Vispārīga informācija un institucionālais konteksts

Ar Lisabonas līgumu paredzēts izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (214. panta 5. punkts), lai ļautu Eiropas jauniešiem sniegt ieguldījumu ES humānās palīdzības pasākumos. Komisija 2010. gada novembrī pieņēma paziņojumu par Brīvprātīgo korpusu. Padomes secinājumus un Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju pieņēma 2011. gadā. Komisija ierosināja piešķirt 210 miljonus euro Brīvprātīgo korpusam nākamajā daudzgadu finanšu shēmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ieinteresētās personas, tostarp lielākās humānās palīdzības un brīvprātīgo organizācijas un dalībvalstis, ir nepārtraukti iesaistītas Brīvprātīgo korpusa izveidē kopš 2010. gada sākuma. Informācija un pieredze tika iegūta arī ārējos pētījumos/pārskatos, tematiskās konferencēs un sabiedriskā apspriešanā tiešsaistē.

Ieinteresētās personas atkārtoti uzsvēra, ka ir nepieciešams izveidot uz pieprasījumu un vajadzībām balstītu Brīvprātīgo korpusu, lai nodrošinātu reālu ietekmi uz saņēmējiem iedzīvotājiem. Brīvprātīgo korpusam būtu jārosina brīvprātīgos paust vērtības, kas ir Eiropas projekta pamatā, vienlaikus sniedzot humāno palīdzību un pielāgojot brīvprātīgo darbu tendencei šajā nozarē – paaugstināt profesionālismu. Dažas ieinteresētās personas arī ierosināja nodalīt mazāk kvalificētus jauniešus, nenosūtot tos uz humānās palīdzības operācijām, kur ir drošības problēmas, un pieredzējušus brīvprātīgos. Visbeidzot, tika uzsvērts, cik svarīga ir vietējo uzņemošo organizāciju spēja nodrošināt, ka brīvprātīgo ieguldījumam ir ilgtspējīga ietekme uz uzņemošajām kopienām.

Pamatojoties uz pārskatu un apspriešanās iznākumu un lai izmēģinātu dažas no iespējamajām turpmākā Brīvprātīgo korpusa iezīmēm, Komisija uzsāka izmēģinājuma projektu divās kārtās no 2011. līdz 2013. gadam. Pirmo izmēģinājuma projektos gūto pieredzi izmantoja šajā ietekmes novērtējumā.

Problēmas formulējums un subsidiaritāte

Saskaņā ar jaunākajiem datiem ES brīvprātīgo skaits pēdējo desmit gadu laikā aizvien vairāk palielinās. Eirobarometra aptaujas (2010. gads) liecina, ka solidaritāte un humānā palīdzība eiropiešiem ir joma, kurā brīvprātīgajam darbam ir vissvarīgākā nozīme, un 88 % eiropiešu atbalsta Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveidi. Lai arī 68 % iedzīvotāju ir dzirdējuši par ES finansējumu humānajai palīdzībai, tikai 30 % eiropiešu par to jūtas labi informēti. Turklāt, neraugoties uz palielināto pieprasījumu pēc brīvprātīgo darba trešās valstīs humānās palīdzības pasākumos, lielākā daļa brīvprātīgo, kas nosūtīti uz valstīm ārpus ES, ir iesaistīti ilgtermiņa attīstības sadarbības projektos, nevis humānās palīdzības pasākumos.

Kaut gan jau eksistē vairākas brīvprātīgo shēmas, aizvien ir būtiski trūkumi un nepilnības, kas kavē brīvprātīgo shēmu pilnīga potenciāla izmantošanu humānās palīdzības pasākumos. Sistemātiskas un strukturētas ES pieejas trūkums brīvprātīgo darbam, būtiskas atšķirības brīvprātīgo darba attīstības līmenī visās dalībvalstīs, kā arī brīvprātīgo darba ierobežotā pamanāmība kavē brīvprātīgo aktivitāšu pilnvērtīgu attīstību ES un ierobežo to cilvēku, kas labprātīgi vai dedzīgi vēlas sniegt ieguldījumu ES humānās palīdzības pasākumos, iesaisti brīvprātīgo darbā.

