GLOSĀRIJS

Šajā ziņojumā rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošana atkarībā no teritorijas stāvokļa var ietvert divu veidu darbības:

a) atveseļošana — darbības, kas vērstas uz grunts stabilizēšanu un piesārņojuma novēršanu, kontroli, ierobežošanu vai samazināšanu augsnē, virszemes ūdeņos, gruntsūdeņos, augu valstī un ēkās, lai degradētā teritorija vairs neradītu būtisku apdraudējumu cilvēkiem vai videi, ņemot vērā tās pašreizējo un turpmāko apstiprināto izmantojumu;

b) labiekārtošana — darbības nepiesārņotā teritorijā vai pēc teritorijas atveseļošanas, lai sagatavotu zemi un ēkas to paredzamajam galīgajam izmantojumam. Labiekārtošana var ietvert veco ēku nojaukšanu, ainavas projektēšanu, zemes gabalu nodalīšanu un tādas pamata infrastruktūras ierīkošanu kā inženiertīkli un ceļi, un dažkārt arī būvdarbus.

Atjaunošana/atveseļošana/labiekārtošana. Darbības programma. Komisijas apstiprināta dalībvalsts ieguldījumu programma, kam piešķirti struktūrfondu līdzekļi, kurā uzskaitītas saskaņotas prioritātes un kas aptver daudzgadu pasākumus.

Degradēta teritorija. Teritorija, kuras stāvokli ietekmējis tās iepriekšējais izmantojums (šajā ziņojumā — rūpnieciskām vai militārām vajadzībām) vai apkārtējās zemes iepriekšējais izmantojums; kura ir pamesta vai maz izmantota un kurai vajadzīga iejaukšanās, lai to atkal varētu lietderīgi izmantot. Tā var būt un var arī nebūt piesārņota.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Finanšu instruments, kas izveidots, lai veicinātu ES reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju. ERAF intervences galvenokārt īsteno ar darbības programmām, kurās ir ietverti daudzi projekti.

Eiropas rūpnieciski piesārņotās zemes tīkls (NICOLE). Piesārņotās zemes apsaimniekošanas forums Eiropā. Foruma mērķis ir veicināt sadarbību starp nozares pārstāvjiem, zinātniskajām aprindām un pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājot un pielietojot ilgtspējīgas tehnoloģijas, lai apsaimniekotu rūpnieciskās un komerciālās darbības rezultātā piesārņoto zemi. Sākotnēji ES atbalstīja NICOLE Ceturtās pētniecības pamatprogrammas ietvaros.

EVA — Eiropas Vides aģentūra. EVA locekles ir visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija.

Finansējuma deficīta metode. Metode, kuras mērķis ir nodrošināt, ka projektiem, kas rada ieņēmumus, tiek piešķirti tikai vajadzīgie publiskie resursi, tādējādi izvairoties no nepamatoti pārmērīgas finansēšanas. Dotācija nedrīkst pārsniegt starpību starp projekta diskontētajām izmaksām un diskontētajiem tīrajiem ieņēmumiem.

Kohēzijas fonds (KF). Finanšu instruments, kas izveidots ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanai un ar kura palīdzību finansē vides un transporta projektus dalībvalstīs, kurās NKP uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja

Lielais projekts. Projekts, kura īstenošanai tiek pieprasīts ERAF vai KF līdzfinansējums un kura kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus EUR. Šādi projekti parasti ietver plašu būvdarbu, darbību vai pakalpojumu kopumu ar nolūku veikt vienotu un konkrētu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi.

Neapbūvēta teritorija. Neapbūvēts zemes gabals pilsētā vai lauku apvidū, ko izmanto lauksaimniecībā vai ainavu plānošanā vai atstāj dabiskā stāvoklī.

Piesārņota teritorija. Teritorija, kurā ir konstatēta cilvēka darbības izraisīta bīstamu vielu klātbūtne tādā līmenī, kas liecina, ka tās rada būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi. Šādu apdraudējumu novērtē, ņemot vērā zemes pašreizējo un turpmāko apstiprināto izmantojumu. Visbiežāk sastopamās piesārņotu teritoriju kategorijas ir degradētas rūpnieciskas un militāras teritorijas, poligoni un lauksaimniecības zeme.

Plānošanas periods Daudzgadu shēma, kurā plāno un īsteno struktūrfondu un Kohēzijas fonda izdevumus.

Publiskā un privātā partnerība. Publiskajam un privātajam sektoram kopīga struktūra, kas izveidota atjaunošanas darbu veikšanai.

Saņēmējs. Publiska vai privāta juridiska persona, kas saņem ERAF vai KF atbalstu, lai atjaunotu kādu degradētu teritoriju (dažkārt arī "iniciators" vai šajā ziņojumā arī "attīstītājs"). Pēc teritorijas atjaunošanas saņēmējs attiecīgos zemes gabalus vai ēkas bieži vien pārdod vai izīrē ieguldītājiem.

Struktūrpasākumi. Šajā ziņojumā — Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda intervences.

Tīkls "Saskaņota rīcība degradētu teritoriju un ekonomikas atjaunošanai" (CABERNET): Eiropas ekspertu tīkls, kas risina ar degradētu teritoriju atjaunošanu saistītus jautājumus. Tīkla mērķis ir uzlabot degradētu teritoriju atjaunošanu ilgtspējīgas attīstības kontekstā, daloties pieredzē, kas gūta visā Eiropā, un nodrošinot jaunus instrumentus un pārvaldības stratēģijas, kā arī saskaņotu pētniecības darbību struktūru. Sākotnēji ES atbalstīja CABERNET Piektās pētniecības pamatprogrammas ietvaros.

Vadošā iestāde. Valsts, reģionālā vai vietējā pārvaldības iestāde vai publiska vai privāta struktūra, ko dalībvalsts norīko darbības programmas vadīšanai.

KOPSAVILKUMS

I. Pēdējās desmitgadēs aizvien biežāk kļuvušas pieejamas pamestas rūpnieciskas un militāras teritorijas (tā dēvētās "degradētās teritorijas"). To skaits Eiropā tiek lēsts no dažiem simtiem mazākās dalībvalstīs līdz dažiem simtiem tūkstošu lielākās dalībvalstīs ar bagātu rūpniecības vēsturi. Daudzas degradētās teritorijas ir piesārņotas. Ar ES struktūrpasākumiem tiek veicināta degradētu teritoriju atjaunošana un atkārtota izmantošana, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi un ierobežotu pilsētu izplešanos.

II. Revīzijas gaitā Palāta vērtēja, vai tika sasniegti projektu mērķi, vai ES atbalsts tika plānots, pamatojoties uz stingriem kritērijiem, un vai rezultāti tika sasniegti ar zemākajām izmaksām no ES budžeta. Palāta uz vietas pārbaudīja 27 atjaunošanas projektu darbības rezultātus un pārskatīja dalībvalstu degradēto teritoriju atjaunošanas instrumentus, kas ir konkrētu līdzfinansēto intervenču pamatā.

III. Palāta secināja, ka

a) atveseļošanas darbu rezultāti ne vienmēr ir pienācīgi apstiprināti un ka pastāv liela atšķirība starp dažādu valstu augsnes piesārņojuma skrīninga vērtībām. Lai gan vairākumā gadījumu projektu mērķi fizisko tiešo rezultātu ziņā ir sasniegti, labiekārtoto zemes īpašumu un ēku plānotais izmantojums daudzviet nav īstenots un radīto darbavietu skaits ir mazāks, nekā gaidīts. Pieticīgos rezultātus palīdz izskaidrot divi galvenie faktori: ekonomikas lejupslīde un tādas padziļinātas tirgus analīzes trūkums, kurā būtu pamatota teritoriju attīstība, kā arī tas, ka šāda analīze netika ņemta vērā. Visiem projektiem ir raksturīgi daži būtiski parametri, kas veicina to ilgtspēju ilgākā termiņā, bet tikai divas trešdaļas no tiem ir iekļautas integrētās attīstības plānā;

b) degradēto teritoriju politiku visās dalībvalstīs galvenokārt īsteno ar vietējiem plānošanas instrumentiem, kas atbalsta dažu svarīgāko labākās prakses paņēmienu izmantošanu, proti, degradētu teritoriju atjaunošanu, nevis neapbūvētu teritoriju attīstīšanu, savukārt degradētu teritoriju pagaidu izmantošanu tie atbalsta reti. Taču prioritāšu noteikšanu sarežģī tas, ka nav izveidoti pilnīgi un atbilstoši degradēto teritoriju reģistri, kuros būtu ietvertas arī piesārņotās teritorijas. Struktūrfondu regulas neprasa integrētas attīstības plānu, un degradēto teritoriju atkārtota izmantošana (neapbūvēto teritoriju attīstīšanas vietā) netiek pienācīgi atbalstīta;

c) rezultātus varēja sasniegt ar zemākām izmaksām no valstu un ES budžetiem, jo attiecībā uz deviņiem projektiem dotācijas netika pamatotas ar ieņēmumu novērtējumu, savukārt pusē projektu, kuru ieņēmumus novērtēja, tika konstatētas nepilnības. Ar valstu un ES līdzekļiem tika segta arī daļa vides atveseļošanas izmaksu, jo princips "piesārņotājs maksā" netika pilnībā ievērots un atsevišķi valsts atbalsta noteikumi tika ignorēti. Saskaņā ar struktūrfondu regulām un īpašiem nosacījumiem dotāciju lēmumos atjaunošanas projektiem nav paredzēta pienācīga iespēja atgūt publisko atbalstu, ja projektu radītie ieņēmumi ir lielāki, nekā gaidīts.

IV. Palāta iesaka:

a) dalībvalstīm lūgt, lai projektu iniciatori veic tirgus analīzi un apsver attiecīgās iespējas degradēto teritoriju izmantošanai nākotnē. Tām būtu jāpieprasa, lai degradēto teritoriju atjaunošanas projekti tiktu iekļauti integrētās attīstības plānā un lai kompetenta iestāde vai akreditēta organizācija apstiprinātu atveseļošanas rezultātus;

b) dalībvalstīm apsvērt degradēto teritoriju atjaunošanas stratēģiju izstrādi ar skaidri noteiktiem mērķiem; izvairīties no neapbūvēto teritoriju izmantošanas, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, pretējā gadījumā pieprasot kompensācijas pasākumu piemērošanu; apsvērt pasākumus attiecībā uz privātā īpašumā esošām problemātiskām teritorijām, ja to īpašnieks neveic vajadzīgās darbības; apsvērt biežāku atjaunoto teritoriju pagaidu izmantošanu neapbūvētā veidā un degradēto un piesārņoto teritoriju reģistru izveidi, kuros būtu ietverta pietiekama standartizēta informācija, lai noteiktu prioritārās intervences;

c) dalībvalstīm padziļināti novērtēt katra projekta finansējuma deficītu. Tām būtu jāpieprasa principa "piesārņotājs maksā" piemērošana kā nosacījums ES finansējuma piešķiršanai. Tām būtu jāpiemēro ar Komisiju saskaņotie valsts atbalsta shēmu noteikumi. Dalībvalstīm jāiekļauj atmaksāšanas prasība visos dotāciju lēmumos par atjaunošanas projektiem, lai tām būtu iespēja atkārtoti izvērtēt projektu finansiālos rezultātus, ņemot vērā attīstības gaitu ilgākā laikposmā (tie varētu būt 15 gadi), un lai gadījumos, kad projektu radītie ieņēmumi ir lielāki, nekā gaidīts, varētu atgūt visu dotāciju vai daļu no tās. Komisijai jāpārbauda, kā šī atmaksāšanas prasība ir piemērota;

d) Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un uz zinātnisku pierādījumu un labākās prakses pamata ierosināt ES standartus piesārņotu vietu noteikšanai un tam, cik nopietnus draudus videi un veselībai šīs vietas rada, kā arī metodes, ar kurām noteikt atveseļošanas standartus konkrētajai vietai, ņemot vērā šīs vietas galīgo izlietojumu. Komisijai jāsekmē integrētas attīstības pieejas piemērošana, prasot, lai līdzfinansētie degradēto teritoriju atjaunošanas projekti tiktu iekļauti integrētas attīstības plānā;

e) Komisija un dalībvalstis atbalsta labākās prakses piemērošanu degradētu teritoriju atjaunošanai un dod priekšroku degradētu teritoriju atjaunošanai, nevis neapbūvētu teritoriju izmantošanai.

