KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments

Pārskatīta Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām

1.           Ievads

Tā kā Eiropas Savienībā pašlaik ir vissmagākā ekonomikas krīze tās vēsturē, Eiropadome atkārtoti uzsvērusi Savienības lomu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā, pieprasot finanšu konsolidāciju. Tādēļ izaugsme ir Komisijas tiesiskuma stratēģijas („Tiesiskums izaugsmei”) uzmanības centrā.

Viens no pasākumiem saimniecisko darbību atbalstam attiecībā uz tiesiskumu ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk “Maksātnespējas regula” vai „regula”) pārskatīšana. No 2009. līdz 2011. gadam Eiropas Savienībā bankrotēja vidēji 200 000 uzņēmumu gadā, kā rezultātā gadā tika tieši zaudēti 1,7 miljoni darbavietu. Apmēram ceturtdaļā no šiem bankrotiem ir iesaistīti pārrobežu elementi, tādēļ uz tiem attiecas Maksātnespējas regula. To uzņēmumu skaits, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, parasti ir lielāks par vidējo rādītāju, tādēļ skarto darbavietu īpatsvars, visdrīzāk, ir lielāks nekā bankrota gadījumu īpatsvars, pat neņemot vērā bankrotu ietekmi uz šo uzņēmumu kreditoriem.

Atbilstīgi Maksātnespējas regulas pārskatīšanas klauzulai (46. pantam) Komisija iekļāva regulas pārskatīšanu savā 2012. gada darba programmā. Pārskatīšana ir saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, Mazās uzņēmējdarbības aktu, 2012. gada izaugsmes pētījumu un II vienotā tirgus aktu. Eiropas Parlaments 2011. gada oktobrī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pārskatīt Maksātnespējas regulu un ieteica saskaņot konkrētus maksātnespējas un uzņēmējdarbības tiesību aktu aspektus. Atbilstīgi regulas pārskatīšanas klauzulai pārskatītā versija tiks pieņemta kopā ar ziņojumu par piemērošanu.

2.           Problēmas noteikšana

2.1.        Regulas novērtējums

Ar Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām ir ieviests tiesiskais regulējums pārrobežu maksātnespējai Eiropas Savienībā. Maksātnespējas regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par piekritību, ar maksātnespēju saistītu lēmumu atzīšanu un izpildi un piemērojamiem tiesību aktiem. Tajā paredzēta arī vairāku procedūru, kas attiecas uz vienu parādnieku, koordinācija. Īsumā:

· regula attiecas uz juridiskām un fiziskām personām gadījumos, kad parādnieka aktīvi vai kreditori atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī;

· galvenās maksātnespējas procedūras sākšana ir tās tiesas piekritībā, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Lēmumu par procedūras sākšanu un pārējos minētās tiesas lēmumus atzīst un izpilda visās citās dalībvalstīs;

· sekundārās procedūras var sākt jebkurā dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmums, t.i., jebkurā vietā, kurā parādnieks veic saimniecisko darbību. Sekundārās procedūras darbība attiecas tikai uz minētajā dalībvalstī esošajiem aktīviem. Lai koordinētu procedūras, likvidatoram sekundārajā procedūrā ir jāsadarbojas ar partneriem galvenajā procedūrā (un otrādi); un

· maksātnespējas procedūrām piemērojamie tiesību akti principā ir tās valsts tiesību akti, kurā sāktas procedūras. Minētajos tiesību aktos jo īpaši ir noteikta prasījumu hierarhija un kreditora procesuālās tiesības.

Lai gan kopumā ir uzskatāms, ka Maksātnespējas regula veiksmīgi atvieglo pārrobežu maksātnespējas procedūras Eiropas Savienībā, novērtējumā konstatētas vairākas problēmas regulas piemērošanā. Tajā arī secināts, ka regulā nav pietiekami atspoguļotas pašreizējās ES prioritātes un valstu prakse maksātnespējas tiesību aktu jomā, jo īpaši attiecībā uz grūtībās nonākušo uzņēmumu sanācijas veicināšanu.

Maksātnespējas regulas novērtējumā konstatētas šādas pamatproblēmas:

(1) šķēršļi attiecībā uz uzņēmumu sanāciju un uzņēmēju un personu, kurām dzēsts parāds, brīvu pārvietošanos;

(2) grūtības noteikt piekritību procedūru sākšanai;

(3) neefektīvas pārrobežu procedūras;

(4) nepastāv tiesiskais regulējums attiecībā uz uzņēmumu grupu maksātnespēju.

Tā kā četras minētās problēmas ir savstarpēji saistītas, šajā iedaļā tās analizētas, iedalot tās divās grupās.

2.2.        Problēmu 1. grupa: problēmas, kas saistītas ar regulas darbības jomu

Pirmajā problēmu grupā iekļauti jautājumi par nepilnībām pašreizējās regulas darbības jomā, piemēram, trūkstošie noteikumi par shēmām pirms maksātnespējas, noteikumi par parāda dzēšanas procedūrām fiziskajām personām un konkrēti noteikumi par uzņēmumu grupām.

2.2.1.     Regula neattiecas uz valstu maksātnespējas procedūrām, kuru mērķis ir uzņēmumu sanācija

Kopš regulas pieņemšanas daudzas dalībvalstis ir atjauninājušas maksātnespējas tiesību aktus, ieviešot jaunas procedūras, kuru mērķis ir uzņēmumu sanācija, dodot godīgiem uzņēmējiem otru iespēju un personām – iespēju dzēst parādu. Heidelbergas pētījumā atklāts, ka gandrīz divās trešdaļās dalībvalstu pastāv procedūras pirms maksātnespējas un jaukta tipa procedūras (īpašums paliek parādnieka valdījumā), uz kurām neattiecas regula. Minētās procedūras ir vērstas uz stabilu uzņēmumu sanāciju un darbavietu saglabāšanu, un to ekonomiskais ieguvums ir plaši atzīts.