Ir noteiktas šādas specifiskas problēmas: i) strukturētas ES pieejas trūkums brīvprātīgo darbam, tostarp būtiskas atšķirības brīvprātīgo darba līmenī katrā dalībvalstī; ii) vājā pamanāmība attiecībā uz ES humānās palīdzības darbu un solidaritāti ar grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kas nozīmē ierobežotu informētību eiropiešu vidū un rada lielākas grūtības tiem, kas vēlas sniegt konkrētu ieguldījumu humānajā palīdzībā, tajā iesaistoties; iii) tādu saskaņotu apzināšanas un atlases mehānismu trūkums, kuri konsekventi būtu jālieto visās dalībvalstīs, kas tādējādi apgrūtina brīvprātīgo nosūtīšanas saskaņošanu ar pieprasījumu no organizācijām; iv) pietiekami kvalificētu brīvprātīgo trūkums humānajai palīdzībai, kas nozīmē, ka dažos apstākļos mazāk pieredzējušas nosūtošās organizācijas nosūta brīvprātīgos, kuriem trūkst minimālo prasmju vai informācijas par humānās palīdzības principiem; v) trūkumi, palielinot kapacitāti humānās palīdzības pasākumiem aizvien biežāku un apjomīgāku humanitāro krīžu un vērienīgākas humānās palīdzības vajadzību dēļ, kas ir iemesls, lai paaugstinātu kvalificētu brīvprātīgo skaitu, ko nodarbina krīzes situācijās, kur vietējās un starptautiskās palīdzības jaudas bieži vien ir pārslogotas; vi) uzņemošās organizācijas vājās spējas nodrošināt, ka brīvprātīgo ieguldījumi paliekoši ietekmē saņēmējus.

Iniciatīvas trūkums ES mērogā liegtu iespēju atrisināt iepriekšminētos jautājumus. Turklāt rīcības trūkums Savienības mērogā nebūtu saderīgs ar Lisabonas līgumu, kas paredz izveidot Brīvprātīgo korpusu.

Mērķi

Efektīvāk mobilizējot brīvprātīgo kapacitāti ES, var nodrošināt lietderīgu veidu, kā veidot ļoti pozitīvu ES tēlu pasaulē. Tas var veicināt interesi par Eiropas projektiem, lai atbalstītu humānās palīdzības pasākumus, tostarp humāna rakstura civilās aizsardzības pasākumus, ne tikai nosūtot vairāk brīvprātīgo, bet arī tos labāk sagatavojot. Tas var pastiprināt ieguvumus uzņemošajām kopienām un ietekmi uz pašiem brīvprātīgajiem, attīstot īpašas prasmes, kas ir svarīgas humānās palīdzības darba tirgū, kā arī dzīvē noderīgas prasmes, piemēram, personisko izturību un starpkultūru apziņu un izpratni.

Tādējādi Brīvprātīgā korpusa mērķis ir sniegt labumu nosūtošajām organizācijām, kopienām, kurām tas palīdz, brīvprātīgajiem un tādējādi ES kopumā. Šie apsvērumi ir izteikti šādos mērķos.

Vispārīgais mērķis

· Paust ES humānās vērtības un solidaritāti ar cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība, veicinot efektīvu un pamanāmu Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu kā lielāku ES ieguldījumu vispārējā kapacitātē, lai reaģētu uz humanitārajām krīzēm.

Konkrēti mērķi

Uzlabot Eiropas Savienības spējas nodrošināt humāno palīdzību Uzlabot brīvprātīgo prasmes un iemaņas un to darba apstākļus Veicināt ES humāno vērtību pamanāmību Veidot uzņemošo organizāciju spējas trešās valstīs Vairot saskanību/konsekvenci visās dalībvalstīs, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iespējas piedalīties humānās palīdzības pasākumos Stiprināt brīvprātīgo apzināšanas un atlases kritērijus

Darbības mērķis

· Izveidot sistēmu Eiropas pilsoņu kopīgiem ieguldījumiem ES humānās palīdzības pasākumos (Lisabonas līgums, 214. panta 5. punkts).

