PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojums un mērķi

Ar visām zvejas iespēju regulām zivju ieguve no krājumiem jāierobežo līdz apjomam, kas ir saderīgs ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Šajā sakarībā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir noteikti mērķi, kuri jāiestrādā ikgadējos priekšlikumos par nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumiem, proti, nodrošināt Savienības zvejniecības ilgtspēju vides, ekonomiskajā un sociālajā aspektā.

Galvenā pazīme, kas raksturo ikgadējās zvejas iespēju regulas, ir to īsais piemērošanas termiņš. Tam galvenokārt ir vēsturiski iemesli, kas saistīti ar veidu, kā KZP ir paredzēts kopīgi izmantot jūras telpu un sadalīt tās resursus Savienības dalībvalstu flotēm. Ir svarīgi saglabāt to, lai viens no KZP balstiem arī turpmāk būtu ikgadēja vienošanās Savienības mērogā.

Tomēr tas nebūt netraucē pārvaldībā ieviest ilgtermiņa pieeju. Savienība ir daudz sasniegusi šajā ziņā, un galvenajiem komerciālas nozīmes krājumiem tagad ir izstrādāti daudzgadu pārvaldības plāni. Tie jāievēro, nosakot gada KPN un maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

Darbības joma

Šis priekšlikums attiecas uz zvejas iespējām, kuras ir pieejamas Savienības kuģiem Savienības ūdeņos un ārpus tiem un trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos, un kuras izriet no lēmumiem, kas pieņemti daudzpusējos vai divpusējos forumos. Gatavojoties starptautiskām sarunām, Savienība izstrādā nostāju, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un Savienības politikas mērķiem, kurus tāpat piemēro iekšējiem lēmumiem. Šādu sarunu rezultāts nozīmē, ka Savienība piekrīt uzņemties saistības pret trešām personām. Attiecībā uz šādu lēmumu iestrādāšanu Savienības tiesību aktos, Savienībai būtībā nav rīcības brīvības, izņemot kvotu iekšējo sadalīšanu starp dalībvalstīm. Tās sadalot dalībvalstīm, piemēro relatīvas stabilitātes principu.

Tādējādi pašreizējais priekšlikums aptver:

· kopīgus krājumus, t. i., krājumus, kurus pārvalda kopā ar Norvēģiju Ziemeļjūrā un Skagerakā vai saskaņā ar piekrastes valstu nolīgumiem, kas saistīti ar NEAFC,

· krājumus, ar kuru kvotām notiek ierasta apmaiņa vai par kuriem ir potenciāla interese veikt kvotu apmaiņu: krājumus, kurus nepārvalda kopīgi, bet uz kuriem attiecas (vai varētu attiekties) ikgadēja kvotu apmaiņa starp Savienību un Norvēģiju un/vai citām trešām valstīm,

· piezvejas sugas jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībās, pat ja kvotu apmaiņa nenotiek. Iemesls ir konsekvence, virzoties uz vairāksugu zvejniecību pārvaldību,

· zvejas iespējas, kuras izriet no vienošanās, kas panākta reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO).

Tomēr lielākā daļa no šā priekšlikuma aptvertajām zvejas iespējam ir norādītas kā “pm” (pro memoria). Tas ir saistīts ar to, ka:

– ieteikums par dažiem krājumiem nebūs pieejams laikā, kad priekšlikumu paredzēts pieņemt, vai

– konkrēti nozvejas ierobežojumi un citi ieteikumi no Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO), Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisijas (CCAMLR), Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC), Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas (WCPFC) un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) tiks saņemti pēc šo organizāciju gadskārtējām sanāksmēm, vai

– par krājumiem Grenlandes ūdeņos, kā arī krājumiem, kurus pārvalda kopīgi vai ar kuru kvotām veic apmaiņu ar Norvēģiju un citām trešām valstīm, dati vēl nav pieejami, jo turpinās apspriešanās, kuras ar minētajām valstīm beigsies 2012. gada novembrī un decembrī.

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija ir ievērojusi vadlīnijas, kas izklāstītas tās paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246 galīgā redakcija), kurā noteikti iepriekšējas sagatavošanās (front-loading) procesa principi.

Turklāt Komisija 2012. gada septembrī ieinteresētajām personām organizēja pasākumu, kurā tika izklāstīti un apspriesti zinātniskā ieteikuma rezultāti un tā galvenā ietekme.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Attiecībā uz izmantoto metodiku Komisija apspriedās ar divām galvenajām ekspertu organizācijām: ICES, kas ir neatkarīga zinātniska organizācija, un ZZTEK. ICES ieteikums balstās uz ieteikumu pamatsistēmu, kuru izstrādājuši tās zinātnieki un kuru izmanto saskaņā ar saprašanās memorandu, kas noslēgts ar Komisiju. ZZTEK sniedz savu ieteikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, kuru tā saņem no Komisijas.

Pēc tam, kad Komisija ir oficiāli pieņēmusi visus ZZTEK ziņojumus, tie ir pieejami Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Visi ICES ziņojumi ir pieejami ICES tīmekļa vietnē.

Ietekmes novērtējums

Ar šo priekšlikumu būtībā transponē pasākumus, par kuriem panākta vienošanās starptautiskā līmenī. Visi elementi, kas ir svarīgi, lai novērtētu zvejas iespēju potenciālo ietekmi, tiek izskatīti to starptautisko sarunu sagatavošanas un vešanas posmā, kurās ar trešām personām vienojas par Savienības zvejas iespējām.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.

Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai sasniegtu KZP mērķi, proti, vides, ekonomiskajā un sociālajā ziņā ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikumā ir noteikti nozvejas un zvejas piepūles limiti, kas piemērojami Savienības zvejniecībām un starptautiskām zvejniecībām, kurās iesaistīti Savienības kuģi.

Piemērošana

Noteikumi priekšlikuma jomā ir piemērojami līdz 2013. gada 31. decembrim, izņemot dažus noteikumus par zvejas piepūles ierobežojumiem, kuri ir piemērojami līdz 2014. gada 31. janvārim, un dažas KPN ar specifisku sezonālo ciklu (piemēram, moivas KPN Grenlandes ūdeņos).

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ: KZP ir vienota politika. Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 3. punktu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt starp reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.           PAPILDU INFORMĀCIJA

Vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta publiskā sektora (Savienības vai valsts) iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz prasībām par zvejas piepūles pārvaldību.

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2013. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta.

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Šis priekšlikums attiecas tikai uz zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un ar šīm iespējām funkcionāli saistītiem nosacījumiem.

Attiecībā uz nozvejas ierobežojumiem un zvejas piepūles pārvaldību kopumā šis priekšlikums ir saskaņā ar iepriekšējas sagatavošanās procesa principiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246 galīgā redakcija) un Komisijas paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām 2013. gadam (COM(2012) 278 final), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par zvejas iespējām, kamēr vēl nav saņemti ar krājumu stāvokli saistīti zinātniskie ieteikumi 2013. gadam.

Kā minēts iepriekš, priekšlikumā ir iekļauti arī nozvejas ierobežojumi, par kuriem panākta vienošanās dažās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

Saistībā ar zvejas piepūles pārvaldību jānorāda, ka mencu zvejniecībās kopš 2009. gada tiek piemērota uz kilovatdienām balstīta sistēma, kuru turpinās piemērot 2013. gadā.

2012/0319 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)       Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] paredzēts, ka ir jāpieņem Savienības pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)       Padomei ir jāpieņem pasākumi par zivju krājumu vai zivju krājumu grupu zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru zivju krājumu vai zivju krājumu grupu un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)       Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN un Savienības kvotas iespējamu palielinājumu NAFO 3NO apakšapgabalā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(5)       Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz to moivas kvotu pārskatīšanu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apakšapgabalā saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(6)       Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus dažu neilgi dzīvojošu sugu krājumu nozvejas limitu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pārskatīt KPN, ņemot vērā 2013. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[2].

(7)       Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti attiecībā uz šo neilgi dzīvojošo sugu krājumu KPN pārskatīšanu, ja tas vajadzīgs pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar Savienības nepieciešamību izpildīt tās starptautiskās saistības.

(8)       Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāuzskaita attiecībā pret kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma noturību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameru (turpmāk “CCTV sistēma”) izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un mazāk uzticama. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums, lai ieviestu tādas izmetumu samazināšanas shēmas kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[3].

(9)       Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, ieskaitot minimālo izkraušanas izmēru nesasniegušus īpatņus, ir jāuzskaita attiecībā pret kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir jānovērš iedalīto zvejas iespēju nodošana starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās.

(10)     KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(11)     Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, mencas krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā[4], Padomes 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai[5] (turpmāk “mencas krājumu plāns”), un Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā[6].

(12)     Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecību pārvaldībā, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā.

(13)     Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[7], būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(14)     Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot šo sugu zvejas vispārēju aizliegumu.

(15)     Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā.

(16)     Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas[8].

(17)     Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju[9], Fēru salām[10], Grenlandi[11] un Islandi[12], Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. [Apspriešanos kopsavilkums jāiekļauj pēc to norises 2012. gada beigās.]

(18)     Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu Savienība no Polijas pievienošanās dienas pārvalda Polijas Republikas iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2013. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Minētās zvejas iespējas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(19)     Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas var atļaut kvotu nodošanu un apmaiņu starp līgumslēdzējām pusēm. Lai atvieglotu šādu kvotu nodošanu un apmaiņu starp Savienību un citām līgumslēdzējām pusēm, būtu jādod Komisijai iespēja pēc dalībvalstu paziņojuma saņemšanas apstiprināt kvotu nodošanu un apmaiņu starp Savienību un citām līgumslēdzējām pusēm. Būtu jāatļauj dalībvalstīm apspriesties ar citām līgumslēdzējām pusēm par kvotu nodošanu un apmaiņu un attiecīgā gadījumā ieskicēt plānotās kvotu nodošanas iespējas. Pēc apstiprināšanas Komisijai par nodošanu būtu jāpaziņo attiecīgajai organizācijai un ar īstenošanas aktiem jāpieņem no tās izrietošās zvejas iespējas. Saskaņā ar relatīvas stabilitātes principu šādai nodošanai nevajadzētu ietekmēt pašreizējo zvejas iespēju sadalījumu starp dalībvalstīm.

(20)     Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 34. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2013. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, kādā palielina 2013. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšapgabalā, ja ir izpildīti ar šā krājuma stāvokli saistīti konkrēti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšapgabalā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO apstiprina KPN palielinājumu 2013. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru pielāgo Savienības papildu zvejas iespējas, kas izriet no palielinājuma.