Ja regula uz procedūrām neattiecas, to sekas netiek atzītas visā ES, tas jo īpaši attiecas uz individuālo izpildes pasākumu apturēšanu. Tādēļ ārvalstu kreditori var turpināt individuālos izpildes pasākumus pret uzņēmumu un tā aktīviem, un viņu vēlme pilnīgi iesaistīties pārstrukturēšanas pārrunās vai piekrist sanācijas plāniem mazinās. Tā rezultātā var zust iespēja glābt uzņēmumu un darbavietas. Sabiedriskās apspriešanas respondenti uzsvēra šīs problēmas, 51 % no viņiem uzskata, ka fakts, ka regula neattiecas uz procedūrām pirms maksātnespējas un jaukta tipa procedūrām, rada problēmas. 59 % respondentu arī piekrita, ka maksātnespējas regulai būtu jāattiecas uz valsts procedūrām pirms maksātnespējas.

Laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ES ik gadu bankrotēja vairāk nekā 200 000 uzņēmumu. Tiek lēsts, ka gadā tiek zaudētas ap 1,7 miljoni darbavietu. Apmēram 5 miljoniem Eiropas uzņēmumu ir klienti, kreditori vai darījuma partneri citās dalībvalstīs, tādēļ maksātnespējas gadījumā uz tiem kā parādniekiem vai kreditoriem attiecas regula. Ik gadu aptuveni 50 000 uzņēmumu (1 % no 5 miljoniem) kļūs par parādniekiem, un vismaz divtik – par kreditoriem pārrobežu maksātnespējā.

Pārrobežu maksātnespēja jo īpaši ietekmē lielus uzņēmumus, jo salīdzinājumā ar MVU ir lielāka varbūtība, ka tiem ir pārrobežu darījumi. Lielu uzņēmumu maksātnespēja būtiski ietekmē Eiropas ekonomiku, jo, neraugoties uz to, ka tikai 0,2 % no Eiropas uzņēmumiem ir lieli uzņēmumi, tajos ir 30 % no visām darbavietām ES un tie rada 41 % no bruto pievienotās vērtības. Lieli uzņēmumi bieži saņem piegādes no maziem uzņēmumiem, kas, iespējams, atrodas ārvalstīs, tādēļ liela uzņēmuma maksātnespējai var būt ievērojams domino efekts.

2.2.2.     Regula nepietiekami attiecas uz visām privātpersonu maksātnespējas shēmām dalībvalstīs

Privātpersonu pārmērīgo parādsaistību pieauguma Eiropā dēļ daudzas dalībvalstis ir ieviesušas privātpersonu maksātnespējas shēmas. Tas liecina par arvien labāku apzināšanos, ka maksātnespēja un ar to saistītais personīgais parāds ir būtisks uzņēmējdarbības šķērslis. Parāda dzēšanas iespējas ieviešanas mērķis ir arī novērst negatīvo privātpersonu pārmērīgo parādsaistību sociālo ietekmi uz attiecīgajām privātpersonām.

Regula attiecas uz vairākām personu maksātnespējas procedūrām, piemēram, parāda dzēšanu, taču ne uz visām. Tā rezultātā parādniekiem saglabājas parādsaistības pret ārvalstu kreditoriem. Tādēļ fakts, ka Maksātnespējas regula neattiecas uz dažām personu maksātnespējas shēmām, ir šķērslis tam, lai godīgiem uzņēmējiem un personām, kurām dzēsts parāds, būtu otra iespēja un viņi varētu pilnībā izmantot vienota tirgus iespējas. Tas ir pretrunā ES uzņēmējdarbības politikai.

To personu maksātnespējas gadījumu skaits, uz ko regula pašlaik neattiecas, tiek lēsts ap 200 000 gadā. Puse no sabiedriskās apspriešanas respondentiem (49 %), kuru vidū bija arī tiesneši, speciālisti maksātnespējas jomā un akadēmisko aprindu pārstāvji, piekrita, ka Maksātnespējas regulai būtu jāattiecas uz privātpersonām/pašnodarbinātajiem, bet trešā daļa (34 %) tam nepiekrita. Daži respondenti uzskatīja, ka darbības jomas paplašināšanā nevajadzētu iekļaut patērētājus.

2.2.3.     Regula efektīvi neregulē uzņēmumu grupu maksātnespēju

Lai arī ļoti daudzās pārrobežu maksātnespējas procedūrās ir iesaistītas uzņēmumu grupas, Maksātnespējas regulā nav īpašu noteikumu attiecībā uz starptautisku uzņēmumu grupu maksātnespēju. Galvenais priekšnoteikums Maksātnespējas regulā ir tas, ka maksātnespējas procedūras attiecas uz atsevišķu juridisku vienību un, principā, attiecībā uz katru grupas dalībnieku ir jāsāk atsevišķa procedūra. Neatkarīgu maksātnespējas procedūru, kas sāktas attiecībā uz mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem, koordinācija nav obligāta.

Tādējādi samazinās veiksmīgas pārstrukturēšanas iespējas un grupas aktīvu vērtība. Saskaņā ar Pārdomu grupas par ES uzņēmējdarbības tiesību nākotni 2011. gada aprīļa ziņojumu starptautiskas uzņēmumu grupas ir kļuvušas par dominējošo Eiropas lielo uzņēmumu veidu. Tiek lēsts, ka ik gadu 2100 uzņēmumus (kuru vidū ir 2000 MVU) skar grupas maksātnespējas grūtības. Gandrīz puse (49 %) no sabiedriskās apspriešanas respondentiem uzskatīja, ka Maksātnespējas regula nav efektīva attiecībā uz starptautisku grupu maksātnespēju, bet 30 % bija pretējs viedoklis.