Politikas varianti

Ja netiks izveidots Brīvprātīgo korpuss (ES līmenī netiek veikti jauni pasākumi), var sagaidīt, ka brīvprātīgos iesaistīs galvenokārt ilgtermiņa attīstības sadarbībā un atsevišķas valsts brīvprātīgo shēmas un NVO turpinās piemērot savas apzināšanas un atlases metodes.

Šī situācija radītu neizmantotu brīvprātīgo potenciālu humānās palīdzības jomā arī tādēļ, ka NVO kopienā un valstu valdībās trūkst spēju izstrādāt un piedāvāt atbilstošas mācības. Šo iemeslu dēļ nosūtošās organizācijas turpinātu nosūtīt brīvprātīgos, kuriem ne vienmēr ir vajadzīgās prasmes, nenodrošinot nosūtījuma darbaspēka kvalitāti vai brīvprātīgo iesaistes faktisko ietekmi uz vietējām kopienām. Ietekme uz uzņemošajām organizācijām un vietējām kopienām arī būtu ierobežota un galu galā būtu atkarīga no uzņemošās organizācijas līdzekļiem, kas bieži vien ir ļoti niecīgi. 

Visbeidzot, ja ES mērogā netiktu veikti jauni pasākumi, ES pamanāmība netiktu uzlabota. Minēto iemeslu dēļ un ņemot vērā faktu, ka Lisabonas līgums paredz izveidot Brīvprātīgo korpusu (214. panta 5. punkts), turpmāk netiek apskatīts variants "Es līmenī netiek veikti jauni pasākumi".

Uzdevums ir izveidot korpusu tā, lai tas nodrošinātu vislabākos iespējamos ieguvumus (efektivitāti) ar optimālām izmaksām. Ir apzināti četri politikas varianti, pakāpeniski apvienojot dažādus "moduļus" (virkne pasākumu, kurus varētu atbalstīt).

Pirmais variants ietvertu 1) brīvprātīgo apzināšanas, atlases standartu izstrādi, lai godīgā veidā nodrošinātu piemērotāko brīvprātīgo ar pareizajām prasmēm piesaisti un atlasi, kā arī 2) sertifikācijas mehānismu izstrādi nosūtošajām organizācijām, kuri sniegtu pārbaudītas liecības, ka sertificētās organizācijas ievēro ES standartus.

Papildus jau pirmajā variantā ietvertajiem pasākumiem otrais variants ietvertu: 3) atbalstu brīvprātīgo mācībām, izmantojot humānās palīdzības organizāciju pieredzi, atziņas, kas gūtas izmēģinājuma projektos, kā arī Komisijas mācībās, kas organizētas civilās aizsardzības politikas ietvaros, 4) kvalificētu ES brīvprātīgo reģistra izveidi, kas ir pieejami iesaistei humānās palīdzības pasākumos, nodrošinot platformu piemērotu brīvprātīgo kandidātu ātrai apzināšanai un uzlabotu pieeju brīvprātīgo darba iespējām cilvēkiem visā ES, kā arī 5) standartu un sertifikācijas mehānismu izstrādi brīvprātīgo pārvaldībai uzņemošajās organizācijās, lai nodrošinātu, ka brīvprātīgo prasmes tiek pietiekami izmantotas par labu vietējām kopienām.

Trešais variants papildinātu otrajā variantā ietvertos pasākumus: 6) ES brīvprātīgo nosūtīšana uz trešām valstīm, ietverot mazāk pieredzējušu brīvprātīgo "nosūtīšanu mācību nolūkos" kā daļu no mācībām, ka arī "parastā" nosūtīšana humānās palīdzības projektos (īpaši koncentrējoties uz novēršanu/sagatavotību un atjaunošanas pasākumiem), 7) spēju veidošana uzņemošajās organizācijās, lai atbalstītu tādu standartu īstenošanu, kas izstrādāti saskaņā ar 5. moduli, un uzlabotu uzņemšanas iespējas, kā arī 8) ES humānās palīdzības brīvprātīgo tīkla izveide ar interaktīva tīkla tīmekļa vietnes starpniecību, ļaujot brīvprātīgajiem iesaistīties bez to nosūtīšanas darbā. To īstenotu esoša izpildaģentūra, kurai ir attiecīga pieredze ar brīvprātīgo programmām, un to atbilstoši uzraudzītu Komisija.