+++++ TIFF +++++

IEVADS

DEGRADĒTĀS TERITORIJAS EIROPAS SAVIENĪBĀ

1. Pēdējās desmitgadēs aizvien biežāk kļuvušas pieejamas pamestas rūpnieciskas un militāras teritorijas (tā dēvētās "degradētās teritorijas"). To skaits Eiropā tiek lēsts no dažiem simtiem mazākās dalībvalstīs ar nelielu industriālo mantojumu līdz dažiem simtiem tūkstošu lielākās dalībvalstīs ar bagātu rūpniecības vēsturi [1]. Šīs teritorijas parasti atrodas reģionos un pilsētās, kur vērojama ekonomikas un sociālā lejupslīde. Degradētu rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošanai ir ievērojama ietekme uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu.

+++++ TIFF +++++

2. fotoattēls. Attīroša šķidruma ievadīšana pa cauruli piesārņotā zemē tēraudlietuves teritorijā (Dunaūjvāroša, Ungārija)

2. Daudzas degradētās teritorijas ir piesārņotas, un šā vēstures mantojuma attīrīšanai būs nepieciešama saskaņota rīcība vēl turpmākos gadu desmitus. Eiropas Vides aģentūra (EVA) lēš, ka piesārņoto teritoriju skaits ir 250000 un to iespējami piesārņoto teritoriju skaits, par kurām jāveic izpēte, lai noteiktu, vai tām nepieciešama atveseļošana, ir trīs miljoni. Aptuveni 70 % gadījumu piesārņojumu radījusi militāra vai rūpnieciska darbība [2].

3. Atjaunojot degradētās teritorijas, iespējami dažādi sasniegumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību, sabiedriskajām vietām vai rezerves zemi. Saimnieciskās darbības gadījumā labiekārtošana ietver ēku būvniecību vai zemes gabalu sagatavošanu pārdošanai ieguldītājiem. To var izdarīt projekta attīstītājs, kas var būt gan privāta, gan arī publiska juridiska persona. Jaunas darbavietas var radīt tikai saimniecisko darbību norise (sk. 1. attēlu).

ES INTERVENCES DEGRADĒTU RŪPNIECISKU UN MILITĀRU TERITORIJU ATJAUNOŠANAI

4. Atjaunošana tiek aplūkota kā viena no dalībvalstu vides politikas un teritoriālās attīstības dimensijām.

1. ATTĒLS

RŪPNIECISKU UN MILITĀRU TERITORIJU ATJAUNOŠANAS DARBĪBAS UN IESPĒJAMIE SASNIEGUMI

+++++ TIFF +++++

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

5. Uz teritorijām, kuru problēma ir piesārņojums, īpaši attiecas ES direktīvas vides jomā. Šīs direktīvas ir vērstas uz piesārņojuma novēršanu [3] un virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu pārvaldību un kontroli [4].

6. Kohēzijas politika atbalsta integrētās attīstības pieeju un degradētu teritoriju atkārtotu izmantošanu, nevis neapbūvētu teritoriju attīstīšanu [5].

+++++ TIFF +++++

3. fotoattēls. Sagatavošanās jaunu būvju celtniecībai bijušajā spēkstacijā (Lodza, Polija)

ES STRUKTŪRPASĀKUMI DEGRADĒTU TERITORIJU ATJAUNOŠANAS LĪDZFINANSĒŠANAI

7. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) var līdzfinansēt degradētu teritoriju atjaunošanu atbilstīgajos dalībvalstu reģionos. Turpmāk šajā ziņojumā abi fondi saukti par struktūrpasākumiem. Atbalsts var sasniegt 85 % no konkrētā projekta attiecināmajiem izdevumiem [6].

8. Kopējais finansējums, kas piešķirts degradētu teritoriju atjaunošanai abos revīzijā aplūkotajos periodos, un attiecīgās galvenās dalībvalstis ir norādītas 1. tabulā. Pilnīgs pārskats par finansējumu sadalījumā pa dalībvalstīm ir sniegts I pielikumā.

9. Līdzfinansētie projekti attiecas uz dažādām atjaunošanas darbībām:

nestabilas un piesārņotas zemes atveseļošana (sk. 2. un 9. fotoattēlu),

teritoriju labiekārtošana [7] (sk. 7. fotoattēlu)

vai piesārņoto degradēto teritoriju pilnīga atjaunošana, veicot gan atveseļošanas, gan arī labiekārtošanas pasākumus (sk. 1., 3., 4., 5., 6., 8. un 10. fotoattēlu).

1. TABULA

DEGRADĒTU TERITORIJU ATJAUNOŠANAI PIEŠĶIRTAIS FINANSĒJUMS UN ATTIECĪGĀS GALVENĀS DALĪBVALSTIS

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz Komisijas savāktajiem datiem.

| 2000.–2006. gads | 2007.–2013. gads |

Piešķirtais finansējums | 2,3 miljardi EUR | 3,4 miljardi EUR |

Galvenie saņēmēji | Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija | Ungārija, Čehijas Republika, Vācija, Rumānija, Itālija, Polija |

10. Līdzfinansētos projektus, kas ir darbības programmu daļa, īsteno saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, Komisijai uzņemoties galīgo atbildību par ES budžeta izpildi [8], proti:

a) Komisija apspriež un apstiprina dalībvalstu ierosinātās programmas un piešķir līdzekļus;

b) dalībvalstis/reģioni nodrošina programmu pārvaldību un tās īsteno, veicot projektu atlasi, kontroli un novērtēšanu;

c) Komisija ir iesaistīta programmu uzraudzībā, tā sedz un apmaksā apstiprinātos izdevumus un pārbauda kontroles sistēmas.

11. Plānošanas periodā no 2000. līdz 2006. gadam Komisija veica īpašu apstiprināšanas procedūru attiecībā uz Kohēzijas fonda un ERAF lielajiem projektiem (projektiem, kuru kopējās izmaksas pārsniedza 50 miljonus EUR). Attiecībā uz plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam Komisijai jāapstiprina tikai tie projekti, kuru izmaksas pārsniedz 50 miljonus EUR [9].

12. Liela nozīme rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošanā ir diviem Komisijas ģenerāldirektorātiem:

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD atbild par ES reģionālās politikas budžetu, no kura tiek līdzfinansēta rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošana;

Vides ĢD atbild par ES vides politiku. Tam jāuzrauga, kā tiek īstenoti un sasniegti attiecīgajās direktīvās noteiktie konkrētie mērķi, un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD ar Vides ĢD apspriežas par darbības programmu priekšlikumu un lielo projektu kvalitāti [10].

REVĪZIJAS TVĒRUMS UN MĒRĶI

13. Revīzijas galvenais mērķis bija novērtēt, vai ar ES struktūrpasākumiem ir veiksmīgi atbalstīta degradētu rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošana.

14. Palāta novērtēja, vai

tika sasniegti ES līdzfinansēto atjaunošanas projektu mērķi;

ES atbalsts rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošanai tika plānots, pamatojoties uz stingriem kritērijiem;

rezultāti tika sasniegti ar zemākajām izmaksām no ES budžeta.

15. Revīziju veica no 2011. gada marta līdz decembrim Komisijā un piecās dalībvalstīs, kurās bija vislielākie izdevumi saistībā ar projektiem, kas finansēti 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Šīs dalībvalstis ir Vācija, Apvienotā Karaliste, Ungārija, Polija un Čehijas Republika.

16. Tika pārbaudīti 27 izraudzīti projekti, kuru kopējā ES līdzfinansējuma vērtība bija 231 miljons EUR (sk. II pielikumu):

četri no šiem 27 projektiem ietvēra tikai atveseļošanas darbības, seši — tikai labiekārtošanas darbības, un 17 — gan atveseļošanas, gan labiekārtošanas darbības;

23 no šiem 27 projektiem mērķis bija darbavietu radīšana;

revīzijai par 2000.–2006. gadu tika atlasīti tikai 22 jau pabeigtie projekti, savukārt attiecībā uz 2007.–2013. gadu atlasē tika ietverti joprojām īstenošanā esošie projekti (pieci projekti) [11];

22 ERAF projektus apstiprināja vadošās iestādes dalībvalsts līmenī, bet pārējos piecus (četrus lielus ERAF projektus un vienu KF projektu) — arī Komisija.

+++++ TIFF +++++

4. fotoattēls. Ceļu un inženierkomunikāciju izbūve bijušajā akmeņogļu izdedžu grēdu teritorijā (Javorzno, Polija)

17. Projektu dokumentus caurlūkoja Komisija, attiecīgās darbības programmas vadošās iestādes un saņēmēji. Revīzijas grupa izjautāja Komisijas pārstāvjus, par teritoriālo attīstību atbildīgo reģionālo un vietējo iestāžu amatpersonas un par izraudzīto atveseļošanas un labiekārtošanas projektu plānošanu un īstenošanu atbildīgo valsts vai privāto uzņēmumu pārstāvjus.

APSVĒRUMI

VAI ES LĪDZFINANSĒTO ATJAUNOŠANAS PROJEKTU MĒRĶI IR SASNIEGTI?

18. Atjaunošanas sasniegumus var izmērīt pēc tiešo rezultātu rādītājiem, kas atspoguļo fiziskos sasniegumus, un koprezultātu rādītājiem, kuriem būtu jāatspoguļo, cik lielā mērā ir apmierinātas ar projekta palīdzību risināmās vajadzības [12].

19. Pastāv vispārpieņemti labākās prakses paņēmieni [13], kas pozitīvi ietekmē atjaunotās teritorijas ilgtspēju un tās ilgtermiņa sasniegumus, proti:

atsārņošanas darbu apstiprināšana, ko veic kompetenta iestāde vai akreditēta organizācija;

teritoriālās plānošanas noteikumu ievērošana attiecīgajā reģionā;

integrētās attīstības plāna izstrāde, pievēršoties konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri vairāk iederas teritorijas sociālekonomiskajā kontekstā, ņemot vērā konkrētas zināšanu jomas, pieejamās prasmes un sakarus ar vietējām pētniecības vai augstākās izglītības iestādēm; šajos plānos būtu jāparedz arī dzīvokļu celtniecība, transporta attīstība un atpūtas vietu ierīkošana, lai uzlabotu teritorijas pievilcību un veicinātu vietējo iedzīvotāju nodarbinātību;

atbilstoša teritorijas uzturēšana (pievedceļi, sabiedriskais transports, elektroapgāde, ūdensapgāde, kanalizācijas sistēma, platjoslas savienojums u. c.).

20. Var teikt, ka tās atjaunošanas darbības, kuras projekta iniciators ir apņēmies veikt pats, ir endogēnas, jo šie faktori principā paliek viņa tiešās ietekmes sfērā. Tomēr ir daudzi citi faktori, kas būtiski ietekmē rezultātu sasniegšanu, piemēram, vispārējie ekonomiskie apstākļi [14]. Šie eksogēnie faktori var arī neatrasties iniciatora tiešās ietekmes sfērā.

21. Attiecībā uz izraudzītajiem projektiem Palāta pārbaudīja, vai

a) atsārņošanas darbus bija apstiprinājusi kompetenta iestāde gadījumos, kad atsārņošana bija jāveic;

b) tika sasniegti projektu mērķi, jo īpaši attiecībā uz darbavietu radīšanu, ja šāds mērķis bija izvirzīts;

c) projektos tika demonstrēta labākā prakse, veicinot to rezultātu ilgtspēju.

+++++ TIFF +++++

5. fotoattēls. Pilsētas parks bijušās akumulatoru rūpnīcas teritorijā, kur veikti atsārņošanas darbi un iekārtots parka aprīkojums (Marcali, Ungārija)

ATVESEĻOŠANAS REZULTĀTI NE VIENMĒR IR PIENĀCĪGI APSTIPRINĀTI

22. Sasniegto atsārņošanas un grunts stabilizēšanas rezultātu apstiprināšana ir svarīgs faktors, kas garantē — jo īpaši potenciālajiem ieguldītājiem —, ka netiek apdraudēta vide un veselība, kā arī labākā prakse, kas veicina atjaunotās teritorijas ilgtspēju.

23. Revīzijas laikā darbi bija pabeigti 17 gadījumos no 21 revidētā projekta, kas ietvēra atveseļošanas darbības:

deviņos no šiem pabeigtajiem projektiem darbus uzraudzīja vai apstiprināja attiecīgā reģiona vides vai ieguves rūpniecības iestāde, savukārt

pārējos astoņos projektos šādas iestādes nekādu uzraudzību vai apstiprināšanu neveica.