2.3.        Problēmu 2. grupa: problēmas, kas saistītas ar regulas īstenošanu

Maksātnespējas regulas īstenošanā ir radušās daudzas problēmas, ko var sagrupēt šādi.

2.3.1.     Galveno interešu centra definīcijas neesamība, pastāvīgas grūtības saistībā ar piekritības noteikšanu maksātnespējas procedūras sākšanai un labvēlīgākās tiesas piekritības izvēle

Saskaņā ar regulu piekritība sākt galvenās maksātnespējas procedūras ir tās dalībvalsts tiesām, kurā ir parādnieka galveno interešu centrs. Lieta tiek izskatīta dalībvalstī, kur atrodas galveno interešu centrs, piemērojot šīs valsts tiesību aktus par maksātnespēju un neskarot iespēju sākt sekundārās procedūras. Kaut gan 77 % no sabiedriskās apspriešanas respondentiem atbalstīja piekritības noteikšanu galvenās procedūras sākšanai pēc galveno interešu centra atrašanās vietas, šī principa piemērošana praksē radīja grūtības, jo valstu tiesas nepietiekami pārzina Eiropas Savienības Tiesas judikatūru Eurofood un Interedil lietās. Turklāt regulā nav tieši paredzēts tiesu, kas sāk maksātnespējas procedūras, pienākums pārbaudīt starptautisko piekritību. Tādēļ pastāv risks, ka kompetences konfliktu dēļ tiks sāktas paralēlas galvenās procedūras.

Maksātnespējas regulu kritizē arī sakarā ar to, ka uzņēmumi un fiziskas personas var izvēlēties labvēlīgākās tiesas piekritību, izmantojot sistēmu un pārvietojot savu galveno interešu centru uz citu dalībvalsti. Tomēr ne visos gadījumos šāda pārvietošana ir nelikumīga. Labvēlīgākās tiesas piekritības izvēles problēma galvenokārt rodas valstu tiesību aktu par maksātnespēju atšķirību dēļ.

Eiropas Savienības Tiesa ir akceptējusi uzņēmumu, kas pārvietojuši savu galveno interešu centru, lietas kā brīvības veikt uzņēmējdarbību likumīgu īstenošanu. Ir vairākas lietas, kad galveno interešu centra pārvietošana uz Apvienoto Karalisti sekmēja veiksmīgu uzņēmuma pārstrukturēšanu, pateicoties elastībai, ko uzņēmumiem piešķir Anglijas tiesību akti par maksātnespēju.

Ir zināmi arī galveno interešu centra pārvietošanas gadījumi attiecībā uz privātpersonu pārmērīgajām parādsaistībām. Šo fenomenu dēvē par “bankrota tūrismu”. Bankrota tūrisms rada problēmas, jo parādnieks izmanto labvēlīgāka maksātnespējas režīma priekšrocības citas tiesas piekritībā, patiesībā nepārvietojot galveno interešu centru uz citu dalībvalsti, tādējādi kaitējot kreditoriem, kas nevar panākt savu prasījumu izpildi.

Jautājumi, kas saistīti ar galveno interešu centra noteikšanu, bieži vien tiek risināti tiesvedības ceļā, kaut gan šādu gadījumu kļūst arvien mazāk. Pētījumā secināts, ka jautājumi par galveno interešu centru rodas 40-50 % gadījumu, kaut arī tie ne vienmēr ir strīdu iemesls. Ir grūti novērtēt nelikumīgas galveno interešu centra pārvietošanas gadījumu skaitu, daļēji atšķirīgo viedokļu dēļ par to, vai galveno interešu centra pārvietošana patiešām ir nelikumīga, un daļēji tādēļ, ka procedūru nepilnību rezultātā ne visi nelikumīgas galveno interešu centra pārvietošanas gadījumi tiek atklāti. Apvienotās Karalistes statistika liecina, ka mazāk nekā 100 gadījumos gadā galveno interešu centra pārvietošanu var uzskatīt par nelikumīgu.

2.3.2.     Saistība starp galveno un sekundāro procedūru saskaņā ar regulu

Saskaņā ar Maksātnespējas regulu sekundāro procedūru var sākt, ja parādniekam konkrētajā valstī ir uzņēmums. Tomēr regulā paredzēts, ka sekundārajām procedūrām ir jābūt likvidācijas procedūrām, tas ir, tās nevar būt pārstrukturēšanas vai atjaunošanas procedūras. Šī prasība ir izraisījusi kritiku par to, ka maksātnespējas regulā galvenā uzmanība pievērsta likvidācijai, nevis pārstrukturēšanai, tādēļ tā neatbilst mūsdienu “uzņēmumu sanācijas” kultūrai. Vairākums ieinteresēto personu uzskata to par problēmu.