Visbeidzot, ceturtais variants atbalstītu to pašu pasākumu apvienojumu kā trešais variants (visi 8 moduļi), bet pieņemot, ka katru komponentu tieši pārvalda Eiropas Komisija, tostarp atlasi, mācības un nosūtīšanu darbā. Šāda pieeja brīvprātīgo nosūtīšanai varētu tikt organizēta vairākos veidos, tostarp i) piešķirot papildu cilvēkresursus Komisijas dienestos, ii) izmantojot esošu izpildaģentūru īstenošanas nolūkos (piemēram, Izglītības un kultūras ĞD izpildaģentūru EACEA), iii) izveidojot jaunu neatkarīgu ES Brīvprātīgo korpusa aģentūru. Ņemot vērā sagaidāmās papildu administratīvās izmaksas, ko radītu jaunas aģentūras izveide pašreizējā ekonomikas situācijā, un iespējamo dublēšanos ar esošajām iestādēm, šajā ietekmes novērtējumā šis variants nav turpmāk izskatīts.

Ietekmes analīze

Šajā ietekmes analīzē novērtētas katra varianta galvenās iespējamās ietekmes (arī ietekme uz dažādām iesaistītajām personām), apjoms, kādā katrs variants nodrošina konkrēto mērķu izpildi, kā arī īstenošanas izmaksu aplēses (efektivitātes novērtējums), pieņemot, ka tiesiskais regulējums tiks pieņemts pilnai īstenošanai no 2014. gada. Īstenošanas izmaksu aplēses ietver arī pārvaldības izmaksas, kuras tiek lēstas aptuveni 10 % apmērā no kopējā budžeta, ja pasākumus pārvalda Komisija, turpretim, ja pārvaldību uztic esošai izpildaģentūrai, izmaksas būtu aptuveni 8 %.

Pirmais variants

Pirmais variants radītu apstākļus brīvprātīgo atlases un mācību procesu lielākai pārredzamībai un konsekvencei visās dalībvalstīs un varētu iedrošināt nosūtošās organizācijas saskaņot savas pieejas. Tomēr ietekme un sinerģijas ir atkarīgas no standartu un sertifikācijas mehānismu piemērošanas līmeņa visās organizācijās. Attiecībā uz brīvprātīgajiem pirmais variants galvenokārt ļautu brīvprātīgajiem savā CV norādīt to, ka tie ir atlasīti/iesaistīti sertificētā organizācijā, un nodrošinātu augstāku zināšanu līmeni par to, ko sagaidīt no brīvprātīgo darba, iesaistoties dažādās organizācijās.

Ietekme uz ES pamanāmības veicināšanu ārpus ES būtu ļoti ierobežota sakarā ar to, ka šis variants neietver brīvprātīgo nosūtīšanu. Tā paša iemesla dēļ rastos tikai iespējama netieša ietekme uz vietējām kopienām un uzņemošajām organizācijām.

Tādējādi pirmajam variantam ir ierobežota ietekme uz mērķiem, atkarībā no standartu piemērošanas līmeņa un brīvprātīgo organizāciju vēlēšanās parakstīties uz sertifikācijas mehānismu.

Pirmā varianta īstenošanas izmaksas būtu aptuveni 3,5 miljoni euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Otrais variants

Tāpat kā pirmajā variantā, otrais variants nodrošinātu apstākļus, lai iespējami uzlabotu brīvprātīgo darbā pieņemšanas sistēmu. Turklāt nosūtošajām organizācijām būtu pieeja brīvprātīgajiem, kas ir piedalījušies visaptverošā mācību programmā, kas savukārt uzlabotu darbā nosūtāmo brīvprātīgo efektivitāti, samazinātu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības risku un atvieglotu brīvprātīgo uzraudzību un vadību uz vietas. Apmācītu brīvprātīgo reģistra izveide palīdzētu arī darbā pieņemšanas organizācijām apzināt piemērotus kandidātus.