(21)     Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 83. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC pieņēma arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivs saglabāšanu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(22)     Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā [pieņemto pasākumu kopsavilkums jāiekļauj pēc gadskārtējās sanāksmes 2012. gada novembrī]. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(23)     Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, kas patlaban noteiktas Savienības tiesību aktos. Patlaban piemērojamie IOTC pieņemtie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(24)     Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) pirmā gadskārtējā sanāksme notiks no 2013. gada 28. janvāra līdz 1. februārim. Kamēr šāda sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi saglabāt pašreizējos pagaidu pasākumus, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 44/2012.

(25)     Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā [pieņemto pasākumu kopsavilkums jāiekļauj pēc gadskārtējās sanāksmes 2012. gada oktobrī]. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(26)     Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(27)     Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 9. gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā [pasākumu kopsavilkums jāiekļauj pēc gadskārtējās sanāksmes 2012. gada decembrī]. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(28)     Konvencijas par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(29)     Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisijas (CCAMLR) Puses gadskārtējā sanāksmē 2012. gadā [pasākumu kopsavilkums jāiekļauj pēc gadskārtējās sanāksmes 2012. gada oktobrī un novembrī]. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(30)     Attiecīgās RZPO gada beigās vienojas par dažiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc ir lietderīgi noteikumus, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, piemērot ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija) konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2011. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(31)     Uz šajā regulā noteiktajām zvejas iespējām, kas pieejamas ES kuģiem, attiecas Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem[13], un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(32)     Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums, kā norādīts 28. apsvērumā. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(33)     Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants Priekšmets

1.           Ar šo regulu nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.

2.           Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)      nozvejas limitus 2013. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadam;

b)      zvejas piepūles limitus laikposmam no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim;

c)      dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim un

d)      dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 28. pantā noteiktajos laikposmos 2013. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2014. gadā.

2. pants Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)           ES kuģiem un

b)           trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)           “ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)           “trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

c)           “ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

d)           “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

e)           “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)            “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

g)           “linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008[14].

4. pants Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)           ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009[15] III pielikumā;

b)           “Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)           “Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)           CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 216/2009[16] II pielikumā;

e)           NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 217/2009[17] III pielikumā;

f)            “SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību[18];

g)           “ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā[19];

h)           “CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004[20] 2. panta a) punktā;

i)            “IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju[21];

j)            “IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi[22];

k)           “SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir tāljūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10o ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā[23], un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

l)            “WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā[24];

m)          “Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir tāljūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II SADAĻA ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

5. pants KPN un tās sadalījums

1.         ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.         ES kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008[25] izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3.           Moivas kvotas, kuras Savienībai ir pieejamas Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apakšapgabalā, Komisija pārskata, pamatojoties uz KPN un tās iedalījumu Savienībai, ko noteikusi Grenlande saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses, un šā nolīguma protokolu.

4.           Ņemot vērā 2013. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, var pārskatīt KPN, kvotas un īpašos nosacījumus, kas I pielikumā noteikti šādiem krājumiem:

a)      tūbīšu krājumam un ar to saistītajai piezvejai ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā saskaņā ar šīs regulas IIB pielikumu;

b)      Esmarka mencas krājumam un ar to saistītajai piezvejai ICES IIIa apakšapgabalā un ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā; un

c)      brētliņas krājumam un ar to saistītajai piezvejai ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā.

5.           Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar Savienības pienākumu pildīt savas starptautiskās saistības Komisija ar tūlītēji piemērojamiem īstenošanas aktiem saskaņā ar 39. panta 3. punktā minēto procedūru pārskata KPN, kas I pielikumā noteikta šā panta 4. punktā minētajiem krājumiem. Minētie tiesību akti paliek spēkā šīs regulas piemērošanas laikā un katrā ziņā ne ilgāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim.

6. pants Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

6.           Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

7.           Papildu zvejas iespējas, ko dalībvalsts var tās karoga kuģiem iedalīt attiecībā uz konkrētu krājumu, nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

8.           Papildu zvejas iespējas kuģim iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)      kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras (turpmāk “CCTV sistēma”), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)      papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

(1) 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas,

(2) 30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

c)      visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, ieskaitot zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, uzskaita attiecībā pret konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kas iedalītas saskaņā ar šo pantu;

d)      tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, ir pilnībā izmantotas, attiecīgais kuģis pārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

e)      attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu nav atļauts nodot starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, un kuģiem, kas šādos izmēģinājumos nepiedalās.

9.           Neatkarīgi no 3. punkta b) apakšpunkta 1) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:

a)      attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

b)      attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām;

c)      attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

10.         Tiktāl, cik saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, ir vajadzīga personas datu apstrāde tādā nozīmē, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

11.         Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 3. punktā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2013. gada laikposmā.

12.         Pirms 1.−6. punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)      saraksts ar tās karoga kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)      uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)      to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)      aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

e)      tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2012. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

13.         Lai uzraudzītu 3. punkta b) apakšpunkta 1) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo pantu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētā punkta ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

7. pants Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)           nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)           nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

8. pants Zvejas piepūles limiti

No 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldībai piemēro IIA pielikumā noteiktos zvejas piepūles pasākumus:

a)           Skagerakā;

b)           ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā;

c)           ICES IV apakšapgabalā;

d)           ES ūdeņos ICES IIa rajonā un

e)           ICES VIId rajonā.

9. pants Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1.           Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002[26] 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

2.         Dalībvalstis nodrošina to, lai 2013. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.         Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)      zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)      zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c)      papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)      daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)      atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2.         Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants Slēgtā zvejas sezona

1.         Porkupīnas sēklī laikā no 2013. gada 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus – brosmi, zilo jūraslīdaku un jūraslīdaku.

2.         Šā panta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts || Ģeogrāfiskais platums || Ģeogrāfiskais garums

1 || 52° 27' N || 12° 19' W

2 || 52° 40' N || 12° 30' W

3 || 52° 47' N || 12° 39,600' W

4 || 52° 47' N || 12° 56' W

5 || 52° 13,5' N || 13° 53,830' W

6 || 51° 22' N || 14° 24' W

7 || 51° 22' N || 14° 03' W

8 || 52° 10' N || 13° 25' W

9 || 52° 32' N || 13° 07,500' W

10 || 52° 43' N || 12° 55' W

11 || 52° 43' N || 12° 43' W

12 || 52° 38,800' N || 12° 37' W

13 || 52° 27' N || 12° 23' W

14 || 52° 27' N || 12° 19' W

3.         Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā punktā norādītās sugas.

12. pants Aizliegumi

1.         ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)      milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos;

b)      siļķu haizivs (Lamma nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja Regulas (ES) Nr. …/2013[27] [28] I pielikuma B daļā paredzēts citādi;

c)      eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

d)      parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)      cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

f)       ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)      divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos.

2.           Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

13. pants Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

14. pants Zvejas atļaujas

1.         Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.         Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

III nodaļa Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

15. pants Kvotu nodošana

1.           Ja reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumos ir paredzēta kvotu nodošana un apmaiņa, Komisija pēc dalībvalstu paziņojuma saņemšanas apstiprina kvotu nodošanu un apmaiņu ar citām minēto organizāciju līgumslēdzējām pusēm. Pēc apstiprināšanas Komisija saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem nosūta attiecīgās organizācijas sekretariātam paziņojumu par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu.

2.           Pirms 1. punktā minētā paziņojuma dalībvalstis var apspriest kvotu nodošanu un apmaiņu ar citām līgumslēdzējām pusēm un attiecīgā gadījumā ieskicēt plānotās kvotu nodošanas iespējas.

3.           Pēc apstiprināšanas un paziņošanas Komisija groza attiecīgās kvotas ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.           Iedalītās zvejas iespējas, kas izriet no šādas kvotu apmaiņas ar citām reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju līgumslēdzējām pusēm, saskaņā ar relatīvas stabilitātes principu neietekmē pašreizējo zvejas iespēju sadalījumu starp dalībvalstīm.

1. iedaļa ICCAT konvencijas apgabals

16. pants Zilo tunzivju zvejas kapacitātes, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.         To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2.         To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3.         To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4.         To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5.         To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6.         Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.

17. pants Papildu nosacījumi ID pielikumā iedalītajām zilās tunzivs kvotām

Papildus Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punktā paredzētajam aizlieguma periodam zilo tunzivju zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta no 2013. gada 15. aprīļa līdz 15. maijam.

18. pants Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

19. pants Haizivis

1.         Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.         Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

3.         Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurzivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4.         Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jebkādā zvejā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5.         Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

2. iedaļa CCAMLR konvencijas apgabals

20. pants Aizliegumi un nozvejas limiti

1.         Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.         Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

21. pants Izpētes zveja

1.         Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2013. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

2.         Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.         Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

22. pants Krilu zveja 2013./2014. gada zvejas sezonā

1.         Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2013./2014. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūnijā paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai:

a)      par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b)      par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2.         Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3.         Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.         Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)      pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)      izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.         Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

3. iedaļa IOTC konvencijas apgabals

23. pants Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

1.         Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2.         Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto ietilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3.         Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz citu zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.         Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

5.         Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.

24. pants Haizivis

1.         Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.         Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

4. iedaļa SPRFMO konvencijas apgabals

25. pants Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2013. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

26. pants Pelaģiskā zveja – KPN

1.         Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 25. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2.         Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu vārdus un parametrus, tostarp bruto tilpību, kas peld ar to karogu un ir iesaistījušies šajā pantā minētajā zvejā.

3.         Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta Komisijai tālākai pārsūtīšanai SPRFMO Pagaidu sekretariātam kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, attiecīgā gadījumā, datus par kuģu ienākšanu ostās.

27. pants Grunts zveja

Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju:

a)           samazina līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā periodā un

b)           veic tikai tajās SPRFMO konvencijas daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām.

5. iedaļa IATTC konvencijas apgabals

28. pants Zveja ar riņķvadu

1.         Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

a)      no 2013. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2013. gada 18. novembra līdz 2014. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

– Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

– 150º rietumu garuma meridiāns,

– 40º ziemeļu platuma paralēle,

– 40º dienvidu platuma paralēle;

(b) no 2013. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

– 96º rietumu garuma meridiāns,

– 110º rietumu garuma meridiāns,

– 4º ziemeļu platuma paralēle,

– 3º dienvidu platuma paralēle.

2.         Attiecīgās dalībvalstis līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.         Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.

4.         Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)      ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ, vai

b)      pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

5.         IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut šajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

6.         Nejauši nozvejotiem 5. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:

a)      reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (beigti vai dzīvi);

b)      paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie viņi ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2013. gada 31. janvārim.

6. iedaļa SEAFO konvencijas apgabals

29. pants Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

– raju dzimtas zivis (Rajidae),

– dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

– laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

– īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

– lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

– gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

– kaķhaizivs (Apristurus manis),

– samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

– Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

7. iedaļa WCPFC konvencijas apgabals

30. pants Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivju (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivju (Thunnus albacares), svītraino tunzivju (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kuri noslēgti starp Savienību un minētā reģiona piekrastes valstīm.