Sekundāro procedūru šaurā darbības joma var būt šķērslis veiksmīgai uzņēmuma pārstrukturēšanai, ja uzņēmuma filiāles atrodas vairākās dalībvalstīs, tādējādi samazinot parādnieka aktīvu kopējo vērtību un likvidējot darbavietas. Šī problēma sarežģī arī pirmo problēmu, proti, pašreizējā regula rada šķērsli uzņēmējdarbības turpināšanai un darbavietu saglabāšanai. Sekundāro procedūru sistēma tika ieviesta, lai aizsargātu vietējo kreditoru intereses un/vai atvieglotu sarežģītu lietu pārvaldību. Tomēr praksē sekundārās procedūras var apgrūtināt gan efektīvu īpašuma pārvaldību, gan uzņēmuma veiksmīgu pārstrukturēšanu. Tajās likvidatoram galvenajā procedūrā tiek liegtas kontroles iespējas pār daļu no aktīviem. Tās arī sadārdzina procedūru izmaksas, jo ir jāalgo papildu maksātnespējas speciālists. Sekundārās procedūras tiek izmantotas arvien retāk, jo uzņēmumi biežāk veic pārrobežu darbības ar meitasuzņēmumu palīdzību. Tomēr filiāles joprojām ir plaši pārstāvēts uzņēmuma organizācijas veids aviācijas nozarē, kur ir lieli aktīvi un daudz nodarbināto. Tiek lēsts, ka ik gadu bankrotē apmēram 700 uzņēmumi, kam ir filiāles citā dalībvalstī, un tiek sākti vairāki simti sekundāro procedūru.

Gadījumos, kad tika sāktas sekundārās procedūras, visas iesaistītās puses ziņoja par koordinācijas trūkumu starp galveno un sekundāro procedūru. Regulā ir paredzēts maksātnespējas speciālistu pienākums sazināties un sadarboties savā starpā. Speciālistu apvienības ir izstrādājušas vairākas pamatnostādnes speciālistiem par sadarbību un saziņu pārrobežu maksātnespējā. Speciālisti maksātnespējas jomā un tiesas ziņoja, ka praksē sadarbība nav efektīva. Sadarbības papildu izmaksas, valodas barjera un valsts procesuālie noteikumi, kas liedz izpaust informāciju, arī var radīt grūtības sadarbībā. Turklāt nepastāv līdzīgi pienākumi attiecībā uz sadarbību starp tiesām un starp maksātnespējas administratoriem un tiesām. Tā rezultātā tiesnesis galvenajā maksātnespējas procedūrā pirms lēmuma pieņemšanas par turpmāko rīcību nav informēts par sekundārās procedūras norisi, un otrādi. Tas samazina procedūru efektivitāti, paildzina to norises laiku un palielina izmaksas, un, visbeidzot, var netikt izmantota iespēja palielināt aktīvu vērtību. 70 % no sabiedriskās apspriešanas respondentiem bija neapmierināti ar galveno un sekundāro procedūru koordināciju. Līdzīgi uzskatīja arī 61 % no respondentiem Heidelbergas ziņojumā.

2.3.3.     Grūtības praktiskajā īstenošanā saistībā ar publicitātes trūkumu attiecībā uz lēmumiem maksātnespējas procedūrā un prasījumu iesniegšanu

Tiesai, kas sāk maksātnespējas procedūru, ir jāzina, vai attiecībā uz uzņēmumu vai personu jau ir sākta maksātnespējas procedūra citā dalībvalstī. Pašlaik nepastāv sistemātiska lēmumu publicēšana vai reģistrēšana dalībvalstīs, kur procedūras ir sāktas, vai dalībvalstīs, kurās atrodas uzņēmums. Informācijas par procedūrām trūkuma dēļ bez vajadzības tiek vienlaicīgi sāktas vairākas procedūras. Ir būtiski arī padarīt pieejamu lēmumu par procedūras izbeigšanu.

Visās dalībvalstīs, izņemot divas, informācija par maksātnespējas procedūrām tiek vākta centralizēti. Juridisku personu maksātnespējas procedūras tiek reģistrētas visās dalībvalstīs, taču privātpersonu maksātnespēja tiek reģistrēta tikai dažās dalībvalstīs. Tikai 14 dalībvalstis publicē lēmumus maksātnespējas reģistrā, kas ir bez maksas publiski pieejams tiešsaistē. Vēl 9 dalībvalstīs atsevišķa informācija par maksātnespēju ir pieejama elektroniskā datubāzē, piemēram, uzņēmumu reģistrā vai oficiāla biļetena elektroniskajā versijā.

Saskaņā ar novērtējuma pētījuma rezultātiem un sabiedriskās apspriešanas respondentu atbildēm (jo īpaši no Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas) kreditoriem sagādā grūtības prasījumu iesniegšana saskaņā ar Maksātnespējas regulu. Likvidatori ne vienmēr laikus informē kreditorus par viņu tiesībām iesniegt prasījumus. Tā rezultātā var tikt zaudētas tiesības uz prasījumu, ja tas ir iesniegts pēc tam, kad ir beidzies valsts tiesību aktos noteiktais termiņš.

Šīs izmaksas un grūtības attur mazos kreditorus no prasījumu iesniegšanas. Ārvalstu kreditora prasījuma iesniegšanas vidējās izmaksas pārrobežu gadījumā tiek lēstas ap 2000 euro.

2.4.        ES tiesības rīkoties: juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte

Reforma balstās uz LESD 81. panta 2. punkta a), c) un f) apakšpunktiem. Pasākumi tiks pieņemti parastajā likumdošanas procedūrā. ES izstrādātie efektīvākie noteikumi par pārrobežu maksātnespēju pilnīgi atbilst subsidiaritātes principam. Šim jautājumam ir pārrobežu aspekts, ko nevar pietiekami risināt, katrai dalībvalstij rīkojoties atsevišķi. Turklāt, rīkojoties ES līmenī, tiks gūti skaidri ieguvumi (salīdzinot ar rīcību dalībvalstu līmenī) attiecībā uz efektivitāti.

3.           Politikas mērķi

Vispārīgais mērķis

Uzlabot Eiropas regulējuma attiecībā uz pārrobežu maksātnespējas gadījumu risināšanu efektivitāti, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un tā spēju pārvarēt ekonomikas krīzes.