Šis variants tieši veicina brīvprātīgo kvalifikāciju, piedāvājot mācības, un palielina to iespējas tikt nosūtītiem darbā. Mācības un reģistrs arī nodrošinātu ātrāku brīvprātīgo darba uzsākšanu, savukārt uzņemošo organizāciju standarti palīdzētu nosūtītajiem brīvprātīgajiem uzlabot savu ieguldījumu un palielinātu to gandarījumu par savu darbu. Otrajam variantam ir arī ietekme uz vietējām kopienām un uzņemošajām organizācijām un uz ES pamanāmību trešās valstīs tikai, ja darbā tiek nosūtīti apmācīti brīvprātīgie.

Kopumā otrais variants uzlabotu brīvprātīgo kvalifikāciju un radītu apstākļus efektīvākai nosūtīšanai darbā un lielākam brīvprātīgo ieguldījumam humānās palīdzības jomā. Tomēr nebūtu garantijas ne par to, vai brīvprātīgo iegūtās prasmes tiktu faktiski izmantotas vietējo iedzīvotāju labā, ne par to, vai trešās valstīs tiktu veicināta ES solidaritāte.

Otrā varianta īstenošanas izmaksas būtu 53 miljoni euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Trešais variants

Trešais variants papildinātu iepriekšējos variantus, atbalstot brīvprātīgo nosūtīšanu uz humānās palīdzības operācijām, uzlabojot vietējo uzņemošo organizāciju jaudu un izveidojot "ES humānās palīdzības brīvprātīgo tīklu".

Ierosinātā pieeja, saskaņā ar kuru esoša izpildaģentūra piemērotiem brīvprātīgajiem piedāvātu darbā nosūtīšanas iespējas humanitārajās organizācijās, nodrošinātu, ka Brīvprātīgo korpusam ir saikne ar galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajā nozarē. Komisija veiktu misijas uzraudzību vairākos veidos. Pirmkārt, tikai tie brīvprātīgie, kas ir izgājuši ES mācību kursu un ir iekļauti korpusa reģistrā, būtu tiesīgi piedalīties misijā. Tas nodrošinātu to, ka nosūtītie brīvprātīgie ir sagatavoti veikt vērtīgu ieguldījumu. Otrkārt, Komisija saglabātu kontroli, aģentūrai veicot uzraudzību, kas nodrošinātu izcilību un ES plašu pamanāmību misijas laikā. Treškārt, uzņemošajām organizācijām, kas uzņem brīvprātīgos, būtu jāizpilda ES standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 5. moduli.

Saiknes starp dažādajiem moduļiem un nosacījumiem, kas saistīti ar misijām, palīdzēs nodrošināt, ka Brīvprātīgo korpusa darbībām piemīt spēcīga ES identitāte.

Šis variants palīdzētu brīvprātīgajiem iegūt konkrētu darba pieredzi šajā nozarē un turpmāk uzlabot savu kvalifikāciju misijās, un tādējādi uzlabotu spējas gūt turpmāku pieredzi uz vietas un palielinātu turpmāka darba iespējas, kā arī palielinātu humānās palīdzības sektora kapacitāti. Tas arī rosinās ES pilsoņus, kas vēlas paust solidaritāti, iesaistīties brīvprātīgo darbā un veikt konkrētu ieguldījumu humānās palīdzības lietās (tostarp tādus pilsoņus, kuriem citā gadījumā būtu mazāk iespēju). ES humānās palīdzības brīvprātīgo tīkls arī radītu sadarbības tīkla iespējas tiem, kas vēlas sākt karjeru humānās palīdzības jomā. Visbeidzot, šis variants sniegtu ieguldījumus kultūras jomā, jo brīvprātīgajiem būtu iespēja uzzināt par dažādām kultūrām un dzīvesveidiem.

Brīvprātīgo korpusa tieša klātbūtne un atbalsts vietējām kopienām ir svarīgs un tiešs veids, kā paust ES solidaritāti un palielināt ES pamanāmību, īpaši, ja to apvieno ar pienācīgām mācībām, kas nodrošina, ka brīvprātīgie sniedz būtisku un pozitīvu ieguldījumu.