31. pants Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1.         Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2013. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2013. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a)      neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b)      nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2.         Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3.         Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)      zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)      ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

c)      ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

32. pants Apgabali, kas slēgti zvejai ar riņķvadu

Lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju zveja ar riņķvadu ir aizliegta šādos tāljūras apgabalos:

a)           starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Indonēzijas, Palau, Mikronēzijas un Papua-Jaungvinejas EEZ robežas;

b)           starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Mikronēzijas, Māršala salu, Nauru, Kiribati, Tuvalu, Fidži, Zālamana salu un Papua-Jaungvinejas (EEZ) robežas.

33. pants To ES kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

8. iedaļa Beringa jūra

34. pants Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

9. iedaļa NAFO konvencijas apgabals

35. pants  Baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN palielinājums

Ja NAFO saskaņā ar savām procedūrām palielina baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma KPN, Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma KPN un kvotas NAFO 3NO apakšapgabalā.

III SADAĻA TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS

36. pants KPN

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju ES ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

37. pants Zvejas atļaujas

1.         Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2.         Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

38. pants Aizliegumi

1.           Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)      milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos;

b)      eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

c)      parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

d)      cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)      siļķu haizivs (Lamna nasus) ES ūdeņos;

f)       ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)      divragainā velnraja (Manta birostris) ES ūdeņos.

2.           Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

IV SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants Komiteju procedūra

1          Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.         Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.         Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

40. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr 8. pantu piemēro no 2013. gada 1. februāra.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 20., 21. un 22. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS: KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

IA PIELIKUMS: Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā

IB PIELIKUMS: Ziemeļaustrumu Atlantija un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

IC PIELIKUMS: Ziemeļrietumu Atlantija – NAFO konvencijas apgabals

ID PIELIKUMS: Tālu migrējošas zivis – visi apgabali

IE PIELIKUMS: Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals

IF PIELIKUMS: Dienvidaustrumu Atlantija – SEAFO konvencijas apgabals

IG PIELIKUMS: Dienvidu tunzivis – visi apgabali

IH PIELIKUMS: WCPFC konvencijas apgabals

IJ PIELIKUMS: SPRFMO konvencijas apgabals

IIA PIELIKUMS: Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES VIId rajonā

IIB PIELIKUMS: Zvejas iespējas kuģiem, kas zvejo tūbītes ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

III PIELIKUMS: Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

IV PIELIKUMS: ICCAT konvencijas apgabals

V PIELIKUMS: CCAMLR konvencijas apgabals

VI PIELIKUMS: IOTC konvencijas apgabals

VII PIELIKUMS: WCPFC konvencijas apgabals

VIII PIELIKUMS: Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugas latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums || Trīsburtu kods || Vispārpieņemtais nosaukums

Amblyraja radiata || RJR || Ērkšķu raja

Ammodytes spp. || SAN || Tūbītes

Argentina silus || ARU || Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp. || ALF || Beriksas

Brosme brosme || USK || Brosme

Caproidae || BOR || Kaproīdas

Centrophorus squamosus || GUQ || Pelēkā īsraga haizivs

Centroscymnus coelolepis || CYO || Baltacu haizivs

Chaceon spp. || CGE || Sarkanie dziļūdens krabji

Champsocephalus gunnari || ANI || Antarktikas leduszivs

Chionoecetes spp. || PCR || Karaliskie krabji

Clupea harengus || HER || Siļķe

Coryphaenoides rupestris || RNG || Strupdeguna garaste

Dalatias licha || SCK || Melnā haizivs

Deania calcea || DCA || Gardeguna spurainā haizivs

Dipturus batis || RJB || Parastā raja

Dissostichus eleginoides || TOP || Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni || TOA || Antarktikas ilkņzivs

Engraulis encrasicolus || ANE || Eiropas anšovs

Etmopterus princeps || ETR || Lielā laternhaizivs

Etmopterus pusillus || ETP || Gludā laternhaizivs

Euphausia superba || KRI || Krils

Gadus morhua || COD || Menca

Galeorhinus galeus || GAG || Bara haizivs

Glyptocephalus cynoglossus || WIT || Sarkanā plekste

Hippoglossoides platessoides || PLA || Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus || HAL || Atlantijas paltuss

Hoplostethus atlanticus || ORY || Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus || SQI || Īsspuru kalmārs

Lamna nasus || POR || Siļķu haizivs

Lepidonotothen squamifrons || NOS || Pelēkā nototēnija

Lepidorhombus spp. || LEZ || Megrimi

Raja circularis || RJI || Smilšu raja

Raja fullonica || RJF || Šagrēnādas raja

Leucoraja naevus || RJN || Dzegužraja

Limanda ferruginea || YEL || Dzeltenastes plekste

Limanda limanda || DAB || Limanda

Lophiidae || ANF || Jūrasvelni

Macrourus spp. || GRV || Makrūrzivis

Makaira nigricans || BUM || Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus || CAP || Moiva

Manta birostris || RMB || Divragainā velnraja

Martialia hyadesi || SQS || Dienvidatlantijas kalmārs

Melanogrammus aeglefinus || HAD || Pikša

Merlangius merlangus || WHG || Merlangs

Merluccius merluccius || HKE || Heks

Micromesistius poutassou || WHB || Putasu

Microstomus kitt || LEM || Mazmutes plekste

Molva dypterygia || BLI || Zilā jūraslīdaka

Molva molva || LIN || Jūraslīdaka

Nephrops norvegicus || NEP || Norvēģijas omārs

Pandalus borealis || PRA || Ziemeļu garnele

Paralomis spp. || PAI || Krabji

Penaeus spp. || PEN || Penaeus garneles

Platichthys flesus || FLE || Plekste

Pleuronectes platessa || PLE || Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes || FLX || Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius || POL || Pollaks

Pollachius virens || POK || Saida

Psetta maxima || TUR || Akmeņplekste

Raja brachyura || RJH || Blondā raja

Raja clavata || RJC || Dzeloņainā raja

Raja (Dipturus) nidarosiensis || JAD || Norvēģijas raja

Raja microocellata || RJE || Sīkacu raja

Raja montagui || RJM || Plankumainā raja

Raja undulata || RJU || Cirtainā raja

Rajiformes || SRX || Rajveidīgās zivis

Reinhardtius hippoglossoides || GHL || Grenlandes paltuss

Raja alba || RJA || Baltā raja

Scomber scombrus || MAC || Makrele

Scophthalmus rhombus || BLL || Gludais rombs

Sebastes spp. || RED || Sarkanasari

Solea solea || SOL || Parastā jūrasmēle

Solea spp. || SOO || Jūrasmēles

Sprattus sprattus || SPR || Brētliņa

Squalus acanthias || DGS || Dzelkņu haizivs

Tetrapturus albidus || WHM || Baltais marlīns

Thunnus maccoyii || SBF || Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus || BET || Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus || BFT || Zilā tunzivs

Trachurus murphyi || CJM || Stavrida

Trachurus spp. || JAX || Stavridas

Trisopterus esmarkii || NOP || Esmarka menca

Urophycis tenuis || HKW || Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius || SWO || Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Beriksas || ALF || Beryx spp.

Rietumatlantijas plekste || PLA || Hippoglossoides platessoides

Eiropas anšovs || ANE || Engraulis encrasicolus

Jūrasvelni || ANF || Lophiidae

Antarktikas leduszivs || ANI || Champsocephalus gunnari

Antarktikas ilkņzivs || TOA || Dissostichus mawsoni

Atlantijas paltuss || HAL || Hippoglossus hippoglossus

Lielacu tunzivs || BET || Thunnus obesus

Gardeguna spurainā haizivs || DCA || Deania calcea

Blondā raja || RJH || Raja brachyura

Zilā jūraslīdaka || BLI || Molva dypterygia

Atlantijas zilais marlīns || BUM || Makaira nigricans

Putasu || WHB || Micromesistius poutassou

Zilā tunzivs || BFT || Thunnus thynnus

Kaproīdas || BOR || Caproidae

Gludais rombs || BLL || Scophthalmus rhombus

Moiva || CAP || Mallotus villosus

Menca || COD || Gadus morhua

Limanda || DAB || Limanda limanda

Parastā raja || RJB || Dipturus batis

Parastā jūrasmēle || SOL || Solea solea

Krabji || PAI || Paralomis spp.

Dzegužraja || RJN || Leucoraja naevus

Sarkanie dziļūdens krabji || CGE || Chaceon spp.

Plekste || FLE || Platichthys flesus

Plekstveidīgās zivis || FLX || Pleuronectiformes

Divragainā velnraja || RMB || Manta birostris

Lielā laternhaizivs || ETR || Etmopterus princeps

Ziemeļatlantijas argentīna || ARU || Argentina silus

Grenlandes paltuss || GHL || Reinhardtius hippoglossoides

Makrūrzivis || GRV || Macrourus spp.

Pelēkā nototēnija || NOS || Lepidonotothen squamifrons

Pikša || HAD || Melanogrammus aeglefinus

Heks || HKE || Merluccius merluccius

Siļķe || HER || Clupea harengus

Stavridas || JAX || Trachurus spp.

Stavrida || CJM || Trachurus murphyi

Melnā haizivs || SCK || Dalatias licha

Krils || KRI || Euphausia superba

Pelēkā īsraga haizivs || GUQ || Centrophorus squamosus

Mazmutes plekste || LEM || Microstomus kitt

Jūraslīdaka || LIN || Molva molva

Makrele || MAC || Scomber scombrus

Megrimi || LEZ || Lepidorhombus spp.

Ziemeļu garnele || PRA || Pandalus borealis

Norvēģijas omārs || NEP || Nephrops norvegicus

Esmarka menca || NOP || Trisopterus esmarkii

Norvēģijas raja || JAD || Raja (Dipturus) nidarosiensis

Atlantijas lielgalvis || ORY || Hoplostethus atlanticus

Patagonijas ilkņzivs || TOP || Dissostichus eleginoides

Penaeus garneles || PEN || Penaeus spp.

Jūras zeltplekste || PLE || Pleuronectes platessa

Pollaks || POL || Pollachius pollachius

Siļķu haizivs || POR || Lamna nasus

Baltacu haizivs || CYO || Centroscymnus coelolepis

Sarkanasari || RED || Sebastes spp.

Strupdeguna garaste || RNG || Coryphaenoides rupestris

Saida || POK || Pollachius virens

Tūbītes || SAN || Ammodytes spp.

Smilšu raja || RJI || Raja circularis

Šagrēnādas raja || RJF || Raja fullonica

Īsspuru kalmārs || SQI || Illex illecebrosus

Rajveidīgās zivis || SRX || Rajiformes

Sīkacu raja || RJE || Raja microocellata

Gludā laternhaizivs || ETP || Etmopterus pusillus

Karaliskie krabji || PCR || Chionoecetes spp.

Jūrasmēles || SOO || Solea spp.