Konkrētie mērķi

Nodrošināt, ka ES līmenī tiek atzītas valsts procedūras, kas saistītas ar maksātnespēju un kas veicina uzņēmumu sanāciju, aizsargā ieguldījumus, nodrošina darbavietas un veicina uzņēmējdarbību, kā arī sniedz otru iespēju godīgiem uzņēmējiem un patērētājiem, kuriem ir pārmērīgas parādsaistības. Palielināt tiesisko noteiktību kreditoriem, tādējādi veicinot pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumus. Uzlabot pārrobežu maksātnespējas efektīvu pārvaldību, kas aizsargā visu kreditoru un citu ieinteresēto personu, tostarp parādnieka intereses. Uzlabot starptautisku uzņēmumu dalībnieku maksātnespējas efektīvu pārvaldību, tādējādi palielinot viņu aktīvu vērtību un atvieglojot sanāciju.

Darbības mērķi

Risināt problēmu saistībā ar regulas darbības jomu, kurā nav ņemts vērā, ka ir pieaudzis to procedūru skaits, kurās uzņēmumi netiek likvidēti (piemēram, procedūras pirms maksātnespējas un jaukta tipa procedūras); izveidot procesu, lai pielāgotu regulu valstu tiesību aktu par maksātnespēju attīstībai un ļautu sekundārās procedūras veikt arī procedūru pirms maksātnespējas, pārstrukturēšanas un jaukta tipa procedūru veidā. Precizēt noteikumus saistībā ar piekritību sākt maksātnespējas procedūras, neskarot uzņēmumu un fizisku personu tiesības likumīgi īstenot brīvību veikt uzņēmējdarbību un pārvietoties Savienībā. Uzlabot procedūru ietvaru attiecībā uz lēmumu par piekritību pieņemšanu un nodrošināt ieinteresētajām pusēm pārsūdzības iespējas. Uzlabot koordināciju starp tiesām un maksātnespējas speciālistiem gan pirms procedūrām, gan to laikā; palielināt pārredzamību, ieviešot obligātu pienākumu publicēt visus attiecīgos lēmumus katrā dalībvalstī; un uzlabot tiesu pieejamību, jo īpaši MVU, ieviešot pasākumus prasījumu iesniegšanas atvieglošanai. Radīt īpašu tiesisko regulējumu attiecībā uz grupu maksātnespēju.

4.           Politikas risinājumi

Tika noteikti trīs politikas varianti iepriekš minēto problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Tie ir:

1) status quo jeb pamatscenārijs;

2) A risinājums — esošās regulas atjaunināšana, saglabājot pašreizējo līdzsvaru starp kreditoriem un parādniekiem un universālumu un teritorialitāti; un

3) B risinājums – regulas pamatelementu grozīšana, nosakot valstu tiesību aktu par maksātnespēju un procedūru tuvināšanu vai konverģenci.

Turpmāk tabulā ir izklāstīti katra minētā risinājuma aspekti attiecībā uz problēmām, kas iedalītas divās grupās. Zināmi aspekti risinājumiem A un B ir kopīgi, tā kā abi paredz regulas darbības jomas paplašināšanu, piemēram, attiecībā uz valstu maksātnespējas reģistriem un vienkāršotu prasījumu iesniegšanas procedūru.

Problēma || Status quo (pamatscenārijs) || A risinājums „Eiropas regulējuma pārrobežu maksātnespējas procedūrām atjaunināšana” || B risinājums „Valstu tiesību aktu par maksātnespēju un procedūru tuvināšana”

Maksātnespējas regulas ierobežotā darbības joma || Maksātnespējas regulas darbības joma un definīcijas neattiecas uz procedūrām pirms maksātnespējas, jaukta tipa procedūrām un vairumu personu maksātnespējas procedūru. || Paplašināt Maksātnespējas regulas darbības jomu, lai to attiecinātu uz jaukta tipa procedūrām, procedūrām pirms maksātnespējas un personu maksātnespējas procedūrām un likvidētu prasību, ka sekundārajām procedūrām jābūt likvidācijas procedūrām.

Nepastāv noteikumi attiecībā uz uzņēmumu grupām. || Koordinēt galvenās procedūras ar vispārējiem sadarbības mehānismiem, nosakot iespēju vajadzības gadījumā iecelt vadošo maksātnespējas speciālistu. || Viena tiesa, kas atbildīga par visām galvenajām procedūrām; viens maksātnespējas administrators, kas iecelts attiecībā uz visiem grupas dalībniekiem (”procesuālā konsolidācija”).

Grūtības Maksātnespējas regulas īstenošanā || Nepastāv publicēšanas pienākums, un ne visās dalībvalstīs ir elektronisks maksātnespējas reģistrs. || Noteikt pienākumu dalībvalstīm, ka visi attiecīgie lēmumi maksātnespējas procedūrās jāpublicē valsts elektroniskā reģistrā, un noteikt kopīgas kategorijas, lai valstu reģistrus varētu sasaistīt e-tiesiskuma portālā.

Nepastāv standarta veidlapas prasījumu iesniegšanai. Procedūras pilnībā pakļautas valsts tiesību aktiem. || Ieviest procedūras un standartizētu veidlapu prasījumu iesniegšanai ES līmenī un sekmēt, ka dalībvalstis ievieš elektroniskus līdzekļus prasījumu iesniegšanai.

Piekritība joprojām tiek noteikta pēc galveno interešu centra atrašanās vietas, kā to nosaka judikatūra. || Uzlabot procedūru ietvaru un tiesnešu apmācību par Maksātnespējas regulas piemērošanu. || Saskaņot valstu maksātnespējas tiesību aktu elementus.