Trešais variants ne tikai uzlabotu brīvprātīgo sektoru un atbalstu brīvprātīgajiem Eiropā, bet arī ietveru vajadzīgos elementus, lai nodrošinātu, ka brīvprātīgie faktiski veicina humānās palīdzības sniegšanu trešās valstīs un tādējādi veicina humānās palīdzības vispārējo efektivitāti un kvalitāti.

Trešā varianta īstenošanas izmaksas būtu 210 miljoni euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Ceturtais variants

Fakts, ka katru šā varianta komponentu tieši pārvaldītu Komisija, nozīmētu sekojošo. Tas ietvertu tādu pašu Komisijas kontroles līmeni pār brīvprātīgo mācībām un reģistra izveidi kā noteikts trešajā variantā. Attiecībā uz nosūtīšanu darbā Komisija vai aģentūra kontrolētu to brīvprātīgo atlases un nosūtīšanas galīgo posmu, kuri pēc atlases posma tiktu iesaistīti humānās palīdzības projektos uz vietas. Ietekme, kāda Komisijai var būt uz ES pamanāmību un brīvprātīgo korpusa "reklamēšanu", būtu tāda pati, kāda noteikta trešajā variantā.

Ceturtais variants nozīmētu izmaiņas brīvprātīgajiem nodrošināmā finansiālā atbalsta pārvaldībā Brīvprātīgo korpusā salīdzinājumā ar palīdzības darbinieku nodarbināšanu, kurus patlaban finansē ar partneru palīdzību ES humānās palīdzības jomā. Pārmaiņas nozīmētu papildu administratīvās izmaksas Komisijai cilvēkresursu jomā. Sagaidāms, ka Komisijas dienestiem nebūtu tāds pats sviras efekts un potenciāls nosūtīt brīvprātīgos uz konkrētām vietām, un humānās palīdzības partnerorganizācijas, visticamāk, kopumā būs mazāk iesaistītas, kas varētu kavēt nosūtīšanas efektivitāti un varētu samazināt stimulu uzlabotai brīvprātīgo darba kvalitātei humānās palīdzības jomā. Lai to kompensētu, būtu ieteicams attīstīt stabilu iekšējās pārvaldības struktūru un ikdienas sadarbības pasākumus, lai nodrošinātu, ka Brīvprātīgo korpuss ir labi integrēts ES humānās palīdzības sniegšanas sistēmā. Šķiet, ka mērogs, kādā attīstītos Brīvprātīgo korpusa darbības, varētu būt mazāks, ja tiek īstenots ceturtais variants.

Vienlaikus ņemot vērā ierobežoto absorbcijas spēju, visticamāk, šis pārvaldības veids nenodrošinātu pieaugošu skaitu darbā nosūtīšanas iespēju. Mazāks darbā nosūtīšanas mērogs savukārt radītu ierobežotākus ieguvumus uzņemošajām kopienām un vispārējai jaudai nozarē. Turklāt tieša un centralizēta pārvaldība varētu pilsoņiem samazināt iespējas piekļūt ES brīvprātīgo darbam un tajā piedalīties.

Saglabājot ceturtā varianta īstenošanas izmaksas daudzgadu finanšu shēmas pieejamā budžeta robežās laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (210 miljoni euro), darbā nosūtīto brīvprātīgo būtu par 60 % mazāk.

Variantu salīdzinājums

Salīdzinot visus četrus politikas variantus, jāpatur prātā, ka šiem četriem variantiem ir pieaugošs vēriens vai darbības joma, t.i., no pirmā minimālistiskā varianta līdz apjomīgam un tieši pārvaldītam ceturtajam variantam. Variantu salīdzinājums veikts, novērtējot, cik lielākā mērā apjomīgāki varianti veicina konkrēto mērķu īstenošanu. Šo novērtējumu pēc tam var salīdzināt ar vērienīgāku variantu augstākām izmaksām. Dažādo variantu atšķirīgais apjoms arī rada dažādus riskus faktiskās īstenošanas laikā.