Dienvidu tunzivs || SBF || Thunnus maccoyii

Plankumainā raja || RJM || Raja montagui

Brētliņa || SPR || Sprattus sprattus

Dzelkņu haizivs || DGS || Squalus acanthias

Dienvidatlantijas kalmārs || SQS || Martialia hyadesi

Ērkšķu raja || RJR || Amblyraja radiata

Zobenzivs || SWO || Xiphias gladius

Dzeloņainā raja || RJC || Raja clavata

Bara haizivs || GAG || Galeorhinus galeus

Akmeņplekste || TUR || Psetta maxima

Brosme || USK || Brosme brosme

Cirtainā raja || RJU || Raja undulata

Baltā Amerikas jūrasvēdzele || HKW || Urophycis tenuis

Baltais marlīns || WHM || Tetrapturus albidus

Baltā raja || RJA || Raja alba

Merlangs || WHG || Merlangius merlangus

Sarkanā plekste || WIT || Glyptocephalus cynoglossus

Dzeltenastes plekste || YEL || Limanda ferruginea

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, ES ŪDEŅI CECAF APGABALĀ

Suga: || Tūbītes Ammodytes spp. || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.) ||

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || ||

||

Suga: || Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp. || Zona: || ES ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā(1) ||

Dānija || pm || (2) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Apvienotā Karaliste || pm || (2) ||

Vācija || pm || (2) ||

Zviedrija || pm || (2) ||

Savienība || pm || ||

Norvēģija || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

(1)           Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas. (2)           Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 2 % no kvotas (OTH/*2A3A4). ||

Īpašs nosacījums ||

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIB pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:                                                             Zona: ES ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos(1) ||

|| 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6 || 7 ||

|| (SAN/234_1) || (SAN/234_2) || (SAN/234_3) || (SAN/234_4) || (SAN/234_5) || (SAN/234_6) || (SAN/234_7) ||

Dānija || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm ||

Vācija || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm ||

Zviedrija || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm ||

Savienība || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm ||

Norvēģija || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm ||

|| || || || || || || ||

Kopā || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm ||

(1)           Var tikt pārskatīta saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu.

Suga: || Brosme Brosme brosme || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā (USK/1214EI)

Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN

Francija || pm || (1)

Apvienotā Karaliste || pm || (1)

Citi || pm || (1)

Savienība || pm || (1)

|| pm ||

KPN || pm ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Brosme Brosme brosme || Zona: || ES ūdeņi IV zonā (USK/04-C.)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Zviedrija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Citi || pm || (1)

Savienība || pm ||

|| pm ||

KPN || pm ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Brosme Brosme brosme || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (USK/567EI.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija || pm ||

Francija || pm ||

Īrija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Citi || pm || (1)

Savienība || pm ||

Norvēģija || pm || (2) (3) (4)

|| pm ||

KPN || pm ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2)           Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C). (3)           Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas (OTH/*5B67-). (4)           Ieskaitot jūraslīdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūraslīdaku nozvejai ir pm tonnas (LIN/*5B67-) un brosmju nozvejai pm tonnas (USK/*5B67-), tās ir savstarpēji aizstājamas līdz pm tonnām, un tās zvejo tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

Suga: || Brosme Brosme brosme || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (USK/04-N.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Siļķe(1) Clupea harengus || Zona: || IIIa (HER/03A.)

Dānija || pm || (2) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm || (2)

Zviedrija || pm || (2)

Savienība || pm || (2)

|| ||

KPN || pm ||

(1)           To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2)           Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot ES ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

Suga: || Siļķe(1) Clupea harengus || Zona: || ES un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30' N (HER/4AB.)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Zviedrija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

Norvēģija || pm || (2)

|| ||

KPN || pm ||

(1)           To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus. (2)           Līdz pm tonnām no šā daudzuma drīkst nozvejot ES ūdeņos IVa un IVb zonā (HER/*4AB-C.). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

|| Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) ||

Savienība || pm

Suga: || Siļķe(1) Clupea harengus || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.)

Zviedrija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

Suga: || Siļķe(1) Clupea harengus || Zona: || IIIa (HER/03A-BC)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm ||

Zviedrija || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga: || Siļķe(1) Clupea harengus || Zona: || IV, VIId zona un ES ūdeņi IIa zonā (HER/2A47DX)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Zviedrija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga: || Siļķe(1) Clupea harengus || Zona: || IVc, VIId(2) (HER/4CXB7D)

Beļģija || pm || (3) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija || pm || (3)

Vācija || pm || (3)

Francija || pm || (3)

Nīderlande || pm || (3)

Apvienotā Karaliste || pm || (3)

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. (2)           Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz platumam 51° 33' N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā. (3)           Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).

Suga: || Siļķe Clupea harengus || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā(1) (HER/5B6ANB)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm ||

Īrija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| pm ||

KPN || pm ||

(1)           Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7°W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° platuma paralēles, izņemot Klaidu.

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || Skageraks (COD/03AN.)

Beļģija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija || pm || (1)

Vācija || pm || (1)

Nīderlande || pm || (1)

Zviedrija || pm || (1)

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)

Beļģija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija || pm || (1)

Vācija || pm || (1)

Francija || pm || (1)

Nīderlande || pm || (1)

Zviedrija || pm || (1)

Apvienotā Karaliste || pm || (1)

Savienība || pm ||

Norvēģija || pm || (2)

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas. (2)           Drīkst nozvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

|| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) ||

Savienība || pm

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.)

Zviedrija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || VIId (COD/07D.)

Beļģija || pm || (1) || Analītiskā KPN

Francija || pm || (1)

Nīderlande || pm || (1)

Apvienotā Karaliste || pm || (1)

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

Suga: || Limanda un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā (DAB/2AC4-C) limandai; (FLE/2AC4-C) plekstei

Beļģija || pm || || Piesardzības KPN

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Zviedrija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

Suga: || Jūrasvelni Lophiidae || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā (ANF/2AC4-C) ||

Beļģija || pm || (1) || Analītiskā KPN ||

Dānija || pm || (1) ||

Vācija || pm || (1) ||

Francija || pm || (1) ||

Nīderlande || pm || (1) ||

Zviedrija || pm || (1) ||

Apvienotā Karaliste || pm || (1) ||

Savienība || pm || (1) ||

|| || ||

KPN || pm || ||

(1)           Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VI zonā, ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14). ||

||

Suga: || Jūrasvelni Lophiidae || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (ANF/04-N.) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || ||

||

Suga: || Pikša Melanogrammus aeglefinus || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (HAD/3A/BCD) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Pikša Melanogrammus aeglefinus || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā (HAD/2AC4.) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN . ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

Norvēģija || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Īpašs nosacījums ||

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

|| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) || || ||

Savienība || pm || || ||

||

Suga: || Pikša Melanogrammus aeglefinus || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.) ||

Zviedrija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || ||

(1)           Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. ||

||

Suga: || Pikša Melanogrammus aeglefinus || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā (HAD/6B1214) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Īrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Merlangs Merlangius merlangus || Zona: || IIIa (WHG/03A.) ||

Dānija || pm || || Piesardzības KPN ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Merlangs Merlangius merlangus || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā (WHG/2AC4.) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

Norvēģija || pm || (1) ||

|| || ||

KPN || pm || ||

(1)           Drīkst nozvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas. ||

Īpašs nosacījums ||

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

|| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) || ||

Savienība || pm || ||

||

Suga: || Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (WHG/04-N.) merlangam; (POL/04-N.) pollakam ||

Zviedrija || pm || (1) || Piesardzības KPN. ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || ||

(1) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. ||

||

Suga: || Putasu Micromesistius poutassou || Zona: || Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā (WHB/24-N.) ||

Dānija || pm || || Analītiskā KPN ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Putasu Micromesistius poutassou || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14) ||

Dānija || pm || (1) || Analītiskā KPN . ||

Vācija || pm || (1) ||

Spānija || pm || (1) (2) ||

Francija || pm || (1) ||

Īrija || pm || (1) ||

Nīderlande || pm || (1) ||

Portugāle || pm || (1) (2) ||

Zviedrija || pm || (1) ||

Apvienotā Karaliste || pm || (1) ||

Savienība || pm || (1) ||

Norvēģija || pm || ||

KPN || pm || ||

(1)           Īpašs nosacījums: no tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1). (2)           Šo kvotu drīkst pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; ES ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai. ||

Suga: || Putasu Micromesistius poutassou || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Portugāle || pm ||

Savienība || pm || (1)

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Īpašs nosacījums: no tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas EEZ vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2).

||

Suga: || Putasu Micromesistius poutassou || Zona: || ES ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567) ||

Norvēģija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN ||

|| || ||

KPN || pm || ||

(1)           Jāuzskaita attiecībā pret Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. (2)           Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves kvotas. ||

||

Suga: || Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā (LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei; (WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei ||

Beļģija || pm || || Piesardzības KPN ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia || Zona: || ES ūdeņi un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā (BLI/5B67-)(3) ||

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. ||

Igaunija || pm || ||

Spānija || pm || ||

Francija || pm || ||

Īrija || pm || ||

Lietuva || pm || ||

Polija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Citi || pm || (1) ||

Savienība || pm ||   ||

Norvēģija || pm || (2) ||

|| || ||

KPN || pm || ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. (2)           Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C). (3)           Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1288/2009[29] 1. pantu un Regulas (EK) Nr. 43/2009[30] III pielikuma 7. punktu piemēro īpašus noteikumus. ||

||

Suga: || Jūraslīdaka Molva molva || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (LIN/1/2.) ||

Dānija || pm || || Analītiskā KPN ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Citi || pm || (1) ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

||

Suga: || Jūraslīdaka Molva molva || Zona: || ES ūdeņi IV zonā (LIN/04-C.) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

Suga: || Jūraslīdaka Molva molva || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā (LIN/05.)

