik ievērojami paplašinājās. Tomēr reklāmas iespējas nebija būtiskākā vagonu priekšrocība, daudz svarīgāka bija iespēja saglabāt alus kvalitāti. Tas bija milzu solis uz priekšu alus uzglabāšanas laika pagarināšanā. Augstas kvalitātes Minhenes alus tika eksportēts un to varēja baudīt ārvalstīs, un tas palīdzēja vairot šā dzēriena labo slavu. Eksporta rādītāji, kas tajā laikā nepārtraukti pieauga, apliecina, ka Minhenes alus bija iekarojis atzinību.

Lai spētu nodrošināt pastāvīgu temperatūru un nemainīgi augstus ražošanas standartus, daudzas Minhenes alus darītavas 19. gadsimtā enerģijas ražošanai sāka izmantot tvaika dzinējus. Lai risinātu ar tvaika dzinēju izmantošanu saistītos drošības jautājumus un tehniskās problēmas, ar Minhenes alus darītavu līdzdalību tika nodibināta “Dampfkessel-Revisionsverein” (Tvaika katlu uzraudzības asociācija). Šī asociācija ir kļuvusi par mūsdienu pasaulē labi pazīstamo “Technischer Überwachungsverein” (Tehniskās uzraudzības asociāciju). Minhenes alus darītavu izpratne par drošību vairoja tiklab alus darītavu, kā tajās ražotā alus labo reputāciju.

Zinātnisku metožu izstrādi 19. gadsimtā papildināja alus darīšanas nodaļu izveide lauksaimniecības skolās, universitātēs un privātās izmēģinājumu un mācību iestādēs. Ievērojams jaunums bija arī specializētu, alus darīšanai veltītu publikāciju parādīšanās. Šo izstrāžu centrs bija Minhene, ko no šā laika var uzskatīt par universitātes pilsētu, kura cieši saistīta ar alus darīšanu. München-Weihenstephan tehniskās universitāte Alus darīšanas tehnoloģijas fakultāte un Doemens institūts līdz šai dienai ir vadošās mācību iestādes, kurās zināšanas apgūst aldari un alus darīšanas tehnologi, kas vēlāk strādā visās pasaules malās.

Kā redzams, pēdējos 550 gados Minhenes alus slava un reputācija Vācijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir pastāvīgi augusi. Pēdējos 30 gados pieaugušie eksporta apjomi, jo īpaši slavenā Oktoberfestbier (šo nosaukumu saviem produktiem ir tiesīgas izmantot tikai Minhenes alus darītavas) eksporta pieaugums, komentārus neprasa. Oktoberfest visā pasaulē ir pazīstams kā Minhenes alus svētki. Pateicoties svētku gājienam (Trachten- und Schützenzug), atklāšanas ceremonijai un ikdienas reportāžām no Oktoberfest teltīm, Minhenes alu pazīst teju katrs iedzīvotājs. Saistībā ar sporta sponsorēšanu, piemēram, atbalstu Vācijas nacionālajai bobsleja komandai un sporta pasākumiem Olympiahalle arēnā, nosaukums “Münchener Bier” ir bijis redzams televizoru ekrānos visā pasaulē. Pēdējās desmitgadēs radio, televīzija un jo īpaši internets ir palīdzējuši iepazīt Minhenes alu arvien lielākam skaitam cilvēku daudzās un dažādās valstīs, kur šis dzēriens tiek aktīvi apspriests tiešsaistes forumos un fanu klubos. Minhenes alus darītavu tīmekļa vietnes regulāri apmeklē interneta lietotāji no visas pasaules.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt”, 11. sējums, 2010. gada 19. marts, 7.a–bb daļa, 4250. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/13252


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.