Turpmāk tabulā sniegts variantu salīdzinājuma kopsavilkums. Tas iegūts, izmantojot punktu sistēmu, kurā tiek piešķirti punkti +, ++ vai +++, kas nozīmē zemu, vidēju vai augstu pozitīvu ietekmi. Ņemiet vērā, ka daži punkti ir likti iekavās (), norādot, ka novērtējumi ir saistīti ar lielāku neskaidrību (arī saistīti ar apzinātajiem riskiem). Tabulā arī ietverti kopējo īstenošanas izmaksu rādītāji attiecībā uz četriem politikas variantiem, lai varētu veikt aptuvenu izmaksu lietderības novērtējumu.

|| Pamatscenārijs || Pirmais variants || Otrais variants || Trešais variants || Ceturtais variants

Konkrēti mērķi || || || || ||

Uzlabot Eiropas Savienības spējas nodrošināt humāno palīdzību || (+) || (+) || ++ || +++ || ++

Uzlabot brīvprātīgo prasmes un iemaņas un to darba apstākļus || (+) || (+) || ++ || +++ || ++

Veicināt ES humāno vērtību pamanāmību || (+) || (+) || + || +++ || +++

Vairot uzņemošo organizāciju spējas trešās valstīs || - || - || + || +++ || +++

Vairot saskanību visās dalībvalstīs, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iespējas piedalīties humānās palīdzības pasākumos || - || (+) || (++) || ++ || (+)

Stiprināt brīvprātīgo apzināšanas un atlases kritērijus || + || ++ || ++ || +++ || +++

Īstenošanas izmaksas 2014.-2020. g. || || 3 miljoni euro || 52 miljoni euro || 210 miljoni euro || 212 miljoni euro

Nosūtīto brīvprātīgo skaits || - || - || - || 9604 || 7045

Secināms, ka pirmajam variantam ir ierobežota ietekme uz mērķiem atkarībā no standartu piemērošanas līmeņa un brīvprātīgo organizāciju vēlēšanās parakstīties uz sertifikācijas mehānismu. Otrais variants uzlabotu brīvprātīgo kvalifikāciju un radītu apstākļus efektīvākai nosūtīšanai un lielākam brīvprātīgo ieguldījumam humānās palīdzības jomā. Tomēr nebūtu garantijas, ka brīvprātīgo iegūtās prasmes tiktu faktiski izmantotas vietējo iedzīvotāju labā. Trešais variants ne tikai uzlabotu brīvprātīgo sektoru un atbalstu brīvprātīgajiem Eiropā, bet arī ietvertu vajadzīgos elementus, lai nodrošinātu, ka brīvprātīgie faktiski veicina humānās palīdzības sniegšanu trešās valstīs un tādējādi veicina humānās palīdzības vispārējo efektivitāti un kvalitāti. Ceturtais variants nozīmētu augstākas izmaksas un ierobežotu darbā nosūtīšanas iespēju skaitu saistībā ar pārvaldības ierobežojumiem, un tiktu zaudētas iespējas, ko rada īstenošana, izmantojot partnerības pieeju.

Šo iemeslu dēļ vēlamais ir trešais variants.

Uzraudzības un novērtēšanas pasākumi

Uzraudzība

Pastāvīgas uzraudzības sistēma pārraudzīs programmas virzību tās mērķu sasniegšanā. Tās pamatā būs vairāki rādītāji, kurus konsekventi sastādīs un izmērīs īstenošanas iestāde.  Uzraudzības sistēma ļaus noteikt shēmas darbības mērķu sasnieguma līmeni, nodrošinās rādītājus attiecībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu un sniegs ievirzi programmas īstenošanas pielāgošanai, ņemot vērā gūto pieredzi.

Novērtējums

Trīs gadus pēc darbību faktiskās sākšanas tiks veikts shēmas vidusposma novērtējums. Programmas beigās ir paredzēts galīgais novērtējums. Papildu novērtējuma pētījums par shēmas konkrētiem aspektiem var tikt uzsākts jebkurā shēmas īstenošanas laikā, ja izrādīsies, ka ir jāpielāgo vai jāpārveido kāda shēmas daļa.