Koordinācija attiecas vienīgi uz koordināciju starp maksātnespējas speciālistiem. || Saglabāt sekundārās procedūras, bet uzlabot koordināciju ar galvenajām procedūrām pirms sekundārajām procedūrām un to laikā. || Atcelt sekundārās procedūras.

4.1.        A risinājums

Pirmais elements: maksātnespējas regulas darbības jomas paplašināšana, lai to attiecinātu uz jaukta tipa procedūrām, procedūrām pirms maksātnespējas un personu maksātnespējas procedūrām un likvidētu prasību, ka sekundārajām procedūrām jābūt likvidācijas procedūrām.

Maksātnespējas procedūru definīcijas tiktu paplašinātas, lai ietvertu jaukta tipa procedūras, procedūras pirms maksātnespējas un personu maksātnespējas procedūras. Dalībvalstu paziņotās maksātnespējas procedūras, kas atbilst definīcijai Maksātnespējas regulā tiktu uzskaitītas pielikumā. Definīcijā tiktu jo īpaši noteikts, ka maksātnespējas procedūrā zināmā mērā ir iekļauta arī tiesas uzraudzība, kas ir nepieciešama atzīšanai, balstoties uz savstarpēju uzticību. Komisijai tiktu uzdots nodrošināt, ka regulas pielikumā tiek iekļautas tikai tādas procedūras, kas atbilst definīcijai.

Pašreiz spēkā esošā prasība, ka sekundārajām procedūrām jābūt likvidācijas procedūrām, tiktu atcelta, lai iekļautu procedūras, kas veicina pārstrukturēšanu.

Otrais elements: galveno procedūru koordinācija ar vispārējiem sadarbības mehānismiem, nosakot iespēju vajadzības gadījumā iecelt vadošo maksātnespējas speciālistu. A risinājumā tiktu saglabāta regulā izmantotā pieeja katrai vienībai atsevišķi, bet tiktu paredzēta to maksātnespējas procedūru koordinācija, kas attiecas uz vienas uzņēmumu grupas dalībniekiem. Koordinācija attiektos uz trim aspektiem.

(1) Pirmkārt, likvidatoriem dažādās galvenajās procedūrās būtu pienākums sazināties un sadarboties, jo īpaši, cenšoties izstrādāt maksātnespējīgu grupas dalībnieku pārstrukturēšanas plānu. Šis pienākums tiktu balstīts uz pašreizējo mehānismu attiecībā uz koordināciju starp likvidatoriem galvenajās un sekundārajās procedūrās.

(2) Otrkārt, regulā tiktu paredzēts pienākums tiesām, kas atbildīgas par dažādām galvenajām procedūrām sazināties un sadarboties, piemēram, ieceļot likvidatoru vai likvidatorus, kuri var sadarboties savā starpā.

(3) Treškārt, likvidatoram galvenajā procedūrā attiecībā uz vienu grupas dalībnieku būtu pienākums sazināties un sadarboties ar tiesām, kuru piekritībā ir procedūras attiecībā uz citu grupas dalībnieku.

Daži uzņēmumi, piemēram, meitasuzņēmumi, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam, papildus iepriekšminētajam koordinācijas mehānismam varētu piešķirt “vadošo lomu” mātesuzņēmuma likvidatoram. “Vadošajam” likvidatoram būtu pilnvaras vadīt maksātnespējīgo grupas dalībnieku pārstrukturēšanu, jo īpaši, lūdzot kompetentajai tiesai pieprasīt meitasuzņēmuma likvidācijas procesa apturēšanu, iegūt informāciju no citiem iesaistītajiem likvidatoriem vai tiesām vai ierosināt pārstrukturēšanas plānu.

Trešais elements: pienākuma dalībvalstīm noteikšana, ka lēmumi par maksātnespējas procedūras sākšanu un izbeigšanu un citi procedūrā pieņemtie lēmumi jāpublicē valsts elektroniskā reģistrā, un kopīgu kategoriju noteikšana, lai valstu reģistrus sasaistītu e-tiesiskuma portālā.

Tādējādi dalībvalstu pienākums būtu izveidot un uzturēt elektroniskus reģistrus ar maksātnespēju saistītu lēmumu reģistrēšanai attiecībā uz uzņēmumiem un privātpersonām. Tiktu noteiktas kopīgas kategorijas, lai valstu reģistrus varētu sasaistīt e-tiesiskuma portālā[1] ar mērķi nodrošināt pieejamu un visaptverošu ES maksātnespējas reģistru datubāzi, kas ļautu kreditoriem, ieinteresētajām personām, nodarbinātajiem un tiesām pārbaudīt, vai ir sākta maksātnespējas procedūra citā valstī.

Ceturtais elements: ieviest procedūras un standarta veidlapu prasījumu iesniegšanai ES līmenī un sekmēt, ka dalībvalstis ievieš elektroniskus līdzekļus prasījumu iesniegšanai.

A risinājumā tiktu ieviesta standarta veidlapa visās ES valodās, ko kreditori varētu izmantot prasījumu iesniegšanai pārrobežu procedūrās. Tajā tiktu arī paredzētas ES procedūras prasījumu iesniegšanai, lai nodrošinātu, ka valstu tiesību aktos ir ņemtas vērā noteiktu procedūru pārrobežu dimensijas, piemēram, tiek noteikts saprātīgs termiņš prasījumu iesniegšanai, paredzēti sodi maksātnespējas speciālistiem, ja tie neievēro procedūru, un kreditoriem tiek sniegta informācija par viņu prasījumu rezultātiem. Tas arī veicinātu to, ka dalībvalstis prasījumu iesniegšanai izveido elektroniskas saskarnes, kas būtu pieejamas ārvalstu kreditoriem. Šādām saskarnēm nav obligāti jābūt valsts sektora iestāžu izveidotām, to var darīt arī privātais sektors.

