15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 388/129


ZIŅOJUMS

par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2011. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2012/C 388/22

IEVADS

1.

Eiropas Jūras drošības aģentūru (turpmāk tekstā — “Aģentūra”), kura atrodas Lisabonā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (1). Aģentūras uzdevums ir nodrošināt augsta līmeņa kuģošanas drošību un novērst kuģu radīto piesārņojumu, sniegt tehnisko palīdzību Komisijai un dalībvalstīm, pārraudzīt attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un novērtēt to efektivitāti (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu Palāta revidēja Aģentūras gada pārskatus (3), kuri ietver finanšu pārskatus (4) un budžeta izpildes pārskatus (5) par 2011. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Būdams Aģentūras kredītrīkotājs, direktors izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros (6). Direktors atbild par to, lai viņa vadītajā iestādē būtu izveidota tāda organizatoriskā struktūra un iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras (7), kas ļautu sagatavot galīgos pārskatus (8) bez būtiskām neatbilstībām krāpšanas vai kļūdas dēļ un nodrošinātu, lai šiem pārskatiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (9) sagatavot deklarāciju par Aģentūras gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

6.

Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav būtisku neatbilstību un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

7.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūras izraugās revidents, pamatojoties uz profesionālo spriedumu, tostarp uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir būtiskas neatbilstības vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, revidents, novērtējot minēto risku, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, un pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

8.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu turpmāk sniegtos atzinumus.

Atzinums par pārskatu ticamību

9.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati (10) visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi (11).

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

10.

Palāta uzskata, ka Aģentūras 2011. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

11.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

12.

Aģentūras 2011. gada budžets (12) bija 56 miljoni EUR (iepriekšējā gadā — 51 miljons EUR). Budžeta saistības par 0,9 miljoniem EUR nebija saistītas ar reālām juridiskajām saistībām, un Aģentūrai 2012. gada sākumā šī summa būtu bijusi jāanulē un jāatmaksā Komisijai, taču Aģentūra šo procesu sāka novēloti. Tā kā IT sistēmai ir zināmi ierobežojumi, tad šie līdzekļi uz gadu ir bloķēti, un tos varēs anulēt un atmaksāt tikai 2012. gada beigās.

KOMENTĀRI PAR AĢENTŪRAS PĀRRAUDZĪBAS UN KONTROLES SISTĒMU GALVENAJIEM KONTROLES MEHĀNISMIEM

13.

Palāta konstatēja, ka nepieciešams uzlabot Aģentūras aktīvu pārvaldību. Ir neizskaidrojamas atšķirības starp iegrāmatoto gada un uzkrāto nolietojumu. Nav uzticamas tās grāmatvedības procedūras un informācija par izmaksām, kas attiecas uz iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem. Trūkst pierādījumu par administratīvā aprīkojuma krājumu inventarizāciju prasītajā termiņā.

14.

2011. gada decembrī Aģentūra pārdeva divas naftas savākšanas strēles (sweeping arms), ar kurām savāc naftu atklātā jūrā. Aģentūras mērķis bija iegūt vismaz šā aprīkojuma tīro uzskaties vērtību, t. i., EUR 319 050. Taču zemāko cenu nepareizi noteica mazāku nekā tīrā uzskaites vērtība, tāpēc aprīkojumu pārdeva ar EUR 93 950 zaudējumu.

CITI KOMENTĀRI

15.

Aģentūra varētu uzlabot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību. Pirms pieteikumu izskatīšanas nebija noteikti robežkritēriji, kādiem jāatbilst, lai kandidātus aicinātu uz sarunu. Tāpat nebija formulēti ne rakstisko pārbaudījumu, ne sarunu jautājumi un nebija izvirzīti kandidātu vērtēšanas kritēriji.

Šo ziņojumu 2012. gada 11. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Gada pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā gadā, kurā sniedz sīkāku informāciju par budžeta izpildi un pārvaldību.

(4)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(5)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6)  Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 33. pants (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.).

(7)  Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(8)  Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir paredzēti VII sadaļas 1. un 2. nodaļā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.). Minētās regulas noteikumi ir pilnībā iekļauti Aģentūras finanšu noteikumos.