Beļģija || pm || || Piesardzības KPN

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

Suga: || Jūraslīdaka Molva molva || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Spānija || pm ||

Francija || pm ||

Īrija || pm ||

Portugāle || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

Norvēģija || pm || (1) (2)

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas (OTH/*6X14.). (2)           Ieskaitot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūraslīdakas nozvejai ir pm tonnas un brosmes nozvejai pm tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz pm tonnām, un tās drīkst zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

Suga: || Jūraslīdaka Molva molva || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (LIN/04-N.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus || Zona: || IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (NEP/3A/BCD)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN

Vācija || pm ||

Zviedrija || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

Suga: || Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NEP/04-N.)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Ziemeļu garnele Pandalus borealis || Zona: || IIIa (PRA/03A.)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Zviedrija || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Ziemeļu garnele Pandalus borealis || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā (PRA/2AC4-C) ||

Dānija || pm || || Analītiskā KPN ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Ziemeļu garnele Pandalus borealis || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.) ||

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Zviedrija || pm || (1) ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || ||

(1)           Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. ||

||

Suga: || Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa || Zona: || Skageraks (PLE/03AN.) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa || Zona: || Kategats (PLE/03AS.) ||

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Vācija || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa || Zona: || IV; ES ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

Norvēģija || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Īpašs nosacījums ||

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

|| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) || || ||

Savienība || pm || || ||

||

Suga: || Saida Pollachius virens || Zona: || IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (POK/2A34.) ||

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

Norvēģija || pm || (1) ||

|| || ||

KPN || pm || ||

(1)           Drīkst nozvejot tikai ES ūdeņos IV un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas. ||

||

Suga: || Saida Pollachius virens || Zona: || VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā (POK/56-14) ||

Vācija || pm || || Analītiskā KPN ||

Francija || pm || ||

Īrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

Norvēģija || pm || (1) ||

|| || ||

KPN || pm || ||

|| || || ||

(1)           Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30' N. ||

||

Suga: || Saida Pollachius virens || Zona: || Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.) ||

Zviedrija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || ||

(1)           Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu. ||

||

Suga: || Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scophthalmus rhombus || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā (2) (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei; (BLL/2AC4-C) gludajam rombam ||

Beļģija || pm || || Piesardzības KPN ||

Dānija || pm || ||

Vācija || pm || ||

Francija || pm || ||

Nīderlande || pm || ||

Zviedrija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

|| || ||

KPN || pm || ||

||

Suga: || Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā (GHL/2A-C46) ||

Dānija || pm || || Analītiskā KPN ||

Vācija || pm || ||

Igaunija || pm || ||

Spānija || pm || ||

Francija || pm || ||

Īrija || pm || ||

Lietuva || pm || ||

Polija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm || ||

Savienība || pm || ||

Norvēģija || pm || (1) ||

KPN || pm || ||

(1)           Jānozvejo ES ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C). ||

||

Suga: || Makrele Scomber scombrus || Zona: || IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.−32. apakšrajonā (MAC/2A34.) ||

Beļģija || pm || (3) || Analītiskā KPN . ||

Dānija || pm || (3) ||

Vācija || pm || (3) ||

Francija || pm || (3) ||

Nīderlande || pm || (3) ||

Zviedrija || pm || (1) (2) (3) ||

Apvienotā Karaliste || pm || (3) ||

Savienība || pm || (1) (3) ||

Norvēģija || pm || (4) ||

|| || ||

KPN || Nepiemēro || ||

(1)           Īpašs nosacījums: ieskaitot pm tonnas, kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-). (2)           Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām. (3)           Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.). (4)           Jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu pm tonnu apmērā. Šo kvotu drīkst apgūt tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot pm tonnas, ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.). ||

Īpašs nosacījums ||

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

|| IIIa (MAC/*03A.) || IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC) || IVb (MAC/*04B.) || IVc (MAC/*04C.) || VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2013. gada decembrī (MAC/*2A6.) ||

Dānija || pm || pm || pm || pm || pm ||

Francija || pm || pm || pm || pm || pm ||

Nīderlande || pm || pm || pm || pm || pm ||

Zviedrija || pm || pm || pm || pm || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm || pm || pm || pm || pm ||

Norvēģija || pm || pm || pm || pm || pm ||

||

||

Suga: || Makrele Scomber scombrus || Zona: || VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa XII un XIV zonā (MAC/2CX14-)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN .

Spānija || pm ||

Igaunija || pm ||

Francija || pm ||

Īrija || pm ||

Latvija || pm ||

Lietuva || pm ||

Nīderlande || pm ||

Polija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

Norvēģija || pm || (1) (2)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H). (2)           Piekļuves kvotas papildu pm tonnas Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56° 30' N, un tās ir jāuzskaita attiecībā pret tās nozvejas limitu (MAC/*N6530).

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

|| ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā (MAC/*04A-EN) No 2013. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2013. gada 1. septembra līdz 31. decembrim || Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-)

Vācija || pm || || pm ||

Francija || pm || || pm ||

Īrija || pm || || pm ||

Nīderlande || pm || || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm || || pm ||

Savienība || pm || || pm ||

Suga: || Makrele Scomber scombrus || Zona: || VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)

Spānija || pm || (1) || Analītiskā KPN .

Francija || pm || (1)

Portugāle || pm || (1)

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

|| VIIIb (MAC/*08B.) ||

Spānija || pm ||

Francija || pm ||

Portugāle || pm ||

Suga: || Makrele Scomber scombrus || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā (MAC/2A4A-N.)

Dānija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN .

Savienība || pm || (1) (2)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.

Suga: || Parastā jūrasmēle Solea solea || Zona: || ES ūdeņi II un IV zonā (SOL/24-C.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

Norvēģija || pm || (1)

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Drīkst nozvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.).

Suga: || Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus || Zona: || IIIa (SPR/03A.)

Dānija || pm || (1) || Piesardzības KPN

Vācija || pm || (1)

Zviedrija || pm || (1)

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*03A.).

Suga: || Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus || Zona: || ES ūdeņi IIa un IV zonā (SPR/2AC4-C)

Beļģija || pm || (4) || Piesardzības KPN

Dānija || pm || (4)

Vācija || pm || (4)

Francija || pm || (4)

Nīderlande || pm || (4)

Zviedrija || pm || (1) (4)

Apvienotā Karaliste || pm || (4)

Savienība || pm ||  

Norvēģija || pm || (2)

|| ||

KPN || pm || (3)

(1)           Ieskaitot tūbītes. (2)           Drīkst nozvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (SPR/*04-C.). (3)           Var tikt pārskatīta saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu. (4)           Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 2 % no kvotas (OTH/*2AC4C).

Suga: || Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. || Zona: || ES ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā (JAX/4BC7D)

Beļģija || pm || (3) || Piesardzības KPN

Dānija || pm || (3)

Vācija || pm || (1) (3)

Spānija || pm || (3)

Francija || pm || (1) (3)

Īrija || pm || (3)

Nīderlande || pm || (1) (3)

Portugāle || pm || (3)

Zviedrija || pm || (3)

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (3)

Savienība || pm ||

Norvēģija || pm || (2)

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14). (2)           Drīkst nozvejot tikai ES ūdeņos IV zonā (JAX/*04-C.). (3)           Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*4BC7D).

Suga: || Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. || Zona: || ES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/2A-14)

Dānija || pm || (1) (3) || Analītiskā KPN

Vācija || pm || (1) (2) (3)

Spānija || pm || (3)

Francija || pm || (1) (2) (3)

Īrija || pm || (1) (3)

Nīderlande || pm || (1) (2) (3)

Portugāle || pm || (3)

Zviedrija || pm || (1) (3)

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) (3)

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti ES ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2013. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D). (2)           Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). (3)           Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*2A-14).

Suga: || Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii || Zona: || IIIa; ES ūdeņi IIa un IV zonā (NOP/2A3A4.)

Dānija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm || (1) (2)

Nīderlande || pm || (1) (2)

Savienība || pm || (1)

|| ||

|| ||

KPN || pm ||

(1) Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus uzskaita attiecībā pret šo kvotu, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem 5 % no kvotas (OTH/*2A3A4). (2) Kvotu drīkst apgūt vienīgi ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

Suga: || Esmarka menca Trisopterus esmarkii || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NOP/04-N.)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

|| ||

Suga: || Rūpnieciskās zivis || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (I/F/04-N.)

Zviedrija || pm || (1) (2) || Piesardzības KPN

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām. (2)           Īpašs nosacījums: no tām stavridas ne vairāk kā pm tonnas (JAX/*04-N.).

Suga: || Citas sugas || Zona: || ES ūdeņi Vb, VI un VII zonā (OTH/5B67-C)

Savienība || Nepiemēro || || Piesardzības KPN

Norvēģija || pm || (1)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

Suga: || Citas sugas || Zona: || Norvēģijas ūdeņi IV zonā (OTH/04-N.)

Beļģija || pm || || Piesardzības KPN

Dānija || pm ||

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Zviedrija || Nepiemēro || (1)

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm || (2)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā. (2)           Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

Suga: || Citas sugas || Zona: || ES ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N (OTH/2A46AN)

Savienība || Nepiemēro || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Norvēģija || pm || (1) (2)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C). (2)           Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 0. UN 1. ZONĀ

Suga: || Karaliskie krabji Chionoecetes spp. || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PCR/N1GRN)

Īrija || pm || ||

Spānija || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Siļķe Clupea harengus || Zona: || ES, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2.)

Beļģija || pm || (1) || Analītiskā KPN .

Dānija || pm || (1)

Vācija || pm || (1)

Spānija || pm || (1)

Francija || pm || (1)

Īrija || pm || (1)

Nīderlande || pm || (1)

Polija || pm || (1)

Portugāle || pm || (1)

Somija || pm || (1)

Zviedrija || pm || (1)

Apvienotā Karaliste || pm || (1)

Savienība || pm || (1)

Norvēģija || pm || (2)

|| ||

KPN || pm ||

(1)        Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru. (2)        Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst apgūt ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminētās KPN Savienības daļas limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par pm tonnām:

|| Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) || ||

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Grieķija || pm ||

Spānija || pm ||

Īrija || pm ||

Francija || pm ||

Portugāle || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā (COD/N1GL14)

Vācija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2)

Savienība || pm || (1) (2)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Austrumgrenlandē zveja ir atļauta tikai no 2013. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. (2)           Ne vairāk kā 80 % no kvotas ir jānozvejo vienā no turpmāk minētajiem apgabaliem. Turklāt katrā apgabalā īsteno zvejas piepūles minimumu 20 zvejas rīku iemetienus no katra kuģa. Apgabals                                                            Robeža 1. Austrumgrenlande (COD/N64E44)            Uz ziemeļiem no 64° N, uz austrumiem no 44° W 2. Austrumgrenlande (COD/S64E44)             Uz dienvidiem no 64° N, uz austrumiem no 44° W 3. Rietumgrenlande (COD/GRLW44)             Uz rietumiem no 44° W

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || I un IIb (COD/1/2B.)

Vācija || pm || (3) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija || pm || (3)

Francija || pm || (3)

Polija || pm || (3)

Portugāle || pm || (3)

Apvienotā Karaliste || pm || (3)

Citas dalībvalstis || pm || (1) (3)

Savienība || pm || (2)

|| ||

KPN || pm ||

(1)         Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti. (2)         Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. (3)         Pikšas piezveja drīkst būt līdz pat 19 % katrā zvejas rīka iemetienā. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

Suga: || Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā (COD/05B-F.) mencai; (HAD/05B-F.) pikšai ||

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (HAL/514GRN)

Portugāle || pm || ||

Savienība || pm ||

[Norvēģija || pm] || [(1)]

KPN || Nepiemēro ||

[(1)       Iedalītas no Savienības kvotas un jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*514GN).]