Piektais elements: procedūru ietvara uzlabošana un tiesnešu apmācība par Maksātnespējas regulas piemērošanu, jo regulā būtu precizēta galveno interešu centra definīcija, pārņemot konkrētus elementus no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras. Regulā būtu arī paredzēts, ka tiesai, kas sāk maksātnespējas procedūru, ir pienākums ex officio pārbaudīt tās piekritības pamatojumu un lēmumā par procedūras sākšanu norādīt, vai tā ir galvenā vai sekundārā procedūra. Ja galveno interešu centrs nesen tika pārvietots un parāds paliek sākotnējā dalībvalstī, tiesām būtu pienākums pirmajā instancē, t.i., pirms paziņošanas par parāda dzēšanu, pārbaudīt, vai pārvietošana faktiski notika. To var izdarīt, piemēram, pieprasot no parādnieka papildu dokumentus vai uzklausot ārvalstu kreditorus. Turklāt kreditoriem būtu efektīva tiesību aizsardzība pret lēmumu par maksātnespējas procedūras sākšanu, jo īpaši tie būtu laikus informēti par šo lēmumu, lai viņiem būtu iespēja to apstrīdēt. Tiesneši tiktu apmācīti par maksātnespējas regulas piemērošanu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz galveno interešu centru.

Sestais elements: saglabāt sekundārās procedūras, bet uzlabot koordināciju ar galvenajām procedūrām pirms sekundārajām procedūrām un to laikā šādā veidā.

Nosakot pienākumu, ka tiesa pirms sekundārās procedūras sākšanas uzklausa maksātnespējas speciālistu galvenajā procedūrā.

Paredzot tiesai iespēju atlikt vai atteikt sekundārās procedūras sākšanu, ja tas apgrūtinātu efektīvu īpašuma pārvaldību un ja atlikšana vai sākšana ir vietējo kreditoru interesēs. Paredzot, ka likvidatori un tiesas var apņemties attiekties pret vietējiem kreditoriem tāpat kā gadījumā, ja būtu sāktas sekundārās procedūras ("mākslīgās sekundārās procedūras").

Nosakot tiesām un maksātnespējas speciālistiem pienākumu sadarboties savā starpā, un tiesām – sazināties un sadarboties savā starpā.

4.2.        B risinājums

Elementi, kas A un B risinājumam ir kopīgi, ir izklāstīti iepriekš, un tie ir:

– pirmais elements: Maksātnespējas regulas darbības jomas paplašināšana,

– trešais elements: pienākuma dalībvalstīm noteikšana, ka lēmumi jāpublicē valsts elektroniskā reģistrā,

– ceturtais elements: procedūru un standartizētu veidlapu prasījumu iesniegšanai ieviešana.

Turpmāk ir izklāstīti elementi, kas B risinājumā ir atšķirīgi.

Otrais elements: viena tiesa, kas atbildīga par visām galvenajām procedūrām, nozīmētu, ka būtu viens maksātnespējas administrators, kas iecelts attiecībā uz visiem grupas dalībniekiem („procesuālā konsolidācija”), turklāt maksātnespējas procedūras attiecībā uz visiem grupas dalībniekiem būtu konsolidētas vienā tiesā mātesuzņēmuma galveno interešu centra atrašanās vietā. Tas pats maksātnespējas administrators tiktu iecelts arī visās galvenajās procedūrās attiecībā uz meitasuzņēmumiem.

Piektais elements: valstu maksātnespējas tiesību aktu elementu saskaņošana skartu dažus valstu maksātnespējas procedūru aspektus, jo īpaši, parāda dzēšanas termiņus, noteikumus un nosacījumus par procedūru sākšanu, noteikumus par kreditoru uzklausīšanu un efektīvu tiesību aizsardzību.

Sestais elements: sekundāro procedūru atcelšana saskaņā ar B risinājumu. To vietā būtu viena galvenā procedūra ar ietekmi visā ES attiecībā uz mātesuzņēmumu un visām filiālēm un meitasuzņēmumiem.

4.3.        Noraidītie risinājumi

Ieinteresētās personas ierosināja vai konstatēja dažus citus elementus, kas varētu būt iespējamie problēmu risinājumi. Jo īpaši tajos bija ietverta apturēšanas laika ieviešana pēc juridiskās adreses maiņas vai galveno interešu centra pārvietošanas, lai novērstu labvēlīgākās tiesas piekritības izvēli. Tomēr ir apšaubāms, vai šis mērķis tiktu efektīvi sasniegts.

5.           ietekmes analīze un risinājumu salīdzinājums

Saglabājot status quo, netiktu atrisinātas konstatētās problēmas, un abu problēmu kategoriju negatīvā ietekme turpinātos. Lai arī varētu sagaidīt zināmu dalībvalstu regulējuma konverģences līmeni dažās jomās, taču citās jomās problēmas, visdrīzāk, saasinātos.

A risinājumam salīdzinājumā ar pamatscenāriju ir vispārēja pozitīva ietekme. Ar to varētu efektīvi sasniegt politikas mērķus un risināt konstatētās problēmas, neiejaucoties valstu tiesību aktos vai politikā. Šis risinājums ekonomikas ziņā pozitīvi ietekmētu ieguldījumu drošību, vienotā tirgus darbību un uzņēmējdarbību. Tas uzlabotu stabilu uzņēmumu dzīvotspēju un saglabātu darbavietas. Nav pierādījumu par papildu ietekmi uz nodarbināto stāvokli darba devēja maksātnespējas gadījumā. Pastāvētu risks, ka otrās iespējas sniegšana parādniekiem ietekmētu citu uzņēmēju piekļuvi izdevīgiem kredītiem, taču to līdzsvaro mūsdienīgu, pastiprinātu un stingri uzraudzītu maksātnespējas shēmu efektivitāte. Iespējams arī risks, ka darbības jomas paplašināšana, lai regulu attiecinātu uz vairākām maksātnespējas shēmām, ietekmēs labvēlīgākās tiesas piekritības izvēli. Tomēr sanācijas veicināšana ir galvenais jaukta tipa procedūru un procedūru pirms maksātnespējas mērķis, un gūto labumu pastiprina efektīva procedūru koordinācija. Šis risinājums veicinātu otrās iespējas koncepcijas īstenošanu. Tiktu palielināta efektivitāte, godīgums un pārredzamība pārrobežu maksātnespējas procedūrās un atvieglota tiesu pieejamība.

Īstenojot A risinājumu, dalībvalstu iestādēm rastos papildu izdevumi saistībā ar maksātnespējas reģistriem un tiesnešu apmācību. Šos izdevumus atsver sabiedrības ieguvums, uzlabojoties pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitātei un kvalitātei.

A risinājums pozitīvi ietekmētu savstarpējo uzticību starp dalībvalstu tiesu iestādēm. Tajā tiktu saglabāts pašreizējais līdzsvars starp parādnieku un kreditoru, kā arī starp universālumu un teritorialitāti. Tomēr ar šo risinājumu netiktu novērsts viens no galvenajiem problēmu cēloņiem – nepilnības un atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju.

B risinājums, iespējams, ir efektīvāks par A risinājumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu un ieguvumiem ekonomikas un sociālajā jomā vienotajā tirgū. Tas palielinātu maksātnespējas procedūru efektivitāti un lietderību Eiropas Savienībā kopumā, tiktu radīti pilnīgi vispārējas sistēmas elementi, kas līdzīga dažām iezīmēm maksātnespējas regulējumā Savienoto Valstu 50 štatos – Savienoto Valstu Maksātnespējas likumā.

B risinājums precīzāk atbilstu Eiropas Parlamenta 2011. gada novembra rezolūcijai, kurā pausti ieteikumi Komisijai attiecībā uz maksātnespējas procedūru konkrētu aspektu saskaņošanu. Ieteikumi pamatojas uz to, ka iekšējais tirgus gūtu labumu no vienādiem noteikumiem un atšķirības valstu maksātnespējas tiesību aktos rada konkurences priekšrocības vai trūkumus un grūtības uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbību, un tas var kļūt par šķēršļiem veiksmīgai maksātnespējīgo uzņēmumu pārstrukturēšanai un veicināt labvēlīgākās tiesas piekritības izvēli.

Tomēr B risinājums būtiskāk ietekmētu valstu sistēmas. Ierosinātās izmaiņas ir ne tikai Maksātnespējas regulas atjaunināšana: to ieviešanai būtu nepieciešama padziļināta valstu maksātnespējas tiesību aktu salīdzinošā analīze, kas varētu kavēt tūlītēju B risinājuma īstenošanu. Tajā laikā problēmas turpinātu pastāvēt un pat varētu saasināties.

Tādēļ, kaut arī ir pierādījumi par labu B risinājumam, A risinājums šajā posmā šķiet proporcionālāks. Attiecīgi vēlamais risinājums maksātnespējas regulas pārskatīšanai ir A risinājums.

Tas, ka trūkst detalizētas, sistemātiskas statistikas par to maksātnespējas gadījumu skaitu un veidu, uz kuriem attiecas Maksātnespējas regula, ir trūkums, ko paredzēts labot ar pārskatītās regulas uzraudzības pasākumiem, kā minēts 8. iedaļā turpmāk, un kas apgrūtina precīzu, drošu novērtējumu veikšanu attiecībā uz pozitīvās ietekmes apjomu, kuru paredzēts panākt ar izvēlēto risinājumu. Toties ir svarīgi pierādījumi tam, ka izvēlētajā risinājumā paredzētā pieeja bankrotam un maksātnespējai, likvidācijas vietā dodot priekšroku pārstrukturēšanai un izvairoties radīt nevajadzīgus šķēršļus uzņēmējiem, kas vēlas "otro iespēju", var dot būtisku ekonomisko labumu. Šajā ietekmes novērtējumā jau minētie ESAO dati liecina, ka ražošanas uzņēmumu slēgšanas gadījumu skaits valstīs, kurās ir jaukta tipa procedūras un procedūras pirms maksātnespējas, ir par trešdaļu mazāks salīdzinājumā ar valstīm, kur tādu procedūru nav. Bažas, ka bankrotējušo uzņēmumu iespēju izveidot jaunu uzņēmumu atvieglošana veicinās negodīgu uzņēmējdarbību, šķiet, ir nedaudz pārspīlētas, jo ne vairāk kā 4–6 % no bankrotiem ir krāpnieciski, un sankcijas par krāpniecību izvēlētajā risinājumā netiek skartas.

6.           Uzraudzība un novērtēšana

Lai uzraudzītu grozītās regulas piemērošanu, Komisija regulāri sagatavos novērtējuma ziņojumus, pamatojoties uz apspriedēm ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un ārējiem ekspertiem. Komisija veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un, pārskatot Maksātnespējas regulu, noteiks, ka tām ir jāsniedz statistikas dati par Maksātnespējas regulas piemērošanu, jo īpaši sekundāro procedūru skaitu un to procedūru skaitu, kas attiecas uz uzņēmumu grupām.

[1]               E-tiesiskuma portāls ir paredzēts kā vienots kontaktpunkts tiesiskuma jomā, sniedzot informāciju un uzlabojot tiesu pieejamību visā ES.