24. Piesārņoto teritoriju identificēšana, atveseļošanas mērķu noteikšana un uzraudzība tiek veikta dalībvalsts līmenī. Pastāv liela atšķirība starp dažādu valstu augsnes piesārņojuma skrīninga vērtībām [15], jo īpaši attiecībā uz aplūkoto piesārņojošo vielu līmeni un skaitu. ES līmenī nav standartu, kas nosaka, vai teritorija rada būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai un augsnei vai ūdenim. Apmeklētajām dalībvalstīm ir sava metodika sasniedzamo atveseļošanas vērtību noteikšanai, bet ES līmenī šādas standarta metodikas nav. ES līmenī nav arī procedūru attiecībā uz atveseļošanas darbu pareizas izpildes kontroli.

25. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai [16], dalībvalstīm savā teritorijā ir jānosaka piesārņotās vietas, jāievieš metode, lai noteiktu, vai teritorija ir piesārņota, un jānodrošina piesārņoto teritoriju atveseļošana [17]. Šo priekšlikumu joprojām izskata Padomē. Vairāki eksperti uzskata, ka saskaņošanai var būt labvēlīga ietekme.

VAIRUMĀ GADĪJUMU PROJEKTU MĒRĶI FIZISKO TIEŠO REZULTĀTU ZIŅĀ IR SASNIEGTI, TAČU LABIEKĀRTOTO ZEMES ĪPAŠUMU UN ĒKU PLĀNOTAIS IZMANTOJUMS DAUDZVIET VĒL NAV ĪSTENOTS

26. No revīzijas vajadzībām pārbaudītajiem 27 projektiem 22 ir pabeigti. No šiem 22 pabeigtajiem projektiem

18 gadījumos tika pilnībā sasniegti projektu mērķi saistībā ar ēku nojaukšanu, zemes attīrīšanu, ainavas projektēšanu, pamata infrastruktūras ierīkošanu un ēku būvniecību, ko veic projekta iniciators;

četros projektos tika sasniegti 90–100 % no sagaidāmajiem tiešajiem rezultātiem.

27. Attiecībā uz tiem 13 revidētajiem projektiem, kuru iniciatora mērķis bija atbilstošos zemes gabalus līdz 2011. gada vidum sagatavot pārdošanai potenciālajiem ieguldītājiem (skatīt 3. punktu), vidēji tikai 25 % šo zemes gabalu tika uzbūvētas rūpniecības un biroju ēkas [18]. Šo ēku izmantojuma koeficients bija 89 %.

28. Piecu projektu iniciatori ir uzbūvējuši ekspluatācijai gatavas ēkas. Šo ēku vidējais izmantojuma koeficients bija 76 %.

29. To attīstības projektu, kuru mērķis bija ēku izīrēšana iespējamajiem lietotājiem, izmantojuma koeficients bija zemāks nekā pasūtījuma projektiem, kas paredzēti konkrētam galīgajam izmantojumam, tādiem kā rūpniecības projekts vai tehnoloģiju parks, kas plānots pirms atjaunošanas projekta uzsākšanas. Šādi attīstības projekti iespējamajiem lietotājiem ir vairāk atkarīgi no vispārējās ekonomiskās situācijas un publiskā finansējuma pieejamības (sk. 1. izcēlumu un 6. fotoattēlu).

+++++ TIFF +++++

1. IZCĒLUMS

PIEMĒRS ATTĪSTĪBAS PROJEKTAM, KURA MĒRĶIS BIJA ĒKU IZĪRĒŠANA IESPĒJAMAJIEM LIETOTĀJIEM

Darbi bijušajā rūpniecības ostā (Berova Fernesā, Apvienotā Karaliste) ietvēra 23 ha lielas teritorijas atjaunošanu, lai uzbūvētu uzņēmējdarbības parku maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2010. gadā darbi tika apturēti, jo, tā kā nebija noslēgts līgums ar valsts vai privātu galalietotāju, kas veic rūpniecisko darbību vai komercdarbību, attīstības projekta pabeigšanai nebija pieejami valsts līdzekļi. Revīzijas apmeklējuma laikā teritorijā vēl nebija uzcelta neviena ēka.

30. Attiecībā uz šīs revīzijas vajadzībām pārbaudītajiem projektiem pastāv vairāki faktori, kas palīdz izskaidrot samērā zemos būvniecības rādītājus uz atjaunoto degradēto teritoriju zemes; viens no tiem ir ekonomikas lejupslīde kopš 2008. gada. Šie faktori ietver:

dažu atjaunošanas projektu apstiprināšanu bez padziļinātas tirgus analīzes, kurā būtu pamatota jaunu rūpniecības un biroju ēku celtniecība (sk. 2. izcēlumu);

ja arī tirgus analīze bija veikta, tad tās secinājumiem netika veltīta pietiekama uzmanība, jo īpaši attiecībā uz konkurences risku starp vairākām viena apgabala teritorijām vai uz attīstības projektu neatbilstību vietējiem sociālekonomiskajiem apstākļiem (sk. 3. izcēlumu).

2. IZCĒLUMS

ATJAUNOTO TERITORIJU PIEMĒRI, KURĀS GAIDĪTĀ TIRGUS AKTIVITĀTE NETIKA SASNIEGTA

Bijušajā naftas pārstrādes rūpnīcā (Braunsbedra, Vācija), kur teritorijas atjaunošanu sāka 2002. gadā, ieguldītāji iegādājās 50 % no kopējās atjaunotās platības, un bijušajā metālapstrādes rūpnīcā (Halle, Vācija), kur atjaunošanu sāka 2003. gadā, tie bija 11 %. Abos gadījumos, kad tika pieņemts sākotnējais lēmums par dotāciju piešķiršanu, projekta iniciatoram bija jāpierāda, ka ieguldītāji jau ir izrādījuši interesi par būtisku atjaunotās teritorijas daļu. Tomēr, lai gan vadošā iestāde paļāvās uz iniciatora apgalvojumiem attiecībā uz šādu interesi, tā nebija noteikusi precīzus kritērijus, kā šā priekšnosacījuma izpildi pārbaudīt.

3. IZCĒLUMS

TĀDU PROJEKTU PIEMĒRI, KUROS TIRGUS ANALĪZES REZULTĀTIEM NETIKA VELTĪTA PIETIEKAMA UZMANĪBA

Saskaņā ar projektu bijušās metālapstrādes rūpnīcas teritorijā (Bārnslija, Apvienotā Karaliste) bija paredzēts uzbūvēt daudzstāvu biroju torni, kura izmantojamā platība būtu 10750 m2. Projektu apstiprināja, lai gan saskaņā ar tirgus analīzes rezultātiem pieprasījuma pēc šāda veida ēkām nebija. Būvniecība tika pabeigta līdz 2008. gada beigām, bet tad izrādījās, ka biroja telpas būs grūti izīrēt. 2010. gada augustā projekta iniciators biroju ēku pārdeva pašvaldībai. Līdz 2011. gada martam bija aizņemti tikai divi no sešiem stāviem.

Attīstības projekts bijušajā tēraudlietuvē (Dortmunde, Vācija) ietvēra tehnoloģiju parka būvniecību un citus labiekārtošanas darbus. Projekta dokumentos, kas sākotnējai izvērtēšanai tikai iesniegti vadošajai iestādei un Komisijai, bija uzsvērtas tādas problēmas kā attālums līdz universitātei, konkurence ar citām darījumu vietām šajā pilsētā un pastiprinātas uzmanības pievēršana informācijas un mikrosistēmu tehnoloģijām — nozarēm, kas saskaras ar izaugsmes tempu palēnināšanos. No 2005. līdz 2008. gadam zemes gabalus pakāpeniski atjaunoja un sagatavoja apbūvei. Tomēr zemes pirkšana un biroju ēku būvniecība norisinājās lēnāk, nekā paredzēts. Līdz 2011. gada vidum bija pārdoti tikai 22 % no pieejamās platības.

SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTĀ RADĪTO DARBAVIETU SKAITS BIJA MAZĀKS, NEKĀ GAIDĪTS

31. No revīzijā vērtētajiem 27 projektiem 23 par mērķi bija izvirzīta darbavietu radīšana, un pārskata dati bija pieejami par 10 projektiem. Kā atklājās revīzijas laikā, radīto darbavietu skaits bija mazāks, nekā gaidīts, jo

darbavietu radīšana pilnā apmērā bija ilgāka termiņa mērķis,

ēku būvniecības darbi aizkavējās (sk. 20. un 27. punktu) un

teritorijā izvērstā saimnieciskā darbība bija mazāk orientēta uz darbavietām, nekā gaidīts.

VISIEM PROJEKTIEM IR RAKSTURĪGI DAŽI BŪTISKI PARAMETRI, KAS POZITĪVI IETEKMĒ TO ILGTSPĒJU

32. Visiem Palātas pārbaudītajiem degradēto teritoriju atjaunošanas projektiem ir raksturīgi daži būtiski parametri, kurus uzskata par labāko praksi teritoriju un iznākumu ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā:

visas teritorijas tika atjaunotas, ņemot vērā teritoriālās plānošanas dokumentos noteikto zemes izmantojumu, un tiek pienācīgi uzturētas, izmantojot transporta, kanalizācijas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru;

dažas atrodas stratēģiski izdevīgās vietās, un tās apkalpo trimodālā transporta tīkli (autoceļš, dzelzceļš un ūdensceļš);

jaunās ēkas atbilst vides standartiem.

33. No 27 projektiem 18 bija iekļauti apgabala vai ekonomikas zonas integrētās attīstības plānā. Palāta norādīja, ka pat tajos gadījumos, kad tika īstenota integrētā pieeja, aplūkotajiem projektiem bija pavisam neliela ietekme uz nodarbinātības un apmācības iespējām vietējiem iedzīvotājiem. Tas bija tāpēc, ka daudzi revīzijai izraudzītie projekti bija vērsti uz darbībām augsto tehnoloģiju jomā un to mērķis bija ietekme visas pilsētas vai reģiona, nevis tikai vietējā mērogā. Dažās dalībvalstīs reģionālās iestādes jau zināja, ka projektu ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem būs pavisam neliela, tāpēc izstrādāja plānus, kā iedzīvotājiem gūt labumu no teritoriju atjaunošanas, piemēram, projektos paredzot sabiedrisko vietu izveidi, tādu kā parki, kultūras nami un sporta kompleksi, un palīdzot vietējiem iedzīvotājiem atrast darbu mazāk specializētos amatos un attīstīt viesmīlības nozari.

34. 4. izcēlumā ir sniegti piemēri tādiem gadījumiem, kad ilgtspējas nosacījumi tika īstenoti īpaši labi.

VAI ES ATBALSTS RŪPNIECISKU UN MILITĀRU TERITORIJU ATJAUNOŠANAI TIKA PLĀNOTS, PAMATOJOTIES UZ STINGRIEM KRITĒRIJIEM?

35. Veiksmīga rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošana ir atkarīga no tādas stratēģijas īstenošanas, kuras pamatā ir plānošanas principi un labas zināšanas par vides, ekonomiskajām un sociālajām problēmām un draudiem, kas jānovērš, lai tādējādi varētu noteikt darbību prioritātes. Galvenie plānošanas principi ir šādi [19]:

priekšroka degradētām, nevis neapbūvētām teritorijām,

to atjaunoto teritoriju pagaidu izmantošana neapbūvētā veidā, par kuru galīgo izmantojumu vēl nav pieņemts lēmums, lai nepieļautu degradētu teritoriju labiekārtošanu nepiemērotu darbību veikšanai.

4. IZCĒLUMS

GADĪJUMI, KAD ILGTSPĒJAS NOSACĪJUMI TIKA ĪSTENOTI ĪPAŠI LABI

Bijušās I tēraudlietuves teritorija (Dīsburga, Vācija) tika atjaunota un aprīkota ar pamata infrastruktūru, lai to izmantotu kā trimodālu loģistikas centru. Līdz 2011. gada vidum atjaunoto teritoriju gandrīz pilnībā aizņēma vairāki uzņēmumi, kas sniedz konteineru iekraušanas un uzglabāšanas pakalpojumus. Attīstītā teritorija atbilda prioritārajam uzņēmumu klasterim (loģistikas nozarē) un atradās kuģošanai derīgas upes krastā. Ostai bija arī sadarbības un pētniecības projekti ar universitātēm un pētniecības institūtiem loģistikas jomā.