Suga: || Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (HAL/N1GRN)

Savienība || pm || ||

[Norvēģija || pm] || [(1)]

KPN || Nepiemēro ||

[(1)          Iedalītas no Savienības kvotas un jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*N01GN).]

Suga: || Makrūrzivis Macrourus spp. || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GRV/514GRN)

Savienība || pm || (1) ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

Suga: || Makrūrzivis Macrourus spp. || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.)

Savienība || pm || (1) ||

KPN || Nepiemēro ||

|| ||

(1) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

Suga: || Moiva Mallotus villosus || Zona: || IIb (CAP/02B.)

Savienība || pm || ||

|| ||

KPN || pm ||

Suga: || Moiva Mallotus villosus || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN)

Dānija || pm || ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Zviedrija || pm ||

Vācija || pm ||

Visas dalībvalstis || pm || (1) (2)

Savienība || pm || (3)

[Norvēģija || pm] || [(4)]

KPN || Nepiemēro ||

(1) Izņemot dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % no Savienības kvotas. (2) Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, ja tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. (3) Jāzvejo no 2013. gada 20. jūnija līdz 2014. gada 30. aprīlim. [(4) Iedalīta no Savienības kvotas.]

Suga: || Pikša Melanogrammus aeglefinus || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Putasu Micromesistius poutassou || Zona: || Fēru salu ūdeņi (WHB/2A4AXF)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm || (1)

(1)           KPN, kas noteikta saskaņā ar apspriešanos starp Savienību, Fēru salām, Norvēģiju un Islandi.

Suga: || Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka Molva molva un Molva dypterygia || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā (LIN/05B-F.) jūraslīdakai; (BLI/05B-F.) zilajai jūraslīdakai

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Ziemeļu garnele Pandalus borealis || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (PRA/514GRN)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Savienība || pm ||  

[Norvēģija || pm] || [(1)]

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

[(1) Iedalīta no Savienības kvotas.]

Suga: || Ziemeļu garnele Pandalus borealis || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN)

Dānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Saida Pollachius virens || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (POK/1N2AB.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Saida Pollachius virens || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (POK/1/2INT)

Savienība || pm || ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Saida Pollachius virens || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā (POK/05B-F.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Nīderlande || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (GHL/1N2AB.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (GHL/1/2INT)

Savienība || pm || ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1GRN)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || (1)

[Norvēģija || pm] ||  [(2)]

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1) Jāzvejo uz dienvidiem no 68º N. [(2) Iedalītas no Savienības kvotas un jāzvejo tikai NAFO 1. zonā).]

Suga: || Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides || Zona: || Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GHL/514GRN)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm || (1)

[Norvēģija || pm] || [(2)]

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem. [(2) Iedalīta no Savienības kvotas.]

Suga: || Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp. || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214S)

Igaunija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm || (1)

Spānija || pm || (1)

Francija || pm || (1)

Īrija || pm || (1)

Latvija || pm || (1)

Nīderlande || pm || (1)

Polija || pm || (1)

Portugāle || pm || (1)

Apvienotā Karaliste || pm || (1)

Savienība || pm || (1)

|| ||

KPN || pm || (1)

(1)           Nedrīkst zvejot no 2013. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.

Suga: || Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp. || Zona: || ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214D)

Igaunija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm || (1) (2)

Spānija || pm || (1) (2)

Francija || pm || (1) (2)

Īrija || pm || (1) (2)

Latvija || pm || (1) (2)

Nīderlande || pm || (1) (2)

Polija || pm || (1) (2)

Portugāle || pm || (1) (2)

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2)

Savienība || pm || (1) (2)

|| ||

KPN || pm || (1) (2)

(1)           Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas: Punkts Nr.                                 Ziemeļu platums        Rietumu garums 1                                                  64° 45'                          28° 30' 2                                                  62° 50'                          25° 45' 3                                                  61° 55'                          26° 45' 4                                                  61° 00'                          26° 30' 5                                                  59° 00'                          30° 00' 6                                                  59° 00'                          34° 00' 7                                                  61° 30'                          34° 00' 8                                                  62° 50'                          36° 00' 9                                                  64° 45'                          28° 30' (2)           Nedrīkst zvejot no 2013. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (RED/1N2AB.)

Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija || pm || (1)

Francija || pm || (1)

Portugāle || pm || (1)

Apvienotā Karaliste || pm || (1)

Savienība || pm || (1)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (RED/1/2INT)

Savienība || Nepiemēro || (1) (2) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| ||

KPN || pm ||

(1)        Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2013. gada 15. augusta līdz 30. novembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC Līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC Līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju. (2)        Kuģu gūtā sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

Suga: || Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp. || Zona: || Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/N1F14G)

Vācija || pm || (1) (2) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm || (1) (2)

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2)

Savienība || pm || (1) (2)

[Norvēģija || pm] || [(3)]

KPN || Nepiemēro ||

(1)        Drīkst nozvejot vienīgi ar pelaģisko trali. (2)        Īpašs nosacījums: kvotas drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka par tajā apgūto kvotu daļu tiek ziņots atsevišķi (RED/*51214). Zvejojot NEAFC pārvaldības apgabalā, tos drīkst nozvejot tikai no 2013. gada 10. maija kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus un tikai apgabalā (NEAFC zonā), kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: Punkts Nr.                                 Ziemeļu platums        Rietumu garums 1                                                  64° 45'                          28° 30' 2                                                  62° 50'                          25° 45' 3                                                  61° 55'                          26° 45' 4                                                  61° 00'                          26° 30' 5                                                  59° 00'                          30° 00' 6                                                  59° 00'                          34° 00' 7                                                  61° 30'                          34° 00' 8                                                  62° 50'                          36° 00' 9                                                  64° 45'                          28° 30' [(3)       Iedalītas no Savienības kvotas un jānozvejo vienīgi NEAFC zonā, kas definēta 2. piezīmē (RED/*5-14N).]

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || Islandes ūdeņi Va zonā (RED/05A-IS)

Beļģija || pm || (1) (2) (3) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm || (1) (2) (3)

Francija || pm || (1) (2) (3)

Apvienotā Karaliste || pm || (1) (2) (3)

Savienība || pm || (1) (2) (3)

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)         Tostarp nenovēršama piezveja (mencas piezveja nav atļauta). (2)         Drīkst zvejot tikai no 2013. gada jūlija līdz decembrim.

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā (RED/05B-F.)

Beļģija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || pm ||

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Citas sugas || Zona: || Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (OTH/1N2AB.)

Vācija || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste || pm || (1)

Savienība || pm || (1)

(1)        Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga: || Citas sugas(1) || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā (OTH/05B-F.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

(1)           Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

Suga: || Plekstveidīgās zivis Pleuronectiformes || Zona: || Fēru salu ūdeņi Vb zonā (FLX/05B-F.)

Vācija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Apvienotā Karaliste || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || NAFO 2J3KL (COD/N2J3KL)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1)

(1)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007[31] 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || NAFO 3NO (COD/N3NO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1)

(1)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

Suga: || Menca Gadus morhua || Zona: || NAFO 3M (COD/N3M.)

Igaunija || 157 || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || 657

Latvija || 157

Lietuva || 157

Polija || 535

Spānija || 2 019

Francija || 282

Portugāle || 2 770

Apvienotā Karaliste || 1 315

Savienība || 8 049

|| ||

KPN || 14 113 ||

Suga: || Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus || Zona: || NAFO 2J3KL (WIT/N2J3KL)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1)

(1)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus || Zona: || NAFO 3NO (WIT/N3NO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1)

(1)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides || Zona: || NAFO 3M (PLA/N3M.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1)

(1)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides || Zona: || NAFO 3LNO (PLA/N3LNO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || 0 || (1)

(1)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus || Zona: || NAFO 3. un 4. apakšzona (SQI/N34.)

Igaunija || 128 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija || 128 || (1)

Lietuva || 128 || (1)

Polija || 227 || (1)

Savienība || Nepiemēro || (1) (2)

|| ||  

KPN || 611 ||

(1)        Jāzvejo no 2013. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. (2)        Savienības daļa nav noteikta. 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

Suga: || Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea || Zona: || NAFO 3LNO (YEL/N3LNO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| ||

KPN || 17 000 ||

(1)        Lai gan Savienībai ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz 0. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Moiva Mallotus villosus || Zona: || NAFO 3NO (CAP/N3NO.)

Savienība || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| ||

KPN || 0 || (1)

(1)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Ziemeļu garnele Pandalus borealis || Zona: || NAFO 3L(1) (PRA/N3L.)

Igaunija || 96 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija || 96 ||

Lietuva || 96 ||

Polija || 96 ||

Spānija || 76 ||

Portugāle || 20 ||

Savienība || 480 ||

|| ||

KPN || 8 600 ||

(1)           Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

|| Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums || ||

|| 1 || 47° 20' 0 || 46° 40' 0 || ||

|| 2 || 47° 20' 0 || 46° 30' 0 || ||

|| 3 || 46° 00' 0 || 46° 30' 0 || ||

|| 4 || 46° 00' 0 || 46° 40' 0 || ||

|| || || || ||

Suga: || Ziemeļu garnele Pandalus borealis || Zona: || NAFO 3M(1) (PRA/*N3M.)

KPN || Nepiemēro || (2) (3) ||

(1)           Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

|| Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums || ||

|| 1 || 47° 20' 0 || 46° 40' 0 || ||

|| 2 || 47° 20' 0 || 46° 30' 0 || ||

|| 3 || 46° 00' 0 || 46° 30' 0 || ||

|| 4 || 46° 00' 0 || 46° 40' 0 || ||

|| || || || ||

             Turklāt no 2013. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

|| Punkts Nr. || Ziemeļu platums || Rietumu garums || ||

|| 1 || 47° 55' 0 || 45° 00' 0 || ||

|| 2 || 47° 30' 0 || 44° 15' 0 || ||

|| 3 || 46° 55' 0 || 44° 15' 0 || ||

|| 4 || 46° 35' 0 || 44° 30' 0 || ||

|| 5 || 46° 35' 0 || 45° 40' 0 || ||

|| 6 || 47° 30' 0 || 45° 40' 0 || ||

|| 7 || 47° 55' 0 || 45° 00' 0 || ||

(2)        Neattiecas. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

|| Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Maksimālais zvejas dienu skaits || ||

|| Dānija || 0 || 0 || ||

|| Igaunija || 0 || 0 || ||

|| Spānija || 0 || 0 || ||

|| Latvija || 0 || 0 || ||

|| Lietuva || 0 || 0 || ||

|| Polija || 0 || 0 || ||

|| Portugāle || 0 || 0 || ||

|| || || || ||

(3)        Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides || Zona: || NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO)

Igaunija || 312 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || 318 ||

Latvija || 44 ||

Lietuva || 22 ||

Spānija || 4 262 ||

Portugāle || 1 782 ||

Savienība || 6 738 ||

|| ||

KPN || 11 493 ||

Suga: || Raju dzimtas zivis Rajidae || Zona: || NAFO 3LNO (SKA/N3LNO.)

