11.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 136/13

Pieteikuma publikācija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punktu

2012/C 136/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šās publikācijas dienas.

VIENOTAIS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“KITKAN VIISAS”

EK Nr.: FI-PDO-0005-0872-01.04.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Kitkan viisas”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Somija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.7. grupa.

Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Par Kitkan viisas dēvē repšus (Coregonus albula), kurus zvejo Koillismā augstienes ezeros. Kitkan viisas galvenās īpašības ir šādas:

—

Kitkan viisas ir mazāki nekā daudzu citu repšu krājumu zivis. Atkarā no augšanas apstākļu ikgadējām svārstībām to vidējais lielums pēc viena augšanas perioda ir 7–9 cm. Mazo izmēru dēļ repšu mugurkauls nesacietē, bet paliek mīksts. Zivju mazie izmēri ir saistīti ar uzturvielu zemo līmeni ūdenstilpēs un īso augšanas periodu.

—

Kitkan viisas sasniedz briedumu aptuveni 15 mēnešu vecumā, kad zivis ir apmēram 8 cm garas un sver 4–5 gramus. Zivis ir tumšā krāsā; mugura ir gandrīz melna, sāni ir spoži sudraboti, bet spuras ir gaišas. Repšus var atšķirt no sīgām, vīķēm un citām tāda paša lieluma sīkajām zivīm pēc to apakšžokļa, kas ir ievērojami garāks par augšžokli. Repšu ikri ir sīki – vienā litrā ir aptuveni 500 000 ikru. Nārsta laiks ir rudenī, pēc tam ikri pārziemo miera stāvoklī un pavasarī dažu nedēļu laikā attīstās par zivju kāpuriem.

—	Ziemā Kitkan viisas zarnas pilnīgi iztukšojas, jo tie ir spiesti visu garo ziemu badoties, un tāpēc tie nav jātīra.

Kitkan viisas pārdod svaigus un saldētus.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Neattiecas.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Repši barojas ar planktonu un kukaiņu kāpuriem. Visas nepieciešamās barības vielas repši iegūst no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala dabīgā saldūdens.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Zivis ir jāzvejo noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Lai garantētu kvalitāti, arī pirmapstrāde jāveic tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā. Pirmapstrāde ietver tālāk aprakstīto zivju tīrīšanu un saldēšanu.

Zivis tīrot, tiek izņemtas vismaz ķesas un žaunas. Pēc vēlēšanās var nogriezt arī galvu un asti un citas zivs daļas. Tomēr repša sākotnējai formai jāpaliek atpazīstamai.

Saldējot zivs temperatūra tiek pazemināta līdz vismaz – 18 grādiem pēc Celsija.

3.6. Īpaši noteikumi par griešanu, rīvēšanu, iepakošanu u. c.:

Neattiecas.

3.7. Īpaši noteikumi par marķēšanu:

Neattiecas.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst Baltajā jūrā ietekošo upju Koutajoki un Kemjoki augšteces baseini, kas atrodas Kūsamo un Posio pašvaldību teritorijā, neskaitot Krievijas pierobežas ezerus.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Repši Kitkan viisas mīt Koillismā augstienes upju baseinā. Apgabals atrodas pie Ziemeļu polārā loka, kur ezerus no oktobra līdz maijam klāj ledus. Koillismā augstiene vidēji ir 240 m virs jūras līmeņa. Apgabala ūdeņos ir maz barības vielu, un tie ir skaidri, ar gandrīz neitrālu skābuma līmeni.

Ūdenstilpju dziļuma un straumes stipruma svārstības ir ļoti mazas, tādēļ ezera baseinā nevienā gada periodā nav straumju. Ūdens apgāde ar skābekli ir laba arī ziemas periodā. Šādi vides apstākļi nozīmē to, ka repši paliek dzimtajos ūdens baseinos un nemigrē uz zemākām ūdenstilpēm.

Kitkan viisas ir tik sīki, ka to nozvejošanai vajadzīga īpaša zvejas tehnika. Zvejas vadi ir tradicionālā un parastākā metode, ko vietējie zvejnieki izmanto repšu zvejā. Nārsta laikā repšu zvejai izmanto arī tīklus, bet vasarā – krātiņveida lamatas. Traļus Kitkan viisas zvejā neizmanto.

5.2. Produkta specifika:

Arktiskie apstākļi un ūdenstilpju zemais barības vielu saturs nozīmē to, ka Kitkan viisas ir ievērojami mazāki nekā vairāku citu saldūdens sugu repši. Mazo izmēru dēļ Kitkan viisas mugurkauls nesacietē, bet paliek mīksts. Piespiedu badošanās garajā ziemā nozīmē to, ka repšu zarnas pilnīgi iztukšojas, tāpēc ziemā tos var lietot pārtikā bez tīrīšanas.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Kitkan viisas ir pazīstami pēc to īpašā izskata, ko veido Koillismā augstienes arktiskie apstākļi un tās ūdenstilpju zemais barības vielu saturs. Tradicionālos zvejas paņēmienus, ko izmanto šajā apgabalā, un netīrītu repšu lietošanu ziemā nosaka ģeogrāfiskā apgabala īpatnības. Kitkan viisas nemigrēšana uz zemākām ūdenstilpēm ir saistīta ar vides apstākļiem ģeogrāfiskā apgabala ūdenstilpēs.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.mmm.fi/attachments/elintarvikkeet/laatujaturvallisuus/eunnimisuojajarjestelma/newfolder/5uhGhUymv/Kitkan_viisas_hakemus_lopullinen28102011.doc

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.