Bijušās tērauda un metālu rūpnīcas teritorijā (Pilzene, Čehijas Republika) ar ERAF atbalstu ir uzbūvēta rūpniecības halle. Teritorija ir paredzēta konkrētam klasterim (metālapstrādes nozarē), kuram uzņēmējpilsēta sniedz būtiskas priekšrocības, un to papildina arī citi ieguldījumi, jo īpaši autoceļu tīkla un dzelzceļa savienojumu paplašināšanai. Teritorijā esošie uzņēmumi cieši sadarbojas ar pētniecības centru tīklu, tehniskajām koledžām, vidusskolām un bērnu zinātnes centru.

36. Palāta pārbaudīja, vai

dalībvalstīm ir valsts, reģiona vai vietējā mēroga stratēģijas degradētu teritoriju atjaunošanai, kuru pamatā ir laba plānošanas prakse, kā arī degradēto teritoriju reģistri, kuros aprakstītas šo teritoriju problēmas un draudi;

ar ES fondiem tiek atbalstīta šīs labākās prakses īstenošana.

VISĀM DALĪBVALSTĪM IR SAVA DEGRADĒTO TERITORIJU ATJAUNOŠANAS POLITIKA, KURAS PAMATĀ IR VAIRĀKI ATZĪTI PRINCIPI…

37. Visās apmeklētajās dalībvalstīs degradēto teritoriju atjaunošanas politiku galvenokārt īsteno ar vietējiem plānošanas instrumentiem, kas veicina noteiktu pamatprincipu un labākās prakses piemērošanu.

38. Degradētu teritoriju atjaunošana pretstatā neapbūvētu teritoriju attīstīšanai tiek veicināta, ierobežojot vai liedzot attīstības projektus neapbūvētās teritorijās un nodrošinot degradētu teritoriju zemes pieejamību. Šim nolūkam ir izveidoti vairāki instrumenti:

jaunas attīstāmās platības, izdarot izmaiņas zemes izmantojuma plānā, var noteikt tikai tādā gadījumā, ja iepriekš attīstītās zemes platības nevar izmantot un ir iespējams pierādīt šādu jaunu platību nepieciešamību;

vietējās pašvaldības ir pilnvarotas veikt degradēto teritoriju atsavināšanu;

jebkuram konkrētam attīstības projektam ir vajadzīga plānošanas vai būvniecības atļauja. Šajās atļaujās ir definēti nosacījumi attiecībā uz teritoriju izpēti un, attiecīgā gadījumā, degradētu teritoriju atveseļošanu.

39. Revīzijas vajadzībām apmeklētajās valstīs atjaunoto teritoriju pagaidu izmantošana, tās neapbūvējot, notiek reti, tomēr

Apvienotās Karalistes valdība šo principu apsvēra 2008. gada marta ieteikumos [20]; degradētu teritoriju pagaidu izmantošana neapbūvētā veidā ir jāatbalsta tādos gadījumos, kad šīs teritorijas nav piemērotas citiem attīstības mērķiem, lai novērstu acīmredzamo ekonomisko pagrimumu, kas saistīts ar šādām teritorijām;

Vācijas BBSR [21] uzskata, ka degradētās teritorijas būtu jāatjauno, lai tās izmantotu vairāk ar atpūtu vai dabiskās vides saglabāšanu saistītiem mērķiem, vismaz pagaidām, un mazāk saimnieciskajai darbībai; BBSR periodisko pētījumu rezultāti rāda, ka, lai gan tiek atjaunota ievērojama degradēto teritoriju platība, šādu teritoriju kopējais daudzums pieaug, jo to teritoriju skaits un platība, kas vairs netiek izmantotas, pārsniedz atjaunoto teritoriju skaitu un platību [22].

40. Visās apmeklētajās dalībvalstīs degradēto teritoriju atjaunošanu bieži vien kavē vairāki šķēršļi:

finanšu trūkums valsts iestādēm, kas atbild par degradētu teritoriju atveseļošanu vai atjaunošanu;

tādu reģionālu stratēģiju trūkums, kuru pamatā ir pietiekama informācija, piemēram, degradēto teritoriju reģistri, un tādas sistēmas trūkums, kas veicina valsts un ES līdzekļu izmantošanu prioritāro teritoriju vajadzībām;

grūtības noteikt zemes īpašumtiesības un atbildību par atveseļošanu;

ja degradētās teritorijas ir privātīpašums, publiskā un privātā sektora dalībnieku intereses attiecībā uz teritorijas atjaunošanu var atšķirties.

41. No visām piecām apmeklētajām dalībvalstīm tikai Apvienotajā Karalistē (Anglijā) ir noteikti kvantitatīvi mērķi attiecībā uz atjaunojamo degradēto teritoriju platību. Kopš 2000. gada plānošanas noteikumos ir izvirzīti vispārīgi mērķi attiecībā uz degradēto teritoriju atkārtotu izmantošanu (17 % no pašreizējās degradēto teritoriju zemes līdz 2010. gadam) un konkrēti mērķi attiecībā uz dzīvokļu celtniecību (līdz 2008. gadam 60 % no visām jaunajām mājām jābūt būvētām uz degradēto teritoriju zemes), tomēr nav izvirzīti mērķi attiecībā uz degradēto teritoriju atkārtotu izmantošanu rūpniecības/uzņēmējdarbības attīstībai. Noteiktie mērķi lielākoties ir sasniegti [23].

42. Vācijas teritoriālās plānošanas un vides aizsardzības noteikumos nav izvirzīti konkrēti mērķi attiecībā uz degradēto teritoriju atjaunošanu. Tomēr viens no 2002. gadā pieņemtās federālās ilgtspējas stratēģijas mērķiem ir neapbūvētās zemes papildu izmantojuma samazināšana no 129 ha dienā 1993.–1996. gadā līdz 30 ha dienā 2020. gadā. Jaunākie statistikas dati [24] rāda strauju zemes izmantojuma samazināšanos Vācijā kopš 2006. gada. Vidējais izmantojums 2007.–2010. gadā bija 87 ha dienā.

…TAČU PRIORITĀŠU NOTEIKŠANU SAREŽĢĪ TAS, KA NAV IZVEIDOTI PILNĪGI UN ATBILSTOŠI DEGRADĒTO TERITORIJU REĢISTRI, KUROS BŪTU IETVERTAS ARĪ PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS

43. Apmeklētās dalībvalstis ir veikušas vairākus pasākumus, lai izveidotu degradēto teritoriju reģistrus vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī. Šie reģistri sniedz priekšstatu par degradēto teritoriju stāvokli, taču tie ir nepilnīgi, tos nevar apvienot vai tie neietver atbilstošu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu prioritārās teritorijas, kurām piemērot publisko intervenci (sk. 5. izcēlumu).

5. IZCĒLUMS

PIEMĒRI APMEKLĒTO DALĪBVALSTU VEIKTAJIEM PASĀKUMIEM, LAI IZVEIDOTU DEGRADĒTO TERITORIJU REĢISTRUS

Čehijas Republikā pēc 2005.–2007. gadā veiktā pētījuma tika izveidota valsts degradēto teritoriju datubāze, kurā tika identificētas 2355 degradētas teritorijas ar kopējo platību 10326 ha [25]. Tomēr tā ietver datus tikai par teritorijām, kuru īpašnieki ir piekrituši informācijas publiskošanai, bet neietver nekādus datus par teritorijām Prāgā. Citā datubāzē ir uzskaitītas degradētās teritorijas visos reģionos, bet tikai tās, kuru īpašumtiesību lielākā daļa pieder pašvaldībai (375 teritorijas).

Polijā nav valsts mēroga degradēto teritoriju reģistra. Neliels informācijas apjoms ir pieejams reģionālā vai vietējā līmenī, bet šī informācija nav salīdzināma, jo nav vienotas datu vākšanas un sniegšanas metodikas. Sākot no 2005. gada, trijos reģionos tika īstenots izmēģinājuma projekts, veidojot degradēto teritoriju sarakstu. Tomēr valsts degradēto teritoriju saraksta veidošana šajā agrīnajā posmā tika pārtraukta.

44. Informācija par piesārņotām un iespējami piesārņotām teritorijām tiek vākta visās piecās apmeklētajās dalībvalstīs. Tomēr reģistros nekad nav iekļautas visas attiecīgās teritorijas, un tikai Čehijā un Ungārijā ir pieejama prioritāšu noteikšanai vajadzīgā informācija (sk. 6. izcēlumu).

JĀDARA VAIRĀK, LAI VEICINĀTU LABĀKO ATJAUNOŠANAS PRAKSI

45. Lai gan struktūrfondu regulās nekādi īpaši noteikumi nav paredzēti, lai veicinātu konkrētus degradēto teritoriju atjaunošanas labākās prakses aspektus, Palāta atzīmē, ka dalībvalstis ir īstenojušas dažas iniciatīvas:

atlases procesā dotāciju piešķiršanai divas dalībvalstis dod priekšroku degradēto teritoriju nevis neapbūvēto teritoriju projektiem;

Polijas darbības programmā kā priekšnosacījums ES finansējuma piešķiršanai ir noteikts integrētas teritoriālās attīstības plāns;

Ungārijā īpašs atlases kritērijs bija apmērs, kādā ar projekta palīdzību mēģina risināt sociālās un ekonomiskās grūtības [26].

6. IZCĒLUMS

DALĪBVALSTU PIESĀRŅOTO VAI IESPĒJAMI PIESĀRŅOTO TERITORIJU REĢISTRU PIEMĒRI

Anglijas un Velsas Vides aģentūra uztur tikai īpaši paaugstināta riska teritoriju reģistru (2011. gada vidū tajā bija iekļautas 33 teritorijas). Tā dati nav atjaunināti kopš 2007. gada 31. marta. Citu piesārņoto teritoriju reģistrus uztur vietējās iestādes.

Čehijas Republikas valsts piesārņoto un iespējami piesārņoto teritoriju datubāzē SEKM [27] ir iekļautas bijušās rūpnieciskās un militārās teritorijas, raktuves, poligoni u. c. Katrai teritorijai ir noteikta prioritāte: visneatliekamāko kategorijā ir iekļautas tās teritorijas, kurām nepieciešama tūlītēja atveseļošana (130 teritoriju). Pašlaik tiek izstrādāta jauna piesārņoto teritoriju datubāze ar mērķi apvienot datus no dažādiem avotiem un atjaunināt pašreizējo datubāzi valsts līmenī.

Ungārijā piesārņoto teritoriju atveseļošanas plāns ir spēkā kopš 1996. gada. Galvenais mērķis ir identificēt piesārņotās teritorijas un veikt to atveseļošanu, lai nepieļautu piesārņojuma izplatīšanos līdz gruntsūdens līmenim. Šā plāna īstenošanu veicina to piesārņoto teritoriju reģistrs, kuras varētu apdraudēt ūdens kvalitāti. Katrai teritorijai ir noteikta prioritāte, pamatojoties uz vairākiem vides un veselības apdraudējuma kritērijiem.

VAI REZULTĀTI SASNIEGTI AR ZEMĀKAJĀM IZMAKSĀM NO ES BUDŽETA?

46. Degradēto teritoriju atjaunošanas projekti var piedāvāt peļņu nesošas iespējas, tāpēc tos var īstenot privātie ieguldītāji. Ja projekti dod tikai nelielu peļņu, tad risks un izmaksas ir jāsadala starp publisko un privāto sektoru, un tādu nelabvēlīgu apstākļu gadījumā kā ievērojams piesārņojums, neizdevīga atrašanās vieta vai neaktīvs nekustamā īpašuma tirgus var būt nepieciešams publiskais ieguldījums pilnā apmērā. Apsverot, cik liels publiskais līdzfinansējums atjaunošanas projektiem būtu vajadzīgs, ir ļoti svarīgi, lai publiskā finansējuma apmērs nepārsniegtu to, kas nepieciešams projekta īstenošanai: publiskais ieguldījums nedrīkst pārsniegt finansējuma deficītu starp ieguldījuma izmaksām un no tā sagaidāmajiem ieņēmumiem [28].

47. Lai novērtētu, vai visus 27 pārbaudītos atjaunošanas projektus bija iespējams īstenot ar zemākām izmaksām, jo īpaši no ES budžeta, Palāta pārbaudīja, vai

publiskā dotācija, tostarp ES ieguldījums, tika noteikta atbilstošā līmenī, izmantojot finansējuma deficīta metodi, un vai šis finansējuma deficīts bija pienācīgi novērtēts;

teritorijas vērtība, kas kopā ar citām projekta izmaksām ir iekļauta finansējuma deficīta novērtējumā, atspoguļo principu "piesārņotājs maksā", saskaņā ar kuru piesārņotājiem jāsedz to teritoriju atveseļošanas izmaksas, kurām tie nodarījuši kaitējumu;

tika ievēroti piemērojamie valsts atbalsta noteikumi attiecībā uz konkurences traucējumu novēršanu;

dotāciju lēmumā tika ietverts atmaksāšanas mehānisms, kas tiktu piemērots, ja projekta radītie ieņēmumi būtu lielāki, nekā dotāciju apstiprināšanas dienā tika gaidīts.

NE VIENMĒR TIKA NOVĒRTĒTA PUBLISKĀ ATBALSTA, TOSTARP ES LĪDZEKĻU, NEPIECIEŠAMĪBA, UN…

48. No revīzijas vajadzībām pārbaudītajiem 27 projektiem:

15 projektu gadījumos saņēmēji pēc Komisijas vai vadošās iestādes pieprasījuma novērtēja finansējuma deficītu;

12 projektu finansējuma deficīts netika novērtēts. Attiecībā uz trim projektiem šāda novērtējuma neveikšana ir pamatota, jo nebija sagaidāms, ka šie projekti radīs jebkādus ieņēmumus, — vai nu tāpēc, ka tie paredzēja tikai atsārņošanu, vai arī tāpēc, ka to mērķis bija izveidot parkus un rezerves zemi. Šajos gadījumos var teikt, ka finansējuma deficīts ir 100 %. Taču pārējo deviņu projektu finansējuma deficīta novērtējums netika veikts, lai arī šie projekti radīs ieņēmumus no labiekārtoto zemes īpašumu un ēku pārdošanas vai izīrēšanas (sk. 7. izcēlumu). Ja šajos deviņos gadījumos būtu veikta finansējuma deficīta analīze, tad piešķirtās dotācijas, tostarp ES līdzekļu, apjoms būtu mazāks.

…VEIKTIE FINANSĒJUMA DEFICĪTA NOVĒRTĒJUMI IR NEPILNĪGI

49. Ja finansējuma deficīts tomēr bija novērtēts, tika atklāti šādi trūkumi:

trijos gadījumos, kad konkrētais līdzfinansētais projekts attiecās uz vienu lielākas degradētās teritorijas daļu, lai gan ar struktūrpasākumiem bija nodrošināts līdzfinansējums pamata infrastruktūras ierīkošanai visā teritorijā (vai nu cita projekta ietvaros tajā pašā plānošanas periodā (2000.–2006.), vai iepriekšējā periodā (1994.–1999.)), teritorijas attīstītāja ieņēmumi no visas teritorijas kopumā, veicot finansējuma deficīta novērtējumu, netika ņemti vērā (sk. 8. izcēlumu), un

piecos gadījumos, kad zemes cena tika ietverta deklarētajās izmaksās [29], vai nu nebija neatkarīga vērtēšanas sertifikāta, kurā būtu norādīta zemes tirgus vērtība, vai arī nebija iespējams noteikt, kura no divām — iegādes cena vai tirgus vērtība — bija zemāka (sk. 9. izcēlumu).

7. IZCĒLUMS

TĀDU PROJEKTU PIEMĒRI, KURI PILNĀ APMĒRĀ SAŅĒMUŠI PUBLISKO FINANSĒJUMU UN VARĒTU RADĪT IEŅĒMUMUS, BET KURU FINANSĒJUMA DEFICĪTS NETIKA NOVĒRTĒTS

Uz valsts rezerves zemes (Haltona, Apvienotā Karaliste) vietējā pašvaldība bija paredzējusi uzcelt noliktavu, kas darbotos tirgus apstākļos, kuri varētu radīt ieņēmumus. Teritorijas attīstības izmaksas (zemes iegādei un ainavas projektēšanai) pilnā apmērā finansēja no publiskiem līdzekļiem, no kuriem 29 % sedza ERAF līdzfinansējums. Taču netika veikta finansējuma deficīta analīze, kurā būtu ņemti vērā nākotnē sagaidāmie ieņēmumi.

Bijušās plānotās atomelektrostacijas teritorijas (Arneburga, Vācija) (sk. 7. fotoattēlu) attīstības projekts varētu radīt ieņēmumus privātajam zemes īpašniekam, jo šai teritorijai ir tāda priekšrocība kā trimodāla transporta infrastruktūra, kas padara to pievilcīgu atsevišķām nozarēm. Tomēr finansējuma deficīta novērtējums šim projektam netika veikts.

8. IZCĒLUMS

PIEMĒRS GADĪJUMAM, KAD FINANSĒJUMA DEFICĪTA ANALĪZE ATTIECĀS TIKAI UZ TERITORIJAS DAĻU

Bijušo ogļraktuvju / koksa rūpnīcas (Šefīlda, Apvienotā Karaliste) teritorija tiek attīstīta pa posmiem. ERAF atbalsts tika sniegts 2000.–2006. gada periodā, teritorijas attīstības otrajā posmā, kas ietvēra vairāku rūpniecības un biroju ēku celtniecību. Finansējuma deficīta novērtējums, ar ko pamatoja šo ERAF dotāciju, attiecās tikai uz šā otrā posma izmaksām un ieņēmumiem. Tajā netika ņemti vērā ieņēmumi, kas gūti citādā veidā no visas teritorijas kopumā.

9. IZCĒLUMS

TĀDU GADĪJUMU PIEMĒRI, KAD PROJEKTA IZMAKSĀS IETVERTĀ ZEMES CENA NEBIJA APLIECINĀTA AR NEATKARĪGU VĒRTĒŠANAS SERTIFIKĀTU

Bijušo virszemes raktuvju teritorijā (Roterhama, Apvienotā Karaliste), kuras attīstības projekts tika īstenots publiskās un privātās partnerības formā, privātā partnera vienīgais ieguldījums bija zeme. Zemes vērtība 6,7 miljonu GBP apmērā tika iekļauta uz ERAF dotāciju attiecināmajās izmaksās. Tas pārsniedza zvērināta mērnieka norādīto tirgus vērtību par 3,4 miljoniem GBP.

Bijušajā tēraudlietuvē (Dortmunde, Vācija) projekta iniciatora samaksātā zemes iegādes cena bija iekļauta projekta izmaksās. Taču laikā, kad tika piešķirts ERAF līdzfinansējums, šī cena netika salīdzināta ar neatkarīga vērtētāja vai citas apstiprinātas oficiālas iestādes noteikto tirgus cenu. Tikai vēlāk, 2006. gadā, vietējā pašvaldība — viens no attīstības projekta partneriem — sagatavoja ziņojumu, kurā apliecināja, ka iegādes cena atbilst tirgus vērtībai. Tomēr šajā vērtējumā norādītā tirgus cena par kvadrātmetru bija augstāka nekā oficiāli apstiprinātās salīdzināmās cenas par zemes gabaliem šajā rajonā, un tā tika piemērota 82 ha platībai, kaut gan būvniecībai bija vajadzīgi tikai aptuveni 40 ha (pārējā platība bija jāatvēl zaļajai zonai).

IESTĀDES ZINA PRINCIPU "PIESĀRŅOTĀJS MAKSĀ", BET NEVIENĀ GADĪJUMĀ PIESĀRŅOTĀJS NESEDZA VISAS ATSĀRŅOŠANAS IZMAKSAS

50. ES Līgumā [30] ir noteikts, ka ES vides politika pamatojas uz principu, ka par videi nodarītu kaitējumu maksā piesārņotājs. Visās apmeklētajās dalībvalstīs princips "piesārņotājs maksā" ir viens no vides tiesību aktu pamatprincipiem jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Tas paredz, ka piesārņotāji, kā arī zemes īpašnieki un nomnieki, kuriem bija jānovērš to īpašumā esošajai zemei nodarītais kaitējums, ir atbildīgi par radīto kaitējumu. Tāpēc ar publiskajām dotācijām būtu jānodrošina līdzfinansējums zemes atveseļošanas izmaksu segšanai tikai tādā gadījumā, ja ir likti lietā visi juridiskie līdzekļi, lai piemērotu principu "piesārņotājs maksā", un publiskos līdzekļus izmanto tikai kā pēdējo iespēju.

51. Liela daļa piesārņotās zemes, kuras atveseļošanai tiek lūgta ES un citu publisko fondu finanšu palīdzība, ir Eiropas pagātnes intensīvās rūpnieciskās un militārās darbības sekas. Daudzos no smagākajiem gadījumiem principa "piesārņotājs maksā" praktiska piemērošana ir sarežģīts uzdevums. Bieži vien nav iespējams pieprasīt, lai saimnieciskā vienība, kas pirmā bija atbildīga par piesārņojuma izraisīšanu, segtu atveseļošanas izmaksas, jo daudzos gadījumos šis piesārņotājs vai nu vispār vairs neeksistē, vai tas bija valsts uzņēmums, vai arī teritorija uz īpašu nosacījumu pamata tika pārdota privātam īpašniekam [31].

52. No revīzijas vajadzībām pārbaudītajiem ERAF atbalstītajiem projektiem 21 projekts ietvēra atveseļošanas darbus. Nevienā no šiem projektiem par sākotnējo piesārņojumu atbildīgā saimnieciskā vienība nesedza visas atveseļošanas izmaksas:

13 projekti attiecās uz teritorijām, kuras bija piesārņojuši privāti uzņēmumi, bet princips "piesārņotājs maksā" bija piemērots tikai daļēji;

seši projekti attiecās uz teritorijām, kurās piesārņojumu bija izraisījuši valsts uzņēmumi un jaunais īpašnieks bija piekritis zemi atveseļot ar publisko fondu atbalstu, un

pārējās divās teritorijās valsts uzņēmās pilnu atbildību par to teritoriju atveseļošanu, kurās piesārņojumu bija izraisījuši valsts uzņēmumi.

53. Pārdodot piesārņotu zemi, attīstītājam bieži vien tiek piedāvāta iegādes cenas atlaide, kompensējot to darbu izmaksas, kas nepieciešami, lai zemi varētu lietderīgi izmantot. Tomēr, lai gan šādas atlaides varētu būt piešķirtas, teritoriju attīstītāji reizēm meklē iespēju saņemt vēl citas publiskās subsīdijas, lai samaksātu par atveseļošanas darbiem, ko tie patiesībā jau veic. Šādos gadījumos pastāv risks, ka, attīstītājiem saņemot gan iegādes cenu atlaides, gan arī subsīdijas atveseļošanas darbiem, var tikt pieļauta divkārša finansēšana no publiskajiem līdzekļiem. Valsts iestādēm ir jābūt piesardzīgām attiecībā uz šādu risku.

54. Ņemot to vērā, līgumi starp pārdevēju un attīstītājiem ir ļoti sarežģīti un saistībā ar atveseļošanas jautājumiem tie var ietvert atlaides, subsīdijas un detalizētas vienošanās attiecībā uz atbildības sadalījumu par vides attīrīšanu. Šādu līgumu vispusīga novērtēšana no pareizas finanšu pārvaldības viedokļa pati par sevi ir svarīgs uzdevums, kas ietver tā apmēra noteikšanu, kādā varētu no ES fondiem subsidēt atveseļošanas darbus, par kuriem attīstītājs jau ir saņēmis kompensāciju. Šo uzdevumu apgrūtina šādi faktori:

pamatotu zemes vērtējumu trūkums, kas izraisa neskaidrību par tirgus vērtējumiem un zemes iegādes līgumos paredzēto atlaižu reālo vērtību;

piesārņojuma problēmu novērtējums nav pietiekami detalizēts, tāpēc atveseļošanas izmaksas ir novērtētas par zemu (sk. 10. izcēlumu), un

trūkst pārredzamības līgumos par darījumiem ar zemes īpašumiem attiecībā uz to, cik lielu atbildību puses uzņemas par atveseļošanu.