Spānija || 3 403 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle || 660 ||

Igaunija || 283 ||

Lietuva || 62 ||

Savienība || 4 408 ||

|| ||

KPN || 7 000 ||

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || NAFO 3LN (RED/N3LN.)

Igaunija || 457 || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || 314

Latvija || 457

Lietuva || 457

Savienība || 1 685

|| ||

KPN || 6 500 || (1)

(1) Šī KPN ietver kvotu 500 tonnu apmērā, ko Savienībai nodevusi cita NAFO Līgumslēdzēja puse.

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || NAFO 3M (RED/N3M.)

Igaunija || 1 571 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija || 513 || (1)

Spānija || 233 || (1)

Latvija || 1 571 || (1)

Lietuva || 1 571 || (1)

Portugāle || 2 354 || (1)

Savienība || 7 813 || (1)

KPN || 6 500 || (1)

(1)        Šai kvotai ir jāatbilst KPN 6500 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO Līgumslēdzējām pusēm; ne vairāk kā 3250 tonnas drīkst nozvejot pirms 2013. gada 1. jūlija. Pēc KPN vai termiņa vidusposma apmēra, t. i., 3250 tonnu, pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma.

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || NAFO 3O (RED/N3O.)

Spānija || 1 771 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle || 5 229 || (1)

Savienība || 7 000 || (1)

KPN || 20 000 || (1)

Suga: || Sarkanasari Sebastes spp. || Zona: || NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.)

Latvija || 0 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva || 0 || (1)

Savienība || 0 || (1)

KPN || 0 || (1)

(1)           Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

Suga: || Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis || Zona: || NAFO 3NO (HKW/N3NO.)

Spānija || 255 || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle || 333 ||

Savienība || 588 ||

KPN || 1 000 ||

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

Suga: || Zilā tunzivs Thunnus thynnus || Zona: || Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE045WM)

Kipra || pm || (4) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Grieķija || pm ||

Spānija || pm || (2) (4)

Francija || pm || (2) (3) (4)

Itālija || pm || (4) (5)

Malta || pm || (4)

Portugāle || pm ||

Citas dalībvalstis || pm || (1)

Savienība || pm || (2) (3) (4) (5)

|| ||

KPN || pm ||

(1)        Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. (2)        Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):

|| Spānija || pm ||

|| Francija || pm ||

|| Savienība || pm ||

(3)        Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):

|| Francija || pm (*) ||

|| Savienība || pm ||

(*)        Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija var pārskatīt šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05.

(4)        Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):

|| Spānija || pm ||

|| Francija || pm ||

|| Itālija || pm ||

|| Kipra || pm ||

|| Malta      || pm ||

|| Savienība || pm ||

(5)        Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to iedalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):

|| Itālija || pm ||

|| Savienība || pm ||

Suga: || Zobenzivs Xiphias gladius || Zona: || Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Portugāle || pm ||

Citas dalībvalstis || pm || (1)

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

(1)           Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

Suga: || Zobenzivs Xiphias gladius || Zona: || Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Portugāle || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

Suga: || Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga || Zona: || Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)

Īrija || pm || (2) || Analītiskā KPN

Spānija || pm || (2)

Francija || pm || (2)

Apvienotā Karaliste || pm || (2)

Portugāle || pm || (2)

Savienība || pm || (1)

|| ||

KPN || pm ||

(1)        To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007[32] 12. pantu, ir pm. (2)        Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

|| Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits ||

|| Īrija || pm || ||

|| Spānija || pm || ||

|| Francija || pm || ||

|| Apvienotā Karaliste || pm || ||

|| Portugāle || pm || ||

Suga: || Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Thunnus alalunga || Zona: || Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija || pm ||

Portugāle || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

Suga: || Lielacu tunzivs Thunnus obesus || Zona: || Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Francija || pm ||

Portugāle || pm ||

Savienība || pm ||

|| ||

KPN || pm ||

Suga: || Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans || Zona: || Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Portugāle || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || Nepiemēro ||

Suga: || Baltais marlīns Tetrapturus albidus || Zona: || Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT)

Spānija || pm || || Analītiskā KPN

Portugāle || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Savienība || pm || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

|| ||

KPN || Nepiemēro ||

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim.

Suga: || Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (ANI/F483.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

|| || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Suga: || Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika(1) (ANI/F5852.) ||

KPN || pm || (2) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija: -           kas novilkta no punkta, kur 72° 15' E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25' S platuma paralēli, -           tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, -           tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam, -           tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, -           tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un -           tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. (2)        Ar vienu izņēmumu – ne vairāk kā pm tonnas pētniecībai vai kā piezveju. || || ||

||

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (TOP/F483.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi ||

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

A pārvaldības apgabals: 48º W līdz 43° 30'W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483A) || pm || ||

B pārvaldības apgabals: 43° 30' W līdz 40º W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483B) || pm || ||

C pārvaldības apgabals: 40º W līdz 33° 30' W – 52° 30' S līdz 56° S (TOP/*F483C) || pm || ||

(1)        Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2013. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim. ||

||

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi (TOP/F484N.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni. ||

||

Suga: || Ilkņzivis Dissostichus spp. || Zona: || FAO 48.4. Antarktikas dienvidi (TOP/F484S.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Šo KPN piemēro apgabalā, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni. ||

||

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (TOP/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20' E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta. ||

Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 48 (KRI/F48.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620 000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

48.1. rajons (KRI/*F481.) || pm || ||

48.2. rajons (KRI/*F482.) || pm || ||

48.3. rajons (KRI/*F483.) || pm || ||

48.4. rajons (KRI/*F484.) || pm || ||

||

Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 58.4.1. Antarktika (KRI/F5841.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi ||

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E (KRI/*F-41W) || pm || ||

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E (KRI/*F-41E) || pm || ||

||

Suga: || Krils Euphausia superba || Zona: || FAO 58.4.2. Antarktika (KRI/F5842.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

Īpaši nosacījumi ||

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: ||

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W) || pm || ||

58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E) || pm || ||

||

Suga: || Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (NOS/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

||

Suga: || Krabji Paralomis spp. || Zona: || FAO 48.3. Antarktika (PAI/F483.) ||

KPN || pm || || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

||

||

Suga: || Makrūrzivis Macrourus spp. || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (GRV/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

||

Suga: || Citas sugas || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (OTH/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

||

Suga: || Rajveidīgās zivis Rajiformes || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (SRX/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

||

Suga: || Vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus || Zona: || FAO 58.5.2. Antarktika (LIC/F5852.) ||

KPN || pm || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. ||

(1)        Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. ||

IF PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS – SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga: || Beriksas Beryx spp. || Zona: || SEAFO (ALF/SEAFO)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

Suga: || Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon spp. || Zona: || SEAFO B1 apakšrajons(1) (CGE/F47NAM)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

(1)           Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: –              tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, –              tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, –              tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, –              tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

Suga: || Sarkanie dziļūdens krabji Chaceon spp. || Zona: || SEAFO, izņemot B1 apakšrajonu (CGE/F47X)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

Suga: || Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides || Zona: || SEAFO (TOP/SEAFO)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

Suga: || Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus || Zona: || SEAFO B1 apakšrajons(1) (ORY/F47NAM)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

(1)        Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi: –          tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, –          tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, –          tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, –          tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

Suga: || Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus || Zona: || SEAFO, izņemot B1 apakšapgabalu (ORY/F47X)

KPN || pm || || Piesardzības KPN

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

Suga: || Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii || Zona: || Visi apgabali (SBF/F41-81)

Savienība || 10 || (1) || Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN || 10 949 || ||

(1)           Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga: || Zobenzivs Xiphias gladius || Zona: || WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S (SWO/F7120S)

Savienība || pm || || Piesardzības KPN

KPN || Nepiemēro ||

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga: || Stavrida Trachurus murphyi || Zona: || SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)

Vācija || 6 790,5 || || Analītiskā KPN

Nīderlande || 7 360,2 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Lietuva || 4 725 || || Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Polija || 8 124,3 || ||

Savienība || 27 000 || ||

                  

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU SKAGERAKĀ, ICES IIIa RAJONA DAĻĀ, KAS NEIETILPST SKAGERAKĀ UN KATEGATĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ, ES ŪDEŅOS ICES IIa RAJONĀ UN ICES VIId RAJONĀ

1.           DARBĪBAS JOMA

1.1.        Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no minētā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.        Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2013. gadā lūdz sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2.           REGLAMENTĒTIE ZVEJAS RĪKI UN ĢEOGRĀFISKIE APGABALI

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3.           ATĻAUJAS

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.           MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ ZVEJAS PIEPŪLE

4.1.        Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2013. gada pārvaldības periodam, kas ilgst no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.        Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003[33], neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5.           PĀRVALDĪBA

5.1.        Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.        Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros konkrētiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp konkrētiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.        Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6.           ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

7.           ATTIECĪGO DATU PAZIŅOŠANA

Dalībvalstis Komisijai nosūta datus par zvejas piepūli, ko šo valstu zvejas kuģi īstenojuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Minētos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

Ģeogrāfiskais apgabals: Skageraks; ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un ES ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons

Reglamentētie zvejas rīki || BE || DK || DE || ES || FR || IE || NL || SE || UK

TR1 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

TR2 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

TR3 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

BT1 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

BT2 || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

GN || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

GT || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

LL || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

IIB PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIa, IIIa RAJONĀ UN ICES IV APAKŠAPGABALĀ

1.           Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro ES kuģiem, kuri ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

2.           Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ES ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Savienības un Norvēģijas apspriešanās, kā paredzēts Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā secinājumu protokolā.

3.           Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām tūbīšu pārvaldības apgabali ir norādīti šeit un šā pielikuma papildinājumā.