(9)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(10)  Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2012. gada 20. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2012. gada 29. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.emsa.europa.eu.

(11)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja tajos vajadzīgā standarta nav, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(12)  Ņemot vērā 2011. gada 3. decembrī pieņemtos trešos budžeta grozījumus, kas vēl nav publicēti Oficiālajā Vēstnesī; tikai kārtējā gada apropriācijas.


PIELIKUMS

Eiropas Jūras drošības aģentūra (Lisabona)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. pants)

Kopējā transporta politika

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu”.

Aģentūras kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1644/2003 un Regulu (EK) Nr. 724/2004)

Mērķi

Eiropas Jūras drošības aģentūru ir izveidota, lai visā Savienībā nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības līmeni, jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un reaģēšanas uz piesārņojumu pasākumus.

Aģentūra dalībvalstīm un Komisijai sniedz vajadzīgo tehnisko un zinātnisko palīdzību, kā arī augsti kvalificētu speciālistu palīdzību, lai palīdzētu tām

pārliecināties, ka tiek pienācīgi piemēroti Savienības tiesību akti attiecībā uz kuģošanas drošību, jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu;

uzraudzīt minēto tiesību aktu ieviešanu;

novērtēt veikto pasākumu efektivitāti.

Ir izstrādāti un dalībvalstīm un Komisijai piedāvāti operatīvie pakalpojumi, ar kuriem risināt kuģu izraisītu piesārņojumu Savienībā vai kuri noder satiksmes uzraudzības un jūras novērošanas jomā. Ir izstrādātas sistēmas tiesību aktu ieviešanas atbalstam (THETIS ostas valsts kontrolei, EMCIP negadījumu izmeklēšanai, STCW-IS jūrnieku mācībām un sertificēšanai u. tml.).

Uzdevumi

Aģentūras uzdevumi iedalās četrās galvenajās jomās, kas atbilst izveides regulai un citiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Pirmkārt, Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt, kā tiek ieviesti ES tiesību akti tādās jomās kā kuģu apsekošana un sertifikācija, kuģu aprīkojuma sertifikācija, kuģu drošums, jūrnieku mācības un ostas valsts kontrole.

Otrkārt, Aģentūra izstrādā un vada ar jūru saistītas informācijas instrumentus ES līmenī. Nozīmīgi piemēri ir SafeSeaNet (SSN) kuģu izsekošanas sistēma, ar kuru ir iespējams visā ES izsekot kuģiem un to kravām, kā arī negadījumiem uz kuģiem, un ES LRIT Datu centrs, ar kuru nodrošina zem ES dalībvalstu karoga peldošo kuģu identifikāciju un sekošanu visā pasaulē.

Līdztekus iepriekš minētajam ir izveidota ātrās reaģēšanas sistēma jūras piesārņojuma atklāšanai un novēršanai, kurā ietilpst Eiropas dežūrējošo kuģu tīkls (šie kuģi paredzēti ātrai reaģēšanai naftas produktu noplūdes gadījumā) un Eiropas satelītdienests naftas produktu noplūdes uzraudzībai (CleanSeaNet) — abu tīklu mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu, kas aizsargātu ES krastus un ūdeņus no kuģu izraisītā piesārņojuma.

Visbeidzot, Aģentūra konsultē Komisiju par tehniskiem un zinātniskiem jautājumiem, kas attiecas uz kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, pastāvīgā ieviesto pasākumu efektivitātes vērtēšanā un tiesību aktu atjaunināšanā un jaunu tiesību aktu izstrādē. Tā arī atbalsta un atvieglo sadarbību starp dalībvalstīm un izplata labāko praksi.

Pārvaldība

Administratīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, četri pārstāvji no Komisijas un četri attiecīgo nozaru pārstāvji bez balsstiesībām.

Uzdevumi

Pieņemt personāla politikas daudzgadu plānu, gada budžetu, darba programmu, gada pārskatu un izvērstu plānu Aģentūras gatavībai reaģēt uz piesārņojumu un novērst to.

Pārraudzīt izpilddirektora darbu.

Izpilddirektors

Ieceļ Administratīvā padome. Komisija var ierosināt vienu vai vairākus kandidātus.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

Aģentūras iekšējās revīzijas darbinieki

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2011. gadā (2010. g.)

Galīgais budžets

Saistību apropriācijas (C1)

56,4 (54,4) miljoni EUR

Maksājumu apropriācijas (C1)

56,4 (50,6) miljoni EUR

Budžeta grozījumi, ko publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, attiecas uz dažādiem līdzekļu avotiem, no kuriem C1 ir gandrīz vienīgais finansējuma avots. Skaidrības un pārredzamības labad te minētas tikai galvenās un tātad attiecīgās C1 budžeta apropriācijas.

Darbinieku skaits 2011. gada 31. decembrī

Štata darbinieki

Apstiprinātais amata vietu skaits štatu sarakstā: 208 (200), aizņemtās amata vietas: 197 (196)

Līgumdarbinieki

Budžetā plānotais amata vietu skaits: 29 (27), aizņemtās amata vietas: 25 (23)

Norīkotie valstu eksperti

Budžetā plānotais amata vietu skaits: 15 (15), aizņemtās amata vietas: 15 (10)

Produkti un pakalpojumi 2011. gadā

51 seminārs un citi pasākumi (semināros piedalījās 1 442 dalībnieki)

27 dažādi mācību kursi, kursu rezultātā apmācīti 713 valstu speciālisti

90 inspekcijas un apmeklējumi

SSN visu gadu pieejams par 99,28 %

CleanSeaNet sistēmā pasūtīts un izanalizēts 2 481 satelītattēls

ES LRIT Datu centrs visu gadu pieejams par 99,36 %

noslēgti līgumi par 16 piesārņojuma novēršanas kuģiem

64 dažādu scenāriju praktiskie izmēģinājumi un 26 pasākumi ar piesārņojuma novēršanas kuģiem (13 praktiskie pasākumi un 13 paziņošanas pasākumi)

Aģentūras kuģošanas drošības dienesti darbojušies visu diennakti

THETIS visu gadu pieejams par 99,07 %

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

12.

Aģentūra pārskatīs gada beigu procedūras, lai nodrošinātu, ka atlikušie saistību maksājumi, kas nav saistīti ar esošiem juridiskiem pienākumiem, tiek norakstīti pirms gada beigām. Kredītrīkotājiem doti norādījumi uzsākt norakstīšanas procedūru, tiklīdz ir drošība par to, ka pasākums nav īstenots vai netiks pilnībā īstenots.

13.

Atšķirības starp iegrāmatoto gada un uzkrāto nolietojumu ir galvenokārt izskaidrojamas ar amortizācijas procedūrām un no trešām personām saņemto un daļēji amortizēto aktīvu iekļaušanu. Norādījumi par iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem tiek atjaunināti vienlaikus ar pienācīgu izmaksu sadali, pamatojoties uz „oficiāli atzītajiem rādītājiem” un ar tiem saistīto pabeigtības līmeni procentu izteiksmē. Aģentūra veic administratīvā aprīkojuma krājumu inventarizāciju, tai skaitā fizisku pārbaudi. Aģentūra plāno pabeigt šo pārbaudi 2012. gada trešajā ceturksnī.

14.

Lietotā APM aprīkojuma publiskā izsole EMSA praksē ir jauns pasākums. Aģentūra norādīja tīro uzskaites vērtību (samaksātā summa mīnus amortizācija) par vēlamo vērtību, bet galējā cena bija jānosaka pēc situācijas tirgū. Tika saņemts tikai viens piedāvājums, kas noslēdzās ar ne visai optimālu pārdošanu. Tika izstrādāta procedūra uzskaites amortizētās vērtības aprēķināšanai un pārbaudei, ņemot vērā šo pirmo izsoles pieredzi.

15.

EMSA piekrīt Palātas sniegtajiem ieteikumiem un ir jau attiecīgi atjauninājusi tās darbā pieņemšanas procedūras.