10. IZCĒLUMS

TĀDU GADĪJUMU PIEMĒRI, KAD ATVESEĻOŠANAS IZMAKSAS TIKA NOVĒRTĒTAS PAR ZEMU UN VAJADZĪGAIS PAPILDU FINANSĒJUMS TIKA NODROŠINĀTS NO ES UN CITIEM PUBLISKAJIEM FONDIEM

Bijušajā tēraudlietuvē (Dortmunde, Vācija) kāda valsts aģentūra iegādājās piesārņotu zemi no piesārņotāja — privāta uzņēmuma. Atveseļošanas izmaksas toreiz tika novērtētas 58 miljonu EUR apmērā, un pārdevējs piekrita piešķirt 50 % atlaidi (29 miljoni EUR), ja viņa saistības attiecībā uz teritorijas attīrīšanu tiks dzēstas. Atveseļošanas galīgās izmaksas bija 74,8 miljoni EUR (par 16,8 miljoniem EUR vairāk nekā summa, no kuras tika aprēķināta cenas atlaide). Šo izmaksu pieaugumu valsts aģentūra sedza ar 25 % subsīdiju no ERAF. Šajā gadījumā piesārņotājs no kopējās atveseļošanas izmaksu summas — 74,8 miljoniem EUR — nosedza tikai 29 miljonus EUR.

Bijušajā metālapstrādes rūpnīcā (Bārnslija, Apvienotā Karaliste) sākotnējais atsārņošanas izmaksu novērtējums bija pārāk zems, līdz ar to vadošā iestāde apstiprināja kopējo izmaksu palielināšanu par 15 % un atbilstošu ERAF dotācijas pieaugumu.

55. Šādu sarežģītu situāciju rezultātā starp revidētajiem projektiem ir tādi, kur nav skaidra pamata zemes un veco ēku vērtības noteikšanai. Tāpēc nevar izslēgt, ka vajadzīgais publiskais finansējums ir novērtēts par augstu. Ņemot vērā to, ka šādām darbībām ir tiesības uz ERAF līdzfinansējumu ar subsīdiju likmi līdz pat 85 %, šī ir ne tikai valsts, bet arī ES fondu problēma.

VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMI NAV PIENĀCĪGI PIEMĒROTI

56. Par īpašiem valsts atbalsta noteikumiem Komisija ar dalībvalstīm bija vienojusies 16 projektu gadījumos. Astoņos gadījumos šie noteikumi netika pilnībā piemēroti (sk. 11. izcēlumu).

IESPĒJAS ATGŪT PUBLISKO ATBALSTU IR IEROBEŽOTAS, JA PROJEKTA RADĪTIE IEŅĒMUMI IR LIELĀKI, NEKĀ GAIDĪTS

57. Atjaunošanas projektos var rasties ieņēmumi no aktīvu pārdošanas vai iznomāšanas. Tad pirms dotācijas piešķiršanas nosaka publiskā ieguldījuma apmēru, pamatojoties uz ieņēmumu un izmaksu aplēsēm 20 gadiem [32] (sk. 46. punktu). Kad atjaunošanas projekts ir īstenots, faktiskie ieņēmumi un izmaksas no sākotnējām aplēsēm var atšķirties. Ja ar atpakaļejošu datumu ir jāpārskata publiskā ieguldījuma aprēķins, ņemot vērā faktiskos ieņēmumus un maksas, tad var iznākt secināt, ka projektam bija jāsaņem mazāka dotācija. Rezultātā var nākties atmaksāt visu dotāciju vai daļu no tās. Lai gan struktūrfondu regulās nav prasības atkārtoti izvērtēt trūkstošā finansējuma apmēru, pamatojoties uz faktiskajiem skaitļiem, dažas dalībvalstis pēc savas iniciatīvas dotācijas lēmumos ir iekļāvušas atlīdzināšanas prasību. Tā tas bija astoņos no 15 projektiem, kuriem tika novērtēts trūkstošā finansējuma apmērs (sk. 48. punktu). Vācijā atkārtotajā novērtēšanā ņem vērā ieņēmumus, kas gūti 15 gados pēc projekta pabeigšanas.

58. Ja projektu ieņēmumus nebija iespējams noteikt iepriekš vai ja tādi nebija paredzami, struktūrfondu regulās ir noteikums, kas ļauj vadošajām iestādēm prasīt, lai tiktu atmaksāti ieņēmumi, kas iegūti līdz darbības programmas slēgšanai (par 2000.–2006. gadu) vai piecos gados pēc projekta pabeigšanas (2007.–2013. gada posmam) [33]. Taču, ņemot vērā to, ka atjaunošanas projekti bieži vien kalpo ilgtermiņā, pieci gadi, kas pašreiz noteikti šādu ieņēmumu novērtēšanai, ir pārāk īss termiņš.

11. IZCĒLUMS

TĀDU GADĪJUMU PIEMĒRI, KAD VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMI NETIKA IEVĒROTI

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes valsts atbalsta noteikumiem [34], ja zemes īpašnieks ir arī projekta iniciators, tad iniciatoru peļņa no publiskā finansiālā atbalsta aprēķina jāizslēdz [35]. Tomēr bijušajā ķīmisko vielu rūpnīcā (Vidnesa, Apvienotā Karaliste) un bijušajās ogļraktuvēs / koksa rūpnīcā (Šefīlda, Apvienotā Karaliste) šis noteikums netika ievērots, un aprēķinā tika iekļauta arī projekta iniciatora peļņa. Toreiz Reģionālās attīstības aģentūra to uzskatīja par pieņemamu, bet peļņas procentu nebija novērtējis zvērināts mērnieks, kā tam jābūt saskaņā ar piemērojamo valsts atbalsta shēmu. Bijušo virszemes raktuvju teritorija (Roterhama, Apvienotā Karaliste) tika atjaunota, izmantojot publisko un privāto partnerību. Privātā partnera ieguldījumu — zemi — novērtēja 30 % apmērā no projekta kopējām izmaksām, un atjaunošanas darbu izmaksas, kas bija jāsedz publiskajam partnerim, tika novērtētas 70 % apmērā. Taču, kad zemes gabali tika pārdoti, 70 % ieņēmumu iedalīja privātajam partnerim, bet 30 % — publiskajam partnerim. Tādējādi priekšrocība tika piešķirta privātajam īpašniekam, kas nebija saskaņā ar piemērojamo valsts atbalsta shēmu.

+++++ TIFF +++++

Bijušajā plānotajā atomelektrostacijā (Arneburga, Vācija) (sk. 7. fotoattēlu) projekta iniciators (pašvaldība) sedza privātai grupai piederošas zemes atjaunošanas izmaksas, lai šai teritorijai piesaistītu ieguldītājus rūpniecībā. Īpašnieks zemi bija iegādājies 1993. gadā un nojaucis tajā dažas ēkas. Pēc atjaunošanas projekta apstiprināšanas īpašnieks zemes gabalus pārdeva par daudz augstāku cenu, nekā bija nopircis. Saskaņā ar piemērojamās valsts atbalsta shēmas noteikumiem [36] līgumā starp projekta iniciatoru un zemes īpašnieku bija jāparedz no zemes pārdošanas gūto labumu nodošana pašvaldībai.

+++++ TIFF +++++

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

VISPĀRĪGS SECINĀJUMS

59. Daudzās dalībvalstīs rūpniecības un militāro teritoriju piesārņojums joprojām ir liela problēma. Vēsturiskā piesārņojuma satīrīšana un teritoriju atjaunošana, ticamāk, joprojām būs jāfinansē no sabiedrības līdzekļiem. Daudzās dalībvalstīs struktūrpasākumi ir bijuši galvenais šo darbību finansējuma avots.

60. Projektiem, kam piešķirts ES atbalsts, parasti tiek nodrošināta plānotā infrastruktūra. Tomēr daudzās teritorijās progress ir lēnāks un radīto darbavietu skaits ir mazāks, nekā gaidīts.

61. Lai gan princips "piesārņotājs maksā" ir labi saprotams, praktisku grūtību dēļ tās bieži vien ir valsts iestādes, kas ar ES struktūrpasākumu atbalstu galu galā sedz ievērojamu daļu atveseļošanas darbu izmaksu; nevienā no šīs revīzijas vajadzībām aplūkotajiem gadījumiem piesārņotājs nesedza visas atveseļošanas darbu izmaksas.

62. Finansējuma deficīta novērtējumi, ja tādi ir veikti, bieži vien nav pietiekami pamatoti, un dotācijas lēmumos ne vienmēr ir iekļautas atlīdzināšanas prasības.

63. Lai gan dalībvalstīs, veicot atjaunošanas darbības, tiek izmantoti daži labas prakses paņēmieni un principi, detalizētas informācijas trūkums par praktisko problēmu apmēru nozīmē to, ka darbību prioritāšu noteikšanu teritorijās, kurām visvairāk nepieciešama uzmanība, varētu uzlabot.

+++++ TIFF +++++

RŪPNIECISKU UN MILITĀRU TERITORIJU ATJAUNOŠANAS MĒRĶU SASNIEGŠANA

64. Vairumā gadījumu projektu mērķi fizisko tiešo rezultātu ziņā ir sasniegti. Tomēr atveseļošanas darbu rezultāti ne vienmēr ir pienācīgi apstiprināti, un pastāv liela atšķirība starp dažādu valstu augsnes piesārņojuma skrīninga vērtībām. Komisija ir ierosinājusi direktīvu par augsnes aizsardzības sistēmas ieviešanu (sk. 22.–25. punktu).

65. Revīzijas laikā vairākums projektu bija guvuši pieticīgus rezultātus saimnieciskās darbības un nodarbinātības ziņā. Ekonomikas lejupslīde ietekmēja sasniegtos rezultātus, bet veiktās tirgus analīzes netika izmantotas pietiekami, lai pamatotu līdzfinansētos attīstības projektus. Labākus rezultātus novēroja teritorijās, kas bija atjaunotas saskaņā ar skaidru un konkrētām vajadzībām pielāgotu integrētās attīstības plānu, kas atbilda vairumam vispārpieņemto labākās atjaunošanas prakses paņēmienu (sk. 26.–34. punktu).

1. IETEIKUMS

Dalībvalstīm būtu

a) jāpieprasa, lai degradēto teritoriju atjaunošanas projekti tiktu iekļauti attiecīgās pilsētas vai apgabala integrētās attīstības plānā;

b) jālūdz, lai projektu iniciatori veic tirgus analīzi un apsver attiecīgās iespējas tādai degradēto teritoriju izmantošanai nākotnē, kuras pamatā būtu integrētās attīstības plāns;

c) jānodrošina, lai kompetenta iestāde vai akreditēta organizācija apstiprina atveseļošanas rezultātus.

Komisijai būtu

a) sadarbībā ar dalībvalstīm un uz zinātnisku pierādījumu un labākās prakses pamata jāierosina

i) ES standarti piesārņotu teritoriju un to radītā vides un veselības apdraudējuma nozīmes noteikšanai,

ii) ES metodika konkrētai teritorijai piemērotu atveseļošanas standartu definēšanai, ņemot vērā teritorijas galīgo izmantojumu;

b) jāveicina integrētās attīstības pieejas piemērošana ar darbības programmas palīdzību, pieprasot, lai līdzfinansētie degradēto teritoriju atjaunošanas projekti tiktu iekļauti integrētās attīstības plānā.

ES ATBALSTA PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI RŪPNIECISKU UN MILITĀRU TERITORIJU ATJAUNOŠANAI

66. Dalībvalstīs atjaunošanu veic saskaņā ar vispārpieņemto labāko praksi, taču to kavē būtiski šķēršļi, tādi kā finanšu resursu trūkums (sk. 37.–42. punktu).

67. Valsts reģistri sniedz priekšstatu par degradēto teritoriju stāvokli, taču visās apmeklētajās dalībvalstīs tie ir nepilnīgi, un tikai divās dalībvalstīs tie ietver atbilstošu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu publiskās intervences prioritātes attiecībā uz piesārņotajām teritorijām (sk. 43. un 44. punktu).

68. Lai gan struktūrfondu regulās nav īpašu noteikumu ar mērķi veicināt atsevišķus degradēto teritoriju atjaunošanas labākās prakses aspektus, dažas dalībvalstis atbalsta integrētās attīstības pieeju un principu par degradētu, nevis neapbūvētu teritoriju atkārtotu izmantošanu (sk. 45. punktu).

2. IETEIKUMS

Dalībvalstīm būtu

a) jāapsver degradēto teritoriju atjaunošanas stratēģiju izstrāde ar skaidri noteiktiem mērķiem;

b) jāveicina degradētu teritoriju atjaunošana, izvairoties no neapbūvēto teritoriju izmantošanas, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, pretējā gadījumā pieprasot kompensācijas pasākumu piemērošanu;

c) jāapsver pasākumi attiecībā uz privātā īpašumā esošām problemātiskām teritorijām, ja to īpašnieks neveic vajadzīgās darbības;

d) jāapsver biežāka atjaunoto degradēto teritoriju pagaidu izmantošana neapbūvētā veidā;

e) jāpieprasa, lai reģionālās vai vietējās iestādes uztur degradēto un piesārņoto teritoriju reģistrus; šiem reģistriem jābūt standartizētiem vismaz dalībvalsts līmenī, lai tos varētu apvienot valsts mēroga reģistrā, tādējādi atvieglojot degradētu teritoriju atjaunošanas un atveseļošanas politikas īstenošanu;

f) jāizveido to degradēto teritoriju saraksti, kuras rada aizdomas par piesārņojumu, un tie jāklasificē pēc attiecīgajiem vides un veselības apdraudējumiem. Būtu jānosaka teritoriju prioritāte atveseļošanas darbu veikšanai, lai atvieglotu tādu atveseļošanas plānu sagatavošanu, kas veicina veselības aizsardzību, un tādu ES mērķu sasniegšanu vides jomā kā labs ūdens resursu ekoloģiskais stāvoklis, kas paredzēts ES Ūdens pamatdirektīvā.

Komisijai un dalībvalstīm būtu

a) jāatbalsta labākās prakses piemērošana uzņēmējdarbības parku attīstībai un jādod priekšroka degradētu teritoriju atjaunošanai, nevis neapbūvētu teritoriju izmantošanai.

SASNIEGTO REZULTĀTU IZMAKSAS

69. Rezultātus bija iespējams sasniegt ar mazāku ES finansējumu dažādu iemeslu dēļ.

70. Publiskās dotācijas projektiem, kuri rada ieņēmumus, ne vienmēr tika pamatotas ar finansējuma deficīta novērtējumu, un, ja šāds deficīta novērtējums bija veikts, tajā tika konstatētas nepilnības (sk. 48. un 49. punktu).

71. Gadījumos, kad finansējuma deficīts tika novērtēts, dotāciju lēmumos ne vienmēr bija ietverts noteikums par atmaksāšanu, kas tiktu piemērots, ja projekta radīto ieņēmumu būtu vairāk, nekā gaidīts, un struktūrfondu regulās nebija iekļauta atmaksāšanas prasība. Ja nebija iespējams iepriekš aprēķināt no projekta paredzamos ieņēmumus vai ja ieņēmumi nebija paredzēti, struktūrfondu regulas ļāva vadošajām iestādēm prasīt atlīdzināt radītos ieņēmumus. Taču, ņemot vērā, ka atjaunošanas projekti bieži vien kalpo ilgtermiņā, pašreiz noteiktais piecu gadu termiņš šādu ieņēmumu novērtēšanai ir par īsu (sk. 57.–58. punktu).

72. Lai gan dalībvalstu tiesību aktos ir iekļauts princips "piesārņotājs maksā", tas nav ticis pilnībā ievērots, un ar valstu un ES līdzekļiem tika segta daļa vides atveseļošanas izmaksu. Līgumi starp piesārņotājiem, zemes īpašniekiem un attīstītājiem bieži vien nav pietiekami pārredzami, un ne vienmēr ir iespējams noteikt apmēru, kādā piesārņotāji ir faktiski seguši atveseļošanas darbu izmaksas (sk. 50.–55. punktu).

73. Dalībvalstu iestādes pilnībā nepiemēroja īpašus valsts atbalsta noteikumus (sk. 56. punktu).

3. IETEIKUMS

Dalībvalstīm būtu

a) padziļināti jānovērtē katra projekta finansējuma deficīts;

b) jāpieprasa rūpīgi apsvērt principa "piesārņotājs maksā" piemērošanas apmēru visiem atjaunošanas projektiem un paredzēt šā principa ievērošanu kā nosacījumu ES finansējuma piešķiršanai;

c) jāpiemēro visi ar Komisiju saskaņotie valsts atbalsta shēmu noteikumi;

d) jāveic padziļinātas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka subsīdijas netiek piešķirtas tādu teritoriju atveseļošanas darbiem, kuru projekta iniciators jau ir saņēmis iegādes cenu atlaides. Šim nolūkam valsts iestāžu rīcībā jābūt ticamai informācijai par zemes tirgus vērtību, reālistiskam atveseļošanas darbu iespējamo izmaksu novērtējumam un pilnīgi pārredzamai informācijai par zemes pirkuma līguma noteikumiem un tajā paredzētajām cenu atlaidēm;

e) jāiekļauj atlīdzināšanas prasība visos dotācijas lēmumos par atjaunošanas projektiem, lai tām dotu iespēju atkārtoti izvērtēt projektu finansiālos rezultātus, ņemot vērā attīstību ilgākā laikposmā (piemēram, 15 gados), un lai gadījumos, kad projekta radītie ieņēmumi ir lielāki, nekā gaidīts, būtu iespējams atgūt visu dotāciju vai daļu no tās. Komisijai jāpārbauda šādu atmaksāšanas prasību piemērošana.

Komisijai būtu

a) jāapsver iespēja formulēt vispārējas pamatnostādnes principa "piesārņotājs maksā" piemērošanai gadījumos, kad piesārņojums ir radies pirms šā principa iekļaušanas tiesību aktos;

b) jāatgādina dalībvalstu vadošajām iestādēm par to pienākumu noteikt finansējuma deficītu visiem projektiem, kuri varētu radīt ieņēmumus, un ievērot visus piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.

Šo ziņojumu 2012. gada 12. decembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklisHarald NOACK.

Revīzijas palātas vārdā —

+++++ TIFF +++++

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da Silva Caldeira

+++++ TIFF +++++

10. fotoattēls. Ceļa infrastruktūras celtniecībai sagatavotā zeme bijušajā akmeņogļu izdedžu grēdu teritorijā (Javorzno, Polija)

[1] Sustainable Brownfield Regeneration [Ilgtspējīga degradēto teritoriju atjaunošana] (balstoties uz dalībvalstu savāktajiem datiem no pagājušā gadsimta 90. gadu beigām līdz šā gadsimta pirmajiem gadiem).CABERNET, 2006. gads.

[2] Progress in management of contaminated sites [Piesārņoto vietu apsaimniekošanas attīstības gaita] (CSI 015). Citi piesārņojuma avoti ir atkritumu poligoni un lauksaimnieciskā darbība, EVA, 2007. gads.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīva 2008/1/EK (OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.), ar ko atceļ Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (ELD direktīva) (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

[5] Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmums 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm (OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp); COM(2004) 60 galīgā redakcija — Pilsētvides tematiskās stratēģijas izstrādāšana; COM(1999) 344 galīgā redakcija — Struktūrfondi un to saskaņošana ar Kohēzijas fonda pamatnostādnēm 2000.–2006. gada perioda programmām; Komisijas pamatnostādnes Kopienas iniciatīvai URBAN II, kas pieņemta 2000. gada 28. aprīlī.

[6] Kopš 2007. gada dalībvalstis var nolemt daļu tām piešķirtā ES struktūrpasākumu finansējuma ieguldīt JESSICA apgrozības fondos, lai palīdzētu atkārtoti izmantot finanšu resursus un paātrināt ieguldījumus Eiropas pilsētu teritorijās. Revīzijas laikā šādi fondi bija tikko sākuši darboties, un ļoti nedaudzi no tiem bija paredzēti degradētu teritoriju atjaunošanai.

[7] Revīzijas aptvertajos plānošanas periodos dzīvokļu celtniecības projektiem ERAF un KF finansiālais atbalsts nepienācās.

[8] LES 17. panta 1. punkts un LESD 317. pants.

[9] No 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 25. jūnijam šī summa vides projektiem bija 25 miljoni EUR.

[10] Plānošanas periodā no 2000. līdz 2006. gadam Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD ar Vides ĢD apspriedās arī par projektu pieteikumiem Kohēzijas fondam.

[11] Projektu parasti īsteno vairākus gadus. Tāpēc pabeigtie projekti bija jāatlasa no 2000.–2006. gada plānošanas perioda, kurā Vācija un Apvienotā Karaliste bija galvenās saņēmējas un tika izraudzītas revīzijai.

[12] Šādi rādītāji var būt, piemēram, piesārņojošo vielu koncentrācijas līmenis pēc teritorijas atveseļošanas, atjaunotās zemes platība hektāros, iniciatora izbūvētā izmantojamā platība, ieguldītāju izbūvētā izmantojamā platība pēc projekta pabeigšanas, apbūvēto teritoriju un ēku izmantojums un teritorijā izvietoto uzņēmumu nodrošināto darbavietu skaits. Avots: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD metodiskie darba dokumenti par uzraudzības un novērtēšanas rādītājiem: "Darba dokuments Nr. 3" 2000.–2006. gada plānošanas periodam un "Darba dokuments Nr. 2" 2007.–2013. gada plānošanas periodam. RESCUE-Administrative Tools and Incentives for Sustainable Brownfield Regeneration [RESCUE — Regeneration of European Sites in Cities and Urban Environments] [RESCUE jeb Degradēto teritoriju atjaunošana Eiropas pilsētās un pilsētvidē —Administratīvie līdzekļi un stimuli ilgtspējīgai degradēto teritoriju atjaunošanai], ES Piektā pētniecības pamatprogramma, 4. rīcība, 2005. gada jūlijs.

[13] Tos iesaka šajā jomā atzīti līderi, jo īpaši Pasaules Banka, CABERNET un NICOLE.

[14] Tie var būt arī citi faktori saistībā ar reģionu, kurā atrodas teritorija, piemēram, situācija darba tirgū.

[15] Augsnes skrīninga vērtības ir vispārēji kvalitātes standarti, kas pieņemti daudzās valstīs, lai reglamentētu piesārņotās zemes apsaimniekošanu. Parasti tās ir augsnē esošo piesārņotāju koncentrācijas robežvērtības (mg/sausas augsnes svara kg), kuru pārsniedzot ir ieteicamas vai obligātas noteiktas darbības. Skatīt "Derivation methods of soil screening values in Europe.A review and evaluation of national procedures towards harmonisation." [Augsnes skrīninga vērtību derivācijas metodes Eiropā. Valstu procedūru caurlūkošana un izvērtēšana saskaņošanas nolūkā] Kopīgā pētniecības centra zinātniskie un tehniskie ziņojumi, EUR 22805 EN-2007.

[16] COM(2006) 232 galīgā redakcija, 2006. gada 22. septembris — Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK.

[17] Turklāt saskaņā ar priekšlikuma pašreizējo darba variantu, ko grozījusi Padomes darba grupa vides jautājumos ( 2010. gada 4. marta dokuments Nr. 6124/1/10 REV 1), Komisijai jāpieņem deleģētie akti par kopīgiem tehniskiem elementiem augsnes piesārņojuma riska novērtēšanai.

[18] Iniciators bija pārdevis vēl 10 % no pārdošanai paredzētajiem zemes gabaliem, taču ēku būvniecība vēl nebija sākusies.

[19] Tos iesaka šajā jomā atzīti līderi, jo īpaši Pasaules Banka, CABERNET un NICOLE.

[20] "Securing the Future Supply of Brownfield Land: Government Response to English Partnerships’ Recommendations on the National Brownfield Strategy", Communities and Local Government, London, 4 March 2008 ["Nodrošinot turpmāku degradētās zemes piedāvājumu: valdības atbilde uz Anglijas partnerības ieteikumiem par valsts stratēģiju degradētās zemes jautājumos", Pašvaldību ministrija,Londona, 2008. gada 4. marts].

[21] Federālais būvniecības, pilsētu un teritoriālās attīstības izpētes institūts.

[22] Sadalījums starp degradēto teritoriju paredzamā jaunā izmantojuma veidiem Vācijā (2006. g.) ir šāds: dabai — 19 %, dzīvokļu celtniecībai — 19 %, rūpniecībai/tirdzniecībai — 62 %. BBSR pētnieki uzskata, ka reālistiskāks varētu būt šāds sadalījums: dabai — 70 %, dzīvokļu celtniecībai — 20 %, rūpniecībai/tirdzniecībai — 10 %. Dr. Fabian Dosch, BBSR, Bonna. 14. sesija, REFINA ["Research for the Reduction of Land Consumption and for Sustainable Land Management" — programma "Pētījumi zemes patēriņa samazināšanai un ilgtspējīgai zemes apsaimniekošanai"], Štutgarte, 26.4.2007.

[23] No 2002. līdz 2009. gadam degradēto teritoriju platība Anglijā samazinājās par 20,4 % — no 40714 ha līdz 33390 ha. 2009. gadā 77 % māju tika būvētas uz degradēto teritoriju zemes. Avots: Trends in previously developed land and housing stock by Government Office Region (2002, 2009). Homes and Communities Agency [Reģiona pārvaldības tendences iepriekš apbūvētas zemes un mājokļu rezervju jomā (2002. gads, 2009. gads), Māju un kopienu aģentūra].

[24] Nachhaltige Entwicklung in Deutschland Indikatorenbericht 2012, Statistisches Bundesamt, [2012. gada atskaites ziņojums par ilgtspējīgu attīstību Vācijā, Federālais statistikas birojs], Vīsbādene, 2012. gads.

[25] Eksperti uzskata, ka reālistiskāks rādītājs attiecībā uz degradēto teritoriju kopējo platību Čehijas Republikā varētu būt no 27000 līdz 38000 ha.

[26] Lai projekti varētu saņemt līdzfinansējumu, to izpildes vietai vajadzēja būt pilsētai ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, tiem vajadzēja aptvert degradētas teritorijas vairāk nekā 40 ha platībā un atbilst vismaz trim no astoņiem sociālekonomiskajiem kritērijiem.

[27] Systém Evidence Kontaminovaných Míst (piesārņoto teritoriju uzskaites sistēma).

[28] Izmaksas un ieņēmumus diskontē, lai ņemtu vērā laiku starp dažādām naudas plūsmām.

[29] Lai zemes cenu varētu iekļaut ES līdzfinansējuma aprēķināšanai izmantotajās izmaksās, tā nedrīkst veidot vairāk nekā 10 % no projekta kopējām izmaksām ar nosacījumu, ka zemes iegāde ir tieši saistīta ar līdzfinansētā projekta mērķiem un no neatkarīga kvalificēta vērtētāja vai atbilstoši apstiprinātas oficiālas iestādes ir saņemts sertifikāts, kas apliecina, ka šī cena nepārsniedz tirgus vērtību. Sk. Komisijas 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 448/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1145/2003 (OV L 72, 11.3.2004., 66. lpp.).

[30] LESD 191. panta 2. punkts.

[31] Šādi nosacījumi parasti ietver atkāpes attiecībā uz atbildību par piesārņotās zemes atveseļošanu.

[32] Metodiskie norādījumi ieguldījumu projektu izmaksu un ieguvuma analīzei. Eiropas Komisija, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, 2008. gada jūlijs.

[33] Sk. 2. attiecināmības noteikumu Regulā (EK) Nr. 448/2004 un 55. panta 3. punktu Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).

[34] N 747/A/99 — "Partnership support for regeneration (1): Support for speculative developments" [Partnerības atbalsts atjaunošanai (1): atbalsts spekulatīvai attīstībai] (SG (2001) D/ 286569).

[35] Dažos gadījumos peļņu novērtē kā 15 % no ēku pārdošanas vērtības plus 10 % no pārdoto zemes gabalu vērtības.

[36] Valsts atbalsta shēma N 644 A/B/2002, ko EK apstiprināja 2003. gada 9. jūlijā un kas atspoguļo 31. ģenerālplānā (jo īpaši tā II daļas 7. punktā) paredzētos noteikumus.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

STRUKTŪRPASĀKUMU FINANSĒJUMS RŪPNIECISKU UN MILITĀRU TERITORIJU ATJAUNOŠANAI (2000.–2006. [1]GADĀ UN 2007.–2013. GADĀ)

Avots: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD dati 2010. gada 31. decembrī.

Struktūrpasākumu finansējums rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošanai 2000.–2006. gadā | Struktūrpasākumu finansējums rūpniecisku un militāru teritoriju atjaunošanai 2007.–2013. gadā |

Dalībvalsts | Vieta | Piešķirtā summa (EUR) | % | Dalībvalsts | Vieta | Piešķirtā summa (EUR) | % |

Vācija | 1 | 645490864 | 28,7 | Ungārija | 1 | 475191832 | 14,0 |

Apvienotā Karaliste | 2 | 574288905 | 25,5 | Čehijas Republika | 2 | 372290509 | 11,0 |

Francija | 3 | 195305373 | 8,7 | Vācija | 3 | 335518228 | 9,9 |

Nīderlande | 4 | 160821924 | 7,2 | Rumānija | 4 | 316430710 | 9,3 |

Portugāle | 5 | 156012908 | 6,9 | Itālija | 5 | 298355961 | 8,8 |

Itālija | 6 | 143383095 | 6,4 | Polija | 6 | 278413953 | 8,2 |

Beļģija | 7 | 65421025 | 2,9 | Portugāle | 7 | 191960262 | 5,7 |

Grieķija | 8 | 55655389 | 2,5 | Apvienotā Karaliste | 8 | 178957047 | 5,3 |

Spānija | 9 | 54873962 | 2,4 | Spānija | 9 | 177403701 | 5,2 |

Čehijas Republika | 10 | 46073161 | 2,0 | Igaunija | 10 | 138045325 | 4,1 |

Polija | 11 | 43940360 | 2,0 | Slovēnija | 11 | 130400000 | 3,8 |

Ungārija | 12 | 28773946 | 1,3 | Bulgārija | 12 | 108322014 | 3,2 |

Somija | 13 | 18104950 | 0,8 | Francija | 13 | 90193437 | 2,7 |

ES starpreģionu | 14 | 17035874 | 0,8 | Beļģija | 14 | 62048204 | 1,8 |

ES pārrobežu | 15 | 13996478 | 0,6 | Latvija | 15 | 49000000 | 1,4 |

Latvija | 16 | 11414454 | 0,5 | Malta | 16 | 48280000 | 1,4 |

Luksemburga | 17 | 10019687 | 0,4 | ES pārrobežu | 17 | 47801926 | 1,4 |

Slovēnija | 18 | 2924609 | 0,1 | Nīderlande | 18 | 28799000 | 0,8 |

Malta | 19 | 2539367 | 0,1 | Grieķija | 19 | 26295000 | 0,8 |

Igaunija | 20 | 1712389 | 0,1 | Kipra | 20 | 16150000 | 0,5 |

Austrija | 21 | 674726 | 0,0 | Lietuva | 21 | 14501892 | 0,4 |

| | | | Luksemburga | 22 | 3786550 | 0,1 |

| | | | Somija | 23 | 2071886 | 0,1 |

KOPĀ ES | 2248463446 | 100,0 | KOPĀ ES | 3390217437 | 100,0 |

[1] Par 2000.–2006. gada periodu skaitļi, kas attiecas uz ES-10 dalībvalstīm, ir kopš 2004. gada.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

27 REVIDĒTIE PROJEKTI

Piezīmes: Kohēzijas fonda projekti (**) vai ERAF "lielie projekti" (*), kuriem bija nepieciešams iepriekšējs Eiropas Komisijas apstiprinājums.

Avots; Darbības programmu īstenošanas galīgais ziņojums attiecībā uz projektiem no 2000.–2006. gada plānošanas perioda; dotāciju lēmumi attiecībā uz projektiem no 2007.–2013. gada plānošanas perioda. Valstu valūtas konvertētas EUR pēc Eiropas Centrālās bankas vidējā maiņas kursa attiecīgajā plānošanas periodā.

| ERAF līdzfinansētie atjaunošanas darbi | Plānotie atjaunošanas tiešie rezultāti / plānotais zemes izmantojums nākotnē |

| Vai ES līdzfinansētais projekts ir pabeigts? | ERAF līdzfinansējums (miljonos EUR) | Vai bija paredzēts radīt darbavietas? | Atsārņošana/stabilizēšana | Ainavas projektēšana | Veco ēku nojaukšana/rekonstrukcija | Ceļi, inženiertīkli un cita infrastruktūra | Zemes gabalu nodalīšana tālākpārdošanai vai iznomāšanai | Ekspluatācijai gatavu ēku būvniecība | Zeme un ēkas rūpnieciskai vai komerciālai izmantošanai | Zeme un ēkas sabiedriskai izmantošanai | Publisko parku aprīkojums | Rezerves zeme (valsts vai privātā) |

Tikai atveseļošanas darbi | Bijusī urāna apstrādes rūpnīca** | Midlovari (Čehijas Republika) | Jā | 18,50 | | √ | | √ | | | | | | | √ |

Bijušās ogļraktuves / ķīmisko atkritumu izgāztuve | Berhida-Peremartoni (Ungārija) | | 16,83 | | √ | | | | | | | | | √ |

Tēraudlietuve | Dunaūjvāroša (Ungārija) | Jā | 2,93 | Jā | √ | | | | | | | | | √ |

Bijusī sprāgstvielu rūpnīca | Berhida-Peremartoni (Ungārija) | | 0,06 | Jā | √ | | | | | | √ | | | |

Tikai labiekārtošanas darbi | Bijusī tērauda un metālu rūpnīca [Skoda] | Pilzene (Čehijas Republika) | Jā | 1,36 | Jā | | | √ | | | | √ | | | |

Informācijas tehnoloģiju rūpnīca | Brno (Čehijas Republika) | Jā | 0,43 | Jā | | | √ | | | | √ | | | |

Bijusī naftas pārstrādes rūpnīca | Braunsbedra (Vācija) | Jā | 6,32 | Jā | | | √ | √ | √ | | √ | | | |

Bijusī plānotā atomelektrostacija | Arneburga (Vācija) | Jā | 26,58 | Jā | | | √ | √ | | | √ | | | |

Bijusī ogļraktuvju šahta | Javorzno (Polija) | Jā | 3,32 | Jā | | √ | | √ | √ | | √ | | | |

Valsts rezerves zeme | Haltona (Apvienotā Karaliste) | Jā | 2,53 | Jā | | √ | | √ | | | √ | | | |

Gan atveseļošanas, gan labiekārtošanas darbi | Bijusī metālapstrādes rūpnīca | Halle (Vācija) | Jā | 3,79 | Jā | √ | | | √ | | | √ | | | |

Bijušās ogļraktuves / III koksa rūpnīca* | Esene (Vācija) | Jā | 2,21 | Jā | √ | | √ | √ | √ | | √ | | | |

Akmeņogļu izdedžu grēdas | Javorzno (Polija) | | 7,07 | Jā | √ | √ | | √ | | | √ | | | |

Bijusī I rūpniecības osta | Berova Fernesā (Apvienotā Karaliste) | Jā | 5,89 | Jā | √ | √ | | √ | √ | | √ | | | |

Bijusī II rūpniecības osta | Berova Fernesā (Apvienotā Karaliste) | Jā | 5,79 | Jā | √ | √ | | √ | √ | | √ | | | |

Bijusī I tēraudlietuve | Dīsburga (Vācija) | Jā | 15,21 | Jā | √ | √ | √ | √ | | | √ | | | |

Bijusī II cinka rūpnīca | Dīsburga (Vācija) | Jā | 20,90 | Jā | √ | √ | √ | √ | | | √ | | | |

Bijusī tēraudlietuve* | Dortmunde (Vācija) | Jā | 30,32 | Jā | √ | √ | √ | √ | √ | | √ | | | |

Bijušās ogļraktuves / I koksa rūpnīca* | Esene (Vācija) | Jā | 12,79 | Jā | √ | √ | √ | √ | | √ | | √ | √ | |

Bijušās ogļraktuves / II koksa rūpnīca | Esene (Vācija) | | 3,02 | | √ | √ | | √ | | | | | √ | |

Bijušās kazarmas un akumulatoru rūpnīca | Marcali (Ungārija) | Jā | 3,02 | | √ | √ | √ | √ | | √ | | | √ | |

Bijusī spēkstacija* | Lodza (Polija) | | 20,61 | Jā | √ | √ | √ | √ | | √ | √ | √ | | |

Bijušās I virszemes raktuves | Roterhama (Apvienotā Karaliste) | Jā | 4,51 | Jā | √ | √ | √ | √ | √ | | √ | | | |

Bijušās II virszemes raktuves | Roterhama (Apvienotā Karaliste) | Jā | 5,22 | Jā | √ | √ | √ | √ | √ | | | | | |

Bijušās ogļraktuves / koksa rūpnīca | Šefīlda (Apvienotā Karaliste) | Jā | 10,33 | Jā | √ | √ | √ | √ | √ | √ | √ | | | |

Bijusī metālapstrādes rūpnīca | Bārnslija (Apvienotā Karaliste) | Jā | 8,81 | Jā | √ | √ | √ | √ | √ | √ | √ | | | |

Bijusī ķīmisko vielu rūpnīca | Vidnesa (Apvienotā Karaliste) | Jā | 2,53 | Jā | √ | √ | | √ | √ | √ | √ | | | |

--------------------------------------------------