Tūbīšu pārvaldības apgabali || ICES statistiskie taisnstūri

1 || 31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6

2 || 31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8

3 || 41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0

4 || 38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0

5 || 47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5

6 || 41-43 G0-G3; 44 G1

7 || 47-51 E7-E9

4.           Komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ir aizliegta no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2013. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

IIB pielikuma 1. papildinājums

Tūbīšu pārvaldības apgabali

III PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS ES KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

Zvejas apgabals || Zvejniecība || Zvejas atļauju skaits || Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm || Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu || Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || DK: 25 DE: 5 FR: 1 IE: 8 NL: 9 PL: 1 SV: 10 UK: 18 || pm

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N || pm || DE: 16 IE: 1 ES: 20 FR: 18 PT: 9 UK: 14 || pm

Makrele || || Nepiemēro || pm[34]

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N || pm || DK: 450 UK: 30 || pm

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS[35]

1.           Maksimālais skaits ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija || pm

Francija || pm

Savienība || pm

2.           Maksimālais skaits ES piekrastes amatierzvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija || pm

Francija || pm

Itālija || pm

Kipra || pm

Malta || pm

Savienība || pm

3.           Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Itālija || pm

Savienība || pm

4.           To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits

|| Kipra || Grieķija || Itālija || Francija || Spānija || Malta[36]

Kuģi zvejai ar riņķvadu || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar āķu jedām || pm[37] || pm || pm || pm || pm || pm

Laivas zvejai ar ēsmu || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Traleri || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Citi amatierzvejas kuģi[38] || pm || pm || pm || pm || pm || pm

B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība

|| Kipra || Grieķija || Itālija || Francija || Spānija || Malta[39]

Kuģi zvejai ar riņķvadu || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar āķu jedām || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Laivas zvejai ar ēsmu || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Traleri || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Citi amatierzvejas kuģi || pm || pm || pm || pm || pm || pm

5.           Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

|| Zivju krātiņveida lamatu skaits

Spānija || pm

Itālija || pm

Portugāle || pm[40]

6.           Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

|| Audzētavu skaits || Kapacitāte (tonnās)

Spānija || pm || pm

Itālija || pm || pm

Grieķija || pm || pm

Kipra || pm || pm

Malta || pm || pm

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)

Spānija || pm

Itālija || pm

Grieķija || pm

Kipra || pm

Malta || pm

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A DAĻA SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsugas || Zona || Aizlieguma periods

Haizivis (visas sugas) || Konvencijas apgabals || No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Notothenia rossii || FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju || No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Zivis || FAO 48.1. Antarktika(1) FAO 48.2. Antarktika(1) || No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi[41] || FAO 48.3. || No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Dissostichus spp. || FAO 48.5. Antarktika || No 2011. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim

Dissostichus spp. || FAO 88.3. Antarktika(1) FAO 58.5.1. Antarktika(1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20' E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20' E(1) FAO 58.4.4. Antarktika(1) (2) FAO 58.6. Antarktika(1) FAO 58.7. Antarktika(1) || No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Lepidonotothen squamifrons || FAO 58.4.4.(1) (2) || No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides || FAO 58.5.2. Antarktika || No 2011. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim

Dissostichus mawsoni || FAO 48.4. Antarktika(1), apgabals, ko norobežo 55o 30' S un 57o 20' S platuma paralēles un 25o 30' W un 29o 30' W garuma meridiāni || No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

(1)        Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām. (2)        Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

B DAĻA KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2011./12. GADĀ

Apakšapgabals/ rajons || Reģions || Sezona || SSRU || Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) || Piezvejas limits (tonnās)(1)

Rajveidīgās zivis || Macrourus spp. || Citas sugas

58.4.1. || Viss rajons || No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim || SSRU A, B, D, F un H: pm SSRU C: pm SSRU E: pm SSRU G: pm || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm

58.4.2. || Viss rajons || No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 30. novembrim || SSRU A: pm SSRU B, C un D: pm SSRU E: pm || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm

58.4.3.a || Viss rajons || No 2013. gada 1. maija līdz 31. augustam || || Kopā pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm || Viss rajons: pm

88.1. || Viss apakšapgabals || No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 31. augustam || SSRU A: pm SSRU B, C un G: pm SSRU D, E un F: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm SSRU M: pm || Kopā pm || pm SSRU A: pm SSRU B, C un G: pm SSRU D, E un F: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm SSRU M: pm || pm SSRU A: pm SSRU B, C un G: pm SSRU D, E un F: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm SSRU M: pm || pm SSRU A: pm SSRU B, C un G: pm SSRU D, E un F: pm SSRU H, I un K: pm SSRU J un L: pm SSRU M: pm

88.2. || Uz dienvidiem no 65o S || No 2012. gada 1. decembra līdz 2013. gada 31. augustam || SSRU A: pm SSRU B: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm SSRU I: pm || Kopā pm || pm SSRU A un B: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU i: pm SSRU I: pm || pm SSRU A un B: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm SSRU I: pm || pm SSRU A un B: pm SSRU C, D, E, F un G: pm SSRU H: pm SSRU I: pm

(1)        Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā: – rajveidīgajām zivīm: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai pm tonnas (izvēlas lielāko apjomu), – Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai pm tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu, – citām sugām: pm tonnas katrai SSRU.

V pielikuma B daļas papildinājums

Maza apjoma pētniecības vienību (SSRU) saraksts

Reģions || SSRU || Robeža

48.6. || A || No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30' E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.

|| B || No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| E || No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| F || No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| G || No 50° S 1° 30' E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30' E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

|| ||

58.4.1.. || A || No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.

|| B || No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| E || No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| F || No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| G || No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| H || No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| ||

58.4.2. || A || No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| B || No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| C || No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| D || No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| E || No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10' E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

|| ||

58.4.3.a || A || Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10' E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

|| ||

58.4.3.b || A || No 56° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

|| B || No 60° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 59° S 73° 10' E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10' E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

|| D || No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

|| E || No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

|| ||

58.4.4. || A || No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

|| B || No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

|| C || No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

|| D || Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

|| ||

58.6 || A || No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| B || No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| C || No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| D || No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| ||

58.7 || A || No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

|| ||

88.1 || A || No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| B || No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40' S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40' S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

|| E || No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30' S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

|| F || No 68° 30' S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30' S.

|| G || No 66° 40' S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 70° 50' S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40' S.

|| H || No 70° 50' S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| I || No 70° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 70° S.

|| J || No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50' E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

|| K || No 73° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 73° S.

|| L || No 76° S 178° 50' E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50' E, uz ziemeļiem līdz 76° S.

|| M || No 73° S pie krasta, pie 169° 30' E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

|| ||

88.2 || A || No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| B || No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 70° 50' S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| D || No 70° 50' S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| E || No 70° 50' S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| F || No 70° 50' S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| G || No 70° 50' S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S.

|| H || No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50' S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.

|| I || No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| ||

88.3 || A || No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| B || No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| C || No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

|| D || No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

C DAĻA PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Līgumslēdzēja puse:

Zvejas sezona:

Kuģa vārds:

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

Zvejas metode: || parasta tralēšana

nepārtrauktas zvejas sistēma

zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

citas apstiprinātas metodes: lūdzu, precizējiet

Metodes, kas izmantotas, lai tieši aprēķinātu nozvejoto krilu dzīvsvaru[42]:

Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti[43]

Produkta veids || % no nozvejas || Pārrēķina koeficients[44] ||

|| || ||

|| || ||

|| || ||

Apakšapgabals/rajons || || Dec. || Janv. || Febr. || Marts || Apr. || Maijs || Jūn. || Jūl. || Aug. || Sept. || Okt. || Nov.

48.1 || || || || || || || || || || || ||

48.2 || || || || || || || || || || || ||

48.3 || || || || || || || || || || || ||

48.4 || || || || || || || || || || || ||

48.5 || || || || || || || || || || || ||

48.6 || || || || || || || || || || || ||

58.4.1 || || || || || || || || || || || ||

58.4.2 || || || || || || || || || || || ||

88.1 || || || || || || || || || || || ||

88.2 || || || || || || || || || || || ||

88.3 || || || || || || || || || || || ||

X || Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām.

|| Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tāpēc uzskata, ka veic izpētes zveju.

Ņemiet vērā, ka dati, ko jūs norādāt šajā veidlapā, ir paredzēti tikai informācijai un neliedz jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

D DAĻA ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m) || Vertikālais atvērums (m) || Horizontālais atvērums (m)

|| ||

Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs

Plāksne || Garums (m) || Linuma acs izmērs (mm)

1. plāksne || ||

2. plāksne || ||

3. plāksne || ||

… || ||

Pēdējā plāksne (āmis) || ||

Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.

Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes[45]? Jā/Nē

|| Zvejas metode || Plānotais izmantošanas laiks (%)

1 || ||

2 || ||

3 || ||

4 || ||

5 || ||

… || || Kopā 100 %

Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka[46]? Jā/Nē

Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.

VI PIELIKUMS

IOTC KONVENCIJAS APGABALS

1.           Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā

Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Kapacitāte (bruto tilpība) ||

Spānija || pm || pm ||

Francija || pm || pm

Portugāle || pm || pm ||

Savienība || pm || pm ||

2.           Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts || Maksimālais kuģu skaits || Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija || pm || pm

Francija || pm || pm

Portugāle || pm || pm

Apvienotā Karaliste || pm || pm

Savienība || pm || pm

3.           Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

4.           Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.

Spānija || pm

Savienība || pm

VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO ES ŪDEŅOS

Karoga valsts || Zvejniecība || Zvejas atļauju skaits || Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģija || Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N || pm || pm

Venecuēla[47] || Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) || pm || pm

[1]               OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[3]               OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[4]               OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

[5]               OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

[6]               OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

[7]               OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[8]               OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

[9]               Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

[10]             Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

[11]             Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 172, 30.6.2007., 9. lpp.).

[12]             Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku par zivsaimniecību un jūras vidi (OV L 161, 2.7.1993., 2. lpp.).

[13]             OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

[14]             Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

[15]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

[16]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

[17]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

[18]             Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

[19]             Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

[20]             Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

[21]             Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

[22]             Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

[23]             Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

[24]             Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

[25]             Padomes 2009. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

[26]             Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

[27]             Padomes … Regula (ES) Nr. …/2013, ar ko 2013. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (OV L …).

[28]             OV: lūdzu zemsvītras piezīmē ierakstīt dokumenta 18591/11 regulas numuru un papildināt atsauci uz OV.

[29]             Padomes 2009. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus no laikposmam 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.).

[30]             Padomes 2009. gada 16. janvāra Regula (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.).

[31]             Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).

[32]             Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

[33]             Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

[34]                    Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

[35]             Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

[36]             Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

[37]             Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

[38]             Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

[39]             Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

[40]             Šo skaitli vēl var palielināt ar nosacījumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

[41]             Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

[42]             Paziņojumā jāiekļauj sīki un skaidri aprakstīta metode, kā aprēķina nozvejoto krilu dzīvsvaru, un, ja piemēro pārrēķina koeficentus, tad arī sīki un skaidri aprakstīta metode, kā ir iegūts katrs pārrēķina koeficents. Dalībvalstīm šāds apraksts par turpmākajām sezonām atkārtoti nav jāiesniedz, ja vien dzīvsvara aprēķina metodē nav radušās izmaiņas.

[43]             Jāsniedz pēc iespējas plašāka informācija.

[44]             Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.

[45]             Ja atbilde ir “Jā”, norādiet zvejas metožu maiņas biežumu.

[46]             Ja atbilde ir “Jā”, norādiet ierīces konstrukciju.

[47]             Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslus.